Jūrmalas valsts ģimnāzija

Angļu valodas ietekme uz latviešu valodu

Zinātniski pētnieciskais darbs valodniecības sekcijā
Darba autors: Evelīna Kauķe
Darba vadītāja: Solvita Sila
Jūrmala 2023
 ANOTĀCIJA
Angļu valodas ietekme uz latviešu valodu. Evelīna Kauķe, darba vadītāja Jūrmalas
valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Solvita Sila.
Darba hipotēze ir vai latviešu valoda mūsdienās var pastāvēt bez angļu valodas
aizguvumiem. Darbā tiek analizēts anglicismi jauniešu vidū un pieaugušo vidū. Latviešu
anglicismu izmantošana televīzijas pārraidēs un raidījumos – ziņu pārraide ‘’Panorāma’’,
sarunu raidījums ‘’Zilonis studijā’’, realitātes seriāls ‘’Ģimene burkā’’. Darba mērķis ir
Noskaidrot, cik ļoti angļu valoda piesārņo latviešu valodu, un vai tādejādi, angļu valoda būs
nākotnē dominējošā valoda.
Darbā veiktie uzdevumi ir:
1. Noskaidrot cik lielā apmērā angļu valoda tiek lietota jauniešu vidū Jūrmalas Valsts
ģimnāzijā 13 līdz 19 gadu vecuma posmā un pieaugušo vidū
2. Cik daudz anglicismu tiek lietoti ziņu pārraidē ‘’Panorāma’’
3. Cik daudz anglicismu tiek lietoti sarunu raidījumā ‘’Zilonis studijā’’
4. Cik daudz anglicismu tiek lietoti realitātes seriālā ‘’Ģimene burkā’’

ABSTRACT

English languages effect on latvian language. Evelīna Kauķe, supervisor Jūrmala

State gymnasium english language teacher Solvita Sila.
The hypothese is to see if latvian language can exist without english languages
borrowings today. The work analyzes anglicism among young people and adults, and the use
of Latvian anglicisms in television programs and programs - news program "Panorāma", talk
show "Zilonis studijā", reality series "Mīla kemperī". The aim of the work is to find out how
much the English language pollutes the Latvian language, and whether, therefore, the English
language will be the dominant language in the future.
The tasks performed in the work are:
1. Determine to what extent English is used among young people in Jūrmala State
Gymnasium between the ages of 13 and 19 and among adults.
2. How many anglicisms are used in news broadcast ‘’Panorāma’’
3. How many anglicisms are used in talk show ‘’Zilonis studijā’’
4. How many anglicisms are used in reality show ‘’Mīla kemperī’’
 SATURS

Ievads..........................................................................................................................................4
1. Anglicismi ikdienas sarunvalodā............................................................................................5
1.1. Anglicismi, žargoni, barbarismi pieaugušo vidū..............................................................6
1.1.2. Angļu valodas vajadzība un izmantošana darbā........................................................6
1.3. Anglicismi, žargoni, barbarismi jauniešu vidū.................................................................6
2. Angļu valodas lietošana sociālajos medijos............................................................................7
2.1. Angļu valodas ietekme Latvijas sociālo mediju platformās.............................................7
2.2. Latviešu valodas identitātes zudums sociālo mediju ietekmē..........................................7
Literatūras saraksts......................................................................................................................8
 IEVADS
DEFINĪCIJAS:
Anglicisms jeb anglisms ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.
Žargoni ir valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī
profesionālas grupas pārstāvji; arī slengs.
Slengs ir īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji.
Barbarismi ir nestandarta, valodas sistēmai neatbilstoši vārdi, kas bieži vien ir
leksiski aizguvumi no kādas svešvalodas, kam aizguvējvalodā ir literārs sinonīms.
Koda maiņa ir apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un
tā paša runātāja tekstā.

Plašs vārdu krājums ir ikviena valodu zinātāja galvenā bagātība. Sarunvalodu mēs
dzirdam ielās, interneta vietnēs, mājās un ikdienas burzmā. Īpašu garšu tai piedod īpašais un
tikai valodas pārzinātājiem saprotamais slengs jeb žargons.
Slengs sastopams pilnīgi visās valodās, un to vērts pārzināt, lai neiekultos kādās
neveiklās situācijās. Slengs var būt gan dažādi barbarismi, tostarp aizguvumi no citām
valodām, gan arī vārdi, ko izmanto tikai profesionālajā leksikā. Tāpat pie slenga pieskaita
sarunvalodas elementus, kā arī žargonu, ko savā saziņā lieto konkrētu sociālo grupu pārstāvji.
Daudzi piekritīs, ka ikdienā neapzināti tiešām lieto angļu valodas frāzes, tikai retums
par to aizdomājoties.
Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola norāda, ka
jaunieši un anglicismi ir valodas kultūras jautājums, kas bieži uztrauc sabiedrību, taču tam
nevajadzētu pievērst pārlieku lielu uzmanību: “Mēs ejam pa ielu un dzirdam – jaunieši runā
mums nezināmus terminus, jēdzienus no subkultūras, pat angļu valodas slenga vārdus,
iespējams, latviešu valodai nepielāgotus. Nereti jaunieši šādi norobežojas, vai izrāda savu
piederību noteiktai kultūrvidei”. Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš uzskata, ka
slikti ir tas, ja jaunietis vairs nezina ikdienā lietoto vārdu latviskos ekvivalentus: “Ja jaunais
cilvēks labi jūt, ka vienā gadījumā viņš valodu var lietot brīvāk, bet otrā gadījumā – kad būs
oficiālā saruna vai skolā būs jāraksta apcerējums, eseja – viņš mierīgi lietos citu izteiksmes
veidu, tad tā ir valodas bagātība. Tas ir jāsaprot.”
Plaisa starp latviešu valodu, ko esam paraduši uzturēt un kādai tai vajadzētu būt, lai
reaģētu uz pasaules pārmaiņām, plešas arvien lielāka, bet to iespējams novērst mērķtiecīgi
strādājot.

4
 1. ANGLICISMI IKDIENAS SARUNVALODĀ

Anglicismi ir diezgan izplatīti ikdienas sarunās Latvijā, īpaši, ja runa ir par lietišķiem
vai tehniskiem vārdiem. Šādi vārdi tiek bieži lietoti, jo tie ir globāli saprotami un angļu valoda
ir plaši izplatīta. Tomēr, runājot par ikdienas sarunām, labāk būtu izmantot latviešu valodas
frāzes, lai nodrošinātu skaidru izpratni. Tas palīdzēs uzlabot latviešu valodas daudzveidību un
kultūru, kā arī nodrošināt skaidru sapratni starp sarunu biedriem. Turklāt, ja ir grūtības atrast
latviešu vārdus, kuri spētu aizstāt kādu anglicismu, varat izmantot tādus valodas resursus kā
latviešu vārdnīcas vai valodu apguves programmas, lai paplašinātu savu vārdu krājumu un
uzlabotu valodas prasmes.
1.1. Anglicismi, žargoni, barbarismi pieaugušo vidū
Apmērs, kādā anglicismi tiek lietoti pieaugušo vidū Latvijā, var atšķirties atkarībā no
tādiem faktoriem kā viņu profesija, izglītības līmenis un saskarsme ar angļu valodas
medijiem. Piemēram, personas, kas strādā tādās nozarēs kā IT, finanses vai tūrisms, savā
darbā var izmantot vairāk anglicismu, jo šajās jomās ir izplatīta angļu valodas terminoloģija.
Savukārt, personas, kas strādā kādā no juridiskām profesijām, nelietos angļu valodu,
sakarā ar to, ka to ikdienu darbs sastāv no valstisku dokumentu parakstīšanas, lēmumu
pieņemšanas, u.t.t.
1.1.2. Angļu valodas vajadzība un izmantošana darbā
Kā minēts iepriekš, angļu valoda ir visbiežāk lietotā valoda korporatīvajā pasaulē.
Angļu valodas ir viena no pieprasītākajām valodām darba tirgū, tā dod spēju veidot
gramatiski pareizus teikumus, veikt sadarbību ar cilvēkiem un kompānijām starptautiski, un
veicināt savas prasmes prezentējot darbus. Angļu valodas prasmes ir retāk sastopamas nekā
latviešu un krievu valodas prasmes, un 63% darbinieku to zina vismaz pamat prasmes līmenī,
29% darbinieku ļoti labi vai labi to zina un 21% apmierinošā līmenī. Angļu valodas prasmes
ir labāk Latvijas tautības darbinieku vidū (32% Latvijas darbinieku runā angliski ļoti labi vai
labi), pārējās grupas vidū angļu valodas prasmes līmenis ir zemāks (24% ārpus Latvijas
strādājošo ļoti labi vai labi runā angliski). (2)

1.3. Anglicismi, žargoni, barbarismi jauniešu vidū

Tieši jaunieši kā sabiedrības grupa, pateicoties veselai globalizācijas procesu
plejādei, galvenokārt – internetam –, nonāk īpaši piesātinātā daudz valodu vidē. Tipiski
mūsdienu jauniešiem ir kodu maiņa, jo tās robežas ir plašas – teikumā var tikt iesaistīts viens
otras valodas vārds, vai otrā valodā var būt pat veseli runas fragmenti. Taču, iedziļinoties
vairāk, mūsdienās koda maiņa tiek aprakstīta kā dabīgs un neizbēgams pašizpausmes process
jebkurā daudz valodīgā sabiedrībā un uzsvērtas katra indivīda spējas un tiesības radoši
pielietot savā rīcībā esošos valodas līdzekļus, jo īpaši savā ikdienas vidē.
Tradicionāli slenga karogu visaugstāk ir nesuši jaunieši, kuri visos laikos par goda
lietu uzskatījuši savu valodu piebārstīt pilnu ar vārdiem, ko senči un citi vecāki gadagājuma
cilvēki noteikti vairs nesapratīs. Kopš saziņa kļuvusi arvien virtuālāka, angļu valodas slenga
vārdi arvien vairāk iedzīvojas arī citās valodās, tostarp latviešu.
Lai uzsvērtu valsts valodas nozīmi un analizētu tās pašreizējo stāvokli, Izglītības un
zinātnes ministrija sagatavojusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes nākamajiem 7
gadiem. Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis valdībai vēstuli ar saviem komentāriem un
ierosinājumiem šim dokumentam. Tieši angļu valodas apguves veicināšana bija viens no
prezidenta ieteikumiem, gan uzsverot, ka jānovērš tās destruktīvā ietekme uz latviešu valodu.

5
 Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte norāda, ka
šajā situācijā nav jāšausminās: (..) “Ak dievs, ak dievs! Ko tie bērni – kur viņi, ko viņi un kā
viņi – runā?” Tā vietā jāsaprot, ko darīt. (..) “Bija laiks, kad latviešu valoda bija ķēķa valoda.
Tā nebija valsts lietu valoda. Sākot ar jaunlatviešiem, ārkārtīgi apzināti saprotot, ko tas
nozīmē Latvijas valsts pamatiem, tika ielikts milzīgs darbs un uzstādīts mērķis – latviešu
valoda ir Eiropas valoda, un jebkuru lietu mēs varam pateikt šajā valodā. Tas patiesībā
vairāku gadu desmitu laikā tika panākts.’’ (3).

6
 2. ANGĻU VALODAS LIETOŠANA SOCIĀLAJOS MEDIJOS
Pēdējo gadu laikā sociālie mēdiji ir kļuvuši par svarīgu aspektu saziņas procesā.
Augošā sociālo mēdiju popularitāte ir ne tikai mainījusi daudzus cilvēku ieradumus, bet arī
ikdienā pielietojamo vārdu krājumu – angļu valodā tiek ieviests daudz tehnisku terminu un
vārdkopu, kas apzīmē tikai sociālo mēdiju mājaslapās pieejamus jēdzienus. Izmaiņas angļu
valodas leksikā, kas radušās sociālo mēdiju ietekmē. Ar sociālajiem mēdijiem saistīti
jaunvārdi lielākoties tiek lietoti kopā ar citiem vārdiem, kas saistīti ar tīmekļa pakalpojumiem,
un jaunu ar sociālajiem mēdijiem saistītu vārdu radīšanā, vārdu darināšanas un gramatikas
likumi bieži tiek ignorēti. Sociālos mēdijos šāda valoda visbiežāk tiek sastapta jauno
ietekmētāju vidū.
Ietekmētājs - Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības
un domāšanas paradumus.
2.1. Angļu valodas ietekme Latvijas sociālo mediju platformās
Sociālajos medijos plaši izmantotu anglicismu aizstāšana ar latviskiem
jaundarinājumiem, šķiet, varētu būt kļuvusi par latviešu jauno aizraušanos. Piemēram,
pagājušā gada nogalē popularitāti iemantoja sociālo vietņu pogas “like/patīk” latviskojums
“tīkšķis”, atjautīgi apspēlējot vārdus “tīk, patīk” un “īkšķis”, kas ir šīs pogas simbols sociālajā
vietnē Facebook. Lai gan mūsdienās ar vārd darināšanu vairāk nodarbojas valodnieki, šāda
pēdējā laikā aktīva un argumentēta sabiedrības aizraušanās ar jaunvārdu tapināšanu liek
domāt, ka daļai Latvijas iedzīvotāju latviešu valoda un tās lietojums nav vienaldzīgs.
Vienlaikus, šķiet, ka atšķirībā no valodniekiem parastā valodas lietotāja mērķis ir ne tik daudz
izskaust internacionālismus, cik pats jaunvārdu veidošanas process kā spēle, reaģējot uz
sabiedrībā aktuāliem notikumiem. Trāpīgi latviskoti, labskanīgi un viegli uztverami
jaunievedumi valodā iedzīvojas labi, turklāt jāpiebilst, ka prasmīgas un attapīgas rotaļas ar
vārdiem, darinot jaunas nozīmes, prasa diezgan plašu vārdu krājumu, kā arī zināšanas par
vārdu struktūru un tās veidošanas likumsakarībām. Tomēr Latvijā angļu valodas ietekme
sociālo mediju platformās var radīt arī dažādas diskusijas par valodas identitāti un tā nozīmi,
it īpaši, ja runa ir par tām platformām, kas paredzētas tikai Latvijas iedzīvotājiem (piem.
Latvijas ziņu portāli, Draugiem.lv u.c.).
2.2. Latviešu valodas identitātes zudums sociālo mediju ietekmē
Ir cilvēki, kuri uzskata, ka valodas saglabāšana un tā veicināšana ir svarīgs Latvijas
kultūras elements, un ka angļu valodas pārmērīga izmantošana varētu apdraudēt latviešu
valodas statusu un izplatību sociālos medijos. Šis ir ļoti bieži apspriests jautājums, tādēļ ka
arvien pieaugošāka angļu valodas izmantošana sociālajos medijos un interneta vidē kopumā
varētu radīt risku samazināt latviešu valodas nozīmi un pieņemt angļu valodu kā primāro
valodu interneta vidē. Turklāt angļu valodas plaši izplatīta izmantošana sociālajos medijos
varētu arī radīt risku, samazināt vietējo kultūru un tradīciju nozīmi un veicināt globalizācijas
procesus. Ja mediju lietotāji pieņem to kā primāro valodu, tie var zaudēt savu saikni ar vietējo
valodu un kultūru, kas var novest pie Latvijas valodas identitātes zuduma.
Lai saglabātu un atbalstītu latviešu valodas identitāti, ir svarīgi, lai lietotāji un
sabiedrība kopumā apzinātos, cienītu un saglabātu latviešu valodas nozīmi un tās vēsturisko
un kultūras nozīmi. Lai gadiem ejot, neizdodas tā, ka ietekmētāji savās mediju platformās,
žurnālisti ziņu raidījumos, latviešu dziesmās, grāmatās, dzejā un nākamās paaudzes to
neaizmirst, un tā saglabā savu vērtību.

7
 LITERATŪRAS SARAKSTS
1. ‘’Tēzaurs’’ [Tiešsaiste]. Pieejams: https://tezaurs.lv/anglicisms:1 [Skatīts:
02.04.2023].
2. 4.2. Kļava, G., Rozenva,lde, K. LANGUAGE IN SOCIETY: LANGUAGE
USE IN DIFFERENT SOCIOLINGUISTIC DOMAINS. Zinātniskais
redaktors Gunta Kļava, Inita Vītola. Rīga: LVA, 2022, 210. lpp.
3. A. Boša, ’’Kultūršoks’’ Latvijas televīzijas raidījums. Kas apdraud latviešu
valodu, un kas to glābs? [Tiešsaiste]. [Skatīts 11.03.2023]. Pieejams:
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/kas-apdraud-latviesu-valodu-
un-kas-to-glabs.a403703/
4. A. Veckalne. Latviešu valoda anglicisma ēnā. [Tiešsaiste]. [Skatīts
27.03.2023]. Pieejams: https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/latviesu-valoda-
anglicismu-ena.d?id=52558247
5. Kas tie tādi – iedvesmīši, domveži, ietekmētāji? [Tiešsaiste]. [Skatīts:
12.04.2023]. Pieejams: https://skrivanek.lv/kas-tie-tadi-iedvesmisi-domvezi-
ietekmetaji/
6. Kukle, L. Raksts: Anglicismi, baby! [Tiešsaistē]. [Skatīts 23.03.2023].
Pieejams: https://satori.lv/article/anglicismi-baby
7. L. Lapsiņa sociālie mediji un jaunvārda rašanās angļu valodā : bakalaura
darbs. Latvijas Universitāte. Rīga, 2012.
8. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr.
1. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005, 56-64. lpp.