ĪADT Latvijā ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un

saglabātu dabas daudzveidību - retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi,
savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus,
dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai
nozīmīgas teritorijas.

Tas veidots ar mērķi, lai sasniegtu līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā un

kultūras vērtību saglabāšanā. Rezervāts sastāv no 25-ciem dabas liegumiem. To
kopējā platība aizņem nedaudz vairāk par 475-ciem tūkstošiem hektāru, no tiem
17-mit tūkstošus aizņem jūras akvatorijas.
apmeklētāji aicināti izmantoto koka laipas, lai lieki netraumētu sasalušos augus.
Latvijas lielākajā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ap 6 % no valsts teritorijas), kas aptver daļu no
Limbažu, Valmieras un Valkas rajoniem, sastopams ļoti daudzveidīgs un atšķirīgs ainavu, biotopu un
sugu kopums. Salaca (ietilpst Salacas ielejas dabas parkā) ir viena no Baltijas jūras reģiona
nozīmīgākajām lašu nārstu vietām.

Rīgas jūras līča austrumu piekraste salīdzinoši īsā krasta posmā izceļas ar lielu ainavu un biotopu
atšķirību. Tās ziemeļos plešas piejūras Randu pļavas, vidusdaļā – smilšaini liedagi, bet dienviddaļā –
akmeņaina krastmala divu desmitu kilometru garumā. Igaunijas pierobežā ir izvietojušies t.s. Ziemeļu
purvi (ZBR dabas lieguma zona, NATURA 2000 teritorija "Ziemeļu purvi"), bet Sedas tīrelis ir viena no
nozīmīgākajām putnu atpūtas un barošanās vietām migrāciju laikā.

Rezervāta teritorija izceļas ar lielu mežu daudzveidību un tajā sastopami visi Latvijā esošie mežu t
 Mazsalacas Skaņākalna parks ir viens no populārākajiem Ziemeļvidzemes tūrisma objektiem. Teritorijā
atrodas arī daudzi nozīmīgi kultūras pieminekļi, t.sk. viena no pirmajām Latvijas apdzīvotām vietām, kur
šodien atrodas t.s. Zvejnieku kapulauks (5. – 2. g.t. pr. Kr.).  

ZBR atrodas vēl divas dabas lieguma zonas - NATURA 2000 teritorijas "Vidusburtnieks" un
"Augstroze".

Pirmizdevums!

2017. gada izdevums

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts daudzums

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija
Latvijā. Tas aptver 457 708 ha sauszemes un 10 novadus, ietverot 57 km jūras piekrastes ar tai
pieguļošo jūras

Atšķirībā no citām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām tas ietver ne tikai dabas objektus, bet
arī cilvēku kā vienu no dabas elementiem, jo starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās
vērtības rezervātā tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.

http://piekraste.daba.lv/LV/izdale/Ziemelvidzemes_Biosferas_rezervats.pdf

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā sauszemes teritorijas rietumu malu 60 km garumå apskalo Baltijas
jūrās Rīgas līča ūdenī. Íajå nelielajā piekrastes daļa atrodami daΩådu tipu meΩi, p¬avas, mitråji un
pludmales. Posmå no AinaΩiem lîdz KuiviΩiem ir izveidots dabas liegums “Randu p¬avas” ar randu jeb
(tulkojumå no lîbießu valodas) jürmalas p¬avåm. Pie Vitrupes ietekas jürå ir smilßu pludmale vairåku
kilometru garumå. Savukårt pludmale uz zieme¬iem no Tüjas lîdz Meleku lîcim klåta o¬iem un
laukakmeñiem. Tås lielåkå da¬a ir dabas liegums „Vidzemes akmeñainå jürmala”. Randu p¬avas un
Vidzemes akmeñainå jürmala ir iek¬autas Eiropas aizsargåjamo dabas teritoriju — Natura 2000 vietu
sarakstå.

http://darbi.va.lv/darbi/Arklina_Anda_bakalaura_darbs_2018.pdf (nelikt)
Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts (turpmāk tekstā –ZBR) ir vienīgais biosfēras rezervāts, Latvijā,
aptverot 7,3% (457 600 ha sauszemes un 16 750 ha jūras akvatorijas) no Latvijas teritorijas un mājvieta
2,5% Latvijas iedzīvotāju. ZBR izveides pamats ir Ziemeļvidzemes dabas aizsardzības komplekss, kurš tika
izveidots 1990.g., ar mērķi uzlabot ekoloģisko situāciju Salacas upes baseinā un Rīgas jūras līča
Ziemeļvidzemes piekrastē. Likums” Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” tika pieņemts
1997.g.11.decembrī, un 4 dienas vēlāk, 1997.gada 15.decembrī, ZBR tika atzīts par starptautiskas
nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju UNESCO programmas “Cilvēks un Biosfēra” ietvaros (DAP, 2017)

Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta mērķis ir nacionālā un starptautiskā nozīmē sasniegt līdzsvaru dabas
daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un kultūras vērtību saglabāšanā. Lai
nodrošinātu dabas daudzveidības saglabāšanos un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību ir noteiktas divas
funkcionālās zonas – ainavu aizsardzības un neitrālā zonā (Latvijas Republikas Saeima, 1997).