Britu zinātniece paziņo, kas izraisījis

pandēmiju visā pasaulē.

2020. gada 11. aprīlī 
“Pašreizējo koronavīrusa pandēmiju izraisījusi cilvēces
necieņa pret dabu un dzīvniekiem, “ uzskata britu zooloģe
Džeina Gudola.
Zinātniece, kas kļuvusi pazīstama, pateicoties saviem
pētījumiem Āfrikā par šimpanzēm, mudināja pasauli mācīties no
pagātnes kļūdām, lai novērstu katastrofas nākotnē.

Tuvojoties telekanāla "National Geographic " dokumentālās

filmas "Jane Goodall: The Hope" ("Džeina Gudola. Cerība")
pirmizrādei, 82 gadus vecā zinātniece sacīja : “Ikviens var dot
ieguldījumu, lai panāktu izmaiņas. “

"Šo pandēmiju, kas tika paredzēta jau pirms laba laika, izraisīja
mūsu nevērība pret dabu un necieņa pret dzīvniekiem, ar kuriem
šī planēta mums ir kopīga,"  skaidroja Gudola.vairāk

"Tā kā mēs iznīcinām mežu, dažādas meža dzīvnieku sugas ir

spiestas atrasties tuvāk, un tāpēc slimības tiek nodotas no viena
dzīvnieka otram, un tad šis otrs dzīvnieks, visticamāk, inficēs
cilvēkus, jo tas tiek spiests tuvākā kontaktā ar cilvēkiem."

"Tie ir arī dzīvnieki, kas tiek medīti pārtikai, pārdoti tirgos Āfrikā
vai savvaļas dzīvnieku tirgos Āzijā, it īpaši Ķīnā, un mūsu
intensīvās lopkopības saimniecības, kur nežēlīgi baros visā
pasaulē kopā tiek pulcēti miljardiem dzīvnieku. Tie ir apstākļi, kas
vīrusiem rada iespēju “pārlēkt” no dzīvniekiem uz cilvēkiem."

Kā radās šis vīruss? Kas ir īpašs tieši šim vīrusam?

Cilvēce jau sen ir izpētījusi daudzus vīrusus, ir iemācījusies ar

tiem “sadzīvot” un “apkarot” tos. Īpašs ir tas, ka šis korona vīrusa
veids ir pārvarējis sugu robežas. Tātad- jauns un svešs cilvēkam.
 Lai iepazītu, jāpaiet laikam. Ar to nodarbojas zinātnieki visā
pasaulē.

Sirmā zinātniece saka, ka tas esot nikns, viltīgs, mānīgs un

dzīvelīgs.

Zinātniece atzinīgi vērtēja to, ka Ķīnā uz laiku slēgti savvaļas

dzīvnieku tirgi, un pauda cerību, ka aizliegums kļūs pastāvīgs un
ka arī citas Āzijas valstis rīkosies līdzīgi.katīties vairāk

"Šai pandēmijai vismaz mums būtu jāiemāca tas, kā novērst vēl

vienu," viņa piebilda.

"Cerams, šīs bezprecedenta reakcijas dēļ, stingrā karantīnas

režīma dēļ, kas tiek ieviests daudzviet pasaulē, arvien vairāk
cilvēku pamodīsies, un viņi galu galā varēs sākt domāt par to, kā
viņi savas dzīves var dzīvot savādāk," sacīja Gudola.

Zinātniece liek skatīties daudz globālāk. Visus dzīvniekus var

iedalīt trijās grupās -tradicionālie mājdzīvnieki (tai skaitā arī
mīļdzīvnieki), komerciālie (gaļas un piena lopi) un savvaļas
dzīvnieki. Ja tradicionālie un komerciālie jau gadsimtiem ilgi ir
iepazīti, izpētīti, to slimības zināmas un vakcīnas izstrādātas, tad
savvaļā mītošie ir liels nezināmais. Un tieši viņus cilvēks “izspiež”
no tradicionālajām mājvietām. Tas notiek cilvēka saimnieciskās
darbības rezultātā. Kāpēc savvaļas dzīvnieki arvien vairāk
“tuvojas” cilvēkam?

Jo cilvēki visā pasaulē izcērt mežus- dabisko zvēru mājvietu.

Zvēriem nav, kur palikt, viņi nāk tuvāk cilvēkam, kur nav viņu
dabiskā vide. Tomēr viņi cenšas piemēroties.

Cilvēka darbība (lauksaimniecība, rūpniecība) piesārņo

apkārtējo vidi. No piesārņojuma slimo arī dzīvnieki. Cilvēki pat
neapzinās, ka viņi kaitē dzīvniekam un moca tos.
 Tagad varam tikai zīlēt, vai Ķīna un citas valstis aizliegs medīt
un pārdot savvaļas dzīvniekus, vai beigs lietot uzturā kaķus un
suņus. Vai āfrikāņi sapratīs, ka dzīvi ziloņi, žirafes un citi zvēri
viņiem atnesīs lielāku peļņu nekā miruši? Vai ražotāji atteiksies no
palmu eļļas? Vai sabiedrība modīsies lielajām pārmaiņām un
revolūcijām???

Tas viss atkarīgs no manis, no tevis, no mums visiem kopā.

Ja cilvēce neko neiemācīsies no šīs pandēmijas, tad drīz

sagaidīsim vēl lielāku nelaimi. Neviens zinātnieks nevar paredzēt,
kurš vīruss būs nākošais, kā tas mutēsies un kā ietekmēs
cilvēkus. Ir jāsāk domāt savādāk un jāsaprot, ka cilvēks nav
pasaules naba, mēs te esam tikai ciemiņi.