damaksnis , Dm (Hylocomiosa) — sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās

minerālaugsnēs. Aizņem 21,0% Ljas mežaudžu kopplatī bas. Augsne bagāta, tipiskā (priedes,
egles un apses audzēs) vai velēnu podzolaugsne (bērza un baltalkšņa audzēs) uz smilts,
mālsmilts, smilšmāla vai pat māla cilmieža. Notiek intensīva vielu aprite. Zemsega (detrīts)
sadalās ātri, tās biezums līdz 5 cm. Augu barības vielas izskalojas vidēji ātri. Trūdvielu,
podzola un ieskalojumu (dažkārt ar rūsakmeni) horizonti labi saskatāmi. ∆ raksturīgas
priedes, egles, bērza, apses un baltalkšņa I un Ia bonitātes tīraudzes un mistraudzes ar egli II
stāvā un paaugā. Pamežs vidēji biezs; aug pīlādži, lazdas, kadiķi. Zemsedzē >120 vaskulāro
augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopamas mellenes, niedru ciesa,
ērgļpapardes, zeltgalvītes, zemzālītes, žagatiņas, zaķskābenes, zemenes, kreimenes, baltais
vizbulis; II stāvā aug rūsaines, stāvaines, divzobes, spuraines, skrajlapes, dzegužlini.
Izcirtumos pirmajos gados saaug šaurlapu ugunspuķe, parastā krustaine, jānīši u.c. izcirtumu
nezāļu stadijas augi, vēlāk blīvu segumu veido niedru ciesa. Mērķsuga — priede. Vēlams
egles piemistrojums, jaunaudzēs un vid. vecuma audzēs — arī bērza piemistrojums, kas
uzlabo augsnes īpašības un palielina audzes daudzveidību un noturību. Egles II stāvs ∆ ir
saimnieciski nozīmīgs. Galv. izmantošanā lieto kailcirti vai pakāpenisko cirti (ja lieto pēdējo,
notiek augstvērtīgo un noturīgo priežu audžu nomaiņa ar mazāk vērtīgajām un ne tik
izturīgajām egļu audzēm). Vēlama vienmērīga ciršanas atlieku izkliedēšana, pieļaujama arī to
izvešana no meža. ∆ grunts noturība augsta, un mežizstrādē var izmantot smago tehniku.
Izcirtumos veicināma meža dabiskā atjaunošanās ar priedi, egli un bērzu. Apses atvasāji nav
perspektīvi. Izcirtumos, kur meža dab. atjaunošanās nav paredzama, jāierīko priedes
kultūras. Nepieciešama savlaicīga kokaudzes sastāva un krājas kopšana, tādējādi pakāpeniski
veidojot tīraudzes. ∆ apakštips ir dižsils.