VIDUSJŪRAS KŪRORTI

ĢEOGRĀFISKĀS ATRAŠANĀS VIETA

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna
daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos
— Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija. Tās
platība ir 2,5 miljoni km², bet tās savienojums ar Atlantijas
okeānu Gibraltāra šaurums ir tikai 14 km plats.
Ar Atlantijas okeānu savieno 14 kilometrus platais Gibraltāra
šaurums. Savukārt ziemeļaustrumos Dardaneļu šaurums
savieno ar Marmora jūru, kas tālāk savienota ar Melno jūru.
Marmora jūru nereti uzskata par Vidusjūras sastāvdaļu.
Cilvēka veidotais Suecas kanāls dienvidaustrumos savieno ar
Indijas okeānam piederīgo Sarkano jūru.
Vidējais dziļums — 1 500 metri, dziļākā vieta (Kalipso
ieplaka — 5 267 metri) atrodas Jonijas jūrā. Krasta līnijas
garums — 46 000 km.
Sekla zemūdens grēda starp Sicīlijas salu un Tunisiju
sadala Vidusjūru divās daļās — Rietumu Vidusjūrā (850 000
km²) un Austrumu Vidusjūrā (1 650 000 km²).
Ģeoloģiskā uzbūve

Vidusjūras ģeoloģiskā uzbūve ir ļoti sarežģīta — tā veidojusies, sadaloties un pēc tam

atkal saduroties Āfrikas plātnei un Eirāzijas plātnei. Vēlajā miocēnā Vidusjūra pat
izžuva.
Pēdējo gadsimtu laikā aizvien nozīmīgāka ietekme uz Vidusjūras ģeoloģiskajiem
procesiem ir cilvēkam. Liela daļa krasta līnijas ir mākslīgi pārveidota, apbūvēta,
izmainot dabiskos krastu procesus.

Hidroloģija
Tā kā Vidusjūra ir gandrīz pilnībā noslēgta no pārējā Pasaules okeāna, plūdmaiņas tajā ir
vāji izteiktas. Vidusjūrai raksturīga neparasti koša, tumši zila krāsa — jo sevišķi pie
Grieķijai piederošajām salām.
Iztvaikošana no Vidusjūras virsmas ir ievērojami lielāka nekā upju pieplūde un nokrišņi.
Sevišķi liela iztvaikošana notiek jūras austrumu pusē — tāpēc šeit jūras līmenis ir
zemāks un ūdens sāļāks. Šī iemesla dēļ no Atlantijas okeāna caur Gibraltāra šaurumu
ieplūst relatīvi vēsāks un mazāk sāļš ūdens. Virzoties uz austrumiem ūdens iesilst un
kļūst sāļāks. Pie austrumu krasta ūdens grimst dziļāk un tuvāk Āfrikas krastam virzās
atpakaļ uz Gibraltāra pusi. Sāļais Vidusjūras ūdens nokļūst pie Gibraltāra šauruma
gultnes un līst atpakaļ Atlantijas okeānā. Šis ķīmiski atšķirīgas ūdens lēni sajaucas ar
pārējo Atlantijas okeāna ūdeni un nereti saglabājas vēl tūkstošiem kilometru tālu no
Gibraltāra.
 KLIMATS
Vidusjūras ziemeļu piekrastē ir ļoti siltas, pārsvarā sausas vasaras un nokrišņiem bagātas, maigas ziemas. Vidējā gaisa
temperatūra vasarā — no 23 °C rietumu daļā līdz 26 °C austrumu daļā. Vasara šeit sausa migla ar nelielu nokrišņu
daudzumu.
Ziemā laikapstākļi ļoti mainīgi,vidējā temperatūra no 10 °C rietumos līdz 16 °C austrumos, regulāri notiek vētras, un
spēcīgas lietusgāzes. Nokrišņu daudzums rietumos lielāks kā austrumos.
 Adrijas jūra Alborānas jūra Baleāru jūra

Ikārijas jūra Jonijas jūra

Kipras jūra
Levantes jūra Ligūrijas jūra Tirēnu jūras

Trāķijas jūra
Egejas jūra
 Valstis
Turcija. Šeit ir kūrorti, kas ļoti patīk krievu tūristem. Lielākā daļa
pavadoņu runā krieviski, kas mūsu tūristiem vienkāršo atpūtu svešā valstī.
Ir daudz izcilu pludmales, lētas viesnīcas un viena no labākam pasaules
virtuvēm. Lielakās Turcijas pilsētas - Mersin, Stambula, Antālija un Izmira.
Itālija. Atrodas Vidusjūras rietumos. Cilvēkiem šeit garšo pica un spageti,
kā arī izbauda silto sauli. Kūrorta pilsētas ir Roma, Sicīlija un Milāna.
Itālija ir lielisks brīvdienu galamērķis ne tikai vasarā, bet arī ziemā.
Populārakais ziemas kūrorts ir Spānija. Ibiza, Barselona un Maljorka- tieši
šajās apdzīvotās vietās ierodas ceļotāji, kuri vēlas izklaidēties un labi
pavadīt laiku. Īpaši tas attiecas uz jauniešiem, kuri mīl ballītes.
Horvātija. Valsts pievilcīga tūristiem kam patīk burāšana. Šim nolūkam
valsts piešķir daudzmiljonu investīcijas.
Melnkalne. Īpaši iesaka apskatīt pludmali Ada Bojana. Šeit tīrākās smiltis
visā Adrijas jūra. Turklāt šeit aktīvi attīstās nūdistu tūrisms.
Albānija. Garšīga virtuve, skaistas ainavas- šādi tiek raksturoti vietējie
kūrorti.