POLITISKĀ

ĢEOGRĀFIJA

Rimants Badins 2. kurss

 Politiskā ģeogrāfija- ģeogrāfijas nozare, kas
pēta robežas, teritorijas administratīvo
iedalījumu un valstu īpašumus. Tā aplūko
politisko notikumu ietekmi uz ģeogrāfiju, kā
arī ģeogrāfiskā fona ietekmi uz politisko
situāciju problēmām un notikumiem
 Salīdzinoši jauna joma. Tās pirmsākumi
meklējami 18.gs. Pirmo reizi to piemin vācu
ģeogrāfs Frīdrihs Ratcels, kad 1897.g. tas
nopublicē grāmatu “Politiskā ģeogrāfija”.
 Valsts robeža
 Latvijas Republikas valsts robeža—
nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju
sakrītoša vertikāla virsma, kas Latvijas
Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju,
zemes dzīles un gaisa telpu norobežo no
kaimiņvalstīm un no Latvijas Republikas
ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā;
 Valsts sauszemes robežas
ierīkošana
 Valsts sauszemes robežas ierīkošana ietver tās
uzmērīšanu, iezīmēšanu dabā.
 Valsts sauszemes robežas uzmērīšana ietver valsts
robežlīnijas un valsts robežzīmju ģeodēzisko koordinātu
noteikšanu un robežas demarkācijas karšu sastādīšanu.
Valsts sauszemes robežas uzmērīšanu veic saskaņā ar
Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem
līgumiem par valsts robežas noteikšanu.
 Valsts sauszemes robežu iezīmē dabā un nostiprina ar
robežzīmēm un citām nostiprinājuma būvēm vai
elementiem. To bojāšana, iznīcināšana, pārveidošana
vai pārvietošana ir aizliegta.
 Valsts robežsardze
 Iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās
pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un
tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības
nodrošināšana un nelegālās migrācijas
novēršana.
 Ģeopolitika
 Ģeopolitika – vēstures un politoloģijas starpdisciplīna,
kura pēta politisko un ģeogrāfisko faktoru mijiedarbību.
Klasiskās ģeopolitikas pamatā ir ģeogrāfiskais
determinisms, militāri stratēģiskās teorijas un skatījums
uz vēsturi civilizāciju līmenī. Tradicionālie rādītāji,
kurus analizē ģeopolitika – atsevišķu valstu
ģeogrāfiskie, politiskie, ekonomiskie, militārie,
ekoloģiskie, demogrāfiskie kā arī kultūras, reliģiskie un
nacionālie parametri. No vienas puses ģeopolitika pēta
konkrētu valstu attīstības perspektīvas, motivējot un
virzot to ārpolitiku, bet no otras – nodarbojas ar izteikti
teorētiskiem ideālo modeļu meklējumiem.
 Ģeogrāfiskā determinisma princips –
ģeogrāfiskajiem un dabas faktoriem (Klimats,
augsne, ainava, flora un fauna) ir izšķirošā
nozīme valsts attīstībā. Kā arī karu, revolūcijas
un cilvēka ieražas ietekmē galvenokārt
ģeogrāfiskā vide. Galvenie klasiskās
ģeopolitikas izmantotie kritēriji ir zeme (fiksēta
telpa) un jūra (dinamiskā telpa).
 Franču filozofs Šarls Luijs Monteskjē
 Skatījumi uz starpvalstu
attiecībām
 1) angloamerikāniskajā tradīcijā dominē konkurences motīvi –
teorijas balstās un apgalvojumu par talasokrātijas (jūras valstu jeb
“salu”) un telulokrātijas (sauszemes valstu jeb kontinenta)
nebeidzamo cīņu, jo katram valstu veidam ir savs vērtību sistēmu
vektors.
 2) vācu klasiskā skola priekšplānā izvirza hegemonijas – pakļautības
(centrs – perifērija) attiecības, sludinot nepieciešamību veidot tā
dēvētās Lielās telpas jeb pankontinetus – pa meridiāniem izvietotas
kontinentālu mērogu valstu apvienības, kuras apvienojusi nācija –
hegemons. Galvenā uzmanība ir veltīta tieši Lielo telpu izveidei,
nevis tam, kādas veidosies šo telpu savstarpējās attiecības
 3) klasiskā franču skola – par būtiskāko uzskata lokālu un reģionālu
pretrunu risināšanu uz kooperācijas un liberālo brīvību pamatiem.
 Ģeoekonomiskā
ģeopolitika
 Par vissvarīgāko faktoru pasaules politikā ir
kļuvusi valsts ekonomiskā vara, kuru tagad
vērtē nevis pēc armijas lieluma un teritorijas, bet
gan pēc ekonomiskās izaugsmes parametriem.
Tādējādi tika aizstāti ģeopolitikas pamati -
fiziskā ģeogrāfija un ģeogrāfiskais determinisms
deva vietu ģeopolitiskajai ekonomikai. Tas viss
veicināja ģeoekonomikas skolas attīstību, kurā
prioritāte tiek piešķirta ekonomiskajiem
faktoriem, kas nosaka valstu uzvedību pasaules
politikā.
Nozīmīgas politiskās
organizācijas
 Mūsdienu konflikti un
krīzes
 Pasaulē nepārtraukti notiek dažādi lokāli
konflikti, bet daži ir pasaules preses uzmanības
centrā, piemēram, Krievijas un Gruzijas
militārais konflikts, Izraēlas un Gazas
militārais konflikts, Krievijas un Ukrainas
gāzes konflikts. Šiem konfliktiem ir dažādi
izcelsmes iemesli un sekas.
 Konfliktu iemesli
 Iekarot teritoriju, kura būs stratēģiski
nozīmīga.
 Cīņa par dabas resursiem
 Reliģiskie vai etniskie iemesli
 Nacionālo interešu aizstāvēšana
 Konfliktu sekas
 Vairāki cilvēki dodas bēgļu gaitās
 Bads
 Izpostītas pilsētas
 Daudzu cilvēku nāve
 Separātisms
 Separātisms ir cilvēku grupas vēlme nošķirties,
norobežoties no pārējiem valsts iedzīvotājiem,
lai iegūtu autonomiju, vai pat vēlme pilnībā
atdalīties no valsts. Šādas vēlmes pamatā var
būt etniskās, valodiskās, reliģiskās,
ekonomiskas, vēsturiskas un citas pretišķības
starp dažādām grupām vienas valsts ietvaros.
Noteiktos apstākļos separātisms var novest pie
pilsoņu kara, genocīda un citām neadekvātas
valsts pretreakcijas sekām.
 Separātisms Eiropā
 Spānija vairums iedzīvotāju tagad pieprasa
neatkarību – gan baski un kataloņi, gan galīsieši un
valensieši.
 Velsa, Īrija, Skotija - tās ir zināmākas Lielbritānijas
zemes, kas pieprasa vēl lielāku neatkarību. Zīmīgi,
ka Apvienotajā Karalistē ir arī kustība, kas pieprasa
Anglijas neatkarību no Lielbritānijas.
 Beļģijas pastāvēšana ir aizvien apdraudētāka, jo
Beļģija var sadalīties trīs zemēs – franču Valonijā,
nīderlandiešu Flandrijā un brīvpilsētā Briselē.
 Politiskās karikatūras
 Karikatūra ir satīrisks vai humoristisks
zīmējums vai attēls, kurā komiskais efekts tiek
panākts ar pārspīlējumu, neparedzētu
salīdzinājumu vai pielīdzinājumu. Dažas
karikatūras liek tās vērotājam smieties vai arī
pārdomāt notiekošo.
 Valsts robežu maiņa
 https://www.youtube.com/watch?
v=gbxr157Iu3A
 Informācijas avoti
 https://
jauns.lv/raksts/zinas/206498-starp-eiropas-separatis
kajiem-rajoniem-ari-latgale
 http://
files.school-collection.edu.ru/dlrstore/00000c51-1000
-4ddd-517d-3600483aebf5/02-4-1.htm
 http://eurasialand.ru/txt/ilyin/44.htm
 https://
lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/ANEKSIJA
 http://vesture.eu/%C4%A2eopolitika
 http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/1/files/ma_200
9_1_(130)_
internetam.pdf
Paldies par uzmanību!