Latvijas klimats

Veidosi izpratni par faktoriem, kas nosaka klimatu Latvijā un klimata izmaiņām.

Latvijas klimatu nosaka tas, ka tās teritorija atrodas mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Latvijas klimatu būtiski ietekmē tas, ka teritorija atrodas Atlantijas okeāna ietekmes apgabalā. Siltās un mitrās
okeāniskās gaisa masas, kas veidojas virs Atlantijas okeāna, rietumu planetārās plūsmas ietekmē virzās pāri
Baltijas jūrai no rietumiem uz austrumiem. Relatīvi līdzenā reljefa dēļ tās iespiežas tālu Eiropas daļā. Kopumā
Latvijai raksturīga augsta cikloniskā aktivitāte, kas nosaka izteiktu laikapstākļu maiņu.

Latvijai raksturīgi mainīgi laikapstākļi.

Ciklonu atnestās gaisa masas izraisa apmākušos laiku un nokrišņus. Ziemā tās rada sala samazināšanos, bet
vasarā nosaka vēsa un mitra laika iestāšanos. Kontinentālā gaisa ieplūšana anticiklona apstākļos visbiežāk vasarā
atnes siltumu, bet ziemā — aukstumu. 

Kontinentālās gaisa masas vasarā atnes siltu laiku.

Kontinentālās gaisa masas ziemā atnes aukstu laiku.

Reljefs nosaka klimatiskās atšķirības. Latvijas reljefa iezīme ir lēzenu, zemu apvidu un paugurainu augstieņu
mija, kas sekmē brīvu gaisu masu ieplūšanu no Atlantijas okeāna un citiem gaisa masu veidošanās apgabaliem.
Tā rezultātā var novērot straujas laikapstākļu maiņas. Lai arī augstienes nav augstas, tās tomēr ietekmē nokrišņu
un gaisa temperatūru sadalījumu. Reljefa ietekmē augstienēs gaisa temperatūra ir par 0,5–1,0 °C zemāka nekā
apkārtējā līdzenumā un bezsala periods par divām nedēļām īsāks.

Baltijas jūras tuvums un Rīgas līča ietekme piekrastes teritorijā samazina gaisa temperatūras svārstības. Tāpēc
ziemas tur ir siltākas, vasaras — vēsākas, rudens ir siltāks par pavasari un bezsala perioda ilgums par 3–
4 nedēļām ilgāks nekā Latvijas austrumu daļā. Vēja ātrums piekrastes rajonos ir lielāks nekā iekšzemes teritorijā,
kur piezemes gaisa kustību kavē reljefs un plašie mežu masīvi. Tāpēc ziemas temperatūru sadalījums ir
meridionāls.

Baltijas jūras tuvumā ziemas ir maigākas.

Klimata izmaiņas

Klimatam kļūstot siltākam un maigākam, pēdējo piecdesmit gadu laikā ziemas garums samazinājies par
15 dienām.

Temperatūras izmaiņas ir būtiski ietekmējušas ledus apstākļus Baltijas jūrā. 1942. gadā viss Rīgas līcis un lielākā
daļa Baltijas jūras bijusi klāta ar ledu. Pēdējos desmit gados Baltijas jūrā ledus sega nav izveidojusies, bet tikai
dažas ziemas tā pārklājusi Rīgas līci. Līdz ar to ir būtiski izmainījušies kuģošanas apstākļi Rīgas līcī. Ja agrāk
kuģus cauri Irbes jūras šaurumam un Rīgas līcī ieveda ledlauzis, tad pēdējās desmit ziemās to pakalpojumi bijuši
nepieciešami tikai vienu ziemu. Tas palielina Rīgas ostas konkurētspēju ar citām Baltijas jūras ostām.

Klimata pārmaiņas ietekmē arī dzīvnieku un augu valsti. Klimatam kļūstot siltākam, Latvijā parādās putnu sugas,
kuras agrāk bija sastopamas tikai uz dienvidiem no Latvijas. 

Turpinoties klimata pasiltināšanās procesam, Latvijā 21. gadsimtā var iestāties tāds klimats, kāds tas pašreiz ir
Rietumeiropā.

2019. gads Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē un tika pārspēti vairāk nekā 300 maksimālās gaisa
temperatūras rekordi. Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2019. gadā bija +8,2 °C. Tā ir augstākā gada
vidējā gaisa temperatūra meteoroloģisko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un par 0,4°C pārspēj
2015. gada rekordu. 2019. gada jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6 °C tāpat kā viss gads bija siltākais
novērojumu vēsturē. Atmiņā ir palicis aukstums maija sākumā, kad 6. maija rītā Madonā gaisa temperatūra
pazeminājās līdz -5 °C, kas bija pirmais Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekords kopš 2017. gada. Vēl
divi valsts minimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 12. un 13. jūlijā. 2019. gads ir pirmais pēdējos
12 gados, kad ir pārspēti vismaz 3 Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekordi.

Gada nokrišņu daudzums 2019. gadā bija 629,2 mm, kas ir 9% zem gada normas (692,3 mm).

Visvairāk nokrišņu bija Rūjienā – 753,7 mm, bet vismazāk Dobelē – 428,1 mm. Mitrāki par normu bija 7 mēneši,
bet 5 — sausāki. Aprīlī Latvijā vidēji nolija 2,9 mm. Tas ir sausākais aprīlis novērojumu vēsturē. Madonā,
Rēzeknē un Zīlānos aprīlī nokrišņi nesasniedza pat 0,1 mm. Savukārt marts ar 49,2 mm bija 10. mitrākais kopš
1924. gada.

Pērn bija arī vairākas ekstremālas dabas parādības. Bieži tika novēroti pērkona negaisi, no kuriem pirmais bija
jau 16. janvārī, bet pēdējais — 16. decembrī.

Pērkona negaisus vasarā bieži pavadīja krusa. Visspēcīgākais pērkona negaiss bija 11. jūnijā Kurzemē un
12. jūnijā Vidzemē. To pavadīja lielgraudu krusa un virpuļviesulis. Balvu novadā 6. jūlijā virpuļviesulis
nopostīja vairākas mājas un radīja postījumus arī mežā.

Novērojumu stacijās spēcīgākās vēja brāzmas (27,7 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī.

4. februārī Alūksnē tika sasniegts vislielākais gada sniega segas biezums – 47 cm.