Valoda dzīvo, ja tu tajā runā!

Katrai tautai is sava dzimtā valoda un ta ir daļa no mūsu sirds ,

daļa no mūsu skaistās kultūras, bez tās ir grūti iedomāties savu dzīvi.
tieši šajā valodā mēs teicām savu pirmo vārdu, šajā valodā runāja mūsu
senči un, protams, mūsu vecāki un draugi runā joprojām.Katrs ir
atbildīgs par savu valodu!

Valodu nedrīkst aizmirst, jo, ja tu to aizmirsti, tu aizmirsīsi milzīgu

daļu savas kultūras, jo valoda ir visas kultūras pamats, tā radusies pirms
jebkura cita.Valoda ir galvenais ,jo teritoriju var iekarot, valsts bagātības
un kultūras vērtības var iznīcināt, bet tauta kura zina savu valodu,
kamēr vien būs dzīva, varēs saglabāt savu kultūru, vēsturi un radīt
jaunus mākslas un kultūras darbus.
Valoda vieno cilvēkus, viņa padara svešiniekus par draugiem un
satur kopā cilvēkus, padarot tos vienotus un neuzvaramus.
Neviena cita valoda, izņemot jūsu valodu, nevar nodot visu veidu
domas un jūtas, kas piepilda cilvēku visas viņa dzīves laikā. Valoda ir
jāciena ,taču mūsdienās ir problēma ,ka cilvēki, kuri pieraduši lietot
valodu ikdienā, bieži to nenovērtē. Viņi pārblīvē valodu ar svešvārdiem.
Tajā pašā laikā no kases tiek izmesti īsti mūžsenas gudrības dārgumi.
Tapēc Mācies! Lasi grāmatas savā dzimtajā valodā, izpēti slavenu
rakstnieku un dzejnieku biogrāfijas, kuri to slavinājuši, studējiet
folkloru, raksti pareizi un izvairies no lamuvārdiem.
Musu valoda ir ļoti skaista ,mēs runājam, lūdzamies, pateicamies
un sakam paldies sava valoda, kuru mums mācīja mūsu vēcaki. Runājiet
un neaizmirstiet to ,jo viņa bez jums iznīks
“Aizmirstot savu valodu, tu aizmirsti daļu no sevis un dzimtenes
kultūru”