Islāma kultūras reģions

Rimants Badins, Jēkabs Lazdiņš 11 a.

Izplatība
Islama pasaule ierobežota galvenokārt Āfrikas Ziemeļu
un Austrumu daļā, kā arī Eirāzijas Dienvidos.
Valodas
Visā reģionā izplatīta arābu valoda, izņemot Turciju,
Irānu, Izraēlu, Sīriju un Afganistānu, jo mūsdienās
šajās zemēs ir saasinājušies konflikti starp divu islāma
reliģijas novirzienu (sunnīti un šiīti) piekritējiem.
Dominējošā reliģija
Islāms – visjaunākā no trim lielajām monoteiskajām
reliģijām – tur godā un cieņā savu priekšgājēju svētos
rakstus, tomēr uzskata svēto korānu par vispilnīgāko
un pēdējo vienīgā Dieva atklāsmi cilvēcei
Paražas
Ievērot piecus pilārus- (šahāda, salāhs, savn, zāka un
hadžs) - jo tos uzskata par obligātiem ikviena
musulmaņa dzīvē.
Neēd cūkgaļu un nelieto alkoholu, jo to aizliedz
korāns.
Piecas reizes dienā ir jālūdz Dievs.
Piektdienās obligāti jāapmeklē mošeju.
Simboli
Mēnesis un zvaigzne – kas simbolizē Dievbijību,
atdzimšanas pieaugumu un kopā ar zvaigzni paradīzi.
 Svētki
Ramadāna mēnesis – Kad jāievēro gavēnis kad pārtiku
drīkst lietot tikai tad, kad saule ir norietējusi
Upurēšanas svētki – Liellopu, aitu, kazu un mājputnu
upurēšana Dievam.
Ašuras diena-Kad Dievs izveidoja cilvēku.
Barata nakts- Grēku atpēstīšanas svētki.
 Mekka
Pilsēta Saūda Arābijā, kura godāta kā islāma svētā
vieta un mērķis to musulmaņu svētceļojumiem, kas
fiziski spējīgi un var finansiāli atļauties tajā piedalīties.
Musulmaņi Svēto mošeju uzskata par svētāko vietu
Zemes virsū. Šo svētceļojumu sauc par Hadžu, bet
Dieva namu Kaaba
 Kaaba
Kubveidīgas formas celtne Saūda Arābijas pilsētā Mekā, kā
arī vissvētākā vieta islāmā. Tās augstums ir aptuveni 15
metri, bet pamatnes garums un platums ir no 10 līdz 14
metriem. Saskaņā ar Korānu, šis akmens tika iedots
Ibrahīmam. Leģenda vēsta, ka akmens sākotnēji bija balts,
bet laika gaitā, uzsūcot svētceļotāju grēkus.
 Aksas mošeja
Jeruzalemē ir trešā svētākā vieta islāmā pēc Harāma
mošejas Mekā un Nabavi mošejas Medīnā. Tā atrodas
Jeruzalemes vecpilsētā, Tempļa kalna virsotnē. Aksas
mošejā vienlaicīgi var lūgties līdz 5000 ticīgo.
 Svētā Sofija
Ir bijusī Austrumu pareizticīgo baznīca, kuru 1453.
gadā Osmaņu turki pārveidoja par mošeju un 1935.
gadā — par muzeju. Katedrāle atrodas Sirkedži
mikrorajonā un tā vēsturē tiek uzskatīta par vienu no
diženākajām pasaules celtnēm. Konstantinopoles
krišanu un šīs ēkas nokļūšanu Osmaņu varā Grieķu
pareizticīgā baznīca uzskata par vienu no lielākajām
kristietības traģēdijām.
 Mošeja (Fustatē)
Tā ir uzcelta mošeja, kas šobrīd ir daļa no Kairas
pilsētas, ir viens no spožākajiem agrīnās musulmaņu
arhitektūras piemēriem
Izveidojās 868. gadā, kad Ēģiptes vietvaldis Ahmeds
ibn Tulūns pasludināja neatkarību no Abāsidiem.
 Minareti
Nozīmīga musulmaņu pasaules, kultūrainavas simbols
ir minareti - tornis pie mošejas, no kura muedzins
aicina musulmaņus uz lūgšanu.
 Tadžmahala
Uzbūvēja Šahs Džihāns laikposmā no 1632 – 1643.
gadam. Tas bija mauzolejs par godu viņa mīļotajai
sievai. Tas ir un paliek nepārspējams mogulu tautas
arhitektūras piemineklis Dienvidāzijā.
 Dubaija
Lielākā Arābu emirātu pilsēta ir viena no greznākajām
un bagātākajām kultūrainavām pasaulē, ar milzīgām
celtnēm un mākslīgām salām. Dubaija kļuva par vienu
no iespaidīgākajām pilsētām pasaulē, pateicoties
milzīgām naftas atradnēm, pateicoties, kurām valsts
kļuva tik bagāta, ka varēja atļauties celt lielākās celtnes
pasaulē.
 Burdžhalīfa
Augstākā celtne pasaulē, kura ir 828 metrus augsta ar
163 stāviem un kopējām izmaksām 1,5 mlrd. ASV
dolāru (arhitekts Adrians Smits)
Apģērbi
Hidžabs - lakats, kas apvij galvu un sedz kakla ādu,
atstājot redzamu sejas ovālu, taču citā versijā nereti ar
to aizsedz arī muti līdz degunam.
 Čadra
Čadras audums sedz visu ķermeni no galvas līdz
kājām, atstājot atklātu sejas zonu. Islāmticīgās
sievietes čadru mājās parasti novelk, tas ir ielas
apģērbs, kurš, atšķirībā no citiem apģērbu veidiem,
nesatur aizdares elementus
 Burka
Vienlaidus auduma gabals, kas nosedz visu ķermeni
un arī acis. Burkas acu siets visbiežāk darināts no
auduma diegiem, bet pieres daļā iestrādāta stingrāka
auduma pīne.
 Vīriešiem
Arābu zemēs, vīrieši parasti nēsā balto kleitu
Kanudru, bet uz galvas nēsā cepuri Gafiju, kuru
nosedz lakats Gutra, bet kājās tie parasti nēsā ādas
sandales.
Ēdieni
Tradicionālos musulmaņu ēdienos parasti ir daudz
garšvielu (koriandrs, timins, baziliks), tā kā viņi
uzskata, ka garšvielas padara ēdienu daudz
izsmalcinātāku un garšīgāku.
Daudz ēdienu sastāv no liellopa gaļas un rīsiem, bet
priekš musulmaņu virtuves nav piemēroti ēdieni no
olām un siera. Savukārt maizes vietā, viņi izmanto
lavašu, vai pankūkas.
Avoti
Pols Lunds. Islāms. Rīga 2002. g Zvaigzne ABC.
http://jauns.lv/raksts/arzemes/5265-hidzabs-burk
a-parandza-jeb-kas-ir-kas-musulmanu-sieviesu-g
arderobe-foto
http://islam-today.ru/obsestvo/raznoe/musulma
nskaa-kuhna/
http://islam-today.ru/muslim-symbols/