Dabas resursi un to klasifikācija

DABAS RESURSI ir dabas elementi un spēki, kurus cilvēki izmanto savām

vajadzībām. Dabas resursu pieejamība ir viens no galvenajiem nosacījumiem
sekmīgai rūpniecības un citu saimniecības nozaru attīstībai.

Resursu vispārīgais iedalījums :

1. PĒC IZCELSMES :

A) BIOLOĢISKIE - savvaļas augi (sēnes, ogas, koki u.c.), dzīvnieki (vilki, brieži, zaķi,
mežacūkas u.c.), zivis,

B) ZEMES DZĪĻU - dažādi minerālresursi (māls, smilts, nafta, kaļķakmens,

ģipšakmens, dzelzsrūda u.c.),

C) HIDROSFĒRAS - ūdens (upes, ezeri, pazemes ūdeņi, jūras u.c.),

D) ATMOSFĒRAS – vējš, klimats.

2. PĒC LIETOŠANAS :

A) RŪPNIECĪBAS IZEJVIELU - koksne, kūdra, māls, dolomīts, gipšakmens u.c.,

B) PĀRTIKAS – savvaļas augi, dzīvnieki, zivis, putni,

C) ENERĢĒTISKIE - kūdra, ogles, nafta, gāze, vējš, saules enerģija, tekošs ūdens
u.c.,

D) REKREĀCIJAS UN TŪRISMA - viss, ko cilvēki izmanto atpūtai,

veselības uzlabošanai un brīvā laika pavadīšanai - pludmales, meži,
ainavas, reljefa objekti (pauguri, alas, ūdenskritumi u.c.), ārstnieciskās
vielas (dūņas, minerālūdeņi),

E) LAUKSAIMNIECISKĀS RAŽOŠANAS – augsne, ūdens, klimats.

3 . PĒC KRĀJUMU NOZĪMES :

A) PASAULES NOZĪMES - naftas atradnes Persijas līcī, Kaspijas jūrā, gāzes
atradnes Sibīrijā u.c.,

B) VALSTS NOZĪMES - Latvijas kūdras, mālu, minerālūdeņu, ģipšakmens, dolomīta

u.c. atradnes,

C) VIETĒJĀS NOZĪMES - smilts un grants, augi, dzīvnieki u.c.

4. PĒC IZMANTOJAMĪBAS PAKĀPES:

a. NEIZSMEĻAMIE RESURSI - saules, vēja, viļņu, paisuma un bēguma,

ģeotermālā, straumju u.c. enerģijas,

a. IZSMEĻAMIE RESURSI -
• ATJAUNĪGIE - augsne, kūdra, meži, augi, dzīvnieki;
• NEATJAUNĪGIE - visi minerālresursi (dažadas rūdas, ogles, nafta, gāze u.c.).

Latvijā nav pasaules nozīmes dabas resursu, bet arī esošie kalpo mūsu valsts
ekonomiskajai izaugsmei. Nozīmīgākie ir augsne, meži, ūdeņi, māls un smilts,
kaļķakmens, dolomīts (būvmateriālu izejvielas), tūrisma attīstību veicinoši
rekreācijas resursi, kā arī tādas eksportpreces, kā kūdra, ģipšakmens,
ārstnieciskās dūņas un minerālūdeņi.

Problēma ir nozīmīgu enerģētisko resursu trūkums, tāpēc mēs cenšamies izmantot

upju spēku (HES) un alternatīvos resursus, īpaši vēja enerģiju ("Vēja Parks" Liepājas
rajonā) un biogāzi. Ir labs nākotnes potenciāls arī termālo ūdeņu izmantošanai,
gāzes krātuvju ierīkošanai, naftas un dzelzs rūdas ieguvei.

Tā kā lielākā daļa dabas resursu ir izsmeļami un neatjaunojami, liela nozīme ir

jāpievērš to taupīšanai un racionālai izmantošanai, piemēram, dažādus materiālus
- metāllūžņus, makulatūru, stikla un plastmasas taru - var pārstrādāt un izmantot
vairākkārt, rūpniecībā ir svarīgi ieviest bezatlikumu ražošanas tehnoloģijas, bet no
atkritumiem var iegūt biogāzi.

Iežu iedalījums pēc izcelsmes

Magmatiskie ieži – veidojušies no magmas, tai sacietējot un pārveidojoties

(granīts, dzelzs rūda, vara rūda u.c.)
Nogulumieži – veidojušies no dažāda veida nogulumiem :
 Drupieži – no citu iežu daļiņām (smiltis, grants, māls, smilšakmens u.c.)
 Organiskie (bioloģiskie) ieži – no augu un dzīvnieku atliekām (nafta, ogles,
kūdra, dzintars, krīts u.c.)
 Ķīmiskie nogulumieži – ūdenī izgulsnējoties dažādiem sāļiem (ģipšakmens,
kaļķakmens, sāls u.c.)

Metamorfie ieži – veidojušies no magmatiskajiem un nogulumiežiem, tiem pārveidojoties

augstas tº, liela spiediena, vakuuma u.c. apstākļu ietekmē (gneisi, marmors u. c.)