Tālmācības vidusskola “Rīgas 1.

vidusskola”

Plūdu riska teritoriju identificēšana

Daugavzemes posmā “Krāslavas – Naujenes
Daugavas mežandru apvidus”
Projekta/piekļuves darbs ģeogrāfijā

Darba autors:
12. klases skolnieks Igors Broks

Darba vadītāja:
Ģeogrāfijas skolotāja Olga Kovaļova

Rīga, 2024
Ievads 3
 1.Literatūras apskats 4
1.1. Pētījuma teritorijas ģeogrāfiskā izvietojuma apraksts. 4
1.2. Dabiskie un mākslīgie plūdu cēloņi. 5
2. Materiāli un metodes 6
2.1. MS Excel analītiskās metodes apraksts statistisko datu analīzei. 6
2.2. ArcGIS Online ģeotelpiskās metodes plūdu riska kartes izveidošanai. 7
3. Pētījuma rezultātu analīze un interpretācija 8
3.1. MS Excel analītisko rezultātu analīze* 8
3.2. ArcGIS Online ģeotelpisko rezultātu analīze** 9
Secinājumi 10
Literatūras un informācijas avoti 11
Pielikumi 12
Saturs
*(LVĢMC, CSP) hidroloģisko un klimatisko datu analīzei)
**(Plūdu riska analīzei)

Ievads

2
 Pētījuma darba izvēle ir saistīta ar globālajām klimata izmaiņām, ko izraisa gan
dabiskie cēloņi, gan cilvēku darbības sekas, un tās ir kļuvušas par vienu no aktuālākajām
problēmām gan pasaulē, gan Latvijā.
Pētījuma problēma ir plūdu riski situācijā, kad ūdens līmenis pavasarī Daugavā
paaugstinās un var pārsniegt „bīstamo” atzīmi pilsētās un apdzīvotās teritorijās, kā arī stipra
lietus izraisītu plūdu riski.
Lai noteiktu teritorijas, kas ir pakļautas draudiem, tika nolemts izveidot plūdu riska
teritoriju kartes.
Pētījuma tēma: Plūdu riska teritoriju identificēšana Daugavzemes posmā “Krāslavas
– Naujenes Daugavas mežandru apvidus”.
Pētījuma mērķis. Izveidot plūdu riska teritoriju kartes Daugavzemes posmā
“Krāslavas – Naujenes Daugavas mežandru apvidus”, uz kuras tiek identificētas lielas (10%)
un vidējas (1%) varbūtības plūdu teritorijas.
Pētījuma mērķa sasniegšanai ir noformulēti uzdevumi:
1) Veikt zinātniskās literatūras un publikāciju izpēti par pētījuma teritorijas
ģeogrāfisko izvietojumu un reljefu, kā arī par dabiskajiem un mākslīgajiem plūdu cēloņiem.
2) Veikt LVĢMC hidroloģisko un klimatisko datu analīzi.
3) Piedalīties zinātniskajās ekspedīcijās Daugavzemes posma “Krāslavas – Naujenes
Daugavas mežandru apvidus” teritorijas fotografēšanai.
5) Pielietot ģeotelpisko metodi plūdu riska teritoriju kartes izveidošanai ar
atkārtošanās varbūtību 1% un 10%.
Pētījumā izmantotās metodes: analītiskā metode vēsturisko hidroloģisko un
klimatisko datu analīzei ar MS Excel rīkiem un ģeotelpiskā metode plūdu riska teritoriju
identificēšanai ar ArcGIS Online rīkiem.
Pētījuma hipotēze: Plūdu riska draudi pēdējo 10 gadu laikā ir kļuvuši biežāki.

1. Literatūras apskats
3
 1.1. Pētījuma teritorijas ģeogrāfiskā izvietojuma apraksts
Pētījuma teritorija atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Latgales plānošanas reģionā,
Daugavpils un Krāslavas novados, Daugavas abos krastos no 84 m vjl. līdz 175 m vjl,
Daugavas ielejas Augšdaugavas pazeminājumā, no Baltkrievijas līdz Daugavpilij.
“Daugava (vāc. Düna, senāk Duna, Dina; krieviski Zapadnaja Dvina, lībiski Vēn,
Veina; skandināvu teikās Tuna, Viņa, Veina) upes vēsturiskie nosaukumi” (Avotiņa, 1996).
Augšdaugavas pazeminājums Daugavas labajā krastā robežojas ar Latgales augstienes
Dagdas pauguraines dabas apvidu un Daugavas kreisajā krastā – ar Augšzemes augstienes
Skrudalienas pauguraines dabas rajonu.
“Neapplūdinātajā vidusteces posmā (ap 20–25 km Polockas zemienē, 60–70 km pa
robežu starp Augšzemes un Latgales augstienēm, ap 100 km Austrumlatvijas zemienē) pats
nozīmīgākais, ģeoloģiski vissarežģītākais un daudzveidīgākais ir ielejas posms starp Krāslavu
un Daugavpili” (Eberhards, 1996: 35).
Daugavzemes posma “Krāslavas – Naujenes Daugavas mežandru apvidus” teritorijas
platība ir 47 441 ha jeb 474,41 km2, tā ir izveidota ArcGIS Online vidē, pamatojoties uz
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) vektordatu izolīnija slāņi, sk. 1.1. attēlu.

1.1.attēls. Daugavzemes teritorijas posmā “Krāslavas – Naujenes Daugavas mežandru

apvidus”
Pētījuma teritorija iekļauta Daugavzemē, kas ir viena no 16 ainavzemēm saskaņā ar K.
Ramana 1994. gadā izstrādāto Latvijas ainavu rajonēšanas shēmu.
“Docenta Kamila Ramana devums ģeogrāfijā un ainavu zinātnē kopā ar A.
Jaunputniņu un V. Klani ir ļoti nozīmīgs ..” (Nikodemus, 2017).
Daugavzemes teritorijas posmā “Krāslavas – Naujenes Daugavas mežandru apvidus”
atrodas unikālie Daugavas loki, gleznainie skati uz upes krācēm un ielejas mežainajiem
krastiem.
“Lai saglabātu unikālo Daugavas ielejas vidusteces ainavu, vērtīgos dabas
kompleksus, dabas daudzveidību tajos, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus tika dibināta
Daugavas loku teritorija” (Dabas aizsardzības pārvalde, 2022).
Zinātniskās ekspedīcijas gaitā, kas notika 2022. gada augustā, tika veikta pētījuma
teritorijas fotografēšana, sk. 2. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. attēlus.
1.2. Dabiskie un mākslīgie plūdu cēloņi

4
 Plūdus var izraisīt gan dabiski jeb klimatiskie un hidroloģiskie, gan mākslīgie jeb
cilvēku radīti apstākļi.
“Plūdu apdraudētās teritorijas pēc to izcelsmes Daugavas UBA (upju baseinu
apgabals) iedalāmas divās pamata grupās: teritorijas, kuras applūst dabas apstākļu ietekmes
rezultātā (palu ūdeņu vai jūras uzplūdu dēļ); teritorijas, kuru applūšanu var izraisīt cilvēku
darbības ietekme” (LVĢMC, 2015).
“Lai samazinātu plūdu izraisītās negatīvās sekas, Latvija veic plūdu riska novērtējumu
saskaņā ar 2007. gada 23. oktobrī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas
2007/60/EK „Par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību” (LVĢMC, 2018:4).
“Direktīva 2007/60/EK paredz, ka dalībvalstis veic sākotnējo plūdu riska novērtējumu
savas valsts teritorijām, kas varētu applūst, saskaņā ar šādiem scenārijiem: a) mazas
varbūtības plūdi ar atkārtošanās periodu > 200 gadiem, b) vidējas varbūtības plūdi – ar
iespējamo atkārtošanās periodu: ≥ 100 gadiem. c) lielas varbūtības plūdi – bieži, ar
atkārtošanās periodu ≤ 10 gadiem)” (LVĢMC, 2018:19).
Pētījuma teritorija Augšdaugavas pazeminājuma posmā no Baltkrievijas līdz
Daugavpilij ir pakļauta plūdu riskiem, ko izraisa pavasara palu ūdeņu daudzums.
Pētījuma teritorija ir “pakļauta plūdu riskam, kas ir saistīts gan ar pavasara paliem
sniega kušanas un lietus dēļ, gan ar ledus sastrēgumiem” (LVĢMC, 2018:13).
“Nokrišņu sadalījums ir nevienmērīgs, to ietekmē paugurainais reljefs un valdošo vēju
virziena mainība atkarībā no gadalaika” (LVĢMC, 2015).
Lai saprastu, cik bieži notiek mazas, vidējas un lielas varbūtības plūdi, pētījumā tika
nolemts analizēt LVĢMC daudzgadīgos hidroloģiskos novērojuma datus (ūdens līmeni) par
pēdējiem 100 gadiem.
Darbā tika analizēti arī LVĢMC daudzu gadu klimatisko novērojumu dati: nokrišņu
daudzums, ledus biezums un caurplūdums.
Antropogēnie jeb mākslīgie faktori, kas var izraisīt plūdus, ir saistīti ar ūdenskrātuvju
un citu hidrotehnisku būvju ierīkošanu. HES būvniecība var izraisīt plašas teritorijas
applūdināšanu, plūdus var izraisīt arī avārijas ūdenskrātuvēs un hidrotehniskajās būvēs.
“Mākslīgās – cilvēku radītās (antropogēni izraisītās) applūdinātās vai applūdinājuma
ietekmētās teritorijas ir saistītas ar ūdeņu dabiskā režīma mākslīgām izmaiņām” (LVĢMC,
2018:10).
“Padomju laiku projektā Daugavpils HES bija paredzēta 150–200 MW jauda; šādas
elektrostacijas būvniecības rezultātā tiktu applūdinātas plašas teritorijas ne tikai Latvijā, bet
arī Baltkrievijā” (Dubovikovs, 2012.).
“Negatīva Daugavpils HES projekta puse ir samērā lieli applūdinājumi, sevišķi līdz
Krāslavai un Baltkrievijā” (Jaunzeme, 1996: 82–83).
1986. gadā savā rakstā D. Īvāns un A. Snips uzsāka kampaņu pret Daugavpils HES
celtniecību. Tā kā sabiedrībā jaunās HES būvniecībai bija daudz pretinieku, tas ietekmēja
Tautas atmodas kustību Latvijā (Trešās Atmodas uzsākšanu), kas beidzās ar pilnīgu valstiskās
neatkarības atjaunošanu.
Galvenais sadaļas kopsavilkums: pētījuma teritorija ir pakļauta plūdu riskam, ko
izraisa galvenokārt dabiskie cēloņi. Lai samazinātu plūdu radītās negatīvās sekas, Latvija
regulāri veic plūdu riska novērtējumu saskaņā ar Plūdu Direktīvām.
Lai saglabātu unikālu Daugavzemes ainavu apvidus teritoriju, ir nepieciešams
samazināt negatīvo mākslīgo ietekmi uz vidi un nepieļaut tās transformāciju jaunas HES
būvniecības rezultātā, atrast un attīstīt inovāciju tehnoloģijas, kas ļautu saražot apkārtējai
videi draudzīgu elektroenerģiju.
2. Metožu apraksts

5
 Šajā sadaļā tika aprakstītas datu vākšanas un analīzes metodes, to izvēles pamatojums.
Galvenokārt pētījumā MS Excel rīkiem tika veikta LVĢMC vēsturisko klimatisko un
hidroloģisko datu analīze par pēdējiem 100 gadiem. ArcGIS Online tika veikts ar ģeotelpisko
rīku pielietojumu plūdu riska teritoriju identificēšanai ar atkārtošanos vienu reizi 10 gados un
ar atkārtošanos vienu reizi 100 gados.

2.1. MS Excel analītiskās metodes apraksts statistisko datu analīzei.

LVĢMC daudzgadīgo hidroloģisko un klimatisko novērojumu datu apstrāde tika
veikta ar Microsoft Office Excel (MS Excel) datu apstrādes rīkiem.
Lai identificētu iespējamos plūdus tika analizēti Latvijas Vides ģeoloģijas un
meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidroloģisko novērojumu dati no 1921. gada līdz 2022.
gadam un Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pēc datu vākšanas tika veikta statistisko datu apstrāde ar MS Excel rīkiem, iegūto datu
vizualizācijai tika izveidotas stabiņu, līniju un sektoru diagrammas.
“Stabiņu diagrammā var attēlot datus, kas ir sakārtoti darblapas kolonnās vai rindās”
(Microsoft Office, 2022).
“Līniju diagrammā var attēlot datus, kas darblapā ir sakārtoti kolonnās vai rindās.
Līniju diagrammā kategoriju dati ir vienmērīgi izvietoti uz horizontālās ass, bet visi vērtību
dati ir vienmērīgi izkārtoti uz vertikālās ass” (Microsoft Office, 2022).
“Sektoru diagrammā var attēlot datus, kas sakārtoti vienā darbgrāmatas kolonnā vai
rindā. Tajā tiek attēlots vienas datu sērija elementu lielums proporcionāli šo elementu
summai” (Microsoft Office, 2022).
Vēsturiski datu analīzei MS Excel vidē var izveidot prognozi.
“Prognoze var palīdzēt plānot pārdošanas apjomus, nepieciešamos krājumus vai
patērētāju tendences” (Microsoft Office, 2022).
Plūdu riska varbūtības analīzei, tika pielietota MS Excel metodoloģija sekojošā secībā:
1) analizēti un importēti LVĢMC *xlsx. formātā;
2) izveidotas 3.1. un 3.2 tabulas,
3) izveidota stabiņu diagramma, sk. 3.1. attēlu.
Plūdu riska prognozei, tika izmantota formulas funkcija Forecast.linear, kas ir
Lineāra prognoze vai Divu periodu vidējais mainīgais. Izmantojot esošās vērtības aprēķina
vai prognozē nākotnes vērtību.
“Prognozētā vērtība ir y–vērtība dotajai x–vērtībai. Zināmās vērtības ir esošās x–
vērtības un y–vērtības, un jaunā vērtība tiek prognozēta, izmantojot lineāro regresiju”
(Prognozes izveide, 2016).
Datu analīzei, lai radītu, ka kaut kas pieaug vai samazinās stabilā tempā, izmanto
lineāra tendences līkni.
“Lineāra tendences līkne ir optimālas taisnas līnijas, kas tiek izmantota ar vienkāršām
lineārām datu kopām” (Microsoft Office, 2022).
“Tendenču līkne ir visuzticamākā tad, kad tās R kvadrātā vērtība ir 1 vai tuvāk”
(Microsoft Office, 2022).
Ja piemēram R kvadrātā vērtība ir 0,9036, tas nozīmē, ka līkne diezgan precīzi atbilst
datiem.

6
 2.2. ArcGIS Online ģeotelpiskās metodes apraksts plūdu riska kartes
izveidošanai.
ArcGIS Online vide nodrošina nepieciešamos rīkus pilnvērtīgai interaktīva
kartogrāfiskā materiāla veidošanai un attēlošanai.
“ArcGIS Online pieejami dažādi rīki un tematiskas lietotnes, kuras nodrošina ērtu
piekļuvi ģeotelpiskajai informācijai” (Envirotech, 2023).
ESRI skolas programmas ietvaros SIA “Envirotech” nodrošina skolu ar ArcGIS
Online licencēm un ļauj izmantot izmantojot gatavus datu slāņus no “Living Atlas” datu
bāzes, plūdu riska kartes izveidei telpiskajai analīzei.
“Ražotājs Esri nodrošina lielu skaitu pamatkaršu un citus ģeotelpiskos datus, kurus
varat pievienot savām interaktīvajām kartēm un lietotnēm” (Envirotech, 2023).
Plūdu riska kartes izveidošanai ir iespējams pievienot ArcGIS Online vidē vektordatu
slāņus no programmas datu bāzes un *shp, *csv un *xls / xlsx failus.
Visi vektordatu slāņi atbilst 1992. gada Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai.
“Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma ir 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēma
(turpmāk – LKS-92)” (LĢIA, 2023).
“Visi vektordatu slāņi ir izveidoti “Transversālā Merkatora projekcijā; ass meridiāns
24° 00’ 00” A.g.; mēroga koeficients 0.9996; elipsoīds GRS80; koordinātu sistēmas atskaites
punkti: no ass meridiāna 500 000 m; no ekvatora – 6 000 000 m.” (Envirotech, 2022).
Plūdu riska teritoriju kartēšanai ArcGIS Online sākas ar jaunās kartes izveidošanu un
saglabāšanu ar nosaukumu Daugavzeme.
Līnijas, poligonu, tekstu un punktu slāņu pievienošana notiek ar rīkiem:
Pievienot/Living Atlas un Pievienot/ Meklēt pēc slāņiem.
“ArcGIS Online rīki ļauj analizēt datus, lai no tiem iegūtu jaunu informāciju,
piemēram, apkopot vairākus slāņus vienā, veidot braukšanas laika teritorijas vai bufera zonas”
(Envirotech, 2022).
Ģeotelpisko metožu pielietojuma rezultātā tika noteiktas plūdu riska teritorijas ar
varbūtību 1% un 10 %, Lai tos vizualizētu ar dažādām krasām tika pielietoti simbolizācijas
rīki.
“Plašās simbolizācijas pielāgošanas iespējas palīdzēs saskatīt sakarības starp datiem
un datu kopām” (Envirotech, 2023).
Kartes saglabāšanai *.jpg formātā jāizvēlas: Jaunajā MapViewer → Drukāt →
Izkārtojums → Nosaukums (definējam) → Lapas iestatījumi (A4 formāta ainavorientācija) →
Faila formāts (JPG) → Papildu opcijās atzīmē “Iestatīt mērogu”, “Autoru”, “Iekļaut
apzīmējumus” → spied “Eksportēt”.

7
 3. Rezultātu apkopojums un analīze
Šajā sadaļā pētījuma iegūti dati gan analītisko, gan ģeotelpisko metožu pielietojuma
rezultātā. Visi rezultāti ir atspoguļoti šīs sadaļas tabulās un attēlos.

3.1. MS Excel analītisko rezultātu analīze.

Analizējot LVĢMC hidroloģisko informāciju, tika konstatēts, ka maksimālais ūdens
pacelšanās līmenis pēdējo 100 gadu laikā tika reģistrēts Daugavpilī 1937. gadā – 9,49 m,
Krāslavā 1931. gadā – 12,68 m un Piedrujā 1956. gadā – 14,80 m. Pēdējo 10 gadu laikā 2013.
gadā – Daugavas ūdens līmenis pārsniedza 2013. gadā Daugavpilī – 7,93 m, Krāslavā – 9,45
m un Piedrujā – 12,15 m, sk. 3.1.tabulu.
3.1. tabula. Maksimālais ūdens līmeni pēc novērojumu stacijām
Ūdens līmenis (m) pēc novērojumu
Novērošanas intervāls Novērots maksimālais stacijas datiem
(gadi) ūdens līmenis (gads)
Daugavpils Krāslava Piedruja

1971–1980 1979 7,09 7,77 10,19

1981–1990 1986 7,46 8,68 11,23

1991–2000 1994 7,58 8,98 11,68

2001–2022 2013 7,93 9,45 12,15

1971–2022* 2013* 7,93 9,45 12,15

Analizējot diagrammā iegūtos datus, tika konstatēts, ka maksimālais ūdens celšanās

līmenis pēdējo 100 gadu laikā ir reģistrēts Daugavpilī 1937. gadā, Krāslavā – 1931. gadā un
Piedrujā – 1956. gadā. Plūdus var izraisīt arī lietus, kas rodas klimata pārmaiņu rezultātā, tā
biežums un stiprums var palielināties.
Pēc iegūtajiem datiem tika izveidota stabiņu diagramma MS Excel vidē (Plūdi ar
atkārtošanos vienu reizi 10 gados – varbūtība 10%) , sk. 3.1. attēlu.
1400
ūdens līmenis, cm

1200
1000
800
600
400
200
0
1979 1986 1994 2013
Daugavpils Krāslava Piedruja

3.1. attēls. Ūdens kāpums ar varbūtību 10% pavasara palu ietekmē

8
 Pēc 3.1.1. attēla un 3.1.2. tabulas var redzēt, ka 2013. gadā ūdens celšanās līmenis ir
bijis vislielākais nevis par pēdējo 10 gadu laikā, bet arī par pēdējo 50 gadu laikā, kas atbilst
plūdiem ar atkārtošanās varbūtību 2%.
3.2. ArcGIS Online ģeotelpisko rezultātu analīze.
LVĢMA hidroloģisko datu par pēdējiem 100 gadiem apstrādes rezultātā tika
konstatēti gadi ar vislielāko jeb ekstremālo ūdens līmeņa kāpumu pēc trīs novērojumu staciju
– Daugavpils, Krāslavas un Piedrujas – datiem. Datu vizualizācijai ArcGIS Online
hidroloģiskie, NS nulles atzīmes dati, kā arī augstuma atzīmes virs jūras līmeņa ir apvienoti
tabulā, sk. 3.2. tabulu.
3.2. tabula. Ekstremālās ūdens līmeņa celšanās rādītāji pēdējo 100 gadu laikā
Radītājs Daugavpils gads Krāslava gads Piedruja gads

NS nulles atzīmes,
85,94 – 95,34 – 96,04 –
m vjl.

Ūdens pacelšanās
7,93 2013 9,45 2013 12,15 2013
metros, 10%

Augstuma atzīmes,
93,87 2013 104,79 2013 108,19 2013
m vjl.

Ūdens pacelšanās
9,49 1937 12,68 1931 14,8 1956
metros, 1%

Augstuma atzīmes,
95,43 1937 108,02 1931 110,84 1956
m vjl.
Pēc datu rādījumu noapaļošanas tika veikta datu vizualizācija ar ģeotelpisko metodi
ArcGIS Online vidē. Plūdu riska teritorijas identificēšanai pēc 3.2.1. tabulas notika rezultātu
noapaļošanas Daugavpilī (94 m vjl. un 96 m vjl.), Krāslavā (105 m vjl. un 108 m vjl.) un
Piedrujā (108 m vjl. un 111 m vjl.).
ArcGIS Online vidē no augstumlīkņu vektordatu slāņiem, jeb izolīnijām tika
izveidotas plūdu riska teritorijas, sk. 3.2. attēlu.

3.2.attēls. Plūdu riska karte

No izveidotajām slāņu atribūtu tabulām tika iegūtas plūdu riska teritorijas platības ar
atkārtošanās varbūtību 1% (40,9 km2) un atkārtošanās varbūtību 10% (23,3 km 2). Plūdu
ekstremālā līmeņa kāpuma vizualizācijai tika izveidots interaktīvais modelis un ierakstīta

9
publiski pieejama MP4 datnē, sk. https://youtu.be/n1WBb3gS8LE. Pēdējo 100 gadu laikā
vislielākie ūdens celšanās gadi bija novēroti: Daugavpilī – 1937. gads, Krāslavā –1931. gads
un Piedrujā – 1956. gads. Pēdējo 10 gadu laikā vislielākā ūdens līmeņa celšanās bija novērots
2013. gadā.
Secinājumi
1. Pētījuma hipotēze ir apstiprinājusies: plūdu riska draudi pēdējo 10 gadu laikā ir
kļuvuši gan biežāki, gan postošāki, par ko liecina 2013. gads, kad ūdens līmenis Daugavā
pavasarī pacēlās un pārsniedza „bīstamo” atzīmi: Daugavpilī – 93,43 m vjl., Krāslavā – 95,34
m vjl. un Piedrujā – 96,04 m vjl. Jāpiebilst, ka 2013. gada plūdi bija vislielākie arī pēdējo 50
gadu laikā.
2. Globālās klimata pārmaiņas var izraisīt plūdu riska draudu pastiprināšanos, tāpēc
svarīgi izpētīt to dabiskos izraisītos cēloņus. Analizējot LVĢMC hidroloģisko novērojuma
datus par pēdējiem 100 gadiem, tika konstatēti vislielākie ūdens celšanās gadi: Daugavpilī –
1937. gads, Krāslavā – 1931. gads un Piedrujā – 1956. gads.
3. Pētījuma rezultāti norāda, ka plūdus var izraisīt arī stiprs lietus. Pēdējo 10 gadu
laikā vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Daugavpilī 2017. gadā – 954,9 mm, kas
salīdzinājumā ar normu – 632,7 mm – ir par 322,2 mm (~1/3) vairāk.
4. Pētījuma rezultāti norāda, ka caurplūduma maksimālie rādījumi tika konstatēti
1994., 2004., 2010., 2011., 2013. gadā un ledus biezuma maksimālie rādījumi – 1996., 2006.,
2012. gadā. Maksimālās caurplūduma un ledus biezuma radītāji ietekmē plūdu riska rašanos.
5. Plūdu riska draudus var izraisīt arī mākslīgi cēloni. Tāpēc svarīgi nepieļaut
Daugavzemes teritorijas “Krāslavas – Naujenes Daugavas mežandru apvidus” transformāciju
jaunas HES būvniecības rezultātā, nepieciešams atrast un attīstīt inovāciju tehnoloģijas, kas
ļautu saražot apkārtējai videi draudzīgu elektroenerģiju.
6. Lai samazinātu plūdu izraisītās negatīvās sekas, Latvija regulāri veic plūdu riska
novērtējumu saskaņā ar Plūdu Direktīvām.
7. Vizualizācijas rezultātā ArcGIS Online vidē tika izveidota Daugavzemes “Krāslavas
– Naujenes Daugavas mežandru apvidus” plūdu riska teritoriju karte, uz kuras ir identificētas:
vidējas varbūtības – ar iespējamo atkārtošanās periodu 100 gadiem – plūdu teritorija aizņem
40,9 km2, un lielas varbūtības – bieži, ar atkārtošanās periodu ≤ 10 gadiem – plūdu teritorija
aizņem 23,3 km2.
8. Nobeigumā var konstatēt, ka pētījuma mērķi un uzdevumi tika sasniegti.

Literatūras un informācijas avoti

10
1. Avotiņa, R. (1996). Daugavas raksti: no Koškovciem līdz Daugavpilij. Raksts:
Augšdaugavas vietvārdi Daugavpils rajonā. Rīga: Latvijas Kultūras fonds (25. –26. lpp.).
2. Dabas aizsardzības pārvalde, (2014). Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”.
Daugavpils,,Pieejams:
https://cb–nature.daba.gov.lv/upload/File/AAA_Augsdaugava_14.pdf.
3. Dabas aizsardzības pārvalde, (2022). Augšdaugava. Pieejams:
https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/aizsargajamo_ainavu_apvidi/augsdaugava/
4. Daugavpils novada dome, (2014). Daugavpils novada teritorijas plānojums 2012.–
2023.gadam. Daugavpils, Pieejams:
https://www.daugavpilsnovads.lv/Media/Default/planojums/DND_TP_Vides_Parskats_2_
red.pdf
5. Dreiblats, U. (1996). Daugavas raksti: no Koškovciem līdz Daugavpilij. Raksts: Daugavas
muzeja fotokolekcijā. Rīga: Latvijas Kultūras fonds (104. lpp.).
6. Dubovikovs, A. (2012). Daugavpils HES celtniecība atkal ir uzmanības centrā. Latgales
Laiks, (20.07.2012.)
7. Eberhards, G. (1996). Daugavas raksti: no Koškovciem līdz Daugavpilij. Raksts: Senākā
ieleja Latvijā. Rīga: Latvijas Kultūras fonds (35.-39.lpp.).
8. Gulbe, B. (2011). 1922. gada pavasara plūdi Daugavpilī un apkārtnē: norise un sekas.
Rīga: LU. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/13550
9. Jansons, B., Trukšāns, L. (1996). Daugavas raksti: no Koškovciem līdz Daugavpilij.
Raksts: Augšdaugavas dabas pieminekļi. Rīga: Latvijas Kultūras fonds (125. lpp.).
10. Jaunzeme, H. (1996). Daugavpils HES. Daugava un mēs. Rīga: Sprīdītis (82. lpp.).
11. Kovaļevska, O. (1996). Daugavas raksti: no Koškovciem līdz Daugavpilij. Raksts:
Vietvārdi Krāslavas rajona piedaugavas pagastos. Rīga: Latvijas Kultūras fonds (96. lpp.).
12. MS Office 365 Excel, (2023). Darbs MS Excel vidē. Pieejams: https://support.office.com/
13. LVĢMC, (2018). Sākotnējā plūdu riska novērtējuma ziņojums 22.12.2021.–2027. gada
plūdu risku pārvaldības plānu sagatavošanai. Rīga. Pieejams:
https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Udens/Ud_apsaimn/UBA%20
plani/Sakotneja_pludu_riska_novertejuma_zinojuma_projekts_22_12_2021–
2027_Pludu_riska_pavaldibas_planu_sagatavosanai.pdf
14. Nikodemus, O. (2017). Docenta Kamila Ramana devums ģeogrāfijā un ainavu zinātnē.
Rīga: LU. Pieejams:
https://www.geo.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/gzzf/Konferences/Ramans
_100.pdf
15. SIA Envirotech, (2023). Envirotech dati: Plānošanas reģioni. Rīga. Pieejams:
https://hub.arcgis.com/datasets/0c1835385bad4d12bed4b7dfa4b2da29

11
 Pielikumi
1. pielikums
1. tabula. Ūdens līmeņa celšanās (cm), dati no trim novērojumu stacijām
gads Daugavpils Krāslava Piedruja gads Daugavpils Krāslava Piedruja

1945 652 726 957 1995 466 576 800

1946 679 756 988 1996 516 615 850

1947 771 837 1084 1997 369 464 626

1948 672 758 993 1998 373 487 700

1949 600 680 905 1999 709 832 1085

1950 497 575 804 2000 575 692 928

1951 946 1091 1366 2001 474 520 815

1952 424 503 716 2002 443 560 774

1953 802 980 1225 2003 279 392 582

1954 478 485 686 2004 762 876 1157

1955 752 869 1119 2005 598 697 931

1956 930 1194 1480 2006 432 534 771

1957 507 581 811 2007 506 596 826

1958 848 1041 1314 2008 430 531 674

1959 593 666 905 2009 520 635 659

1960 469 546 769 2010 772 911 1163

1961 408 491 704 2011 680 795 998

1962 804 982 1236 2012 613 719 680

1963 746 830 1076 2013 793 945 1215

1964 650 732 972 2014 265 338 528

1965 707 802 1055 2015 236 344 533

1966 743 846 1095 2016 243 351 549

1967 563 641 875 2017 612 610 834

1968 735 840 1088 2018 485 597 822

1969 451 527 750 2019 248 359 550

1970 745 850 1102 2022 307 414 615

12
 2. tabula. Caurplūduma un ledus biezuma maksimālie rādījumi
Ledus
Caurplūdums, Caurplūdums,
gads Mēnesis gads Mēnesis biezums, Mēnesis
m3/sek. m3/sek.
mm

1965 3080 aprīlis 1996 2070 aprīlis 590 marts

1966 3300 aprīlis 1997 1150 Jūnijs 330 februāris

1967 2080 aprīlis 1998 1350 aprīlis 340 decembris

1968 3380 aprīlis 1999 2990 aprīlis 380 februāris

1969 1720 aprīlis 2000 2460 aprīlis 280 februāris

1970 3450 aprīlis 2001 1884 aprīlis 300 decembris

1971 2340 aprīlis 2002 1625 aprīlis 440 janvāris

1972 1150 aprīlis 2003 888 aprīlis 410 janvāris

1973 1520 aprīlis 2004 3552 aprīlis 310 februāris

1974 1090 aprīlis 2005 1938 aprīlis 440 marts

1975 1970 aprīlis 2006 1507 aprīlis 510 februāris

1976 1170 aprīlis 2007 2589 aprīlis 280 februāris

1977 2022 aprīlis 2008 1303 aprīlis 220 janvāris

1978 2190 aprīlis 2009 1951 aprīlis 250 februāris

1979 2590 aprīlis 2010 3447 aprīlis 480 marts

1980 1890 aprīlis 2011 3447 aprīlis 450 marts

1981 2060 aprīlis 2012 1140 aprīlis 550 februāris

1982 2070 aprīlis 2013 4415 aprīlis 470 marts

1983 2550 aprīlis 2014 759 aprīlis 430 februāris

1984 1420 aprīlis 2015 733 aprīlis 230 februāris

1985 1200 novembris 2016 868 aprīlis 220 janvāris

1986 2970 aprīlis 2017 1977 aprīlis 310 februāris

1987 1870 aprīlis 2018 1708 aprīlis 250 marts

1988 2300 aprīlis 2019 793 aprīlis 260 februāris

13
 3. tabula. Nokrišņu daudzums Daugavpilī CSP/GZG060
gads 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004

Faktiski, mm 705 707 497 644 668 457 616 677

Norma, mm 633 633 633 633 633 633 634 634

gads 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Faktiski, mm 700 567 598 510 715 749 486 742

Norma, mm 634 634 634 633 635 635 633 633

gads 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2022

Faktiski, mm 647 670 553 705 954,9 534 592,3 –

Norma, mm 633 633 633 633 632,7 632,7 632,7 –

14
 2. pielikums

Daugavzemes teritorijas posma “Krāslavas – Naujenes Daugavas mežandru apvidus”

fotogrāfijas

1. attēls. Skats no Vasargelišķu skatu torņa

2. attēls. Skats no Vasargelišķu skatu torņa,
uz Rozališķu loku, 2022. Foto autors: I.
2022. Foto autors: I. Broks
Broks

4. attēls. Daugava, skats no Daugavpils

3. attēls. Dinaburgas pilsdrupu makets, 2022.
Bruģu ielas promenādes.
Foto autors: I. Broks
Foto autors: I. Broks

5. attēls. Ruģeļu ūdenskrātuve un Daugava, 6. attēls. Daugava pie Ruģeļu

15
2022. Foto autors: I. Broks ūdenskrātuves, 2022. Foto autors: I. Broks

16