Professional Documents
Culture Documents
Papilduzdevumi 10
Papilduzdevumi 10
klasei
IEDZĪVOTĀJU ETNISKĀ STRUKTŪRA
1.Uzdevums. ANO oficiālās valodas ir angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valoda. Cik daudz pasaules iedzīvotāju (%) runā šajās
valodās un pie kādām saimēm un grupām tās pieder? Izmantojot statistisko materiālu, atlanta un mācību grāmatu, aizpildi tabulu!
Ķīniešu valoda (Pekinas dialekts) ~ 1,10 mljrd.; spāņu valoda- 407 milj.; franču v.- 130 milj.; angļu v.- 410 milj.; arābu v.- 220 milj.; krievu v.-
170 milj.;
Valoda Cik iedzīvotāju runā valodā (%) Valodu grupa Valodu saime
Angļu ~5% Ģermāņu grupa indoeiropiešu valodu saime
Arābu ~2% Ziemeļarābijas grupa Semītu valodu saime
Franču ~2% Romāņušu grupa indoeiropiešu valodu saime
Krievu ~2% Slāvu grupa. indoeiropiešu valodu saime
Ķīniešu ~14% sino-tibetiešu valodas grupa sinotibetiešu valodu saime
Spāņu ~5% romāņuu grupa indoeiropiešu valodu saime
3.Uzdevums. Aizpildi tabulu par nacionāliem konfliktiem mūsdienās, sameklē arī savu variantu!
No Marokas, Uz
4.
Alžīrijas, Tunisijas
5. No Ziemeļkaukāza
6.
2.Uzdevums. Aprēķini, migrācijas saldo Latvijā un izdari secinājumus par to, kā migrācijas process ietekmē valsts iedzīvotāju skaita izmaiņas!
Laika periods Migrācija Migrācijas saldo Migrācijas iemesli
1951.- 1960. 639 880 459 832
1991.- 1995. 30 842 168 230
1996.- 2000. 12 223 47 064
2001.- 2007. 17 800 33 900
3. Uzdevums. Izlasi tekstu „Migrācija Latvijā XX gadsimtā un XXI gadsimta sākumā” Nosauc migrācijas cēloņus un sekas!
Latvija vairākkārt tikusi kolonizēta- sākot ar 15. gs., kad vācu bruņinieki karā izpostītajā Zemgalē nometināja somugru ciltis- votus no Pleskavas apgabala (Latvijā
vēlāk viņus sauca par „krieviņiem”). 17. gs. Latvijā ieradās vecticībnieki. Latvijas brīvvalstī masveida iebrauca poļu un lietuviešu laukstrādnieki, un pēckara gados tika
iepludināti dažādu PSRS tautību cilvēki. Pārējo Eiropas zemju vidū vienīgi Latvijā 20. gs. pēckara gados iedzīvotāju skaits pieauga imigrācijas rezultātā. Jau 1949. gadā
valstī iedzīvotāju skaits bija lielāks nekā pirms kara. No 1979. līdz 1989. gadam tas palielinājās par 164 tūkstošiem: dabiskais pieaugums bija 67 tūkstoši, bet migrācija deva
59% no visa pieauguma. Lielu ieceļotāju daļu veidoja no PSRS armijas atvaļinātie virsnieki un viņu ģimenes locekļi. 80. gados krievu tautības atvaļināto armijnieku skaits
Latvijā palielinājās gandrīz par 80% . Vidējais migrācijas rādītājs iedzīvotāju skaita pieaugums no 1951. gada līdz 1989. gadam bija 4,4 cilv. Uz 1000 iedzīvotājiem gadā, bet
dabiskais pieaugums- 3,6 cilv. Uz 1000 iedzīvotājiem gadā. Latvijai cauri pēckara gados migrējuši 4,5 milj. cilvēku. Kopējais migrācijas saldo padomju varas gados bija 941
tūkst. cilvēku. Latviešu skaits valstī samazinājās, bet krievu, baltkrievu un ukraiņu skaits pieauga par 883,9 tūkstošiem. Galvenie migrācijas cēloņi 20. gs. beigās bija:
ekstensīvā rūpniecības attīstība visā pēckara periodā līdz 20. gs. 80. gadu vidum, izmantojot galvenokārt ievesto darbaspēku; iedzīvotāju deportācijas; emigrācija, kā arī
karadarbības sekas; augstāks dzīves līmenis salīdzinājumā ar Krieviju un Baltkrieviju; relatīvi augsta līmeņa atpūtas industrija un pakalpojumu kultūra. Imigrācijas rezultātā
no citiem reģioniem iebraukušo pārceļotāju skaits sasniedza pamattautības- latviešu skaitu. Lielākā daļa migrantu nebija kvalificēti speciālisti. Mūsdienās lielākajai daļai
Latvijas iedzīvotāju, kas dodas uz ārzemēm, mērķis ir atrast labi apmaksātu darbu. No visiem ārzemēs nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem gandrīz divas piektdaļas
(39,1%) bija izvēlējušies Lielbritāniju, katrs trešais (31,9%)- Īriju, katrs divdesmitais (4,9%) bija nodarbināts Vācijā, nedaudz mazāk (4,5%)- Norvēģijā, 3% strādāja Krievijā,
2,5%- ASV, 2,3%- Itālijā.