Vitālijs Zelčs

KVARTĀRA NOGULUMI UN
STRATIGRĀFIJA

Kvartāra nogulumu sega, hronostratigrāfija,

veidošanās apstākļi
 SATURS
1. Kvartāra nogulumu klasifikācija
2. Kvartāra nogulumu biezums un izplatība
3. Kvartāra nogulumu virsa un ģeoloģiskais griezums
4. Pleistocēna vispārīgs hronostratigrāfiskais iedalījums
5. Pleistocēnā reģionālā un vietējā stratigrāfiskā shēma
6. Pleistocēna starpleduslaikmeti Latvijā
7. Augšpleistocēna nogulumu stratigrāfiskais iedalījums
8. Pleistocēna nogulumu datējumu rezultāti
9. Leduslaikmeta beigu posms
11. Holocēna iedalījums Latvijā
12. 14C datējumu kalibrēšanas problēma

13. Kvartāra segas uzbūves un biezuma reģionālās atšķirības

 Kvartāra nogulumu klasifikācija
Paraģenētiskā rinda Paraģenētiskā grupa Ģenētiskais tips
NEPĀRVIETOTIE Kūdrāji Zemā, augstā, pārejas (+)
NOGULUMI Dēdējumgarozas Elūvijs (augsnes) (+)
Derupcijs (nogruvuma nogulumi) (+)
Despersijs (nobiru nogulumi) (+)
NOGĀŽU NOGULUMI Gravitācijas
Soliflukcijas nogulumi (–)
Kolūvijs (noskalojuma nogulumi) (+)
Fluviālie nogulumi Alūvijs, prolūvijs, perlūvijs (+)
Deltu nogulumi Deltas nogulumu fācijas (+)
AKVĀLIE NOGULUMI
Limniskie nogulumi Limnisko nogulumu fācijas (+)
Ūdenskrātuvju nogulumi Ūdenskrātuvju nogulumu fācijas (+)
Alu nogulumi (speleotemas) Alu nogulumu fācijas (+)
SUBTERĀLIE NOGULUMI
Avotu nogulumi Avotu nogulumu fācijas (+)
Glacigēnie nogulumi Bazālā, ablācijas un baseina morēna (+)
Glacioakvālie nogulumi Glaciofluviālie nogulumi (+)
GLACIĀLIE NOGULUMI
Glaciolimniskie nogulumi (+)
Glacioeolie nogulumi Aukstā lesa fācijas (?)
Piekrastes Piekrastes eolo nogulumu fācijas (+)
EOLIE NOGULUMI
Iekškontinentālie Iekškontinentālo eolo nogulumu fācijas (+)
Dziļjūras nogulumi Atklātās jūras nogulumu fācijas (+)
Krasta zemūdens nogāzes nogulumi (+)
MARĪNIE NOGULUMI Krasta zonas nogulumi Pludmales nogulumi (+)
Lagūnas nogulumi Lagunāro nogulumu fācijas (+)
 Kvartāra nogulumu segas biezums

Biezums, m

Juškevičs V., 1995

• Maksimālais biezums 310 m ir Aknīstes apraktajā ielejveida pazeminājumā.
• Austrumlatvijas augstienēs un Kursas augstieņu paugurainēs ir pabiezināta kvartāra nogulumu sega.
Vestienas paugurainē maksimālais kvartāra nogulumu biezums sasniedz 210 m.
• Zemieņu apvidos pārsvarā ir plāna vai ļoti plāna kvartāra nogulumu kārta. Tās biezums parasti ir 0-20
m, bet plašos apvidos nepārsniedz pat 5 m.
 Kvartāra virsas uzbūve

Juškevičs V., 1995

Mūsdienu virsā pārsvarā atsedzas pēdējā segledāja nogulsnētie morēnas un ledājūdeņu nogulumi.
Salīdzinoši plašas teritorijas aizņem arī holocēna (pēcleduslaikmeta) purvu un jūras, kā arī eolie un
aluviālie nogulumi.
 Kvartāra nogulumu griezuma uzbūve

• Vertikālā griezumā kvartāra nogulumu griezuma lielāko daļu veido vēlā jeb augšējā pleistocēna
apledojuma nogulumi, kas uzkrājušies pieledāja, zemledāja un iekšledāja apstākļos. Vēlā
pleistocēna apledojums dažādā laikā Latvijā ir saukts par Virmas, Valdaja, Baltijas un Latvijas, bet
pēdējā laikā – par Vislas apledojumu.
• Senāko leduslaikmetu – Zāles (Kurzemes) un Elsteres (Lētižas) – nogulumi pārsvarā izplatīti tikai
augstienēs, bet zemienēs tie ir pārsvarā konstatēti tikai apraktajās ielejās. Turklāt vissenākā –
Menapes (Latgales) – apledojuma morēnas nogulumu sastopamība Latvijā nav pārliecinošu
pierādījumu.
• Starpleduslaikmetu nogulumi ir izplatīti sporādiski. Relatīvi plašāk tie sastopami Latgales augstienē,
bet vietām arī apraktajās ielejās.
PLEISTOCĒNA GLOBĀLĀ HRONOSTRATIGRĀFISKĀ KORELĀCIJA, versija 2010

http://www.stratigraphy.org/upload/QuaternaryChart.pdf
 Pleistocēna vispārīgs hronostratigrāfisks iedalījums Latvijā un citās
pleistocēna segledāja skartajās teritorijās
PLEISTOCĒNA APLEDOJUMU SĀKUMS PLEISTOCĒNA IEDALĪJUMS
Antarktika 34,0 milj.g. Augšpleistocēns 11,6-126 tūkst.g.
Arktika 6,0 milj.g. Viduspleistocēns 126-781 tūkst.g.
Alpi 1,806 milj.g. Apakšpleistocēns 620-2570 tūkst.g.

LATVIJA ZR-EIROPA A-EIROPA ALPI Z-AMERIKA ILGUMS (tūkst.g.)

Latvijas Vislas Valdaja Virmas Viskonsīnas 11,5-110
Felicianovas Ēmas Mikuļinas Risas-Virmas Sangamonas 110-126
Kurzemes Zāles Viduskrievijas Risas Ilinoijas 126-200
Pulvernieku Holšteinas Ļihvinas Risas-Mindelas Jarmutas 200-300(380)
Lētižas Elsteras Okas Mindelas Kanzasas 300(380)-455
Židiņu Kromeras Mučkapas Gincas-Mindelas Aftonas
455-781
Latgales (?) komplekss Donas Gincas Nebraskas
Baveles Krinicas Gincas-Donavas Pirmsnebraskas 781-1115
Menapas Tolučejevkas
Vālas 1115-1780
Eburonas Donavas
Sākums pirms 1806 tūkst.g.
 Pleistocēna stratigrāfiskais iedalījums Latvijā
Latvijas stratigrāfiskā shēma, 1991
Vispārējs stratigrāfisks Baltijas reģionālā
iedalījums stratigrāfiskā shēma, 1984 Starpmorēnu nogulumiem
Kontinentālajiem nogulumiem
R-Latvijā

Virs- Horizonts Slāņi,

Sistēma Nodaļa Posms
horizonts
Sērija Svīta Slāņi Svīta
slāņkopa
Nemunas Latvijas Latvijas Zemgales
Raunis
Augšējais

Baltijas
Vidzemes
Lejasciema Lejasciema
Vārduvas Apakš- Augšzemes
baltijas
Rogaļu
Pleistocēns
KVARTĀRS

Merķa Felicianovas
Ugandi Augšugandi Varves slāņi

Kurzemes
Vidējais

?
Apakšugandi Jūrkalnes
Ulmales svīta
slāņkopa Akmeņraga
Butenaju Pulvernieku svīta

Lietuvas Dainavas Lētižas Sudrabu slāņi

Apakšējais

Jersikas

Turgeļaju Židiņu
Dzūkijas Latgales
Meirons Z., 1991
Nozīmīgākie pleistocēna starpleduslaikmetu griezumi

Ēma !(?)
Vislas apledojuma sākumposms (?)

Zelčs V., Markots A., 2004

 Židiņu interglaciāls un Kromeras komplekss
Židiņu starpleduslaikmeta nogulumi tiek korelēts ar Kromeras interglaciālu.
Kromeras meža slānis (Cromerian Forest Bed) atsedzas Ziemeļjūras krastā starp Norfolku
un Safolku, no Veibērnas līdz Kesinglendai. Tie ir uzkrājušies laika posmā starp 780 un 450
tūkst.g.p.m.
Mūsdienās šī ilgstošā laika posma apzīmēšanai, kura laikā notika vairākkārtēja globāla
pasiltināšanās (4 interglaciāli) un atdzišana, lieto apzīmējumu Kromeras komplekss.

Klimata izmaiņas Kromeras laikā un Kromeras kompleksa korelācija ar dziļjūras nogulumu skābekļa
izotopu stadijām un paleomagnētismu (Zagwijn, 1985, 1996 ar Drees, 2004 izmaiņām).
 Interpretācija pēc skābekļa izotopa līknes

Dziļjūras nogulumu skābekļa izotopa ieraksts no urbuma serdes MD900963 (Drees, 2004).
Pirmais apledojums sākās ap 880 tūkst.g.p.m. Sākotnēji dominēja Zemes griešanās ass
sašķiebuma determinētas klimata izmaiņas (Raymo et al., 1997), bet sākot ar 900
tūkst.g.p.m. par noteicošo faktoru klimata izmaiņām kļūst Zemes orbītas ekscentritāte
(Bassinot et al., 1997). http://www.brightstarstemeculavalley.org/science/climate.html
 Latgales apledojuma laiks un iespējamais analogs

Donas apledojuma (MIS 16?) ledusvairoga maksimālās izplatības rekonstrukcija. To

pieskaita agrajam viduspleistocēnam, bet agrāk bijušajā PSRS, arī Latvijā to uzskatīja par
piederīgu agrajam pleistocēnam (Danilāns, 1973). Nav pārliecinošu pierādījumu par
Latgales morēnas nogulumu esamību Latvijā.
 Židiņu interglaciālie nogulumi: saguluma apstākļi

Kvartāra nogulumu segas uzbūve Latgales augstienes dienvidu daļā pa profila līniju
Židiņi-Rogaļi-Rāzna (Meirons, Straume, 1979).
Apzīmējumi: 1 = māls; 2 = aleirītisks māls; 3 = aleirīts; 4 = morēnas smilšaini mālainie un mālaini
smilšainie nogulumi; 5 = smalkgraudaina smilts; 6 = smilts ar granti un oļiem; 7 = kūdra; 8 =
sapropelis; 9 = smilšakmens; 10 = dolomīts; 11 = faunas atliekas; 12 = augu atliekas. Zaļā
bultiņa parāda interglaciālo nogulumu un 43. urbuma atrašanās vietu.
Urbumā II interglaciālie nogulumi atrodas intervālā no 79,4 līdz 106,6 m no zemes
virsmas (Danilāns et al., 1964). Aiznākamajā slaidā varēsim skatīt dziļāk saguļošos
nogulumus. Tajos ievērojams putekšņu daudzums ir pārgulsnēts (Danilāns, 1973),
kopējais sporu un putekšņu skaits nav liels, ir liels zāļu putekšņu īpatsvars, no
kokaugiem – dominē priede ar bērzu, ir egles un alkšņa piejaukums.
Židiņu interglaciālie nogulumu putekšņu zonas: 43. urbums
Nogulumi un intervāls, m Zonas Veģetācija Vecums Piezīmes
Mālaini aleirīti XIIb tundra
(95,7-115,9) XIIa, b Lētižas glaciāls periglaciāls
XIIa mežatundra
XIa, b, c jauktu koku mežs III klimatiskais optimums
X tundra
IXb priežu-bērzu mežs aukstuma posms
IXa, b
Sapropelis (115,9-118,6) IXa skujkoku mežs
Sapropelis, smilšains (118,6-120,0) sedimentācijas pārtraukums (?)
Sapropelis (120,0-128,6) VIII ozolu mežs ar skabārdi
egļu meži ar baltegli
VIIa, b II klimatiskais optimums
egļu meži
Židiņu interglaciāls
VI priežu-bērzu meži
Sapropelis, smilšains (128,6-128,8) sedimentācijas pārtraukums (?)
Sapropelis (128,8-144,4) V meža tundra
aukstuma posms
IV priežu mežs
IIIa, b platlapju mežs I klimatiskais optimums
Cementēta smilts (144,4-144,6) sedimentācijas pārtraukums (?)
Aleirīts (144,6-148,2) priežu-egļu mežs
IIa, b
Slokšņu māls (148,2-152,2) priežu mežs periglaciāli apstākļi
Aleirītisks māls, aleirīts Ia, b, c tundra Latgales glaciāls (?)

Atrodas intervālā no 95,7 m līdz 165,8 m no zemes virsmas. Putekšņu kompleksu zonas un nogulumu
iespējamais vecums pēc Kalniņa (1995). (?) = nogulumu vecuma attiecināšana Latgales apledojumam.
 Židiņu interglaciālie nogulumi: pagulslāņi

Žīdiņu starpleduslaikmeta nogulumu pagulslāņa putekšņu diagramma (Danilāns et al.,

1964). Apzīmējumi: 1 = morēnas nogulumi; 2 = aleirīts; 3 = aleirītiska smilts; 4 = smilšakmens; 5 = koku
putekšņi; 6 = zāļu putekšņi; 7 = sporas; 8 = Picea; 9 = Pinus; 10 = Betula; 11 = Alnus; 12 = Quercetum mixtum;
13 = Quercus; 14 = Ulmus; 15 = Tilia; 16 = Carpinus; 17 = Salix; 18 = Corylus; 19 = Artemisia; 20 =
Chenopodiaceae; 21 = Cyperaceae; 22 = Gramineae; 23 = Bryales; 24 = Polypodiaceae; 25 = Sphagnales; 26 =
Lycopodiaceae; 27 = dziļums, metros no zemes virsas.
Putekšņu diagramma norāda uz nogulumu uzkrāšanos skarba klimata apstākļos.
 Holšteinas interglaciāls
Par Holšteinas interglaciāla analogu Latvijā tiek uzskatīts Pulvernieku interglaciāls.
Pulvernieku interglaciāla ģeoloģisko griezumu veido aluviālie, limniskie un purvu nogulumi.
Šie terigēnie nogulumi satopami Vidzemes, Latgales un R-Kursas augstienē. Ļoti daudzos
urbumos tie ir konstatēti gar Lētižas upi. Šī vecuma jūras nogulumus I. Danilāns (1973)
apvienoja Ulmales svītā, taču vēlākie pētījumi (Meirons, Straume, 1979) un jaunākās
stratigrāfiskās interpretācijas (Saks et al., 2012) rada pamatotas šaubas par minēto
nogulumu viduspleistocēna vecumu.
Pulvernieku svītas nogulumu biezums nepārsniedz 4 m(!). I. Danilāns (1973) norāda, ka
tie attiecas uz starpleduslaikmeta sākumu un beigām, bet vidusposmam atbilstošie
sapropeļainās kūdras nogulumi Dēseles Lejnieku griezumā ir “tikai dažus decimetrus biezi”.
Pats griezums ir sakombinēts no vairākiem tuvumā esošiem urbumiem. Šo
starpleduslaikmeta nogulumu atrašanās vietā pamatiežu virsmas saposmojums sasniedz
10-35 m, konstatētas arī izteiktas glaciotektoniskās deformācijas (Āboltiņš et al., 2004),
segslāņa un paguļslāņa nogulumu atšķirīga uzbūve un ģenēze. Tālab Pulvernieku griezuma
uzskatīšana par Holšteinas interglaciāla stratotipo griezumu ir nosacīta tā novietojuma un
izveidošanas metodikas dēļ. Nepieciešami griezuma nogulumu absolūtā vecuma datējumi.
Lietuvā (Kondratiene & Šeiriene, 2003) uzskata, ka Holšteinas interglaciāla laikā Lietuvā
gaisa temperatūra bija 2-4°C augstāka, bet nokrišņu daudzums par 300 mm lielāks kā
mūsdienās. Ņemot vērā zemes garozas glacioizostatisko kompensāciju, Holšteinas
interstadiāla (MIS 11) otrajā pusē jūras līmenis iespējams bija 6-13 m augstāks kā
mūsdienās (Raymo & Mitrovica, 2012).
Jūras līmeņa izmaiņas Holšteinas interglaciālā

Prognozētās jūras līmeņa svārstības saistībā ar ledus tilpuma

izmaiņām 410-401 tūkst.g.p.m. (Raymo & Mitrovica, 2012).
Augšējā attēlā: Holšteinas (MIS 11) un Ēmas (MIS 5e)
interglaciālu ilguma salīdzinājums pēc LR04 bentosa
skābekļa izotopu kopas (% no VPDB). Zilā līnija atbilst
MIS 11, bet sarkanā – MIS 5e. Eistatiskā jūras līmeņa
līkne (pārtraukta līnija) ir sasaistīta ar ģeoizostātiskās
kompensācijas efektu MIS 11 laikā.
Apakšējā attēlā: Holšteinas (MIS 11) un holocēna (MIS 1)
interglaciālu ilguma salīdzinājums pēc LR04 bentosa
skābekļa izotopu kopas (% no VPDB). Zilā līnija atbilst
MIS 11, bet sarkanā – MIS 5e.
VPDB = Vienna Pee Dee Belemnite.
 Pulvernieku interglaciālie nogulumi: diagramma

Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu sporu-putekšņu diagramma (Danilāns et al.,

1964). Apzīmējums: 1 = zilganīgs māls ar sapropeļa starslāņiem; 2 = tumšpelēka smilts ar augu
atliekām; 3 = zilganpelēks māls; 4 = smilšains sapropelis; 5 = zilganpelēks aleirīts, karbonātisks; 6 =
dziļums, metros no zemes virsmas.
 Pulvernieku interglaciālie nogulumi: putekšņu zonas
Zonas Zonas raksturojums Nogulumi
Aleirīts, māls, smilšains
P5 Bērza zona
sapropelis (gitija)
Smilšaina gitija, kūdra,
P4 Priedes zona ar ievērojamu alkšņa un egles piejaukumu
smilšains aleirīts, smilts
Baltegles, skabārža un platlapju ar apakšējā daļā egles,
Smilšaina gitija, kūdra,
P3 augšējā daļā – priedes pārsvaru un augstu alkšņa
aleirīts ar augu atliekām
saturu
Egles un alkšņa apakšzona ar ievērojamu bērza
P2b klātbūtni
Kūdra, smilšaina gitija

Priedes apakšzona ar ievērojamu egles, alkšņa un bērza

P2a saturu
Aleirīts, smilts, māls

P1c Bērza apakšzona ar ievērojamu priedes piejaukumu

Māls, aleirīts, retāk smilts
P1b Priedes apakšzona ar egles un bērza klātbūtni un grants nogulumi un
gitija
P1a Bērza apakšzona ar priedes piejaukumu

Atrodas intervālā no 3,4 m līdz 8,3 m no zemes virsmas (I. Danilāns u.c., 1964). Griezumi
koncentrējas R-Kursas augstienē, it īpaši gar Lētīžas upi. Kopējais griezums ir kombinēts
no vairākiem urbumiem, kuri atrodas atšķirīgā hipsometriskā novietojumā.
 Jaunākie pētījumi Ziemeļvācijā: Detlingenas griezums

Deilingenas urbuma novietojums

(apzīmējums D kartē) un urbuma
serdes uzbūve (Koutsodendris et
al., 2010). Urbuma M23414 serde.
Urbuma serdes uzbūve:
(1) grants un smilts; (2) smilts;
(3) diatomeju dūņas; (4) neslāņots
diatomīts; (5) slāņōts diatomīts;
(6) smilts; (7) pārgulsnēts diatomīts,
daļēji slāņots.

Tas ir ar organisko materiālu bagāts limnisko nogulumu griezums Vācijas ZR 23 līdz 37 m

dziļumā no zemes virsmas. Tā izpētes rezultāti atsedz 15 tūkst.g. ilgu veģetācijas attīstības
ciklu Centrāleiropā un liecina par siltā posma noslēgumu MIS 11c otrajā pusē. Mērenā
klimata (nemorālās) veģetācijas attīstību ir pārtraukušas divas īsas (ap 300 gadu ilgi)
regresīvās fāzes, kuru laikā attīstījas boreālie un submērenie (boreāli-nemorālie) meži.
 Orbitālie parametri un klimata liecības

Orbitālie parametri un klimata liecības Holšteinas interglaciāla (MIS 11) laikā

(Koutsodendris et al., 2010). (A) Zemes orbītas ass sašķiebums; (B) insolācija uz 65°Z pl.
(Bergers & Loutre, 1991); (C) SPECMAP līkne (Imbrie et al., 1984); (D) deitērija līkne no
EPICA ledus kupola C (Jouzel et al., 2007); (E) relatīvā Globigerinoides ruber (white)
gliemežvāku izplatība; (F) pēc urbuma M23414 datiem Z-Atlantijā planktona-foraminiferu
līknes rekonstruētā vasaras jūras virsas temperatūra (Kandiano & Bauch, 2007). Pelēki
ietonētais laukums atbilst MIS 11c pēc SPECMAP (Imbrie et al., 1984). Zaļais un sarkanais
tonējums atbilst Holšteinas boreālo un nemorālo mežu intervālam Centrāleiropā. Putekšņu
zonas aizgūtas no Munsteres-Breloha Holšteinas putekšņu stratigrāfijas (Müller, 1974).
Zeme Ēmas interglaciāla optimuma laikā: 125 tūkst.g.p.m.

http://www.brightstarstemeculavalley.org/science/Eemian.html
Pēdējā interglaciāla optimums: 125 tūkst.g.p.m.

http://www.esrl.noaa.gov/gmd/ccgg/trends/mlo.html

Avots: www.scepticalscience.com/LIG3-1207.html
 Jūras līmenis pirms 125 tūkst.g.p.m.

Ilustrācija no www.scepticalscience.com/LIG3-1207.html
Avoti: Clark & Huybers, 2009; Kopp et al., 2009.
 Ēmas interglaciāla klimats: 130-114 tūkst.g.p.m.
Klimatogramma parāda gaisa
temperatūras izmaiņas no pēdējā
starpleduslaikmeta klimatiskā
optimuma līdz mūsdienām. Tā
sastādīta, pamatojoties uz Z-
Grenlandes ledus urbuma (NEEM)
datiem. Zilā krāsa parāda ledu,
kas uzkrājies auksta klimata,
sarkanā – silta klimata, bet zaļā –
pārejas klimata apstākļos. Šie
jaunie rezultāti liecina, ka Ēmas
interglaciāla laikā pirms 130 līdz
115 tūkt.g. Grenlandē klimats ir
bijis ap 8°C siltāks nekā
mūsdienās.
Avots: Watts, 2013
Augšējie grafiki parāda ledusvairoga virsas temperatūru (melnā līnija un augstuma
izmaiņas (zilā līnija). Ēmas starpleduslaikmeta sākumposmā, t.i. pirms 128 tūkst.g. Z-
Grenlandē ledvairoga virsma atradās par 200 m augstāk nekā mūsdienās, bet Ēmas
starpleduslaikmeta izsauktās regresijas dēļ, pirms 122 tūkst.g. tā virsma pazeminājās līdz
līmenim, kas bija par 130 m zemāks salīdzinājumā ar mūsdienām. Pārējā Ēmas
interglaciāla laikā ledāja virsma palika stabila, bet ledus biezums sasniedza 2400 m.
 Felicianovas interglaciālie nogulumi: diagramma

Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu sporu-putekšņu diagramma (M. Krūkle et al.,

1963). Apzīmējumi: 1 = violeti pelēkbrūnas morēnas nogulumi; 2 = granšaina smilts ar oļiem un mālainas
smilts starpkārtām; 3 = zilganpelēks mālains aleirīts; 4 = karbonātisks aleirīts (saldūdens kaļķis); 5 =
granšaina smilts; 6 = grants; 7 = kūdra; 8 = grants ar oļiem; 9 = zilganpelēkas morēnas nogulumi; 10 =
augu atliekas (a) un molusku gliemežvāki (b); 11 = kokaugu putekšņi; 12 = zāļu putekšņi; 13 = sporas; 14
= Picea; 15 = Pinus; 16 = Betula; 17 = Alnus; 18 = Quercetum mixtum; 19 = Ulmus; 20 = Tilia; 21 = Salix;
22 = Viburnum; 23 = Carpinus; 24 = Ephedra; 25 = Gramineae; 26 = Cyperaceae; 27 = Chenopodiaceae;
28 = Artemisia; 29 = Myriophyllum; 30 = Sphagnum; 31 = Bryales; 32 = Lycopodium; 33 = Polypodium; 34
= Selaginella selaginoides; 35 m zzv = dziļums metros no zemes virsmas.
 Felicianovas interglaciālie nogulumi: putekšņu zonas
Zonas Zonas raksturojums Nogulumi
F9 Priedes ar egli zona
Aleirīts, smilts, māls, nereti
Egles augšējais maksimums ar platlapju piejaukumu un satur izkliedētas organiskā
F8 ievērojamu priedes klātbūtni materiāla atliekas, gitija

Skabārdis ar liepas, vīksnas un ozola klātbūtni, ar

F7 alkšņa pārsvaru un ievērojamu lazdas daudzumu
Aleirīts un smilts, biež ar
Liepas maksimums ar nedaudz palielinātu skabārža ievērojamu organiskā
F6 daudzumu un ozolu, vīksnu un lazdu materiāla piejaukumu,
kūdra
Lazdas un vīksnas maksimums ar pastāvīgu liepas un
F5 skabārža klātbūtni un vislielāko alkšņa saturu
Ozola maksimums ar ievērojamu lazdas saturu,
F4 apakšējā daļā - priede Aleirīts, nereti un dūņains,
smilts granšaina ar dažādu
Priede un bērzs ar nelielu, bet pastāvīgu vīksnas organisko atlieku saturu
F3 klātbūtni, bet augšējā daļā parādās ozols
Bērzs un priede ar nelielu egles klātbūtni, bez platlapju Grants, smilts, aleirīts
F2 elementiem parasti ar organiskām
atliekām, saldūdens
Apakšējais egles maksimums ar priedes pārsvaru un kaļķieži. Māla un gitijas
F1 bērza klātbūtni starpkārtas.
 Pleistocēna nogulumu nozīmīgāko griezumu un datējuma vietu izvietojums

V. Zelčs et al., 2011

A – 14C augu atliekas; B – 14C mamuta atliekas; C – 14C ziemeļbrieža atliekas; D – OSL; E – 10Be; F – ESR; G – TL; H – nozīmīgākie griezumi; I – V
ledāja malas veidojumu joslas: I – Dagda; II – Kaldabruņa; III – Gulbene; IV – Linkuva; V – Valdemārpils.
Datējumu vietas:
1 – Raunis, 2 – Lejasciems, 3 – Felicianova, 4 – Rogaļi, 5 – Židini, 6 – Pulvernieki, 7 – Akmeņrags, 8 – Sudrabi, 9 – Ozoli, 10 – BALTI-12, 11 – LAT-5, 12 – MLIT-11,
13 – MLIT-13, 14 – MLIT-14, 15 – MLIT-15, 16 – MLIT-16, 17 – MLIT-17, 18 – MLIT-19, 19 – MLIT-21, 20 – MLIT-22, 21 – MLIT-23, 22 – BALTI-13, 23 – BALTI-
15, 24 – BALTI-16, 25 – BALTI-17, 26 – BALTI-18, 27 – LAT-2wm, 28 – LAT-7, 29 – LAT-12, 30 – LAT-13, 31 – NLIT-4, 32 – LAT-1, 33 – LAT-3wm, 34 – LAT-4, 35
– LAT-8, 36 – Lielauce, 37 – Ozolnieki, 38 – Ane, 39 – Kaulezers, 40 – Sece, 41 – Abavas Rumba, 42 – Krikmaņi, 43 – Vartaja, 44 – Kaltiki, 45 – Sārnate, 46 –
Tireļpurvs, 47 – Rakaņi, 48 – Burzava, 49 – Līči, 50 – Viesulēni, 51 – Līdumnieki, 52 – Progress, 53 – Savaiņi, 54 – Veclaicene Rugāji, 57 – Daugmales Tomēni, 58 –
Līčupe, 59 – Baltica, 60 – Ēkaji, 61 – Gijantari, 62 – Karateri, 63 – Lauči, 64 – Silkalni, 65 – Biksēre, 66 – Cepurīte, 67 – Ēcenieki, 68 – Zitari, 69 – Gudenieki, 70 –
Valcenieki, 71 – Baltmuiža, 72 – Strante, 73 – Ulmale, 74 – Ziemupe, 75 – Sensala, 76 – Kažoki, 77 – Lejaslabiņi, 78 – Cere, 79 – Svente, 80 – Smeceres sils, 81 –
Lodesmuiža, 82 – Dores, 83 – Pentsils, 84 – Mēri, 85 – Zvidziena, 86 – Ezernieki, 87 – Robeznieki, 88 – Talsi, 89 – Adamova, 90 – Subate, 92 – Tirelis bog, 93 –
Odziena, 94 – Nītaure, 95 – Olaine, 96 – Lubāns, 97 – Tētele, 98 – Nīgrande, 99 – Livāni, 100 – Ikšķile, 101 – Pļaviņas, 102 – Jaunpils, 103 – Rucava, 104 –
Veselava.
 Mamuta zobu emaljas un
pazemes paleoūdeņu
datējumi

Arppe, Karhu, 2010

Vieta un numurs kartē Laboratorijas numurs 14C vecums p.m. Kalendārais vecums, tūkst.g.p.m.
Ikšķile (13) LuS 7535 19 940 ± 120 24-23,5
Pļaviņas (14) LuS 7536 27 850 ± 200 33-32
Jaunpils (15) LUS 7537 40 700 ± 200 44,5-42,5
Rucava (16) LuS 7538 12 875 ± 70 15,6-15,3
Veselava (17) LuS 7539 25 800 ± 170 31,5-30
Valga OxA-11607 28 780 ± 160 34-32,5
Kallaste, Saru Hela-421 >41 500 42,5
 Ziemeļbrieža kaulu un ragu
atradumi un datējumi

Ukkonen et al., 2006

Vieta un numurs kartē Laboratorijas numurs 14C vecums p.m. Kalendārais vecums, tūkst.g.p.m.
Puze (9, 10) Hela-605 105 ± 35 AD 1710-1900
Tīreļa purvs (11) Hela-602 10 890 ± 135 13 050-12 850
Odziena (13) Hela-604 11 030 ± 80 13 110-12 990
Nītaure (15) Hela-606 11 565 ± 80 13 760-13 460
Olaine (16) Hela-603 10 780 ± 90 12 830-12 700
Lubāna ezers (18, 19) Hela-607 9980 ± 70 11 560-11 290
Tētele (20,21) Hela-608 10 345 ± 70 12 500-12 010
Pleistocēna stratotipu un nogulumu absolūtā vecuma datējumu vietas

Ēma !(?)
Vislas apledojuma sākumposms (?)

Zelčs V., Markots A., 2004

 Pleistocēna nogulumu datējumu rezultāti: ESR

Datējamais materiāls Numurs kartē un vieta ESR vecums , tūkst.g. Literatūra

Agrais Vislas laiks:
Portlandia arctica atlūzas māla lēcā C3 = Līčupe 88,5±7,3 (Tln-205-L1) Molodkov et al., 1998
Portlandia arctica atlūzas māla lēcā 97,8±8,2 (Tln-205-L1) Molodkov et al., 1998
Portlandia arctica atlūzas augšējā morēnas 95,7±8,2 (Tln-205-L1) Molodkov et al., 1998
Portlandia arctica atlūzas augšējā morēnā C3 = Daugmales Tomēni 86,0±7,3 (Tln-205-L1) Molodkov et al., 1998
Portlandia arctica atlūzas grantī 105,0±9,2 (Tln-205-L1) Molodkov et al., 1998
 Pleistocēna nogulumu datējumu
rezultāti: OSL
Jaunākie OSL datējumi ir pieejami Zelčs et al., 2012.
Pleistocene glaciations in Latvia. In: Ehlers, J.,
Gibbard, P., Hughes P. (eds), Quaternary Glaciations -
Extent and Chronology. Part IV: A closer look.
Elsewier, pp. 221-229.

Datējamais materiāls Numurs kartē un vieta OSL vecums , tūkst.g. Literatūra

Vidus Vislas laiks:
Kvarca graudi, 210-297 μm B1 = Sensala 01 43,0±5,0 Saks et al., 2007
Kvarca graudi, 210 μm B1 = Sensala 02 45±7,7 Saks et al., 2007
Kvarca graudi, 210 μm B1 = Sensala 03 44±10 Saks et al., 2007
Kvarca graudi, 210 μm B1 = Zītari 37±7,1 Saks et al., 2010
Kvarca graudi, 210 μm B1 = Ēcenieki 33±3,4 Saks et al., 2010
Kvarca graudi, 210 μm B1 = Gudenieki 45±4,2 Saks et al., 2010
Kvarca graudi, 210 μm B1 = Valcenieki 41±9,9 Saks et al., 2010
Kvarca graudi, 210 μm B1 = Ulmale 01 26±4,1 Saks et al., 2010
Kvarca graudi, 210 μm B1 = Ulmale 02 28±4,6 Saks et al., 2010
Kvarca graudi, 210 μm B1 = Baltmuiža 26±2,6 Saks et al., 2010
Kvarca graudi, 210 μm B1 = Strante 34±4,6 Saks et al., 2010
Kvarca graudi, 210 μm C1 = Ziemupe 01 47±5,4 Saks et al., 2010
Kvarca graudi, 210 μm C1 = Ziemupe 02 52±10 Saks et al., 2010
 Pleistocēna nogulumu
datējumu rezultāti: TL

Datējamais materiāls Numurs kartē un vieta TL vecums , tūkst.g. Literatūra

Holšteinas (?) starpleduslaikmets:
Laukšpats no smilts nogulumiem D4 = Adamova 161,55 (Tln-TL-48) Meirons et al., 1981
Zāles (?) leduslaikmets:
Laukšpats no morēnas D4 = Robežnieki 106,25 (Tln-TL-49) Meirons et al., 1981
Starpmorēnu nogulumi starp Zāles un Vislas morēnām
Laukšpats D4 = Židiņi 79,15 (Tln-TL-45) Meirons et al., 1981
Laukšpats C4 = Zvidziena 97,00 (Tln-TL-?) Meirons, 1986
Laukšpats D5 = Subate 92,00 (Tln-TL-?) Meirons, 1986
Laukšpats D5 = Ezernieki 40,34 (Tln-TL-? Meirons, 1986
Laukšpats B4 = Mēri 33,00 (Tln-TL-?) Meirons, 1986
Glaciofluviālie nogulumi zem Vēlās Vislas laika morēnas
Laukšpats B2 = Talsi 56,056 (Tln-TL-?) Meirons & Juškevičs, 1986

Datējamais materiāls
Vidus Vislas vecums:
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Numurs kartē un vieta
B4 = Lejasciems (Tiltalejas)
B4 = Lejasciems (Tiltalejas)
B4 = Lejasciems (Tiltalejas)
B4 = Lejasciems (Tiltalejas)
B4 = Lejasciems (Tiltalejas)
Pleistocēna nogulumu
datējumu rezultāti ar 14C
metodi
14C vecums , tūkst.g. Literatūra
>34,000 (M0-318) Vinogradov et al., 1963
32,260±0,73 (LU-159) Arslanov et al., 1975
>33,450 (LU-311A) Arslanov et al., 1975
34,500± 790 (LU-311B) Arslanov et al., 1975
36,100±3200/2300 (Tln-483) Meirons, 1992

Datējamais materiāls
Pēdējā leduslaikmeta beigu posms:
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Koksne
Gliemju vāku atlūzas
Gliemju vāku atlūzas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Pleistocēna nogulumu
datējumu rezultāti ar 14C
metodi
Numurs kartē un vieta 14C vecums , tūkst.g. Literatūra
B3 = Raunis 13,390±0,5 (Mo-296) Vinogradov et al., 1963
B3 = Raunis 13,250±0,16 (TA-177) Punning et al., 1968
B3 = Raunis 13,320±0,25 (Ri-2) Stelle et al., 1975a, b
C2 = Lielauce 11,300±0,3 (Ri-39) Zobens et al., 1969
C2 = Progress 11,950±0,11 (TA-129) Punning et al., 1967
C2 = Progress 11,875±0,11 (TA-129A) Punning et al., 1967
C2 = Āne (Sarkanais māls) 10,800±0,28 (Ri-4) Zobens et al., 1969
C2 = Āne (Sarkanais māls) 10,390±0,180(TA-128) Punning et al., 1967
C2 = Ozolnieki 10,550±0,28 (Ri-226) Segliņš et al., 1988
C2 = Ozolnieki 9,840±0,16 (Tln-239) Segliņš et al., 1988
C1 = Kaltiķi 10,780±0,22 (Ri-5) Zobens et al., 1969
C1 = Kaltiķi 10,400±0,37 (Ri-5A) Zobens et al., 1969

Datējamais materiāls
Pēdējā leduslaikmeta beigu posms:
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Koksne
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Kūdra
Pleistocēna nogulumu
datējumu rezultāti ar 14C
metodi
Numurs kartē un vieta 14C vecums , tūkst.g. Literatūra
B1= Sārnate 10,590±0,25 (Ri-24) Stelle & Veksler., 1975
B3 = Līči 10,535±0,25 (Ri-33) Stelle et al., 1975b
B3 = Līči 10,282 ±0,25 (Ri-33A) Stelle et al., 1975b
B3 = Viesulēni 11,270±0,23 (Ri-105) Stelle & Veksler., 1975
B3 = Viesulēni 11,114±0,35 (Ri-74) Stelle & Veksler., 1975
C3 = Kaulezers 10,317±0,23 (Ri-37) Stelle et al., 1975a
C3 = Sece 10,950±0,25 (Ri-36) Stelle et al., 1975b
C3 = Rakaņi 10,520±0,190(Ri-140) Veksler & Stelle, 1986
B2 = Abavas Rumba 10,410±0,09 (TA-163) Danilāns, 1973
B2 = Abavas Rumba 9,870±0,2 (TA-162) Danilāns, 1973
C1 = Vārtaja 10,840±0,13 (Ri-7A) Zobens et al., 1969
B1 = Tīreļa purvs 10,180±0,14 (Ri-305) Segliņš et al., 1988

Datējamais materiāls
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Pleistocēna nogulumu
šaubīgie datējumi ar 14C
metodi
Numurs kartē un vieta 14C vecums , tūkst.g. Literatūra
A4 = Veclaicene (Rugāji) 11,300±0,1 (TA-1865) Segliņš, 1991
A4 = Veclaicene (Rugāji) 12,180±0,08 (TA-1866) Segliņš, 1991
B4 = Līdumnieki 13,080±0,06 (LU-668A) Arslanov et al.,1981
B4 = Līdumnieki 12,780±0,1 (LU-668B) Arslanov et al.,1981
B4 = Līdumnieki 12,830±0,25 (LU-695) Arslanov et al.,1981
C1= Dēseles Lejnieki >34,000 (Mo-317 Vinogradov et al., 1963
C1 = Dēseles Lejnieki >55,000 (TA-199) Stelle et al., 1975b
C1 = Krikmaņi 12,148±0,1 Segliņš, 1988
C2 = Sāvaiņi 13,840±0,35 Sakson & Segliņš, 1990
C2 = Sāvaiņi 13,970±0,37 Sakson & Segliņš, 1990

Datējamais materiāls
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Augu makroskopiskās atliekas
Pleistocēna nogulumu
šaubīgie datējumi ar 14C
metodi
Numurs kartē un vieta 14C vecums , tūkst.g. Literatūra
C3 = Līčupe 34,300±0,06 (LU-198A) Krūkle & Arslanov, 1977
C3 = Līčupe >41,160 (LU-198B) Krūkle & Arslanov, 1977
C4 = Burzava 12,080±0,15 (LU-500A Arslanov & Stelle, 1975
C4 = Burzava 12,970±0,12 (LU-500B) Arslanov & Stelle, 1975
C4 = Burzava 10,700±0,19 (LU-501A) Arslanov & Stelle, 1975
C4 = Burzava 11,200±0,075 (Tln-7) Arslanov & Stelle, 1975
C4 = Burzava 10,869±0,75 (Tln-8) Arslanov & Stelle, 1975
C4 = Burzava 7945±0,2 (Ri-3) Arslanov & Stelle, 1975
D4 = Adamova 21,424±0,4 (Ri-72) Stelle et al., 1975b
Augšpleistocēna nogulumu hronostratigrāfiskā shēma

Zelčs, 2012
 Pēdējā leduslaikmeta beigu posms: okeāna līmeņa un
ledus seržu liecības

Grenlandes GRIP, GISP2, Teilora

urbumu ledus seržu δ18O līknes.
Oldest
Dryas

Ledājkušanas ūdeņu pulsa (MWP-

1A) korelācija ar agrā driasa
(Oldest Dryas) un leduslaikmeta
beigu posma paleotemperatūru
Oldest Dryas
līkni, kas iegūta pēc Grenlandes
urbuma seržu datiem. Laika
intervāls atbilst hronoloģijai, kas
izstrādāta balstoties uz
Barbadosas urbumu datiem un
liecina par ledājkušanas pulsu
MWP-1A bēlinga pārejas laikā.
http://www4.ncsu.edu/~jpliu/sealevel/sealevel7.swf
Leduslaikmeta beigu posma un holocēna stratigrāfiskais iedalījums
Latvija (Vidusbaltija)
Kontinentālajiem nogulumiem Jūras nogulumiem
Vecums
Svīta Posms Hronozona Indekss Palinozona Indekss Slāņi
tūkst.g.
Subatlantiskais SA SA3 1,0 Augšējais priedes maksimums Ia Pēclitorīnas
SA2 1,6 Augšējais egles maksimums Ib
Augšējais

SA1 2,8 Augšējais bērza maksimums II

Subboreālais SB SB2 3,9 Subboreālais egles maksimums III Litorīnas II Litorīnas transgresija
HOLOCĒNS

SB1 4,7 Alksnis, priede, bērzs IV Regresija

Atlantiskais AT Maksimālā (I) Litorīnas

AT1 Platlapju maksimums V
Vidējais

6,5 transgresija

Litorīnas transgresijas
AT2 Lazdas maksimums VI
7,5 sākums

Boreālais BO BO2 8,3 Spējš lazdas un alkšņa maks. VII Ancilus Ancilus ez. regresija
Apakšējais

BO1 9,0 Boreālais priedes maksimums VIII Ancilus ezers

Preboreālais PB Preboreālais bērza maksimums Joldijas
PB IX
10,0
Arktiskais un DR3 11,0 Tēteles (augšējā driasa) slāņi X Baltijas ledus ezera
subarktiskais
Leduslaikmeta

AL Kalnciema slāņi
beigu paoms
LATVIJAS

11,6 XI
12,0 Krustpils
DR2 Līvbērzes XIIa Lokālo ledus ezeru
BO Drīviņu XIIb
DR1 13,2 Virsrauņa XIIc

Palinozonu robežas dotas 14C tūkst.g. Pēdējos gados apzīmējumu “atlantiskais laiks” aizvieto ar
“holocēna klimatiskais maksimums”.
Agrais driass un pēdējā leduslaikmeta beigu posms
Sākums, Baltijas baseina
Sākums, Klimatiskie Putekšņu Veģetācijas Ģeoloģiskie Vēsturiskā
kalendārie 14 attīstības
C gadi laikposmi zonas attīstība procesi periodizācija
gadi stadijas
Baltijas ledus
X (DR3)
Vēlais ezera III Apraktā ledus
Teteles slāņi
driass stadijas a, b, c blāķu kušana,
Palielināts Krūmu tundra
auksts un fāzes, periglaciālie eolie
zālaugu
sauss Salpauselkes procesi
īpatsvars
12900 11 000 gala morēna
XI (AL)
Aprimušā ledus
Ozolnieku
Allerēds Mežatundra, kušana, senākie
slāņi Baltijas ledus
īslaicīgi bērzi, priedes, Baltijas ledus
pazemināts ezera I un II
siltāks kārkli un to ezera abrāzijas
zālaugu stadija
pundurformas un akumulācijas
putekšņu
veidojumi
13 600 11800 īpatsvars
Ledāja malas īslaicīga
Vidējais
Tipiskā un (Valdemārpils?) oscilācija,
driass XIIc (DR2)
arktiskā tundra, jaunākās zemledāja reljefa Paleolīts
auksts, Līvbērzes
zālaugi un formas, ledāja kušana, jaunāko (agrais
arktisks un slāņi
sporaugi noteces ieleju posmu un lokālo akmens
subarktisks
14 000 12 000 sprostezeru veidošanās laikmets)
Pārsvarā
XIIb (BO) dažāda tipa
Leduslaikmeta beigu posma
Bēlings Drīviņu slāņi tundra un
sākums, ledāja kušana, senezerii
mēreni paaugstināta mežatundra ar
augstienēs, ledājūdeņu noteces
siltāks, putekšņu un bērziem,
ieleju posmu un sprostezeru
subarktisks sporu priedēm,
veidošanās zemienēs
koncentrācija kārkliem,
14 650 13 000 pundurkrūmiem
Linkuvas oscilācija (ap 13,4 tūkst.
Arktiskais 14C gadu), intensīva zemledāja
Agrais
tuksnesis ar reljefa formu veidošanās plašos
driass
XIIC (DR1) arktiskās zemieņu apvidos, aprimušā ledus
auksts,
tundras blāķu kušana, noteces ieleju un
arktisks
plankumiem sprostezeru veidošanās un
18 000 periglaciālo procesu pirmsākumi
 Nogulumu 14C vecuma kalibrēšana
Pāreja no leduslaimeta beigu posma
uz holocēnu, kas sakrīt ar Baltijas
ledusezera beigu posmu un Joldijas
jūras stadiju Zviedrijas austrumu
centrālajā daļā (Björck J., 1999) pēc
kalendārajiem un un 14C gadiem.

Putekšņu Klimatiskais laika

Sākums, 14C gadi
zonas posms
IX Subatlantiskais 2500
VIII Subboreālais 5000
VII Atlantiskais
VI 8000
V Boreālais 9000
IV Preboreālais 10 200
III Vēlais driass 11 000
II Allerods 11 800
Ic Vidējais driass 12 000
Ib Bēlings 13 000
Ia Agrais driass 18 000*
Konstatētie klimata paaukstināšanās posmi Ziemeļu puslodē = pirms
* Kalendārie gadi.
13 400 – 13 000, 12 000 – 11 600, 11 000 – 10 400 14C gadiem. Porter S. C., 1997. Winter Quarter 1997, T. 1, 14.
 Holocēna iedalījums Latvijā
Sākums Sākums, 14C Klimatiskie Baltijas baseina Vēsturiskā
Putekšņu zonas Veģetācijas attīstība Ģeoloģiskie procesi
kalend. gadi gadi laikposmi attīstības stadijas periodizācija
140 Relatīvi palielinās priežu Jaunie laiki
la (SA-3) Visintensīvākā
platības, sīklapju kūdras, sevišķi sūnu kūdras, Viduslaiki
800 augšējā priedes īpatsvara pieaugums
maksimuma zona Baltijas jūra uzkrāšanās. Upju iegrau-
1100 Subatlantiskais mežu izciršanas ietekmē šanās un mūsdienu palieņu
Ib (SA-2) (Limnejas jūra)
laiks Egļu mežu maksimālā ūdens sāļuma veidošanās. Cilvēka izraisīti Dzelzs
mēreni silts un mitrs, augšējais egles samazināšanās, eolie procesi un gravu laikmets
1700 pārejas no okeāniska maksimums izplatība veidošanās.
1900 neliela jūras līmeņa
uz kontinentālu Stipri palielinās pazemināšanās Ia putekšņu zonas laikā
II (SA-1) strauji paātrinās tehnogēno
bērzu daudzums, turpina Senākās
augšējā bērza samazināties platlapju un nogulumu un reljefa formu
2500 maksimuma zona dzelzs laikmets
lazdu izplatība veidošanās
2600 2800
Palielinās egļu mežu Bronzas
III (SB-2) Otrā Litorīnas
3500 Subboreālais laiks izplatība, samazinās Augsto purvu masveida laikmets
subboreālā egles platlapju, lazdu un alkšņu transgresija
maksimuma zona (Litb) attīstības sākums un strauja
3800 samērā silts un sauss īpatsvars kūdras uzkrāšanās tajos.
ar vēsāku un mitrāku Samazinās plat- Noslēdzas nēriju veidošanās
laikapstākļu IV (SB-1) Neolīts
lapju meži, stipri Litorīnas jūras un lagūnu pārtapšana par
intervāliem alkšņa, priedes un palielinās bērzu ezeriem (vēlais akmens
bērza zona regresija
5700 4800 daudzums laikmets)
Platlapju (ozolu, Strauja kūdras
5500 Atlantiskais laiks V (AT-2) Litorīnas jūras
liepu, gobu, vīksnu) un sapropeļu uzkrāšanās.
platlapju izplatībā sasniedz maksimālā
pēcleduslaikmeta maksimuma zona transgresija (Lita) Intensīva kūdras sadalīšanās.
6700 klimatiskais maksimumu Krasta zonā dominē
optimums, Plaši izplatīti platlapji, nogulumu uzkrāšanās,
silts un mitrs, vāji VI (AT-1) Litorīnas jūras raksturīga nēriju un lagūnu
lazdas un alkšņi,
okeānisks lazdas maksimuma minimālas priežu mežu transgresijas veidošanās. Jūras ūdens
zona platības sākums sāļuma strauja palielināšanās
8900 8000
VII (BO-2)
Palielinās lazdu un alkšņu
krass lazdas un Pāreja uz Litorīnas
8300 Boreālais laiks alkšņa daudzuma audzes, ieviešas platlapji, transgresiju (iesāļš Visintensīvākā
Mezolīts
pieaugums sarūk priežu meži (vidējais
samērā silts ūdens)
un sauss, VIII (BO-1) Dominē priežu meži, Ancilus ezera saldūdens kaļķu akmens
kontinentāls uzkrāšanās. laikmets)
boreāla samērā daudz bērzu, transgresijas
(apakšējais) priedes pārējie kokaugi maz kulminācijas beigas.
10 700 9000 maksimums izplatīti
Ancilus ezera
transgresija Sākas masveidīga orga-
9500 Preboreālais laiks IX (PB)
Bērzu meži, ievērojams nogēno nogulumu uzkrā-
vēss un sa- Preboreāla
mērā sauss, (apakšējais) priežu īptsvars, pārējie Joldijas jūra (iesāļa šanās. Eolo nogulumu
kokaugiu maz izplatīti ūdens un saldūdens veidošanās, pastiprināta upju
kontinentāls bērza maksimums fāzu mija, zems iegraušanās
11 500 10 200 līmenis)
 Tomsona slānis Sedas purva kūdras griezumā

Purvos kūdras griezumā boreāla noslēgumā izdalās vāji

sadalījušās kūdras slānis jeb t.s. Tomsona slānis (Thomson,
1926) ar lielu koku atlieku koncentrāciju. Attēlā Tomsona
slānis Sedas tīrelī. Šis slānis iespējams korelējas ar B5
(Bonda notikums 5) pirms ~8100 gadiem, kas plašāk
pazīstams kā 8,2 tūkst. gadu notikums.
 Latvijas vidējā putekšņu diagramma: 1935
Pirmās Latvijas vidējās putekšņu
diagrammas izejas datus veido 20 sporu un
putekšņu diagrammas, kas iegūtas no
griezumiem visā Latvijas teritorijā.
Diagrammas nav zonētas individuāli, bet
noteiktas attīstības likumsakarības un
kopējās tendences.
Labajā pusē piešķirtie Blitta-Sernandera
sistēmas indeksi tiek pievienoti 1934. gadā
konsultējoties ar prof. P. Tomsonu.

M. Galenieks (1935), Latvijas holocēna putekšņu spektros nodala:

1. Agrā bērza zona (PB, IX);
2. Priedes zona (BO, VIII);
3. Lazdas maksimums (ATI, VI);
4. Platlapju jeb ozolmeža (Quercetum mixtum) maksimums (AT2, V);
5. Otrais jeb subboreālais egles maksimums( SB1, III);
6. Bērza augšējais maksimums (SB2, II);
7. Augšējais egles maksimums (SA1, Ib);
8. Augšējais priedes maksimums (SA2, Ia).
 Latvijas holocēna nogulumu vidējā putekšņu diagramma: 1971

I. Danilāna un V. Stelles (1971) sastādītā Latvijas holocēna nogulumu vidējā

putekšņu diagramma. Tā sagatavota balstoties uz 34 purvu griezumiem, kas
aptver visu Latvijas teritoriju. Nav dots hronozonu un putekšņu zonu vecums
gados, kaut gan pamatgriezumam – Salaspils (Torfakalna) purva griezumam ir
veikti daži 14C datējumi.
Latvijas holocēna nogulumu vidējā putekšņu diagramma: 2002

Latvijas holocēna kontinentālo

nogulumu vidējā putekšņu
diagramma kopā ar Rīgas līča un
Latvijas Baltijas jūras
ekonomiskās zonas vidējām
diagrammām, sniedz plašāku
skatījumu par nodalīto putekšņu
zonu pamatotību, nodalīšanas
kritērijiem un ļauj salīdzināt
minētās diagrammas ar
sinhroniem putekšņu spektriem
citās teritorijās.
V. Segliņa (2002) sastādītā putekšņu diagramma vizuāli
maz atšķiras I. Danilāna un V. Stelles (1971) diagrammas.
Tā veidota pēc atšķirīgas metodikas, kas paredz vietējo,
subreģionālo un reģionālo vidējo putekšņu spektru
pakāpenisku nodalīšanu. Nodalītie putekšņu spektri ir
salīdzināti ar griezumiem Igaunijā un Lietuvā, kā arī veikta
piesaiste hronozonām atbilstošiem laika intervāliem pēc
14C laika skalas.
 Bonda notikumi

Mazais leduslaikmets

Att. Temperatūras izmaiņas un

Bonda notikumi, balstoties uz
Grenlandes ledus serdes GISP2
liecību.

B1 ~1400 BP (Bonda notikums 1) — aptuveni korelējas ar Migrācijas perioda pesimumu =

(450–900 AD).
B1 ~2800 BP (Bonda notikums 2) — aptuveni korelējas ar Dzelzs laikmeta auksto epohu (900–
300 p.m.ē.).
B3 ~4200 BP (Bonda notikums 3) — korelējas ar 4,2 tūkst. gadu notikumu.
B4 ≈5900 BP (Bonda notikums 4) — korelējas ar 5,9 tūkst. gadu notikumu.
B5 ~8100 BP (Bonda notikums 5) — korelējas ar 8,2 tūkst. gadu notikumu.
B6 ~9400 BP (Bonda notikums 6) — korelējas ar ledāja aktivizācijas Erdalenas notikumu
Norvēģijā un ar auksta laika posmu Ķīnā.
B7 ~10 300 BP (Bonda notikums 7) — bezvārda notikums
B8 ~11 100 BP (Bonda notikums 8) — atbilst pārejas posmam no vēlā driasa uz preboreālu.
 Holocēna iedalījums Latvijā un Bonda (B) notikumi
Sākums Sākums, 14C Klimatiskie Baltijas baseina Vēsturiskā
Putekšņu zonas Veģetācijas attīstība Ģeoloģiskie procesi
kalend. gadi gadi laikposmi attīstības stadijas periodizācija
140 Relatīvi palielinās priežu Jaunie laiki
la (SA-3) Visintensīvākā
platības, sīklapju kūdras, sevišķi sūnu kūdras, Viduslaiki
800 augšējā priedes īpatsvara pieaugums
maksimuma zona Baltijas jūra uzkrāšanās. Upju iegrau-
1100 Subatlantiskais mežu izciršanas ietekmē šanās un mūsdienu palieņu
Ib (SA-2) (Limnejas jūra)
laiks veidošanās. Cilvēka izraisīti Dzelzs
B1 1400 mēreni silts un mitrs, augšējais egles
Egļu mežu maksimālā ūdens sāļuma
eolie procesi un gravu laikmets
1700 pārejas no okeāniska izplatība samazināšanās,
maksimums veidošanās.
1900 neliela jūras līmeņa
uz kontinentālu Stipri palielinās pazemināšanās Ia putekšņu zonas laikā
II (SA-1) strauji paātrinās tehnogēno
bērzu daudzums, turpina Senākās
augšējā bērza samazināties platlapju un nogulumu un reljefa formu
2500 maksimuma zona dzelzs laikmets
lazdu izplatība veidošanās
2600 2800
B2 2800 Palielinās egļu mežu Bronzas
III (SB-2) Otrā Litorīnas
3500 Subboreālais laiks izplatība, samazinās Augsto purvu masveida laikmets
subboreālā egles platlapju, lazdu un alkšņu transgresija
maksimuma zona (Litb) attīstības sākums un strauja
3800 samērā silts un sauss īpatsvars kūdras uzkrāšanās tajos.
ar vēsāku un mitrāku Samazinās plat- Noslēdzas nēriju veidošanās
B3 4200 laikapstākļu IV (SB-1)
lapju meži, stipri Litorīnas jūras un lagūnu pārtapšana par Neolīts
intervāliem alkšņa, priedes un palielinās bērzu ezeriem (vēlais akmens
bērza zona regresija
5700 4800 daudzums laikmets)
Platlapju (ozolu, Strauja kūdras
5500 Atlantiskais laiks V (AT-2) Litorīnas jūras
liepu, gobu, vīksnu) un sapropeļu uzkrāšanās.
platlapju maksimālā
B4 5900 pēcleduslaikmeta maksimuma zona
izplatībā sasniedz
transgresija (Lita) Intensīva kūdras sadalīšanās.
6700 klimatiskais maksimumu Krasta zonā dominē
optimums, Plaši izplatīti platlapji, nogulumu uzkrāšanās,
silts un mitrs, vāji VI (AT-1) Litorīnas jūras raksturīga nēriju un lagūnu
lazdas un alkšņi,
okeānisks lazdas maksimuma minimālas priežu mežu transgresijas veidošanās. Jūras ūdens
zona platības sākums sāļuma strauja palielināšanās
8900 8000
VII (BO-2)
B5 8100 krass lazdas un
Palielinās lazdu un alkšņu
Pāreja uz Litorīnas
8300 Boreālais laiks alkšņa daudzuma audzes, ieviešas platlapji, transgresiju (iesāļš Visintensīvākā
Mezolīts
pieaugums sarūk priežu meži (vidējais
samērā silts ūdens)
un sauss, VIII (BO-1) Dominē priežu meži, Ancilus ezera saldūdens kaļķu akmens
kontinentāls uzkrāšanās laikmets)
boreāla samērā daudz bērzu, transgresijas
(apakšējais) priedes pārējie kokaugi maz kulminācijas beigas.
10 700 9000 maksimums izplatīti
Ancilus ezera
Sākas masveidīga orga-
B6 9400 9500 Preboreālais laiks IX (PB)
Bērzu meži, ievērojams
transgresija
nogēno nogulumu uzkrā-
vēss un sa- Preboreāla
mērā sauss, (apakšējais) priežu īptsvars, pārējie Joldijas jūra (iesāļa šanās. Eolo nogulumu
kokaugiu maz izplatīti ūdens un saldūdens veidošanās, pastiprināta upju
kontinentāls bērza maksimums fāzu mija, zems iegraušanās
11 500 10 200 līmenis)
B7 10300
B8 11000
 Holocēna pēcatlantiskais laika posma iedalījums citur pasaulē

Kalifornijas akotčiekuru (bristlecone) priedes gadskārtu gredzeni Kalifornijas Baltajos kalnos. Koka
augšanas sākums ir 3431 p.m.ē. Gadskārtu gredzeni mainās no 0,22 līdz 0,66 mm. Platākie gredzeni
norāda uz labvēlīgākiem augšanas apstākļiem – siltumu, vairāk mitruma vai tiem abiem. Latvijā
dendrohronoloģiskos pētījumus veic Māris Zunde.
Attēlā redzams, ka pēcatlantiskais laika posms tiek iedalīts sīkāk:
Subboreālais 4600 – 2800 g. p. m. jeb 2600 PK līdz 7 gs. PK
Subatlantiskais laiks 2800 – 1700 g. p. m. jeb no 7 gs. PK līdz 4 gs. m. ē.
Skandiskais laiks 1700 – 1000 g. p. m. jeb no 4 gs. līdz 10 gs. m. ē.
Neoatlantiskais laiks 1000 – 700 g. p. m. jeb no 10 gs. līdz 14 gs. m. ē.
Neoboreālais laiks (Mazais leduslaikmets) pirms 700 – ~150 g. p. m. jeb no 14 gs. līdz 19 gs. m. ē.
Mūsdienu laiks pēdējos ~150 g. jeb no 19 gs. s. līdz mūsdienām
Tādējādi, ir liecības par labu holocēna pēcatlantiskā klimatiskā laikposma sīkākam iedalījumam.
 Kvartāra segas uzbūves un biezuma reģionālās īpatnības
• Vislielākais nogulumu biezums ir apraktajās ielejās, kur arī bieži ir sastopami
senākie pleistocēna nogulumi.
• Palielināts biezums ir raksturīgs Austrumlatvijas augstienēs un Rietumlatvijas
augstieņu pauguraiņu apvidos, maksimālais biezums Vidzemes augstienē.
• Ļoti plāna kvartāra nogulumu kārta zemienēs, it īpaši Austrumlatvijas un
atsevišķos apvidos – Viduslatvijas zemienē un gar augstieņu proksimālās
nogāzes pakāji.
• Stratigrāfiski vispilnīgākais griezums ir konstatēts Latgales augstienē. It īpaši
plaši pārstāvēti ir Ēmas starpleduslaikmeta un Vislas leduslaikmeta
sākumposma organisko materiālu saturošie nogulumi, kā arī viduspleistocēna
pirmā starpleduslaikmeta nogulumi.
• Ziemeļlatvijas augstienēs (izņemot Alūksnes augstieni) izdalās divas morēnas
slāņkopas, kas acīmredzot atbilst pēdējā apledojuma divām stadijām, trešā
morēnas slāņkopa izplatīta fragmentāri. Augšējās morēnas atdala bieza
glaciofluviālo nogulumu slāņkopa, kas uzskatāma kā pēdējā apledojuma
maksimālās stadijas transgresīvs veidojums.
• Problēmas:
- Nav pārliecinošu liecību par Latgales apledojuma morēnas izplatību!
- Vai Pulvernieku interstadiāla stratotips saguļ netraucēti un nav atrautenis?
Paldies par uzmanību!

JAUTĀJUMI?