Latvijas Universitāte

Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Ģeoloģijas nodaļa

Lauka kurss Zemes zinātnēs

Ģeoloģiskais maršruts “Vidzemes jūrmala” Ceļvedis

un uzdevumi studentiem

Izstrādāja:

Jurijs Ješkins
Jānis Karušs
Ervīns Lukševičs Ģirts
Stinkulis

Rīga 2021
-

1
 - vidējā devona Burtnieku svītas smilšakmeņus un mālainos nogulumiežus;
- Litorīnas jūras nogulumus ar oļiem un akmeņiem;
- akmeņaino pludmali ar lielu petrogrāfisko daudzveidību;
- sanešu akumulāciju un krastu eroziju mūsdienu jūras piekrastē;
- viļņu, straumju un eolo ripsnojumu;
- smago minerālu koncentrātus (kliedņus) pludmalē;
- dažāda veida krasta nostiprinājumus;
- kultūrvēsturiskus objektus, piemēram, no vecu ķieģeļnīcu apkārtnes izskalotus un jūras
pārveidotus ķieģeļu gabalus, zvejniecības objektus u.c.

2. Ģeoloģiskais maršruts un tajā veicamie uzdevumi

Maršruts sākas pie kempinga “Meleku līcis”. Tieši caur kempingu vai dažus simtus metru tālāk var
doties pie jūras. Var vērot smilšainu pludmali, kurā vietām saskalots daudz gliemeņu čaulu, kuru vidū
dominē Baltijas plakangliemene (Macoma baltica) un Lamarka sirsniņgliemene (Cerastoderma
lamarcki jeb Cardium edule). Šīs gliemenes (1., 2. un 3. attēls) ir ļoti raksturīgas gan mūsdienu
Baltijas jūrai, gan bija dzīvojušas Litorīnas jūrā.

1. attēls. Lamarka sirsniņgliemene, kam raksturīgs radiāli orientēts čaulas virsmas ornamentējums (Lamarka
sirsniņgliemene S.a.)

2. attēls. Baltijas plakangliemene ar koncentriskas formas joslām uz čaulas virsmas (Baltijas plakangliemene S.a.)

3. attēls. Baltijas plakangliemenes (Macoma baltica) attēlā pa kreisi un Lamarka sirsniņgliemenes (Cerastoderma
lamarcki jeb Cardium edule) attēlā pa labi.

1. uzdevums: atrodiet un nofotografējiet vismaz 1 veselu Lamarka sirsniņgliemenes un 1 veselu

Baltijas plakangliemenes čaulu vai vāciņu. Jums jāiesniedz: foto ar parakstu (īsu komentāru).

Ejot tālāk gar krastu, vietām var redzēt krasta nostiprinājumus – mākslīgus laukakmeņu krāvumus, kur
vietām izmantoti arī plastikāta tīkli – ģeotekstils (2. attēls). Krastu erozija ir viens no nozīmīgākajiem
ģeoloģiskajiem apdraudējumiem (riskiem) Latvijā. Vēlams nebūvēt pastāvīgas būves jūras krastā un tā
tiešā tuvumā. Vietām gan pakāpeniskas krasta erozijas rezultātā krasta tuvumā nonāk mājas, kas
savulaik būvētas simtiem metru attālumā no tā. Ja nostiprina krastus konkrētās vietās, mainās krasta
forma un var pastiprināties erozija citās vietās.
4. attēls. Krasta nostiprinājumi pie jūras posmā no Meleku līča līdz morēnas nogulumu atsegumam.

2. uzdevums. Pamatojiet savu viedokli jautājumā: vai Jūsuprāt ir nepieciešams nostiprināt jūras
krastus Latvijā? Kādi to vislabāk izdarīt? Jums jāiesniedz: rakstiska atbilde uz šiem jautājumiem.

Nākamais ievērojamais objekts ir atsegums, kur morēnas nogulumus pārsedz Litorīnas jūras oļainie
nogulumi. Morēnas nogulumu atsegumā (5. attēls) Jums jāveic nākamais uzdevums.

2
3. uzdevums (1. GPS punkts): Īsi raksturojiet morēnas nogulumus (krāsa, sastāvs). Atrodiet
vismaz 10 iegarenas formas oļus. Izmēriet šo oļu garenasu krituma leņķus un azimutus. Jums
jāiesniedz: vismaz 10 oļu garenasu krituma leņķu un azimutu mērījumu dati. Sniedziet atbildi uz
jautājumu: Ko var noteikt, pamatojoties uz šiem mērījumu rezultātiem?

(Video materiāli: 1. objekts)

5. attēls. Morēnas nogulumus pārsedz Litorīnas jūras oļainie nogulumi. Šeit redzamajos morēnas
nogulumos ir jāveic oļu garenasu mērījumi.

Tālāk seko akmeņains jūrmalas posms (6. attēls). Tajā vai citā, Jūsu izvēlētā vietā, jāveic akmens
materiāla petrogrāfiskā sastāva analīze.

4. uzdevums: no trīs iespējamiem variantiem [1) šeit, kur atrodaties pašlaik (2. GPS punkts); 2) pie
Kutkāju raga (uz dienvidiem no Veczemju klintīm); 3) pie Ežurgu klintīm] izvēlaties vienu
akmeņainās jūrmalas posmu. Izmantojot Jūsu pieredzi oļu petrogrāfiskā sastāva noteikšanā,
saskaitiet 100 akmeņus (=laukakmeņus, jūrakmeņus, kuriem vismaz viena ass ir garāka par 30 cm)
un sadaliet tos grupās pēc petrogrāfiskā sastāva. Nodalāmās grupas: 1) magmatiskie ieži; 2)
metamorfie ieži; 3) kaļķakmeņi; 4) dolomīti; 5) citi ieži (piemēram, smilšakmeņi ar kalcīta vai
dolomīta cementu).

Jums jāiesniedz: akmeņu sadalījums grupās (procentuāli) pēc petrogrāfiskā sastāva. Rezultātus var
iesniegt kā tabulu vai diagrammu.

(Video materiāli: 2. objekts)

5. uzdevums. Ievākt 2-5 kaļķakmens vai dolomīta paraugus ar savdabīgiem iekļāvumiem, kas atgādina
dažādu organismu fosilās atliekas vai ir fosilijas. Sagatavojiet paraugu etiķetes un iepakojiet tos
transportēšanai. Mājās mēģiniet noteikt ievāktos paraugus, izmantojot Lauka noteicēju (pieejams
ekursā) vai Internet tīmeklī pieejamos materiālos, nofotografējiet paraugus. Pievienojiet
protokolam fotogrāfijas ar īsiem komentāriem.
6. attēls. Akmeņains pludmales posms starp morēnas nogulumu atsegumu un Veczemju klintīm.

Nākamais nozīmīgais objekts šajā maršrutā ir Veczemju klintis – cilvēkiem pazīstamākais un biežāk
apmeklētais devona smilšakmeņu klinšu posms Vidzemes jūrmalā. Turp var ērti piebraukt ar auto, ko
var atstāt kempingā “Klintis”, kas gan ir maksas pakalpojums.
Veczemju klintīs ir redzami divi devona plūdmaiņu ietekmētas deltas kanāli, viens no kuriem ir
nedaudz jaunāks, tādēļ šķeļ otru. 3. GPS punkts ir vietā, kur deltas kanāla aizpildījuma augšdaļā ir
mālaini nogulumi ar karbonātu konkrēcijām. Konkrēcijas, domājams, atbilst vidējā devona augu
saknēm un tās sastāv no minerāla dolomīta. Seno augu sakņu atrašanās šajā vietā ir likumsakarīga, jo
deltas kanāls ir aizpildījies ar nogulumiem, līdz ūdens kļuva ļoti sekls, vai arī attiecīgā teritorija kļuva
par sauszemi.
Pēc 2005. gada vētras šie mālainie nogulumi ar karbonātu konkrēcijām bija labi atsegti (7. attēls).
Šobrīd pie 3. GPS punkta aizaugušajā atsegumā ir mazs attīrījums, kurā mālos var novērot neregulārās
formas, dzīslainās dolomīta konkrēcijas.

3
7. attēls. Mālainie nogulumi ar dolomīta konkrēcijām (domājamām sakņu struktūrām) vidējā devona
Burtnieku svītas mālainajos nogulumos – kanāla aizpildījuma augšdaļā. Attēls uzņemts 3 mēnešus
pēc 2005. g. janvāra vētras.
Tālāk uz dienvidiem (4. GPS punkts) ir redzama divu kanālu robeža, kur viens no tiem šķeļ otru (8.
attēls).

8. attēls. Deltas kanālu kontakts. Jaunākā kanāla erozijas pamatne iezīmēta ar dzelteno līniju.

6. uzdevums (4. GPS punkts): veiciet kanāla erozijas pamatnes krituma leņķa un azimuta mērījumus
vismaz 3 dažādās vietās. Tā rezultātā jūs noskaidrosiet, kādā virzienā krīt kanāla mala (uz kuru pusi
atrodas kanāla vidusdaļa). Jums jāiesniedz: mērījumu rezultāti.

(Video materiāli: 4.1. objekts) Lūdzu ņemt vērā, ka video materiāli sākotnēji ir paredzēti 2. kursa
studentiem, tāpēc tie satur vairākus uzdevumus, kas jums nav obligāti veicami.

Virzoties vēl tālāk uz dienvidiem, atsegumā jau ievērojami dominē smilšakmeņi (9. attēls), tikai
griezuma augšdaļā vietām ir izsekojami mālaini nogulumi. Šie veidojumi pieder nedaudz senākajam
kanālam, kuru ar erozijas virsmu (ko Jūs samērījāt) šķeļ jaunākais kanāls. Smilšakmeņi, domājams, ir
veidojušies lielā piegultnes sērē, iespējams, arī vidussērē. Smilšakmeņu slāņkopā ir labi redzamas
slāņojuma virsmas (galvenās virsmas), kuras ir izsekojamas vairāku desmitu metru attālumā un atbilst
seno sēru virsmai. Labi redzams arī slīpslāņojums, kas atbilst senajām zemūdens grēdām. Tās migrēja
straumes tecējuma virzienā un pamazām veidoja sēres “ķermeni”.

9. attēls. Veczemju klinšu smilšakmeņu atseguma posms, kur redzams slīpslāņojums, slāņojuma
virsmas (galvenās virsmas), kā arī plūdmaiņu kopas.
Pateicoties slīpslāņojuma krituma virziena un atseguma sienas vērsuma noteiktām attiecībām, šajās
klintīs var novērot slīpslāņojuma “muldas”. Vietām var labi redzēt, ka slīpslāņojums it kā krīt “iekšā
atseguma sienā”. Ieejot kādā no vairākām klintīs esošām nišām, var iztēloties, ka ieejam zemūdens
grēdas iekšienē tās krituma virzienā.

Veczemju klintīs vietām izcili redzamas plūdmaiņu tekstūras – vizlainas un mālainas kārtiņas mijā ar
“parastu” kvarca un laukšpata smilti veido ritmītus. Šo kārtiņu biezums un proporcija arī mainās
ritmiski, veidojot savdabīgās plūdmaiņu kopas (tidal bundles). To lielais daudzums pierāda, ka vidējā
devona Burtnieku laikposmā attiecīgajā vietā sedimentāciju būtiski ietekmēja plūdmaiņu procesi.
Deltas kanālos pa laikam mainījās upes straumes un plūdmaiņu straumju ietekme. Šajās klintīs
smilšakmeņos vietām vērojams arī labi izteikts straumju ripsnojums.

Vietām smilšakmeņi satur bezžokleņu un zivju fragmentāras atliekas – galvas vai citu skeleta elementu
kaulus, zobus, zvīņas, dzelkšņus, bet veselu kaulu atradumi ir liels retums. Kauli ir sarkanā vai brūnā
krāsā, ko nosaka dzelzs savienojumu klātbūtne. Tie ir ļoti trausli, tāpēc to iegūšana un transportēšana
ir apgrūtināta. Tomēr, ja izdotos atrast kādu fosiliju, būtu vēlams to nogādāt LU ĢZZF Mineraloģijas
paleontoloģijas laboratorijā, vai vismaz nofotografēt un nosūtīt fotoattēlu pasniedzējam E.
Lukševičam. Starp atliekām lielu daļu veido mikrofosilijas, galvenokārt akantožu un dažādvairodžu
zvīņas, kuru izmērs parasti ir mazāks par 1 mm, tāpēc ar neapbruņotu aci tās grūti pamanīt. Atrodot
šādas mikrofosilijas, arī tās vēlams nogādāt laboratorijā.

4
GPS punkts nr. 5 ir pie šī smilšakmeņu atseguma. Jums te jāveic divi uzdevumi. Nav obligāti tos veikt
tieši 5. GPS punkta tuvumā.

(Video materiāli: 4.2. objekts, Sedimentoloģiskā griezuma zīmēšana, 4.3. objekts). Vēlams iepazīties
ar materiālu, bet sedimentoloģiskā griezuma zīmēšana ir paredzēta 2. kursa studentiem un jums šis
uzdevums nav obligāts.

7. uzdevums: izvēlieties kādu Veczemju klinšu smilšakmeņu atseguma posmu un izveidojiet tā skici
(shematisku zīmējumu). Izmantojiet video instrukciju! Jums jāiesniedz: kāda atseguma posma
skice. (Video materiāli: 1. kurss: Ģeoloģiskās skices zīmēšana, 4.3. objekts)

8. uzdevums: kādā Veczemju klinšu posmā veiciet vismaz 10 slīpo slānīšu krituma leņķa un azimuta
mērījumus un vismaz 5 slāņu (slīpslāņoto sēriju) virsmu krituma leņķa un azimuta mērījumus.
Slīpslāņojuma mērījumu rezultāti sniegs informāciju par straumes tecējuma virzienu, bet galveno
virsmu mērījumu rezultāti norādīs, kādā virzienā krīt gultnes reljefa formu (sēru) nogāzes, kā arī
erozijas virsmas. Jums jāiesniedz: mērījumu rezultāti (tabulas vai saraksta veidā).
Veczemju klinšu apkārtnē un vairākās vietās citur šajā ģeoloģiskajā maršrutā pludmales sausajā un
mitrajā daļā ir smago minerālu koncentrāti jeb kliedņi (10. attēls). Tos veido melnie rūdu minerāli
magnetīts, ilmenīts un titānmagnetīts, kā arī violetais granātu grupas minerāls almandīns. Ir sastopami
arī citi minerāli, kuru blīvums ir lielāks nekā tradicionālajiem smilšu komponentiem kvarcam un
laukšpatam.

9. uzdevums: Iepazīties ar kādu no kliedņiem. Kādu procesu rezultātā ir veidojušies smago minerālu
koncentrāti (kliedņi) Vidzemes jūrmalā? Jums jāiesniedz: atbilde uz jautājumu.

10. attēls. Rūdu minerālu un almandīna kliedņi Vidzemes jūrmalas pludmalē.

Aiz Veczemju klintīm seko visai izteiktais, akmeņainais Kutkāju rags.

Ejot pa plašu, pārsvarā smilšainu pludmali, Jūs nonāksiet līdz garākajam devona smilšakmeņu
atsegumam Vidzemes jūrmalā – Zivtiņu klintīm. Tās ir fragmentāras un lielā mērā izveidojušās tikai
2005. gada vētras laikā. Vienā no atseguma posmiem (11. attēls) var redzēt, ka vairākus metrus bieza
slāņkopa krīt aptuveni vienā virzienā. Var labi izšķirt slāņojuma virsmas un slīpslāņojumu. Līdzīgi
Veczemju klintīm, arī tur slāņojuma virsmas ir lielas sēres virsmas (šīs senās sēres nogāzes), bet
slīpslāņojums atbilst zemūdens grēdām, kuras migrēja straumes tecējuma veidā un izveidoja pašu sēres
smilšu slāņkopu.

Zivtiņu un tālāk esošajās Ežurgas (Ežurgu) klintīs var redzēt vairākus simtiem metru platus kanālus,
kuri izskatās kā lielas, lēzenas muldas. Tie redzami šķērsgriezumā, pateicoties konkrētajam atsegumu
sienu vērsumam.

11. attēls. Slīpi iegulošā slāņkopa Zivtiņu klintīs.

5
Vietām jūrmalā labi redzams, ka lielākā izmēra drupu materiāls (akmeņi) ir izvietoti vienā joslā, kas
aptuveni sakrīt ar krasta līniju (12. attēls).

10. uzdevums (starp 7. un 8. GPS punktu): Apskatiet lielo akmeņu krāvumu gar krastu. Atbildiet uz
jautājumu: kāpēc Jūsuprāt Vidzemes akmeņainajā jūrmalā un arī citur Latvijas piekrastē lielie akmeņi
ir izvietoti joslā krasta līnijas tuvumā?

12. attēls. Akmeņu izkārtojums vienā joslā krasta līnijas tuvumā pie Zivtiņu klintīm.

Devona smilšakmeņu dzelteno un sarkano krāsu nosaka galvenokārt Fe 3+ oksīdu un hidroksīdu

piejaukums. Vidzemes jūrmalas atsegumos vērojamie vidējā devona Burtnieku svītas smilšakmeņi ir
tipiski dzeltenos un sarkanos toņos. Tomēr vietām to košā krāsa pazuda un smilšakmeņi kļuva balti
(13. attēls).

11. uzdevums (8. GPS punkts). Apskatiet balto smilšakmeņu atsegumu. Mēģiniet sniegt atbildi uz
jautājumu: kāpēc šajā konkrētajā vietā smilšakmeņi ir gaiši un pēc krāsas atšķiras no citur
vērojamajiem sarkanajiem un dzeltenajiem smilšakmeņiem?

13. attēls. Baltu smilšakmeņu neliels posms Zivtiņu klintīs.

Zivtiņu klinšu dienvidu daļā šīs klintis ir diezgan zemas, taču vietām tajās var novērot dolomīta
ieslēgumus (14. attēls), kuri ir veidojušies augu darbības rezultātā. Pētījumi (Žagata 2018; Lagzdiņa
2020) liecina, ka tās ir augu sakņu struktūras. Šo secinājumu apliecina ne tikai struktūru forma, bet arī
oglekļa un skābekļa stabilo izotopu analīžu dati, kuri norāda uz augsnes procesu ietekmi struktūru
veidošanās laikā (Lagzdiņa 2020). Šobrīd vislabāk izteiktā no saknēm atsegumā vairs nav vērojama,
bet daļa no šobrīd tur vērojamajiem cietajiem dolomīta ieslēgumiem ir ar koncentrisku formu un
orientēti vertikāli. Jums ir unikāla iespēja skatīt vidējā devona augu darbības pazīmes.

12. uzdevums (9. GPS punkts): atrodiet un nofotografējiet dolomīta ieslēgumus smilšakmenī.
Jums jāiesniedz: fotogrāfija, kur redzami cieti dolomīta ieslēgumi smilšakmenī.

14. attēls. Sakņu struktūras Zivtiņu klinšu dienvidu daļā.

Tālāk pēc kopumā apauguša krasta posma Jūs nonāksiet līdz vēl vienam labi pazīstamam atsegumam –
Ežurgas jeb Ežurgu klintīm (15. attēls). To ziemeļu malu apskalo maza upīte Ežurga, kas maza ūdens
apstākļos pludmalē ir teju nemanāma.
15. attēls. Ežurgu (Ežurgas) klinšu apakšējā daļā atsedzas vidējā devona Burtnieku svītas smilšakmeņi,
bet augšējā daļā tās pašas stratigrāfiskās vienības mālainie nogulumi.

Ežurgu klinšu apakšējā daļā smilšakmeņos ir daudz savdabīgu nišu un kolonnu (16. attēls).

13. uzdevums. Apskatiet Ežurgu klinšu saposmoto virsmu un atbildiet uz jautājumu: kā veidojušās
nišas un kolonnas devona smilšakmeņos Ežurgu klintīs? (16. attēls).

16. attēls. Nišas un kolonas devona smilšakmeņu atseguma pakājē Ežurgu (Ežurgas) klintīs.

6
Uz dienvidiem no Ežurgu klintīm smilšakmeņu atsegumu vairs nav. Krasti te kļūst aizauguši, vietām
tajos ir noslīdeņi. Maršruts pamazām tuvojas Ķurmraga bākai, kura būvēta 1923.-1924. gadā, uzbūvēta
krasta augšā un līdz pat 1960. gadiem godam kalpojusi jūrniekiem. Tomēr vienā no spēcīgākajām
vētrām Latvijas vēsturē (1967. g.) bāka apgāzta, bet vēlāk krasta izskalošanas rezultātā noslīdējusi
pludmalē. Turpinoties krasta erozija, bāka nonāk aizvien tālāk no stāvkrasta jūrā. Uz ziemeļiem no
bākas krastā redzami devona nogulumieži (17. attēls).

14. uzdevums (11. GPS punkts): nosakiet Ķurmraga bākas tuvumā atsegto nogulumiežu (16. attēls)
sastāvu. Jums jāiesniedz: īss šo nogulumiežu sastāva raksturojums. (Video materiāli: 11. objekts)

17. attēls. Devona nogulumieži nedaudz uz ziemeļiem no Ķurmraga bākas (11. GPS punkts).

Uz dienvidiem no Ežurgu klintīm tikai atsevišķās vietās ir redzami nelieli devona nogulumiežu
atsegumi. Nākamie no tiem ir jau pēc vairākiem kilometriem Tūjas dienvidos. Līdz tiem var arī neiet
un noslēgt ģeoloģisko maršrutu LVM atpūtas bāzē Vasas vai Tūjas pilsētā.
Šajā maršruta noslēguma posmā vietām var vērot mazo upju un jūras krasta procesu mijiedarbību (18.
attēls).

18. attēls. Maza upīte “lauž ceļu” uz jūru caur pludmales smiltīm.

Šis maršruts bija samērā garš, bet tagad jātiek mājās!