Pirmais nogrieznis. Kvalitatīvs koks ir vienlaidu resnuma un gluds.

Cenzdamies
vairāk nopelnīt, saimnieki finierkluču sortimentā dažkārt mēdz iekļaut arī tādus, kam
stipri paresnināta apakšējā daļa (blīzums), taču cerētā ieguvuma vietā sanāk
zaudējums. Tāpēc lietderīgi apsvērt, vai šādiem stumbriem pašu apakšējo daļu
(apmēram līdz 1 m virs sakņu kakla) labāk nenozāģēt. Speciālisti atzinuši, ka tieši šī
stumbra daļa kvalitatīvi visvairāk atšķiras no pārējās, to arī bieži bojā trupe.

Zāģbaļķi

Galvenokārt tos gatavo no priedes un egles stumbriem. Iedala 3 – 4 šķirās. Kādas ir

kvalitātes prasības katrai no tām, izklāstīts Leonarda Līpiņa grāmatā \"Stumbru
racionāla sagatavošana\" (\"Liesma\", 1999.) Galvenās:

1. šķira: caurmērs tievgalī vismaz 26 cm, taisni, bez plaisām un citiem bojājumiem;
priedes baļķi – bez zariem, eglēm var būt trīs līdz 50 mm resni zari uz 1 m; gadskārtu
vidējais platums – ne vairāk par 4 mm.

2. šķira: caurmērs tievgalī vismaz 18 cm, taisni, pieļaujami veseli zari bez
ierobežojuma, bet nokaltušie – 45 cm resni, ne vairāk par sešiem uz 1 m. Gadskārtu
platums – ne vairāk par 6 mm.

3. šķira: minimālais tievgaļa caurmērs 14 cm; veselo un nokaltušo zaru izmērs – ne

lielāks kā 2. šķirai, bet var būt bez ierobežojumiem. Pieļaujams ierobežots aplievas
iekrāsojums, kā arī serdes plaisas un līkumainība līdz 2 %.

4. šķira: caurmērs 7 – 14 cm, pieļaujamas plaisas, zari, greizas šķiedras, kukaiņu

bojājumi, līkumainība – ne vairāk par 3 %. Izmanto galvenokārt tarai.

Finierkluči

Piemērotākās koku sugas tiem ir bērzs un melnalksnis. Pagaidām Latvijā finieri ražo
tikai no bērza, taču perspektīvs var būt melnalksnis. Lielākais šīs nozares
uzņēmums \"Latvijas finieris\" iepērk divu šķiru – E un B – bērza finierklučus.

E šķira jeb Ekstra: minimālais tievgaļa diametrs – no 22 cm, neieskaitot mizu. Uz

vienu garuma metru pieļaujams viens līdz 25 mm resns zars. Var būt līdz 7 cm garas
plaisas centrālajā daļā, gredzenveida – līdz 180o; līkumainība – 1 %, rievotais blīzums
– ne dziļāks par 30 mm; iekrāsojums centrālajā daļā – 1/3 no caurmēra. Nepieļauj
atmirušu, vēža un trupes skartu koksni.

B šķira: tievgaļa diametrs – sākot no 16 cm, neieskaitot mizu. Pieļaujams viens līdz
70 mm resns zars uz vienu garuma metru; plaisa nedrīkst skart mizu; līkumainība –
līdz 2 %, var būt iekrāsojumi visā caurmēra platumā. Nepieļauj zaru grupas, koksnes
trupi, sēņu augļķermeņus u.tml.

Finierkluču garums katrā pieņemšanas vietā var būt atšķirīgs. Izplatītākie ir 2,7 m un
5,4 m vai 3,2 m un 4,8 metri. Abu šķiru finierklučiem jābūt 3 – 30 cm virsmēram.

Papīrmalka
Firmas iepērk gan lapu, gan skuju koku papīrmalku, kas ir viens no izplatītākajiem
lietkoksnes veidiem. Iepircējam var būt atšķirīgas kvalitātes prasības, tomēr
galvenajos vilcienos tās ir līdzīgas:

jebkuras koku sugas papīrmalkai jābūt sagatavotai no svaigi cirstiem kokiem. Sausi
vai trupes skarti papīrmalkai neder.

Papīrmalkas kluču diametrs tievgalī var būt no 6 cm, resnākajā vietā līdz 50 – 65 cm.

Atkarībā no pieņēmēju prasībām katrai koku sugai noteiktā apjomā var būt pieļaujama
cietā (gaišā) augšanas trupe, toties mīksto (tumšo), kā arī glabāšanas trupi nepieļauj
vispār.

Kluču līkumainību parasti pieļauj līdz 10 %, bet neder dubultgalotnes un rievotais

blīzums.

Parastais papīrmalkas kluču garums ir 3 m, bet katra firma var noteikt arī tai
vēlamākos parametrus.

Ne zāģbaļķos, ne finierklučos un papīrmalkā nedrīkst būt metālisku, plastmasas un

citu ieslēgumu.