2.1.

Latvijas ģeoloģiskā attīstība un

raksturojums

2.1.1. Latvijas ģeoloģiskās uzbūves raksturojums

Latvija atrodas uz Eirāzijas tektoniskās plātnes. Zemes garozas vidējais biezums Latvijā ir
50 - 55 km, bet Rīgas jūras līča austrumos — ap 60 km. Mūsu valsts teritorija atrodas
Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu malā, kas nav seismiski īpaši aktīva, tomēr zemes
garozā izveidojušos lūzumu dēļ pagātnē ir notikušas samērā stipras zemestrīces pie Bauskas,
Daugavpils, Liepājas, Kurzemes ziemeļos un citur, tādas ir iespējamas arī nākotnē.

Platformas uzbūvē izdala 3 stāvus :

1. Virspusē atrodas 1-310 m bieza KVARTĀRA IEŽU SEGA, kas sastāv no MORĒNAS
materiāla – dažādu drupiežu, īpaši smilts un māla, sakopojuma, kas veidojies ledus laikmetā un
tā beigās. Līdzenumos šī slāņa biezums vidēji ir 20 m, bet augstienēs lielāks;

2. Vidū ir 400-1300 m biezais PAMATIEŽU slānis, kas veidojies Paleozojā, Mezozojā un

Kainozoja senākajos periodos. Tā sastāvā ir dolomīts, smilšakmens, kaļķakmens, māli, kvarca
smiltis un citi ieži;

3. Apakšā atrodas KRISTĀLISKAIS PAMATKLINTĀJS, kas izveidojies Prekembrijā (Arhajā un

Proterozojā) un sastāv no cietajiem iežiem — granīta, gneisa un kvarcīta. Centrālajā un
dienvidrietumu daļā šis slānis ir 1000-1800 m dziļumā (maksimālais dziļums — 1923 m — pie
Priekules Liepājas rajonā), bet ziemeļos un dienvidaustrumos seklāk (minimālais dziļums — 382 m
— pie Strenčiem Valkas rajonā).

Vizuāli Zemes garoza atgādina kūku ar dažādām

kārtām, kas veidojušās atšķirīgos laika posmos.
 2.1.2. Zemes garozas un dzīvības ģeohronoloģiskā attīstība

Ēras Periodi Sākuma laiks Galvenie Apstākļi Latvijā

(pirms milj. notikumi dabā Notikumi Nogulumu Vieta,
gadu) veids dziļums

Neizdala Ap 4500 Sāk veidoties zemes Aktīvs vulkānisms, Granīti, Visā Latvijā,
garoza, plātnes un kalnu veidošanās, gneisi, konstatēts tikai
platformas, pirmatnējā veidojas kristāliskais kvarcīti dziļurbumos
Arhajs atmosfēra un hidrosfēra, pamatkllintājs., (382 - 1923 m
Prekembrijs (Kriptozojs)

rodas pirmie Austrumeiropas dziļumā).

vienšūnas organismi, platforma.
baktērijas.

Neizdala Ap 2600 Izveidojas Izveidojas kristāliskais Granīti, gneisi, Visā Latvijā,

pirmkontinents pamatklintājs, kas kvarcīti, konstatēts tikai
Protopangeja, ēras dzelzsrūda dziļurbumos (382
Proterozojs

intensīvs vulkānisms, beigās iegrimst. - 1923 m dziļumā).

rodas pirmie
daudzšūņi (tārpi).

Plašasjūras, kurās Teritoriju klāj jūra, Smiltis ar Slāņa biezums

attīstās dažādi augstie kalni sāk māla slāņiem ap 220 m,
Paleozojs bezmugurkaulnieki ar noārdīties un (māls veidojās sastopams visā
cietu čaulu (gliemji, veidojas pamatiežu jūras Latvijā, bet
trilobīti), sūkļi). Bija slāņa apakšējā apstākļos, tikai
lielkontinents kārta. smiltis - dziļurbumos.
Gondvana un 4 mazāki sauszemes),
kontinenti. nafta, termālie
ūdeņi
Paleozojs Jūrās daudz Jūras uzplūdi – Kaļķakmeņi, Slāņa biezums
ūdensaugu un Latvijas teritorija māli, nafta, 150-250 m,
galvkāju, rodas atrodas zem ūdens. minerālūde sastopams tikai
pirmās zivis. ņi dziļurbumos.

Jūru platība Jūras uzplūdi, bet Kaļķakmeņi Slāņa biezums A

samazinās, veidojas perioda ar augu un - 200 m, R – 600 -
Paleozojs
jauni kalni, jaunas beigās teritorija ir dzīvnieku 700 m,
zivju sugas, rodas sauszeme. atliekām, sastopams visā
pirmie sauszemes dolomīts. Latvijā, tikai
augi. dziļurbumos.
 Devons 405 Karsts klimats, Teritoriju klāj jūra, Latvijas Z Slānis
veidojas pirmie mālos Lodes karjerā un DA sastopams visā
tuksneši, rodas pie Cēsīm no šī smilšakmeņ Latvijā ap 700 m
abinieki un perioda ir atrastas i,DR un biezumā, pie
paparžveidīgie augi, bruņuzivju un to vidusdaļā Gaujas, Ventas,
Paleozojs jūrās maksimāla zivju mazuļu fosīlijas. dolomīts, Abavas un
izplatība. Izveidojas māli, Salacas ir
Laurāzija jeb ģipšakmeņi redzamas šī
Eiroamerika, u.c. perioda
Skandināvijas u.c. smilšakmens
kalni. klintis
(Skaņaiskalns,
Zvārtes iezis,
Ērgļu u.c. klintis).

Karbons Karsts un mitrs Jūras lagūnas klāj Smilš- Slāņa nogulumi

klimats, daudz purvu, Kurzemes DR, citur ir akmeņi, sastopami tikai
liela abinieku un sauszeme. dolomīti, Kurzemes DR.
Paleozojs paparžaugu izplatība māli,
(no tām veidojas dzeramais
mūsdienu ūdens
akmeņogles). Rodas
pirmie rāpuļi.
Laurāzija un
Gondvana sāk
dalīties.
Izplatās rāpuļi, kas Jūras lagūnas klāj Kaļķakmeņi, Slāņa nogulumi
perioda beigās Kurzemes DR, citur ir dolomīti sastopami tikai
Paleozojs izmirst, rodas pirmie sauszeme. Kurzemes DR.
kailsēkļi (skujkoki).
Saduroties Laurāzijai
un Sibīrijai, rodas
Urālu kalni un
Pangejas
lielkontinents.
Turpinās kalnu Jūras lagūnas klāj Māli, Slāņa nogulumi
veidošanās un Kurzemes DR, citur ir smilšakmeņ sastopami
Mezozojs noārdīšanās, rodas sauszeme. i mazās platībās
jauni tikai Kurzemes
rāpuļi un pirmie DR.
dinozauri. Pangeja
sāk šķelties.
 Karsts un mitrs, Jūras lagūnas klāj Kvarca Slāņa nogulumi
Mezozojs daudz jūru un purvu, Kurzemes DR, citur ir smiltis, sastopami
plaša dinozauru sauszeme. māli, mazās platībās
izplatība, rodas brūnogles, tikai Kurzemes
pirmie putni un kaļķakmeņi, DR.
zīdītāji. Pangeja smilšakmeņ
turpina šķelties. i
Ūdens baseini Notiek zemes garozas Nogulumi Slānis nav
samazinās, dinozauri pacelšanās, visur ir nav konstatēts.
Mezozojs izmirst, attīstās putni sauszeme. sastopami.
un zīdītāji. Kontinenti
iegūst mūsdienu
aprises, paplašinās
Atlantijas okeāns.
Parādās ziedaugi un
segsēkļi.
Noārdās Mezozoja Visur ir sauszeme. Nogulumi Slānis nav
kalni, veidojas nav konstatēts.
Kainozojs Himalaji, Alpi, sastopami.
Kaukāzs u.c. jaunie
kalni, Indostāna
savienojas ar
Eirāziju, attīstās putni
un zīdītāji.

Kainozojs Turpina veidoties Visur ir sauszeme. Nogulumi Slānis nav

jaunie kalni, attīstās nav konstatēts.
lielie zīdītāji, rodas sastopami.
cilvēkpērtiķi.

Kvartārs Plašs apledojums, Apledojums (4 reizes), Laukakmeņi Nogulumi

(Antropog veidojas mūsdienu veidojas mūsdienu (atnesis sastopami visā
ēns) : 1) reljefs, rodas reljefs, klimats līdzīgs ledājs no Latvijas teritorijā.
Kainozojs Leduslaik cilvēki, daudz lielu mūsdienu Skandināvij
mets jeb zīdītāju – mamuti, subarktiskajam. as),
pleistocēn zobenzobu tīģeri, alu morēnmāls,
s lāči, milzu sliņķi u.c., māls,
kas laikmeta beigās smiltis,
izmirst. grants.

2) Veidojas mūsdienu Veidojas Kūdra, Nogulumi

Pēcledus reljefs, augi un mūsdienu purva rūda, sastopami visā
Kainozojs
laikmets jeb dzīvnieki. nogulumi. saldūdens Latvijas teritorijā.
holocēns kaļķieži,
sapropelis
(ezera
kūdra).
Ģeoloģisko laiku un dzīvības attīstību bieži attēlo arī spirāles formā