Aizsahāras

Āfrika
EDUARDS ŽIBORKINS

A L I S E A S T R AT O VA
 Šo reģionu veido teritorija ar daudzveidīgām dabas
zonām –
mitrajiem ekvatoriālajiem mežiem,
savannām, tuksnešiem un pustuksnešiem,
mūžzaļo cietlapju mežiem un krūmājiem,
stepēm.Tāpat teritorija atrodas ekvatoriālajā,
subekvatoriālajā,
tropu un subtropu klimata joslā.
Teritorija atrodas abpus
Ģeogrāfiskais ekvatoram, to apskalo
Atlantijas un Indijas okeāni,
stāvoklis kā arī ieskauj Gvinejas līcis un
Mozambikas šaurums.
Dabas resursi
Reģions ir ļoti bagāts ar derīgajiem izrakteņiem. Daudzas to atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē.
Reģiona dienviddaļā, kur virszemē atsedzas senie ieži, vairāk ir dažādu rūdu — īpaši daudz ir vara,
mangāna, alvas, dzelzs rūdas. Šeit atrodas pasaulē bagātākās dimantu atradnes. Nozīmīgas ir arī zelta un
urāna atradnes.
 Nosaukumu „Melnā Āfrika” teritorija ir ieguvusi pateicoties tās
pamatiedzīvotājiem – negroīdiem.
Tomēr negroīdi nebūt nav vienīgie šī reģiona iedzīvotāji - no
visas teritorijas ievērojama ir Dienvidāfrikas Republika, kurā
ir liels balto iedzīvotāju īpatsvars - 14% no iedzīvotāju skaita.

Iedzīvotāji
Valodas
Subsahāras kultūras reģionā ir lielākā valodu dauzdveidība pasaulē, tajā ir
sastopamas vairāk nekā 1000 valodās.

Reģionā atrodamas 6 valodu saimes:

Austronēziešu

Indoeiropiešu

Koisanas

Semītu – Hamītu

Nigēras - Kongo
 Subsahāras kultūras reģiona izpatītākā ticība ir
kristietība. Tomēr plaši izplatītas ticības ir arī islams
un dažādas tradicionālās reliģijas. Tradicionālās
reliģijas var iedalīt dažādās grupās - ticība dažādiem
dieviem, gariem. Dažas no jaunās pasaules reliģijām
ir, piemēram, Santería, Vodun, Candomblé, kas
parāda sarežģītu ontoloģiju (mācību par esamību),
kosmoloģiju, metafiziku (filozofijas nozare, kas
nodarbojas ar "pirmo principu" un "esības"
Reliģija jautājumiem).
Saimniecība
Pēc saimniecības šī reģiona valstis var iedalīt 2 grupās - valstis, kurās audzē kādu kultūraugu un
valstis, kurās iegūst derīgos izrakteņus.
Valstīs, kurās galvenā nozare ir
lauksaimniecība, lielākoties
notiek tikai vienas kultūras
audzēšana, piemēram, Ugandā
tiek audzēti galvenokārt
kafijkoki, Sengālā - zemesrieksti,
Ganā - kakaokoki, Tanzānijā -
garšvielas. Lesoto tiek audzētas
Andoras kazas, no kuru vilnas
iegūst mohēras dziju.
Valstis, kurās tiek iegūti
derīgie izrakteņi, parasti
pašas tos nepārstrādā, bet
gan eksportē. Piemēram,
Botsvāna izved dimantus,
Gvineja — alumīnija rūdu,
Zambija — vara rūdu.
Kongo un Gabona pasaules
tirgum piegādā vērtīgu
koksni.
Apģērbs
Tāpat kā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju, arī šajā reģionā cilvēki savu ģērbšanās stilu ir aizguvuši no
rietumu valstīm, tomēr Subsahāras Āfrikas iedzīvotājiem ir arī savs tradicionālais apģērbs.
Dominējošais materiāls apģērbos ir kokvilna. Viens no tradicionālajiem sieviešu apģērba gabaliem ir
kanga - 1.5m x 1m liels kokvilnas auduma gabals, kas parasti ir dažādas košas krāsās.
 Lai arī Subsahāras Āfrikas māksla ir ļoti daudzveidīga,
tomēr tai ir dažas kopīgas tēmas - cilvēku figūru
izmantošana, priekšroka dota tieši tēlniecības mākslai, tā ir
abstrakta. Subsahāras mākla ir domāta, lai to varēt apskatīt
trīs dimensijās, nevis divās.

Māksla
Mūzika un dejas
Subsahāras kultūras reģiona mūzika ir tik pat dažāda, cik dažādas ir iedzīvotāju
grupas. Liela daļa Subsahāras mūzikas ir balstīta uz ritmu un bungām. Mūzika
bieži ir poliritmiska - vienā kompozīcijā ir apvienoti vairāki ritmi. Tāpat bieži
vien tiek izmantoti dažādi stīgu mūzikas instrumenti, pūšamintrumenti - ragi.

Dejas šajā kultūras reģionā iekļauj dažādas ķermeņa daļas, kustības ar kājām,
ķermeņa šūpošanu.
PALDIES PAR UZMANĪBU!