Kārsavas novada dabas

resursu kompleksa analīze

Rimants Badins, vides zinātne 2. kurss

 Teritorijas apraksts

 Kārsavas novads atrodas Latgales

reģiona Austrumu daļā, Latvijas
pierobežā. Tā kopējā platība aizņem 627
𝑘𝑚2
 Kārsavas novadu veido Kārsavas pilsēta,
Goliševas,Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes
un Salnavas pagasti. Novada
administratīvais centrs ir Kārsavas pilsēta.
Tā atrodas 295 km (pa autoceļu) un 268
km (pa dzelzceļu) attālumā no valsts
galvaspilsētas Rīgas, 100 km attālumā no
Daugavpils.
 Iedzīvotāju skaits pēc jaunākiem 2019. Sagatavoja: SIA „Sustainable Advanced Solutions”, 20.04.2012
gada datiem ir 5278 iedzīvotāji.
 Derīgie izrakteņi

 Derīgo izrakteņu atradņu meklēšanas un izpētes darbi veikti dažādos laika

periodos. Atradnēm ir svarīga loma tautsaimnieciskajā attīstībā. Tomēr
neviena no Kārsavas novada teritorijā ietilpstošajām atradnēm nav valsts
nozīmes.
 Būtiskākās no derīgo izrakteņu atradnēm ir smilts, smilts- grants atradnes.
Kopā novadā ir 15 smilts – grants atradnes un viena mālsmilts atradne.
Astoņas no atradnēm tiek izmantotas smilts, smilts – grants ieguvei, viena no
tām – atradne „Grebņeva – smilts” ir gandrīz izstrādāta.
 Derīgie izrakteņi

 Kārsavas novadā ir konstatētas

vairākas dolomīta atradnes. To
iegūst divās atradnēs – „Baravikas”
un „Rītupes”. Dolomīta prognozēto
resursu laukums “Degļeva”, kura
daļa iesniedzas Mērdzenes pagasta
teritorijā ir perspektīvs ģeoloģiskās
izpētes veikšanai, lai apzinātu Avots: Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāze, 18.07.20
jaunas dolomīta atradnes.
 Tur arī darbojas Ražotne ‘’Rītupes’’,
kura iegūst dolomīta akmeni
dolomīta produktu ražošanai , ražo
augstas kvalitātes mazgātas
dolomīta šķembas un dolomīta
šķembu maisījumus, kā arī rupjos
dolomīta miltus augsnes kaļķošanai.
 Derīgie izrakteņi

 Sastopamas arī māla atradnes- Ivanova un Kārsava, viena saldūdens kaļķa

atradne Numerņu ezers, kā arī vairākas kūdras atradnes.

Avots: Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāze, 18.07.2011; Pašvaldības teritorijas plānojumi

Avots: Valsts ģeoloģijas dienests „Pārskats par Ludzas rajona zemes dzīļu resursiem
un mūsdienu ģeoloģiskiem procesiem”, Rīga, 2003
Avots: Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāze, 18.07.2011; Pašvaldības teritorijas plānojumi
 Uzņēmumi

 Ar šķembu iegūšanu un ražošanu

karjerā RĪTUPES, Kārsavas novadā
nodarbojas uzņēmums SIA SAULKALNE S,
kas jau kopš 20. gadsimta sākuma Latvijā
pazīstams ar saviem dolomīta ieguves un
pārstrādes karjeriem, kā arī kaļķu
ražotnēm.
 SIA SALENIEKU DOLOMĪTS ir SAULKALNE S
grupas uzņēmums, kas dibināts
2006.gadā. Uzņēmums savu darbu sāka Foto saulkalne.lv
ar dolomīta ieguvi un dolomīta šķembu
ražošanu karjerā RĪTUPES Kārsavas
novadā, nodrošinot Latgales reģionu ar
augstas kvalitātes produkciju. Attīstot
darbības virzienus, 2013.gadā SALENIEKU
DOLOMĪTS atver divas jaunas ražotnes –
CIRMA un KALNGALS, kur šobrīd piedāvā
dažādu frakciju grants šķembas , smiltis
un maisījumus.
 Dabas resursi

 Kārsavas novads ir labi nodrošināts ar pazemes saldūdeņu resursiem.

 Savukārt virszemes ūdeņi aizņem tikai 1.5 % Kārsavas novada teritorijas. Tos
veido upes, strauti, ezeri, dīķi. Kārsavas novadā ir salīdzinoši maz ezeru.
Lielākie no tiem ir Numernes, Zaborovjes, Lielais Kugrenes un Mazais
Kugrenes ezers.
 Lielākā upe novada teritorijā ir Rītupe, kas ir Veļikajas kreisā krasta pieteka.
Tās kopējais garums ir 176 km. Rītupe, metot lokus, šķērso visu novada
teritoriju. Lielākās pietekas Kārsavas novada teritorijā ir Ludza (156 km),
Strauja (24 km), Ziblas strauts (14 km), Ījevkas strauts (12 km) , Šņitka (8 km).
 Kūkova, kas arī ir Veļikajas kreisā krasta pieteka (kopējais garums 104 km),
sākas Numernes purvos, apmēram 8.6 km tek cauri pagasta centrālajai
daļai rietumu – ziemeļaustrumu virzienā pa purvainām pļavām
Numernes ezers, foto Lelde Eņģele

Rītupe, foto Jānis Sedols

Kūkova, foto Biafra

 Dabas tūrisma objekts

 Galvenais un atpazīstamākais dabas tūrisma objekts Kārsavas novadā ir

Natura 2000 dabas parks Numernes valnis.
 Viena no nedaudzajām vietām valstī, kur sastop sausieņu priežu mežus, kas
izveidojušies uz osiem vai osveida vaļņiem. Šeit sastopamas tādas retas un
aizsargājamas sugas kā Ruiša pūķgalve, smiltāju esparsete un zāļlapu
smiltenīte. Vaļņa pakājē izskalošanās rezultātā ir veidojušās nedaudz
kaļķainas augsnes, kas ir piemērotos biotopos Latvijā aizsargājamai un arī ES
Biotopu direktīvas augu sugai – dzeltenai dzegužkurpītei.

Foto latvia.travel Foto R.Kalvis

 Kreiču purvs

 Natura 2000 izveidotais dabas liegums. Plašs austrumu tipa augstais purvs ar
ciņu - lāmu kompleksiem, distrofu ezeru un minerālsalām. Nozīmīga augstā
purva, pārejas purva, distrofa ezera un purvainu mežu aizsardzības teritorija.
Teritorijas rietumu daļa piemērota dzeņiem.
 Lielākā teritorijas vērtība ir lielā ligzdojošo un caurceļojošo putnu sugu
daudzveidība, ko lielākoties piesaista teritorijā esošie zivju dīķi.

Foto daba.gov.lv (DAP arhīvs)

 Klimats

 Tuvākā meteostacija, kas atrodas pie Kārsavas novada ir meteostacija

Rēzekne, tāpēc tieši šīs meteostacijas dati tika izmantoti.
 Tika atlasīti dati par vidējo gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu par
2015-2019. gadiem. Rezultātā tika noskaidrots, ka vidējā gaisa temperatūra
Kārsavas novadā ir 6,89 grādi C, bet vidējais nokrišņu daudzums ir 684,8
mm. Kopš 2017. gada, vidējā gaisa temperatūra nemitīgi pieaug, toties
nokrišņu daudzums katru gadu svārstās. Vissiltākais ir bijis 2019. gads, bet
vismitrākais 2017.
 Lauksaimniecība

 Lauksaimniecības zemes novadā kopumā aizņem 29536,1 ha7, no kuriem

lielākās platības ir Malnavas pagastā – 9149,3 ha, bet vismazākās –
Goliševas pagastā tikai 2462,9 ha.
 No lauksaimniecības zemēm vislielākās platības kopumā aizņem
aramzeme, vairāk kā 68 %. Ganības aizņem apmēram 19 %, pļava
apmēram 11% un pavisam nedaudz, tikai nepilni 2 % - augļu dārzi.
 Lauksaimniecības teritorijas ir svarīgs resurss novada attīstībā. Kārsavas
novada attīstības programmā 2012.-2018.gadam kā pirmā no pašvaldībā
dominējošām nozarēm minēta lauksaimniecība. Ir likts liels uzsvars uz
lauksaimniecības attīstību un pastāvēšanu. Lai varētu notikt
lauksaimnieciskā ražošana, svarīgi ir saglabāt labas, auglīgas un meliorētas
lauksaimniecības teritorijas.
 Meža resursi

 Kārsavas novadā gandrīz trešdaļu aizņem

mežu teritorijas, kas izkaisītas pa visu novada
teritoriju.
 Kārsavas novads ietilpst Ziemeļaustrumu rajonā,
kur ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes,
platlapju – egļu, egļu un priežu meži, pārsvarā
pārmitri meži un purvi. Raksturīgi ir arī sīklapju
meži mistrojumā ar platlapju koku sugām.
 Konstatēts, ka Kārsavas novadā, pēc 2017.
gada datiem, 88,23% teritorijas aizņem
lauksaimniecības zeme un meži, kas kopā
sastāda 55303,9 ha teritorijas. Vislielāko platību
aizņem meži- 43,81% jeb 27844,4 ha , Avots: Valsts zemes dienests, 2018.
lauksaimniecības zeme aizņem 43,81%
novada teritorijas jeb 27459,5 ha.
 Lielāko daļu teritorijas aizņem valsts meži, lielu
platību aizņem arī privātie meži, taču
pašvaldību īpašumā ir pavisam neliels mežu
daudzums.

Avots: Valsts meža dienests Austrumlatgales virsmežniecība, 11.03.2011.

 Meža resursi

 Kārsavas novadā tāpat kā vairumā Latgales pašvaldību galvenās izplatītās

koku sugas mežos ir priede, egle, bērzs, melnalksnis un apse.
 Lielākais novada mežu apsaimniekotājs ir VAS Latvijas valsts meži.

Avots: Valsts meža dienests Austrumlatgales virsmežniecība, 11.03.2011.

 Vides pārskats

 No piesārņojošām vielām procentuāli vislielāko piesārņojumu rada oglekļa

oksīds, putekļi un cietās daļiņas. Oglekļa oksīds pārsvarā rodas ķīmiski nepilnīgā
sadegšanas procesā katlu mājās, bet cietās daļiņas un putekļi – katlumājas
pelnos.
 Virszemes ūdeņu kvalitāti ietekmē piesārņojošo vielu iekļūšana ūdenstilpnēs vai
ūdenstecēs. Ūdens ekosistēmu degradāciju, izraisot eitrofikāciju, varētu veicināt
slāpekļa un fosfora savienojumi, kas nonāk ūdens objektos no punktveida
avotiem (notekūdeņi, kas tiek savākti no ciemu notekūdeņu attīrīšanas
iekārtām) un no difūzajiem avotiem (notece no lauksaimniecības zemēm,
viensētām, kas nav pieslēgtas kanalizācijas sistēmai utt.).
 Ludzas upē ūdens kvalitāte neatbilst karpveidīgo zivju ūdeņiem izvirzītajām
prasībām, jo normatīviem neatbilst izšķīdušā skābekļa, amonija slāpekļa un
kopējā fosfora koncentrācija. Kā galveno piesārņojumu radošo faktoru jāmin
lauksaimniecība.
 Izmantotie avoti

 http://karsava.lv/wp-content/uploads/2016/10/Vides_parskats.pdf
 https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/table
/tableViewLayout1/
 http://www.saulkalne.lv/lv/razotnes/ritupes
 http://karsava.lv/wp-content/uploads/2016/10/I.sejuma_Pielikumi.pdf
 https://lvgmc.maps.arcgis.com/apps/webappviewer/index.html?id=1aad4c95
b24a41959394f74740ff1929
 http://karsava.lv/wp-content/uploads/2016/10/I.sejums_Esosa.pdf
 https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/numernes_valnis/
 http://www.saulkalne.lv/lv/mes/salenieku-dolomits-1
 http://karsava.lv/wp-content/uploads/2016/10/Vides_parskats.pdf
PALDIES PAR UZMANĪBU!