Teorētiskais pamatojums: atbildēt uz jautājumiem tā, lai veidotos stāstījums! (9p)
Ēdamais raugs ir vienšūnas organismi, Saccharomyces
Cerevisiae, kas pieder pie sēņu valsts. Tā šūnas ir apaļas vai ovālas, (2-7 µm platas, 8—10 µm garas), vairojas pumpurojoties- šūnai sānos veidojas maza šūna, kas vēlāk atdalās. Labvēlīgos apstākļos - siltumā un ar pietiekamu barības vielu daudzumu, raugs pumpurojas ļoti strauji, piem., rūgstot mīklai. Raudzējot maizes mīklu, oglekļa dioksīds padara mīklu čaganu. Nelabvēlīgos vairošanās apstākļos vairojas arī ar sporām. http://book.bionumbers.org/how-big-is-a-budding-yeast- Raugi ar saviem fermentiem ierosina spirta rūgšanu un cell/ pārraudzē cukurus etilspirtā un ogļskābajā gāzē. Šo īpašību dēļ raugu sugas Saccharomyces cerevisiae kultūras ļoti sen lieto spirta un pārtikas rūpniecībā. Tās pašas sugas dabas raugu sēnes atrodamas augsnē un vairojas uz saldiem augļiem un ziedu nektāra. Rauga šūnas spēj dzīvot arī anaerobos apstākļos. Tad to glikolīzes galaprodukts ir etanols jeb etilspirts. Taču, sasniedzot alkohola koncentrāciju 16%, tās iet bojā. Raugi izmanto monosaharīdus un disaharīdus kā enerģijas avotus vielmaiņas procesiem, kā arī organisko skābju producēšanai. Ja glikozes trūkst, samazinās ne tikai glikolīzes, bet arī aerobās oksidēšanās intensitāte. Savukārt, palielinot glikozes koncentrāciju, var sasniegt t.s. piesātinājuma punktu, kad reakcijas intensitāte vairs neturpina palielināties. Raugiem optimālais attīstības pH intervāls ir 5,0–5,6 (Hutkins, 2006). Taču pH līmenis mainās paša rauga vielmaiņas procesa ietekmē- elpošanas procesā izdalītā ogļskābā gāze sākotnēji izšķīst ierauga šķīdumā. Tad rodas ogļskābe, kas sadalās un izraisa vides pH pazemināšanos: CO2 + H2O HCO3- + H+ Optimālā attīstības temperatūra ir robežās no 30 līdz 35 oC . Taču jau vairākus gadu desmitus maizi cep citādi, izmantojot nevis dabīgi gatavotus ieraugus, bet gan mākslīgo jeb termofilo raugu. Tā pagatavošanas tehnoloģija ir baisa un pretdabīga: mākslīgā rauga ražošanas pamatā ir tā audzēšana šķidrā vidē, apstrāde ar hlorkaļķi, ieraudzēšana ar sērpaskābi utt. Šie raugi iztur augstas fermentācijas temperatūras un neiet bojā, ir izturīgāki pret vides pH pazemināšanos u.c. ārējās vides faktoriem. 1) Kas ir rauga (šūnu) elpošana? Vai to var saukt par enerģētisko vielmaiņu? 2) Kāpēc tā nepieciešama? 3) Uzraksti rauga enerģētiskās vielmaiņas summatīvo vienādojumu vārdiski!
4) Kas notiks, ja rauga šūnām nepiegādās skābekli, taču barības vielas būs pietiekoši?