Als Roberts MF08013

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE
MEŽA FAKULTĀTE
MEŽKOPĪBAS KATEDRA
............................
Reģistrācijas Nr. Atļauts aizstāvēt MEK
Katedras vad. asoc. prof. ..................
/A. Indriksons/
2014. g. „__________”
Roberts Āls
DAŽĀDA VECUMA BĒRZU (Betula spp.) AUDŽU

MEŽSAIMNIECISKAIS NOVĒRTĒJUMS TALSU
PAUGURAINĒ
Maģistra darbs
Maģistrants (matr. Nr. MF08013) R. Āls

paraksts datums
Maģistra darba vadītājs, prof. em. A. Dreimanis

paraksts datums
Jelgava 2014
ANOTĀCIJA
Āls R. Dažāda vecuma bērzu (Betula spp.) audžu mežsaimnieciskais
novērtējums Talsu paugurainē: maģistra darbs meža ekoloģijā un mežkopībā.
Jelgava, 2014.
Darba apjoms 74 lpp., 26 tab., 52 att., 35 bibliogr. nos.
Maģistra darba izstrādei ir ievākts empīriskais materiāls no 5 pastāvīgajiem un no
3 pagaidu parauglaukumiem Šķēdes meža novada Talsu paugurainē. Uzskaites
parauglaukumu platība variē no 0.08 līdz 0.25 ha. Katrā parauglaukumā uzmērīti koku
dendrometriskie parametri, konstatētas un uzskaitītas bērzu stumbra kvalitāti
ietekmējošās vainas. Audžu bērzu krāja vecumā no 23 līdz 110 gadiem ir intervālā 59
līdz 535 m3ha-1. Egles otrais stāvs un piemistrojuma koku sugas palielina audzes kopējo
krāju. Audzes vidējais caurmērs koptajā 43 gadus vecajā audzē ir par 2.5 cm lielāks.
Augstākā audzes ekonomiskā vērtība 65 gadus vecajā audzē ir 15 000 EUR. Konstatēts
liels koku īpatsvars ar stumbra lejas daļas līkumainību, kas pārsniedz 50 %. Aprēķināts,
ka stumbra lejas daļas līkumainība samazina ienākumus par 32 % līdz 42 %.
SUMMARY
Āls. R. Silvicultural Assessment of Different Age Stands of Birch (Betula spp.)
in Talsi Hillock: Master Paper in Forest Ecology and Silviculture. Jelgava, 2014.
The paper consists of 74 pages, and includes 26 tables, 52 figures and 35
bibliography sources.
For the Master paper, empirical materials from five permanent and three
temporary model sites have been collected in the Šķēde forest district of Talsu hillock.
The recorded areas of the model sites range between 0.08 to 0.25 hectares. In each
model site the dendrology parameters of the trees were measured, and the defects,
which affect the quality of birch trunks, have been found and recorded. The total
volume of the birch stands, at the age of 23 to 110 years, is in the interval from 59 to
535 m3ha-1. The second level of spruce-trees and mixed tree species increase the total
volume of the stand. In the 43 years old stand, which has been cultivated, the average
diameter of the stand is by 2.5 cm bigger. The highest economic value of the 65 years
old stand is EUR 15, 000. A high percentage of trees with curves in the bottom part of
the trunk have been found, exceeding 50 %. It has been calculated that the curves of the
bottom parts of trunks decrease income by 32% - 42 %.
АННОТАЦИЯ
Алс Р. Лесохозяйственная оценка саженцев березы (Betula spp.)
различного возраста в Талсинской холмистой местности: магистерская работа
по лесной экологии и лесоводству. Город Елгава, 2014 год.
Объем работы составляет 74 страниц, включено 26 таблица, 52 рисунка, 35
библиографических источника.
Для разработки магистерской работы был собран эмпирический материал с
5 постоянных и 3 временных экспериментальных участков, которые находятся в
Талсинской холмистой местности, лес в Шкедском крае. Учетная площадь
экспериментальных участков варьирует от 0,08 до 0,25 гектаров-1. На каждом
экспериментальном участке измерены дендрометрические параметры деревьев,
констатированы и учтены факторы, влияющие на качество стволов берез.
Насаждения саженцев берез в возрасте от 23 до 110 лет составляют интервалы от
59 до 535 кубических метров гектаров-1. Второй этаж елей и насаждения деревьев
других видов увеличивают общую площадь насаждений. Средний диаметр
стволов деревьев среди насаждений, достигших возраста 43 лет, за которыми
ухаживают, на 2,5 см больше. Самая высокая экономическая стоимость деревьев
среди насаждений, достигших возраста 65 лет, составляет 15 000 EUR.
Констатирован высокий удельный вес деревьев с изогнутой нижней частью
ствола, показатель превышает 50%. Рассчитано, что изогнутость нижней части
ствола уменьшает доходы на 32 % - 42%.
Saturs
IEVADS .................................................................................................................. 7
1. BĒRZA AUDŽU RAŽĪBAS IZZINĀTĪBAS ANALĪZE................................... 8
1.1.bērzu morfoloģiskais un bioloģiskais raksturojums ...................................... 8
1.2. Bērza audzes un to ražības Latvijā un pasaulē ........................................... 11
1.3. Audžu sastāva, vecuma un biezības ietekme uz bērzu audžu ražību ......... 12
1.4. Augšanas apstākļu ietekme uz audžu ražību .............................................. 14
2. MATERIĀLS UN METODIKA ....................................................................... 16
2.1. Empīriskā materiāla raksturojums .............................................................. 16
2.2. Empīriskā materiāla iegūšanas metodika ................................................... 18
2.3. Kamerālo darbu metodika .......................................................................... 20
2.4. Datu matemātiskā apstrāde ......................................................................... 22
3. BĒRZU AUDŽU ANALĪZE TALSU PAUGURAINĒ .................................... 23
3.1. Bērzu audžu sastopamības analīze ............................................................. 23
3.2. Koku skaita analīze .................................................................................... 25
3.3. Audžu taksācijas rādītāju izmaiņu analīze audzes vecuma ietekmē .......... 28
3.3.1. Bērza augstumlīkņu analīze................................................................. 28
3.3.2. Vidējo taksācijas rādītāju analīze ........................................................ 33
3.3.3. Bērzu audžu taksācijas rādītāju dinamikas analīze ............................. 42
3.4. Bērzu audžu ražības mežsaimnieciskais un ekonomiskais vērtējums Talsu
paugurainē ................................................................................................................... 51
3.5. Bērza stumbra kvalitāti ietekmējošo vainu analīze .................................... 56
3.6. Diskusija ..................................................................................................... 69
SECINĀJUMI ....................................................................................................... 71
PRIEKŠLIKUMI ................................................................................................... 72
IZMANTOTĀS INFORMĀCIJAS AVOTI ......................................................... 73
PIELIKUMI........................................................................................................... 75
Taksācijas aprakstā iegūtais empīriskais materiāls ........................................... 76
Iegūtais empīriskais materiāls ........................................................................... 84
Parauglaukumu augstumlīknes ........................................................................ 119
Programmas „Mežvērte” izveidotās sortimentācijas atskaites parauglaukumiem
.................................................................................................................................. 129
APLIECINĀJUMS
Ar šo es, Roberts Āls, apliecinu, ka maģistra darbs izstrādāts patstāvīgi. Visi

izmantotie informācijas avoti ir uzrādīti maģistra darbā.
datums
/R. Āls/
paraksts un tā atšifrējums
5
Darbā lietotie saīsinājumi
D – koka caurmērs;
g – stumbra šķērslaukums;
G – šķērslaukums uz 1 hektāra;
H – koka augstums;
Kv. – kvartāls;
M – audzes krāja uz 1 hektāru;
MAAT – meža augšanas apstākļu tips;
Nog. – nogabals;
PL – parauglaukums;
v – stumbra tilpums;
v. j. l. – virs jūras līmeņa.
6
IEVADS
Latvijā izplatītākā bērzu suga ir āra bērzs, kam ir ļoti plašs izplatības areāls. Šīs
sugas pārstāvji ir sastopami no Atlantijas okeāna līdz pat Vidussibīrijai – Angāras
vidustecei. Tas sastopams arī visā Latvijas teritorijā. Bērzs labi aug tīraudzēs, bet
pārsvarā ir sastopams mistrotās audzēs (Lange, Mauriņš, Zvirgzds, 1978). Bērzs ir bieži
sastopams Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tajā skaitā Krievijas republikā un
Baltkrievijā. Centrālajā un Dienvideiropā bērzs ir retāk sastopams (Hynynen, Niemistö,
2010).
Bērzs Latvijā ir viena no ekonomiski nozīmīgākajām koku sugām. Bērza koksni
Latvijā iespējams pārdot papīrmalkā, finierklučos un zāģbaļķos. Sortimentu kvalitātei
jābūt visai augstai, lai tā netiktu brāķēta. Bērza koksnes kvalitāti būtiski ietekmē tādas
stumbra vainas, kā līkumainība un padēls, kuru klātbūtne dod iespēju koksnes
iepircējiem samazināt piedāvājamo cenu. Stumbra kvalitāti ietekmējošas vainas bērzam
ir bieža un jau ierasta parādība, tāpēc aktuāli ir novērtēt vainu intensitāti un to radītos
zaudējumus. Svarīgi ir arī izstrādāt ieteikumus vai apsaimniekošanas paņēmienus,
stumbra vainu samazināšanai.
Pētījums veikts par dažāda vecuma bērzu audzēm, lai noteiktu ražības un
bojājumu intensitātes atšķirības. Darba gaitā ir noskaidrota bērza stumbru vainu
intensitāte un tās radītie zaudējumi Talsu pauguraines audzēs, kurās sastopams bērzs.
Pētījumā ievākti un analizēti materiāli no taksācijas aprakstiem un bērzu audžu
parauglaukumiem. Empīriskais materiāls ir ievākts gan no pastāvīgajiem, gan arī no
pagaidu parauglaukumiem. Taksācijas apraksti izmantoti, lai iegūtu informāciju par
Talsu paugurainē esošo bērza audžu sastopamību atkarībā no vecuma, bonitātes un
meža augšanas apstākļa tipa. Patstāvīgajos parauglaukumos iegūtais empīriskai
materiāls sniedz priekšstatu par paugurainē esošo audžu taksācijas rādītāju dinamiku.
Parauglaukumos uzskaitītas bērza stumbra kvalitāti ietekmējošās vainas.
Darbā aprēķināta stumbra lejas daļas līkumainības ietekmē radusies diametra
starpība. Tāda aprēķina veikšanai bērzu attēlos ir projektēts stumbra iekšējais lobīšanas
cilindrs, izmērīts tā diametrs un salīdzināts ar koka caurmēru. Rezultātā iespējams
aprēķināt stumbra lejas daļas līkumainības radītie zaudējumi, salīdzinājumā ar taisniem
pirmā sortimenta apaļajiem kokmateriāliem.
Darba pētījumā ir izvirzīta hipotēze: Talsu paugurainē bērzs veido produktīvas
audzes. Hipotēzes pārbaudei izmantos parauglaukumos iegūti empīrisko materiālu
analīzi un rezultātus salīdzina ar literatūras avotos sniegto informāciju.
Darba mērķis ir raksturot bērza audzes Talsu paugurainē. Šī mērķa īstenošanai, ir
izvirzīti šādi zinātniskie uzdevumi:
1. noskaidrot bērza audžu sastopamību atkarībā no vecuma, bonitātes, meža
augšanas apstākļa tipa;
2. noteikt bērza audžu taksācijas parametrus pastāvīgajos parauglaukumos;
3. analizēt bērza audžu taksācijas rādītāju dinamiku;
4. analizēt bērza kvalitāti ietekmējošās stumbra vainas.
7
1. BĒRZA AUDŽU RAŽĪBAS IZZINĀTĪBAS ANALĪZE
1.1.bērzu morfoloģiskais un bioloģiskais raksturojums
Āra bērzs (Betula pendula Roth.) ir pirmā lieluma koks, kura stumbrs ir
salīdzinoši taisns. Jauna bērza miza ir tumši brūna ar lielu skaitu lenciteļu. Bērzam
pārsniedzot 6 gadu vecumu, tam veidojas raksturīgā baltās krāsas tāss ar tumšām
šķērssvītrām - lencitelēm. Bērzam sasniedzot 15 – 20 gadu vecumu, stumbra lejasdaļā
sāk veidoties tumša kreve, kura bērzam augot, izplešas pa stumbru uz augšu,
pārsniedzot 1 m augstumu. Bērza vainags ir iegarens, šauri olveida. Zari ir plastiski un
to gali nokareni. Jaunie dzinumi ir brūngani un ar asām kārpiņām, tāpat kā jauno bērzu
miza. Sakņu sistēma ir plaša un plastiska, bet sākumā izveidojas mietsakne, kura ar
laiku sadalās plašā sānsakņu tīklā. Plašais sānsakņu tīkls var nomācoši iedarboties uz
blakus esošajiem augiem. Bērzam augot irdenās augsnēs, tā saknes var iestiepties dziļi.
Bērza saknes ir ar izteiktu mikorīzu (Roze, 2002; Mauriņš, Zvirgzds, 2009).
Somijā ir noskaidrots, ka bērzs ražo skaita ziņā vairāk garo dzinumu, ja tas ir
ieskauts starp savas sugas pārstāvjiem. Pētījumā apskatīja arī bērzus, kuru tuvumā ir
priedes, lapegles un melnalksnis, bet šajos gadījumos garo dzinumu skaits bija mazāks
(Vahanen, Kaitaniemi, http://www.metla.fi/projects/sscs/esitelmat/vehanen-kaitaniemi-
birch-crown.pdf).
Āra bērza lapas pēc formas ir trijstūrainas vai olveida rombiskas, kuras var
sasniegt 3.5 - 5 cm garumu. To mala ir divkārt zāģzobaina. Uz katra bērza ir gan
sievišķie, gan vīrišķie ziedi. Vīrišķās spurdzes ir zaļganīgas, bet vēlāk tās paliek
iesarkani brūnganas. Ziedēšanas laikā vīrišķās spurdzes ir dzeltenā krāsā. Sievišķās
spurdzes ir aptuveni 1.5 cm garas ar cilindrisku formu. Tās sākumā ir stāvošas, bet pēc
apputeksnēšanās nokarājas. Augļi ir nelieli ar spārniņiem katrā pusē. Spārniņu izmērs
pārsniedz sēklas izmēru aptuveni 2.5 - 3 reizes (Mauriņš, Zvirgzds, 2009). Zviedres
(1998) grāmatā minēts, ka bērza sēklās ir maz barības vielu, līdz ar to tās ilgi
neuzglabājas, bet sēklu ražā bērzi saražo lielu skaitu sēklu, nodrošinot veiksmīgu bērzu
izplatīšanos. Sēklu nelielais svars palīdz tām pārvietoties lielus attālumus (Zviedre,
1998). Sēklas ir 3 mm gari, ovāli riekstiņi, kuri pirms izsēšanās atrodas 2.5 - 3 cm garās
spurdzēs (Mauriņš, Zvirgzds, 2009).
Bērzs sāk ziedēšanu aprīļa beigās un maija sākumā, vienlaicīgi ar lapu plaukšanu
(Skudra, Dreimanis, 1993; Mauriņš, Zvirgzds, 2009). Mauriņš un Zvirgzds (2009.)
minējuši, ka apputeksnēšana notiek ar vēja palīdzību. Augļi nogatavojas jūlija beigās,
augusta sākumā, kad notiek arī sēklu izsēšanās. Dīgsti ir jutīgi pret sausumu un
nezālēm, kuras nomāc tos (Skudra, Dreimanis, 1993; Mauriņš, Zvirgzds, 2009).
Kopumā sēklas mežaudzē ražo katru gadu, bet pēc bagātīgām sēklu ražām, atsevišķas
audzes zied ļoti vāji vai nezied vispār (Mauriņš, Zvirgzds, 2009).
Dīgsts ir maza izmēra, tā kāts ir aptuveni 1.5 cm garš. Dīgsta dīgļlapas ir ovālas ar
sarkanīgu apakšpusi. Dīgļlapas sasniedz 5 mm garumu. Bērzs ir izteikti gaismas prasīgs
koks. Jebkāds noēnojums uz bērza var novest pie stumbra izliekšanos, sabojājot
sortimenta kvalitāti. Bērzs aug ātri, jau 40 - 50 gadu vecumā sasniedz pilnu augumu
augstumā. Klimata svārstību ziņā izturīga koku suga, cieš vienīgi dīgstu stadijā. Labi
aug irdenās smilšmāla augsnēs, bet aug arī sausās un smilšainās augsnēs, kā arī sūnu
purvos, bet nedod tik labus dimensiju pieaugumus, kā smilšmāla augsnē. Vēlams ir
bērzu piemistrojums egļu audzēs, jo bērzu lapu nobiras labi sadalās un uzlabo skuju
koku nobiru radīto skābo trūdu augsnes. Pret kaitēkļiem ir izturīga suga un arī meža
dzīvnieki bojā reti (Mauriņš, Zvirgzds, 2009). Bērzs ir pioniersuga, tas nozīmē, ka tas
8
bieži ir pirmais kokaugs, kurš ieaug neapmežotās vietas. Bieži ieviešas ganību platībās,
neapstrādātās lauksaimniecības zemēs, neapsaimniekotos grants karjeros un citur
(Skudra, Dreimanis, 1993).
Somijā veikti pētījumi, par bērza sējeņu spēju pielāgoties klimata izmaiņām.
Konstatēts, ka lielāki augstuma pieaugumi ir mitros apstākļos audzētiem bērza
sējeņiem. Sausos apstākļos augušie bērzi neuzrāda tādu augstuma pieaugumus. Arī
biomasas pieaugums konstatēts lielāks mitros apstākļos augošajiem bērziem. Pētījumā
novērotas arī 4 dažādu bērzu genotipu atšķirības. Atsevišķi pētītie genotipi izrādīja
lielākos augstuma un biomasas pieaugumus visos mitruma apstākļos, attiecībā pret
pētījumā apskatītajiem citiem bērzu genotipiem. Šo klimata izmaiņu izturīgāko bērza
genotipu turpmāka izpēte ir nozīmīga nākotnes meža atjaunošanā, paredzēto globālo
klimata izmaiņu gadījumā (Possen, Oksanen, 2011).
Somijā izdarītie bērzu sējeņu pētījumi liecina, ka neliels sējeņu lapu zaudējums,
stimulē to spēju uzņemt oglekli, un veicina pieaugumu augstumā. Zinātniece
noskaidrojusi, ka bērza sējenis, kuram ir 25 % lapu zudums, uzņem oglekli labāk, nekā
neskarts sējenis. Savukārt, šāds sējenis ar nelielu lapu zudumu, augstumā aug par
aptuveni 5 % intensīvāk, salīdzinājumā ar neskartu sējeni, un par 11 % intensīvāk, nekā
sējenis ar 50 % lapotnes zudumiem. Īpašu paaugstināts augstuma pieaugumus uzrāda
bērza sējeņi paaugstinātas temperatūras apstākļos ar vidēji lielu mēslojuma daudzumu.
Savukārt otrā pētījuma veģetācijas perioda beigās, vislielākos augstumus uzrādīja bērza
sējeņi, kuriem bija lielāks lapu zuduma īpatsvars (50 %) un palielināts mēslojuma
daudzums (Huttunen, 2008).
Vācijā ir veikti pētījumi, par bērzu sējeņu spēju ieaugt skujkoku audžu veidotos
atvērumos. Rezultātā noskaidrots, ka 0.25 m2 lielā parauglaukumā visbiežāk sastopams
viens bērza sējenis. Atsevišķos parauglaukumos konstatēti pat 5 sējeņi. Pētīta arī sējeņu
atrašanās blakus vainaga atvērumiem, tajos konstatēts, ka aptuveni 1 jaunais bērzs
atrodas 4 m2 (0.26 sējeņi 1 m2). Konstatēto sējeņu vecums ir robežās no 1 - 11 gadiem.
Visbiežāk pārstāvētie vecumi ir no 2 - 4 gadiem. Augstuma dažādības, pēc vainaga
atvēruma izmēra, netika konstatētas 2 gadus veciem bērziem. Savukārt 4 gadus vecu
bērzu augstums atšķiras atkarībā no vainaga atvēruma izmēra. Respektīvi, ja vainaga
atvērums ir mazāks par 50 m2, tad bērza sējeņa augstums variē no 20 - 30 cm, bet ja
atvērums ir aptuveni 200 m2, tad sējeņu augstums – aptuveni 38 - 60 cm. Skuju koku
veidoto atvērumu rēķina, par laukuma stūriem izmantojot atvērumam apkārt esošos
kokus. Rezultātā iegūst daudzstūra formas lauku, kuram aprēķina laukumu.
Parauglaukumi izvietoti sākot no atvēruma centra četros dažādos virzienos (Huth,
Wagner, 2006).
Somijā veikti pētījumi, par bērza pielāgošanos, ja tiek ieaudzētas dienvidos
iegūtas sēklas. Pētījumā izmantoto sēklu izcelsmes ir no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas,
Krievijas un no Somijas. Pētījumu veica gan Somijas dienvidu daļā, gan centrālajā daļā.
Bērzi ieaudzēti, un pētījumi veikti jau 22 gadus veciem bērziem. Pētījumā apskatīta
ieaudzētā materiāla izdzīvošanas spēja. Centrālajā Somijā audzēto bērzu izdzīvošanas
spēja pieauga atkarībā no to iegūšanas vietas. Jo bērzu sēklu izcelsme tuvāk ziemeļiem,
jo lielāka daļa izdzīvoja. Izdzīvošanas procents novērtēts no 30 % līdz 65 %,
viszemākais izdzīvošanas procents ir sēklām, kuras iegūtas no Lietuvas un Latvijas
(vistālāk dienvidos). Somijas dienvidos izaugušo bērzu izdzīvošanas spēja ir savādāka.
Izdzīvoja no 58 līdz 87 % bērzu. Viszemākais izdzīvojošo īpatsvars ir sēklām no
Krievijas un Latvija, bet tajā pašā laikā, arī atsevišķas Somijas izcelsmes sēklas uzrādīja
zemu spēju izdzīvot. Somijas sēklas, ar zemu izdzīvošanas spēju, ievāktas uz Ziemeļiem
no pētījumu vietas. Attiecībā uz bērzu vidējo augstumu, Somijas centrālajā daļā
visīsākie bērzi izauguši no Krievijā iegūtajām sēklām, bet visgarākie – no Somijas
9
dienvidos iegūtajām sēklām. Somijas dienvidos vislielākos augstuma rādītājus uzrādīja
Latvijas ziemeļos un Somijas dienvidos iegūtās sēklas. Latvijas ziemeļos iegūtās bērzu
sēklas uzrādīja arī lielus caurmēra rādījumus, ja tos audzēja Somijas dienvidos. Somijas
centrālajā daļā Latvijas izcelsmju sēklu bērziem konstatēti mazākie caurmēri. Tātad
Somijas dienvidos ir iespējams veiksmīgi ieaudzēt Latvijas ziemeļos iegūto sēklu
bērzus, bet ne tik veiksmīgi tas izdodas Somijas centrālajā daļā (tālāk uz ziemeļiem).
Toties no Lietuvā un Latvijā iegūtajām sēklām, izaugušajiem bērziem visbiežāk tika
konstatētas stumbra kvalitāti ietekmējošās vainas. Bērzu stumbra kvalitāte uzlabojas, ja
pieaug sēklu izcelsmes platuma grādi ziemeļu virzienā (Viherä-Aarnio, Velling, 2008).
Somijā pētīta genotipa ietekme, uz jauna bērza (5 gadus vecu bērzu) aizsardzību
pret kukaiņu bojājumiem. Bojājuma īpatsvara noteikšanai, veica nebojāto lapu
skaitīšanu 30 sekunžu laikā. Skaitīšanu visiem bērziem veica viena persona, lai iegūtie
dati būtu objektīvāki. Mērījumus veica divās dažādās vidēs, dažādu genotipu bērzu
kloniem. Rezultātā noskaidrots, ka, starp bērza genotipiem un apkārtējo vidi, būtiski
atšķiras to aizsardzība pret kukaiņu bojājumiem. Tātad bērzu aizsardzību pret kukaiņu
bojājumiem ietekmē gan genotips, gan arī dažādas apkārtējās vides. Šādi rezultāti ir
nozīmīgi, ja pieaugošās vidējās temperatūras gadījumā savairosies bērza lapu bojājošo
kukaiņu populācija. Pētījumu rezultāti dod iespēju savlaicīgi sagatavoties negatīvam
iznākumam un turpmāk atjaunot bērza audzes ar izturības ziņā atbilstošāku bērza
genotipiem (Silfver, Roininen, 2009).
Igaunijā zinātnieki novērtējuši bērzu virszemes biomasas sadalījumus starp
stumbru, lapām un zariem. Pētījums veikts lauksaimniecībā neizmantotās zemē, 4
dabiski atjaunojušās bērza audzēs, vienā stādītā audzē. Mērījumi veikti, kad audzes
sasniegušas 8 gadu vecumu. Zinātnieki noskaidrojuši, ka šajās audzēs vislielāko
biomasas daļu sastāda stumbrs (59 – 80 %), tad zari (12 – 26 %), un vismazāko biomasu
veido lapas (8 – 18 %). Zinātnieki arī noskaidroja, ka lielākus caurmēra un augstuma
rādītājus sasniedza parauglaukums, ar bagātīgu slāpekļa, fosfora, kālija (NPK)
koncentrāciju. Tas liecina, ka jauni bērzi ir jūtīgi pret augsnes NPK līmeni, dodot
pozitīvu efektu audzes mēslošanas gadījumos (Uri, Veres, 2007).
Pūkainais bērzs (Betula pubescens Ehrh.) salīdzinājumā ar āra bērzu ir nedaudz
mazāks augumā. Pūkainais bērzs parasti izaug 20 līdz 25 m augstumā. Pūkainajam
bērzam tikpat kā neveidojas kreves miza. Atsevišķos gadījumos tā ir, bet tuvu zemes
virskārtai. Jauno koku dzinumu bieži ir klāti ar matiņiem tāpēc bērzs izskatās pūkains.
Pūkainā bērza sīkie dzinumi nav nokareni, pretēji āra bērzam. Arī vainags ir vairāk
ieapaļš. Pūkainā bērza sakņu sistēma ir labi izveidojusies, bet ar reducētu mietsakni.
Jauno lapu apakšpuse ir klāta ar matiņiem, bet vecām lapām matiņi atrodami vienīgi
lapu dzīslu stūros. Lapa ir ar zāģzobainu malu, olveidīga vai rombiski olveidīga, lapas
pamatne ir noapaļota. Ziedēšanas laiks nesakrīt ar āra bērzu – zied aptuveni nedēļu
vēlāk. Ziedi abām sugām ir līdzīgi, nedaudz atšķiras sēklu lidspārni. Pūkainā bērza
lidspārni tikai 1.5 reizes pārsniedz sēklas platumu un tie ir sašaurināti pie sēklas.
Pūkainais bērzs ir mazāk gaismas prasīgs, ļaujot tam ieaugt arī apēnotās vietās. Nereti
aug mitrās trūdainās un kūdrainās augsnēs. Pūkainais bērzs ir aukstuma izturīgs un reti
cieš no vējgāzēm. Pūkainā bērza izturība pret slimībām un kukaiņiem ir līdzīga kā āra
bērzam. No pūkainā bērza ir iegūstami mazāku dimensiju sortimenti ar sliktāku kvalitāti
(Skudra, Dreimanis, 1993).
10
1.2. Bērza audzes un to ražības Latvijā un pasaulē
Āra bērzs dabā ir ļoti plaši izplatīts. Rietumu, austrumu virzienā tas ir sastopams,
sākot no Eiropas Atlantijas okeāna piekrastes līdz Vidussibīrijai. Savukārt ziemeļu -
dienvidu virzienā, bērzi sastopami gan mežatundrā ziemeļos, gan arī mežastepes
dienvidos. Bērzi aug līdzenumos un kalnos. Pamatā bērzs ir sastopams visā Eiropā un
Krievijas rietumos (Mauriņš, Zvirgzds, 2009).
Latvijas mežsaimniecības praksē āra un pūkainā bērza audzes meža
inventarizācijas laikā netiek nodalītas, jo bieži vien aug vienā audzē. Arī abu sugu
morfoloģiskās atšķirības nav pietiekami izteiktas, lai nekļūdīgi noteiktu sugu. Tāpēc
meža taksācijas datos parādās apzīmējums bērzs, kas patiesībā ietver abas sugas. Bērzu
hibrīdu esamība ir apšaubāma, trūkst arī zinātnisku pierādījumu. Abām sugām ir
atšķirīgs hromosomu skaits, kas dotās paaudzes hibrīdu esamību gandrīz izslēdz.
Turpmāk tekstā ar terminu bērzs raksturoti visi audzēs esošie bērzi, neatkarīgi no
to sugas.
Zālītis (2005) savā darbā ir uzskaitījis, ka bērzs Latvijā kā valdošā koku suga
aizņem 822 tūkstošu hektāru. 41 % no bērzu mežiem atrodas valsts meža īpašumā.
Bērzu mežu koksnes tajā laikā veidoja 165 miljonus m3 (Zālītis, 2005).
Ziemeļeiropas valstīs bērzs ir visnozīmīgākā mīksto lapu koku suga. Tam par
iemeslu ir bērza ātrā augšana augumā un salīdzinoši taisnais koka stumbrs. Tomēr citās
Eiropas valstīs bērzam ir zemāks krājas sadalījums, nekā citām ātri augošām lapu koku
sugām (Hynynen, Niemistö, 2010).
Bērzs ir plaši izplatīta koku suga Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Ziemeļu valstīs
bērzs sastāda 11-18 % no kopējā meža krājas, bet Baltijas valstīs bērzs veido 17 - 18 %.
Tā ir arī nozīmīga koku suga Krievijas Republikā un Baltkrievijā. Centrālajā un
dienvidu Eiropā bērzs veido tikai dažus procentus no kopējās krājas. Lielākoties tas aug
mistrotās audzēs, kurā dominē skujkoki, taču Ziemeļeiropā sastopamas arī viena
vecuma, mākslīgi atjaunotas bērza tīraudzes. Bērzs ir visizplatītākā mīksto lapu koku
suga Ziemeļeiropā, tāpēc tā uztur lielu lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Daudzas sugas barojas vai dzīvo saskaņā ar bērzu, ieskaitot mikorizas sēnes, augēdājus,
koksnes trupes sēnes, un kukaiņus (Hynynen, Niemistö, 2010).
Zālītis (2006) savā darbā ir iekļāvis informāciju, ka bērza koksnes kopkrāja
Latvijas mežos svārstās no 224 m3ha-1 līdz 301 m3ha-1. Lielākā bērza koksnes krāja ir
konstatēta Austrumvidzemē, bet mazākā tā ir Ziemeļlatgalē. Jaunākā darbā Zālītis un
Jansons (2009) ir aprēķinājuši koksnes vidējo izlīdzināto krāju dažādās AS „Latvijas
valsts mežu” (turpmāks AS LVM) mežsaimniecībās un to salīdzinājuši ar datu bāzē
ievietotajiem rādītājiem. Bērza izlīdzinātā koksnes krāja ir sadalīta pēc audzes vidējā
augstuma un atrašanās vietas. Bērzu audzes ar vidējo koku augstumu 15 m, veido no
100 m3ha-1 Dienvidlatgales mežsaimniecībā, līdz 170 m3ha-1 Ziemeļkurzemes
mežsaimniecībā. Savukārt datu bāzē vidējā koksnes krāja ir vien 100 m3ha-1, kura atbilst
mazākai aprēķinos konstatētai koksnes krājai, pie augstuma 15 m. Bērzu audzēs, kuru
vidējais augstums ir 30 m, koksnes vidējā krāja ir robežās no 410 m3ha-1 Dienvidlatgalē,
līdz 620 m3ha-1 Dienvidkurzemē. Tātad 30 m augstas bērzu audzes krāja Latvijas
apstākļos ir ievērojami liela ar lielu ekonomisko vērtību. AS LVM datu bāzē ievadītā
vidējā krāja, pie 30 m audzes vidējo augstumu, ir 270 m3ha-1 kas ir daudz mazāk nekā
aprēķinos iegūtā vērtība (Zālītis, Jansons, 2009).
Igaunijā veikts pētījums, kurā salīdzinātas dažāda vecuma audzes – no 6 līdz 60
gadu vecas bērzu audzes. Visas audzes ir dabiski atjaunojušās meža zemēs, atskaitot
vienu 13 gadīgu audzi, kura ir ieaugusi lauksaimniecībā neizmantotā zemē. Arī viņu
11
pētījumā ir noskaidrots, ka koku biomasa pieaug, vecumam palielinoties. Izņēmums ir
60 gadīgā audze, kurā, dēļ samazināto koku skaita, ir mazāka biomasa, nekā 45 gadus
vecā audzē. Viņu pētījumā stumbra biomasa variē no 18.2 t ha-1 6 gadus vecā bērza
audzē līdz 201.8 t ha-1 45 gadus vecā audzē. Liela biomasa ir arī 60 gadus vecajā audzē–
165.4 t ha-1. Zinātnieki pētījuši arī oglekļa klātbūtni dažādās bērza daļās. Secināts, ka
vislielākais oglekļa depozīts ir kārtējā gada dzinumos, 60 gadus vecajā audzē tas
sasniedza 55 %. Koksnē tāda paša vecuma audzei ir konstatēts viszemākais oglekļa
depozīts – 49 %. Arī pārējo vecuma audzēs oglekļa sadalījums pa stumbra daļām ir
līdzīgs, bet to koncentrācija ir nedaudz mazāka – attiecīgi 47 un 50 % jaunākajās
audzēs. Tas saistīts ar biomasas pieaugumu. Oglekļa uzkrājuma pieaugums bērza zaros
ir saistīts ar zaru skaita maiņu. Tas ir, vecāku audžu bērzu zaru skaits ir lielāks, nekā
jaunāko audžu bērziem (Uri, Varik, 2012).
1.3. Audžu sastāva, vecuma un biezības ietekme uz bērzu

audžu ražību
Bērzs labi aug tīraudzēs, bet bieži sastopams arī mistrotās audzēs. Zālītis (2006)
izvirzīja hipotēzi par to, ka bērzu audžu kvalitāte netiek ietekmēta, ja audzē ir egļu
piemistrojums. Pētījuma gaitā zinātnieks noskaidrojis, ka sausieņu meža augšanas
apstākļu tipos, uz katriem 10 % egles piemistrojuma, audzes kopkrāja palielinās par
aptuveni 7 m3ha-1. Citos meža augšanas apstākļu tipos egles piemistrojuma 10 %
palielina audzes kopkrājumu par aptuveni 13 m3ha-1. Šādas atšķirības starp meža
augšanas apstākļu tipiem ir tāpēc, ka sausieņu mežos egles attīstība ir apgrūtināta, jo
audzi kvalitatīvāk pārstāv augstražīgais āra bērzs. Citiem vārdiem sakot, bērzs nomāc
egli un eglei ir apgrūtināta augšana, liedzot tās potenciālā ražīguma realizāciju. Citos
meža augšanas apstākļu tipos bērza augšana ir vājāka un egle spēj ieaugt valdaudzes
pirmajā stāvā (Zālītis, 2006).
Vecumā no 60 līdz 100 gadiem bērzu audžu ražība tiek ietekmēta maz, ja audze ir
sausieņu meža augšanas apstākļu tipā. Zālītis (2006) ir veicis pētījumu, kura gaitā
ieguvis atziņu, ka 60 gadus vecas audzes bērzu krājas apjoms ir vidēji 114 m 3ha-1, bet
savukārt 100 gadīgā bērzu audzēs - 126 m3ha-1. Šāda starpība ir neliela un uzskatāms,
ka vecums neietekmē bērzu audzes sausieņu mežu augšanas apstākļu tipos. Citos meža
augšanas apstākļu tipos ir vērojams aptuveni 11 m3ha-1 liels kopkrājas pieaugums katros
10 gados. Zinātnieka pētītajās audzēs nav noticis bērza krājas pieaugums. Audzēs, ar 60
gadu vecumu, bija vidēji 107 m3ha-1 liela bērza krāja, bet 100 gadus vecās audzēs - 102
m3ha-1. Vidēji 212 m3ha-1 liela kopkrāja ir 60 gadus vecās audzēs. Zinātnieka darba
apskatīti arī berza īpatsvara atšķirības laika ritumā. 60 gadu vecās audzēs bērza
īpatsvars ir robežās no 40 % līdz 100 %. Vidēji, bērza īpatsvars 60 gadus vecā audzē ir
54 %. Bērzu vidējais īpatsvars 100 gadus vecā audzē ir 39 %. Tātad bērza vidējais
īpatsvars audzē, šo 40 gadu laikā, ir samazinājies par 15 % (Zālītis, 2006.).
Zālītis (2006) savās audžu kopās ir pievērsis uzmanību arī caurmēra izmaiņām
atkarība no vecuma. Sausieņu meža augšanas apstākļu tipos apsekotajās audzēs
konstatēts, ka bērza vidējais caurmērs 60 gadu vecā audzē ir D = 23 cm, bet 100 gadus
vecā audzē – D = 28 cm. Savukārt pārējos meža augšanas apstākļu tipos bērza vidējais
caurmērs 60 gadus vecā audzē ir D = 21 cm un 100 gadu vecās audzēs D = 24 cm
(Zālītis, 2006).
Zālītis un Jansons (2009) savā darbā ir minējuši, ka audžu vērtējums, izejot no
vecuma, ir visai neprecīzs. Tas saistīts ar dažādiem faktoriem, piemēram, meža
atjaunošanas paņēmieni agrāk bija savādāki nekā pašreiz. Agrāk bija noteikts lielāks
12
atjaunojamo koku skaits uz hektāra. Būtu arī nepareizi pieņemt, ka tagad esoša 40
gadīgā audze, pēc 40 gadiem būs tāda pati vai līdzīga, kā tagad esošā 80 gadīgā audze.
Pat ja audzes raksturo līdzīgi parametri (MAAT, bonitāte u.c.), audzes atšķirsies. Tāpat
ir iespējams, ka divas audzes, kuru parametri pašreiz ir vienādi, var attīstīties pilnīgi
savādāk. Tas ir tāpēc, ka, iespējams, savādāka ir bijusi to iepriekšējā augšanas gaita
(Zālītis, Jansons, 2009).
Bērza audžu biezība lielā mērā ietekmē audžu ražību. Zālītis (2006) savā darbā
aprakstījis, ka augstuma ziņā nav lielas izmaiņas, starp pārbiezinātu audzi un izretinātu
bērza audzi. Darbā apskatītas bērza jaunaudzes, ar vidējo augstumu 3 m. Analizēja
audzi, kura izretināta līdz 1 500 kokiem ha-1. Izretinātās audze sasniedza 13 m augstumu
12 gadu laikā, bet nenotika valdaudzē esošo koku skaita samazināšanās, tas ir, nenotika
bērzu atmiršana vai pāriešana starpaudzē. Savādāk tas ir pārbiezinātās audzēs.
Piemēram, ja audzē, ar vidējo augstumu 3 m, atstāj 10 tūkstošus ha-1, tad paredzams
liels valdaudzē esošo bērzu skaita samazinājums šo 12 gadu laikā. Var atmirt, vai pāriet
starpaudzē līdz pat 7500 valdaudzes bērzu (Zālītis, 2006).
Zālīša un Jansona (2009) darbā minēts, ka meža apsaimniekotājs dara nepareizi,
veidojot pārbiezinātas audzes. Agrāk tādu audžu veidošana bija noteikta, un augšanas
gaitas tabulas ir balstītas uz pārbiezinātām jaunaudzēm. Jaunākie pētījumi liecina, ka
pārbiezinātu audžu veidošana rada zaudējumus vairākos aspektos. Vispirms jau stādāmā
materiāla iegāde. Iepērkot pārāk daudz stādāmo materiālu, rodas zaudējumi. Kā otrais
faktors ir sastāva kopšanas cirtes, kuras netiek veiktas laicīgi vai nav veiktas vispār.
Šādas darbības rezultātā samazinās audzes kopējā krāja ciršanas vecumā. Ja netiek
veikta pareiza lielāka audžu kopšana, tad apsaimniekotājs neizmanto iespēju lielāku
krāju uzkrāt uz dimensiju ziņā lielākiem kokiem. Šādus lielāku dimensiju kokus iepirktu
ar lielāku vērtību par kubikmetru. Zinātnieki savos parauglaukumos uzmērījuši, ka
agrīnajās kopšanas cirtēs atstājot 1 500 – 2 000 koku ha-1, valdaudzes koku skaits
nemainās, līdz tā sasniedz 18 - 20 m augstumu, turklāt, visi atstātie koki intensīvi ražo
(Zālītis, Jansons, 2009).
Latvijā ir veikti vairāki pētījumi, par bērzu audžu ražību neapsaimniekotās
lauksaimniecības zemēs. Uzmanība ir pievērsta arī audzes biezībai un krājas atkarībai
no tās. Par dažādas biezības plantāciju augšana gaitu ir rakstījusi Daugaviete (2006).
Viņu pētījumā ir izveidoti parauglaukumi ar dažādas biezības audzēm. Parauglaukumos
esošais koku skaits variē no 1 100 kokiem ha-1, līdz pat parauglaukumam ar 10 000
kokiem ha-1. Parauglaukumos, ar koku skaitu 10 000 koki ha-1, jau 6 - 7 gadu vecumā ir
konstatēta koku skaita samazināšanās. Audzē saglabājas 83 - 87 % koku. Pētījumā
novērots, ka 9 gadu vecumā vislielāko krāju (54.92 m3ha-1) veido parauglaukums, ar
vislielāko biezību (ar sākuma biezību 10 000 koki ha-1). Šāda krāja ir piemērota
enerģētiskās koksnes iegūšanai, jo augstums un caurmērs nav tik liels, kā mazāku
biezību audzēs. Parauglaukumos ar biezību 10 000 un 5 000 koki ha-1, vidējais
augstums ir 5.31 - 5.36 m, bet krūšaugstuma caurmērs 5.38 - 5.36 cm. Savukārt,
parauglaukumos ar mazāku biezību (2500, 1600 un 1100 koki ha-1) vidējais augstums
konstatēts 6.47 - 6.73 m, bet vidējais krūšaugstuma caurmērs ir 6.67 - 7.38 cm. Tātad,
lielākas biezības gadījumos, atsevišķu koku dimensiju rādītāji ir mazāki, krāja veidojas
no lielā koku skaita (Daugaviete, 2006).
Parauglaukumos ir veikti atkārtoti mērījumi, kad parauglaukumu bērzi sasnieguši
15 gadu vecumu. Šajā vecumā konstatēta koku skaita samazināšanās visu biezību
parauglaukumos. Parauglaukumos konstatētais koku skaita samazinājums ir robežās no
24 % - 37 %. Vislielākās krājas, uzrāda parauglaukumi, ar vislielāko stādīšanas biezību.
Parauglaukumā, ar sākuma biezību 10 000 koki ha-1 konstatēta 153.9 m3ha-1 liela krāja,
bet ar sākuma biezību 5 000 koki ha-1 - 131.9 m3ha-1. Pārējās biezības parauglaukumos
13
konstatētā krāja ir robežās no 99.3 m3ha-1 līdz 63.7 m3ha-1. Vislielākais caurmērs 15
gadus vecai audzei ir variantā, ar viszemāko biezību - vidēji 12.4 cm pie biezības 841
koki ha-1, bet parauglaukumā ar vislielāko biezību, krūšaugstuma caurmērs ir
viszemākais - 7.6 cm. Tātad arī šajā gadījumā, krāju veido lielais koku skaits, jo koku
dimensijas ir mazākas, kā citu biezību parauglaukumos (Daugaviete, Liepiņš K.,
Liepiņš J., 2011).
1.4. Augšanas apstākļu ietekme uz audžu ražību
Bērzs aug dažādos augšanas apstākļu tipos, gan sausieņu, slapjaiņu, gan arī
purvaiņu un susinātos meža tipos. Latvijā visizplatītākie sausieņu meža tipi ir
damaksnis un vēris. Bērzs ar sliktas kvalitātes stumbriem nereti sastopams lānā
(Myrtillosa). Damaksnī (Hylocomiosa) bērzs bieži aug mistrojumā. Damaksnī
pieļaujama arī bērzu tīraudzes audzēšana, bet piemērotākas ir priežu tīraudzes.
Augstražīgas bērzu audzes ir iespējams izaudzēt vērī (Oxalidosa), bet gāršā
(Aegopodiosa) iespējams izaudzēt ražīgas lapu koku audzes, tai skaitā bērzu tīraudzes.
Slapjā mētrāja (Vaccinioso-sphagnosa) meža augšanas apstākļa tipā bieži sastopams
pūkainā bērza piemistrojums priedei. Slapjajā damaksnī (Myrtilloso-sphagnosa) bērzs
mēdz dominēt trešās bonitātes priežu audzēs. Slapjajā vērī (Myrtilloso-polytrichosa)
aug II vai III bonitātes egļu kokaudzes ar bērza piemistrojumu. Arī slapjās gāršas
(Dryopteriosa) augšanas apstākļa tipā aug egle ar bērza piemistrojumu. Mazražīgas
priežu audzes ar nelielu bērza piemistrojumu reizēm sastopamas purvājā (Sphagnosa).
Niedrājā (Caricosa-phragmitosa) mēdz būt bērzu audzes, ar nereti nīkulīgu egli otrajā
stāvā, bet pārsvarā sastopamas priedes kokaudzes ar bērza piemistrojumu. Dumbrājā
(Dryopterioso-caricosa) bērzu audzes ir sastopamas bieži un nereti ar egles
piemistrojumu vai egles paaugu. Liekņā (Filipendulosa) bērzs mēdz būt tikai kā
piemistrojums stabilajai un augstražīgajai melnalkšņa kokaudzei. Viršu ārenī
(Callunosa mel.) un mētru ārenī (Vacciniosa mel.) aug priedes audzes, bet bērzs tai var
būt tikai mazsvarīgs piemistrojums, savukārt šaurlapju ārenī (Myrtillosa mel.) bērzs
parasti ir priedes audzes piemistrojums. Platlapju ārenī (Mercurialosa mel.) ir ieteicams
audzēt bērza audzes un ieplānot saīsinātu audzēšanas laiku – 40-50 gadus. Viršu kūdrenī
(Callunosa turf. mel.) un mētru kūdrenī (Vacciniosa turf. mel.) bērzs nereti mēdz veidot
mazvērtīgu piemistrojumu priedes audzei. Šaurlapju kūdrenī (Myrtillosa turf. mel.)
bērza piemistrojums parasti ir nekoptās audzēs. Savukārt platlapju kūdrenī (Oxalidosa
turf. met.) parasti ir bērza piemistrojums augstražīgām egļu audzēm (Zālītis P., Jansons
J., 2013).
Bērzs tīraudzē labi aug damaksnī, vērī, gāršā un dumbrājā. Damaksnī bez bērza
labi aug arī egle, priede un apse. Nereti sastopamas šo sugu tīraudzes un arī
mistraudzes. Liela daļa damaksņu mežaudžu ir Kurzemes paugurainē un
Ziemeļvidzemē (Skudra, Dreimanis, 1993). Damaksnī galvenokārt ir barības vielām
bagātās grants vai smilts cilmieži, kuri veido velēnu podzolaugsnes. Nereti tas attīstās
uz augsnes ar divdaļīgu cilmiezi. Augsnē ir vidēji dziļš gruntsūdens līmenis ar
kokaudzes attīstībai labvēlīgiem mitruma apstākļiem (Kārkliņš, 2009).
Liels skaits vēru meža tipu audžu ir Kurzemes augstienē un Ziemeļvidzemē. Vērī
labi aug bērza tīraudzes un mistrojums ar egli. Mistrojuma gadījumos egle veido otro
stāvu. Augstražīgas audzes veido arī egļu tīraudzes (Skudra, Dreimanis, 1993). Vēris
aug uz auglīgām velēna podzolētām augsnēm. Vēra augsnes parasti ir veidojušās uz
mālsmilts, smilšmāla vai māla augsnes cilmieža. Līdzīgi kā damaksnī, arī vēra
gruntsūdens līmenis ir vidēji dziļš, nodrošinot labvēlīgus apstākļus kokaudzes augšanai.
14
Vērī ir novērojama laba barības vielu aprite. Apriti nodrošina un veicina augsnes
humusvielas (Kārkliņš, 2009).
Gāršai ir visauglīgākās augsnes sausieņu meža augšanas apstākļu rindā. Nereti
veidojas auglīgos Zemgales līdzenumos, upju un gravu krastu nogāzēs. Augsne ir labi
nodrošināta ar barības vielām un karbonātiem. Augsnes auglība ir vēlama cieto lapu
koku augšanai. Aug arī mīkstās lapu koku sugas, tai skaitā bērzs. Gāršā bieži veidojas
mistraudzes (Skudra, Dreimanis, 1993). Gāršas augsne ir veidojusies uz karbonātiska
smilšmāla vai māla cilmieža. Gāršā veidojas tā saucamais pavasara aspekts. Gāršā bieži
aug lapu koku sugas, līdz ar to pavasaros koki ir vēl bez lapām. Lapu trūkums kokos
nodrošina lielu saules gaismas pieplūdi zemsedzē, rezultātā uzzied liels daudzums
daudzkrāsainu ziedu (Kārkliņš, 2009).
Dumbrājam raksturīga ir virszemes ūdeņu pietece, jo tas parasti atrodas reljefa
pazeminājumos. Virszemes ūdeņu pietece nodrošina arī barības vielu pārnesi no reljefa
augstākām vietām. Barības vielu pārnese pozitīvi uzlabo augsnes auglību. Dumbrājā
bieži aug bērzs, egle un melnalksnis, kuri veido gan tīraudzes, gan arī mistraudzes.
Audzes parasti veidojas III vai IV bonitātēs. Lai arī augsnes ir auglīgas, audžu bonitāti
negatīvi ietekmē augstais grunts ūdens līmenis. Augsnē ir raksturīga bieza kūdras kārta.
To veido labi sadalījusies lapu koku un skujkoku nobiras. Augsnes attīstās uz mālsmilts,
smilšmāla vai māla cilmieža (Skudra, Dreimanis, 1993).
Zālītis (2006) savā darbā ir apskatījis pieaugušo bērzu audžu krāju atšķirīgos
MAAT. Produktīvākā krāja ir konstatēta sausieņu tipa mežos (329 m3ha-1)
Austrumvidzemes mežsaimniecībā. Visās mežsaimniecībās bērzu audžu krāja ir līdzīga
sausieņu tipu mežos. Šo tipu mežu zemākā krāja konstatēta Dienvidkurzemes
mežsaimniecībā (262 m3ha-1). Slapjaiņu un purvaiņu mežos bērzu audžu krāja variē no
182 m3ha-1 Dienvidkurzemes mežsaimniecībā līdz 255 m3ha-1 Zemgales
mežsaimniecībā. Tātad slapjaiņu un purvaiņu meža tipu augstākā konstatētā krāja ir
mazāka par sausieņu tipā zemāko krāju. Āreņu un kūdreņu meža tipos bērzu audžu krāja
veido no 198 m3ha-1 Ziemeļlatgales mežsaimniecībā līdz 291 m3ha-1Austrumvidzemes
mežsaimniecībā. Nosusinātās augsnēs bērza ražība ir lielāka nekā slapjaiņos un
purvaiņos, bet nav tik augstražīga kā sausieņu tipa mežos (Zālītis, 2006).
15
2. MATERIĀLS UN METODIKA
2.1. Empīriskā materiāla raksturojums
Empīriskais materiāls iegūts no astoņiem parauglaukumiem un septiņām dažādām

audzēm. Apsekotas ir divi 8. kvartāla parauglaukumi - 8. kvartāla 32. nogabala koptais
un kontroles parauglaukums. Jaunākā apsekotā audze ir 9. kvartāla 5. nogabalā. Pārējie
parauglaukumi ir 14. kvartāla 8. nogabalā, 16. kvartāla 7. nogabalā, 22. kvartāla 7.
nogabalā 25. kvartāla 2. un 5. nogabalā. Visu parauglaukumu audzes, malu garumi un
kopējā parauglaukuma platība ir apskatāma 2.1. tabulā. Laukuma aprēķināšana 3.
parauglaukumā ir nedaudz savādāka nekā citos. Tajā viens no taisnstūra stūriem iekļāva
parauglaukumā pirmā stāva egles, kuras nav raksturīgas audzei. Attiecīgi šo stūri
izdalīja, veidojot taisnleņķa trijstūri, un iegūto trijstūra laukumu atņem no kopējā
taisnstūra laukuma.
2.1. tabula
Ierīkoto parauglaukumu audzes, malu garumi un platība
Parauglaukuma Kvartāls Nogabals Mala Mala Platība, Platība,

kārtas skaitlis a, m b, m m2 ha
1. 8. 32. (kopts) 49.35 50.20 2477.37 0.248
2. 8. 32. (kontroles) 47.10 29.75 1401.23 0.140
3. 9. 5. 30.00 40.00 1185.00 0.119
4. 14. 8. 31.60 50.50 1595.80 0.160
5. 16. 7. 30.00 28.00 840.00 0.084
6. 22. 7. 26.75 38.65 1033.89 0.103
7. 25. 2. 40.00 50.00 2000.00 0.200
8. 25. 5. 40.00 51.00 2040.00 0.204
Darbā veikts pētījums, par bērza audzēm, kuras atrodas Talsu pauguraines
teritorijā. Talsu pauguraine atrodas Kurzemē, jeb Latvijas ziemeļrietumos. Talsu
pauguraines atrašanās vietu Latvijā un parauglaukumu izvietojumu tajā ir iespējams
apskatīt 2.1. attēlā. (Kursīte, 2013).
Talsu pauguraines reljefs ir morēnu pauguraine. Parauglaukumi pārsvarā ir
ierīkoti līdzenās vietās, vienīgi 4. un 5. parauglaukums ir nelielā slīpumā. Visi
parauglaukumi atrodas līdz 10 kilometru attālumā uz ziemeļaustrumiem no Talsu
pilsētas. Pilsētai tuvākais parauglaukums atrodas aptuveni 3 kilometru attālumā.
Darba pētījumā iekļautie objekti atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas
paugrainē. Talsu paugurainei raksturīgs ir mēreni vēss un vidēji mitrs klimats ar 600 -
700 mm lielu gada vidējo nokrišņu daudzumu. Mēneši ar vislielāko nokrišņu daudzumu
ir jūlijs un augusts, bet ar viszemāko nokrišņu daudzumu - februāris. Vidējā gada
temperatūra ir 6 ° C, ar bezsala perioda ilgumu no 130 - 140 dienām. Zemākā
temperatūra parasti ir janvārī, bet augstākā - jūlijā (Kursīte, 2013). Pēc Dreimaņa (2006)
publikācijas, temperatūras absolūtais minimums nepārsniedz -36 ° C, un absolūtais
maksimums nepārsniedz + 35 ° C.
16
2.1. att. Dabas parka „Talsu pauguraine” atrašanās vieta Latvijā un
parauglaukumu izvietojums (karte ir iegūta no Kursītes projektu, 2013):
, – dabas parka „Talsu pauguraine” robeža;
1., 2. – 8. kvartāla 32. nogabala koptais un kontroles parauglaukums;
3. – 9. kvartāla 5. nogabala parauglaukums;
8. – 25. kvartāla 5. nogabala parauglaukums.
Precīzākas vietu atzīmes ir apskatāmas 2.2. tabulā, kurā ir apkopotas katra

parauglaukuma atrašanās vieta globālā koordinātu sistēmā un aptuvenais
parauglaukuma atrašanās augstums virs jūras līmeņa. Visi parauglaukumi atrodas
robežās no 57°14’20” līdz 57°15’37” ziemeļu platuma un no 22°37’23” līdz 22°45’16”
austruma garuma. Zemākie parauglaukumi atrodas starp 50 m un 60 m horizontālēm,
bet virs jūras līmeņa augstākie parauglaukumi ir starp 120 m un 130 m horizontālēm.
2.2. tabula
Parauglaukumu koordinātas un augstums virs jūras līmeņa.
PL Kvartāls Nogabals Ziemeļu Austrumu Augstums

numurs platums garums v. j. l.,
m
1. 8. 32. (kopts) 57°15’37.267” 22°44’53.988” 50 - 60
2. 8. 32. (kontroles) 57°15’37.267” 22°44’53.988” 50 - 60
3. 9. 5. 57°15’31.961” 22°45’16.542” 50 - 60
4. 14. 8. 57°14’41.294” 22°37’23.264” 120 - 130
5. 16. 7. 57°14’30.095” 22°38’23.114” 110 - 120
6. 22. 7. 57°15’20.347” 22°42’46.760” 60 - 70
7. 25. 2. 57°14’20.347” 22°41’58.326” 70 - 80
8. 25. 5. 57°14’50.050” 22°42’14.083” 80 - 90
17
2.2. Empīriskā materiāla iegūšanas metodika
Darba empīriskā materiāla iegūšanai izmanto vairākas metodikas. Bērzu audžu

sastopamības noskaidrošanai empīriskais materiāls apkopots datu bāzes analizēšanas
rezultātā. Bērza audžu taksācijas rādītāju dinamikas analizēšanai empīriskais materiāls
iegūts izveidotajos parauglaukumos.
Arhivāros datus ieguva no Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” un
Latvijas Lauksaimniecības universitātes valsts zinātniskās izpētes mežu
apsaimniekošanas aģentūras „Meža pētīšanas stacijas”, Šķēdes meža novada taksācijas
apraksta, kurā iekļauta arī daļa Talsu pauguraines. Pagaidām jaunākais taksācijas
apraksts ir no 2007. gada ierīcības. Datu atlasīšanas kritērijs ir bērzu sastopamība
audzēs, ja bērzs audzē pārstāv vismaz 4 sastāva vienības. Iegūtais empīriskais materiāls
ievietots tabulā, kurā uzskaitīts audzes vecums, bonitāte, meža augšanas apstākļu tips un
bērza sastāva vienības. Audzes vecumu atjauno, pieskaitot tam 7 gadus klāt, iegūstot
audzes vecumu 2014. gadā.
Eksperimentāli iegūtais empīriskais materiāls iegūts no bērza audzēs ierīkotajiem
parauglaukumiem. Darbā izmantoti divu veidu parauglaukumi – pastāvīgie un pagaidu
parauglaukumi. Iegūtais empīriskais materiāls ir no 5 pastāvīgajiem parauglaukumiem
un no 3 pagaidu parauglaukumiem. No 3 pastāvīgajiem parauglaukumiem ir iegūti arī
iepriekšējo gadu uzmērīšanas dati. Iepriekšējo gadu mērījumu dati ir iegūti par 8.
kvartāla 32. nogabala kopto audzi (uzmērīta 2004. gadā), 22. kvartāla 7. nogabala
(1998. gadā) un 25. kvartāla 2. nogabala (ierīkots 1993. gadā) parauglaukumiem.
Dažos pastāvīgajos parauglaukumus bija nepieciešama stūra stabu atjaunošana,
precīzas robežas iezīmēšanai. Parauglaukumu malas uzmērītas ar ruleti, ieguva malu
garumus laukuma aprēķināšanai. Dažos pastāvīgajos parauglaukumos ir saglabājusies
koku numerācija no iepriekšējiem mērījumiem. Koku numurus pieraksta, lai būtu
iespējama analīze, starp šajā gadā uzmērītajiem datiem un iepriekšējo gadu datiem.
Pagaidu parauglaukumus ierīko taisnstūra formas. Malu garumu izvēlas atkarībā
no audzes apstākļiem. Lai izvairītos no malas efekta, parauglaukumā neiekļauj aptuveni
metru vai divus metrus no audzes, kas piekļaujas tieši kvartālstigai vai ceļam.
Parauglaukumu ierīko tā, lai tas pēc iespējas vairāk reprezentētu audzi raksturojošos
parametrus. Taisno leņķu noteikšanai stūros izmantota busole. Ierīkoti ir trīs pagaidu
parauglaukumi, ar malu garumiem 30  40 m (9. kv. 5. nog.), 31.60  50.50 m (14. kv.
8. nog.) un 30  28 m (16. kv. 7. nog.).
Parauglaukumā esošajiem kokiem uzmērīti caurmēri un augstumi augstumlīknes
vienādojuma aprēķināšanai. Noteikta katra bērza Krafta klase. Parauglaukumā
esošajiem bērziem nosaka arī stumbra kvalitāti ietekmējošo vainu klātbūtni. Vispirms
nosaka, vai ir konstatējama stumbra lejas daļas līkumainība. Tā ir raksturīga berza
stumbra vaina, kura ievērojami bojā bērza pirmā sortimenta kvalitāti, liedzot to pārdot
kā augstvērtīgu finierkluci. Pēc tam nosaka stumbra līkumainības klātbūtni. Ja
konstatēta stumbra līkumainība, tad pēc acumēra jānovērtē, kurā stumbra trešdaļā
līkumainība ir konstatēta. Koku vizuāli sadalot trijās daļās, pirmā trešdaļa ir tuvāk
celmam, trešā trešdaļa galotnes daļā. Nosaka arī padēlu esamību, to skaitu un trešdaļu,
kurā tas konstatēts. Ja kokam konstatējama bimodālā dalīšanās, tad arī piefiksē tās
atrašanās vietu uz stumbra. Pēc acumēra novērtē arī aptuvena bērza vainaga platumu.
Platumu iedala trijās klasēs - plats, vidēji plats un šaurs vainags. Tāpat nosaka arī
aptuvenu zaļā vainaga īpatsvaru procentos, attiecībā pret visa koka garumu. Caurmēru
mēra 1.3 m augstumā no sakņu kakla. Augstums mērīts ar mehānisko augstummēru
18
„Silva”. Augstumlīknes konstruēšanai uzmērīti vismaz 20 bērzi un 10 koki no katras
citas sugas, bet ja parauglaukumā ir mazāk pārstāvēto sugu indivīdu, tad uzmēra visus.
Stumbra lejas daļas līkumainības ietekmes novērtēšanai uzmēra 10 – 20 bērzus,
kuriem konstatēta šī līkumainība. Novērtēšanai nepieciešama taisna kārts, uz kuras
atzīmētas 10 cm iedaļas. Kārts garums l = 2.70 m. Kārts garums ir izvēlēts kā viena
finierkluča nominālais garums (Apmaksa par bērza un melnalkšņa finierklučiem
koklaukumā „Bolderāja”). Stumbra lejas daļas ietekmes novērtēšanai izmantotas divas
metodes. Pirmās metodes pamātā nepieciešams noteikt līkumainības izliekuma dziļumu
no baļķa garenass (a, cm). Šo izliekuma dziļumu mēra kā vislielāko attālumu no taisnās
kārts līdz sortimentam (2.2. attēlā). Kārti pieliek pie stumbra sakņu kakla (2.2. a attēlā).
Kad nomēra vienu līkumainības izliekuma dziļumu, tad kārti pārvieto 40 cm augstāk un
veic otru stumbra lejas daļas līkumainības izliekuma dziļuma mērījumu (2.2. b attēlā.
Tas dos iespēju salīdzināt, vai pirmo 40 cm sortimenta nozāģēšanu malkā ļaus
samazināt līkumainības izteiktību. Katram kokam uzmērīts arī krūšaugstuma caurmērs,
kas reizē ir arī 2.70 m gara baļķa vidus caurmērs. Katru mērījumu nofotografē, lai būtu
iespējama sortimenta iekšējā lobīšanas cilindra analīze.
(a) (b)
2.2. att. Sortimenta izliekuma dziļums un iekšējais lobīšanas cilindrs (J. Stojakina
foto).
a- līkumainības izliekuma dziļuma mērīšanu sāk no sakņu kakla; b- sortimenta iekšējā
lobīšanas cilindra ievietošanu attēlā sāk 40 cm virs sakņu kakla:
a – līkumainības izliekuma dziļums, cm;
l – finierkluča nominālais garums, 2.70 m.
19
2.3. Kamerālo darbu metodika
Audžu taksācijas parametru noteikšanai ir pielietotas vairākas formulas.
Stumbra šķērslaukums:
, (2.1)
kur g – stumbra šķērslaukums, m2;
D – stumbra caurmērs 1.3 m augstumā, cm.
Audzes vidējā koka šķērslaukums:
, (2.2)
kur gvid – audzes vidējā koka šķērslaukums, m2;
∑g – uzmērīto koku aprēķināto šķērslaukumu summa, m2;
n – uzmērīto koku skaits, gab.
Audzes vidējais caurmērs:
√ , (2.3)
kur g vid – audzes viedējā koka šķērslaukums, m2
Kad ir aprēķināts vidējais caurmērs, tad iespējams iegūt arī vidējo augstumu Hg. Tā
aprēķināšanai lieto augstumlīknes vienādojumu, caurmēra vietā ievietojot iepriekš
iegūto vidējo caurmēru Dg. Katrai parauglaukuma sugai augstumlīknes vienādojums ir
atšķirīgs. Saprotamākai vērtību uztverei, iegūto šķērslaukumu summu pārrēķina uz
hektāru. Šo lielumu iegūst, šķērslaukumu summu dalot ar parauglaukuma platību (2.4
formula).
, (2.4)
kur, G – audzes šķērslaukums uz 1 hektāru, m2ha-1;
Spl – parauglaukumu platību, m2.
Stumbra tilpuma aprēķināšanai izmanto divas dažādas formulas, kuras pielieto,

atkarībā no aprēķināmā koka sugas.
Vietējām koku sugām lieto I. Liepas (1996) metodi (2.5. formula). Pēc šīs
metodes iespējams aprēķināt priedes, egles, bērza un apses tilpumu. Tilpuma
aprēķināšanai nepieciešams zināt stumbra caurmēru krūšaugstumā D, stumbra augstumu
H un vairākus koeficientus, kuri ir doti 2.3. tabulā.
) )
. (2.5)
20
2.3. tabula
(2.5) formulas koeficientu vērtības (I. Liepa, 1996.)
Koku suga Ψ α β φ
Bērzs 0.00009090 0.71677 0.16692 1.75701
Priede 0.00016541 0.56582 0.25924 1.59689
Egle 0.00023106 0.78193 0.34175 1.18811
Apse 0.00005020 0.92625 0.52221 1.95538
Citām parauglaukumos uzmērītajām koku sugām aprēķina tilpumu pēc vispārējās

tilpuma aprēķināšanas formulas 2.6.
, (2.6)
kur v – stumbra tilpums, m3;
h – koka augstums, m;
f – veidskaitlis.
Veidskaitļa formula ir atkarīga no koku sugas, atkarībā no dabiskā stumbra

slaiduma vai druknuma. Veidskaitļa aprēķināšanai izmantotas Vācijā izmantotās
stumbra veidskaitļa aprēķināšanas formulas.
2.4.tabula
Veidskaitļu aprēķināšanas formulas
(no Richtlinien und Tabellen fuer Forstwirtschaft. 1986).
Koku suga
Veidskaitlis
Parastais ozols
( )
Sarkanais ozols
) )
Parastais osis
Eiropas dižskābardis
)
Audzes ražības novērtēšanai nepieciešams aprēķināt audzes krāju uz hektāru.

Krājas aprēķināšanai stumbra tilpumu summu izdala ar parauglaukuma platību (2.7.
formula).
, (2.7)
kur M – audzes krāja uz hektāru, m3 ha-1;
∑v – visi aprēķināto koku stumbra tilpumu summa, m3.
Koku skaitu uz hektāru aprēķina parauglaukumā esošo koku skaita reizinājumu ar

parauglaukuma platību izdalot ar 10 000.
, (2.8)
21
Stumbra lejas daļa līkumainības izliekuma izteiktību z aprēķina pēc Līpiņa (1989)
formulas:
, (2.9)
kur z –izliekuma dziļums uz garuma vienību, cm m-1;
a – izliekuma dziļums, cm;
l – finierkluča nominālais garums, 2.70 m.
Sortimenta iekšējo lobīšanas cilindra diametra iegūšanai veicama attēlu analīze.

Katrā attēlā iezīmējams iekšējais lobīšanas cilindrs, jeb taisnstūris, tā lai tas būtu lielāks
pēc diametra (2.2. b attēlā). Iekšējais cilindrs nedrīkst būt ārpus bērza malām. Arī
iekšējo lobīšanas cilindru novērtē divos augstumos, līdzīgi kā līkumainības izliekuma
dziļumu.
2.4. Datu matemātiskā apstrāde
Empīriskā sadalījuma atbilstību normālajam sadalījumam pārbauda pēc

asimetrijas un ekscesa metodes. Lai iegūtu Stjūdenta kritēriju vērtības tA un tE lieto
Liepas (1974) ieteiktās šādas formulas:
| |
; (2.10)
kur tA – Stjūdenta kritērijs asimetrijas rādītājam;
A – asimetrijas koeficients;
SA – asimetrijas koeficienta kļūda.
| |
, (2.11)
kur tE – Stjūdenta kritērijs ekscesa rādītājam;
E – ekscesa koeficients;
SE – ekscesa koeficienta kļūda.
Lai aprēķinātu asimetrijas rādītāju reprezentācijas kļūdu lieto Liepas (1974)

ieteikto formulu:
)
√ ) )
,
)
(2.12)
kur n – paraugkopas apjoms.
Ekscesa rādītāja reprezentācijas kļūdas aprēķināšanai lieto sekojošu formulu

(Liepa, 1974):
)
√ . (2.13)
) ) ) )
Darbā aprēķinātie aprakstošie statistikas rādītāji iegūti izmantojot MS Excel

piedāvāto funkciju Data analysis / Descriptive statistics. Arī regresijas analīzes rezultāti
iegūti izmantojot MS Excel funkciju – Data analysis / Regression.
22
3. BĒRZU AUDŽU ANALĪZE TALSU PAUGURAINĒ
3.1. Bērzu audžu sastopamības analīze
Darba gaitā ir analizēts Šķēdes meža novada taksācijas apraksts, no kura

izrakstītas bērza audzes ar 4 un vairāk bērza sastāva vienībām. No Valsts zinātniskās
izpētes mežu, kuri ietilpst „Meža pētīšanas stacijas” Šķēdes meža novadā, 72 kvartāliem
ir analizēti pirmie 47 kvartāli. No taksācijas apraksta iegūtais empīriskais materiāls ir
apskatāms 1. pielikumā.
Taksācijas apraksta analīzes rezultātā ir atlasītas 344 audzes, kurās bērzs sastāda
vismaz 40 % lielu īpatsvaru. Bērzs audzēs ir dažādās sastāva vienībās. Bērza īpatsvara
palielinājums vērojams līdz tas sasniedz 6 sastāva vienības. Savukārt audzes ar 9 un 10
bērza sastāva vienībām kopā veido 12.8 %. Tas nozīmē, ka dominē mistrotas audzes,
kuru sastāvā bērzs veido 4 – 8 sastāva vienības. Atlasīto audžu bērza sastāva vienību
sadalījumu iespējams aplūkot 3.1. attēlā. Bērzs aug ar dažādu citu sugu piemistrojumu.
Bērzu audžu mistrojumā visbiežāk ir novērojama egle. Nedaudz vairāk nekā 200
gadījumos, no atlasītajām audzēm, egle ir bērza audzes mistrojums, un aptuveni 20
gadījumos egle ir valdošā koku suga audzē. Papildus piemistrotas ir tādas koku sugas,
kā apse, parastais ozols, osis, priede, melnalksnis, baltalksnis, blīgzna un pavisam
nedaudz sarkanā ozola piemistrojums. Bērza audzes mežsaimnieciskie rādītāji atšķiras
starp audzēm. Visas atlasītās audzes aug dažādos meža augšanas apstākļa tipos, bet,
visplašāk pārstāvēts, ir vēris (3.2. attēlā.), ar 275 audzēm tajā. Vēris ir viens no
atbilstošākajiem meža augšanas apstākļu tipiem bērzam, kurā tas veido augstražīgu
audzi. Bez vēra, bērzs Talsu paugurainē sastopams arī damaksnī. Bērzs sastopams arī
šādos slapjaiņa meža augšanas apstākļu tipos - slapjajā damaksnī un slapjajā vērī. No
atlasītajām bērzu audzēm, tie sastopami arī purvaiņos, āreņos un kūdreņos.
25
20
Audžu īpatsvars, %
15
10
0
4 5 6 7 8 9 10
Bērza sastāva vienības
3.1. att. Atlasīto audžu sadalījums pēc bērza sastāva vienībām audzē.
23
3.8%
4.1%
5.5%
79.9%
Vēris Niedrājs Damaksnis

Dumbrājs Slapjais vēris Šaurlapju kūdrenis
Slapjais damaksnis Platlapju ārenis platlapju kūdrenis
3.2. att. Audžu sadalījums pa MAAT.
Analizēto audžu vecums variē no jaunaudzes 8 gadu vecuma, līdz pat pāraugušas
audzes 140 gadu vecumā. Taksācijas apraksts ir veidots pēc 2007. gada inventarizācijas,
līdz ar to, apskatītajā meža masīvā ir arī jaunākas jaunaudzes, bet tās neparādās šajā
taksācijas aprakstā. Visas atlasītās audzes ir sadalītas pa vecumklasēm un apskatāmas
3.3. attēlā. Vecumklašu iedalījumā jāpiebilst, ka tās ir iedalītas ar mērķi audzēs analizēt
bērzu, līdz ar to izvēlētais vecumklašu intervāls visās audzēs ir 10 gadi. Pēc vecuma
visvairāk ir audžu, kuras ir pāraugušas. No visām 344 atlasītajām audzēm 184 ietilpst
pāraugušu audžu vecumgrupā. Vismazāk audžu ietilpst jaunaudžu vecumgrupā (25
audzes). Darba gaitā atsevišķi atlasīja tās audzes, kurās bērzs sastāda 7 un vairāk sastāva
vienības, lai analizētu audzes ciršanas vecumā. Kopā atlasīja 108 audzes, kurās bērzs ir
ar vismaz 70 % īpatsvaru. Rezultātā noskaidrots, ka aptuveni trešdaļa no šīm audzēm ir
pieaugušas vai pāraugušas audzes (3.4. attēlā). Varētu pieņemt, ka šo 7 gadu laikā, kopš
iepriekšējās inventarizācijas, ir veikta pieaugušo un pāraugušo audžu ciršana, samazinot
šo īpatsvaru. Tomēr, apskatot pieejamo informāciju datubāzē „Mersis”, noskaidrots, ka,
līdz 2013. gadam, no atlasītajām pieaugušajām un pāraugušajām audzēm ir nocirsta
tikai viena audze, kurā ir veikta sanitārā vienlaidus cirte. Vairākās citās šāda vecuma
cirsmās ir veikta krājas kopšanas un sanitārās izlases cirtes. Šis pieaugušo un pāraugušo
bērzu audžu īpatsvars, iespējams, ir saistīts ar Ministru kabineta noteiktajiem
mežsaimnieciskās darbības aizliegumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Saskaņā
ar 2010. gada 30. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo
dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk MK
noteikumi Nr. 264.) 27. punkta 2. apakšpunktu, dabas parka meža zemēs ir aizliegts
cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 264, 27.
punkta 3.1. un 3.2. apakšpunktiem, dabas parka meža zemēs, veicot koku ciršanu
galvenajā cirtē, aizliegts:
 samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0.4, neskaitot stāvošus
sausus kokus;
 veidot mežaudzē par 0.1 hektāru lielākus atvērumus.
Ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 264 tiek veicināta pieaugušo un pāraugušo audžu
īpatsvara palielināšanos, kas jau ir notikusi dabas parkā „Talsu pauguraine”. Šādu audžu
vecumgrupas sadalījumu iespējams mainīt, ja dabas parkā „Talsu pauguraine”, tiktu
izstrādāts un apstiprināts individuālais dabas aizsardzības plāns. Šajā individuālajā
24
dabas aizsardzības plānā būtu iespējams izveidot dabas parka zonējumu, un atsevišķās
vietās, kurās būtu izveidota neitrālā zona, būtu pieļaujama koku ciršana kailcirtēs.
25%
Audžu īpatsvars, %
20%
15%
10%
5%
0%
11-20
21-30
31-40
41-50
51-60
61-70
71-80
81-90
1-10
101-110
111-120
121-130
131-140
91-100
1. 2. 3. 4. 5.
Vecumklase, gadi
Vecumgrupa
3.3. att. Audžu sadalījums pa vecumklasēm un vecumgrupām:

1. – jaunaudzes;
2. – vidēja vecuma audzes;
3. – briestaudzes;
4. – pieaugušas audzes;
5. – pāraugušas audzes.
31.40%
68.60%
Audzes, ciršanas vecumā Pirmscirtmeta audzes.
3.4. att. Bērzu audžu sadalījums pēc ciršanas vecuma. Atlasītas audzes, kurās
bērzs sastāda 7 vai vairāk sastāva vienības.
3.2. Koku skaita analīze
Apkopojot parauglaukumos iegūtos datus, saskaitīti un aprēķināti visu sugu koku

skaits parauglaukumos, un uz hektāra. Aprēķina rezultātā izveidots attēls, kurā
iespējams novērtēt katras sugas īpatsvaru parauglaukumā (3.5. attēlā). Vislielākais koku
skaits ir 9. kvartāla 5. nogabala parauglaukumā. Tajā veikta koku skaita reducēšana. Pēc
kopšanas cirtes šajā parauglaukumā uz vienu hektāru kopā ir 2 160 koku. Jāpiemin, ka
25
šī ir visjaunākā no uzmērītajām audzēm (23 gadi). Vismazākais koku skaits uz hektāru
ir 22. kvartāla 7. nogabala un 25. kvartāla 2. nogabala parauglaukumā (attiecīgi 503 un
770 koku ha-1, tajā skaitā 222 un 125bērzi). Abas audzes ir cietušas 2005.gada 9.janvāra
vētrā. Pirmajos 4 parauglaukumos, bērzs veido vislielāko īpatsvaru – 54.3 līdz 74.8 %.
Arī pārējos parauglaukumos bērza īpatsvars nesamazinās zem 40 %, vienīgi 7.
parauglaukumā (25. kvartāla 2. nogabalā) bērza īpatsvars ir vien 16 %. Šī ir sarkano
ozolu audze, kurā nepietiekamas kopšanas dēļ veiksmīgi ieauguši un strauji auguši arī
bērzi. Visas audzēs ir sastopama egle, pārsvarā 2. stāvā. Egles pirmais stāva
piemistrojums ir 14. kvartāla 8. nogabalā (4. parauglaukumā). Pirmajos divos
parauglaukumos (8. kvartāla 32. nogabalā) sastopams neliels oša piemistrojums, 3.
nogabalā – apses mistrojums – un 4. parauglaukumā ir konstatēts kļavas piemistrojums.
Citas parauglaukumos sastopamās koku sugas ir pārstāvētas nelielā skaitā.
100%
Koku skaita īpatsvars, %
80%
60%
40%
20%
0%
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.
Parauglaukuma numurs
Bērzs Egle 2. st. Egle 1. st. Apse

Osis Ozols Sarkanais Ozols Kļava
Dižskabārdis Priede Baltalksnis
3.5. att. Koku sugu sadalījums pēc to skaita uz hektāra:

1. – 8. kvartāla 32. nogabala koptais parauglaukums ar audzes vecumu 43 gadi;
2. – 8. kvartāla 32. nogabala kontroles parauglaukums ar audzes vecumu 43 gadi;
3. – 9. kvartāla 5. nogabala parauglaukums ar audzes vecumu 23 gadi;
8. – 25. kvartāla 5. nogabala parauglaukums ar audzes vecumu 65 gadi.
Darba gaitā analizēts bērza sadalījums caurmēra pakāpēs. Izmantotas 4 cm

caurmēra pakāpēs, dati apkopoti 3.6. un 3.7. attālā. Tikai loģiski, ka lielāks koku skaits
ir jaunākās audzēs, un vecumam pieaugot, koku skaits samazinās. Arī caurmēra pakāpju
skaits jaunākajā pētītajā audzē (3. parauglaukumā) ir vismazākais. Bērzs tajā ietilpst
piecās (4 – 20 cm) caurmēra pakāpēs. Visās pārējās apskatītajās audzēs bērzs atrodas 6
vai vairāk caurmēra pakāpēs. Attēlos nosakāms arī katrā caurmēra pakāpē esošo bērzu
skaita īpatsvars.
26
40%
35%
30%
Bērza slaita, %
25%
20%
15%
10%
5%
0%
4 8 12 16 20 24 28 32 36 40 44
Caurmēra pakāpes, cm
8. kv. 32. nog. kopts 8. kv. 32. nog. kontole

9. kv. 5. nog. 14. kv. 8. nog.
3.6. att. Bērza skaita sadalījums caurmēra pakāpēs pirmajos 4

parauglaukumos:
1. – 8. kvartāla 32. nogabala koptais parauglaukums;
2. – 8. kvartāla 32. nogabala kontroles parauglaukums;
40%
35%
30%
Bērzu skaits, %
25%
20%
15%
10%
5%
0%
4 8 12 16 20 24 28 32 36 40 44 48
Caurmēra pakāpes, cm
16. kv. 7. nog. 22. kv. 7. nog.

25. kv. 2. nog. 25. kv. 5. nog.
3.7. att. Pēdējo 4 parauglaukumu bērza skaita sadalījums caurmēra pakāpēs:

27
3.3. Audžu taksācijas rādītāju izmaiņu analīze audzes vecuma
ietekmē
3.3.1. Bērza augstumlīkņu analīze
Visos parauglaukumos ir uzmērīti visu sugu koku caurmēri un attiecīgs skaits

augstumu (bērzam vismaz 20 augstuma mērījumu, citām sugām – 10). Lai aprēķinātu
augstumus, visiem parauglaukumā esošajiem kokiem, ir izveidotas augstumlīknes.
Attēlā saliek mērīto koku caurmēru un augstumu punktus. Caur punktiem izvelk
izlīdzināto, logaritmisko līkni. Darba gaitā izveido vienādojumu, pēc kura iespējams
aprēķināt izlīdzināto augstumu, ja zināms stumbra caurmērs. Aprēķināts arī
determinācijas koeficients R2, kurš parāda augstuma un caurmēra sakarības ciešumu.
Visu parauglaukumu bērzu augstumlīknes ir dažādas, tāpat arī to determinācijas
koeficienti atšķiras. Dažu parauglaukumu caurmēru un augstumu sakarība ir niecīga.
Pirmā parauglaukuma bērza augstumlīkne ir apskatāma 3.8. attēlā. Vērojams, ka 8.
kvartāla 32. nogabala koptā parauglaukuma veikto augstuma mērījumu izkliede ir
salīdzinoši neliela, veidojot lielu sakarības ciešumu starp caurmēru un augstumu
(R2=0.9115). Jāņem vērā, ka audzē 1993.gadā veikta krājas kopšanas cirte, izcērtot
augšanā atpalikušos īpatņus. Šajā parauglaukumā, augstumlīknes izveidošanai, ir
uzmērīti 20 bērzu augstumi un caurmēri. Šajā gadījumā, lai aprēķinātu bērza izlīdzināto
augstumu, pielietojama 3.1.formula:
) . (3.1.)
Arī otra parauglaukuma bērza caurmēra un augstuma sakarība ir cieša.

Determinācijas koeficients R2 = 0.8103 (3.9. attēlā). Šajā 8. kvartāla 32. nogabala
kontroles parauglaukumā ir uzmērīti 20 bērzu caurmēru un augstumu augstumlīknes
izveidošanai. Dati ir nedaudz vairāk izkliedēti nekā pirmajā parauglaukumā, bet
sakarība ir uzskatāma par ciešu. Parauglaukumā uzmērīto koku augstums variē no 15 m
līdz 30 m. Parauglaukumā esošo bērzu izlīdzināto augstumu aprēķina pēc 3.2. formulas:
) , (3.2.)
30
25
20
H, m
15
y = 11.306ln(x) - 10.285
R² = 0.9115
10
0
8 12 16 20 24 28 32 36 40
D, cm
3.8.att. Bērza augstumlīkne 8. kvartāla 32. nogabala koptajā parauglaukumā
28
30
25
20
H, m 15
y = 11.584ln(x) - 11.559
10 R² = 0.8103
0
8 12 16 20 24 28 32 36
D, cm
3.9. att. Bērza augstumlīkne 32. kvartāla 8. nogabala kontroles

parauglaukumā
Jaunākajā audzē ir uzmērīti 30 bērzu augstumi. Caurmēru un augstumu punktus

ievietojot attēlā (3.10.att.), iespējams novērot, ka 9. kvartāla 5. nogabala, bērza
augstumlīknes punktu izkliede ir salīdzinoši neliela. Par augstuma un caurmēra
sakarības ciešumu liecina augstais determinācijas koeficients R2=0.8301. Augstumlīknei
izmantoto koku caurmērs variē no 3 līdz 21 cm, un to augstums no 7 līdz 15 m. Pārējo
parauglaukumā esošo bērzu augstumus aprēķina pēc 3.3. formulas:
) . (3.3.)
20
y = 4.2243ln(x) + 2.0062
R² = 0.8301
15
H, m
10
0
0 4 8 12 16 20 24
D, cm
3.10. att. Bērza augstumlīkne 9. kvartāla 5. nogabala parauglaukumā
Nākamā parauglaukuma augstumlīknei ir izmantoti 21 bērza augstumi un

caurmēri. Augstumlīknes determinācijas koeficients norāda, ka 14. kvartāla 8. nogabala
augstuma un caurmēra sakarība vāja (R2 = 0.3043). Arī attēlā redzams, ka punktu
izkliede ir liela, radot šo zemo sakarības ciešumu (3.11. attēlā). Augstumlīknē, iekļauto
29
koku caurmēri, variē no 23 līdz 43 cm, un augstumi variē no 25 līdz 33 m. Bērzu
augstuma aprēķināšanai ir izmanto 3.4. formulu:
) . (3.4.)
35
30
25
20
H, m
y = 6.836ln(x) + 5.7371
15 R² = 0.3043
10
0
20 24 28 32 36 40 44 48
D, cm
Visai lielu izkliedi veido arī 16. kvartāla 7. nogabala parauglaukuma bērzu
caurmēra un augstuma punkti (3.12. attēlā). Arī šajā gadījumā caurmēra un augstuma
sakarība ir zema. Determinācijas koeficients šajā parauglaukumā ir zemākais no
analizētajām audzēm – R2 = 0.2742. Augstumlīknei izmantoto koku caurmēri variē, no
17 cm līdz 42 cm, un to augstumi – 25-32 m. Tātad audze raksturojas ar vienmērīgiem
augstumiem – arī audzes tievākie koki ir augsti. Pārējo parauglaukumā esošo bērzu
augstumus aprēķina pēc 3.5. formulas:
) . (3.5.)
35
30
25
20
H, m
y = 4.2285ln(x) + 14.568
R² = 0.2742
15
10
0
16 20 24 28 32 36 40 44 48
D, cm
30
Pēdējo parauglaukumu bērzu augstumlīkņu determinācijas koeficienti ir lielāki.
Parauglaukumā, kurš atrodas 22. kvartāla 7. nogabalā, augstumlīknes determinācijas
koeficients ir R2 = 0.7373 (3.13. attēlā). Tātad ir cieša caurmēra ietekme uz augstumu.
Mazākais augstumlīknei uzmērītais caurmērs ir 20 cm, bet lielākais – 50 cm. Zemākais
bērza augstums ir 23 m, bet augstākais – 33 m. Bērza augstuma aprēķināšanai lieto 3.6.
formulu:
) . (3.6.)
35
30
25
20
H, m
y = 11.521ln(x) - 10.778
R² = 0.7373
15
10
0
16 20 24 28 32 36 40 44 48 52
D, cm
Augstumlīkne, 25. kvartāla 2. nogabala parauglaukuma bērziem, ir apskatāma

3.14. attēlā. Caurmēra un augstuma sakarība ir vidēji cieša, jo determinācijas koeficients
ir R2 = 0.583. Augstumlīknei izmantoto bērzu caurmēri ir no 15 – 47 cm, bet to
atbilstoši augstumi no 21 – 35 m. Lai aprēķinātu citu bērzu augstumu, lieto 3.7.
formulu:
) . (3.7.)
Pēdējā parauglaukuma bērza augstuma un caurmēra sakarība arī ir vidēji cieša –

2
R = 0.6138 (3.15. attēlā). Augstumlīknes konstruēšanai, 25 kvartāla 5. nogabala
parauglaukumā, uzmērīja 21 bērzu caurmēru un augstumu. Uzmērīja bērzus, kuru
caurmēri variē no 13 līdz 38 cm, un to augstumi variē no 19 - 31 m. Augstuma
matemātiskai aprēķināšanai lieto, pēc augstumlīknes izveidoto, 3.8. formulu:
) . (3.8.)
31
35
30
25
20
H, m y = 8.8831ln(x) - 1.683
R² = 0.583
15
10
0
12 16 20 24 28 32 36 40 44 48 52
D, cm
3.14. att. Bērzu augstumlīkne 25. kvartāla 2. nogabala parauglaukumā
35
30
25
20
H, m
y = 7.7913ln(x) + 1.4348
R² = 0.6138
15
10
0
12 16 20 24 28 32 36 40
D, cm
Visu parauglaukumu bērzu augstumlīkņu vienādojumi un to determinācijas

koeficienti ir apskatāmi 3.1. tabulā. Parauglaukumos uzmērīto citu koku sugu
augstumlīknes ir pievienotas 3. pielikumā. Pārējo sugu determinācijas koeficients
pārsvarā ir visai augsts. Tikai dažu sugu augstumlīkņu determinācijas koeficients R2 ir
zemāks par 0.5. Zemākais citu sugu aprēķinātais augstumlīkņu determinācijas
koeficients R2 = 0.344, bet augstākais - R2 = 0.923.
32
3.1. tabula
Bērzu augstumlīkņu vienādojumu un to determinācijas koeficienti
Paraug- Kvartāls Nogabals Augstuma aprēķināšanas Determinācijas

laukuma vienādojums koeficients R2
numurs
1. 8. 32. (koptais) ) 0.9115
2. 8. 32. (kontroles) ) 0.8103
3. 9. 5. ) 0.8301
4. 14. 8. ) 0.3043
5. 16. 7. ) 0.2742
6. 22. 7. ) 0.7373
7. 25. 2. ) 0.583
8. 25. 5. ) 0.6138
3.3.2. Vidējo taksācijas rādītāju analīze
Darbā ir veikts vidējo taksācijas rādītāju aprēķins un to analīze. Visu

parauglaukumu vidējie taksācijas rādītāji ir apkopoti sekojošajās tabulās. Tabulās ir
apkopoti šādi vidējie taksācijas rādītāji – vidējais koka caurmērs un augstums (Dg, Hg),
šķērslaukums un stumbra tilpums (gvid, vvid), šķērslaukums un krāja uz 1 hektāru (G,
M). Tabulās iekļauts arī katras koku sugas koku skaits uz hektāru (N, koki ha-1). Visu
parauglaukumos iegūto empīrisko materiālu iespējams aplūkot 2. pielikumā.
Bērza audze 8. kvartāla 32. nogabala koptajā sekcijā. Visus 43 gadus vecās
audzes parauglaukuma vidējos taksācijas rādītājus var apskatīt 3.2. tabulā.
Parauglaukumā skaita ziņā visvairāk ir bērzu (~74 %). Arī lielāko krāju uz 1 hektāru
sastāda bērzs. Pārējās koku sugas ir salīdzinoši nelielā skaitā, ar niecīgu krāju. Vienīgi
zīmīgs ir osis, kurš veido 23 m3ha-1 lielu krāju, bet bērza krāja ir 286 m3ha-1. Lielākais
vidējais koka stumbra tilpums ir bērzam – 0.445 m3 – un osim – 0.278 m3. Attiecīgi arī
šo divu koku sugu vidējais caurmērs un augstums arī ir lielākie. Audzes vizuālo izskatu
iespējams aplūkot 3.16. attēlā.
3.2. tabula
Vidējie taksācijas rādītāji 8. kvartāla 32. nogabala koptajā parauglaukumā
Suga N, gab. gvid, vvid, Dg, cm Hg, m G, M,

ha-1 m2 m3 m2ha-1 m3ha-1
Bērzs 646 0.0388 0.445 22.2 24.8 25.03 286.9
Egle 2.st. 69 0.0098 0.064 11.2 10.8 0.67 4.4
Osis 85 0.0275 0.278 18.7 20.2 2.33 23.6
Ozols 52 0.0102 0.058 11.4 10.7 0.54 3.0
Kļava 12 0.0202 0.178 16.1 17.6 0.24 2.2
Kopā 864 - - - - 28.81 320.1
33
3.16. att. Audze 8. kvartāla 32. nogabala koptajā parauglaukumā (J. Stojakina
foto).
Bērza audze 8. kvartāla 32. nogabala kontroles sekcijā. Šī kvartāla kontroles

parauglaukumā ir ievērojami lielāks koku skaits uz 1 hektāru (3.3. tabulā). Starp 8.
kvartāla 32. nogabala koptā un kontroles parauglaukumiem (starp 1. un 2.
parauglaukumu), atšķiras par 457 kokiem uz 1 hektāru. Lielāks ir bērzu, egļu un ošu
skaits, bet mazāks ir ozolu skaits. Toties kopējā bērza krāja 43 gadīgās audzes kontroles
parauglaukumā ir par 20.3 m3ha-1 mazāka, kopā – 266 m3ha-1.Ošu krāja ir lielāka,
veidojot 67 m3ha-1. Arī egles krāja ir lielāka, bet uz lielo koku skaitu un nelielajām
dimensijām, egle veido maznozīmīgu audzes daļu. Arī šajā parauglaukumā lielākas
vidējās stumbra dimensijas ir bērzam un osim. Salīdzinot ar koptās sekcijas
parauglaukumu, šajā bērzu dimensijas ir mazākas, arī vidējais stumbra tilpums ir
mazāks – 0.325 m3. Dimensiju ziņā lielāks ir osis. Tā vidējais stumbra tilpums
salīdzinājumā ar kopto parauglaukumu ir par 0.07 m3 lielāks (vvid = 0.348 m3).
Novērojams, ka kontroles parauglaukums ir vairāk aizpildīts ar pameža sugām nekā
koptais parauglaukums (3.17. attēlā).
3.3. tabula
Vidējie taksācijas rādītāji 8. kvartāla 32. nogabala kontroles parauglaukumā
Suga N, gab. gvid, vvid, Dg, cm Hg , m G, M,

Bērzs 821 0.0302 0.325 19.6 22.9 24.80 266.6
Egle 2. st. 257 0.0066 0.039 9.2 9.2 1.71 10.0
Osis 193 0.0318 0.348 20.1 22.6 6.14 67.1
Ozols 29 0.0164 0.142 14.5 16.6 0.47 4.1
Kļava 21 0.0220 0.198 16.7 13.4 0.47 4.2
Kopā 1321 - - - - 33.59 352.0
34
3.17. att. Audze 8. kvartāla 32. nogabala kontroles parauglaukumā.
Bērza audze 9. kvartāla 5. nogabalā. Jaunākās uzmērītās audzes vidējie

taksācijas rādītāji ir mazāki, nekā citos parauglaukumos, toties koku skaits uz 1 hektāru
ir vislielākais. Bērzs aizņem aptuveni 64 % no kopējā koku skaita (3.4. tab.).
Parauglaukumā salīdzinoši liels koku skaits īpatsvars ir arī apsei (~25 %). Būtisku krāju
veido vienīgi bērzs (59.3 m3ha-1) un apse (9.6 m3ha-1). Parauglaukumā konstatēja tikai 2
baltalkšņus, līdz ar to, šīs sugas krāja netika rēķināta. Lielākās vidējās dimensijas audzē
veido bērzs. Tātad, krāju veido ne tikai koku skaits, bet arī stumbra dimensijas. Jaunāko
audzi vizuāli var apskatīt 3.18. attēlā. Skaidri saskatāms, ka attēlā redzamo bērzu
caurmēri ir mazāki, nekā iepriekš apskatītajos parauglaukumos.
3.4. tabula
Vidējie taksācijas rādītāji 9. kvartāla 5. nogabala parauglaukumā

ha-1 m2 m3 m ha m3ha-1
2 -1
Bērzs 1392 0.0071 0.043 9.5 11.5 9.87 59.3

Egle 2. st. 152 0.0060 0.032 8.7 8.3 0.90 4.8
Apse 540 0.0033 0.018 6.5 10.2 1.78 9.6
Ozols 59 0.0053 0.023 8.2 8.1 0.3095 1.332
Baltalksnis 17 0.0065 - 9.1 9.1 0.10 -
Kopā 2160 12.96 75.0
35
3.18. att. Audze 9. kvartāla 5. nogabala parauglaukumā (J. Stojakina foto).
Bērza audze 14. kvartāla 8. nogabalā. Bērza audze ir sasniegusi 65 gadu

vecumu. Audzē kopā ir 1 166 koku uz 1 hektāra un bērzs sastāda 54 % no kopējā skaita.
Liels ir arī egles un kļavas koku skaits (3.5. tabulā). Bērzu krāja uz hektāra ir ievērojami
liela – 534 m3ha-1. Bērza vidējais caurmērs ir 28.8 cm, un augstums – 28.7 m.
Parauglaukumā ir 4 lielu dimensiju ozoli, kuru vidējais stumbra tilpums ir 1.8 m3,
rezultātā ieņemot nozīmīgu vietu krājas ziņā, ar salīdzinoši mazu koku skaitu. Ozola
vidējais caurmērs ir 42.7 cm, kas ir par 13.9 cm lielāks nekā bērza vidējais caurmērs.
Vidējais augstums ozolam ir par 2.2. m mazāks. Audze ir apskatāma 3.19. attēlā, kurā
redzami ozoli, 2. stāva egles un bērzi. Parauglaukums atrodas slīpumā un attēlā to var
novērot.
3.5. tabula
Suga N, gab. gvid, vvid, Dg, cm Hg, m G, M,

Bērzs 633 0.0653 0.847 28.8 28.7 41.24 534.6
Egle 2. st. 276 0.0171 0.137 14.8 14.4 4.71 17.7
Egle 1. st. 56 0.0447 0.420 23.9 19.7 2.51 23.6
Ozols 25 0.1429 1.889 42.7 26.5 3.57 47.2
Kļava 138 0.0181 0.162 15.2 17.4 2.48 22.3
Dižskabārdis 38 0.0154 0.113 14.0 14.7 0.58 4.2
Kopā 1166 - - - - 55.09 649.6
36
3.19. att. Audze 14. kvartāla 8. nogabalā.
Bērzu audze 16. kvartāla 7. nogabalā. Audzes vidējos taksācijas rādītājus

iespējams aplūkot 3.6. tabulā. Bērzs no kopējā koku skaita aizņem aptuveni 43 %, egles
skaita īpatsvars ir 50 %. Bet krājas ziņā tā ir ievērojami lielāka bērzam – 432.2 m3ha-1.
Egles krāja ir 52.7 m3ha-1. Pārējo koku sugu krāja ir neliela – 16.6 m3ha-1 osim un 3.5
m3ha-1 ozolam. Parauglaukumā lielākais vidējais caurmērs un augstums ir bērzam (Dg =
30.1 cm, Hg = 29.0 m). Egles vidējais caurmērs ir 13 cm, vidējais augstums – 13.1 m.
Lielas stumbra dimensijas veido arī osis – Dg = 27.3 cm, bet Hg = 25.3 m. Audzes
vecums ir 65 gadi.
3.6. tabula

Bērzs 464 0.0712 0.931 30.1 29.0 33.07 432.2
Egle 2. st. 536 0.0132 0.098 13.0 13.1 7.08 52.7
Osis 24 0.0585 0.697 27.3 25.3 1.39 16.6
Ozols 48 0.0112 0.073 11.9 11.9 0.53 3.5
Kopā 1072 - - - - 42.07 505.0
Bērzu audze 22. kvartāla 7. nogabalā. Vidējie taksācijas rādītāji 110 gadus
vecajai audzei ir apkopoti 3.7. tabulā. Šis ir viens no pastāvīgajiem parauglaukumiem.
Parauglaukumā uzskaitīja 3 sugas. Egle audzē atrodas galvenokārt 2. stāvā un tai ir
ievērojami mazākas dimensijas, kas ietekmē koku sugas krāju. Bērza un egles koku
skaits ir līdzīgs (222 un 261 koki ha-1), bet kopējā bērza krāja ir 2 reizes lielāka, nekā
egles krāja (281 m3ha-1 un 109 m3ha-1). Darbā ievietots audzes attēls (3.20. attēlā), kurā
saskatāms, ka audze ir lieliem atvērumiem, bet ar lielām koku dimensijām. Skaidri
redzams, ka audzes apakšējā daļā aug jaunās egles. Tās ir stādītas egles, lielo atvērumu
aizpildīšanai.
37
3.7. tabula
Suga N, gvid, vvid, Dg, cm Hg , m G, M,

2 -1
Bērzs 222 0.0927 1.259 34.4 30.0 20.70 281.0

Egle 2. st. 261 0.0424 0.416 23.2 20.0 11.11 109.0
Priede 19 0.1333 1.976 41.2 33.1 2.59 38.4
Kopā - - - - - 34.40 428.4
3.20. att. Audze 22. kvartāla 7. nogabala parauglaukumā.
Bērzu audze 25. kvartāla 2. nogabalā. Šī ir kādreizējā sarkanā ozola audze, kurā
veiksmīgi ieaudzis arī bērzs. Audzes vecums ir 62 gadi. Koku skaita ziņā pārāks ir
sarkanais ozols, bet krāja praktiski ir vienāda abām koku sugām – aptuveni 142 m3ha-1
(3.8. tab.). Vislielākais koku skaits ir eglei, bet tai ir mazas dimensijas un neliela kopējā
krāja 26.4 m3 uz 1 hektāru. Sarkanā ozola vidējais caurmērs un augstums ir mazāks nekā
bērzam. Parauglaukumā pie vienādiem augstumiem, apses vidējais caurmērs ir lielāks
nekā bērzam. Līdz ar to arī apses vidējais stumbra tilpums ir par 0.494 m 3ha-1 lielāks.
Apses vidējais stumbra tilpums ir 1.634 m3ha-1. Apses koku skaits ir ievērojami mazāks
nekā bērzam, tāpēc tas neveido tik lielu krāju. Arī audzes šķērslaukums apsei ir 3.48
m2ha-1, bet bērzam – 10.62 m2ha-1. Bērzs un apse dominē virs sarkanajiem ozoliem un
iegūst lielākas dimensijas. Sarkanā ozola augšana tiek aizkavēta, jo tas paliek zem
lielākajiem kokiem. Audzes izskatu iespējams redzēt 3.21. attēlā. Audzē ir jūtami
atvērumi, kuros koku vainagi nesakļaujas. Atvērumi aizaug ar pameža sugām. Audze ir
cietusi 2005. gada vētrā, tāpēc arī ir izveidojušies šādi atvērumi.
38
3.8. tabula

2 -1
Bērzs 125 0.0850 1.140 32.9 29.4 10.62 142.5

Egle 2. st. 290 0.0129 0.091 12.8 12.2 3.75 26.4
Apse 30 0.1159 1.634 38.4 29.4 3.48 49.0
parastais 60 0.0317 0.324 20.1 19.9 1.90 19.5
ozols
Sarkanais 265 0.0472 0.538 24.5 24.0 12.50 142.6
ozols
Kopā 770 - - - - 32.25 380.0
Bērza audze 25. kvartāla 5. nogabalā. Parauglaukumā ir salīdzinoši liels

kopējais koku skaits, kur pārsvaru aizņem egle. Toties krājas ziņā bērzs ir vairākkārtīgi
apjomīgāks. Egle aizņem otro stāvu un to vidējie dimensijas rādītāji ir visai nelieli.
Bērza krāja ir aptuveni 291 m3ha-1, bet egles krāja ir aptuveni 69 m3ha-1. Bērza vidējais
stumbra tilpums vvid = 0.483 m3, kas ir gandrīz 2 reizes mazāks nekā apses vidējais
stumbra tilpums – 0.934. Tomēr bērzs skaita ziņā ir plašāk pārstāvēts audzē, līdz ar to
tas arī veido būtiskāku krāju uz hektāru. Ievietotajā 3.22. attēlā var novērot, ka audze ir
liels egles otrā stāva īpatsvars.
39
3.9. tabula
25. kvartāla 5. nogabala parauglaukuma vidējie taksācijas rādītāji
Suga N, gab. gvid, vvid, Dg, cm Hg , G, M,

ha-1 m2 m3 m m ha-1
2
m3ha-1
Bērzs 603 0.0405 0.483 22.7 25.8 24.41 291.4
Egle 2. st. 721 0.0133 0.097 13.0 12.7 9.59 69.7
Apse 44 0.0667 0.934 29.2 27.9 2.94 41.2
Ozols 49 0.0141 0.104 13.4 13.9 0.69 5.1
Dižskabārdis 15 0.0219 0.178 16.7 15.5 0.32 2.6
Kopā 1432 - - - - 37.95 410.0
Uzmērīto bērzu vidējā caurmēra un augstuma izmaiņas ir vērojamas līdz ar audzes

vecuma palielināšanos (3.23. un 3.24. att.). Vecākās audzēs ir neliels vidējā augstuma
un caurmēra pieaugums. Praktiski bērzs pilnu augstumu sasniedz jau 60-65 gadu
vecumā. Talsu pauguraines apstākļos audzes vidējais augstums sasniedz 27-30 m,
vecumam pieaugot koku, garuma pieaugums ir niecīgs. Atšķiras vienīgi 25. kvartāla 5.
nogabala audzes parauglaukums. Šīs 65 gadus vecas audzes bērza vidējie caurmēra un
augstuma rādītāji ir mazāki nekā jaunākā – 62 gadus vecā audzē. Tas izskaidrojams ar
lielu koku skaitu audzē kopumā (1432 koki uz ha) un lielu egles otrā stāva īpatsvaru-
50% no koku kopskaita. No A. Dreimaņa (2002) pētījumiem un ziņojumiem semināros
zināms, ka bērzu audzēs 50-60 gadu vecumā, bērzu skaitam pārsniedzot 500 kokus uz
ha, strauji samazinās stumbra vidējais tilpums, kā sekas caurmēra un augstuma
mazākām dimensijām. Būtiska egles līdzdalība otrajā stāvā bremzē bērza augstuma un
caurmēra pieaugumu. Bērzam un eglei ir sekla sakņu sistēma, un tie būtiski konkurē gan
pēc barības vielām, gan pēc mitruma.
Viszemākais vidējais caurmērs ir jaunākajā audzē – nedaudz zem 10 cm (3.23.
attēlā). Arī vidējais augstums šajā parauglaukumā ir zemākais – nedaudz virs 10 m
(3.24. attēlā). Lielākās dimensijas uzrāda visvecākā audze, ar vidējo caurmēru aptuveni
34 cm un vidējo augstumu 30 m. Bērza vidējie caurmērs audzēm, ar vecumu virs 62
40
gadi, ir robežās no 25 cm līdz 35 cm, ar izņēmumu 8. parauglaukumā. Vidējie augstumi
ir robežās no 25 līdz 30 m, tajā skaitā arī 8. parauglaukums.
36
32
28
D, cm 24
20
16
12
8
4
0
23 43 43 62 65 65 65 110
3. 1. 2. 7. 4. 5. 8. 6.
Audzes vecums, gadi
3.23. att. Bērza vidējā caurmēra izmaiņas pēc audzes vecuma.

35
30
25
20
H, m
15
10
5
0
23 43 43 62 65 65 65 110
3. 1. 2. 7. 4. 5. 8. 6.
Audzes vecums, gadi
3.24. att. Bērza vidējā augstuma izmaiņas pēc vecuma
41
3.3.3. Bērzu audžu taksācijas rādītāju dinamikas analīze
Pastāvīgo parauglaukumu uzmērīšana notikusi arī iepriekš. Stumbra vidējos

taksācijas rādītāju salīdzināšana iespējama 8. kvartāla 32. nogabala koptās sekcijas
parauglaukumā, 22. kvartāla 7. nogabala un 25. kvartāla 2. nogabala parauglaukumos.
Veikta caurmēra pieauguma analīze un noskaidrota pieauguma atkarība no iepriekšējās
uzmērīšanas caurmēra. Salīdzināti arī stumbra parametru vidējie rādītāji ar iepriekšējo
gadu mērījumiem.
Taksācijas rādītāju dinamikas analīze 8. kvartāla 32. nogabala koptās
sekcijas parauglaukumā. Caurmēra pieauguma noskaidrošanai ir salīdzināti pētījuma
gaitā iegūtie caurmēra mērījumi ar iepriekšējo gadu mērījumiem. Pastāvīgajos
parauglaukumos esošajiem kokiem ir uzkrāsoti numuri, kas dod iespēju salīdzināt
konkrētā koka caurmēru dažādu gadu mērījumos. Salīdzinot 8. kvartāla 32. nogabala
koptās sekcijas parauglaukumā uzmērīto koku caurmērus, noskaidrots, ka
parauglaukumā palicis 31 numurēts bērzs. Mērījumi salīdzināti ar 2004. gada
mērījumiem. Caurmēra pieaugumu 9 gadu laikā raksturo regresijas vienādojums (3.9.
formula):
, (3.9)
kur y – caurmēra pieaugums, cm;
x – bērza caurmērs 2004. gadā.
Regresijas taisne ir aplūkojama 3.25. attēlā. Regresijas vienādojuma

determinācijas koeficients R2 = 0.2594 un korelācijas koeficienta absolūtā vērtība r =
0.5093 liecina, ka pastāv vidēji cieša sakarība starp bērza stumbra caurmēra pieaugumu
un 2004. gada caurmēru. Ar regresijas analīzi noskaidrots, ka 2004. gada caurmērs
ietekmē caurmēra pieaugumu. F-testa p-vērtība = 0.0034<0.05 (3.10. tabulu), tad ar
varbūtību 95 % pieņemam, ka šo 9 gadu laikā starp caurmēra pieaugumu un 2004. gada
caurmēru pastāv lineāra sakarība.
6
y = 0.176x - 0.8279
R² = 0.2594
5
Caurmēra pieaugums, cm
0
8 12 16 20 24 28 32
Caurmērs 2004. gadā, cm
3.25. att. Regresijas taisne un vienādojums 8. kvartāla 32. nogabala koptā

parauglaukuma caurmēra pieauguma raksturošanai.
42
3.10. tabula
Regresijas analīzes rādītāji 8. kvartāla 32. nogabala koptajā
parauglaukumā
Regresijas statistiskie rādītāji

Korelācijas koeficienta absolūtā vērtība r 0.509335
Determinācijas koeficients R2 0.259423

Koriģētais determinācijas koeficients 0.233885
Regresijas standartkļūda Syx 3.833874

Novēroto pāru skaits 31
Variantu analīzes rādītāji
Brīvības Noviržu Disper- Faktiskā F-testa
pakāpju kvadrātu sija Fišera p-
skaits summa vērtība vērtība
Ar regresijas modeli 1 149.3176 149.32 10.15864 0.00343
izskaidrotie lielumi
Ar regresijas modeli 29 426.2591 14.70
neizskaidrotie lielumi
Kopējie lielumi 30 575.5768
Vidējos taksācijas rādītājus, gan 2004., gan 2013. gada mērījumos, var apskatīt
3.11. tabulā. Visu taksācijas rādītāju vidējās vērtības šo 9 gadu laikā ir pieaugušas.
Vienīgi samazinājies ir koku skaits uz 1 hektāra. Samazinājies arī vidējais augstums
ozolam, tas, iespējams, izskaidrojams ar izstīdzējušo ozolu iznīkšanu, tādējādi
samazinot vidējo augstumu. Kopējā koksnes krāja uz hektāru ir pieaugusi par 78.5
m3ha-1, galvenokārt pieaugusi ir bērza krāja. Parauglaukumā zināmu daļu aizņem arī
egle, kura dimensiju ziņā ir līdzīga ozola vidējiem rādītājiem. Iepriekšējos mērījumos
egle netika uzmērīta, jo veidoja paaugu. Egles vidējais stumbra caurmērs Dg = 11.2 un
vidējais augstums Hg = 10.8. Egle veido 4.4 m3ha-1 lielu krāju.
3.11. tabula
Vidējie taksācijas rādītāju izmaiņas 9 gadu laikā 8. kvartāla 32. nogabala
koptajā parauglaukumā
Gads Suga Koki, G, M, V, m3 Dg, cm Hg, m

gab.ha-1 m ha-1
2
m3ha-1
2004 B 660 20.3 210.9 19.8 22.6
Os 88 1.9 20.0 16.7 21.2
Oz 60 0.5 4.1 10.0 17.0
Kopā 808 22.7 235
2013 B 646 25.0 286.9 0.45 22.2 24.8

Os 85 2.3 26.6 0.29 18.7 20.2
Oz 52 0.5 3.0 0.06 11.4 10.7
Kopā 783 27.9 313.5
43
Taksācija rādītāju dinamikas analīze 22. kvartāla 7. nogabala
parauglaukumā. Caurmēra pieauguma analizēšanai, uzmērītie caurmēri ir salīdzināti ar
1998. gada mērījumiem. Numerācija ir saglabājusies 21 bērzam. Izveidojot regresijas
līkni, novērojams, ka datu izkliede ir liela, un to lineārā sakarība ir neliela. Sakarība
starp 1998. gada caurmēru un šo 15 gadu pieaugumu ir ļoti vāja, jo determinācijas
koeficients R2=0.0911 (3.26. attēlā) un korelācijas koeficients r=0.30191 (3.12. tabulu).
F-testa p-vērtība = 0.183486>0.05, tad ar varbūtību 95 % pieņemam, ka nav būtiskas
1998. gada caurmēra ietekmes uz caurmēra pieaugumu. Caurmēra pieaugumu raksturo
šāds regresijas vienādojums:
. (3.10)
6
y = 0.0694x + 0.0546
5 R² = 0.0911
0
16 20 24 28 32 36 40 44 48 52
3.26. att. Regresijas taisne un vienādojums 22. kvartāla 7. nogabala

3.12. tabula
Regresijas vienādojuma rādītāji 22. kvartāla 7. nogabala parauglaukumā

2
Determinācijas koeficients R 0.09115
Brīvības Noviržu Disper- Faktiskā F-testa
pakāpju kvadrātu sija Fišera p-
44
Visus parauglaukumā veikto mērījumu aprēķinātos vidējos taksācijas rādītājus
iespējams apskatīt 3.13. tabulā. Tabulā ir vidējie taksācijas rādītāji no 1993., 2000.,
2004., 2012. un 2013. gada mērījumiem. Vidējais caurmērs un augstums ir palielinājies,
audzei novecojot, bet 2013. gada krāja uz 1 hektāru ir ievērojami mazāka kā 2004. gadā.
Tas saistīts ar 2005. gada vētru, kurā izgāza aptuveni 200 koku no hektāra. Tika izgāztas
visas parauglaukumā palikušās lapegles un daudzas egles. Toties, viena bērza vidējais
tilpums ir pieaudzis par 0.3 m3 kopš 1993. gada, un par 0.21 m3 kopš 2004. gada.
Rezultātā, krājas zudums izskaidrojams ar koku skaita samazināšanos, bet to dimensijas
ir turpinājušas palielināties arī pēc vējgāzes, sasniedzot audzes vecumu – 110 gadi.
3.13. tabula
Vidējie taksācijas rādītāji 20 gadu laikā 22. kvartāla 7. nogabala
parauglaukumā

gab.ha-1 m2ha-1 m3ha-1
1993 B 430 29.5 412.7 0.96 29.4 32.3
Le 40 2.5 34.9 0.87 28.1 29.6
P 20 1.6 23.5 1.18 32.1 31.4
E 2.stāvs 500 17.0 182.3 0.36 20.1 21.0
Kopā 990 50.6 653.4
2000 B 420 31.0 437.9 1.04 30.7 32.5
Le 40 2.6 35.2 0.88 29.0 29.6
P 20 1.7 24.0 1.20 32.7 31.4
E 2.stāvs 460 15.5 165.0 0.36 20.7 21.0
Kopā 940 50.8 662.1
2004 B 420 31.9 441.3 1.05 31.1 30.4
Le 30 2.5 36.4 1.21 32.8 31.1
P 20 2.4 36.0 1.80 39.1 33.2
E, 2.stāvs 470 17.3 180.3 0.38 21.7 26.1
Kopā 940 54.1 694.0
2005. B 60 3.5 47.1 0.79 27.4 28.9
gadā E, 2.stāvs 120 3.6 37.3 0.31 19.7 19.5
vējgāztie Le 20 2.1 30.1 1.51 36.3 32.3
koki Kopā 200 9.2 114.5
2012 B 270 24.7 342.3 1.3 34.1 31.0
E 2. stāvs 280 11.7 119.7 0.4 23.1 20.7
P 20 2.6 36.4 1.8 40.7 31.1
Kopā 570 39.0 498.4
2013 B 222 20.7 281.1 1.26 34.4 30.0
E 2.stāvs 261 11.1 109.0 0.42 23.2 20.0
P 19 2.6 38.4 1.98 41.2 33.1
Kopā 503 34.4 428.1
Bērza un egles vidējie taksācijas rādītāji ir apkopoti arī attēlos. Attēlos ir

uzskatamāk redzama bērza koku skaita dinamika šo 20 gadu laikā. Bērza un egles koku
skaita izmaiņas, un krājas dinamika ir vērojama 3.27. un 3.28. attēlā. Bērza un egles
krāja uz 1 hektāru ir pieaugusi līdz 2004. gadam. Sekojošajā gadā notika vējgāze,
45
ievērojami samazinot koku skaitu parauglaukumā, līdz ar to arī koku krāju. Vējgāzes
gada koku skaita un krājas samazinājumu var uzskatāmi novērot attēlos. Turklāt, lielāks
bija 1993. gada egļu skaits parauglaukumā, bet vējgāze izlīdzināja abu sugu skaitu. Arī
pēc vējgāzes turpinājās koku skaita un krājas samazināšanās, līdz kopējā krāja 2013.
gadā bija par 266 m3ha-1 mazāka nekā 2004. gadā. Toties koku vidējais caurmērs ir
palielinājies gan bērzam, gan eglei (3.29. attēlā). Tas ir palielinājies par aptuveni 4 cm
bērzam un 3 cm eglei.
600
500
Koku skaits ha-1
400
300
200
100
0
1993 1998 2003 2008 2013
Gadi
Bērzs Egle
3.27. att. Koku skaita izmaiņas 22. kvartāla 7. nogabala parauglaukumā.
500
450
400
350
Krāja, m3ha-1
300
250
200
150
100
50
0
1993 1998 2003 2008 2013
Gadi
Bērzs Egle
3.28. att. Krājas dinamika 25. kvartāla 2. nogabala parauglaukumā.
46
40
35
30
Caurmērs, cm
25
20
15
10
5
0
1993 1998 2003 2008 2013
Gadi
Bērzs Egle
3.29. att. Bērza un egles vidējais caurmērs dažādu gadu mērījumos 22.
kvartāla 7. nogabala parauglaukumā.
Taksācija rādītāju dinamikas analīze 25. kvartāla 2. nogabala

parauglaukumā. Caurmēra pieauguma analīzē 25. kvartāla 2. nogabalā iegūts šāds
caurmēra pieaugumu raksturojošs regresijas vienādojums (3.11. formula):
. (3.11)
Mērījumi ir salīdzināti ar 1993. gada mērījumiem. Iegūtais rezultāts ir 20 gadu

laikā veidojies caurmēra pieaugums. Par sakarības ciešumu liecina determinācijas
koeficients R2 = 0.5371 un korelācijas koeficienta absolūtā vērtība r = 0.7329 – sakarība
ir vidēji cieša. Regresijas taisne ir attēlota 3.30. attēlā. Lai pārbaudītu, vai pastāv lineāra
sakarība starp caurmēra pieaugumam un 1993. gada caurmēru, tika veikta regresijas
analīze. Regresijas analīzes rezultāti ir aplūkojami 3.14. tabulā. Rezultātā noskaidrots,
ka F-testa p-vērtība = 0.000105<0.05, tad ar varbūtību 95 % varam pieņemt, ka pastāv
lineāra sakarība starp parauglaukumā esošo koku caurmēra pieaugumu un 1993. gada
caurmēru.
47
12
y = 0.3474x - 4.319
R² = 0.5371
10
8
0
12 16 20 24 28 32 36 40 44
3.30. att. Regresijas taisne un vienādojums 25. kvartāla 2. nogabala

3.14. tabula
Regresijas vienādojuma rādītāji 25. kvartāla 2. nogabala parauglaukumā



Brīvības Noviržu Dispe Faktiskā F-testa
pakāpju kvadrātu r- sija Fišera p-
Visi vidējie 25. kvartāla 2. nogabala taksācijas rādītāji ir apkopoti 3.15. tabulā.
Parauglaukumā ir veikta vairākkārtēja audzes taksācijas rādītāju novērtēšana. Tabulā ir
apkopoti vidējie taksācijas rādītāji no 1993. gada, 1998. gada un 2013. gada
mērījumiem. Koku skaits, šo 20 gadu laikā, ir samazinājies gandrīz uz pusi. Koku skaits
1993. gadā bija 1 375 koki uz hektāra, bet pēdējā, 2013. gada mērījumos aprēķināts vien
770 koku uz hektāra. Koku skaita samazinājums ir ietekmējis arī kopējo audzes krāju,
kura no 417 m3ha-1 1998. gadā ir sarukusi līdz 380 m3ha-1 2013. gadā. Toties bērza,
apses un sarkanā ozola vidējais caurmērs un augstums ir palielinājies. Arī koka vidējais
tilpums 2013. gadā ir vislielākais, salīdzinot to ar iepriekšējo gadu mērījumu
48
aprēķiniem. Tas nozīmē, ka krājas samazinājumu rada koku skaita zudums
parauglaukumā.
3.15. tabula
Vidējie taksācijas rādītāji 20 gadu laikā 25. kvartāla 2. nogabala
parauglaukumā

gab.ha-1 m ha-1
2
m3ha-1
1993 B 200 10.6 137.0 0.69 26.0 26.6
A 80 3.5 45.0 0.56 23.7 25.4
Soz 350 8.5 82.0 0.23 17.7 18.6
E 520 4.6 31.0 0.06 10.6 10.9
Oz 170 3.4 31.0 0.18 16.0 16.8
Pīlādzis 25 0.3 2.6 0.11 12.7 15.9
Ba 30 0.4 3.6 0.12 13.5 17.2
Kopā 1375 31.3 332.2
1998 B 200 12.2 176.0 0.88 27.9 31.2
A 80 4.4 65.0 0.80 25.4 30.8
Soz 335 9.8 110.0 0.33 19.3 22.1
E 480 4.6 32.0 0.07 11.1 11.4
Oz 120 2.6 28.0 0.23 16.8 20.5
Pīlādzis 15 0.2 2.0 0.13 13.1 17.6
Ba 20 0.3 4.0 0.18 14.7 15.0
Kopā 1250 34.1 417.0
2014 B 125 10.6 142.5 1.14 32.9 29.4
A 30 3.5 49.0 1.63 38.4 29.4
Soz 265 12.5 142.6 0.54 24.5 24.0
E 290 3.7 26.4 0.09 12.8 12.2
Oz 60 1.9 19.5 0.32 20.1 19.9
Kopā 770 19.8 380.1
Sarkanais ozols krājas ziņā ir sasniedzis bērza krāju. Tas ir novērojams 3.31.
attēlā, kur bērza krāja ir samazinājusies, bet sarkanā ozola krāja ir pieaugusi.
Samazinājusies ir bērza un apses krāja, bet sarkanā ozola krāja turpina pieaugt.
Caurmēra pieaugums vērojams visām iepriekš minētajām koku sugām (3.32. attēlā).
Straujāk ir pieaudzis apses caurmērs. Bērza un sarkanā ozola caurmēra pieaugums ir
līdzīgs.
49
200
180
160
140
M, m3ha-1
120
100
80
60
40
20
0
1993 1998 2003 2008 2013
Gads
Bērzs Sarkanais ozols Apse
3.31. att. Krājas izmaiņas dažādos gados 25. kvartāla 2. nogabala

parauglaukumā.
45
40
35
Caurmērs, cm
30
25
20
15
10
5
0
1993 1998 2003 2008 2013
Gads
Bērzs Sarkanais ozols Apse
3.32. att. Caurmēra izmaiņas dažādu gadu mērījumos 25. kvartāla 2.

nogabala parauglaukumā.
Bērza caurmēra pieauguma analīze. No analizētajiem parauglaukumiem,

vislielākais vidējais caurmēra pieaugums ir konstatēts 25. kvartāla 2. nogabala
parauglaukumā, kurā tas sasniedza 5 cm. Vismazākais pieaugums ir konstatēts 22.
kvartāla 7. nogabala parauglaukumā. Tā ir visvecākā no analizētajām audzēm, tāpēc arī
caurmēra pieaugums ir mazāks. Savukārt 25. kvartāla 2. nogabalā ir mazāks koku skaits
un mazāka konkurence, tādējādi uzlabojot pozitīvo caurmēra pieaugumu. Visu triju
parauglaukumu caurmēra pieaugumiem ir aprēķināti aprakstošie statistikas rādītāji un
apkopoti 3.16. tabulā. Tālāk veikta arī analītiskā pārbaude pēc asimetrijas un ekscesa
metodes, lai noteiktu empīriskā materiāla atbilstību normālajam sadalījumam. Rezultātā
visu audžu Stjūdenta kritērija vērtības tA<3 un tE<3, tad var apgalvot, ka empīriskais
sadalījums atbilst normālajam sadalījumam (3.16. tab.).
50
3.16 tabula
Caurmēra pieauguma aprakstošie statistikas rādītāji
Aprakstošie statistikas 8. kv. 32. nogabala 22. kv. 7. 25. kv. 2.

rādītāji koptais PL nogabala PL nogabala PL
Aritmētiskais vidējais 2.8 2.2 5.0
Standartkļūda 0.272 0.287 0.647
Standartnovirze 1.514 1.315 3.034
Dispersija 2.292 1.730 9.205
Ekscesa koeficients -0.547 -0.219 -0.809
Asimetrijas koeficients -0.510 0.532 0.436
Amplitūda 5.3 4.9 10.1
Minimums 0.0 0.3 0.7
Maksimums 5.3 5.2 10.8
Absolūtais lielums 87.6 46.9 108.9
Novērojumu skaits 31 21 22
Stjūdenta kritērijs tE -0.667 -0.225 -0.850
Stjūdenta kritērijs tA -1.214 1.061 0.889
3.4. Bērzu audžu ražības mežsaimnieciskais un ekonomiskais

vērtējums Talsu paugurainē
Bērzu audžu ražības aspektā noskaidrots, ka to krāja uz hektāru ir līdzīga. Atšķiras

vienīgi jaunākās audzes krāja. Atšķiras arī 14. kvartāla 8. nogabala parauglaukuma
krāja, kura ir krietni lielāka, nekā pārējos parauglaukumos. Analizējot 3.33. attēlu, var
novērot, ka arī 25. kvartāla 2. nogabala parauglaukumā konstatētā krāja ir mazāka, nekā
citos parauglaukumos. Taču, šajā parauglaukumā ir ievērojams citu sugu piemistrojums,
bērzs sastāda vien 4 sastāva vienības, tāpēc bērza krāja uz hektāru ir mazāka. Lai
objektīvāk varētu novērtēt bērzu ražību, aprēķināja bērzu krāju uz viena bērza sastāva
vienību. To izdarīja, kopējo bērzu krāju izdalot, ar konkrētās audzes bērza sastāva
vienību skaitu. Rezultātā iespējams novērtēt bērza ražību, izslēdzot pārējo sugu
piemistrojumu audzē (3.34. attēlā). Arī šajā attēlā pozitīvi izceļas 14. kvartāla 8.
nogabala parauglaukuma krāja uz hektāru. Šāda krāja saistīta ar lielu bērzu skaitu audzē
un labvēlīgiem augšanas apstākļiem. Arī citām audzēm ir līdzīgs bērzu skaits uz
hektāru, bet tās ir jaunākas, atskaitot 25. kvartāla 7.nogabala parauglaukumu. Bet tajā ir
liels 2 stāva egļu skaits, palielinot konkurenci bērzam. Toties 14. kvartāla
parauglaukumā ir lielāki vidējie bērza stumbra taksācijas rādītāji. Rezultātā, 14. kvartāla
8. nogabala parauglaukuma krāja uz hektāru izceļas, jo tā ir audze ar lielākajiem
vidējiem taksācijas rādītājiem pie attiecīgā koku skaita.
51
600
500
Krāja, m3ha-1
400
300
200
100
0
23 43 43 62 65 65 65 110
3. 1. 2. 7. 4. 5. 8. 6.
Vecums, gadi
Parauglaukuma kārtas numurs
3.33. att. Katra parauglaukuma bērza krāja uz hektāra.
70
60
Krāja, m3ha-1
50
40
30
20
10
0
23 43 43 62 65 65 65 110
1392 646 821 125 633 464 603 222
3. 1. 2. 7. 4. 5. 8. 6.
Audžu vecums, gadi
Bērzu skaits, gab.ha-1
Parauglaukuma kārtas numurs
3.34. att. Bērzu ražība uz vienu sastāva vienību. Bērzu ražība, neņemot vērā
citu sugu piemistrojumu parauglaukumos:
Audžu mežsaimnieciskais un ekonomiskais vērtējums. Dažām audzēm tika

izveidots arī ražības mežsaimnieciskais un ekonomiskais vērtējums. Vērtēšanu veica ar
programmas „Mežvērte” piedāvātajām iespējām. Vērtēšanai nepieciešams koku skaita
sadalījums caurmēra pakāpēs un to atbilstošie augstumi. Mežsaimniecībā novērtē arī
koka kvalitātes klasi. Programmā ir iekļautas šādas kvalitātes klases – lietkoks, malka,
bojāts koks un īpašas kvalitātes koks. Vērtējot netika izmantota īpašās kvalitātes
52
gradācija. Tāpat vērtējumos neiekļāva nokaltušos kokus, līdz ar to nebija malkas.
Atskaitē malku veido sortimenti, kuru caurmērs ir mazāks nekā citām sortimentu
grupām. Bojāts ir koks, kuram konstatēta kāda stumbra kvalitātes ietekmējoša vaina
noteiktā augstumā. Programmā visu bērzu skaitu ievadīja kā lietkokus, tādējādi iegūtie
rezultāti parādīs vēlamo mežsaimniecisko un ekonomisko vērtējumu. Savukārt stumbra
kvalitāti ietekmējošo vainu ietekmi vērtēs atsevišķi. Mežsaimnieciskais un
ekonomiskais vērtējums ir veikts abos 8. kvartāla parauglaukumos un 14. kvartāla
parauglaukumā (attiecīgi 1., 2. un 4. parauglaukumā). Vērtējums 8. kvartāla
parauglaukumos dos iespēju salīdzināt, kādā mērā uzlabojusies audzes mežsaimnieciskā
vērtība audzes kopšanas rezultātā. Tātad salīdzina 8. kvartāla koptās sekcijas
parauglaukumu vērtību ar kontroles sekciju, kura attiecīgajā gadā netika kopta.
Vērtējumu 14. kvartāla parauglaukumā veica, jo tas no pētītajām audzēm, uzrādīja
lielāko koksnes krāju uz hektāru. Pārējie parauglaukumi ir cietuši vējgāze un zaudējuši
vērtību.
Vērtēšanas veikšanai, programmā nepieciešams ievadīt sortimentu parametrus un
cenas. Kā bērza sortimentu pārdošanas mērķis ir izvēlēts AS „Latvijas finieris”
kokmateriālu iepirkšana Bolderājā. Uzņēmuma mājas lapā ir informatīvās kokmateriālu
iepirkuma cenas un caurmēra klases (Apmaksa par bērza un melnalkšņa finierklučiem
koklaukumā „Bolderāja”). Programma „Mežvērte” dod iespēju visus novērtējamos
koku iegūstamos sortimentus sagrupēt piecās caurmēra grupās. Vismazākā diametra
grupā ietilpst sortimenti, kuru tievgaļa diametrs ir mazāks par 5.9 cm. Uzņēmumā
„Latvijas finieris” iepirkšanā ir grupa bez diametra ierobežojuma – neatbilstošs
sortiments – kura cena ir 13.00 EUR. Tievākie sortimenti ir pielīdzināti uzņēmuma
piedāvātajai neatbilstoša sortimenta cenu grupai. Papīrmalkas sortiments ietilpst 6 –
15.9 cm diametra grupā, tā cena ir 16.00 EUR. Kā tievā sortimenta finierkluči ir
pieņemta 16 – 17.9 cm diametra grupa. To cena ir 39.00 EUR. Sekojošā diametru grupa
ir no 18 – 24.9 cm. Šo grupu veido divas cenas, bet programmā ievadīta abu cenu
aritmētiskā vidējā vērtība – 55.00 EUR. Kā beidzamā diametru grupa ir resnākie
sortimenti, kuri pārsniedz 25 cm diametru. Arī resnāko diametru grupu veido divas
cenas un aritmētiski vidējā vērtība ir 67.50 EUR. Apskatītās cenas ir spēkā no 2014.
gada 20. februāra. Uzņēmumā iepērkamo sortimentu nominālais garums ir 2.70 m, bet
programma vērtēšanā izmantoja garumu ar virsmēru – kopā 2.80 m. Visu sortimentu
diametru grupas un to vērtības ir aplūkojamas 3.17. tabulā. Ekonomiskā vērtējuma
veikšanai nepieciešams ņemt vērā arī izdevumus, kas saistīti ar kokmateriālu izstrādi
galvenajā cirtē. Izdevumus veido ar kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu un izvešanu
saistītās izmaksas. Mežizstrādes vidējās izmaksas ir iegūtas no centrālās statistikas
pārvaldes datu bāzes (Mežistrādes vidējās izmaksas, http://data.csb.gov.lv/Table.aspx
…). Jaunākās pieejamās vidējās izmaksas datu bāzē ir 2012. gadam. Koksnes
sagatavošana galvenajā cirtē izmaksā 5.71 EUR m-3, kokmateriālu pievešana galvenajā
cirsmā izmaksā 4.89 EUR m-3 un kokmateriālu transports izmaksā 6.60 EUR m-3.
Kopējās mežizstrādes vidējās izmaksas ir 17.20 EUR m-3.Tabulā arī apkopots
programmas „Mežvērte” vērtējuma sadalījums pa sortimentiem. Tabulā ir aplūkojams
baļķu skaits uz hektāra, krāja (m3ha-1) un to vērtība (EUR). Kopējais no hektāra
iegūstamo baļķu skaits ir līdzīgs visos parauglaukumos. Tas variē no 4 645 baļķiem (8.
kv. 32. nog. koptais parauglaukums) līdz 5 438 baļķiem (14. kv. 8. nog.
parauglaukums). Kopējā krāja un tās vērtība, starp parauglaukumiem, izmainās lielākā
amplitūdā. Kopējā krāja un vērtība ir līdzīga abos 8. kvartāla parauglaukumos, bet 14.
kvartāla parauglaukumā tā ir ievērojami lielāka. Tas ir tāpēc, ka 14. kvartāla 8. nogabala
audzes vecums ir 65 gadi, bet 8. kvartāla 32. nogabala bērzu vecums ir 43 gadi. Kopējā
bērzu krāja 8. kvartālā ir 227 m3ha-1 kontroles parauglaukumā un 243 m3ha-1 koptajā
53
parauglaukumā. Pēdējās audzes krāja ir krietni lielāka – 442 m3ha-1. Tā ir gandrīz divas
reizes lielāka, nekā 8. kvartāla koptā parauglaukuma krāja. No kopējās krājas ir atņemta
atlikumu krāja. Atlikumi ir sīkie zari, kurus tālāk var realizēt vienīgi kā šķeldu. Tabulā
esošajai kopējai krājai pieskaitot atlikumu krāju, visos parauglaukumos iegūst, ka krāja
ir attiecīgi – 282, 263 un 511 m3ha-1. Tādā gadījumā programmas „Mežvērte”
aprēķinātā bērza krāja ir līdzīga iepriekš ar formulu aprēķinātajām krājām. Ar formulu
aprēķinātā krājas ir attiecīgi 287, 267 un 534 m3ha-1. Atšķirība nav lielāka par 5 %.
Tabulā visa krāja ir sadalīta pa diametra grupām, pēc kuras tālāk tiek aprēķināta vērtība.
Katrai diametra grupai ir sava sortimenta cena par kubikmetru. Galā iespējams novērtēt,
ka vislielākā kopējā vērtība ir 14. kvartāla parauglaukumā – 15 000.61 EUR. Savukārt
8. kvartāla koptā parauglaukuma kopējā vērtība ir 5 275.56 EUR, kas ir par aptuveni 1
800 EUR lielāka nekā kontroles parauglaukumā – 3 418.83 EUR. Tātad, šajā gadījumā
audzes kopšana ir cēlusi bērzu vērtību, salīdzinot to ar kontroles parauglaukumu. Tabulā
aprēķinātie lielumi ir attiecināti uz hektāru, bet programmas atskaites parauglaukumu
vērtībām iespējams apskatīt 4. pielikumā.
3.17. tabula
No hektāra iegūstamās apaļkoksnes daudzums un vērtība
8. kvartāla 32. nogabala koptais parauglaukums

Tievgaļa caurmēra >25 18 - 24.9 16 - 17.9 6 - 15.9 5.9> Kopā Atlikumi
grupa, cm
Baļķu skaits ha-1 113 806 702 2440 585 4645
Krāja, m3ha-1 20.16 87.70 48.75 82.34 4.19 243.15 38.59
Cena, EUR m3 67.50 55.00 39.00 16.00 13.00
Ieņēmumi, EUR 1360.89 4823.59 1901.25 1317.42 54.52 9457.66
Izdevumi, EUR 346.77 1508.47 838.50 1416.23 72.13 4182.10
Vērtība, EUR 1014.11 3315.12 1062.75 -98.81 -17.61 5275.56
8. kvartāla 32. nogabala kontroles parauglaukums
grupa, cm
Baļķu skaits ha-1 29 643 479 3364 800 5314
Krāja, m3ha-1 5.00 67.43 35.64 114.07 5.14 227.29 36.43
Cena, EUR m3 67.50 55.00 39.00 16.00 13.00
Ieņēmumi, EUR 337.50 3708.57 1390.07 1825.14 66.86 7328.14
Izdevumi, EUR 86.00 1159.77 613.06 1962.03 88.46 3909.31
Vērtība, EUR 251.50 2548.80 777.01 -136.89 -21.60 3418.83
14. kvartāla 8. nogabala parauglaukums
grupa, cm
Baļķu skaits ha-1 706 1775 656 1750 550 5438
Krāja, m3ha-1 136.56 191.50 45.44 63.50 5.13 442.13 69.31
Cena, EUR m3 67.50 55.00 39.00 16.00 13.00
Ieņēmumi, EUR 9217.97 10532.50 1772.06 1016.00 66.63 22605.16
Izdevumi, EUR 2348.88 3293.80 781.53 1092.20 88.15 7604.55
Vērtība, EUR 6869.09 7238.70 990.54 -76.20 -21.53 15000.61
Lai analizētu apaļkoku sadalījumu pa diametra grupām, no tabulas datiem ir

izveidoti attēli. Vislielākais baļķa skaits ir 8. kvartāla kontroles parauglaukuma bērziem
54
(3.35. attēlā). Novērojams arī, ka jaunākai audzei (8. kvartāla parauglaukumos), lielākā
daļu baļķu ir pirmajās divās diametru grupās – tievgaļa caurmērs no 3 cm līdz 15.9 cm.
Savukārt gadu ziņā vecāku bērzu baļķi vairāk ir diametru grupā no 18 līdz 24.9 cm (14.
kvartāla 8. nogabala parauglaukumā). Diametra ziņā resnākie baļķi ir 14. kvartāla
parauglaukumā. Jaunākās audzēs ir maz baļķu, kuru tievgaļa diametrs ir lielāks par 25
cm – 113 baļķu 8. kvartāla koptajā parauglaukumā un 29 baļķu kontroles
parauglaukumā. Novērtēts, ka vecākajā audzē ir 706 baļķu, kuru tievgaļa diametrs ir
lielāks par 25 cm.
Jaunākās audzes bērzu baļķu krāja arī vairāk sakrājusies diametru grupā no 6 līdz
15.9 cm (3.36. attēlā). Līdzīgi kā ar baļķu skaitu, šajā grupā vislielākā krāja ir 8.
kvartāla kontroles parauglaukumā. Atšķirībā no baļķu skaita, nozīmīga krāja, jaunākajai
audzei, uzkrājas arī 18 – 24.9 cm diametru grupā. Tomēr vislielākā krāja šajā grupā ir
14. kvartāla parauglaukumā. Arī baļķu, kuru tievgaļa diametrs ir lielāks par 25 cm,
krāja ir lielākā 14. kvartāla parauglaukumā.
3500
3000
Baļķu skaits ha-1
2500
2000
1500
1000
500
0
<5.9 6 - 15.9 16 - 17.9 18 - 24.9 25<
Sortimentu diametru grupas, cm
8. kv. 32. nog. kopts 8. kv. 32. nog. kontrole 14. kv. 8. nog.
3.35. att. Bērzu baļķu skaita sadalījums pa sortimenta diametra grupām.
200
180
160
140
Krāja, m3ha-1
120
100
80
60
40
20
0
<5.9 6 - 15.9 16 - 17.9 18 - 24.9 >25
Sortimenta diametra grupas, cm
3.36. att. Bērzu krājas sadalījums pa sortimenta diametra grupām.
55
Galveno audzes vērtību veido pēdējās divas diametru grupas (3.37. attēlā).
Jaunākajai audzes (8. kvartāla abu parauglaukumu) vērtība galvenokārt ir 18 – 24.9 cm
diametru grupā. Vērtību ietekmē diametru grupa, kurā baļķis atrodas, un tai atbilstošā
cena par kubikmetru. Saprotams, ka lielāka cena ir lielāka diametra baļķim, līdz ar to arī
pirmo trīs diametru grupu veidoto baļķu vērtība ir mazāka, pat ja to krāja ir lielāka. Var
secināt, ka 43 gadus veca audze vēl nav sasniegusi vēlamās dimensijas baļķu
pārdošanai, jo nav resnāko baļķu vērtības. Turpretī 65 gadus veca audze lielu vērtību
iegūst tieši no baļķiem, kuru diametrs ir lielāks par 25 cm. Šādu sortimentu izstrāde,
transports un pirmreizējā pārstrāde ir ērtāka, nekā mazāka diametra sortimentiem. Vēl
tik jāpiemin, ka audžu vērtība ir novērtēta, neņemot vērā stumbra kvalitāti ietekmējošās
vainas. Stumbra vainu analīze ir veikta atsevišķi.
12000
10000
Vērtība, Eur ha-1
8000
6000
4000
2000
0
<5.9 6 - 15.9 16 - 17.9 18 - 24.9 >25
Sortimentu diametru grupas, cm
3.37. att. Vērtības sadalījums pa sortimenta diametru grupām.
3.5. Bērza stumbra kvalitāti ietekmējošo vainu analīze
Koka stumbra vainas. Kokam var būt dažādas stumbra kvalitāti ietekmējošas
vainas, tās visas lielākā vai mazākā mērā ietekmē sortimentu vērtību. Sīkāk par dažām
no nozīmīgākajām stumbra vainām. Viena no biežāk sastopamajām koksnes vainām ir
zari, ko saprot kā sortimentā ieslēgtas zaru pamatnes ar patstāvīgu gadskārtu sistēmu.
Nereti tieši pēc zariem novērtē sortimenta kvalitātes klasi. Zari bojā koksnes vizuālo
izskatu, veido gadskārtu izliekšanos un izjauc koksnes vienveidību. Atsevišķi izšķir
vaļējos un apaugušos zarus. Apaugušie zari ir tie atmirušie zari, kas ir apauguši ar
stumbra koksni. Kamēr koks aug, vai arī kamēr žūst sortiments, pastāv iespēja, ka tajā
radīsies koksnes šķiedru pārrāvums jeb plaisa. Plaisa izjauc koksnes viengabalainību un
samazina mehāniskos rādītājus, kā arī, dod iespēju sēnītēm inficēt koksni. Koksnes
plaisas var veidoties vairākos veidos, līdz ar to ir izveidots arī plaisu iedalījums. Pēc
tipa plaisas ir iedalītas kā serdes plaisas, gredzenveida plaisas, sala plaisas un žūšanas
plaisas, pēc izvietojuma - sānu plaisas un gala plaisas. Kokiem bieži ir sastopamas arī
stumbra formas vainas. Tās ir dažāda veida novirzes no taisnas un simetriskas stumbra
formas. Pie stumbra vainām ir pieskaitīts blīzums, raukums, ovāla stumbra forma,
izaugums (māzers vai puns) un līkumainība. Atsevišķa koku vainu grupa ir koksnes
56
uzbūves vainas, kurā iekļautas tādas vainas kā greizšķiedrainība, lielainums,
ekscentriska serde, dvīņserde, padēls, saussāni, mizas ieagums, vēzis, sasveķojums,
neīstais kodols, iekšējā aplieva un ūdens ielāsme. Koksnei sastopami arī dažādu veidu
sēnīšu bojājumi. Būtiskus bojājumus veido arī bioloģisko bojājumu grupa. Tie ir dažādu
kukaiņu un putnu radītie bojājumi (Līpiņš 1989).
Prasības finierkluču iegādei uzņēmumā AS „Latvijas Finieris”. Finierkluču
iznākumu var ietekmēt dažādas iepriekš apskatītās vainas, radot bērzu kokmateriālu
īpašniekam zaudējumus. Kokmateriālu iepirkšanas uzņēmumi iepērkot kokmateriālus,
vadās pēc kvalitātes prasībām, lai iegādātos pēc iespējas kvalitatīvākus un tālākai
apstrādei piemērotākus kokmateriālus. AS "Latvijas Finieris" ir izstrādājis prasības,
kādas nepieciešamas, lai kokmateriālu īpašnieks varētu veiksmīgi pārdot bērzu
finierklučus. Viena no stumbra vainām ir lieli zari, jo tie traucē finierkluču tālāko
apstrādi. Veseli saauguši zari var būt, ja atsevišķu zaru pamata un uzauguma augstums
nepārsniedz 20 mm. Nokaltušu un trupējušu zaru diametrs nedrīkst pārsniegt 40 mm,
pretējā gadījumā, materiāls netiek pieņemts kā finierklucis. Kā finierkluči netiek arī
pieņemti kluči, ja tajos ir padēls vai dvīņserde. Pastāv iespēja, ka sortimentā būs plaisas.
Plaisas atšķiras, tās var būt gan serdes plaisas galos, gan arī gāšanas plaisas sortimenta
sānā. Plaisas galos ir pieļaujamas, jā tās nav nedz garākas, nedz dziļākas, kā 50 % no
tievgaļa diametra. Piemēram, ja tievgaļa diametrs ir 20 cm, tad plaisa nedrīkst būt
dziļāka un garāka par 10 cm. Gāšanas plaisa ir pieļaujama, ja tā atrodas ārpus tievgaļa
caurmēra cilindra. Sortimentam var būt arī sānu plaisas, bet finierkluču pārdošanā tās
nav pieļaujamas. Kvalitāti būtiski ietekmējoša vaina ir mizas ieaugums, saussāni vai
vēzis. Šīs vainas ir pieļaujamas, ja tās atrodas ārpus tievgaļa caurmēra cilindra. Viena
no visbiežāk konstatējamās bērza kvalitātes vainām ir līkumainība. Vienpusīga
līkumainība ir pieļaujama, ja izliekums ir mazāks nekā 2 %. Savukārt saliktā
līkumainība ir pieļaujama, ja tā nav lielāka par 1 % (Meileris, 2000). Līpiņa un Ranga
(2013) darbā minēts, ka līkumainības ietekmes noteikšanai vērtē minimālo lobīšanas
cilindra diametru. Tas ir, novērtē apaļkoka iekšējo cilindru, kuru izmantos finiera
lobīšanai (3.38. attēlā). Iekšējā cilindra diametru nosaka līkumainības izliekuma
intensitāte, jo lielāks ir izliekums, jo mazāks ir iekšējā cilindra diametrs. Pēc šī iekšējā
cilindra diametra tiek noteikta sortimenta cenu klase (Līpiņs, Ranga, 2013) Sortimentam
var būt arī rievots blīzums vai resgaļa un stumbra rievas. Lai materiālu iepirktu kā
finierkluci, šo rievu dziļums nedrīkst pārsniegt 20 mm. Rievoto daļu var nozāģēt, vai arī
apzāģēt rievas. Savukārt jebkāda veida kukaiņu bojājumi finierklučiem nav pieļaujami
(Meileris, 2000).
3.38. att. Minimālais lobīšanas cilindrs vienpusīgai līkumainībai (Līpiņs,

Ranga, 2013).
57
No ekonomiskā viedokļa, stumbra lejas daļas līkumainība un līkumainība citās
stumbra daļās rada lielākos zaudējumus. Zaudējumi rodas, jo līkumainība ir bieži
novērojama bērziem un tā ievērojami samazina apaļkoka vērtību. Darba gaitā ir
izveidota 3.18 tabula, kurā ir apskatāms novēroto stumbra kvalitāti ietekmējošo vainu
skaits. Pētījumā pavisam ir novērtētu 751 bērzu un katra parauglaukuma bērzu skaits ir
uzskaitīts tabulā. Tabulā labi apskatāms, ka no visiem novērtētajiem bērziem, neviena
stumbra kvalitāti ietekmējošā vaina nav konstatēta vien 44 bērziem. Vainu skaits
dažādos parauglaukumos ir atšķirīgs, bet skaidri saskatāms, ka biežāk ir novērota
stumbra lejas daļas līkumainība un līkumainība citās stumbra daļās.
3.18. tabula
Bērza stumbra ietekmējošo vainu skaits
PL Kvartāls, Audzes Bērzu Stumbra Līkumaino Padēlu Bimodālās Koki, bez

NR. nogabals vecums, skaits lejas daļas koku skaits skaits dalīšanās konstatētām
gadi līkumainību skaits vainām
skaits
1. 8. kv. 32. 43 160 119 88 23 19 19
nog.
(kopts)
2. 8. kv. 32. 43 115 85 53 11 8 14
nog.
(kontrole)
3. 9. kv. 23 165 147 150 30 15 2
5. nog
4. 14. kv. 65 101 72 83 36 28 2
8. nog.
5. 16. kv. 65 39 34 36 19 11 1
7. nog.
6. 22. kv. 110 23 12 21 8 4 1
7. nog.
7. 25. kv. 62 25 18 14 1 0 3
2. nog.
8. 25. kv. 65 123 78 118 40 20 2
5. nog.
Kopā 751 44
Apskatot stumbra kvalitāti ietekmējošo vainu izteiksmi procentos, var skaidri

novērot, ka lielākajai daļai no novērtētajiem bērziem, ir konstatēta kāda no
līkumainībām (3.39. attēlā). Stumbra lejas daļas līkumainība vismazāk ir konstatēta 110
gadus vecas audzes parauglaukumā, kurā tā konstatēta 52 % no visiem novērtētajiem
bērziem. Tā ir vienīgā audze, kurā bērzu skaits ar stumbra lejas daļas līkumainību ir
zem 60 %. Pārējās audzēs stumbra lejas daļas līkumainība ir konstatēta robežās no 60 –
80 % bērzu, izņemot jaunākās audzes parauglaukumu, kurā tā tika konstatēta 89 %
gadījumos. Arī 16. kvartāla 7. nogabalā (5. parauglaukumā) ir konstatēts liels stumbra
lejas daļas līkumainības īpatsvars – 87 %. Līkumainība dažādās stumbra daļās arī ir
bieži konstatēta. Lielākais līkumaino koku īpatsvars ir jaunākajam un vecākajiem
parauglaukumiem. Parauglaukumiem, kuru vecums ir no 43 – 62 gadiem, bērzu
īpatsvars ar konstatētu līkumainība ir robežās no 46 – 56 % no kopējā bērza skaita.
58
Pārējo parauglaukumu gadījumos šis īpatsvars ir robežās no 82 – 96 %. Tātad
līkumainība ir bieži sastopama jaunākās un vecākās audzēs, vidēja vecuma audzēs, tā ir
konstatēta retāk. Attēlā redzams, cik niecīgs ir to bērzu skaits, kuriem netika konstatēta
neviena no aplūkojamām vainām. Šajās vidēja vecuma audzēs (no 43 līdz 62 gadu
vecās) ir arī lielākais koku īpatsvars, bez konstatētām stumbra vainām – 12 %.
Stumbra līkumainības sadalījumu dažādās stumbra daļās iespējams apskatīt 3.40.
attēlā. Retāk ir novērota līkumainība stumbra pirmajā trešdaļā, kurā līkumainības
sastopama robežās no 5 – 30 % no visām konstatētajām stumbra līkumainībām.
Jaunākajā audzē līkumainība gan 2. gan 3. trešdaļā ir līdzīgi bieži sastopama, attiecīgi
39 un 38 % gadījumu. Parauglaukumos, kuru vecums ir no 43 līdz 62 gadiem,
līkumainība biežāk ir konstatēta stumbra vidusdaļā, bet vecākās audzēs, tuvāk galotnei
jeb stumbra trešajā trešdaļā.
100%
90%
80%
Vainu īpatsvars, %
70%
60%
50%
40%
30%
20%
10%
0%
23 43 43 62 65 65 65 110
3. 1. 2. 7. 4. 5. 8. 6.
Audzes vecums, gadi
3.39. att. Stumbra kvalitāti ietekmējošo vainu īpatsvars:

- stumbra lejas daļas līkumainība, %;
- bērzu skaits, ar konstatētām stumbra līkumainībām, %;
- bērzu skaits, bez konstatētām stumbra kvalitāti ietekmējošām vainām, %;
Mazāks ir konstatēto padēlu un bimodālās dalīšanās skaits (3.41. attēlā). Četrām

jaunākajām audzēm, gan padēlu, gan konstatēto bimodālās dalīšanās īpatsvars ir neliels.
Padēlu īpatsvars jaunākajā konstatēts 18 % novērtēto bērzu. Vecākās audzēs (no 65 līdz
110 gadiem) šo stumbra kvalitāti ietekmējošo vainu sastopamības īpatsvars ir lielāks.
Tomēr padēlu īpatsvars ir 49 %, kas ir retāk nekā stumbra lejas daļas līkumainības
zemākais īpatsvars.
59
100%
Stumbra līkumainības īpatsvars, %

90%
80%
70%
60%
50%
40%
30%
20%
10%
0%
23 43 43 62 65 65 65 110
3. 1. 2. 7. 4. 5. 8. 6.
Audzes vecums, gadi
1/3 2/3 3/3
3.40. att. Stumbra līkumainības sadalījums pa stumbra trešdaļām:
50%
Vainu īpatsvars, %
40%
30%
20%
10%
0%
23 43 43 62 65 65 65 110
3. 1. 2. 7. 4. 5. 8. 6.
Audzes vecums, gadi
Padēlu skaits Bimodālā dalīšanās
3.41. att. Koku skaits ar konstatētiem padēliem un bimodālo dalīšanos, %:

Ir konstatēti arī vairāki gadījumi, kuros uz viena koka stumbra novērotas vairākas
dažādas kvalitāti ietekmējošas vainas. Konstatēts, ka visbiežāk uz viena stumbra
konstatētas divas dažādas kvalitāti ietekmējošas vainas (3.42. attēlā). Tās var būt arī
divas stumbra līkumainības dažādās stumbra daļās. Divas dažādas stumbra kvalitāti
ietekmējošas vainas ir konstatētas 29 % bērzu. Bieži ir novēroti bērzi, kuriem
konstatētas trīs dažādas stumbra kvalitāti ietekmējošās vainas – 28 % no visiem
60
bērziem. Vairāk nekā trīs dažādas vainas, uz viena stumbra, ir novērots retāk, attiecīgi
14 % bērzu ir četras dažādas stumbra vainas un 2 % bērzu – 5 dažādas vainas.
35%
30%
Bērzu īpatsvars, % 25%
20%
15%
10%
5%
0%
0 1 2 3 4 5
Dažādu stumbra kvalitāti ietekmējošo vainu skaits uz viena bērza
3.42. att. Bērzu skaita īpatsvars ar dažādām stumbra kvalitāti

ietekmējošajām vainām uz viena stumbra.
Stumbra lejas daļas līkumainības ietekmes vērtējums. Darbā ir veikta bērzu

stumbru lejas daļas līkumainības ietekmes vērtējums pēc divām metodēm. Vienas
metodes pamatā nosaka sortimenta izliekuma dziļumu no tā garenass, to izsakot cm m -1.
Otra metode iekļauj līkumainības nofotografēšanu un digitālo attēlu analīzi, nosakot
optimālā iekšējā cilindra caurmēru. Abas metodes ir salīdzinātas un no tām izveidotas
regresijas taisnes. Stumbra lejas daļas līkumainības analīze ir veikta tām audzēm, kurām
noteica ekonomisko vērtību – 8. kvartāla 32. nogabala koptās un kontroles sekcijas
parauglaukumos, un 14. kvartāla 8. nogabala parauglaukumā. Mērījumi veikti divos
augstumos. Pirmajā gadījumā mērlatu pieliek pie bērza sakņu kakla. Otrajā gadījumā
mērlatu paceļ 40 cm augstāk. Tādējādi iespējams analizēt, vai pirmo 40 cm nozāģēšana
malkā samazina līkumainības radīto ietekmi. Katram bērzam uzņemti arī divi attēli.
Rezultātā noskaidrots, ka iekšējā lobīšanas cilindra diametrs bērziem, ar konstatētu
stumbra lejas daļas līkumainību, ir krietni mazāks nekā sortimenta vidus diametrs. Šo
diametra samazinājumu ietekmē līkumainība, bet dažos gadījumos arī sortimenta
tievgaļa diametrs. Bērza pirmā sortimenta raukums visai būtiski ietekmē šo rādītāju.
Stumbra lejas daļas līkumainības ietekmes analīze 8. kvartāla 32. nogabala
koptajā parauglaukumā. Līkumainības ietekmes novērtēšanai, pēc abām metodēm ir
uzmērīti un nofotografēti 20 bērzi, kuriem ir konstatēta stumbra lejas daļas līkumainība.
Analizēti ir bērzi ar dažādiem izliekuma dziļumiem. Lai pārbaudītu iekšējā lobīšanas
cilindra un sortimenta vidus diametra starpības (turpmāk diametru starpība) atkarību no
līkumainības maksimālā izliekuma dziļuma, ir izveidota regresijas taisne (3.43. attēlā).
Sakarība ir cieša, jo determinācijas koeficients R2 = 0.5191 un korelācijas koeficienta
absolūtā vērtība r = 0.7205. Sakarības esamības noskaidrošanai veica arī regresijas
analīzi (3.19. tabula). Rezultātā F-testa p-vērtība = 0.000339<0.05, tad ar varbūtību 95
% var pieņemt, ka pastāv lineāra sakarība starp diametru starpību un līkumainības
izliekuma dziļuma. Pamatā, jo lielāka ir līkumainības izpausme, jo lielāka ir iekšējā
lobīšanas cilindra un sortimenta vidus diametra starpība. Piemēram, ja līkumainības
61
izliekuma dziļums z = 4 cm m-1, tad iekšējā cilindra diametrs ir par 9.68 cm mazāks
nekā sortimenta vidus diametrs. Šo sakarību raksturo regresijas vienādojums:
y=1.5856x+3.3392 (3.12)
kur y – sortimenta iekšējā cilindra diametra un vidus diametra starpība, cm;
x – līkumainības izliekuma dziļums, cm m-1.
16 y = 1.5856x + 3.3392
14 R² = 0.5191
Diametru starpība, cm
12
10
0
0 1 2 3 4 5 6 7
Līkumainības izliekuma dziļums, cm m-1
3.43. att. Diametru starpības atkarība no līkumainības izliekuma dziļuma 8.

kvartāla 32. nogabala koptajā parauglaukumā.
3.19. tabula
Diametru starpības un līkumainības izliekuma dziļuma regresijas analīzes
rezultāti 8. kvartāla 32. nogabala koptajā parauglaukumā

2
Brīvības Noviržu Disper- Faktiskā F-testa p-
pakāpju kvadrātu sija Fišera vērtība
skaits summa vērtība
Parauglaukumā ir situācija, kurā līkumainība ir izteikta un neatkarīgi, vai to mēra

no sakņu kakla, vai sākot no 40 cm virs sakņu kakla, tās ietekmē iekšējais cilindra
diametrs ir ievērojami mazāks par stumbra vidus diametru (3.44. attēlā).
62
(a) (b)
3.44. att. Sortimenta iekšējais lobīšanas cilindrs (J. Stojakina foto).
a- mērīšanu sāk no sakņu kakla; b-mērīšanu sāk 40 cm virs sakņu kakla.

kontroles parauglaukumā. Parauglaukumā ir uzmērīti 10 bērzi ar stumbra lejas daļas
līkumainību. Uzņemti arī bērzu fotoattēli. Analīzē noskaidrots, ka sakarība starp
diametru starpību un līkumainības izliekuma dziļumu ir vāja, jo determinācijas
koeficients R2 = 0.1095 (3.45. attēlā). Veicot šo parametru regresijas analīzi, aprēķināts,
ka F-testa p-vērtība ir 0.350>0.05, līdz ar to ar varbūtību 95 % secināms, ka, šajā
parauglaukumā, starp diametru starpību un līkumainības izliekuma dziļumu nepastāv
statistiski ticama lineāra sakarība (3.20. tabulā).
Koptās sekcijas parauglaukumā ir konstatēta situācija, kurā iekšējā lobīšanas
cilindra diametrs ir lielāks, ja to mēra sākot no 40 cm virs sakņu kakla (3.46. attēlā).
Attēlā novērojams, ka arī līkumainības izliekuma dziļums no garenass otrajā gadījumā
ir mazāks (b), nekā pirmajā gadījumā (a).
63
12
y = 1.0414x + 3.4698
R² = 0.1095
10
Diametru starpība, cm
8
0
0 1 1 2 2 3 3 4
Līkumainības izliekuma dziļums, cm m-1

kvartāla 32. nogabala kontroles parauglaukumā.
3.20. tabula
rezultāti 8. kvartāla 32. nogabala kontroles parauglaukumā

2
Koriģētais determinācijas koeficients -0.0018

parauglaukumā. Šis parauglaukums izceļas ar vislielāko krāju un audzes vērtību.
Līdzīgi kā iepriekšējos parauglaukumos, arī šī parauglaukuma mērījumus un attēlu
analīzes rezultātus apkopo attēlā un nosaka to regresijas vienādojumu (3.47. attēlā).
Sakarība starp diametru starpību un līkumainības izliekuma dziļumu ir vidēji cieša, jo
determinācijas koeficients R2 = 0.3564. Par pētāmo pazīmju sakarību liecina arī
regresijas analīze, jo F-testa p-vērtība = 0.0404<0.05 (3.21. tabulā), tad ar varbūtību 95
% var pieņemt, ka pastāv lineāra sakarība starp diametru starpību un stumbra lejas daļas
līkumainības izliekuma dziļumu.
64
(a) (b)
3.46. att. Sortimenta iekšējā cilindra diametrs (J. Stojakina foto).
a- mērīšanu sāk no sakņu kakla; b-mērīšanu sāk 40 cm virs sakņu kakla
16
y = 1.4848x + 4.058
R² = 0.3564
14
12
10
0
0 1 2 3 4 5 6

kvartāla 8. nogabala parauglaukumā.
65
3.21. tabula
rezultāti 14. kvartāla 8. nogabala parauglaukumā

Stumbra līkumainības intensitātes samazināšanas iespējas analīze, ja pirmo

40 cm kluci nozāģē malkā. Ja mēra līkumainības izliekuma dziļumu, tad pārsvarā
gadījumos tas ir mazāks, ja izliekumu nosaka sākot ar 40 cm virs sakņu kakla. Turpretī
diametru starpība nav labāka visos gadījumos, kad pirmais 2.70 m garais baļķis tiek
zāģēts 40 cm virs sakņu kakla. Tikai 4 gadījumos no apskatītajiem 1. parauglaukuma 20
bērziem, diametru starpība konstatēta mazāka augstākā mērījumā. Līdzīga situācija ir
arī pārējos parauglaukumos. Līkumainības izliekuma intensitāte 90 % gadījumu 2.
parauglaukumā un 67 % gadījumu 3. parauglaukumā ir mazāka, ja pirmo baļķi zāģē 40
cm virs sakņu kakla. Bet diametru starpība tikai 30 % gadījumu (2. parauglaukumā) un
25 % gadījumu (3. parauglaukumā) ir labāka, ja baļķi zāģē augstāk (3.48. att.). Pārējos
gadījumos diametru starpība, mērot 40 cm virs sakņu kakla, ir vai nu vienāda, vai
mazāka nekā pirmajā mērījumā. Tas saistīts ar tievgaļa caurmēru. Ja baļķis sākas 40 cm
virs sakņu kakla, tad attiecīgi arī sortimenta tievgaļa caurmērs ir mazāks nekā gadījumā,
ja sortiments sākas no sakņu kakla. Atsevišķos gadījumos šo diametru starpību ietekmē
līkumainības veids. Pat, ja izliekuma dziļums ir mazāks, baļķi nozāģējot 40 cm virs
sakņu kakla, līkumainības novietojums uz sortimenta neļauj iegūt lielāku iekšējā
lobīšanas cilindra diametru.
66
100%
90%
Gadījumu skaits, %
80%
70%
60%
50%
40%
30%
20%
10%
0%
1. 2. 4. 1. 2. 4.
Līkumainības izliekuma dziļums Diametru starpība
Pētāmā pazīme
Mērot no sakņu kakla Mērot sākot no 40 cm virs sakņu kakla
3.48. att. Līkumainības izliekuma dziļuma un diametru starpības mazākās

vērtības atkarībā no mērīšanas vietas:
Visu parauglaukumu vidējās diametru starpības ir apskatāmas 3.49. attēlā. Iekšējā

cilindra diametru vairāk ietekmē stumbra lejas daļas līkumainība 8. kvartāla 32.
nogabala koptajā parauglaukumā. Šajā parauglaukumā iekšējā cilindra diametrs ir par
8.1 cm mazāks nekā sortimenta vidējais diametrs. Līdzīga līkumainības ietekme ir 14.
kvartāla 8. nogabala parauglaukumā, kurā diametru starpība ir 7.6 cm. Mazāka
līkumainības ietekme ir konstatēta 8. kvartāla 32. nogabala kontroles parauglaukumā,
kurā diametru starpība ir 5.5 cm.
10
Diametru starpības vidējā vērtība, cm
9
8
7
6
5
4
3
2
1
0
8-32(kopts) 8-32(Kontrole) 14-8
Kvartāls - nogabals
3.49. att. Vidējā diametru starpība.
Stumbra lejas daļas līkumainības ekonomisko zaudējumu analīze. Iepriekš

iegūtos sortimenta iekšējo lobīšanas cilindru un sortimenta vidējās diametru starpības
izmanto, lai aprēķinātu līkumainības ietekmi uz pirmā sortimenta ekonomisko vērtību.
67
Sākumā sadalīja bērza pirmos 2.80 m pa diametra grupām, pēc kurām aprēķināt katra
baļķa vērtību. Cenas ir lietotas tās pašas, kuras izmantotas ekonomiskās analīzes
iegūšanai – AS „Latvijas Finieris” piedāvātās finierkluču un papīrmalkas cenas.
Aprēķina katra baļķa tilpumu, lietojot viduslaukuma metodi:
, (3.13)
kur v – sortimenta tilpums, m3;
gvid – šķērslaukums sortimenta vidū, cm2;
l – sortimenta garums, m.
Katra baļķa garums ir 2.8 m, līdz ar to pieņem, ka sortimenta diametrs vidusdaļā ir

krūšaugstuma caurmērs, kurš mērīts 1.3 m augstumā no sakņu kakla. Tad pēc katra
sortimenta atbilstošās cenas un tilpuma aprēķina tā vērtību un tās sasummē.
Līkumainības ietekmes vērtēšanai dara līdzīgi, bet bērziem, kuriem konstatēta stumbra
lejas daļas līkumainība, no sortimenta vidējā diametra atņem aprēķināto vidējo diametru
starpību, pēc kuras nosaka sortimenta cenu un tilpumu. Diametru nesamazina tajos
gadījumos, ja starpība ir mazāka, par mazāko finierkluču iepirkšana diametru grupu.
Tādā gadījumā atstāj sortimenta vidus diametru, bet vērtību rēķina pēc papīrmalkas
cenas. Tilpumu rēķina iekšējam lobīšanas cilindram. Vērtību aprēķina iekšējā cilindra
tilpumu reizinot ar sortimentam atbilstošo cenu. Analīzes rezultātā iegūtās vērtības
apkopotas 3.22. tabulā. Vērtības ir attiecinātas uz 1 hektāru. Rezultātā vērtību starpība ir
robežās no 1066.82 EUR 8. kvartāla koptajā parauglaukumā līdz 2413.58 EUR 14.
kvartāla parauglaukumā. Lai uzskatamāk novērtētu sortimentu vērtību, ko ietekmē
stumbra lejas daļas līkumainība, ir izveidots 3.50. attēls. Attēlā, līkumainības rezultātā
ietekmētā vērtība ir attiecināta, pret iespējami iegūstamo vērtību, ja neņemtu vērā
līkumainību. Rezultātā iespējams iegūt vien 58 % līdz 68 % no tās vērtības, kura
iegūstama neņemot vērā līkumainību (3.50. attēlā). Tātad līkumainība ietekmē pirmo
iegūstamo finierkluču iznākuma vērtību par aptuveni 32 līdz 42 %. Šo vērtības
samazinājumu ietekmē tilpuma aprēķināšana. Ja tilpumu aprēķina pēc vidus laukuma
formulas, tad tas iznāks nedaudz lielāks, kā gadījumā, ja tilpumu aprēķina iekšējam
lobīšanas cilindram. Iekšējā lobīšanas cilindra diametrs visās sortimenta vietās ir
vienāds un nav lielāks par apaļkoka sortimenta tievgaļa diametru.
3.22. tabula
Pirmā sortimentu vērtību salīdzinājums
Kvartāls, nogabals Sortimentu Sortimenta Starpība, Eur

vērtība, vērtība, ņemot
neņemot vērā vērā līkumainību,
līkumainību, Eur
Eur
8. kv., 32. nog. kopts 3816.60 2215.85 1600.75
8. kv. 32. nog. kontrole 3362.60 2295.78 1066.82
14. kv. 8. nog. 7330.31 4716.73 2613.58
68
70%
60%
Vērtību īpatsvars, %
50%
40%
30%
20%
10%
0%
8-32 (kopts) 8-32 (kontrole) 14 - 8
Kvartāls - nogabals
3.50. att. Līkumainības rezultātā ietekmētā vērtība attiecībā pret iespējami

iegūstamo vērtību, %.
3.6. Diskusija
Latvijas meža fondā kopā sausieņu meža augšanas apstākļu rinda aizņem 54 % no
visiem meža augšanas apstākļu tipiem (Zālītis, 2006). Savukārt vēris 20.9 % visos
Latvijas mežos (Zālītis, Jansons, 2013). Noskaidrots, ka 84 % audzes ar 4 bērza sastāva
vienībām Talsu paugurainē aug sausieņu meža tipu rindā. Praktiski 80 % šādu audžu ir
vēra meža augšanas apstākļu tipā. Bērza augšana vērī ir ražīga, bet tas spēj veidot
kvalitatīvu audzi arī citos meža augšanas apstākļu tipos. Tātad Talsu paugurainē bērza
audzes ir veidotas vēra augšanas apstākļu tipā, kurš kopā Latvijā aizņem vien nedaudz
vairāk kā vienu piekto daļu no visiem mežiem. Skudra un Dreimanis (1993) ir
uzsvēruši, ka visvairāk vēra MAAT ir sastopams Kurzemes augstienē. Tas arī izskaidro
šādu meža augšanas apstākļu tipu sadalījumu bērza audzēs Talsu paugurainē.
Zālītis un Jansons (2009) ir pētījuši bērza briestaudžu veidoto koksnes krāju, ja
audžu vidējais augstums ir robežās no 21 līdz 30 m (21 ≤ H ≤ 30). Aprēķinos zinātnieki
noskaidrojuši, ka bērza koksnes krāja Ziemeļkurzemē ir 312 ± 26 m3ha-1 (Zālītis,
Jansons, 2009). Šie aprēķinu kļūdu robežās sakrīt ar pētījumā apskatītajām audzēm.
Aprēķināta aritmētiski vidējā krāja visām audzēm, atskaitot jaunāko (9. kvartāla 5.
nogabala parauglaukumu). Rezultātā pētījuma krāja ir 319 ± 48 m3ha-1. Savukārt ja
rēķina vidējo aritmētisko briestaudzēm un vienai pāraugušai audzei, tad koksnes krāja ir
384 ± 61 m3ha-1. Pēdējā vidējā lieluma aprēķināšanā netiek ņemta vērā arī 25. kvartāla
2. nogabala audze, jo tajā bērzs nav valdošā koku suga un sastāda vien 4 sastāva
vienības. Arī šajā gadījumā kļūdu robežās krāja sakrīt ar iepriekšējo pētījumu
rezultātiem. Divās atsevišķās 65 gadus vecās audzēs bērzu krāja ir konstatēta kā 535
m3ha-1 un 432 m3ha-1. Ar to iespējams pieņemt hipotēzi: Talsu paugurainē bērzs veido
produktīvas audzes.
Igaunijā veikti pētījumi arī par bērza veidoto biomasu dažādos audzes vecumos.
Biomasa ir norādīta ar mērvienību t ha-1. Šādu lielumu grūti salīdzināt ar pētījumā
iegūtajām krājām, tāpēc nepieciešams šīs vērtības pārrēķināt, lai būtu iespējams
69
salīdzināt rezultātus. Lai pārrēķinātu vērtības izmantota Līpiņa un Liepas (2007)
piedāvātā pārrēķinu formula un koeficients:
, (3.14)
kur m – biomasa, t;
k – pārrēķina koeficients, t ha-1 (bērzam vidējais k = 0.94 t ha-1).
Veicot pārrēķinu noskaidrots, ka igauņu pētījumā 45 gadus veca bērzu audze veido 215
m3ha-1 lielu krāju (Uri, Varik, 2012). Šajā pētījumā abas 43 gadus veco audžu krājas ir
salīdzinoši lielākas – 287 m3ha-1 koptajā parauglaukumā un 267 m3ha-1 kontroles
parauglaukumā.
Liepiņš (2011) veicis pētījumu par bērzu jaunaudžu augšanas gaitu. Audzes aug
uz agrāk lauksaimniecībā neizmantotajām zemēm un ir vecumā no 10 gadiem līdz 14
gadiem. Starp parauglaukumiem ir konstatēts dažāds koku skaits uz hektāra – no 1 480
līdz 3 640 koki ha-1. Darbā konstatētā krāja attiecīgajā vecumā ir salīdzinoši liela, no
59.9 m3ha-1 līdz 143.5 m3ha-1. Lielākā krāja konstatēta audzē ar lielāko bērzu skaitu uz
hektāra (Liepiņš, 2011). Šajā pētījumā jaunākas audzes vecums ir 23 gadi un tās bērzu
krāja ir vien 59.3 m3ha-1. Tātad pētījumā par bērza audzēm lauksaimniecības zemēs, to
mazākā krāja ir lielāka par šajā pētījumā konstatēto krāju, pat ja vecums ir nedaudz
lielāks. Šī pētījuma audzē uz 1 ha ir 1 392 bērzi, tas ir nedaudz mazāks nekā Liepiņa
pētījumā atsevišķās audzēs, tomēr viņa gadījumā krāja ir lielāka. Līdzīgi rezultāti ir arī
Daugavietes, K. Liepiņa un J. Liepiņa (2011) pētījumā, kurā analizētas 15 gadus vecas
bērza audzes lauksaimniecības zemēs. Viņu pētījumā krāja variēja no 63.7 m3ha-1
parauglaukumā ar 1 012 bērziem ha-1, līdz 154.9 m3ha-1 parauglaukumā, kurā ir 6 581
bērzu ha-1 (Daugaviete, Liepiņš K., Liepiņš M. 2011). No tā var secināt, ka bērza
jaunaudzes veido veiksmīgus krājas pieaugumus lauksaimniecības audzēs. Lielu krāju
veido lielais koku skaits uz hektāru, kas ir aktuāli enerģētiskās koksnes ieguvei.
Kvalitatīvu finierkluču ieguvei lielāka interese ir veidot lielākus un kvalitatīvākus
sortimentus, tā vietā, lai iegūtu tikai lielu biomasu.
Latvijā iegūto sēklu materiālu izaugušo bērzu kvalitāti novērtēja arī Somijā. Viņu
pētījuma tikai ievākts bērza sēklu materiāls no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas
un arī pašas Somijas. Salīdzināti visi rezultāti, un no Latvijā iegūtajām sēklām, Somijā
bieži izveidojas stumbra kvalitāti ietekmējošās vainas (Viherä-Aarnio, Velling, 2008).
Arī Talsu paugurainē analizēto audžu bērziem ir liels stumbra kvalitāti ietekmējošo
vainu īpatsvars. Stumbra lejas daļas līkumainība konstatēta 52 % bērzu labākajā
gadījumu un 89 % bērzu sliktākajā gadījumā. Abu pētījumu rezultātā konstatēts, ka
bērziem bieži konstatējamas stumbra kvalitāti ietekmējošās vainas.
70
SECINĀJUMI
1. Lielākā daļa Talsu paugurainē augošo bērzu audzes aug vēra meža augšanas
apstākļu tipā.
2. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas saimnieciskās darbības ierobežojumi dabas
parkā ir veicinājuši pieaugušo un pāraugušo audžu uzkrāšanos Talsu pauguraines
valsts mežos. Ciršanas vecumu ir sasniegušas 31 % bērzu audžu.
3. Kopējais koku skaits parauglaukumos variē no 2 160 kokiem ha-1 23 gadus vecā
audzē līdz 503 kokiem ha-1 110 gadus vecā audzē. Bērzs parauglaukumos veido no
42 % līdz 74 % ar vienu izņēmumu, kurā bērzs ir 16 %, jo bērzs aizņem vien 4
sastāva vienības. Bērza sadalījums caurmēra pakāpēs ir dažāds, sākot no 4 cm līdz
pat 48 cm caurmēra pakāpēm. No visu parauglaukumu bērziem visplašāk pārstāvēta
ir 20 cm caurmēra pakāpe.
4. Starp koku caurmēru un augstumu konstatēta logaritmiska sakarība (R2 = 0.2742 -
R2 = 0.9115). Daļā parauglaukumu konstatēta ievērojama augstumu izkliede vienas
caurmēra pakāpes robežās.
5. Stumbra caurmēru variēšana atbilst normālajam sadalījumam (Stjūdenta kritērija
vērtības tA< 3 un tE< 3).
6. Bērza audžu vidējais caurmērs variē no 9.5 cm 23 gadus vecai audzei līdz 34.4 cm
110 gadīgā audzē. Briestaudzēs un pieaugušās audzes vidējais koku augstums
sasniedz 30 m. Straujas vidējo taksāciju rādītāju (caurmērs, augstums,) izmaiņas ir
vērojamas līdz 60 gadu vecumam, vecākās audzēs tās samazinās.
7. Starp stumbra caurmēru un caurmēra pieaugumu konstatēta statistiski ticama
lineāra sakarība, jo F-testa p-vērtība p<0.05. Vidējais caurmēra pieaugums variē no
2.2 ± 0.287 cm līdz 5.0 ± 0.647 cm.
8. Analizētā bērzu audžu ražība ir no 59 m3ha-1 23 gadus vecā audzē līdz 535 m3ha-1
65 gadus vecā audzē. Tā sakrīt ar P.Zālīša un J.Jansona (2009) veiktajiem
pētījumiem par Ziemeļkurzemē augošo bērzu audžu ražību.
9. Starp analizētajām trim audzēm, vidējā 18 - 24.9 cm diametru grupā ietilpa 88, 67
un 192 m3ha-1 sortimentu. Lielākajā diametru grupā ietilpa 20, 5 un 136 m3 ha-1.
Divu pirmo parauglaukumu audžu vecums ir 43 gadi, bet pēdējās audzes vecums ir
65 gadi. Lielāko ekonomisko vērtību uzrāda 65 gadus vecā audze- 15 000 EUR, bet
43 gadus vecās audzes attiecīgi 3 418 un 5 275 EUR.
10. Koksnes kvalitāti visbiežāk ietekmē bērza stumbra lejasdaļas līkumainība un
stumbra vispārējā līkumainība. Stumbra lejas daļas līkumainība raksturīga 52 %
līdz 89 % bērzu. Līkumainība stumbrā konstatēta no 46 % līdz 96 %. Bez vainām ir
tikai 1 % līdz 12 % bērzu. Vienam bērzam visbiežāk ir konstatētas 2 vai 3 stumbra
kvalitāti ietekmējošās vainas – 29 % un 28 % bērzu.
11. Pētījumā noskaidrots, ka sortimenta iekšējais lobīšanas cilindrs ir vidēji par 5.5 ±
0.56 cm līdz 8.1 ± 0.58 cm mazāks, nekā sortimenta vidus diametrs.
12. Līkumainie stumbri samazina ieņēmumus par 32 - 42 % salīdzinājumā ar pirmo
sortimentu bez līkumainības.
71
PRIEKŠLIKUMI
1. Bērzu stādījumu pirmajā gadā nepieciešams veikt rūpīgu agrotehnisko kopšanu, lai
izvairītos no stumbra līkumainības veidošanos.
2. Jaunaudžu kopšanas laikā prioritāte dodama taisnajiem bērziem, vispirms izzāģējot
bērzus ar līkumainību.
3. Veikt savlaicīgu un konsekventu koku skaita reducēšanu atbilstoši Ministru
kabineta noteikumiem.
72
IZMANTOTĀS INFORMĀCIJAS AVOTI
1. Apmaksa par bērza un melnalkšņa finierklučiem koklaukumā „Bolderāja”. [skatīts

2014. gada 8. maijā]. Pieejams: http://www.finieris.lv/lv/meza-
ipasniekiem/finierklucu-iepirksana/koklaukums-bolderaja1
2. Daugaviete, M. Stādījumu biezības ietekme uz bērza (Betula pendula Roth.)
augšanas gaitu un masas pieaugumu lauksaimniecības zemju apmežojumos.
Mežzinātne, 15 (48), 2005. 14. - 20. lpp.
3. Daugaviete, M., Liepiņš, K., Liepiņšm J. Kārpainā bērza (Betula pendula Roth.)
dažādas biezības plantāciju augšanas gaita. Mežzinātne, 24 (57), 2011. 3. - 16. lpp.
4. Dreimanis, A. Die Bewirtschaftung von Birkenbeständen in Lettland. Forst und
Holz, 2002, Nr. 15/16.- S. 465 - 470
5. Dreimanis A. Dižskābāržu mežaudžu ražība Šķēdes novadā. LLU Raksti, 16 (311),
2006. 94. - 100. lpp.
6. Huth, F., Wagner, S. Gap structure and establishment of Silver birch regeneration
(Betula pendula Roth.) in Norway spruce stands (Picea abies L. Karst.). Forest
Ecology and Management, 229, 2006, p 314 - 324
7. Huttunen, L. Effects of climate change and simulated herbivory on growth
responses and leaf characteristics of silver birch (Betula pendula) seedlings:
Academic dissertation. University of Joensuu, Faculty of Forest Sciences. 2008, p
41
8. Hynynen, J., Niemistö, P., Viherä-Aarnio, A., Brunner, A., Hein, S., Velling, P.
Silviculture of birch (Betula pendula Roth and Betula pubescens Ehrh.) in northern
Europe. Forestry, 83 (1), 2010, p 103 - 119
9. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi: Ministru kabineta 16.03.2010. noteikumi Nr.264. Latvijas Vēstnesis Nr.
20 (4242), 30.03.2010.
10. Kārkliņš, A., Gemste, I., Mežals, H., Nikodemus, O., Skujāns, R. Latvijas augšņu
noteicējs. Jelgava: LLU, 2009. 167. – 183. lpp.
11. Kursīte L. Dabas parka „Talsu pauguraine” dabas aizsardzības plāns: DAP projekts
atzinuma saņemšanai pašvaldībā. SIA „Estonian, Latvian & Lithuaninan
Environment”. Rīga, 2013. gada novembris, 162 lpp. [skatīts 2014. gada 19. aprīlī.]
Pieejams:
http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DP_Talsu_paugur_14.pdf
12. Lange V., Mauriņš A., Zvirgzds A. Dendroloģija. Rīga: Zvaigzne, 1978. 304 lpp.
13. Liepa, I. Biometrija. Rīga: „Zvaigzne”, 1974. 336 lpp.
14. Liepa, I. Pieauguma mācība. Jelgava: LLU, 1996. 123 lpp.
15. Liepiņš, K. Kārpainā bērza (Betula pendula Roth.) jaunaudžu augšanas gaita
stādījumos lauksaimniecības augsnēs Latvijā. Mežzinātne, 23 (56), 2011. 3. – 14.
lpp.
16. Līpiņš, L. Apaļo kokmateriālu koksnes vainas: Apskats. Rīga: LatZTIZPI, 1989. 44
lpp.
17. Līpiņš, L., Liepa, I. Apaļo kokmateriālu uzmērīšana. Jelgava: LLU, 2007. 104 lpp.
18. Līpiņš, L., Ranga, K. Apaļo kokmateriālu kvalitātes prasības. AS "Latvijas valsts
meži" 2013. 44 lpp.
19. Mauriņš, A., Zvirgzds, A. Dendroloģija. Rīga: LU izdevniecība, 2009. 452 lpp.
20. Meileris, A. Stādīsim bērzus. Rīga: AS "Latvijas Finieris" 2000. 35 lpp.
21. Mežistrādes vidējās izmaksas. [skatīts 2014. gada 5. maijā]. Pieejams:
http://data.csb.gov.lv/Table.aspx?layout=tableViewLayout1&px_tableid=MS080_e
73
uro.px&px_path=lauks__Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati__Me%C5%BEs
aimniec%C4%ABba&px_language=lv&px_db=lauks&rxid=cdcb978c-22b0-416a-
aacc-aa650d3e2ce0
22. Possen, B., J., H., M., Oksanen, E., Rousi, M., Ruhanen, H., Ahonen, V.,
Tervahauta, A., Heinonen, J., Heiskanen, J., Kärenlampi, S., Vapaavuori, E.
Adaptability of birch (Betula pendula Roth) and aspen (Populus tremula L.)
genotypes to different soil moisture conditions. Forest Ecology and Management,
262, 2011, p 1387 - 1399
23. Richtlinien und Tabellen fuer Forstwirtschaft.Berlin: VEB Landwirtschafsverlag,
1986 S. 116
24. Roze, D. Dendroloģija. Ozolmieki: Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un
izglītības atbalsta centrs, 2002.127 lpp.
25. Silfver, T., Roininen, H., Oksanen, E., Rousi, M. Genetic and enviromental
determinants of silver birch growth and herbivore resistance. Forest Ecology and
management, 257, 2009, p 2145 - 2149
26. Skudra, P., Dreimanis, A. Mežsaimniecības pamati. Rīga: „Zvaigzne”, 1993. 262
lpp.
27. Uri, V., Vares, A., Tullus, H., Kanal, A. Above-ground biomass production and
nutrient accumulation in young stands of silver birch on abandoned agricultural
land. Biomass and Bioenergy, 31, 2007, p 195 - 204
28. Uri, V., Varik, M., Aosaar, J., Kanal, A., Kukumägi, M., Lõhmus, K. Biomass
production and carbon sequestration in fertile silver birch (Beturla pendula Roth)
forest chronosequence. Forest Ecology and Management, 267, 2012, p 117 - 126
29. Vehanen A., Kaitaniemi P. Long shoots in the crowns of maturing silver birch.
[Skatīts 5. maijā 2014. gadā] Pieejams
http://www.metla.fi/projects/sscs/esitelmat/vehanen-kaitaniemi-birch-crown.pdf
30. Viherä-Aarnio, A., Velling, P. Seed transfers of silver birch (Betula pendula) from
Baltic to Finland – effect on growth and stem quality. Silva Fennica, 42 (5), 2008, p
735 - 751
31. Zālītis P. Ceļvedis Latvijas privāto mežu īpašniekiem. Rīga: SIA „et cetera”, 2005.
203 lpp.
32. Zālītis P. Mežkopības priekšnosacījumi. Rīga: SIA „et cetera”, 2006. 215 lpp.
33. Zālītis P., Jansons J. Latvijas meža tipoloģija un tās sākotne. Daugavpils
universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, 2013. 167 lpp.
34. ZālītisP., Jansons J. Mērķtiecīgi izveidoto kokaudžu struktūra. Salaspils: LVMI
„Silava”, 2009. 80 lpp.
35. Zviedre A. Bērzs. Rīga: SIA „et cetera”, 1998. 38 lpp.
74
PIELIKUMI
75
1. pielikums
Taksācijas aprakstā iegūtais empīriskais materiāls
Kv. Nog. Platība Sastāva Vecums MAAT Bonitāte

vienības (2014. g.)
1 2 0.5 4 40 Vr 1
1 7 1.6 8 55 Ks 1
1 11 2.6 4 21 Vr 1
1 26 0.5 5 85 Vr 1
1 1 0.9 4 120 Dm 2
1 6 0.7 8 75 Ks 2
1 22 1.7 8 55 Dms 2
2 7 0.4 4 85 Vr 1
2 17 0.1 4 85 Vr 1
2 19 1.7 8 90 Ap 1
2 22 0.7 4 45 Vr 1
2 29 0.8 7 85 Vr 1
2 31 0.4 7 100 Vr 1
2 9 0.8 6 21 Vr 2
3 1 3 9 90 Vr 1
3 15 1.3 4 75 Vrs 1
3 19 1 6 75 Vr 1
3 20 5.4 6 40 Vr 1
3 22 2.9 9 75 Vr 1
3 9 0.2 9 120 Vr 2
3 7 1.6 7 65 Vr 1a
5 3 4.9 5 70 Vr 1
5 8 1.1 6 65 Vrs 1
5 13 0.5 4 70 Vr 1
5 9 1 4 50 Vr 2
5 2 1.3 6 65 Vr 1a
6 6 1.5 7 90 Vr 1
6 9 1.3 5 130 Vrs 1
6 11 1 4 70 Vr 1
6 13 1.3 8 40 Vr 1
6 22 1.3 6 85 Vrs 1
6 34 1.7 4 45 Vr 1
6 28 1.3 8 100 Vr 2
6 31 0.5 8 85 Nd 3
6 30 5.3 4 70 Vr 1a
7 4 0.6 7 65 Dm 1
7 6 3.7 6 40 Vr 1
7 7 2.3 6 90 Vr 1
7 17 1.7 10 17 Vr 1
7 19 1 6 70 Vr 1
7 20 0.5 5 80 Vr 1
7 32 0.3 4 55 Dm 1
7 35 0.4 5 80 Vr 1
76
7 37 1.2 6 95 Vr 1
7 10 0.2 5 35 Vrs 2
7 24 1.4 4 115 Vr 2
7 38 0.9 4 115 Vr 2
7 39 2 7 40 Vr 2
7 30 0.3 8 70 Vr 1a
8 1 1.3 4 70 Vr 1
8 3 0.5 5 65 Vr 1
8 6 0.8 7 65 Vr 1
8 9 1.9 4 40 Vrs 1
8 18 0.9 8 43 Vr 1
8 30 0.7 5 65 Vr 1
8 7 1 8 55 Vr 2
8 15 0.2 4 110 Vr 2
8 21 1.5 6 115 Vr 2
8 23 3.8 8 115 Vr 2
8 32 0.5 9 43 Vr 1a
9 20 2.1 7 14 Vr 1
9 1 2.3 5 105 Vr 2
9 8 1.1 8 105 Vr 2
9 13 2 4 105 Vr 2
9 11 0.6 6 18 Vr 4
9 5 1.6 6 23 Vr 5
9 12 1.8 6 18 Vr 5
10 7 1.8 8 75 Vr 1
10 21 1.1 7 14 Vr 1
10 13 2.8 9 110 Vr 2
10 17 2.8 9 105 Vr 2
10 19 2.6 9 105 Vr 2
10 20 2.1 9 105 Vr 2
10 30 0.5 9 107 Vr 2
10 28 0.6 8 16 Db 3
10 22 0.3 9 23 Nd 1a
11 2 2.4 7 97 Vr 1
11 4 1.7 8 97 Vr 1
11 6 1.2 9 13 Vr 1
11 9 0.9 7 77 Vr 1
11 12 2.2 7 75 Vr 1
11 5 2.5 8 107 Vrs 2
11 7 1.4 7 107 Vr 2
11 8 2.4 9 110 Vr 2
11 10 0.2 10 105 Vr 2
11 11 0.7 9 110 Vr 2
11 13 0.8 9 110 Vr 2
11 15 1.5 10 105 Vr 2
11 19 3.4 6 110 Dm 2
77
12 20 0.9 4 45 Vr 1
12 1 1.6 5 110 Vr 2
12 2 5.7 6 130 Vr 2
12 6 1.3 7 110 Vr 2
12 7 0.7 6 110 Vr 2
12 10 0.3 6 130 Vr 2
12 12 0.1 6 130 Vr 2
12 14 1 6 130 Vr 2
12 15 2 6 130 Vr 2
12 17 2.1 5 110 Vr 2
12 23 0.6 9 100 Vr 2
12 25 0.5 5 110 Vr 2
13 22 0.9 5 40 Ks 1
13 1 1.8 8 110 Vr 2
13 2 2.8 7 108 Vr 2
13 5 4.2 9 109 Vr 2
13 11 2.3 7 110 Vr 2
13 16 3.8 7 100 Vr 2
13 24 0.5 7 100 Dm 2
13 14 1.6 4 100 Nd 3
14 13 1.6 7 79 Vr 1
14 17 1.4 9 80 Vr 1
14 15 0.8 6 125 Vr 2
14 2 3.4 9 65 Vr 1a
14 8 3.3 10 65 Vr 1a
14 22 0.5 9 60 Vr 1a
15 1 1.1 7 100 Vr 2
15 2 0.4 7 100 Ks 2
15 4 0.4 4 100 Ks 2
15 6 1.2 7 100 Vr 2
15 20 1 7 120 Vr 2
15 21 0.8 6 120 Vr 2
15 23 1.3 4 120 Vr 2
15 8 6.3 9 65 Vr 1a
16 25 0.5 4 65 Ks 1
16 26 0.6 7 85 Vr 1
16 29 0.4 4 11 Vr 1
16 2 0.6 8 65 Nd 2
16 7 4.2 7 65 Vr 1a
16 18 3.5 8 65 Vr 1a
16 30 2.8 8 65 Vr 1a
18 15 0.5 8 65 Dm 1
18 27 0.7 8 70 Dm 1
18 16 1.6 5 105 Ks 2
18 18 1.5 4 85 Dm 1a
19 30 1.7 4 25 Vr 1
78
19 24 0.6 6 120 Vr 2
19 29 0.7 9 115 Vr 2
19 34 1.9 7 110 Vr 2
21 6 0.6 10 8 Vr 1
21 32 0.6 4 85 Vr 1
21 5 0.2 10 8 Dm 2
21 17 3.4 7 115 Vr 2
21 33 2.6 7 65 Vr 1a
22 12 0.8 7 95 Vr 1
22 16 0.3 6 80 Vr 1
22 6 2.7 7 110 Vr 2
22 7 0.1 9 110 Vr 2
22 17 1.3 4 35 Vr 2
22 20 8.6 5 110 Vr 2
22 30 3.4 6 110 Vr 2
23 24 0.3 5 90 Vr 1
23 5 0.2 6 110 Vr 2
23 8 2.3 6 42 Vr 2
23 9 1.9 6 105 Vr 2
23 10 0.8 6 105 Vr 2
23 17 0.9 4 45 Vr 2
23 21 0.5 7 110 Vr 2
23 29 5.3 7 110 Vr 2
23 1 0.5 7 60 Vr 1a
24 29 1.2 4 45 Vr 1
24 30 1.7 5 65 Vr 1
24 39 1 7 60 Ks 1
24 24 0.4 7 33 Nd 4
24 25 0.6 7 40 Dms 4
25 5 1 10 65 Vr 1
25 6 0.8 8 75 Vr 1
25 14 6.3 9 75 Vr 1
25 17 0.6 7 75 Vr 1
25 9 1.1 5 35 Vr 2
25 11 0.8 4 35 Vr 2
25 23 0.9 5 100 Vr 2
25 24 0.8 5 115 Vr 2
25 33 0.7 5 75 Vrs 2
25 35 1.4 6 100 Vr 2
25 1 0.6 5 62 Vr 1a
25 2 0.1 4 62 Vr 1a
25 16 0.5 5 65 Vr 1a
26 19 0.1 10 8 Vr 1
26 22 0.1 8 12 Vr 1
26 3 1.1 7 100 Vr 2
26 35 0.6 7 120 Vr 2
79
26 50 0.6 5 120 Vr 2
26 24 0.5 5 40 Vr 1a
27 4 0.5 10 8 Vr 1
27 9 0.3 10 8 Vr 1
27 7 5.5 6 100 Vr 2
28 32 0.3 7 90 Nd 3
28 31 0.8 4 75 Vr 1a
28 11 0.9 8 70 Vr 1a
29 20 1 4 65 Dm 1
29 21 1.6 6 90 Vr 1
29 23 0.9 5 75 Vr 1
29 30 1.5 5 65 Vr 1
29 13 4 5 100 Dm 3
29 19 0.4 8 90 Nd 3
29 22 1.5 7 65 Vr 1a
30 20 0.8 8 65 Dm 1
30 18 0.7 8 90 Dm 2
30 13 0.4 8 40 Nd 4
30 16 0.6 5 110 Nd 4
30 8 2.1 6 37 Vr 1a
31 4 0.5 10 8 Vr 1
31 6 0.7 10 8 Vr 1
32 2 2.4 6 115 Vr 2
32 3 4.5 5 130 Dm 2
32 4 0.6 8 130 Nd 3
32 5 0.9 4 140 Nd 4
33 2 1.4 5 105 Vr 2
33 5 2.6 4 115 Vr 2
33 9 1 6 105 Vr 2
33 1 0.2 7 95 Db 4
34 23 2.8 5 18 Vr 1
34 16 0.8 7 111 Vr 2
34 26 1.7 6 105 Vr 2
34 29 1.7 8 105 Vr 2
34 15 0.5 8 100 Nd 3
34 18 0.2 8 95 Nd 3
34 24 0.6 7 95 Db 3
35 8 1.1 10 8 Vr 1
35 14 1.2 10 8 Vr 1
35 1 1.4 7 100 Kp 2
35 2 0.5 8 100 Vr 2
35 6 0.9 6 100 Vr 2
35 7 0.6 7 100 Vr 2
35 9 1.8 8 100 Vr 2
35 10 3.1 8 100 Vr 2
35 12 1 7 100 Vr 2
80
35 13 1.9 6 100 Vr 2
35 15 0.9 6 100 Vr 2
35 18 0.8 7 100 Vr 2
35 19 2.2 6 100 Vr 2
35 3 0.3 4 100 Vrs 3
35 5 0.4 4 90 Vrs 3
36 7 2.9 4 100 Vr 1
36 1 1.5 5 100 Vr 2
36 2 0.3 5 100 Vr 2
36 3 0.9 5 100 Vr 2
36 4 2.4 5 100 Vr 2
36 6 3.6 5 100 Vr 2
37 5 0.9 10 8 Vr 1
37 9 1.9 7 110 Vr 2
37 13 3.8 6 115 Vr 2
37 21 0.6 6 115 Vr 2
37 2 0.8 6 100 Db 3
38 2 2.8 5 110 Vr 2
38 6 3.8 5 120 Vr 2
38 7 4.9 6 110 Vr 2
38 9 4.7 6 110 Vr 2
38 12 1.7 4 110 Vr 2
38 13 4.8 6 110 Vr 2
38 14 3.7 6 110 Vr 2
38 15 2.1 6 110 Vr 2
38 17 1.2 6 110 Vr 2
39 5 4.4 7 110 Vr 2
39 7 0.8 5 110 Vr 2
39 10 10.6 7 110 Vr 2
39 11 6.4 7 110 Vr 2
39 12 8 6 110 Vr 2
39 16 4.6 5 110 Vr 2
39 19 1 4 110 Db 2
39 22 6.6 8 100 Vr 2
39 23 0.8 9 110 Vr 2
39 27 1.3 6 110 Vr 2
39 1 0.5 8 110 Db 3
39 6 0.4 5 110 Nd 3
39 9 1.4 8 110 Db 3
39 17 1.7 7 110 Db 3
39 24 0.7 6 100 Db 3
39 15 0.8 5 35 Nd 5
40 1 3.2 6 115 Vr 2
40 11 2 6 110 Vr 2
40 12 10.5 6 110 Vr 2
40 13 3 5 120 Vr 2
81
40 16 3 5 110 Vr 2
40 23 5.5 7 110 Vr 2
40 25 1.4 8 110 Vr 2
40 27 3.1 7 100 Vr 2
40 33 1.1 7 120 Vr 2
40 15 0.3 10 110 Nd 3
40 21 0.8 5 100 Nd 3
41 1 3.4 4 80 Vr 1
41 23 1.1 7 80 Vr 1
41 5 2.1 8 110 Vr 2
41 6 1.7 6 110 Vr 2
41 19 0.6 6 46 Vr 2
41 9 0.4 8 60 Vr 1a
41 22 1 6 70 Vr 1a
42 19 1.1 10 12 Vr 1
42 27 1.7 7 85 Vr 1
42 28 2.5 8 75 Vr 1
42 3 1.9 5 110 Vr 2
42 5 1.2 5 110 Vr 2
42 11 2 5 110 Vr 2
42 12 2.2 6 110 Vr 2
42 13 3.1 8 110 Vr 2
42 14 4.8 6 110 Vr 2
42 17 1.7 5 110 Vr 2
42 22 0.2 5 110 Vr 2
42 24 2.8 4 120 Vr 2
43 3 1 8 90 Vr 1
43 11 0.7 7 80 Vr 1
43 14 0.6 7 65 Vrs 1
43 16 2.9 4 85 Vr 1
43 23 0.6 6 75 Vr 1
43 2 1 4 120 Vr 2
43 4 8.2 6 100 Vr 2
43 6 2.5 8 100 Vr 2
43 22 0.2 8 100 Vr 2
43 5 0.4 8 100 Db 3
43 18 0.8 5 70 Vr 1a
44 9 1.7 10 8 Vr 1
44 1 2.9 6 100 Vr 2
44 3 0.2 6 100 Vr 2
44 4 0.3 6 100 Vr 2
44 17 1 7 120 Vr 2
44 19 1 8 110 Vr 2
44 23 1 5 120 Vr 2
44 25 0.4 5 120 Vr 2
44 6 0.5 6 35 Db 3
82
45 9 2.1 5 40 Vr 1
45 19 3.7 6 16 Vr 1
45 26 2.3 5 65 Vr 1
45 36 1.5 9 17 Vr 1
45 41 2.1 8 16 Vr 1
45 1 0.7 5 120 Vr 2
45 8 1 6 120 Vr 2
45 10 1 8 120 Vr 2
45 31 4.5 8 120 Vr 2
45 35 1.8 6 120 Vr 2
45 37 1.4 7 110 Vr 2
45 40 1.7 7 120 Vr 2
45 42 2.2 8 120 Vr 2
45 2 0.4 6 110 Db 3
45 11 0.4 7 80 Db 3
45 22 0.5 5 37 Nd 4
45 28 1 7 40 Nd 5
45 7 1.2 6 65 Vr 1a
46 1 3.8 6 40 Vr 1
46 10 0.3 9 70 Vr 1
46 15 0.7 6 70 Vr 1
46 19 3.5 4 35 Vr 1
46 18 4.6 5 35 Vr 1a
47 2 0.5 8 110 Vr 2
47 5 1.3 8 110 Vr 2
83
2. pielikums
Iegūtais empīriskais materiāls 8. kvartāla 32. nogabala koptajā parauglaukumā
Koka Nr. Suga D, Krafta Stumbra Līkumi, Padēli, Bimodālā Vainags, Vainaga
Nr. p. cm klase lejas trešdaļa sk. dalīšanās % platums
k. daļas līk.
1 B 20.8 2 2/3 25 vid.plats
2 B 22.4 2 1 2/3 1 30 plats
3 B 20.9 2 30 vid.plats
283 4 B 30.9 1 2/3 1 (1) 50 plats
5 B 32.2 1 2/3 1 (1) 50 plats
6 B 21.0 2 1 2/3 35 vid.plats
7 B 20.9 2 1 25 vid.plats
8 Os 18.7
9 B 24.2 2 1 1 (1) 35 vid.plats
10 E 9.0
11 E 8.9
12 E 17.5 20
13 B 21.3 2 1 1/3 1 (2) 40 vid.plats
14 B 31.3 1 1 1/3; 2/3 plats
15 Os 21.1
16 Os 21.0
17 B 24.7 2 1 35 vid.plats
18 B 27.4 2 1 2/3 1 (1) 30 vid.plats
19 B 20.1 2 1 30 vid.plats
20 B 17.9 3 1 30 šaurs
21 B 25.5 2 1 1/3; 2/3 40 vid.plats
22 B 18.2 3 1 50 vid.plats
392 23 B 23.4 2 40 vid.plats
24 B 16.8 3 1 3/3 30 vid.plats
25 B 21.5 2 1 40 vid.plats
26 E 10.5
27 B 17.8 3 1 1/3; 2/3 30 vid.plats
28 E 14.5
29 E 16.5
30 B 22.3 2 1 2/3; 3/3 1 (1) 40 vid.plats
31 B 27.6 2 1 3/3 45 plats
335 32 B 26.6 2 1 50 vid.plats
33 Os 25.6
34 B 18.0 3 1 3/3 15 šaurs
35 B 21.3 2 1 2/3 30 vid.plats
36 B 24.5 2 1 1/3 30 vid.plats
37 B 28.2 2 1 (3/3) 40 vid.plats
38 B 27.9 2 45 vid.plats
39 B 24.2 2 1 2/3 30 vid.plats
40 B 26.1 2 1 40 plats
41 B 13.0 5 1 15 šaurs
84
k. daļas līk.
42 B 19.5 3 1 1/3 25 vid.plats
43 B 19.5 3 1 30 vid.plats
290 44 B 11.6 4 1 1/3; 3/3 15 šaurs
280 45 B 24.0 2 50 plats
46 E 8.9
47 B 18.3 3 1 2/3 15 šaurs
48 B 11.9 4 1 2/3 20 šaurs
49 E 8.0
50 B 26.0 2 1 2/3 1 (2) 1 30 vid.plats
51 B 16.8 3 1 40 vid.plats
52 B 26.6 2 1 2/3 60 plats
53 B 26.4 2 1 3/3 1 (1) 50 plats
54 B 25.8 2 1/3 1 (2/3) 50 vid.plats
55 B 30.6 1 1 2/3; 3/3 1 (1) 30 plats
56 B 24.5 2 1 2/3 40 vid.plats
57 Oz 14.9
58 B 23.1 2 1 1 (2/3) 30 plats
59 B 20.5 2 1 20 vid.plats
60 Os 11.8
61 B 19.3 3 1 1 (2/3) 20 vid.plats
62 B 21.0 2 1 2/3 40 vid.plats
63 E 9.8 1 (2/3)
64 B 30.9 1 1 40 plats
65 B 28.8 2 35 plats
66 B 28.8 2 1 1/3 40 vid.plats
67 Os 12.7
68 B 17.2 5 1 1/3 10 šaurs
69 B 15.7 4 1 20 šaurs
331 70 B 33.5 1 1 1/3 1 (1) 35 plats
71 B 16.2 4 30 šaurs
72 B 21.4 2 1 1/3; 2/3 30 vid.plats
73 B 24.3 2 1 2/3 30 vid.plats
376 74 B 24.5 2 1 35 vid.plats
75 B 17.0 3 1 25 vid.plats
76 B 11.0 3 40 šaurs
77 B 19.1 3 1 1/3 25 vid.plats
78 B 12.5 4 1 20 šaurs
79 B 26.4 2 1 1 (2) 25 vid.plats
174 80 B 20.2 2 1 1 (3/3) 25 šaurs
81 B 23.1 2 1 1 (1) 1 (3/3) 30 vid.plats
82 Os 17.0
83 Os 9.7 1
84 B 19.6 3 1 2/3 1 (2) 30 vid.plats
349 85 B 21.1 2 1 2/3 1 (1) 25 vid.plats
86 B 23.0 2 1 40 vid.plats
85
k. daļas līk.
87 B 17.5 3 1 2/3; 3/3 20 šaurs
88 B 14.5 4 1 30 šaurs
89 E 10.2
90 B 17.6 3 1 2/3 30 vid.plats
91 B 19.0 3 1 3/3 30 vid.plats
92 E 7.8
93 E 8.1
94 B 20.3 2 1 40 vid.plats
238 95 B 22.8 2 1 40 vid.plats
96 E 14.9
97 Oz 12.0
98 Oz 16.8 1
99 B 14.7 3 1/3; 3/3 20 šaurs
100 Oz 9.9
101 E 8.0
102 Oz 11.3
103 Oz 9.7
104 B 24.3 2 1 2/3 40 plats
105 B 20.0 2 2/3 50 vid.plats
106 E 13.6
107 B 19.5 2 1 2/3 1 (2/3) 30 vid.plats
108 B 12.7 4 1 2/3 1 (3/3) 10 šaurs
109 B 21.0 2 40 vid.plats
110 B 18.2 3 1/3 30 vid.plats
111 Oz 12.6
112 B 15.0 3 1 15 vid.plats
113 Oz 9.2
114 B 25.1 2 50 plats
115 E 8.3
116 B 23.8 2 1 3/3 30 vid.plats
117 B 12.4 4 1 1/3; 3/3 10 šaurs
163 118 B 35.5 1 3/3 30 plats
119 B 26.2 2 1 1 (2/3) 30 vid.plats
143 120 B 27.0 2 1 1/3 30 vid.plats
146 121 B 19.7 3 1 1/3 20 šaurs
122 B 19.5 4 1 10 šaurs
132 123 Os 27.5
133 124 B 13.6
125 B 19.6 2 1 30 vid.plats
129 126 Os 17.0
130 127 Os 16.1
128 Os 13.6
129 Os 12.8
19 130 B 23.8 2 1 30 vid.plats
121 131 B 21.0 1 1/3; 2/3 1 (3/3) 30 vid.plats
86
k. daļas līk.
132 B 16.3 3 15 šaurs
133 B 30.7 1 35 plats
115 134 B 23.8 2 3/3 30 vid.plats
113 135 B 26.9 2 1 30 vid.plats
104 136 B 23.2 2 1 (3/3) 25 vid.plats
96 137 B 16.1 4 1 3/3 10 šaurs
138 B 15.2 3 1 2/3 10 šaurs
139 Os 13.0
90 140 B 27.2 2 1 30 vid.plats
97 141 B 14.0 4 1 3/3 10 šaurs
107 142 B 28.5 2 1 1/3 1 (1/3) 25 vid.plats
108 143 B 25.0 2 1 25 vid.plats
144 B 28.5 2 1 25 vid.plats
145 Os 20.0 3 1 2/3 15 šaurs
146 B 11.0
173 147 B 26.0 2 1 1/3; 2/3 30 vid.plats
170 148 B 27.2 2 1 3/3 35 vid.plats
193 149 B 34.2 2 1 35 plats
191 150 B 16.2 3 1 2/3 15 šaurs
153 151 B 26.0 2 1 2/3 1 (1) 1 (3/3) 25 vid.plats
201 152 B 30.2 2 1 1/3 30 vid.plats
153 Oz 10.7
154 Os 28.7
155 B 23.5 2 1 35 vid.plats
156 Oz 9.3
225 157 B 24.2 2 1 2/3 40 vid.plats
226 158 Os 25.6
159 B 20.3 2 1 2/3; 3/3 60 plats
160 B 17.2 3 2/3 30 vid.plats
161 B 18.3 3 1 1 (2/3) 25 vid.plats
162 B 22.6 2 1 30 vid.plats
163 B 28.0 2 1 (2/3) 35 plats
164 B 18.9 3 40 vid.plats
165 B 20.7 2 2/3 1 (1) 40 vid.plats
166 B 22.2 2 1 1 (3/3) 20 šaurs
167 B 13.2 4 1 2/3 30 šaurs
168 B 17.0 1/3; 3/3 15 šaurs
169 Oz 10.3
170 Kļava 15.1
171 B 29.5 2 30 plats
172 B 22.6 2/3 25 vid.plats
173 B 15.9
174 B 25.1 2 1 (1) 35 plats
175 Oz 7.6
66 176 B 27.9 2 2/3 1 (1) 30 vid.plats
87
k. daļas līk.
70 177 Os 21.1
178 B 19.6 3 1 20 vid.plats
179 B 18.6 3 20 vid.plats
180 B 30.3 1 1 3/3 30 vid.plats
181 B 21.7 3 1 3/3 15 šaurs
182 Os 8.0
183 B 18.4 3 1 2/3; 3/3 20 vid.plats
184 B 17.5 3 1 2/3 1 (1) 15 šaurs
185 B 20.1 2 20 vid.plats
71 186 B 21.3 2 1 3/3 1 (1) 15 vid.plats
75 187 B 16.3 3 1 1 (1) 20 vid.plats
188 Os 26.3
189 B 12.9 4 1 20 vid.plats
190 Kļava 19.2
191 Kļava 13.3
192 B 24.1 2 1 1/3; 2/3 30 vid.plats
193 B 23.2 2 20 vid.plats
194 Os 12.3
195 B 21.2 2 1 25 vid.plats
57 196 B 17.0 3 1 2/3 20 šaurs
47 197 B 19.0 3 1 15 šaurs
198 B 30.2 3/3 40 plats
19 199 B 19.1 3 1 20 vid.plats
200 B 20.9 2 1 3/3 25 vid.plats
201 B 19.0 3 1 15 šaurs
202 Oz 10.9
203 B 18.3 3 1 25 vid.plats
204 B 21.8 2 25 vid.plats
205 E 8.0
206 B 19.4 3 1 3/3 25 vid.plats
207 B 23.2 2 3/3 40 vid.plats
208 B 26.1 2 3/3 40 vid.plats
209 B 20.5 2 1 2/3 30 vid.plats
210 B 14.0 3 1 2/3 15 vid.plats
211 B 12.1 4 1 3/3 10 šaurs
212 B 11.3 4 3/3 20 vid.plats
213 B 20.5 3 3/3 1 (1) 30 vid.plats
214 B 17.1 3 1 2/3 1 (1) 20 vid.plats
88
Iegūtais empīriskais materiāls 8. kvartāla 32. nogabala kontroles parauglaukumā
Nr. Suga D, Krafta Stumbra Līkumi, Padēli, Bimodālā Vainags, Vainaga

p. cm klase lejas trešdaļa sk. dalīšanās % platums
k. daļas līk.
1 B 20.6 2 2/3; 3/3 1 (1) 20 šaurs
2 B 20.7 2 1 2/3 1 (1) 20 šaurs
3 B 18.5 2 1 15 šaurs
4 Os 16.4
5 Os 7.5
6 B 18.0 3 2/3 20 vid.plats
7 B 16.7 3 1 15 šaurs
8 B 17.9 2 1 15 šaurs
9 B 22.2 2 1 15 vid.plats
10 Os 18.3 20 šaurs
11 B 20.2 2 1 2/3
12 B 25.2 1 1 2/3 25 vid.plats
13 B 14.5 4 1 2/3 10 šaurs
14 B 16.7 3 1 15 šaurs
15 B 22.8 2 1 20 vid.plats
16 B 18.9 2 1 15 šaurs
17 B 16.7 3 1 2/3 10 šaurs
18 B 17.9 3 1 15 šaurs
19 E 7.0
20 E 8.8
21 B 23.8 2 1 2/3 25 vid.plats
22 B 21.3 2 1 2/3; 3/3 20 vid.plats
23 B 21.7 2 1 20 vid.plats
24 B 19.3 2 15 šaurs
25 B 14.2 4 1 2/3 10 šaurs
26 E 7.3
27 E 7.3
28 B 20.5 2 1 2/3; 3/ 15 vid.plats
29 B 24.0 2 1 1 (2/3) 15 plats
30 Os 21.2
31 Os 17.6
32 Os 12.3
33 Os 23.9
34 Os 28.0
35 E 9.7
36 B 21.2 2 1 2/3 25 vid.plats
37 B 18.0 2 1 20 šaurs
38 B 11.9 4 1 2/3 10 šaurs
39 Os 16.0
40 B 17.1 2 1 2/3 15 šaurs
41 B 16.5 2 1 1 (1) 15 šaurs
42 B 15.1 3 1 2/3; 3/3 15 šaurs
43 E 7.9
89
k. daļas līk.
44 B 14.2 3 1 20 šaurs
45 B 23.1 2 1 1 (2/3) 25 plats
46 B 10.6
47 B 13.6 4 1 2/3 10 šaurs
48 E 8.1
49 B 12.3 4 1 40 šaurs
50 E 7.8 4 1
51 E 9.1
52 Os 19.8
53 Os 27.9
54 B 24.9 1 1 1 (2/3) 30 plats
55 B 12.1 5 1 2/3; 3/3 5 šaurs
56 B 10.8 4 2/3 10 šaurs
57 Oz 15.1
58 E 9.8
59 B 18.9 2 1 20 vid.plats
60 B 30.9 1
61 B 26.9 1 1 2/3 30 vid.plats
62 E 7.0
63 E 7.7
64 B 11.7 5 1 3/3 5 šaurs
65 E 5.8
66 B 16.9 3 1 15 šaurs
67 B 17.0 2 1 20 vid.plats
68 B 13.8 4 2/3 1 (2) 40 vid.plats
69 B 20.5 2 20 vid.plats
70 B 11.2 5 1/3 5 šaurs
71 B 28.6 2 1 1 (1/3; 20 vid.plats
3/3)
72 B 16.7 2 1 1 (1) 15 šaurs
73 E 10.5
74 B 13.1 5 1 1/3; 2/3 15 šaurs
75 B 18.7 2 1 15 šaurs
76 B 15.5 4 1 15 šaurs
77 B 18.9 3 1 1 (1) 25 šaurs
78 B 25.6 1 1 2/3 20 vid.plats
79 B 22.3 2 2/3 20 plats
80 K 25.2
81 B 25.9 2 1 20 plats
82 B 12.5 4 2/3 40 šaurs
83 B 22.5 2 2/3 15 šaurs
84 B 14.9 3 1 1/3; 2/3 15 šaurs
85 B 19.3 2 1 20 vid.plats
86 B 29.5 1 35 plats
87 B 23.8 2 1 (2) 25 vid.plats
88 Os 21.9
90
k. daļas līk.
89 Os 20.7
90 Os 22.2
91 Oz 17.3
92 B 15.5 3 1 2/3 30 vid.plats
93 Os 21.1
94 Os 17.7
95 Os 16.0
96 Os 21.7
97 B 32.1 1 1 1/3 30 plats
98 B 22.6 2 2/3 35 plats
99 B 13.2 4 1 2/3; 3/3 10 šaurs
100 B 16.5 3 1 2/3 10 šaurs
101 E 13.5 1/3
102 B 20.0 2 1/3 25 vid.plats
103 B 25.0 1 1 25 vid.plats
104 E 8.7
105 Os 17.4
106 Os 16.2
107 Os 26.6
108 B 20.0 2 2/3 15 vid.plats
109 B 22.6 2 25 vid.plats
110 B 21.1 2 15 vid.plats
111 B 21.3 2 1 20 vid.plats
112 B 19.3 2 15 šaurs
113 B 15.7 3 1 15 šaurs
114 K 11.1 1 1)
115 K 9.1
116 B 13.7 3 15 šaurs
117 B 17.8 2 1 2/3 15 vid.plats
118 B 26.1 1 25 plats
119 B 25.0 1 25 plats
120 B 26.1 1 30 plats
121 B 13.4 4 1 3/3 15 šaurs
122 B 22.0 2 1 1 (1) 30 vid.plats
123 E 18.6
124 B 20.9 2 1 1/3 30 vid.plats
125 B 20.0 2 1 25 vid.plats
126 B 26.1 1 30 plats
127 Oz 10.6
128 E 13.2
129 E 10.0
130 E 11.2
131 B 12.4 4 1 30 šaurs
132 B 23.6 2 1 2/3 1 (3) 25 vid.plats
91
k. daļas līk.
133 E 10.2
134 E 7.8
135 E 9.0
136 E 9.1
137 E 9.0
138 B 16.5 2 1 (3/3) 20 vid.plats
139 B 23.4 2 35 plats
140 E 9.8
141 B 22.0 2 1 25 plats
142 B 19.0 2 1 20 vid.plats
143 B 8.9 5 1 5 šaurs
144 E 7.8
145 E 6.1
146 E 7.5
147 Oz 14.0
148 B 22.2 2 30 vid.plats
149 E 8.0
150 E 6.0
151 E 9.1
152 B 22.0 2 1 1 (3/3) 25 plats
153 B 26.5 2 1 1 (2/3) 30 plats
154 B 16.0 3 1 1/3 15 šaurs
155 B 13.8 4 1 30 vid.plats
156 B 23.5 1 1 30 plats
157 B 8.4 5 1 5 šaurs
158 B 22.7 2 1 35 vid.plats
159 B 11.1 5 1 2/3 10 šaurs
160 B 20.8 2 1 2/3 15 šaurs
161 B 22.4 2 1 30 plats
162 E 6.6
163 E 7.0
164 B 18.9 2 1 2/3 25 vid.plats
165 Os 24.5
166 Os 21.8
167 Os 14.3
168 Os 19.4
169 B 10.0 5 1 2/3 10 šaurs
170 B 9.9 5 1 1 (3/3) 10 šaurs
171 B 8.9 5 1 2/3 10 šaurs
172 B 11.0 4 1 2/3 10 šaurs
173 E 7.6
174 Os 22.1
175 Os 17.0
176 B 14.0 4 1 2/3 40 vid.plats
177 B 21.0 2 1 1/3; 2/3 1 (1) 20 vid.plats
92
k. daļas līk.
178 B 27.5 1 25 plats
179 E 10.0
180 B 24.7 2 1 2/3 25 plats
181 B 20.0 2 1 15 šaurs
182 B 15.7 4 1 2/3 15 šaurs
183 B 19.0 3 2/3 60 vid.plats
184 B 20.2 2 1 1/3 25 vid.plats
185 B 16.0 2 2/3 30 vid.plats
Iegūtais empīriskais materiāls 9. kvartāla 5. nogabala parauglaukumā

k. daļas līk.
1 B 9.8 2 1 2/3 1 (2/3) 70 vid. pl.
2 B 12.2 2 1 1/3; 2/3 1 (2/3) 80 vid. pl.
3 B 11.2 2 50 vid. pl.
4 E 5.2
5 E 12.3 2 1 3/3 1 (2/3) 70 vid. pl.
6 E 13.1 1 1 1/3; 3/3
7 E 9.8 2 1 1/3; 2/3; 50 vid. pl.
3/3
8 E 5.6 4 1 3/3 50 š
9 E 16.4 1 1 2/3; 3/3 60 p
10 E 9.5 2 1 3 (1/3; 60 š
2/3)
11 E 12.4 2 1 3/3 1 (3/3) 60 vid. pl.
12 E 11.9 2 1 1/3; 3/3 1 (3/3) 50 vid. pl.
13 E 7.8 3 1 1/3; 2/3; 1 (2/3) 1 (3/3) 60 š
3/3
14 E 9.9 2 1 1/3; 2/3 1 (1/3) 60 vid. pl.
15 E 12.2 2 1 1/3; 2/3; 1 (2/3) 60 vid. pl.
3/3
16 E 9.3 2 1 1/3; 2/3 1 (3/3) 70 vid. pl.
17 E 12.6 1 1 2/3 1 (1/3) 3 (3/3) 80 p
18 E 10.8 2 1 1/3; 2/3 85 p
19 E 7 3 1 2/3; 3/3 60 vid. pl.
20 E 5.7 3 1 3/3 20 š
21 E 4.2 4 1 50 š
22 E 6.2 3 1 2/3 40 š
23 E 7.1 3 1 2/3 60 š
24 E 3 5 1 30 š
25 E 9.7 2 1 60 vid. pl.
26 E 5.9 3 1 1 (2/3) 40 š
27 E 7.1 3 1 1/3; 3/3 1 (3/3) 60 š
93
k. daļas līk.
28 E 7.4 3 3/3 50 š
29 E 4.1 4 3/3 50 š
30 E 7.8 3 1 1/3; 3/3 40 š
31 E 7.6 3 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 70 š
32 E 11.8 2 1/3; 2/3 60 vid. pl.
33 Oz 7.4 3
34 B 5.4 4 1 1/3; 2/3; 40 š
3/3
35 B 8.3 2 1 1/3 50 vid. pl.
36 B 7.4 3 1 1/3; 2/3 2 (3/3) 40 vid. pl.
37 B 6.5 3 1 1/3; 2/3; 30 vid. pl.
3/3
38 B 6.6 3 1 2/3; 3/3 60 š
39 B 8.7 2 1 2/3 50 vid. pl.
40 B 8.3 3 1 1/3; 2/3 2 (2/3) 60 vid. pl.
41 B 11.1 2 1 1/3; 2/3; 80 p
3/3
42 B 3.2 5 1 1/3; 2/3; 70 š
3/3
43 E 7.2
44 E 5.8
45 B 16.1 1 1 1/3; 2/3; 3 (1/3; 80 p
3/3 2/3)
46 B 3.5 5 1 1/3; 3/3 40 š
47 B 13.9 1 1 3/3 70 p
48 B 2.7 5 1 1/3 50 š
49 B 8.2 3 1 2/3 1 (2/3) 80 vid. pl.
50 B 7.1 3 1 3/3 50 vid. pl.
51 B 10.4 2 1 1/3; 2/3; 1 (3/3) 60 p
3/3
52 B 11 2 1 1/3; 2/3; 1 (3/3) 60 p
3/3
53 B 9.9 1 1/3; 2/3; 60 vid. pl.
3/3
54 B 5.6 4 1 1/3 60 š
55 B 8.8 3 1 1/3; 2/3; 50 š
3/3
56 B 12.3 2 2/3; 3/3 50 vid. pl.
57 B 11.9 2 1 3 (2/3; 60 vid. pl.
3/3)
58 B 7.8 3 1 1/3; 2/3 60 š
59 B 13.1 2 1 2/3; 3/3 70 p
60 B 8.6 2 1 2/3; 3/3 50 š
61 B 5.2 4 1 3/3 1 (3/3) 50 š
62 B 3.9 4 1 3/3 1 (3/3) 70 š
94
k. daļas līk.
63 B 3 4 1 1/3; 2/3; 60 š
3/3
64 E 8.2
65 E 10.6
66 E 9
67 B 4.8 4 1 2/3; 3/3 60 š
68 B 5.7 4 1 1/3; 2/3; 1 (3/3) 60 š
3/3
69 B 11 2 1 1/3; 2/3 50 p
70 B 5.3 4 1 3/3 40 š
71 B 5.1 4 1 1/3; 2/3; 40 š
3/3
72 B 6.5 4 1 3/3 60 š
73 B 7.9 3 1 1/3; 2/3; 50 š
3/3
74 B 7.7 3 1 1/3; 2/3; 50 vid. pl.
3/3
75 B 6 3 1 1/3; 3/3 40 š
76 E 15.3
77 E 17.5
78 B 4.2 4 1 2/3; 3/3 30 š
79 B 6.2 3 1 2/3; 3/3 60 š
80 B 6.7 3 1 50 š
81 B 3.8 4 1 3/3 40 š
82 B 12.7 1 1 3/3 70 vid. pl.
83 B 7.9 3 1 60 š
84 B 8 3 1 2/3 1 (2/3) 60 vid. pl.
85 B 4.3 4 1 3/3 60 š
86 B 3.9 4 1/3 40 š
87 B 5 4 1 2/3 80 š
88 B 13 1 1 2/3 70 p
89 B 12.6 2 1 2/3; 3/3 70 p
90 B 4 4 1 2/3; 3/3 60 š
91 B 20.2 1 1 2/3 2 (3/3) 70 p
92 B 3 5 1 60 š
93 B 11.9 2 3/3 1 (3/3) 70 vid. pl.
94 B 4.8 4 1 2/3; 3/3 50 š
95 B 4 4 1 1/3; 2/3; 60 š
3/3
96 B 7.2 4 1 60 š
97 B 5 4 1 2/3 50 š
98 B 20.9 1 1 1/3; 2/3; 1 (3/3) 70 p
3/3
99 Oz 8.8
100 B 15.3 1 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 60 p
101 B 11 2 1 2/3 60 vid. pl.
95
k. daļas līk.
102 B 10.4 2 1 1/3; 2/3; 60 vid. pl.
3/3
103 B 5.9 4 1 1/3; 2/3; 50 š
3/3
104 B 5.2 4 1 2/3; 3/3 60 š
105 B 12 2 1 1/3; 2/3; 1 (3/3) 50 vid. pl.
3/3
106 B 15.9 1 1 2/3; 3/3 60 p
107 E 6.3
108 A 6.7
109 A 5.2
110 B 11.5
111 Ba 9.9
112 Ba 8.2
113 A 5
114 A 5.1
115 A 6
116 A 5.6
117 A 5.4
118 A 4.5
119 Oz 6.1
120 B 18.3 1 1 1/3; 2/3; 2 (2/3; 1(3/3) 60 p
3/3 3/3)
121 B 10.3 2 1 2/3 60 vid. pl.
122 B 9.3 2 1 1/3; 2/3; 60 vid. pl.
3/3
123 A 6.9
124 A 9.3
125 A 6.7
126 A 8.4
127 A 7.3
128 A 3.8
129 A 7.7
130 A 5.5
131 AA 6.1
132 Oz 9
133 A 4.8
134 B 6.8
135 B 4.2 4 1 2/3; 3/3 50 š
136 B 12.9 2 1 1/3; 2/3 60 vid. P.
137 B 6.3 4 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 50 š
138 B 13 1 2/3 60 p
139 B 7.8 3 1 2/3 60 š
140 B 9.5 2 1 2/3; 3/3 50 vid. P.
141 E 5
96
k. daļas līk.
142 B 15.5 1 1 1/3; 2/3; 2 (2/3) 80 p
3/3
143 B 8.4 2 1 2/3; 3/3 70 š
144 B 9.5 2 1 2/3; 3/3 60 vid.p.
145 B 4.9 4 1 2/3 40 š
146 B 9 2 1 50 vid.p.
147 B 5.2 4 1 1/3; 2/3; 30 š
3/3
148 A 3.8
149 B 13.7 1 1 2/3; 3/3 80 p
150 B 7.6 3 1 1/3; 2/3; 40 š
3/3
151 B 6.1 4 1 1/3; 2/3; 60 š
3/3
152 B 7.6 3 1 1/3; 2/3; 50 š
3/3
153 B 10.1 2 1 2/3; 3/3 60 vid. P.
154 B 3.5 5 1 3/3 60 š
155 B 4.2 4 1 1/3; 2/3 50 š
156 A 6.5
157 A 8.8
158 A 8
159 A 5.5
160 A 6
161 E 3.8
162 E 4
163 A 7.8
164 A 7.4
165 B 14.5 1 1 2/3 70 p
166 B 5.2 4 1 1 (3/3) 60 š
167 B 3 5 1 2/3; 3/3 70 š
168 B 5 4 2/3; 3/3 1 (3/3) 70 š
169 B 11.2 2 1 1/3; 2/3; 70 vid.pl.
3/3
170 B 9.6 2 1 1/3; 2/3; 70 vid.pl.
3/3
171 B 14.1 1 2/3 70 p
172 B 5.5 4 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 50 š
173 B 10.9 2 2/3 70 vid.pl.
174 B 5.6 4 1 2/3; 3/3 50 š
175 B 10.6 2 1 1/3; 3/3 1 (2/3) 60 vid.pl.
176 B 11.1 2 1 2/3; 3/3 70 vid.pl.
177 B 8.5 2 1 3/3 60 š
178 B 3.5 5 1 1/3; 2/3; 50 š
3/3
179 B 9 2 1 2/3; 3/3 60 vid.pl.
97
k. daļas līk.
180 A 6.5
181 B 13.4 1 1 1/3; 2/3; 60 p
3/3
182 B 17.3 1 1 1/3; 2/3; 70 p
3/3
183 B 8.1 2 1 3/3 70 š
184 B 7 3 1 2/3; 3/3 50 š
185 B 7.9 3 1 3/3 80 š
186 B 13.4 1 1 3/3 1 (2/3) 60 p
187 A 4.3
188 A 4.8
189 E 6
190 A 4.6
191 A 8.3
192 A 6.2
193 A 7.7
194 A 5.5
195 A 7.8
196 A 5.9
197 A 7.8
198 A 6
199 A 5.3
200 Oz 11.3
201 B 10.4 2 1 1/3; 2/3; 60 vid. pl.
3/3
202 B 3.2 5 1 1/3; 2/3; 50 š
3/3
203 B 4.1 4 1 1/3; 2/3; 40 š
3/3
204 B 4 4 1 1/3; 2/3; 50 š
3/3
205 B 16.9 1 1 2/3; 3/3 70 p
206 A 6.3
207 A 6
208 A 5.2
209 A 6.5
210 A 6.3
211 A 7.7
212 A 8.4
213 A 4.6
214 A 6.1
215 A 8.8
216 A 7.1
217 E 12.9
218 E 6.4
219 E 5.5
98
k. daļas līk.
220 E 7.2
221 A 6.8
222 A 5.5
223 A 5
224 A 5.9
225 A 6.9
226 A 5.8
227 A 6.9
228 A 8.5
229 E 5.8
230 A 6.3
231 B 7.8 2 1 1/3; 2/3; 40 š
3/3
232 B 10 2 1 2/3; 3/3 50 p
233 B 3.8 5 1 2/3; 3/3 60 š
234 B 10.8 2 1 2/3; 3/3 1 (2/3) 60 vid. pl.
235 B 8.1 2 1 1/3; 2/3; 70 vid. pl.
3/3
236 B 7.1 2 1 2/3; 3/3 40 š
237 B 6.1 3 2/3; 3/3 50 š
238 B 4.9 4 1 1/3; 2/3; 30 š
3/3
239 B 6.2 4 2/3; 3/3 50 š
240 B 5 4 1 2/3; 3/3 30 š
241 B 8.8 3 1 1/3; 2/3; 50 vid. pl.
3/3
242 B 9.8 2 1 3/3 50 vid. pl.
243 B 16.5 1 2/3; 3/3 60 p
244 A 3.2
245 A 5.5
246 A 10.5
247 A 4.5
248 B 20.5 1 2/3 2 (3/3) 70 p
249 B 15.1 1 1/3 1 (1/3) 70 p
250 Oz 6.8
251 Oz 6.7
252 B 11.2 2 1 2/3 1 (3/3) 70 vid. pl.
253 B 9.1 2 70 vid. pl.
254 B 5.5 4 1 2/3 50 š
255 B 3.4 5 1 1/3; 3/3 40 š
256 B 4.5 4 1 3/3 40 š
99
k. daļas līk.
1 1 B 27.5 2 1/3; 2/3 1 (3/3) 35 vid. pl.
2 2 B 30.5 1 1 3/3 40 vid. pl.
3 3 B 24.8 2 1 30 š
4 4 B 30.9 2 1 1/3; 2/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
5 5 B 39.0 1 1 2/3; 3/3 2 (3/3) 30 pl
6 6 E 2.st 27.3 2 1 2/3 50 vid. pl.
7 B
7 8 B 30.9 2 1 3/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
8 9 B 25.5 2 1 3/3 1 (3/3) 30 š
9 10 B 36.9 1 1/3; 3/3 1 (3/3) 40 vid. pl.
10 11 K 26.8
12 E 2.st 9.1
11 13 B 22.2 2 1 2/3 1 (3/3) 20 š
12 14 B 31.5 1 1 3/3 1 (3/3) 55 pl
13 15 B 20.1 3 1 3/3 15 š
16 E 2.st 23.4
14 17 B 25.6 2 1 2/3; 3/3 20 vid. pl.
15 18 B 24.9 2 1 3/3 1 (3/3) 25 š
16 19 B 29.7 2 3/3 50 pl
17 20 B 27.3 2 1 3/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
18 21 B 27.3 2 1 3/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
19 22 B 24.9 2 1 1/3; 2/3; 1 (3/3) 40 vid. pl.
3/3
23 E 2.st 14.9
20 24 B 21.6 2 2/3; 3/3 1 (3/3) 15 š
25 Dsk 15.8
26 E 2.st 10.7
27 E 2.st 16.5
28 E 2.st 9.2
21 29 B 19.5 3 1 1/3; 3/3 25 vid. pl.
22 30 B 28.0 2 2/3; 3/3 1 (3/3) 35 vid. pl.
23 31 B 28.6 2 1 3/3 1 (3/3) 40 vid. pl.
32 E 2.st 11.0
24 33 B 24.2 2 1 (3/3) 30 vid. pl.
25 34 B 29.9 2 1 1/3; 3/3 1 (3/3) 30 pl
26 35 B 24.0 2 30 vid. pl.
27 36 B 35.0 1 3/3 1 (3/3) 35 pl
28 37 B 24.1 2 2/3; 3/3 50 š
29 38 B 21.7 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 20 š
30 39 B 29.8 2 1 2/3; 3/3 40 vid. pl.
40 E 1.st 25.0
31 41 B 24.2 2 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 vid. pl.
32 42 B 23.5 2 2/2; 3/3 1 (3/3) 20 š
43 K 15.8
100
k. daļas līk.
33 44 B 24.8 2 1 2/3; 3/2 2 (3/3) 40 vid. pl.
34 45 B 26.6 2 1 1 (3/3) 20 vid. pl.
35 46 B 27.5 2 1 (3/3) 40 pl
36 47 B 22.0 2 3/3 1 (3/3) 20 š
48 E 2.st 12.2
49 E 2.st 10.0
37 50 B 26.5 2 1 2/3; 3/3 30 vid. pl.
51 E 2.st 17.7
38 52 B 31.3 2 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 pl
53 E 2.st 18.0
39 54 B 20.9 3 1 2/3; 3/3 20 š
55 E 1.st 21.6
40 56 B 35.4 1 1 3/3 2 (2/3) 1 (3/3) 40 pl
41 57 28.0 2 1 2/3; 3/3 30 vid. pl.
42 58 25.5 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 vid. pl.
43 59 21.8 3 1/3; 2/3; 15 š
3/3
60 K 19.7
44 61 26.0 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
45 62 37.9 1 1 3/3 40 pl
46 63 27.0 2 1 3/3 1 (3/3) 1 (3/3) 25 š
64 E 1.st 28.1
47 65 B 27.5 2 1/3; 3/3 1 (3/3) 40 vid. pl.
48 66 B 34.0 1 1 3/3 30 pl
67 E 2.st 10.9
49 68 B 39.3 1 40 pl
69 K 23.0
50 70 B 34.0 1 1 3/3 40 vid. pl.
51 71 B 25.6 2 1 2/3; 3/3 20 š
52 72 B 29.4 2 1
73 E 2.st 10.6
74 E 2.st 11.5
53 75 B 38.3 1 1 40 pl
54 76 B 30.3 1 1 30 pl
77 E 2.st 10.6
78 E 2.st 19.6
55 79 B 18.6 3 1 3/3 10 š
56 80 32.5 1 1 2/3 30 vid. pl.
57 81 31.0 1 1 1/3; 2/3; 60 pl
3/3
58 82 25.9 2 1 40 vid. pl.
59 83 25.5 2 1 2/3 30 vid. pl.
84 E 2.st 11.1
60 85 B 32.6 1 1 2/3; 3/3 40 vid. pl.
61 86 38.7 1 1 2/3; 3/3 50 pl
62 87 30.0 2 1 3/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
101
k. daļas līk.
63 88 31.7 2 1 1 (3/3) 40 pl
64 89 28.9 2 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 pl
65 90 22.5 2 3/3 1 (3/3) 30 š
91 K 12.9
66 92 B 28.1 2 1 3/3 1 (3/3) 10 š
93 K 7.0
94 K 8.5
95 E 2.st 14.1
96 K 26.1
97 E 1.st 23.6
67 98 B 34.9 1 2/3 1 (2/3) 35 pl
68 99 B 26.3 2 1 1/3; 3/3 30 vid. pl.
69 100 B 29.0 2 1 3/3 35 pl
101 E 2.st 12.9
70 102 B 27.3 2 1 2/3 1 (2/3) 45 vid. pl.
103 E 2.st 13.2
104 K 14.2
105 K 7.0
106 K 9.1
107 E 2.st 16.5
108 K 18.1
71 109 B 35.0 1 1 (3/3) 40 pl
110 E 2.st 18.2
71A 111 B 27.3 2 1 (3/3) 30 vid. pl.
112 E 2.st 17.5
72 113 B 37.9 1 1 2/3 1 (2/3) 30 pl
114 E 1.st 26.1
115 E 2.st 11.9
116 K 6.8
117 E 2.st 21.4
73 118 B 27.4 2 1 3/3 40 vid. pl.
119 E 2.st 13.2
120 E 1.st 23.1
74 121 B 27.0 2 1 2/3; 3/3 1 (2/3) 30 vid. pl.
75 122 B 23.6 2 1 30 š
76 123 B 42.5 1 1 50 pl
124 E 2.st 9.0
77 125 B 25.0 2 1 3/3 1 (3/3) 30 š
126 K 9.0
127 E 2.st 12.9
128 Dsk 11.2
78 129 B 31.7 1 1 3/3 2 (3/3) 30 pl
130 Dsk 14.8
131 E 2.st 15.0
102
k. daļas līk.
132 Oz 29.5
133 E 2.st 8.1
134 K 7.8
135 Dsk 10.0
136 Oz 49.6
79 137 B 36.1 1 1 3/3 1 (3/3) 40 pl
80 138 B 25.8 2 3/3 1 (3/3) 1 (3/3) 40 vid. pl.
139 E 2.st 12.4
81 140 B 26.3 2 1 3/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
82 141 B 23.5 2 2/3; 3/3 40 vid. pl.
83 142 B 24.0 2 1 2/3 1 (3/3) 40 pl
143 K 14.0
144 K 9.5
145 K 2.0
146 E 2.st 21.9
84 147 B 31.2 1 1 3/3 50 pl
85 148 B 23.7 3 2/3; 3/3 10 š
86 149 B 31.8 1 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 pl
87 150 B 21.9 2 1 3/3 25 vid. pl.
88 151 B 22.9 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 pl
89 152 B 21.0 2 3/3 25 š
90 153 B 34.1 1 1 3/3 1 (3/3) 2 (3/3) 40 pl
154 E 1.st 19.7
155 E 1.st 25.1
91 156 B 23.9 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
92 157 B 26.6 2 1/3; 3/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
158 E 2.st 23.9
159 Oz 53.7
160 E 2.st 23.0
161 E 2.st 18.4
162 Dsk 17.2
163 E 2.st 9.8
164 Oz 32.7
93 165 B 32.8 2 2/3 1 (2/3) 1 (3/3) 40 pl
166 E 2.st 14.0
94 167 B 29.3 2 1 20 vid. pl.
168 E 2.st 18.4
95 169 B 32.7 1 2/3 1 (2/3) 10 pl
170 K 11.4
96 171 B 28.0 2 1 3/3 1 (3/3) 40 vid. pl.
172 K 23.5
173 K 14.2
97 174 B 23.6 2 1 2/3 40 vid. pl.
175 E 2.st 10.5
176 K 13.5
103
k. daļas līk.
177 E 2.st 17.5
178 E 2.st 10.8
179 E 1.st 21.2
98 180 B 32.1 1 1 3/3 45 pl
181 E 2.st 11.8
99 182 B 34.2 1 1 3/3 1 (3/3) 1 (3/3) 30 pl
183 Dsk 13.7
100 184 B 31.5 1 1 1 (3/3) 40 pl
101 185 B 31.3 1 1 40 pl
186 E 2.st 8.0
177 E 2.st 17.5
178 E 2.st 10.8
179 E 1.st 21.2
98 180 B 32.1 1 1 3/3 45 pl
k. daļas
līk.
1 1 B 19.2 3 1 2/3; 3/3 25 Š
2 Pīlādzis 12
3 E 10.1
4 E 14.5
2 5 B 16.2 3 1 2/3; 3/3 20 Š
3 6 B 29.5 2 1 3/3 40 P
4 7 B 25.6 2 1 3/3 1 (3/3) 40 P
5 8 B 22.4 2 1 3/3 30 Š
9 OS 29.4
10 OS 25
6 11 B 35.4 1 1 1/3; 2/3; 1 (3/3) 40 P
3/3
7 12 B 29.1 2 1 2/3 1 (3/3) 35 P
8 13 B 25.1 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 50 vid. pl.
14 E 19
15 E 9.7
9 16 B 39.8 1 1 3/3 1 (3/3) 60 p
17 OZ 9.5
10 18 B 43.2 1 1 1 (3/3) 1 (3/3) 60 p
19 Pīlādzis 14.8
20 E 10
21 E 10.5
22 E 12.4
23 E 15.5
104
k. daļas
līk.
24 Pīlādzis 10
11 25 B 30.3 1 1/3; 2/3; 50 p
3/3
12 26 B 28.6 2 1 2/3 40 vid. pl.
13 27 B 33.4 1 1 1/3; 3/3 1 (3/3) 40 p
28 E 8.3
29 E 8
30 E 14.2
31 E 14.2
14 32 E 12.4
33 B 26 2 1 2/3; 3/3 30 š
34 Pīlādzis 12.7
35 Pīlādzis 12
36 OZ 10
37 E 8.7
15 38 B 38.5 1 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 1 (3/3) 60 p
16 39 B 41 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 1 (3/3) 50 p
40 E 13.2
41 E 9.8
42 E 14.7
43 E 11.2
44 E 15.4
45 E 12.4
46 E 14.5
47 E 8.2
48 E 13.3
17 49 B 11.6 4 1 2/3; 3/3 30 š
50 E 18.5
51 E 17.5
52 E 9.1
53 E 20.8
54 Pīlādzis 11.3
55 E 14.6
18 56 B 31.8 1 1 1 (1/3) 1 (2/3) 50 p
19 57 B 20 2 1 3/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
20 58 B 28.8 2 1 2/3 1 (3/3) 40 p
21 59 B 25.3 2 1 2/3; 3/3 30 vid. pl.
60 E 11.1
61 E 10.1
62 Pīlādzis 12.1
63 Oz 12.1 40 vid. pl.
22 64 B 27.9 2 2/3; 3/3 1 (2/3) 50 p
23 65 B 31.1 1 1 3/3 1 (3/3) 1 (3/3) 40 p
24 66 B 38.3 1 1 3/3 1 (3/3)
105
k. daļas
līk.
67 Blīgzna 25
68 E 13.4
69 E 8.3
70 E 10.5
71 E 10.1
25 72 B 31.4 1 1 1/3; 3/3 1 (3/3) 50 p
26 73 B 31.6 1 30 p
27 74 B 32.1 1 1 2/3; 3/3 40 vid. pl.
28 75 B 28.9 2 1 2/3 1 (3/3) 35 vid. pl.
29 76 B 29.8 2 1 2/3 1 (3/3) 40 vid. pl.
30 77 B 27.6 2 1 2/3; 3/3 50 vid. pl.
78 E 21.3
31 79 B 18.6 3 1 1/3; 2/3; 15 š
3/3
32 80 B 26.4 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 p
81 E 10.1
82 E 9
83 Pīlādzis 9.7
84 E 13
85 E 10.3
86 Oz 12
33 87 B 29.2 2 3/3 1 (3/3) 1 (3/3) 30 p
34 88 B 37.9 1 1 3/3 2 (3/3) 50 p
35 89 B 25.4 2 1 3/3 1 (3/3) 40 p
90 E 8.4
91 E 18.4
92 E 18.4
93 E 8.2
94 E 11.2
95 E 8.1
36 96 B 42 1 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 p
37 97 B 28.1 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 50 vid. pl.
38 98 B 29.3 2 1 3/3 30 vid. pl.
39 99 B 27.3 2 1 1/3; 2/3 50 vid. pl.
106
k. daļas līk.
1 1 E 15.6
3 2 P 47.9
5 3 E 22.1
9 4 B 38.9 2 1 2/3; 3/3 1 25 šaurs
10 5 B 48.8 1 3/3 40 plats
11 6 E 29.0
12 7 B
13 8 E 19.7
14A 9 E 27.1
15 10 E 13.8
16 11 E 19.5
17 12 E 21.3
18 13 E 17.7
35 14 B 36.5 2 2/3; 3/3 1 30 vid.plats
19 15 B 32.3
21 16 E 23.4
22 17 B 28.8 2 1 2/3; 3/3 40 šaurs
24 18 B 40.3 1 2/3 30 vid.plats
25 19 E 31.2
26 20 B 33.7 3 1/3; 2/3 30 šaurs
21 E 13.6
27 22 B 28.8 3 1 3/3
32 23 B 25.1 3 1 2/3; 3/3 1 25 šaurs
33 24 E 15.8
36 25 B 38.0 2 1/3; 3/3 30 vid.plats
37 26 B 37.0 2 1 2/3; 3/3 25 vid.plats
38 27 E 27.9
39 28 E 19.8
40 29 B 37.4 2 1 35 plats
41 30 E 28.2
42 31 B 20.0 3 1 2/3; 3/3 1 20 šaurs
43 32 E 15.2
46 33 E 27.2
50 34 B 36.6 2 3/3 1 25 vid.plats
54 35 B
55 36 E 23.5
61 37 B 32.9 2 1 2/3; 3/3 1 20 šaurs
63 38 B 35.4 2 1 2/3; 3/3 30 plats
64 39 E 22.2
59 40 B 34.5 3 1 2/3; 3/3 1 1 45 plats
68 41 E 16.5
69 42 E 26.4
70 43 B 29.4 2 1 2/3; 3/3 25 šaurs
74 44 B 34.2 2 2/3 30 vid.plats
107
k. daļas līk.
78 45 B 35.5 2 2/3; 3/3 1 30 vid.plats
75 46 E 28.7
77 47 E 26.8
84 48 B 38.1 2 2/3; 3/3 1 25 šaurs
86 49 E 26.4
87 50 B 35.4 2 30 vid.plats
88 51 E 29.3
91 52 E 23.2
93 53 B 25.2 3 1 2/3; 3/3 1 15 šaurs
98 54 P 33.2
97 55 B 27.9 3 1 2/3; 3/3 35 Šaurs
k. daļas līk.
1 1 Oz 31.0
13 2 B 25.2 2 2/3 25 vid.plats
91 3 E 14.4
161 4 E 9.3
160 5 E 17.6
163 6 E 11.9
165 7 E 14.0
167 8 B 31.7 1 1 1/3 45 plats
169 9 B 20.5 3 30 vid.plats
10 Soz 39.9
11 Soz 11.4
240 12 Soz 17.9
13 E 16.1
14 B 24.6 3 1 40 šaurs
239 15 B 25.6 2 1 20 šaurs
241 16 B 41.8 1 1 45 plats
236 17 Soz 24.4
180 18 Soz 9.8
19 Soz 12.9
175 20 B 26.2 2 40 vid.plats
176 21 B 33.8 1 1 35 plats
174 22 B 32.3
166 23 B 19.8 3 15 šaurs
24 Soz 12.8
25 Soz 19.8
170 26 E 15.0
108
k. daļas līk.
27 Soz 12.0
155 28 B 38.9 1 1 35 plats
154 29 B 45.8 1 2/3; 3/3 50 plats
108 30 E 17.4
99 31 Soz 18.6
102 32 Soz 21.3
82 33 B 15.0 3 1 1/3; 2/3; 25 šaurs
3/3
81 34 E 12.9
83 35 E 12.2
87 36 B 30.9 1 1 2/3; 3/3 40 plats
16 37 B 37.5 1 1 1/3 45 plats
15 38 Soz 16.4
90 39 B 42.1 1 1 1/3 40 plats
88 40 E 9.0
41 E 11.0
42 B 39.0 4 30 šaurs
5 43 Soz 16.6
6 44 Soz 17.3
45 Dsk 10.2
9 46 Soz 33.2
10 47 Soz 22.9
48 Soz 11.0
49 Soz 19.2
50 Soz 37.0
28 51 Soz 26.2
76 52 E 8.0
20 53 Soz 30.0
19 54 E 17.5
18 55 Soz 31.2
17 56 Soz 23.6
78 57 E 20.4
77 58 B 25.1 2 1 2/3 35 vid.plats
76 59 Oz 25.3
74 60 E 10.5
73 61 E 17.5
62 E 8.8
63 Soz 34.5
64 E 7.4
65 E 15.9
147 66 Soz 20.6
67 A 38.1
68 Oz 16.2
69 Soz 13.7
70 A 39.2
71 E 19.6
109
k. daļas līk.
182 72 B 32.8 2 1 50 vid.plats
73 B 41.0 1 1 3/3 50 plats
185 74 B 19.2 3 2/3 40 šaurs
179 75 Soz 18.0
76 E 9.3
77 E 10.0
78 E 8.4
79 A 41.4
264 80 E 11.6
81 Oz 17.1
82 Soz 11.0
83 Soz 33.2
249 84 E 10.2
85 E 9.0
86 Soz 25.9
272 87 E 13.8
271 88 B 32.1 1 1 1/3; 2/3 40 plats
89 Soz 18.4
270 90 B 25.0 2 1 1/3; 2/3; 50 vid.plats
3/3
91 E 7.8
260 92 Soz 14.9
93 A 50.0
217 94 Soz 25.0
95 E 11.5
96 Oz 17.6
97 A 29.1
190 98 E 17.6
99 Soz 17.4
100 E 8.2
101 Oz 18.6
102 Oz 20.1
103 E 8.8
104 A 28.4
196 105 E 16.4
200 106 Soz 29.1
107 Soz 28.2
108 Soz 17.2
109 E 15.2
110 E 19.4
125 111 Soz 27.4
112 E 11.9
126 113 Soz 31.0
114 Soz 19.7
115 Soz 39.2
59 116 E 9.0
110
k. daļas līk.
117 Soz 25.9
60 118 B 35.6 1 1 1/3; 2/3 50 plats
64 119 Oz 19.5
63 120 E 10.0
61 121 Soz 12.1
53 122 E 9.8
54 123 E 15.2
124 Oz 14.4
48 125 Soz 19.5
50 126 E 10.0
47 127 B 47.6 1 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 60 plats
42 128 E 9.4
129 E 8.4
46 130 B 36.6 1 1 50 plats
66 131 Soz 15.0
67 132 Soz 14.1
43 133 E 9.2
41 134 E 16.5
44 135 E 9.0
39 136 E 11.5
40 137 Soz 32.3
37 138 E 18.2
33 139 E 11.5
34 140 E 11.0
141 E 9.7
142 Soz 46.3
143 Soz 23.0
144 Soz 32.8
145 Oz 16.9
146 Soz 34.3
211 147 E 14.6
210 148 E 13.2
149 Oz 19.8
213 150 E 10.8
266 151 Soz 24.0
265 152 Oz 19.1
153 Soz 27.4
154 E 11.1
216 155 E 12.6
156 E 9.9
111
k. daļas līk.
1 1 B 23.3 2 1 1/3; 2/3 25 vid. pl.
2 E 11.6
3 E 11.7
4 E 10.8
3 5 B
6 E 13.8
7 B 31.4 1 1 1 50 p
4 8 B 27 2 1 2/3; 3/3 30 p
9 E 14.6
10 E 11.1
11 E 13.8
6 12 B 33.4 1 2/3; 3/3 3/3 50 p
8 13 E 18.5
14 E 10.9
13 15 B 14.7 3 1 2/3; 3/3 30 š
10 16 B 21.5 2 2/3; 3/3 3/3 25 vid. pl.
17 E 10
16 18 B
17 19 B 18.9 3 1 1/3; 2/3 35 š
20 E 12
20 21 B 20.1 2 20 š
22 E 17.3
23 E 10.4
23 24 B 18.4 3 1 1/3; 2/3 3/3 30 š
25 E 13.4
26 E 10.1
25 27 B 28 1 1 1/3; 2/3 3/3 30 vid. pl.
28 E 12.2
29 E 17.3
29 30 B
31 E 12.5
32 B 17.6 3 1 1/3; 2/3; 3/3 20 š
3/3
33 E 13.1
34 E 10.3
35 E 9
36 OZ 10.4
37 B 10.1 4 1 3/3 40 vid. pl.
38 E 8.2
43 39 B 25.8 1 1 2/3; 3/3 3/3 40 p
49 40 B 17.2 3 1 2/3 50 š
44 41 B 26.2 2 1 2/3 30 vid. pl.
51 42 B 17.4 2 3/3 25 š
52 43 B 19 2 1 2/3; 3/3 30 vid. pl.
112
k. daļas līk.
44 E 10.9
41 45 B 17.6 3 2/3; 3/3 30 š
46 E 13
47 E 10
34 48 B 21.2 2 1 3/3 40 vid. pl.
37 49 B 31.3 1 2/3 40 p
80 50 OZ 11.5
51 E 11.7
52 B 20.8 2 1 1/3; 2/3; 30 š
3/3
77 53 B 30 1 1 2/3; 3/3 40 p
54 B 27.3 1 1 2/3; 3/3 3/3 40 vid. pl.
55 B 26.7 1 1 2/3; 3/3 35 p
56 Dsk 18.4
57 Dsk 19.2
15 58 B 18.4 3 1 2/3; 3/3 30 š
75 59 B
70 60 B 22.2 2 1 2/3; 3/3 2/3 40 vid. pl.
79 61 OZ 16
62 E 8.8
63 P 14.4
86 64 B 20.7 2 1/3; 2/3; 30 š
3/3
84 65 B 20.6 2 1 2/3; 3/3 30 š
85 66 B 10.3
67 E 11.7
68 E 13.4
87 69 B 15.3 3 2/3; 3/3 1 (3/3) 30 š
70 E 12.1
34 71 E 21
72 E 11.1
73 E 16.5
71 74 B 21.6 2 2/3; 3/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
75 B 25.2 2 1 2/3; 3/3 35 vid. pl.
72 76 B 10 4 1 2/3; 3/3 10 š
77 E 12.2
78 E 14.4
79 Dsk 11.4
80 E 11.9
81 E 17.9
82 E 18.3
36 83 B 20.5 2 1/3; 2/3; 1 (3/3) 25 š
3/3
84 E 12.3
85 E 13.8
86 E 11.4
113
k. daļas līk.
87 B 23.5 2 1 2/3 25 vid. pl.
88 B 22.4 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 35 vid. pl.
89 E 9.3
90 E 16.1
91 E 8.2
56 92 B 22.1 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 50 vid. pl.
93 E 9.3
94 E 9.8
95 E 9.5
96 E 9.7
60 97 A 13.6
98 A 29.5
99 B 30.1 1 2/3; 3/3 1 (2/3) 50 p
67 100 B 33.4 1 1/3; 2/3; 1 (3/3) 50 p
3/3
69 101 B 15.3
102 E 12.6
103 E 10
104 E 10.5
105 E 10.4
11 106 B 26.1 2 1 1/3; 2/3 40 p
84 107 B 25.7 2 1 2/3 1 (2/3) 35 p
83 108 B 15.4 3 3/3 1 (3/3) 40 š
109 B 11 2/3; 3/3 1 (2/3) 50 vid. pl.
108 110 E 17 3
102 111 B 20.4 3 1 2/3; 3/3 30 vid. pl.
101 112 B
113 E 18.2
89 114 B 19.7 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 vid. pl.
91 115 B 19.3 2 1 2/3 1 (3°3) 15 š
93 116 B 25.2 2 1 3/3 40 vid. pl.
117 E 15.5
90 118 B 14 3 1 2/3 40 vid. pl.
119 E 9.4
99 120 B 28.4 1 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 30 p
121 E 8
95 122 B 21.9 2 1 3/3 1 (3/3) 1 (3/3) 50 vid. pl.
123 E 10
124 B 29 1 1 3/3 50 p
120 125 B 23 2 1 1/3; 3/3 40 vid. pl.
126 E 9
127 E 8.9
215 128 B 3 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 30 š
129 E 12
130 A 47.4
131 B 8 4 3/3 10 š
114
k. daļas līk.
132 E 9.6
105 133 B 28.3 1 2/3; 3/3 40 p
107 134 B
104 135 B 15 3 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 vid. pl.
136 E 13
137 B 28.2 1 2/3; 3/3 35 p
213 138 OZ 10
139 E 16.2
103 140 B 19.1 3 1 2/3 1 (2/3) 40 š
123 141 B 21 2 1 2/3; 3/3 1 (2/3) 40 vid. pl.
142 B 20.5 2 2/3; 3/3 1 (2/3) 30 š
120 143 B 25.3 2 2/3; 3/3 1 (2/3) 40 p
144 OZ 9.2
145 E 15
146 E 13.4
147 E 11.5
148 E 13.2
149 B 36.3 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 35 p
150 B 15.6 3 1/3; 3/3 25 š
151 OZ 10.2
152 E 16.2
153 B 36.2 1 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 1 (3/3) 30 p
154 B 34.4 1 2/3 40 p
155 E 14.4
156 E 13.2
157 B 20.5 2 1/3 30 š
158 B 30.9 1 1 1/3; 2/3; 1 (3/3) 30 vid. pl.
3/3
159 E 13
160 E 17
161 B 20.8 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 25 vid. pl.
162 E 16.9
163 A 18.2
164 A 45
165 E 9.3
166 E 14.9
145 167 B 22.3 2 1 2/3 35 š
160 168 B 21 2 1 2/3 35 š
169 E 11
170 E 11.1
171 E 12.8
161 172 B 19.7 2 1 2/3; 3/3 25 š
132 173 B 13.8 3 1 1 (3/3) 25 š
174 E 9.6
176 175 B 31 1 1/3; 2/3; 1 (3/3) 30 vid. pl.
3/3
115
k. daļas līk.
139 176 OZ 16.9
177 E 10.9
178 E 12.2
162 179 B 21.3 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 25 vid. pl.
135 180 B 13.5 3 1 3/3 1 (3/3) 20 š
134 181 B 17.3 3 1 2/3; 3/3 15 š
193 182 E 22.9
183 E 11.4
184 E 10.7
163 185 OZ 20.3
186 E 19.6
129 187 B 29.5 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 p
127 188 E 17
128 189 B 20.1 2 1 2/3; 3/3 30 p
165 190 B 31.4 1 1 2/3 50 p
191 E 10.3
207 192 E 18.1
206 193 B 13.3 3 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 30 š
198 194 B 11.9 4 1 2/3; 3/3 30 vid. pl.
195 A 16.6
196 E 10.8
197 OZ 10.3
198 B 37.8 1 1 2/3; 3/3 50 p
199 B 29.9 1 1 2/3; 3/3 1 (2/3) 1 (3/3) 50 p
200 B 22.5 2 1 2/3; 3/3 60 p
169 201 B 33.8 2 1 2/3; 3/3 2 (2/3; 1 (2/3) 50 p
3/3)
230 202 B 12.2 4 3/3 1 (3/3) 20 š
203 E 11
210 204 OZ 14.3
205 B 21 2 1 2/3 30 vid. pl.
205 206 E 21.1
207 E 14.9
208 E 10.3
209 B 9.5 4 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 10 š
226 210 B 16.6 3 2/3; 3/3 2 (2/3; 30 vid. pl.
3/3)
216 211 B 14.7 3 2/3 40 vid. pl.
212 E 9.1
213 E 8.9
214 E 10.3
203 215 A 27.1
216 E 9.4
209 217 B 27.5 2 2/3; 3/3 50 p
204 218 B 13 3 1 2/3; 3/3 40 vid. pl.
219 E 11
116
k. daļas līk.
220 E 11.2
221 E 14.1
222 E 13.9
223 A 24.8
224 E 8.5
225 B 18.9 2 3/3 40 p
226 A 19.1
227 E 14.8
228 E 10.2
229 E 15.5
230 E 11.3
231 B 22.2 2 2/3; 3/3 1 (2/3) 40 p
232 E 13
233 E 8.2
234 E 25.8
235 E 9.7
187 236 B 20.9 2 2/3; 3/3 30 š
180 237 B 16.1 3 1 1/3; 3/3 30 š
238 E 23.2
144 239 B 23.1 2 1 2/3 30 š
149 240 B 12.8 3 1 2/3; 3/3 30 š
241 E 10
242 E 13.1
243 B 8.4 4 2/3; 3/3 20 š
244 E 18.5
245 E 14
155 246 B 21.3 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 25 š
150 247 B 27.4 1 1 2/3 35 p
161 248 B 17.6 3 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 30 š
249 B 34 1 1 1 (2/3) 40 p
250 E 12.1
251 E 13.8
162 252 B 25.6 1 2/3 25 p
253 B 41 1 2/3 1 (2/3) 1 (2/3) 30 p
161 254 B 18.1 3 1 2/3; 3/3 30 š
255 E 14.2
256 E 9.6
257 E 13.1
258 E 10.3
259 E 15.4
179 260 B 14.6 3 3/3 40 vid. pl.
261 E 9.3
262 B 10.6 4 3/3 20 š
263 B 8.3 4 3/3 10 š
148 264 B 25.8 1 2/3; 3/3 20 š
117
k. daļas līk.
265 E 12.2
266 E 10.1
267 E 12.5
268 E 9.6
269 E 10.1
179 270 B 9.5 5 1 2/3 1 (2/3) 5 š
178 271 B 10.2 4 10 š
272 E 9.5
273 E 14.4
274 E 11.5
182 275 B 26.6 2 1 2/3 30 vid. pl.
181 276 B 27.8 2 2/3 40 vid. pl.
277 B 27.1 2 3/3 40 vid. pl.
278 E 11.2
279 E 11
280 E 11.2
281 E 11.3
282 E 17.3
283 E 12.9
284 B 27.3 2 1 3/3 1 (2/3) 40 p
285 E 8.5
286 B 14.1 1/3; 3/3 30 š
189 287 B 17 3 3/3 1 (3/3) 20 š
191 288 B 19.8 3 3/3 1 (3/3) 30 vid. pl.
289 E 14.9
290 E 13.3
291 E 15.5
292 E 18.1
198 293 B 24 2 1 2/3 30 p
294 B 12.3 3 1 2/3; 3/3 20 š
295 B 7.5 4 3/3 20 š
296 E 8
297 E 9
298 E 10.5
184 299 B 27.5 2 1 2/3; 3/3 1 (3/3) 40 vid. pl.
186 300 B 15 3 1 1 (2/3) 30 š
301 B 20.9 2 1 2/3; 3/3 30 š
302 E 12
118
3. pielikums
Parauglaukumu augstumlīknes
8. kvartāla 32. nogabala koptā parauglaukuma:

egles augstumlīkne;
35.00
30.00
y = 6.938ln(x) - 5.9438
25.00 R² = 0.5689
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0
D, cm
oša augstumlīkne;
35.00
30.00
25.00
20.00
H, m
15.00
y = 10.278ln(x) - 9.9158
R² = 0.5426
10.00
5.00
0.00
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0 30.0 35.0
D, cm
119
ozola augstumlīkne.
35.00
30.00
y = 7.6595ln(x) - 7.9225
25.00 R² = 0.344
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0
D, cm
8. kvartāla 32. nogabala kontroles parauglaukuma:

35.00
30.00
y = 7.5127ln(x) - 7.4373
25.00 R² = 0.7016
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0
D, cm
120
oša augstumlīkne.
35.00
30.00
25.00
20.00
H, m
15.00
y = 10.285ln(x) - 8.2633
R² = 0.9005
10.00
5.00
0.00
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0 30.0
D, cm
9. kvartāla 5. nogabala parauglaukuma:

apses augstumlīkne;
35.00
30.00
y = 4.8373ln(x) + 1.1263
25.00 R² = 0.8106
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0 2 4 6 8 10 12
D, cm
121
35.00
30.00
25.00
y = 5.3744ln(x) - 3.353
20.00 R² = 0.923
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0 5 10 15 20
D, cm
ozola augstumlīkne.
35.00
30.00
25.00
y = 2.5428ln(x) + 2.7424
20.00 R² = 0.3862
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0 2 4 6 8 10 12
D, cm
122
35.00
30.00
y = 10.953ln(x) - 15.05
25.00 R² = 0.8006
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0 5 10 15 20 25 30
D, cm
kļavas augstumlīkne;
35.00
y = 7.5437ln(x) - 3.1332
30.00 R² = 0.8407
25.00
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0 5 10 15 20 25 30
D, cm
123
dižskābārža augstumlīkne.
35.00
30.00
y = 6.9454ln(x) - 3.6724
25.00 R² = 0.8787
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0 5 10 15 20
D, cm

egles augstumlīkne.
35.00
y = 9.4921ln(x) - 11.28
R² = 0.8144
30.00
25.00
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0 5 10 15 20
D, cm
124
egles augstumlīkne.
35.00
y = 12.904ln(x) - 20.067
30.00 R² = 0.8617
25.00
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0 30.0 35.0
D, cm

35.00
30.00
y = 11.984ln(x) - 18.351
25.00 R² = 0.8747
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
00 05 10 15 20 25
D, cm
125
sarkanā ozola augstumlīkne;
35.00
30.00
25.00
20.00
H, m
y = 9.6673ln(x) - 6.9661
R² = 0.6088
15.00
10.00
5.00
0.00
00 10 20 30 40 50
D, cm
parastā ozola augstumlīkne;

35.00
30.00
25.00
20.00
H,m
y = 18.103ln(x) - 34.43
15.00 R² = 0.814
10.00
5.00
0.00
00 05 10 15 20 25 30 35
D, cm
126
apses augstumlīkne.
35.00
30.00
25.00
20.00
y = 5.9668ln(x) + 7.6043
H, m
15.00 R² = 0.7917
10.00
5.00
0.00
00 10 20 30 40 50 60
D, cm

35.00
30.00
y = 10.366ln(x) - 13.854
25.00 R² = 0.9269
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0
D, cm
ozola augstumlīkne;
127
20.00 y = 11.296ln(x) - 15.377
R² = 0.7613
18.00
16.00
14.00
H, m 12.00
10.00
8.00
6.00
4.00
2.00
0.00
0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0
D, cm
apses augstumlīkne.
y = 8.8766ln(x) - 2.0308
R² = 0.7279
35.00
30.00
25.00
20.00
H, m
15.00
10.00
5.00
0.00
0.0 10.0 20.0 30.0 40.0 50.0
D, cm
128
4. pielikums
Programmas „Mežvērte” izveidotās sortimentācijas atskaites

parauglaukumiem
Sortimentācijas atskaite no programmas „Mežvērte”, 8. kvartāla 32. nogabala

koptajam parauglaukumam

kontroles parauglaukumam
129
parauglaukumam
130

Als Roberts MF08013

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Als Roberts MF08013

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE

DAŽĀDA VECUMA BĒRZU (Betula spp.) AUDŽU

Maģistrants (matr. Nr. MF08013) R. Āls

Maģistra darba vadītājs, prof. em. A. Dreimanis

Ar šo es, Roberts Āls, apliecinu, ka maģistra darbs izstrādāts patstāvīgi. Visi

1.1.bērzu morfoloģiskais un bioloģiskais raksturojums

1.3. Audžu sastāva, vecuma un biezības ietekme uz bērzu

1.4. Augšanas apstākļu ietekme uz audžu ražību

2.1. Empīriskā materiāla raksturojums

Empīriskais materiāls iegūts no astoņiem parauglaukumiem un septiņām dažādām

Parauglaukuma Kvartāls Nogabals Mala Mala Platība, Platība,

Precīzākas vietu atzīmes ir apskatāmas 2.2. tabulā, kurā ir apkopotas katra

PL Kvartāls Nogabals Ziemeļu Austrumu Augstums

Darba empīriskā materiāla iegūšanai izmanto vairākas metodikas. Bērzu audžu

Audžu taksācijas parametru noteikšanai ir pielietotas vairākas formulas.

Audzes vidējā koka šķērslaukums:

Audzes vidējais caurmērs:

Stumbra tilpuma aprēķināšanai izmanto divas dažādas formulas, kuras pielieto,

Citām parauglaukumos uzmērītajām koku sugām aprēķina tilpumu pēc vispārējās

Veidskaitļa formula ir atkarīga no koku sugas, atkarībā no dabiskā stumbra

Audzes ražības novērtēšanai nepieciešams aprēķināt audzes krāju uz hektāru.

Koku skaitu uz hektāru aprēķina parauglaukumā esošo koku skaita reizinājumu ar

Sortimenta iekšējo lobīšanas cilindra diametra iegūšanai veicama attēlu analīze.

2.4. Datu matemātiskā apstrāde

Empīriskā sadalījuma atbilstību normālajam sadalījumam pārbauda pēc

Lai aprēķinātu asimetrijas rādītāju reprezentācijas kļūdu lieto Liepas (1974)

Ekscesa rādītāja reprezentācijas kļūdas aprēķināšanai lieto sekojošu formulu

Darbā aprēķinātie aprakstošie statistikas rādītāji iegūti izmantojot MS Excel

3.1. Bērzu audžu sastopamības analīze

Darba gaitā ir analizēts Šķēdes meža novada taksācijas apraksts, no kura

Vēris Niedrājs Damaksnis

3.2. att. Audžu sadalījums pa MAAT.

3.3. att. Audžu sadalījums pa vecumklasēm un vecumgrupām:

Audzes, ciršanas vecumā Pirmscirtmeta audzes.

3.2. Koku skaita analīze

Apkopojot parauglaukumos iegūtos datus, saskaitīti un aprēķināti visu sugu koku

Bērzs Egle 2. st. Egle 1. st. Apse

3.5. att. Koku sugu sadalījums pēc to skaita uz hektāra:

Darba gaitā analizēts bērza sadalījums caurmēra pakāpēs. Izmantotas 4 cm

8. kv. 32. nog. kopts 8. kv. 32. nog. kontole

3.6. att. Bērza skaita sadalījums caurmēra pakāpēs pirmajos 4

16. kv. 7. nog. 22. kv. 7. nog.

3.7. att. Pēdējo 4 parauglaukumu bērza skaita sadalījums caurmēra pakāpēs:

3.3.1. Bērza augstumlīkņu analīze

Visos parauglaukumos ir uzmērīti visu sugu koku caurmēri un attiecīgs skaits

Arī otra parauglaukuma bērza caurmēra un augstuma sakarība ir cieša.

3.8.att. Bērza augstumlīkne 8. kvartāla 32. nogabala koptajā parauglaukumā

3.9. att. Bērza augstumlīkne 32. kvartāla 8. nogabala kontroles

Jaunākajā audzē ir uzmērīti 30 bērzu augstumi. Caurmēru un augstumu punktus

3.10. att. Bērza augstumlīkne 9. kvartāla 5. nogabala parauglaukumā

Nākamā parauglaukuma augstumlīknei ir izmantoti 21 bērza augstumi un

3.11. att. Bērza augstumlīkne 14. kvartāla 8. nogabala parauglaukumā

3.12. att. Bērza augstumlīkne 16. kvartāla 7. nogabala parauglaukumā

3.13. att. Bērza augstumlīkne 22. kvartāla 7. nogabala parauglaukumā

Augstumlīkne, 25. kvartāla 2. nogabala parauglaukuma bērziem, ir apskatāma

Pēdējā parauglaukuma bērza augstuma un caurmēra sakarība arī ir vidēji cieša –

3.14. att. Bērzu augstumlīkne 25. kvartāla 2. nogabala parauglaukumā

3.15. att. Bērza augstumlīkne 25. kvartāla 5. nogabala parauglaukumā

Visu parauglaukumu bērzu augstumlīkņu vienādojumi un to determinācijas

Paraug- Kvartāls Nogabals Augstuma aprēķināšanas Determinācijas

3.3.2. Vidējo taksācijas rādītāju analīze

Darbā ir veikts vidējo taksācijas rādītāju aprēķins un to analīze. Visu

Suga N, gab. gvid, vvid, Dg, cm Hg, m G, M,