Tālmācības vidusskola "Rīgas 1.

vidusskola"

Plūdu riska teritoriju identificēšana

Daugavzemes posmā
Projekta darbs ģeogrāfijā

Darba autors:
12. klases skolnieks Igors Broks

Darba vadītāja:
Ģeogrāfijas skolotāja Olga Kovaļova

Rīga, 2024
Pētījuma aktualitāte. Globālās klimata pārmaiņas var
izraisīt plūdu riska draudu pastiprināšanos, tāpēc svarīgi
izpētīt to izraisītos cēloņus.

Pētījuma problēma ir plūdu riski situācijā, kad ūdens

līmenis pavasarī Daugavā paaugstinās un var pārsniegt
„bīstamo” atzīmi pilsētās un apdzīvotās teritorijās, kā arī
stipra lietus izraisītu plūdu riski.

Pētījuma hipotēze: Plūdu riska draudi pēdējo 10 gadu

laikā ir kļuvuši biežāki.
Pētījuma mērķis
Izveidot plūdu riska teritoriju kartes Daugavzemes posmā
“Krāslavas – Naujenes Daugavas mežandru apvidus”, uz
kuras tiek identificētas lielas (10%) un vidējas (1%)
varbūtības plūdu teritorijas.
 Pētījuma uzdevumi:
1)Veikt zinātniskās literatūras un publikāciju izpēti par
pētījuma teritorijas ģeogrāfisko izvietojumu un reljefu, kā
arī par dabiskajiem un mākslīgajiem plūdu cēloņiem.
2)Veikt LVĢMC hidroloģisko un klimatisko datu analīzi.
3)Piedalīties zinātniskajās ekspedīcijās Daugavzemes
posma “Krāslavas – Naujenes Daugavas mežandru
apvidus” teritorijas fotografēšanai.
4)Pielietot ģeotelpisko metodi plūdu riska teritoriju kartes
izveidošanai ar atkārtošanās varbūtību 1% un 10%.
 1. Literatūras apskats

Pētījuma teritorijas ģeogrāfiskais izvietojums

Pētījuma teritorija atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Latgales
plānošanas reģionā, Daugavpils un Krāslavas novados, Daugavas abos
krastos, Daugavas ielejas Augšdaugavas pazeminājumā, no
Baltkrievijas līdz Daugavpilij.
 Pētījuma teritorijas ietilpst aizsargājamajā ainavu apvidū
„Augšdaugava” un dabas parkā “Daugavas loki”. Zinātniskās
ekspedīcijas gaitā, kas notika 2022. gada augustā, tika veikta pētījuma
teritorijas fotografēšana

Skats no Vasargelišķu skatu torņa uz Daugavzemes teritorija, 2022.

Rozališķu loku, 2022. Attēla autors I. Attēla autors I. Broks
Broks
 2.Materiāli un metodes
Pierijuma tika izmantotas analītiskās metodes MS Excel un
ģeotelpiskās metodes datu vizualizācijai un analīzei.
Pētījumā tika analizēti LVĢMC daudzgadīgie hidroloģiskie
un klimatiskie novērojuma dati (ūdens līmenis) par
pēdējiem 100 gadiem, kā arī: nokrišņu daudzums, ledus
biezums un caurplūdums MS Excel.
Statistisko datu pamatā tika izveidota plūdu riska karte
ArcGIS Online vidē.
 3. Pētījuma rezultātu analīze un interpretācija
Analizējot LVĢMC hidroloģisko novērojuma datus par pēdējiem 100
gadiem, tika konstatēti vislielākie ūdens celšanās gadi: Daugavpilī –
1937. gads, Krāslavā – 1931. gads un Piedrujā – 1956. gads.
Parametrs Daugavpils gads Krāslava gads Piedruja gads
NS nulles
85,94 – 95,34 – 96,04 –
atzīmes, m vjl.
Ūdens pacelšanās
7,93 2013 9,45 2013 12,15 2013
metros, 10%
Augstuma
93,87 (94) 2013 104,79 (105) 2013 108,19 (108) 2013
atzīmes, m vjl.
Ūdens pacelšanās
9,49 1937 12,68 1931 14,8 1956
metros, 1%
Augstuma
95,43 (96) 1937 108,02 (108) 1931 110,84 (111) 1956
atzīmes, m vjl.
Statistisko datu analizēs rezultātā, tika konstatēts, ka
maksimālais ūdens celšanās līmenis pēdējo 100 gadu laikā ir
reģistrēts pētījuma teritorijā 1931, 1937, 1956. un 2013.
gados.

2013. gada plūdi bija par pēdējiem 10 gadiem un arī vislielākie pēdējo 50 gadu laikā.
 Plūdu modelēšanās rezultātu analīze ar atkārtošanās
varbūtību 1% un 10%

Daugavzemes “Krāslavas – Naujenes Daugavas mežandru apvidus” uz plūdu

riska kartes ir identificētas: vidējas varbūtības – ar iespējamo atkārtošanās
periodu ≥100 gadiem – plūdu teritorija aizņem 40,9 km2, un lielas varbūtības –
bieži, ar atkārtošanās periodu ≤ 10 gadiem – plūdu teritorija aizņem 23,3 km 2.
 Secinājumi
Pētījuma hipotēze ir apstiprinājusies: plūdu riska draudi pēdējo 10
gadu laikā ir kļuvuši gan biežāki, gan postošāki, par ko liecina
2013. gads, kad ūdens līmenis Daugavā pavasarī pacēlās un
pārsniedza „bīstamo” atzīmi un bija vislielākie arī pēdējo 50 gadu
laikā.
Par pēdējiem 100 gadiem, tika konstatēti vislielākie ūdens celšanās
gadi: Daugavpilī – 1937. gads, Krāslavā – 1931. gads un Piedrujā –
1956. gads.
Saskaņā ar Plūdu Direktīvām ir identificētas:
•vidējas varbūtības – plūdu teritorija aizņem 40,9 km2,
•lielas varbūtības –– plūdu teritorija aizņem 23,3 km2.
Nobeigumā var konstatēt, ka pētījuma mērķi un uzdevumi tika
sasniegti.
Pašnovērtējuma portfolio
Papildiniet doto tekstu!
1.Šo projekta darba veidu izvēlējos, lai/jo….
2.Izdevās…
3.Grūtības sagādāja…
4.Sapratu, ka man pietrūkst…
5.Darba mērķis ir sasniegts (pilnībā, tikai daļēji, ar
atkāpēm no sākumā iecerētā…)