Ekharts Tolle

Tagadnes spks
Cevedis uz gargu apskaidrbu
No angu valodas tulkojusi Paula Praulina

U D K 294. 3 To 290

Js esat eit, lai veicintu Visuma dievis jgas atklanu.

Redaktors Andris Remerts Riharda Barg makets

Alda Aleka vka dizains

Lk, cik js esat svargs! Ekharts Tolle

Eckhart Tolle THE POWER OF NOW A guide to Spiritual Enlightenment 1997 by Eckhart Tolle Paula Praulia, tulkojums latvieu valod, 2003 "Arka", 2003

ISBN 9984 - 34 - 054 - 6

Nekas neeksist rpus Tagadnes Ce uz gargo dimensiju 73 75 Tuvoans Tagadnes spkam Psiholoisk laika bezjdzba

72

Nesaredzams un nesagraujams realittes atraana Savienoans ar iekjo ermeni 78 82 84 86 Sprediis par ermeni Iedziinieties sev 141 140 136 137 Prveidoans ar ermea paldzbu

134

Atbrvoans no psiholoisk laika 81

Negativitte un cieanas sakojas laik Visas problmas ir prta radta ilzija Milzu solis apzias evolcij Esambas prieks 90 89

Atrodiet savu dzvi pareizj dzves situcij

Pirms ieiet ermen, piedodiet 144 Saikne ar Nesaredzamo 146 Novecoanas procesa palninana Imnsistmas stiprinana Prta radoa izmantoana 148 150 151 aujiet elpai ienest js ermen Mksla klausties 151 147

Ceturt nodaa: Prta stratija, izvairoties no Tagad Tagadnes zaudana maldans btba Ko vii mekl? 98 Vienkrs neapzinans izncinana Atbrvoans no cieanm 100 105 113 111 Lai kur ar bdami, esiet tur pilnb Dzves ceojuma dzikais mris Pagtne nav spjga pastvt Tagadn Piekt nodaa: Atraans Tagadn Tas ir pavisam kas cits, nek js domjat Vrda "gaidana" ezoterisk nozme Skaistums rodas Tagadnes klusum Tr apzia 123 128 Kristus: dievis Tagadnes esamba Sest nodaa: Iekjais ermenis Esamba ir cilvka dzikais "es" Palkojieties aiz vrdiem 132 131 119 120 117 99 93 95 Vienkr neapzinans un dzi neapzinans

Septt nodaa: Vrti uz n e s a r e d z a m o Pilnb izjtiet savu ermeni Ci avots 155 156 Bezsapu miegs Citi vrti 158 Klusums Telpa 161 Telpas un laika paties btba Apzinties nvi 167 164 160 153

Astot nodaa: Apskaidrotas attiecbas Dodieties Tagadn, lai kur ar esat Mlestbas un naida attiecbas 172 174 178 189 181 191 Pieradums un pilnbas meklana Attiecbas k gargs nodarbbas 169

No pieraduma uz apskaidrotm attiecbm Kpc sievietes atrodas tuvk apskaidrbai? Sievieu kolektvo spju izncinana

Prtrauciet attiecbas ar sevi

197

RASELA E. DIKARLO
grmatas Pret jaunam pasaules redzjumam 201 (Toivards a Neiv World Viezv) autora,

Devt nodala: Miers ir rodams aiz laimes un cieanm Augstkais labums aiz lab un slikt Dzves drmas beigas 204 Nepastvgums un dzves cikli 207 Negativittes izmantoana un atbrvoans no ts Ldzjtbas btba 220 Pret citdkai realittes krtbai 223

PRIEKVRDS
213

Koi zilu debesu iekautie, orani dzeltenie rietos saules stari dareiz sniedz m u m s tda neizmrojama skaistuma mirkli, ka jtamies pilngi apstulbui un k 237 sastingui to vrojam. bra krums tik oti apil bina, ka neprtraukti darbgais prts uz brdi apstjas, lai gargi neprceltu ms kd cit viet, izemot to, kas ir eit un tagad. iet, ka, gaismas apmirdztas, at veras durvis uz citu realitti, kas pastv vienmr, tau reti kad tiek pieredzta. brahams Maslovs (braham Masloiv) dus mirkus dvja par "virsotnes piedzvoanu", jo virsotne at tlo dzves gaios brus, kad esam priecgi un it k prkpui parast un ikdieni robeas. Tikpat labi tos varja nosaukt ar par "iesktans mirkiem". o atklsmes bru laik ms nozogam acumirkli no m gs Esambas valstbas. Ja ar tikai uz su brdi, tomr ms prnkam mjs pie savas patiess btbas. "Ak," kds varbt teiks. " C i k lieliski... Ja vien es va rtu tur palikt! K gan iespjams iegt pastvgu dz vesvietu ai valstb?" Esmu veltjis jau desmit gadus, lai to uzzintu. Mek ljumu laik mani ar sarunm ir pagodinjui dai no

D e s m i t nodala: Padoans n o z m e Tagadnes pieemana 231 239 No prta enerijas uz gargo eneriju Padoans persongajs attiecbs Slimbu prvrst apskaidrb Kad notiek nelaime 246 Cieanas prvrst mier Krusta ce 251 Iespja izvlties 254 Paskaidrojumi 258 247 243

11

visprdrokajiem, iedvesmojokajiem, izprotoka jiem msdienu "paradigmu pionieriem" medicn, zi ntn, psiholoij, darjumu pasaul, reliij un cilv ces iespju ptan. Visi ie dadie cilvki vienbalsgi atzina, ka cilvce obrd piedzvo milzu soli sav evo lcij. Mains ar pasaules uzskats pamatdoma par to, k pasaule darbojas. Tiek meklta atbilde uz diviem nozmgiem jautjumiem: " K a s ms esam? Kda ir iz platjuma btba?" Atbildes uz iem jautjumiem no saka kvalitti un iezmes msu personiskajs attiecbs ar imeni, draugiem un koliem. Plak nozm ts iezm ar robeas sabiedrb. Tas nebt nav prsteidzoi, ka tagad jau tiek apau btas daudzas lietas, ko Rietumu sabiedrba uzskata par patiesm.

OTRAIS MTS
M S ESAM PILNGI ATIRTI NO CITIEM, DABAS UN KOSMOSA.

citdks nek es mta d bijui kari, notikusi plantas sagandana, k ar izpaudus citas cilvku netaisngas rcbas formas. Galu gal, kur gan no laba prta dartu pri citiem, ja sajustu tos k dau no sevis? Stens Grofs (Stan Grof) savos ptjumos par neparastiem apzias st vokiem secina, ka "ikviena cilvka psihe un apzia at bilst visam, kas ir, jo nav nekdu absoltu robeu starp ermeni, ego un Esambas kopumu". Doktora Lerija Dosija (Dr. Larry Dossey) Era-3 metodi, kur viena indivda domas, attieksme un vlme dziedint var ietekmt otra cilvka psiholoiju (pretstat Era-2, kur domin prta un ermea medicna), lieliski papildina ar zintnisks studijas par lganu dziedinoo spku.

PIRMAIS MTS
CILVCE IR SASNIEGUSI SAVAS ATTSTBAS VIRSOTNI.

Saska ar visprzinmajiem fizikas principiem un tradi cionls zintnes pasaules uzskatu, tas nav iespjams. Tomr pierdjumu prsvars liek domt, ka ir gan.

Esalen institta ldzdibintjs Maikls Mrfijs (Michael Murphy), sasaistot kop augstks reliisks studijas, me dicnu, antropoloiju un sportu, nca klaj ar izaicinou domu, ka eksist ar augstkas cilvces attstbas pak pes. Ldzko cilvks sasniedz garg brieduma augstkos lmeus, vi attsts neparastas pabas spja mlt, dzvesprieks, individualitte, sava ermea apzinans, intucija, izpratne, sazinans spja un gribasspks. Pirmais solis ir apzinties o pabu pastvanu. Vairums cilvku ts neapzins. d gadjum ir iesp jams izmantot noteiktus pamienus, lai ts pamantu. Matrijai piesaistt tradicionl zintne pieem, ka tas, ko nevar izmrt, prbaudt laboratorij vai sajust ar kdu no piecm mam vai kdu no tehnoloijas brnu miem, vienkri neeksist. Tas nav "sts". Ttad rea litte ir tikai materil pasaule. Gargs jeb, k es to sauktu, nematerils dimensijas no realittes ir izraidtas. TREAIS MTS
EKSIST TIKAI MATERIL PASAULE.

12

13

Tas nesaskan ar "ilggadgo filozofiju" to filozo fisko vienprtbu, kas savieno gadsimtus, reliijas, tradcijas un kultras; t apraksta atirgas, tau ne prtrauktas Esambas dimensijas skot ar aprobeo tm un ar apzinanos nesaisttm, ko m s sauktu par materilm, ldz viedkajm un apzinans apgais motajm, t. i., ldz gargajm dimensijm. Bdams pietiekami saistos, is paplaintais daudzdimensionls realittes modelis ir iedvesmojis kvantu teortius, piemram, Deku Skarfeti (Jack Scarfetti), kur apraksta ceojumus gaismas trum. Citas reali ttes dimensijas tiek izmantotas, lai izskaidrotu ceo anu, kas btu vl trka par gaismas trumu (par kuru lielka nav). Vai atceraties leendr fizia Deivida B o m a (Dvid Bohm) darbu, via attstts (materils) un sasaistts (nematerils) realittes daudzdimensilo modeli? T nav tikai tuka teorija 1 9 8 2 . gad Francij tika veikts eksperiments, kur tika demonstrts, ka divas reiz savienotas kvanta daias ar atirtas liel att lum kaut k tomr paliek saisttas. Mainot vienu da iu, acumirkl mainjs ar otra. Zintnieki t ar nav sapratui, pc kdiem darbbas principiem risins is par gaismu trkais ceojums, tau dai teortii uz skata, ka ds savienojums notiek pa augstku dimen siju ceiem. Tpc pretji to cilvku uzskatiem, kas apliecina uz ticbu tradicionlajm paradigmm, visi mani slavenie sarunu biedri uzskata, ka cilvce vl nav sasniegusi savas attstbas augstko virsotni un ms esam savstar pji saistti, nevis neatkargi no visa prj, un pilnga

apzia sev ietver gan materilo, gan lielu daudzumu nematerils realittes dimensijas. Sav btb is jaunais pasaules uzskats liek m u m s skatties uz sevi, citiem un visu prjo nevis auri, tik pasaulgajm ego acm, kas saskata tikai to laiku, kur esam piedzimui, bet gan ar dvseles msu Esam bas paties " e s " acm. Arvien vairk cilvku nokst aj augstkaj sfr. Ar grmatu Tagadnes spks Ekharts Tolle pilntiesgi ieem savu vietu pasaules mroga gargo skolotju paaj lok. Ekharts vsta: cilvces problma ir dzii iesakojusies cilvka prt. J e b drzk taj, ko maldgi uzskatm par prtu. Msu apzias plsma un tendence izvlties vieg lko ceu, pilnb neatveroties pareizjam mirklim, rada tukumu. Ar pasaulgo laiku saisttais prts, kas patiesb ir veidots, lai kalpotu mums, mina rast ldz svaru un tpc pasludina sevi par saimnieku. Glui k taurenis laias no viena zieda pie otra un vc medu, t prts savc pagtnes notikumus vai, demonstrjot savu jaunradto filmu, paredz, kas notiks nkotn. oti reti ms spjam atpsties Tagadnes okena dziumos. Jo tikai ai brd Tagadn ms atrodam savu patieso "es", kas pastv starp fizisko ermeni, plstoajm emo cijm un darbgo prtu. Cilvces attstbas beigas nav atkargas no spjas do mt, kaut gan tiei tas ms atir no dzvniekiem. Inte lekts, tpat k instinkti, ir viengi atskaites punkts aj
ce s

. Msu augstkais liktenis ir atkalsavienoans ar

avu pamata Esambu un no s neparasts, dievis

14

15

realittes ik brdi izpausties ar ikdieniaj materilaj pasaul. Ir viegli to pateikt, tau nav daudz tdu, kas btu sasniegui augstks cilvka attstbas sfras. Laimg krt ir cevei un skolotji, kas paldz m u m s aj ce. Ekharta k skolotja un cea zin tja varenais spks tomr neslpjas mk izveicgi priect lastjus ar izklaidjoiem ststiem, abstrakt iz skaidroan vai apgdan ar nodergiem tehniskiem pamieniem. Via maija drzk balsts paa perso ngaj pieredz vi ir cilvks, kas zina. T rezultt via vrdos ir tds spks, kds atrodams viengi viscie njamko gargo skolotju mcbs. Dzvodams Augst ks Realittes dzls, Ekharts ceu uz to rda ar citiem. Un ja nu ms patiem viam piebiedrotos? Neau bos, ka t pasaule, ko pazstam, tad maintos uz labo pusi. Esambas virpulis aizrautu nebtb cilvces baiu nastu un beidzot atkltos patiess vrtbas. Btu dzi musi jauna civilizcija. Kur gan ir pierdjums, ka da Augstk Realitte eksist? Es piedvju viengi du ldzbu: kop var sa nkt vai vesela zintnieku armija un izklstt jums vi sus zintniskos pierdjumus par to, ka banni ir rgti. Tau viengais, kas jums jizdara, jpagaro viens, lai saprastu, ka banni garo pavisam citdk. Galu gal pierdjumi rodami nevis intelektulos argumen tos, bet gan saskaroties ar svto sev un citos. Ekharts Tolle meistargi paver m u m s du iespju. R a s e l s E. D i k a r l o Eri, Pensilvnija, ASV 1998. gada janvr Es sirsngi pateicos Konijai Kello par gdgo atbal stu un nozmgo lomu mana manuskripta izveidoan par o grmatu un ts izveanu pasaul. Ir patiess prieks strdt kop ar viu. Es pateicos Korea Ladneram un tiem lieliskajiem cilvkiem, kas ir sekmjui s grmatas tapanu, do dot man telpu, o visdrgko no dvanm telpu rak stt un telpu bt. Paldies Adrianai Bredlijai Vankver, Maragaretai Millerei London un Endijai Franesko Glastonberij (Anglij), Riardam Menlo park un Rennijai Frumkinai Sosalito, Kalifornij. Esmu pateicgs rlijai Speksmenai un Hovardam Kello par manuskripta izlasanu, izteiktajiem ierosi njumiem un nodergo atbalstu, tpat ar pateicos tiem cilvkiem, kas novrtja un papildinja manuskriptu ar vlk. Paldies Rozai Dendviai par manuskripta ap strdanu tikai viai raksturgaj uniklaj, prieka pilnaj un profesionlaj manier. Visbeidzot, es vltos paust mlestbu un pateicbu savai mtei un tvam, bez kuriem grmata nekad nebtu tapusi, k ari saviem gargajiem skolotjiem un visvarenkajam guru no visiem dzvei.

PATEICBA

IEVADS

K RADS GRMATA Kaut ari oti maz runju par savu pagtni un reti par to domju, tomr es vltos si paststt, k kuvu par ga rgo skolotju un k rads grmata. Ldz trsdesmit gadu v e c u m a m es atrados gandrz neprtraukt nemiera stvokl, kas mijs ar panvnie ciskas depresijas periodiem. Tagad, par to runjot, man ir sajta, ka ststu par kda cita cilvka dzvi. Kdu nakti, neilgi pc savas divdesmit devts dzim anas dienas, pamodos ar rkrtgu baiu sajtu. Es ar agrk biju pamodies ar du sajtu, tau oreiz t bija daudz stiprka nek jebkad iepriek. Nakts klusums, neskaidrs mbeu aprises tumaj istab, garmbrau coa vilciena troksnis tlum viss liks tik sves, nai dgs un tik oti bezjdzgs, ka radja man dziu riebumu pret pasauli. Vispretgk lieta, protams, bija tiei mana eksistence. Kda gan jga turpint dzvot ar cieanu nastu plecos? Kpc turpint o neprtraukto cu? Es
sa

Jutu, ka dzis alkas pec pilngas sevis iznicinanas,

Pec neesambas kst daudz spcgkas par instinktvo

y

elmi dzvi turpint.

21

" E s vairs nespju ar sevi sadzvot." T bija doma, kas visu laiku atkrtojs man prt. Tad pki es ap zinjos, cik gan doma ir dvaina. "Vai es esmu viens vai divi? Ja jau vairs nevaru ar sevi sadzvot, man ir jbt diviem m a n p a a m un tam, ar ko es nevaru sadzvot. Varbt," es iedomjos, "tikai viens no m u m s ir sts." savd iedoma mani t apstulbinja, ka mans prts prstja darboties. Es biju pie pilnas apzias, bet domu vairs nebija. Tad es jutu, ka iegrimstu td k enerijas virpul. No skuma t bija lna kustba, pc tam t kuva jau straujka. Mani sagrba stipras bailes, un mans er menis ska drebt. Es sadzirdju vrdu "nepretojies" it k skanam savs krts. Es sajutu, ka tieku ierauts tuk um. M a n liks, is tukums drzk ir man, nek r pus. Piepei baiu vairs nebija, un es vu sev krist aj tukum. Man nav ne jausmas, kas notika pc tam. M a n i pamodinja putnu ivinana aiz loga. N e k a d agrk nebiju dzirdjis du skau. M a n a s acis vl bija aizvrtas, un doms es redzju vrtgu dimantu. Ja di m a n t a m btu balss, t btu tiei da. Es atvru acis. Pirmie saules stari spraucs cauri aizkariem. Bez dom anas es sajutu un zinju, ka gaisma ir daudz kas vai rk, nek ms varam iedomties. Tas maigais mirdzums aiz aizkariem bija pati mlestba. M a n acs saskrja asa ras. Pieclos un apgju apkrt istabai. Es pazinu o is tabu un taj pa laik apzinjos, ka nekad agrk pa tiesb neesmu to redzjis. Viss bija svaigs un trs, it k tikai nupat btu radies. Es m u roks lietas z muli, tuku pudeli brndamies par to Esambu un skaistumu.

Todien es staigju pa pilstu pilngi prsteigts un izbrnjies par to, ka uz zemes ir dzvba, it k pats tikai nupat btu ncis pasaul. Nkamos piecus mneus dzvoju neprtraukt dzia miera un svtlaimes stvokl. Vlk stvoka intensitte it k samazinjs, droi vien tpc, ka tas bija kuvis par manu dabgo stvokli. Es vl aizvien spju darboties pasaul, lai ari apzinjos, ka nekas, ko jelkad vartu izdart, nesptu papildint to, kas man jau bija. Protams, es apzinjos, ka ar mani ir noticis kaut kas loti nozmgs, tau to ne mazkaj mr neizpratu. Ldz brdim, kad daus gadus vlk, izlasjis garga satura grmatas un pabijis kop ar gargajiem skolo tjiem, sapratu, ka tas, ko visi mekl, ar mani jau ir noticis. Es sapratu, ka spcgais cieanu slogs taj nakt droi vien ir piespiedis manu apziu atteikties no sais tbas ar to nelaimgo un oti nobijuos " e s " , kas pa tiesb ir tikai prta izdomjums. atteikans laikam bijusi tik pilnga, ka nestais, cieanu pilnais " e s " mo mentni sabruka, ldzgi k saplok piepama rota lieta, kad tai izem sprdu. Pri bija palikusi tikai mana paties btba k mgi kltesoais "es e s m u " ap zia ts traj stvokl, nesasaistta ar formu. Vlk iemcjos ieiet aj mgaj iekj valstb, kur nav nves un ko skum uztvru k tukumu, turklt pil nb palikdams pie skaidras apzias. Es piedzvoju t dus neaprakstmas svtlaimes un dieviuma mirkus, kuru priek pilngi nobl pat tikko aprakstts realit tes skotnj pieredze. Rezultt uz laiku pazaudju visu, kas eksist materilaj pasaul. M a n nebija ne attiecbu,

22

23

ne darba, ne mju, pat ne noteiktas socils identittes. Gandrz divus gadus pavadju, sot park uz solia un izbaudot neaprakstmu prieku. Tau pat visskaistkie piedzvojumi nk un aiziet. D a u d z nozmgka par tiem, iespjams, ir iekj miera plsma, kas kop t laika mani ne uz brdi nav pametusi. Reizm t ir oti stipra, gandrz vai sare dzama, un ar citi to jt. R e i z m t ir kaut kur fon, k tla melodija. Tagad laiku pa laikam cilvki nk man klt un saka: " E s gribu to, kas ir tev. Vai tu vari man to iedot, vai vis m a z pardt, k tas iegstams?" Un es atbildu: "Tev jau tas ir. Tu vienkri to nejti, jo tavs prts rada prk lielu troksni." atbilde vlk tapa par grmatu, ko o brd turat savs roks. Pats to neaplauzdams, atkal biju ieguvis rju iden titti. Es biju kuvis par gargo skolotju.

iespjams izlauzties no mantot kolektv prta mo dea, kas turjis cilvkus cieanu gst jau mbu. Es ticu, ka grmata atrads ceu pie tiem, kas ir gatavi dai radiklai iekjai prvrtbai, un t darbo sies k katalizators. oti ceru, ka t sasniegs ar tos, ku riem s grmatas saturs liksies prdomu vrts, lai gan vii varbt vl nav gatavi to izdzvot vai pieemt. Iesp jams, pc kda laika s grmatas iest skla, apvie nojusies ar katr cilvcisk btn esoo apskaidrbas sklu, pki sks dzt asnus un augt. Grmatas pareizj uzbve veidojusies biei vien neapzinti, k atbilde uz jautjumiem, kas man uzdoti seminros, meditcijas seansos un individulajs no darbbs, tpc eit esmu ar izmantojis jautjumu un atbilu formu. ajs nodarbbs mcjos un samu tikpat daudz, k jebkur no jauttjiem. Daus jautju mus esmu prrakstjis praktiski vrdu pa vrdam. Citi ir visprji, pareizk sakot, sakombinti no visbiek

PATIESBA, KAS IR CILVK Pdjo desmit gadu laik esmu strdjis kop ar atse viiem garguma mekltjiem vai mazm to grupm Eirop un Ziemeamerik. grmata ir mana darba b tba, cik nu to var izteikt vrdos. Dzi cie un mles tb vlos pateikties iem paajiem cilvkiem par viu drosmi, vlmi iegt iekjas prmaias, izaicinoajiem jautjumiem un gatavbu klausties. grmata nebtu radusies bez viu paldzbas. Vii pieder vl aizvien ma zai, tau laimg krt augoai gargo pionieru grupai cilvkiem, kas pamazm sasniedz to lmeni, kur ir

uzdotajiem noteikta tipa jautjumiem vien; un no vi sm attiecgajm atbildm ir paemts pats btiskkais, lai radtu vienu visprju atbildi. Briem rakstanas proces man rads pavisam jaunas atbildes, daudz dzi kas vai izprotamkas par tm, ko jelkad tiku sniedzis. Daus papildu jautjumus man uzdeva redaktors, lai grmat nebtu neskaidrbu. Js redzsiet, ka no paas pirms ldz pdjai lapai dialogi neprtraukti tiek risinti divos atirgos lmeos. Vien lmen es vru jsu uzmanbu uz to, kas cilVe

k a ir mkslgs. Es runju par cilvka neapzinans

24

25

un prta darbbas traucjumu btbu un to visbieka jm izpausmm uzvedb no konfliktiem personga js attiecbs ldz karadarbbai starp tautm vai valstm. s zinanas ir oti svargas, jo, bez apzinans, ka ne jau js esat nests, bet tds ir mkslgais, ilgstoas pr vrtbas nebs iespjamas un js vienmr nonksiet at paka pie maldiem un spm. aj lmen ar ststu, k nepadart prta radto " e s " par sevi pau un savu per sonisko problmu, jo tiei td veid mkslgais iz pauas. Otr lmen runju par dziu cilvka apzias pr veidoanu ne k par tlu nkotnes ieceri, bet iesp jamu jau tagad, lai ar kas vai kur js btu. Jums tiek pardts, k atbrvot sevi no prta verdzbas, k ieiet apzias apskaidrotaj stvokl un tur ar palikt ldz ma galam. aj lmen vrdi ne vienmr ir saistti ar inform ciju, bet biei izkrtoti t, lai lasot js tuvintos jaunajai apziai. Atkal un atkal es tiecos js paemt ldzi m gs Tagadnes Esambas apzi, lai sniegtu jums kaut nedaudz apskaidrbas. Ldz brdim, kad pieredzsiet to, ko aprakstju, s rindas varbt liksies apnicgas. Vlk js sapratsiet, ka tajs ir oti daudz gargs ener ijas, un, oti iespjams, ts ks par visnozmgkajm aj grmat. T k ikviens cilvks sev nes apskaid rbas iedgli, biei vros tiei pie zintja, kas mt aiz domtja, pie dzik " e s " , kas tda spj pazt ga rgu patiesbu, sasaucas ar to un iegst no ts spku. Pauzes simbols ^ pc rindkopas nozm, ka ir ietei cams uz brdi prtraukt lasanu, miergi pasdt, sajust

un izdzvot nupat lasto patiesbu. Varbt tekst bs vietas, kur pauzi ietursiet neapzinti un dabiski. Skot last o grmatu, tdu vrdu k " E s a m b a " vai "Tagadne" nozme jums varbt nebs sti skaidra. Vienkri turpiniet last. Iespjams, ka lasot jums pk i radsies kdi jautjumi vai iebildumi. Droi vien at bildi uz iem jautjumiem vlk sniegs pati grmata, bet varbt tiem ar vairs nebs nozmes, kad arvien vairk iedziinsieties aj mcb un sev. Nelasiet tikai ar prtu! Mekljiet sev sajtu, kas "atsaucas" lastajam un to pazst. Es nevaru pateikt jums tdu gargo patiesbu, ko js jau nezintu. Vie ngais, ko varu izdart, ir atgdint jums aizmirsto. Tad tiek atmodintas zinanas par dzvi, kas ir tik oti se nas un tomr mgi jaunas, un ts brvi izvietojas katr jsu ermea n. Prts vienmr grib kaut ko dalt kategorijs un saldzint, tau grmata vairk paldzs tad, ja nem insiet saldzint taj rakstto ar citu mcbu termino loiju, pretj gadjum js apmulssiet. Tdu vrdu k "prts", "laime" un "apzia" lietojums ne vienmr sa krt ar to nozmi cits mcbs. Nepieerieties vrdiem! Tie ir tikai pakpieni, kuri jatstj aiz muguras, cik tri vien iespjams. Briem citjot Jzus vai Bdas teikto, apvienbas Ce uz brnumu sludinto vai kdu citu mcbu, es ne daru to, lai saldzintu, bet gan, lai vrstu jsu uzmanbu
uz

to, ka pamatu pamatos pastv un vienmr ir pa

stvjusi tikai viena garg mcba, kaut ar pausta da ds forms. Daas no m formm, piemram, sens
re

liijas, ir prkljus ar tik daudz svem ietekmm,

26

27

ka to garg btba ir tikusi gandrz pilnb aiznota. Tpc, ja vien nepta tuvk, to dzik nozme vairs nav zinma un prveidoanas spks ir zudis. Citjot sens reliijas vai kdu citu mcbu, mans mris ir atklt to dziko nozmi un tdjdi atjaunot seno pr veidoanas spku it pai to lastju lab, kas ir o reliiju vai skolotju sekotji. Es iem cilvkiem saku: nav vajadzbas doties pc patiesbas kaut kur citur. aujiet man pardt, k atrast to, kas jums jau ir. Lielkoties esmu centies izmantot pc iespjas neit rlku terminoloiju, lai sasniegtu lielku lastju loku. o grmatu var uzskatt par viengs mgs gargs mcbas visu reliiju btbas msdiengu aplieci njumu. T nav radusies kdu rju spku ietekm, bet gan no Pirmskuma cilvk, tpc t nav balstta teori js vai piemumos. Es ststu par savu iekjo piere dzi, un, ja briem izsakos spcgi, tad tikai tpc, lai izlauztos cauri biezajam prta aizsardzbas slnim un sa sniegtu to vietu jsos, kura, tiei tpat k es, zina un pazst patiesbu, kaut reizi to dzirdjusi. Tad pards sajsma un pieaugoa dzvesprieka sajta, jo kds iek ien it k saka: " J , es zinu, ka t ir taisnba."

PIRM NODAA

jS N E E S A T J S U PRTS

LIELKAIS RSLIS APSKAIDRBAS IEGANAI Kas tas ir apskaidrba? Kds ubags bija nosdjis cea mal jau vairk nek trsdesmit gadu. Kdu dienu viam garm gja krt jais sveinieks. "Paldziet nelaimgajam!" nomurmi nja ubags, automtiski pastiepjot pret savu veco cepuri. "Man nav nek, ko tev iedot," teica sveinieks. Tad vi pajautja: " K a s tas ir, uz k tu sdi?" "Nekas," at bildja ubags. "Vienkri veca kaste. Es su uz ts jau kop pirms dienas." "Vai esi kdreiz apskatjies, kas tur ir iek?" vaicja sveinieks. " N , " ubags atbildja. "Kda jga? Tur nek nav." " B e t tu labk paskaties," neatlaids sveinieks. Zikrbas dzts, ubags ar at lauza kastes vku. Liels bija via prsteigums, neticba un sajsma, ieraugot, ka lde ir pilna ar zeltu. Es esmu is sveinieks, kam nav nek, ko dot, un kur liek jums paskatties iek. Ne jau kdas ldes iekpus, k mintaj ldzb, bet kaut kur stipri tuvk sev. 'Bet es neesmu ubags," es dzirdu js sakm.

29

Tie, kas nav atradui savas patiess vrtbas, proti, Esambas dzirkstoo prieku un tam sekojoo dzio, nesatricinmo mieru, ir nabagi, pat ja viiem pieder lielas materils bagtbas. Piepildjuma vai prieka mir kus, apliecinanos, drobu vai mlestbu vii mekl rpus, tau patiesb drgums, kur ietvertas ne tikai jau nosaukts lietas, bet kur ir neizmrojami lielks par to, ko pasaule var piedvt, atrodams vios paos. Vrds apskaidrba uzbur d o m u par kdu prcilv cisku sasniegumu, un m s u ego patk to par tdu uzskatt, tau patiesb tas ir cilvka dabiskais stvok lis izjust vienotbu ar Esambu. Tas ir stvoklis, kad esam savienoti ar kaut ko neizmrmu un nesagrau jamu, kaut ko, kas, lai cik dvaini tas neskantu, esam ms pai un tomr daudz plaks par mums. Apskaid rba ir savas patiess btbas atraana aiz vrda un er mea. Nespja just vienotbu ar Esambu rada no irtbas sajtu no sevis un prjs pasaules. Tad js apzinti vai neapzinti skat sevi uztvert k atseviu dau. Rodas bailes, un gan iekji, gan rji konflikti kst par ikdieniu pardbu. M a n patk Bdas dot vienkr apskaidrbas defin cija "cieanu beigas". Tas nav nekas prcilvcisks, vai ne? Protams, k defincija t nav pilnga. T pasaka tikai to, kas apskaidrba nav t nav cieanas. Bet kas tad paliek, kad cieanu vairs nav? Par to Buda klus, un via klusana liek domt, ka tas ir jnoskaidro katram pa am. Buda izmanto negatvu definciju, lai prts ne uztvertu apskaidrbu k kaut ko tdu, kam tict, vai k prcilvcisku sasniegumu mri, ko nav iespjams sa sniegt. Par spti ai piesardzbai, lielk daa budistu vl

aizvien uzskata, ka apskaidrba iespjama tikai budam,

n

e viiem un vismaz ne aj dzv. Js lietojt vrdu "Esamba".Vai varat paskaidrot, kas ar to

ir domts? Esamba ir mg, vienmr pastvo Vieng Dzve aiz neskaitmajm dzvbas formm, kas pakau tas dzimanai un nvei. Tomr Esamba ir ne tikai aiz ikvienas formas, bet ar dzii to iekpus k o formu visdzik, nesaredzam un nesagraujam btba. Tas nozm, ka t ir sasniedzama, jo atrodas dzii jsos un ir jsu paties btba. Tau necentieties to uztvert ar prtu. Neminiet to saprast. To ir iespjams iepazt tikai tad, kad prts klus. Atrodoties pareizj brd, kad uzmanba ir pilnb un pastiprinti vrsta uz Ta gadni, ir iespjams sajust Esambu, tau js nekad ne sapratsiet to ar prtu. Esambas apzias iegana, ts sajuana un apzinans t ir apskaidrba.

S
Kad js sakt Esamba vai js runjat par Dievu? fa i kpc to t ar nesaukt? Vrds Dievs tkstoiem gadu ilguas aunprtgas '^mantoanas rezultt ir kuvis par tuku skau. Da reiz es to lietoju, tau daru to atturgi. Ar aunprtgu
lz

mantoanu es saistu tos cilvkus, kas nekad pat ar

30

31

vienu acs kaktiu nav ielkojuies svtuma valstb, bezgalgaj plaum aiz vrda " D i e v s " nozmes, tau lieto to ar lielu prliecbu, it k zintu, par ko vispr run. Vai ar tos, kas Dievu apstrd, it k viiem btu kda nojauta, kas tad sti tiek noliegts. kdans rada absurdas reliijas, kdainus apgalvojumus un maldus, k piemram, "mans vai msu Dievs ir vien gais patiesais Dievs; jsjais ir nests," vai ar Nes slaveno izteikumu "Dievs ir miris". Vrds Dievs ir kuvis par pabeigtu jdzienu. Taj brd, kad is vrds tiek izrunts, prt rodas tls. Droi vien tas vairs nav vecs vrs ar baltu brdu, tau tomr vl aizvien gargs tls, kas atveido kaut ko vai kdu rpus cilvka, un, j, gandrz nenovrami kaut kas vai kds vrieu dzimt. Ne vrds Dievs, ne vrds Esamba, ne ar kds cits vrds nevar nosaukt vai paskaidrot neaprakstmo realitti aiz vrdiem, tpc btiski ir tikai tas, vai is vrds paldz vai trauc jums piedzvot to, uz ko no rda. Vai tas norda uz transcendentlu realitti, vai ar tri kst par domu, kurai ticat un kas drz prvr as par jsu prta elku? Vrds Esamba neko nepaskaidro, tau ar vrds Dievs ne. Tomr vrdam Esamba ir t priekrocba, ka tas ir atvrts jdziens. Tas neprveido bezgalgo Nesaredzamo par ierobeotu realitti. Tam ir iespjams radt gargu tlu. Nevienam nevar bt pau tiesbu uz Esambu. T ir pati cilvka btba, un t jums ir pieejama momentni k savas esbas sajuana, k apjauta "es esmu", pirms nosakt, kas tiei. Tpc no vrda Esamba ldz paas Esa mbas pieredzanai ir tikai viens mazs solis. Identificans ar prtu, kas liek d o m m kt neval dmm. Nespja prtraukt domt ir ausmga nelaime, tikai cilvki to nesaprot, jo no ts cie gandrz katrs, un tpc to uzskata par normlu. Neprtrauktais prta troksnis neauj jums atrast iekj miera valstbu, kas nav atirama no Esambas. D o m u troksnis izveido ar mkslgu, prta radtu "es", kas met baiu un cieanu nu. Ms to apspriedsim skk nedaudz vlk. Filozofs Dekarts ticja, ka ir atradis visnozmgko patiesbu, teikdams: "Es domju ttad esmu." ste nb vi formulja visnozmgko kdu domanas viendoanu ar Esambu un personbas viendoanu ar domu. Nerimstoie domtji, tas ir, praktiski visi cilvki, atrodas ietamas noirtbas stvokl rprtgi sare t neprtrauktu problmu un konfliktu pasaul, kas at spoguo arvien pieaugoo prta kundzbu. Apskaidrba ir stvoklis, kad cilvks ir pati pilnba un vienots ar sevi; ldz ar to radis sev mieru. Vienots ar dzvi ts redzamaj aspekt ar pasauli un vienots ar ar savu dziko 'es" un Nesaredzamo dzvi ar Esambu. Apskaidrba
lr

](jis ir lielkais traucklis is realittes pieredzeana?

ne tikai cieanu un neprtraukto iekjo un rjo kon

fliktu beigas, t izbeidz ar ausmgo vergoanu nepr trauktajai domu plsmai. Kds neticams atvieglojums! Identificjoties ar prtu, izveidojas necaurredzama Jdzienu, apzmjumu, tlu, vrdu, spriedumu un

32

33

definciju siena, kas stv priek patiesm attiecbm. Attiecbm ar sevi pau, ar citiem cilvkiem, ar dabu un Dievu. Tiei d o m u siena izveido noirtbas il ziju, domu, ka esat js un pilngi atirgie "citi". Js aizmirstat nozmgo faktu, ka, par spti atirbm fi ziskaj izskat un atsevis forms, ms esam vienoti ar visu pastvoo. Ar vrdu "aizmirst" es domju to, ka vairs nespjat sajust o vienotbu k pasaprotamu realitti. Js varat tict, ka tda ir, tau vairs to neap zinties. Ticba var mierint. Tau tikai ar personisks pieredzes paldzbu t var js atbrvot. Domana ir kuvusi par slimbu. Slimbas pards, kad tiek izjaukts ldzsvars. Piemram, tas nav nekas slikts, ja nas organism dals un vairojas, tau tad,; kad is process turpins, neievrojot organisma vaja dzbas, ms skam slimot. Piezme: prts ir lielisks instruments, ja to pareizi izmanto. Aplami lietots, tas var bt oti postos. Skaid rk izsakoties, js ne tik daudz izmantojat savu prtu aplami js vienkri neizmantojat to vispr. Tas izmanto js. T ir slimba. Js ticat, ka esat jsu prts. Tas ir maldgi. Instruments ir prmis js. Es tam sti nepiekrtu. T ir taisnba, ka man biei sanK domt bezjdzgi, tpat k vairumam cilvku, tau vl aizvie spju izmantot savu prtu, lai kaut ko iegtu un sasniegtu sa vus mrus, un to es daru nemitgi. Tas, ka spjat atrisint krustvrdu mklu vai uzbvt atombumbu, vl nenozm, ka izmantojat savu prtu. T pat k suiem patk grauzt kaulus, ar prtam patk sevi

nodarbint. Tpc tas risina krustvrdu mklas un iz gudro atombumbas, js neinteres nekas no t. aujiet man jums pajautt: "Vai js spjat atbrvoties no sava prta, kad vien vlaties? Vai esat atradui pogu, k to izslgt?" Tas nozm pavisam prtraukt domt? N, to nevar, ja nu viengi uz su mirkli. Ttad prts js izmanto. Js neapzinoties esat identi ficjuies ar savu prtu, un nemaz nenojauat, ka esat kuvis par t vergu. Un savu paverdzintju maldgi uzskatt par sevi pau. Skums ceam uz brvbu ir izpratne par to, ka neesat prts tas, kas dom. Taj brd, kad skat vrot domtju, aktivizjas augstks ap zias lmenis. Tad js saprotat, ka ar aiz d o m m ek sist milzga gargo spju valstba, ka domas ir viengi mazti o spju gabali. Js skat saprast, ka visas lietas, kam patiem ir nozme, skaistums, mlestba, jaunrade, prieks, iekjs miers rodas rpus prta. Js skat atmosties.

34

35

ATBRVOANS

NO PRTA VAM

uZ

brk, soda tos un atem tiem dzves eneriju. Tas ari

ir neizmrojamo cieanu un nelaimju, k ar slimbu Ko tiei nozme "verot domtju"? Ja cilvks aiziet pie rsta un pazio, ka dzird balsis sav galv, viu, visticamk, nosts pie psihiatra. Pa tiesb ldzgi ikkatrs dzird vienu vai vairkas balsis sav galv neprtraukti netos d o m u procesus, ku rus cilvki nemk apstdint. Neprtrauktus monolo gus vai dialogus. Js droi vien kdreiz esat sastapui "trakus" cilv kus, kas neprtraukti runjas ar sevi vai kaut ko mur mina. Nu lk, tas daudz neatiras no t, kas notiek a r i jums un citiem " n o r m l i e m " cilvkiem, tikai jus to n e f l izpauat skai. Prta balss koment, prdom, sprie saldzina, sdzas, ir apmierinta, neapmierinta un tam ldzgi. Balsij nav noteikti jbt saisttai ar pareizjo situciju, t var no jauna atdzvint notikumus nesen un tl pagtn vai ar iztloties un izdzvot iespja mos nkotnes notikumus. Nkotnes gadjum t b i e B iedomjas, ka viss noies greizi un rezultts bs nega tvs, to sauc par raizanos. Dareiz im skau ce liam pievienojas ar vizuli tli jeb "prta filmas". Pat tad, ja balss darbosies saistb ar pareizjo situciju, t interprets to saska ar pagtnes pieredzi. Tas notie td, ka balss pieder ierobeotajam prtam, kas ir js pagtnes un ar prmantots kolektvs atmias radt Tpc js saskatt un vrtjat Tagadni ar pagtnes ac: un iegstat pilngi izkropotu ts ainu. Nav nekas n parasts, ja balss ir cilvka lielkais ienaidnieks. Daudzi cilvki dzvo ar moctju sav galv, kas neprtraukti
bei

clonis. Lab zia ir t, ka no prata vam ir iespjams at brvoties. T ir vieng st brvba. Un js varat veikt pirmo soli jau tagad. Sciet ieklausties bals, kas skan jsu galv; dariet to, cik biei vien varat. Pievrsiet pau uzmanbu visiem domu modeiem, kas atkrtojas, tm vecajm platm, kas ir spltas jsu prt, iesp jams, jau gadiem ilgi. T bs "domtja vroana" tas vienkri ir cits nosaukums procesam, kad js ieklaus ties bals, kas skan jsu galv, un js esat t liecinieks. Klausoties ai bals, dariet to objektvi. Pareizk sa kot nevrtjiet to. Netiesjiet un nenosodiet dzirdto, jo da rcba nozmtu, ka balss atkal ir js pakvusi. Klausoties taj un vrojot to, js drz sapratsiet: tur ir balss, un te esmu es. es esmu izpratne, spja izjust paam savu kltbtni, nav doma. T rodas aiz prta.

Tpc, ieklausoties savs doms, js apzinties ne tikai domas, bet ar sevi k o d o m u liecinieku. Ir ra dusies jauna apzias dimensija. Klausoties doms, jutt apzintu kltbtni savu dziko es aiz dom a

m . Tad ts zaud savu spku pr jums un tda cjaties ar to. is ir neprtraukts nets domanas g u skums.

norimst, jo js vairs nedodat prtam eneriju, neiden-

36

37

Kad domas norimstas, js piedzvojat prta pls mas prtraukumu mirkli "bez prta". Skum ie mirki bs si, varbt daas sekundes, tau pakpeniski ks ilgki. dos mirkos cilvks jt prliecinou klu s u m u un mieru sev. Tas ir skums vienotbai ar Esa mbu cilvka dabisko stvokli, ko parasti aizno prts. Ja turpinsiet vingrinanos, klusuma un miera sajta padziinsies. Patiesb im dziumam nav beigu. Js ar sajutsiet no m dzlm nkou smalku prieka plsmu prieku par Esambu. Tas nav transam ldzgs stvoklis. Nepavisam. eit apzia nepazd. Pat pilngi pretji. Ja maksa par mieru btu apzias pavjinans un maksa par klusumu dzvesprieka un modrbas trkums, tad nebtu vrts tos iegt. Iekjas vienotbas stvokl js esat daudz modrks, daudz vairk n o m o d nek ar prtu identi fictaj realitt. Js esat pilnb dzvs. Tas ar palielina vibrciju bieumu ts enerijas lauk, kas dod dzvbu fiziskajam ermenim. Ieejot aizvien dzik aj "valstb bez prta" klt- btnes, k to dareiz sauc Rietumos, js sasniedzat t ras apzias stvokli. eit izjtat pats savu Esambu tik intensvi un ar tdu prieku, ka visas domas, emocijas, fiziskais ermenis, tpat k ar visa prj pasaule prak tiski zaud savu nozmi. Un tomr, tas ir nevis ego, bet gan nesavtgs stvoklis. Tas pace js pri tam, ko iepriek uzskatjt par savu "es". Esamba ir jsu btba un taj pa laik t ir neiedomjami varenka par jums. Tas, ko obrd minu pateikt, varbt izklau ss paradoksli vai pat pretrungi, tau nav cita veida, k to paskaidrot.

S
"Domtja vroanas" viet prtraukumu prta straum var radt, glui vienkri sakopojot savu uz manbu uz Tagadni. Sajtiet tiei pareizjo brdi. Tas ir loti patkami. d veid aiznesat apziu prom no prta aktivittm un radt mirkli bez prta, kad jsu apzia ir rkrtgi modra, tau js nedomjat. Tda ir s me ditcijas btba. Ikdien varat vingrinties, uzskot jebkuru vien kru darbbu, kas parasti ir tikai ldzeklis izvirzt mra sasnieganai, un pievroties tai ar pastiprintu uzmanbu, lai t pati kst par mri. Piemram, katru reizi, kpjot aug vai lej pa savas mjas vai darbavie tas kpnm, pievrsiet pau uzmanbu katram pakpie nam, katrai kustbai, pat savai elpoanai. Esiet pilnb aj brd. Vai ar, mazgjot rokas, pievrsiet uzmanbu vism sajtm, kas rodas s darbbas laik dens skaai, dens pieskrienam, jsu roku kustbm, ziepju smarai un t tlk. Vai ar, iekpis sav man un aiz vris durvis, apstjieties uz mirkli un pavrojiet savas elpas plsmu. Sciet apzinties kluso, tau spcgo Ta gadnes kltbtni! Ir viens noteikts kritrijs, k prbau dt, vai vingrinoties esat guvis pankumus, miera Pakpe, ko jtat sev.

S
39

38

Ttad pirmais, tau oti svargais solis ce uz ap skaidrbu iemcties noirt sevi no prta. Katru reizi, kad izveidosiet pauzi prta plsm, jsu apzins gaisma ks spcgka. K d u dienu js pamansiet, ka balss galv iet uzjautrinoa, tikpat smieklga k rotaa ar brnu. Tas nozm, ka vairs neuztverat sava prta saturu tik no pietni, jo sava " e s " apzia vairs no t nav atkarga.

Kpc gan lai mes butu pieradui pie domanas? Tpc, ka identificjat sevi ar domanu, kas no zm, ka apziu par savu " e s " veidojat pc prta satura un aktivittes. Jums iet, ka, prtraucot domt, jsu vairs nebs. Laika gait izveidojat prt tlu par to, kas esat, balstoties uz personiskajiem un kultras nosacju miem. Nosauksim o iedomto sevi par ego. Ego veido prta darbba un uztur tikai neprtraukta domana. Termins "ego" katram nozm kaut ko citu, tau eit ar

APSKAIDRBA: PACELANS PRI D O M M Vai tad domana nav nepiecieama, lai sptu izdzvot aj pasaul? Prts ir ierce, instruments. Tas ir izmantojams pa iem uzdevumiem un, kad uzdevumi ir paveikti, tas atkal jnoliek mal. obrd, es teiktu, apmram 80 vai 90 procenti no cilvku domm ne tikai atkrtojas un ir bez jdzgas, tau to disfunkcionalittes un biei negatvs btbas d ar diezgan kaitgas. Pavrojiet savu prtu, un js redzsiet, ka man ir taisnba. T rodas nopietna dzves enerijas noplde. Patiesb neprtraukt domana ir sava veida pie-;; radums. Kas ir pieradums? Vienkri nespja no kaut k atteikties. Tas ir stiprks par jums. Tas ar sniedz jums mkslgu prieka sajtu prieku, kas vien mr prvras sps.

to apzmju mkslgo "es", ko radjusi neapzinta iden tificans ar prtu. im ego pareizjais brdis gandrz neeksist. Tikai pagtne un nkotne tiek uzskattas par nozmgm. Pilng patiesbas prgrozana rodas no apstka, ka ego rem prts nespj pilnvrtgi darboties. Tas alla ir nodarbints ar pagtnes uzturanu atmi, jo kas gan btu cilvks bez ts? Prts pastvgi mina ieska tties nkotn, lai btu dros, ka turpins eksistt, un mina taj atrast kaut nedaudz atvieglojuma vai pie pildjuma. Tas saka: "Tai dien, kad notiks is, tas vai vl kaut kas, tad bs labi es bu laimgs un atradu mieru." Pat tad, kad ego ietami ir noraizjies par pa reizjo brdi, tas neredz Tagadni: ego to uztver pilngi aplami, jo skats ar pagtnes acm. Vai ar pazemina Tagadni par ldzekli mra sasnieganai; un is mris vienmr ir prta veidot nkotne. Pavrojiet savu prtu, un js redzsiet, ka tiei t tas ar notiek. Pareizjais brdis ir atslga uz brvbu. Tau js spsiet ieraudzt o brdi, kamr bsiet identificjies ar prtu.
ne

40

41

Es nevlos pazaudt spju analizt un izirt. Es neiebilstie pret iespju iemcties domt skaidrk, koncentrties, tau es nevlos zaudt savu prtu. Spja domt ir visdrgkais, kas mums ir. Bez ts ms btu tikai vl viena dzvnieku suga. Prta eksistence nav nekas vairk k apzias evolci jas pakpe. M u m s ir steidzami jdodas uz nkamo pa kpi, pretj gadjum prts ms izncins, jo ir kuvis par briesmoni. Es par to runu izvrsti mazliet vlk. D o m a n a un apzia nav viens un tas pats. Domana ir tikai ska apzias daia. D o m a nevar pastvt bez apzias, tau apziai doma gan nav vajadzga. Apskaidrba nozm pacelanos pri domm, nevis atgrieanos dzvnieka vai auga lmen, kad domt nav iespjams. Apskaidrbas stvokl js vajadzbas gad jum vl aizvien spjat izmantot savu domjoo prtu, tau daudz efektvk un koncentrtk nek agrk. Js izmantojat to lielkoties praktiskiem mriem un esat brvi no negribta iekj dialoga jsos valda miers. Ar pareizj prta prvaldtaj stvokl un it pai, ja nepiecieams rados risinjums, js apmram ik pc pris mintm svrstties starp d o m m un klu s u m u prtu un stvokli "bez prta". is stvoklis ir apzia bez domm. Tikai d stvokl ir iespjams do mt radoi, jo tad d o m m nav nekdas relas varas. Doma viena pati, tikldz t vairs nav savienota ar daudz plako apzias valstbu, tri kst tuka, vjprtga, izncinoa. Prts ir viengi praktisks instruments. Uzbrukt un aizsargties pret citiem prtiem, savkt, saglabt un ap strdt informciju tds ir prta uzdevums, tau tas

ne

pavisam nav rados. Visi stenie mkslinieki, pat ar

pai to neapzindamies, rada no "bezprta" zonas, no iekj klusuma. Prts tikai pieir formu radoajam impulsam vai atklsmei. Pat visdikie zintnieki ir ap stiprinjui, ka viu lielkie radoie sasniegumi ir vei dojuies bros, kad prts klusjis. Aptaujjot par savm darba metodm visas Amerikas izcilkos matemtius, Einteinu ieskaitot, tika iegti prsteidzoi rezultti. Vii apgalvoja, ka domanai "ir tikai otr plna loma saj, iziroaj radanas akta brd". Tpc es teiktu, ka iemesls, kd vairums zintnieku nespj radt, neslp jas neprasm domt, bet gan taj, ka vii neprot domas apstdint! Tds brnums k dzvba uz zemes vai jsu ermen un ts uzturana nav ne prta, ne domanas no pelns. Ir skaidrs, ka eit darbojas intelekts, kas ir daudz varenks par prtu. K gan vienkra cilvka na, kuras diametrs ir viena tksto daa no collas, var sav DNS saturt informciju, kas aizpildtu tksto grmatu, katru 600 lapu biezum? Jo vairk ms uzzi nm par ermea darboans principiem, jo vairk saprotam, cik bezgalgs ir to radjuais intelekts un cik maz ms zinm. No jauna savienojoties ar o intelektu, prts kst par visbrnigko palgu. Tad tas kalpo kaut kam lielkam par sevi.

42

43

EMOCIJAS: E R M E A REAKCIJA UZ PRTU Bet ka tad ar emocijm? Es biek sapinos savas emocijs nek prt. Prts manis lietotaj nozm ir ne tikai domas. Tas ietver sev ar emocijas un jebkurus citus mentlos vai emocionlos reaanas modeus. Emocijas rodas tur, kur satiekas prts un ermenis. T ir ermea re akcija uz prtu jeb prta atspulgs ermen. Piem ram, agresva vai naidga doma liks ermen pardties tai enerijai, ko saucam par dusmm. ermenis saga tavojas cai. Doma, ka esat apdraudts, vienalga, fi ziski vai psiholoiski, liek ermenim sarauties, un t ir baiu fizisk puse. Ptjumos ir pierdts, ka spcgas emocijas izraisa prmaias pat ermea biomij. s biomisks izmaias ataino emociju fizisko jeb mate rilo aspektu. Protams, js ne vienmr apzinties visus savu d o m u modeus, un biei tikai ar savu emociju no vroanas paldzbu ir iespjams skt tos apzinties. Jo stiprk identificjaties ar savu domanu, sim ptijm un antiptijm, vrtjumiem un interpretci jm, tas ir, jo mazk js dzvojat Tagadn, jo lielks bs emocionls enerijas ldi, vienalga, apzinsieties js to, vai ar ne. Ja nejtat nekdas emocijas, ja it k esat no tm noirts, tad galu gal pieredzsiet ts tri fizisk lmen k fizisku problmu vai slimbu. P dj laik par to tiek oti daudz rakstts, tpc nav vajadzbas taj iedziinties. Spcgs, neapzints emo cionlais modelis var pardties pat k rjs notikums,

ietami ir "gadjies". Piemram, esmu novrojis, a tos' cilvkus, kuri sev nes lielas dusmas, ts nemaz neapzindamies
un

nekdi neizpauzdami, vistrk vr

diski vai pat fiziski aizskars tdi pai dusmgi cilvki, un loti biei bez jebkda redzama iemesla. Viiem ir sp cgs dusmu starojums, ko noteikti cilvki uztver neap zinti un kas auj vau viu pau apslptajm dusmm. Ja jums ir grti sajust emocijas, sciet koncentrt uz manbu uz sava ermea iekjo enerijas lauku. Izjtiet ermeni no iekienes. Tas jums liks saskarties ar savm emocijm. Bet to ms mcsimies nedaudz vlk.

js sakt, ka emocijas ir prta atspulgs ermen. Tau da reiz starp tiem rodas konflikts: prts saka "n", savukrt emo cijas "j", vai otrdi. Ja vlaties patiem iepazt prtu, ermenis vien mr sniegs patiesu t atspoguojumu, tpc vrojiet savas emocijas, jeb drzk sajtiet ts sav ermen. Ja starp prtu un emocijm radies konflikts, domas bs ts, kas melo, bet emocijas pauds patiesbu. Nevis augstko patiesbu par cilvka Esambu, bet gan rela tvo patiesbu par prta stvokli aj brd. Konflikts starp virspusjm d o m m un neapzintiem gargajiem procesiem ir biei novrojama lieta. Js var bt vl nespjat ienest apzi savas neapzints prta darbbas domu form, tau ts vienmr atspoguojas

44

45

jsu ermen k emocijas, un to gan js varat pamant Vrot emocijas d veid ir btb tas pats, kas klau sties vai vrot savas domas; to es aprakstju jau iepriek Vieng atirba ir t, ka doma mt prt, savukrt emocijas ir spcga fiziska sastvdaa un tpc galve nokrt tiek sajustas ermen. Varat aut emocijm tur bt, bet neatrasties to kontrol. Vairs nebdams emo cijas, js esat vrotjs, novrojo Tagadne. di vin grinoties, viss, kas ir neapzints, pamazm iznks apzias gaism. Ttad emociju novroana ir tikpat nozmga k domu v-i r oana? J. Lai tas kst par paradumu, jpajaut: kas gan notiek man obrd? is jautjums js uzveds uz pa reiz cea. Tau neanalizjiet, vienkri vrojiet. Kon centrjiet uzmanbu uz iekieni. Sajtiet emocionlo eneriju. Ja emociju nav, ielkojieties dzik ermea iekjs enerijas lauk. Tie ir vrti uz Esambu.

tifikcij ar emocijm Tagadnes trkuma d, k parasti notiek, emocijas p a m a z m kst par jsu "es" Biei starp domanu un emocijm rodas apbur loks - ts viena otru baro. D o m u modelis rada pr ietu sevis atspulgu emociju form, savukrt emociju vibrcijas turpina uzturt skotnjo d o m u modeli, paturot prt situciju, notikumu vai cilvku, kas ir at tiecgo emociju clonis, domas dod eneriju m emo cijm, kuras savukrt atkal aktiviz d o m u modeli un tamldzgi. Pamat visas emocijas ir atvasinjumi no vienas pir matnjs, neizprotams izjtas, kas radusies, pazaudjot aiz vrdiem un formm esoo apziu. s izjtas ne izprotams btbas d ir grti atrast vrdu, kas to preczi raksturotu. "Bailes" ir tuvs apzmjums, tau bez neprtraukts apdraudtbas sajtas izjta iekauj sev ar dzias atirtbas un nepilnbas sajtu. Varbt labk bs lietot vrdu, kas ir tikpat nenosakms k pamatizjta, un vienkri sauksim to par "spm". Viens no svargkajiem prta uzdevumiem ir cnties pret tm un atbrvoties no m emocionlajm spm (kas ar ir viens no t neprtraukts darbbas iemes liem), tau viengais, ko iespjams d veid iegt, slaicgi ts noslpt. Patiesb, jo ctgk prts mina atbrvoties no spm, jo lielkas ts kst. Prts nekad neatrads risinjumu un ar neaus jums to meklt, jo pats ir btiska problmas sastvdaa. Iedomjieties, kas notiek, ja policijas prieknieks mina atrast aunpr tgu dedzintju, bet patiesb is dedzintjs ir pats Policijas prieknieks. Js neatbrvosieties no spm, kamr neatbrvosieties no identificans ar prtu, no

S
Emocijas parasti atveido paplaintu un pastiprintu d o m u modeli, un biei to neprvaram enertisk l dia d skum nav viegli noturties Tagadn tik ilgi/ lai sptu ts pavrot. Ts cenas js premt, un parasti tm ar izdodas ja vien jsos nav pietiekami daudz Tagadnes. Ja tiekat ievilkts apzinans neapgaismot

46

47

ego. Tikai tad prts tiks nogzts no sava varen troa un Esamba atklsies k jsu paties btba. J, es zinu, ko js gribjt jautt. Es gribju jautt: tau k tad ar pozitvajm emocijm t dm k mlestba un prieks? Ts nav atiramas no cilvka dabisk stvoka iekjs vienotbas ar Esambu. Mlestbas un prieka mir ki vai neilgie iekja miera bri tiek piedzvoti katru reizi, kad domu straum rodas prtraukums. Lielka jai daai cilvku di prtraukumi rodas reti un tikai nejaui bros, kad prts tiek saukts par " m m u " , vai nu liela skaistuma, rkrtjas fizisks pieples vai ar lielu briesmu rezultt. Tad pki pards iekjs klusums. Un aj klusum ir tik tikko manms, tau spcgs prieks; te ir mlestba un miers. Parasti di bri ir neilgi, jo prts steidzgi atsk savu trokaino darbbu, ko saucam par domanu. Mlestba, prieks un miers nespj zelt un plaukt, kamr neesat atbrvojuies no prta vam. Un es ts tomr nesauktu par emocijm. Ts atrodas starp emocijm, tau daudz dzik lmen. Tpc ir pilnb japzins savas emocijas un jprot ts sajust, pirms spsiet pie dzvot ari to, kas ir aiz tm. Vrda "emocijas" burtis kais tulkojums ir "traucklis". is vrds nk no latu valodas vrda emovere, kas nozm "trauct". Mlestba, prieks un miers ir dzii Esambas stvoki, vai drzk trs aspekti iekjai vienotbai ar Esa mbu. K tdiem tiem nav pretstatu. Tie rodas aiz prta sfras. Emocijas,k daa no dubult prta ir pakautas

pretstatu likumiem. No t izriet, ka nevar bt labais bez aun. Tpc neapskaidrotaj stvokl, kad identi ficjamies ar prtu, tas, ko maldgi saucam par prieku, parasti ir tikai slaicga nemitgi maing spju un prieka cikla patkam puse. ds prieks vienmr tiek iegts no lietm rpus cilvka, tau patiess prieks rodas ti kai iekien. T pati lieta, kas odien js priec; rt jau spins vai ar izzuds un ts trkums atkal rads spes. Un tas, kas biei tiek uzskatts par mlestbu, varbt kdu laiku bs patkams un aizraujos, tau patiesb ir tikai pieradums un pieerans, rkrtgi nepilngs stvoklis, kas vien brd var prvrsties cieans. Daudzas "mlestbas" attiecbas pc tam, kad skotnj eiforija ir pagjusi, patiesb svrsts starp "mlestbu" un naidu, valdzinjumu un atsvei nanos. sta mlestba neliek cilvkam ciest. K gan t to vartu? T pki neprvras naid, tpat k patiess prieks neprvras sps. K jau teicu, pat pirms ap skaidrbas sasnieganas, pirms atbrvoans no prta vam ir iespjams uz mirkli piedzvot patiesu prieku, mlestbu vai dziu iekju mieru, klusumu. Tie ir cil vka patiess btbas aspekti, ko parasti aizno prts. Pat "normlajs" pieraduma attiecbs var bt mirki, kad sajtams kaut kas neviltots un patiess. Tau tie bs tikai si bri, ko drz atkal noslps prta iejaukans. Tad var likties, ka jums ir piederjis aut kas oti vr tgs, kas nu pazaudts, vai ar prts var js prliecint, ka t bijusi tikai ilzija. Patiesb t nebija ilzija un to nav iespjams pazaudt. T ir daa no cilvka da bisk stvoka, ko prts var aiznot, tau nekad nespj

48

49

iznicint. Pat tad, kad debesis ir tumu makonu aizkltas, saule nav pazudusi. T vl aizvien ir tur, aiz mkoiem. Buda ir teicis, ka spes un cieanas rodas no alkm un vl mm, tpc, lai atbrvotos no cieanm, ir jbeidz vlties. Alkas ir prta darbbas rezultts, ts mekl glbiu vai piepildjumu rjs liets un nkotn, aizvietojot Esambas prieku. Tik ilgi, kamr identificjos ar prtu, es identificjos ar m alkm, vajadzbm, iegribm, pieeranos un atsveinanos, un bez tm nav nekda cita " e s " , izemot viengi iespjambu, nepiepildto po tencilu, sklu, kas vl nav uzdgusi. aj stvokl pat vlme pc brvbas vai apskaidrbas ir tikai vl vienas alkas pc piepildjuma vai vienotbas nkotn. Tpc necentieties atbrvoties no alkm vai "sasniegt" ap skaidrbu. Sciet dzvot Tagadn! Esiet taj k prta novrotjs! T viet, lai atsauktos uz Budu, esiet pats Buda, esiet "atmodintais", jo tiei to vrds " b u d a " ar nozm. Cilvki ir dzvojui spju var jau mbu, kop t laika, kad no augstks valstbas ienca laika un prta pasaul un zaudja apziu par Esambu. Taj brd cil vki ska sevi uzskatt par nenozmgm daim sve aj izplatjum, nesavienotm ar Pirmskumu un citai ar citu. Spes bs nenovramas tik ilgi, kamr identificsie ties ar savu prtu, kamr, gargajos terminos runjot, jsu apzia nebs modra. Es domju galvenokrt ga rgs spes, kas ir galvenais fizisko spju un fizisko

slimbu clonis. Aizvainojums, naids, sevis loana, vainas apzia, dusmas, nomktba, greizsirdba un t tlk, pat visskkais aizkaitinjums ts visas ir spju formas. Un katrs prieka vai emocionlas "paciltbas brdis ietver sev spju sklu tas ir neiramais pret stats, kas laika gait sevi pards. Katrs, kur reiz ir lietojis narkotikas, lai "paceltos debesu augstumos", zina, ka bauda beigs izskst, ap mierinjums prvras sps. Daudzi cilvki no savas pieredzes zina ar to, cik viegli un tri intmas attie cbas no prieka avota var prvrsties par spju jru. Raugoties no augstka skatupunkta, gan negatv, gan pozitv polaritte abas ir vienas montas divas pu ses abas ir daa no pamat esoajm spm, kas nav noiramas no t apzias stvoka, kur esam identi ficjuies ar prtu. Ir divi spju lmei spes, ko radt obrd, un spes no pagtnes, kas vl aizvien mt jsu prt un ermen. K prtraukt radt spes Tagadn un k atbr voties no pagtnes spm tiei to es vlos tagad ar jums prrunt.

50

OTR NODAA

APZINA: ATBRVOANS NO SPM

N E R A D I E T TAGADN V L VAIRK SPJU Neviena cilvka dzve nav pilnb brva no spm un cie anm. Vai tad drzk nav jiemcs ar tm sadzvot, nevis jcenas no tm izvairties? Lielk daa cilvces spju ir nevajadzgas. Ts ra dm ms pai tik ilgi, kamr nepieskattais prts valda pr msu dzvi. Spes, ko radt obrd, vienmr ir eso nepieemanas, neapzintas pretestbas forma. D o m u lmen aizsargans izpauas k vrtjums. Emo cionlaj lmen k negativitte. Spju intensitte ir< atkarga no pakpes, kd js pretojaties pareizjam mirklim, kas savukrt atkal izriet no t, cik oti esat identificjuies ar prtu. Prts vienmr cenas noliegt Tagadni un no ts aizbgt. Citiem vrdiem sakot, jo vairk esat identificjies ar savu prtu, jo vairk cieat. Vartu to pavrst ar t jo vairk js spjat pieemt un godt Tagadni, jo vairk atbrvojaties no spm un cieanm, k ar no ego prta. Kpc prts pastvgi noliedz vai atraida Tagadni? Tpc, ka tas nespj funkciont un saglabt vadbas 53

grous bez laika, kas ir pagtne un nkotne; tpc tas uztver bezgalgo Tagadni k draudu. Laiks un prts patiesb ir neirami. Iedomjieties zemi, brvu no cilvkiem, kur vien gs dzvbas formas ir augi un dzvnieki. Vai eit vl aizvien btu pagtne un nkotne? Vai ms vl jopro jm runtu par laika nozmi? " C i k ir pulkstenis? Kds odien d a t u m s ? " di jautjumi btu diezgan nej dzgi, pat ja btu kds, kas sptu t pajautt. Ozols vai rglis btu apmulsui, izdzirdot dus jautjumus. "Cik pulkstenis?" tie prjauttu. " N u protams, ka Ta gadne. obrd ir Tagadne. Kas gan vl cits vartu b t ? " J, cilvkiem ir nepiecieams gan prts, gan laiks, lai sptu darboties aj pasaul, tau ir tds brdis, kad tie abi prem msu dzvi, un tiei tad ar sk rasties darbbas traucjumi, spes un cieanas. Lai nodrointu savu kundzbu, prts ar pagtnes un nkotnes paldzbu neprtraukti cenas aizsegt pa reizjo mirkli un tpc tiek aiznota cilvka paties b tba, jo dzvbas pilno un bezgalgo Esambas radoo potencilu, kas nav noirams no Tagadnes, aizsedz laiks. Aizvien lielka un smagka laika nasta uzkrjas cilvka prt. Visi cilvki cie no s nastas, un s nas tas smagums palielins ik reizi, kad tiek ignorts vai noliegts kds vrtgs brdis, vai ar tas tiek padarts par ldzekli, k iegt kdu mirkli nkotnes ain, kas ek sist tikai prt un nekad ne realitt; Laika uzkrjumi gan kolektvaj, gan individulaj cilvka atmi ietver sev ar lielu daudzumu pagtnes spju. Ja vairs nevlaties spint sevi un citus, ja vairs nevlaties pievienot vl kdu artavu sev mtoajam

pagtnes spju krjumam, tad neradiet vairs laiku, vai vismaz neradiet vairk laika, nek nepiecieams, lai tiktu gal ar dzves praktiskajiem aspektiem. K iz beigt laika radanu? Pilnb japzins, ka pareizjais mirklis ir viss, kas jums vispr ir. Padariet Tagadni par centrlo sav dzv. Ja agrk dzvojt laik, bet Tagadn paciemojties tikai uz su brdi, tad prcelieties dzvot Tagadn un apciemojiet pagtni un nkotni tikai tad, kad nepiecieams risint praktisks dzves situcijas. Sakiet vienmr "j" pareizjam brdim. Kas gan vartu bt vl bezjdzgks, vl nesaprtgks, k radt iek ju pretestbu pret kaut ko tdu, kas nenovrami iri Kas var bt vl nesaprtgk k pretoties dzvei, kas vienmr ir eit, tiei aj brd? Padodieties tam, kas iri Sakiet dzvei " j " un js mansiet, ka t pki sk darboties jsu lab, nevis pret jums.

S
Pareizjais brdis dareiz ir nepieemams, nepatkams vai pat briesmgs. Tas ir tds, kds ir. Pavrojiet, k prts to apz mogo un k is apzmogoanas process, neprtrauk t vrtana un tiesana, rada spes un cieanas. Vrojot prta darbbas principus, izejiet no t pre testbas sistmas un aujiet- pareizjam mirklim notikt. Tas jums dos iekjas brvbas apziu brvbu no rjiem apstkiem un patiesu miera stvokli. Un tad,

54

55

raugoties uz notikumiem, rkojieties, ka vajadzgs vai iespjams. Pieemiet to un tad rkojieties. Lai ko pareiz jais brdis nestu, pieemiet to, it k pats btu to iz vljies. Vienmr darbojieties kop ar to, nevis pret. Lai tas ir jsu draugs un sabiedrotais, nevis ienaidnieks! Tas patiem neticami prvrts visu jsu dzvi.

zaudjumiem vai vientulbu saisttos notikumos, kad piedzvota fiziska vai emocionla prestba un taml dzgi. To var aktivizt jebkas, it pai, ja jsu pagtn atrodams ldzgs spju modelis. Kad spju ermenis ir sagatavojies pamosties no snaudas stvoka, pat viena doma vai kda tuva cilvka nevainga piezme var to iedarbint. Dai spju ermei ir nepatkami, tau relatvi ne kaitgi, piemram, brnam, kas neprtraukti inkst. Citi ir nelgi un izncinoi dmoni, patiem briesmoi. Dai ir ar fiziski, tau lielk daa tomr emocionli vardarbgi. Dai no tiem uzbruks jums apkrt esoa jiem vai tuvajiem ermeiem, savukrt citi tiranizs js, savu saimnieku. D o m a s un izjtas par savu dzvi tad kst oti negatvas un izncinoas. Ar slimbas un nelaimes gadjumi nereti rodas d veid. Dai spju ermei noved savus saimniekus ldz panvbai. Kad liekas, ka pazstat kdu cilvku pilnb, bet pki ieskatties acs pilngam sveiniekam, aunam radjumam, js jtaties diezgan satriekts. Protams, ir daudz svargk ptt notikuma sekas sev, nevis otr cilvk. Novrojiet jebkdas cieanu pazmes sev, jebkd form tas var bt pamodintais spju er menis. Tas var pieemt visdadks formas aiz kaitinjuma, nepacietbas, slikta garastvoka, vlmes spint, dusmu, niknuma, depresijas, vlmes dramati zt savas attiecbas u.tml. Apstdiniet to brd, kad tas mostas no miega! Spju ermenis grib izdzvot, tpat k jebkura ra dba realitt, un izdzvot tas var tikai tad, ja liek jums neapzinti ar to identificties. Tikai tad tas var

S
PAGTNES SPES: SPJU ERMEA IZNCINANA K a m r nespjat piekt Tagadnes spkam, piedz vots emocionls spes atstj jsos pdas. Ts apvie nojas ar tur jau esoajm pagtnes spm un ieperins jsu prt un ermen. Tur iekautas ar brnb pie dzvots spes, kad nokuvt aj apzinans neap gaismotaj pasaul. s uzkrts spes ir negatvs enerijas lauks, kas prem visu jsu prtu un ermeni. Ja skatties uz to k Nesaredzamu, neatkargu realitti, tad neesat sevii tlu no patiesbas. Tas ir emocionlais spju ermenis. Tas darbojas divos remos: snaudas un darbgaj re m. Spju ermenis var snaust 90 procentus no laika un tad, ja tas atrodas dzii nelaimg cilvk, dar boties neprtraukti. Dai cilvki dzvo tikai sav spju ermen, un ir ar tdi, kas ar to sastopas tikai noteikts situcijs, piemram, intms attiecbs, ar pagtnes

56

57

pamosties, premt js, kt par jums un dzvot jsu iekien. Tas barojas no jums. To baros katrs prdzvo jums ar ldzga veida eneriju, viss, kas kaut kd veid spj turpint spes dusmas, paizncinoas domas, naids, skumjas, emocionlas drmas, vardarbba un pat slimba. Reiz Js prmis, spju ermenis rads jsu dzv situcijas, kas sniedz tam nepiecieamo barbu ldzga veida eneriju. Spes var barot tikai spes. S pes nevar baroties no prieka. To spes nespj sagremot. Ja spju ermenis ir prmis js, bs nepiecieamas arvien jaunas spes. Js ksiet par upuri vai vaingo. Js vlsieties vai nu radt spes vai ts piedzvot, vai ari abus kop. Js pats to, protams, neapzinsieties un aiz rautgi apgalvosiet, ka nevlaties ciest. Tau ieskatieties dzik, un tad redzsiet, ka jsu uzvedba un domana neprtraukti veido situcijas, kas spina gan js, gan ci tus. To patiesi apzinoties, is modelis pazustu, jo vlties cieanas ir neprtgi, un apzinti neviens nav neprtgs. Spju ermenis, kas ir ego tum na, patiesb bai ds no apzias gaismas. Tam ir bail, ka to atrads. T eksistence ir atkarga no neapzints identificans ar to, k ar no neapzintajm bailm saskarties ar spm sev. Tau, ja nestsieties tam pret, ja neienessiet ap zias gaismu savs sps, tad nksies ts prdzvot atkal un atkal. Spju ermenis var likties k bstams briesmonis, uz ko ir baisi pat skatties, tau es jums galvoju, ka t ir tikai mazsvarga iedoma, kas nespj uzvart Tagadnes spku. Daas gargs mcbas apgalvo, ka spes ir viengi ilzija, un tas ir oti patiesi teikts. Jautjums ir tds: vai t ir patiesba ar jums? Tikai ticba nepadara nevienu

apgalvojumu patiesu. Vai vlaties dzvot sps visu atlikuo m u un nemitgi apgalvot, ka ts ir tikai il zija? Vai tas atbrvos js no cieanm? Daudz svargk ir o patiesbu stenot, tas ir padart to patiesu sav pieredz. Tpc spju ermenis nevlas tikt novrots un ieraudzts vis pilnb. Taj brd, kad to novrojat, sajtat t enerijas lauku sev un pievrat tam uzma nbu, identitte tiek salauzta. Ir iesaistjusies aug stka apzias dimensija. Es to saucu par Tagadni. Js tagad esat liecinieks, spju ermea novrotjs. Tas nozm, ka spju ermenis vairs nespj js izmantot, izliekoties par jsu " e s " , un nespj no jums sevi ar pa pildint. Js esat atradis pats savu iekjo spku. Esat atradis Tagadnes spku. Kas notiek ar spju ermeni, kad msu apzia kst pietie kami modra, lai ms salauztu identificanos ar to? To rada neapzinans; apzia prvras sev. Apus tulis Pvils ir oti skaisti noformuljis o universlo prin cipu: " B e t visu, kas tiek gaism celts, apspd gaisma, un viss, ko apspd gaisma, ir gaisma." Tpat k nav iespjams uzvart tumsu, nav iespjams uzvart ari spju ermeni. Minjumi to izdart radtu iekju konfliktu un spes turpintos. Vroana ir pietiekami efektva. Tas nozm pareizj brd pieemt spju ermeni k dau no eso. Spju ermenis sastv no ieslodztas dzvbas ener ijas, kas ir atdaljusies no liel enerijas lauka un ne dabiskaj proces, kad identificjaties ar prtu, uz laiku

58

59

kuvusi autonoma. T it k sk iedarboties pati uz sevi, ldzgi dzvniekam, kas cenas noert savu asti, un kst nomcoa. Kpc gan tad, jsuprt, msu civilizcija ir skusi pati sevi izncint? Tomr ar dzvbu nomco ie spki vl aizvien ir dzves enerija. Kad pamazm atbrvosieties no s identittes un ksiet par vrotju, spju ermenis kdu laiku vl tur pins darboties un mins js atkal ievilint sav slazd. Lai ar js vairs nedodat tam eneriju identifi cjoties, tas kdu brdi turpins bt aktvs, ldzgi k propellers kdu laiku turpina griezties, pat ja to vairs nedarbia. aj posm tas var radt ar fiziskas spes un vainas dads ermea das, tau ts neturpin sies ilgi. Palieciet Tagadn, uzturiet apziu modru! Esiet alla modrs savas iekjs telpas sargtjs. Jums ir ne piecieams bt Tagadn, lai sptu tiei novrot spju ermeni un sajust t eneriju. Tad tas nevars kontrolt jsu domas. Taj brd, kad domana nokst vien l men ar spju ermea enerijas lauku, js no jauna ar to identificjaties un barojat to ar savm domm. Piemram, ja galvens enerijas vibrcijas spju er men ir dusmas un ja js risint dusmas raisoas do mas, kavjoties pie t, ko kds jums nodarjis vai ko taisties nodart viam, jsu apzia vairs nav modra un spju ermenis ieem jsu vietu. Aiz dusmm vien m r slpjas spes. Kad jums ir slikts garastvoklis un js skat etint negatvas domas, uzskaitot, cik aus mga ir jsu dzve, domana jau atkal ir apvienojusies ar spju ermeni jsu apzia atkal ir zaudjusi modrumu un js esat viegli ievainojams spju ermea uzbrukumos. "Apzias m o d r u m a zaudana" aj

gadjum apzm mentlu vai emocionlu modeli. Tas norda uz pilngu vroanas trkumu. Ilgstoa apzinta uzmanba prrauj saikni starp t spju ermeni un d o m u norism un aizsk prmaiu procesu. Spes it k kst par apzias liesmas deg vielu, kas rezultt kvlo vl spok. T ir sens al mijas mkslas ezoterisk nozme: vienkrs metls tiek prvrsts zelt cieanas tiek prvrstas apzi. Saeltais tiek sadziedts, un js atkal esat vesels. Tad jsu pienkums ir vairs neradt spes. Ttad sum process ir ds. Sakopojiet uzmanbu uz izjtm sev. Apzinieties savu spju ermeni. Pie emiet t Esambu sev. Nedomjiet par to neaujiet izjtai kt par domu. Nevrtjiet un neanalizjiet. Ne veidojiet di savu identitti. Palieciet aj brd un tur piniet vrot, kas notiek jsu iekien. Apzinieties ne tikai emocionlo spju, bet ar klus vrotja Esambu. Tas ir Tagadnes spks, jsu apzints Esambas spks. Un tad gaidiet, kas notiks.

S
D a u d z m sievietm spju ermenis atmostas tiei laik pirms menstrucijm. Par t iemesliem skk ru nu mazliet vlk. obrd teiku viengi to, ka jums ir iespja iegt visspcgko gargo rdjumu un s laik uzveikt visas pagtnes spes, ja spjat palikt modra un dzvot pareizj brd, un vrot visu, kas notiek jsu iekien, un nepakauties tam.

60

61

EGO IDENTIFICANA AR SPJU ERMENI Nupat apraksttais process ir oti iedarbgs un vien krs. To var iemcties pat brns, un es oti ceru, ka kdu dienu t bs viena no pirmajm lietm, ko brniem mcs skol. Ja esat sapratui atraans Tagadn pa matprincipu novrot to, kas notiek iekien un apzinties to, jo esat pieredzjis pareizjo brdi, tad jsu roks atrodas visspcgkais prveidoans instruments. Es nenoliedzu, ka jums vajadzs saskarties ar sp cgu iekjo pretestbu, lai atbrvotos no spm. Tas bs sevii grti gadjum, ja esat bijis oti ciei saau dzis ar savu emocionlo spju ermeni lielko dzves dau un taj balsts gandrz visa jsu izpratne par sevi. Tas nozm, ka esat padarjis sevi nelaimgu ar spju ermea paldzbu un ticat, ka prta radt ilzija ir jsu " e s " . d gadjum neapzints bailes zaudt savu identitti rads spcgu pretestbu jebkdiem m injumiem no ts atbrvoties. Citiem vrdiem sakot, js labprtk bsiet sps bsiet spju ermenis , nek metsieties nezinmaj un risksiet zaudt nelai mgo, tau tik oti pazstamo " e s " . Ja js tiem t jtaties, pavrojiet o pretestbu sev. Pavrojiet, k esat pieries savm spm. Esiet modrs. Ievrojiet dvaino baudu, ko gstat no savm cieanm. Ievrojiet neprvaramo tieksmi par tm ru nt vai domt. Pretestba beigsies, ja apzinsiet to. Tad js spsiet koncentrties uz spju ermeni, kt par t liecinieku un uzskt prveidoanu. To varat paveikt tikai js pats. Neviens to nespj izdart

jsu viet. Tau, ja jums palaimjas atrast cilvkus, kas ir pilnb izkopui apzias modrumu, un ir iespjams vi iem pievienoties un kopgi doties Tagadnes stvokl, tas var bt nodergi un patrint notikumu gaitu. Td veid ar jsu apzias gaisma ks stiprka. Ja pagali, kas nupat skusi dmot, ieliek ugunskur, ar no t iz emta, t degs spcgm liesmm. Galu gal, uguns jau ir viena. Bt par o uguni ir viens no garg skolotja uzdevumiem. Dai skolotji to spj, jo ir prkpui prta robeu un spj radt un noturt intensvu apzi nts Tagadnes stvokli, ar strdjot ar citiem.

BAIU IZCELSME Js minjt bailes k dau no msu emocionlajm spm. K rodas bailes un kpc to ir tik daudz cilvku dzv? Un vai tad noteikts baiu daudzums nav pat nepiecieams, lai sevi pasargtu? Ja man nebtu bailes no uguns, es varbt ieliktu taj savu roku un apdedzintos. Iemesls, kpc js neliekat roku ugun, nav bailes js to nedart, jo zint, ka apdedzinsieties. Jums nav nepiecieamas bailes, lai izvairtos no nevajadzgm briesmm, bet gan nedaudz intelekta un vesel saprta. ds praktisks liets ir nodergi izmantot pagtn iegts zinanas. Tau, ja kds draudtu ar uguni vai fizisku vardarbbu, js izjustu kaut ko ldzgu bailm. T ir instinktva vlme izvairties no briesmm, nevis tas psiholoiskais baiu stvoklis, par ko es runju. Psiholoiskais baiu stvoklis nav saistts ar jebkdm

62

63

konkrtm un reli draudom briesmm. s bailes pards dads forms k nemiers, raizes, uztraukums, nervozitte, saspringums, ausmas, uzmcga baiu sa jta un tamldzgi. Ts ir bailes no lietm, kas vartu notikt, ne par to, kas notiek konkrtaj brd. Js esat tiei eit un aj brd, savukrt prts atrodas nkotn. Tas rada raizes. Un cilvkam, kas identificjies ar savu prtu un pazaudjis saskari ar Tagadnes spku un vien krbu, raizes kst par pastvgu pavadoni. Vienmr ir iespjams tikt gal ar pareizjo brdi, tau ir neie spjami mroties spkiem ar kaut ko, kas ir tikai prta projekcija, nav iespjams pieveikt nkotni. Turklt tik ilgi, kamr esat identificjies ar prtu, jsu dzvi vada ego, k jau pirmt nordju. Iedomts btbas d un k par spti smalkajiem aizsardzbas me hnismiem, ego ir oti viegli ievainojams un par sevi neprliecints, un vienmr jtas apdraudts. T, starp citu, ir pat tajos gadjumos, kad rji ego ir oti paapzi ngs. Tagad atcerieties, ka emocijas ir ermea reakcija uz prtu. Kdu informciju gan ermenis neprtraukti saem no ego mkslg, prta radt " e s " ? "Juz mans, es esmu apdraudts." Un kdas emocijas rodas neprtraukt vstjuma rezultt? Protams, bailes. iet, ka bailm ir daudz iemeslu. Bailes no zaud juma, bailes no neveiksmes, bailes tikt spintam un tam ldzgi, tau patiesb ts ir tikai ego bailes no nves, no izncbas. Ego vienmr liekas, ka nve jau gaida to aiz stra. Stvokl, kad esat identificjies ar prtu, bai les no nves ietekm visus dzves aspektus. Piem ram, tda ietami ikdienia un " n o r m l a " lieta k vlans uzvart strd un pierdt, ka otrs cilvks

malds, aizstvot to mentlo pozciju, kas ir kuvusi par jsu identitti, ir tiei saistta ar bailm no nves. Kdans prt balsttajam " e s " nopietni draud ar iz ncbu. Tpc js, tpat k ego, nevarat atauties k dties. Kdans ir nve. iemesla d ir izcnti daudzi kari un izjukuas neskaitmas attiecbas. Ja esat atbrvojies no prta vam, ir pilngi vienalga, vai jums ir taisnba, jo spcg, neprvaram un dzii ne apzint vlme nekdties, kas ir savdabga vardarbbas forma, vairs nepastv. Js varat tiei un skaidri izklstt, k jtaties un ko domjat, tau nebs vairs ne agresijas, ne aizsargans. Tad "es" sajta rodas no dzikas un patieskas vietas sev, nevis no prta. Uzmanieties no jebkdas aizsargsistmas radanas sev! Ko gan jums aizsargt? Iedomtu identitti, prta veidotu tlu, nestu realitti? Padarot o modeli apzintu to izdzvojot js spjat no t atrauties. Apzias gaism neapzintais modelis tri izzuds. Ts bs beigas visiem strdiem um cai par varu, kas tik oti posta attiecbas. Vara pr citiem ir par spku nomaskts vjums. Patiesais spks ir cilvka iekien, un jums ir visas iespjas to iegt. Tpc katram cilvkam, kur identificjies ar savu prtu un tdjdi atdaljies no paties spka avota dzik "es", kas atrodas Esamb mgais kom panjons bs bailes. To cilvku skaits, kuri nokuvui aiz prta robeas, vl aizvien ir niecgs, tpc var pieemt, ka praktiski ikviens satiktais vai pazstamais cilvks dzvo bails. Atiras tikai to intensitte. T svrsts no nemiera un ausmm vien skalas gal ldz nelielam satrauku m a m un tlas apdraudtbas sajtas otr. Lielk daa cilvku ts apzins tikai tad, kad bailes pieemas spk.

64

65

EGO MEKLJUMI PEC VIENOTBAS Emocionlm spm, kas ir neatemama ego prta sastvdaa, ir vl kds aspekts dzii iesakojusies trkuma vai nepilnguma sajta, vienotuma neesa mba. Dai cilvki to apzins, citi ne. Apzinti t izpauas k pastvg, sargtino sajta, ka neesat pietiekami labs vai vrtgs. Neapzintu to var sajust ti kai netiei k spcgas alkas, iegribas un vajadzbas. Jebkur gadjum, lai sptu o tukumu sev aizpildt, cilvki biei sk aizrautgi dzties pc apmierinjuma un lietm, ar ko identificties. Btb vii tiecas pc lieliem paumiem, naudas, pankumiem, varas, atzi nbas vai pam attiecbm tikai tpc, lai justos labki un pilngki. Tau pat tad, kad visas s lietas ir ieg tas, vii tri atskr, ka tukums vl aizvien pastv, ka tas ir nepiepildms. Un tad patiem rodas problmas, jo ilgk vii nespj sevi maldint. Nu labi, spj un t ar dara, tau tas kst arvien saretk. Tik ilgi, kamr dzvi vads ego prts, js nespsiet bt pilngi bezrpgi, nespsiet bt miergi vai piepildti, iz emot daus sus brus pc iegribu apmierinanas vai krots lietas ieganas. Ego ir kuvis par jsu "es", un tam ir nepiecieams identificties ar rjm lietm. Tam nemitgi ir nepiecieama gan aizsardzba, gan "barbas vielas". Visparastks ego identifikcijas saists ar pau miem, darbu, socilo statusu un atzinbu, zinanm un izgltbu, rjo izskatu, pam spjm, attiecbm, per sonisko un imenes vsturi, uzskatu sistmu un biei ar politiskm, nacionlistiskm, reliiskm, rasu un citm kolektvajm identifikcijm. Nekas no t neesat js pats.

Jums tas iet biedjoi? Vai ar jtaties atvieglots, to visu uzzinot? Agrk vai vlk jums nksies no vi sm m lietm atteikties. Iespjams, pagaidm ir grti tam notict, un es pilngi noteikti ar neldzu js tict, ka jsu personba nav atrodama nevien no m lietm. Js to pai sajutsiet. Js to sapratsiet taj brd, kad sa jutsiet tuvojamies nvi. N v e atems visu, kas neesat js pats. Dzves noslpums ir nomirt, pirms ierodas nve, un saprast, ka nves patiesb nemaz nav.

66

TRE NODAA

DZIA IEIEANA TAGADN

N E M E K L J I E T S E V I SAV PRT Man iet, ka nepiecieams uzzint vl oti daudz par prta darbbas principiem, ldz bs iespjams kaut cik pietuvoties pil ngai apziai vai gargai apskaidrbai. N, nav vis. Prta problmas nav iespjams atrisi nt prta lmen. Ja esat sapratis galveno, nekas pai vairk nav juzzina vai jiemcs. Prta komplictbas ptana var padart js par labu psihologu, tau t ne aizveds js aiz prta robem, tpat k dzias prdo mas par rprtu nebs pietiekamas, lai radtu veselu psihi. Js jau esat sapratui neapzint stvoka darb bas pamatprincipus: identificanos ar prtu, kas rada mkslgu " e s " ego k aizvietotju jsu patiesajai btbai Esamb. Js kstat par "vnoguljam nogrieztu zaru", k teica Jzus. Ego vajadzbas ir nebeidzamas. Tas jtas viegli ievainojams un apdraudts, tpc dzvo baiu un iegribu pasaul. Ja zint, k veidojas galvenie prta darbbas traucjumi, nav vajadzbas vairs ptt to ne skaitms izpausmes, nav vajadzbas to padart par 69

saretu personisko problmu. Ego, protams, tas pa tiktu. Tas vienmr mekl kaut ko, k a m pieerties, lai tdjdi uzturtu un stiprintu maldgo " e s " sajtu, un tas ir pilnb gatavs pievienoties jsu problmm. Tiei tpc oti daudziem cilvkiem, domjot par sevi, mo mentni ir jdom ar par savm problmm. Td gadjum pdjais, ko vii vlas, ir no tm atbrvoties, jo tas nozmtu pazaudt savu " e s " . Ego ieguld jums jsu cieans un sps var bt oti liels. Tpc, izprotot neapzinans saknes btbu identificanos ar prtu, kas, protams, ietver ar emocijas , js no t atbrvojaties. Js nokstat Tagadn. Esot Ta gadn, js varat prtam aut darboties, nebaidoties, ka taj atkal pazudsiet. Prts k tds nav disfunkcionls. Tas ir lielisks instruments. Darbbas traucjumi rodas, kad skat meklt taj sevi un noturat to par savu "es". Tad tas kst par ego prtu un prem jsu dzvi.

raizes par pagtni un nkotni un nelabprt pieem un atzst pareizjo mirkli, un neauj tam notikt. da ne prvarama tieksme rodas tpc, ka pagtne sniedz jums identitti, savukrt nkotne sola pestanu, jeb kda veida piepildjumu. Tau ts ir tikai ilzijas. Bet k gan ms sptu darboties aj pasaul bez laika izjtas? Tad vairs nebtu mru, pc k tiekties. Es pat nezintu, kas esmu, jo tiei pagtne padarjusi mani par to cilvku, kas esmu odien. Manuprt, laiks ir kaut kas oti drgs, un mums ir jiemcs izmantot to gudrk, nevis jiznieko. Laiks nemaz nav drgs, jo tas ir tikai ilzija. Tas, ko js uztverat k drgumu, ir nevis laiks, bet gan viens mirklis aj laik: Tagadne. T tik tiem ir drga. Jo vairk koncentrsieties uz laiku pagtn vai nkotn, jo vairk pazaudsiet no Tagadnes visdrgk, kas vien var bt. Kpc t ir vislielkais drgums? Pirmkrt jau tpc,

ATBRVOJIETIES NO M A L D I E M PAR LAIKU iet, ka atbrvoties no prta vam ir gandrz neiespjami. Ms visi esam taj nogrimui. K gan var iemct zivij lidot? Te ir atslga: atbrvojieties no maldiem par laiku. Laiks un prts ir neirami. Atdaliet laiku no prta, un js to apstdinsiet ja vien nevlsieties to atkal izmantot. Identificties ar savu prtu nozm bt iesprosto tam laik neprvaram tieksm dzvot gandrz vie ngi atmis un nkotnes cerbs. Tas rada nebeidzamas

ka t ir vieng. Nek cita nav. Mg Tagadne ir t telpa, kur atkljas visa cilvka dzve, viengais faktors, kas paliek nemaings. Dzve ir is brdis. Nekad nav bijis tda laika, kad jsu dzve nebtu bijusi konkrtais br dis, un nekad ar nebs. Un otrkrt, Tagadne ir vieng, kas var izvest js aiz prta aurajm robem. T ir vieng pieeja bezgalgajai, bezveidgajai Esambai.

S
71

70

NEKAS NEEKSIST RPUS TAGADNES Vai tad pagtne un nkotne nav tikpat stas, dareiz pat vl relkas par Tagadni? Galu gal pagtne nosaka, kas ms esam, k ar to, k uztversim lietas un uzvedsimies nkotn. Un msu nkotnes mri nosaka bra rcbu. Js vl aizvien neesat uztvrui manis teikt btbu, jo cenaties to izprast ar prtu. Prts nespj to saprast. Tikai js varat. Ldzu, paklausieties! Vai esat kdreiz kaut ko piedzvojui, darjui, do mjui vai sajutui rpus Tagadnes? Vai tas vispr ir iespjams? Vai kaut kas ir spjgs notikt rpus Tagad nes? Atbilde tau ir acmredzama, vai ne? "Nekas nekad nav noticis pagtn; viss notiek Tagadn. Nekas nekad nenotiks nkotn; viss notiek Tagadn. Tas, ko js uzskatt par pagtni, ir prt saglabju s atmias par agrku Tagadni. Domjot par pagtni, js aktivizjat atmias un dart to obrd. Nkotne ir iedomta Tagadne, prta projekcija. Kad t pienk, t pienk k Tagadne. Ar par nkotni js domjat tiei obrd. Ir skaidrs, ka pagtnei un nkotnei nav pam savas realittes. Tpat k mnesim nav paam savas gaismas tas tikai atspoguo saules gaismu, tpat ar pagtne un nkotne ir tikai vrgs mgs Tagadnes spouma, spka un realittes atspulgs. Tie savu eksis tenci ir "aizmuies" no Tagadnes. M a n u vrdu btbu nevar izprast ar prtu. Tau brd, kad js to uztverat, notiek apzias prslgans no prta uz Esambu, no laika uz Tagadni. Pki viss iet dzvs, izstaro eneriju nk no Esambas.

S
CE UZ GARGO DIMENSIJU Dzvbu apdraudos rkrtas situcijs apzias pr slgans no laika uz Tagadni biei vien notiek dabisk ce. Personba ar pagtni un nkotni acumirkl atkp jas un tiek aizvietota ar intensvi apzintu Tagadni pilngi miergu, tau taj pa laik ar oti modru. Lai ar kda reakcija btu nepiecieama, t nk tiei no apzias stvoka. Iemesls, kpc daiem cilvkiem patk iesaistties bstams aktivitts, piemram, kalnu kpan, trumsacksts un t tlk, ir tas, ka d veid vii, pai to nemaz neapzinoties, nokst Tagadn neticami dz vaj stvokl, kas ir brvs no laika, brvs no problmm, brvs no domanas un brvs no personbas nastas. Novrans no Tagadnes kaut tikai uz mirkli var atnest nvi. Nelaimg krt, lai iegtu o stvokli, vii ir at kargi no s konkrts aktivittes. Jums nav nepiecie ams uzkpt Eigera ziemeu smail. Js varat nonkt aj stvokl tlt pat.

S
Jau kop senseniem laikiem visu gargo mcbu sko lotji ir nordjui uz Tagadni k ceu uz gargo dimen siju. Par spti tam, tas, iet, ir palicis noslpum. To 73

72

pilngi noteikti nemca bazncs vai lganu tempos. Aizejot uz bazncu, js dzirdsiet lasjumus no eva lija, piemram, dus: "Tpc nezdaities nkam rta d, jo rtdiena pati par sevi zdsies." Vai ar: " N e viens, kas savu roku liek pie arkla un skats atpaka, neder Dieva valstbai." Varbt jums gadsies dzirdt rindas par skaistajm pum, kas neuztraucas par rt dienu, tau bezrpgi mjo mgaj Tagadn un dzvo prpilnb Dieva aprptas. o mcbu dziums un augstk btba netiek pilnb izprasta. iet, ne viens nesaprot, ka ts domtas, lai radtu cilvk pil ngu iekju prmaiu.

S
Tagadne ir ar centrlais jautjums sfism, mis tiskaj islama novirzien. Sfistiem ir teiciens: "Sfists ir Tagadnes dls." Un Rumi, lielais sfisma skolotjs un dzejnieks, saka: "Pagtne un nkotne aizsedz msu skatienam Dievu, tpc sadedziniet ts abas ar uguni." Meistars Ekharts (Meister Eckhart), gargais skolotjs, kas dzvojis, kas dzvojis trspadsmitaj gadsimt, to visu skaisti apvienoja: "Laiks ir tas, kas neauj gaismai ms sasniegt. Dievam nav lielka ra par laiku."

S
Visu dzenbudisma galveno btbu vartu raksturot k staiganu pa Tagadnes asmens malu tik absoltu, tik pilngu atraanos Tagadn, ka nekdas problmas, cieanas jebkas, kas nav cilvka paties btba, nespj vi pastvt. Tagadn laika neesamb vi sas problmas pazd. Cieanm ir nepiecieams laiks, ts nespj izdzvot Tagadn. Lielais dzenbudisma skolotjs Rinzai (Rinzai),. lai no virztu savu mceku uzmanbu no laika, biei mdzis pacelt pirkstu un lnm jautt: " K obrd trkst?" Diens jautjums, k a m nav nepiecieama atbilde prta lmen. Tas ir veidots, lai pievrstu pastiprintu uzma nbu Tagadnei. Vl kds ldzgs jautjums dzenbu disma tradcijs: " K a d tad, ja ne tagad?"

S
TUVOANS TAGADNES SPKAM Pirms bra, kad ststjt par mgo Tagadni un pagtnes un nkotnes neesambu, es tiei lkojos r pa logu, uz to koku. Jau pris reizes biju uz to paskatjies, tau oreiz tas bija ci tdk. T rjais izskats gan nebija sevii mainjies, ja nu viengi krsas liks kokas un dzvkas. Tau nu tam klt nca vl kda dimensija. To ir grti izskaidrot. Nezinu k, tau es apzinjos, ka jtu kaut ko nesaredzamu, kas vartu bt koka btba vai gars. Un kaut kd veid ar es biju daa no t. Tagad saprotu, ka patiesb nekad agrk nebiju redzjis o koku, tikai vienmuu un nedzvu tlu. Tagad, paskatoties uz koku, kaut kas no s apzias vl ir palicis, tau jtu, k t pazd. Vai redzat,

74

75

piedzvotais jau ir nokuvis pagtne. Vai tas kdreiz vispr var bt kas vairk par slaicgu mirkli? Uz brdi js bijt brvs no laika. Js iegjt Tagadn un tpc uztvrt koku bez prta radt plvura. Ap zia par Esambu kuva par dau no jsu uztveres. Ldz ar bezgalgo dimensiju rodas ar citdka izpratne, tda, kas "neizncina" katr radb un liet mtoo garu. Izpratne, kas neizncina dzves svtumu un noslpu mainbu, bet satur dziu mlestbu un cieu pret visu pastvoo. Izpratne, par kuru prtam nav ne mazks nojausmas. Prts nespj saprast koku. Tas tikai var zint faktus vai informciju par koku. M a n s prts nespj izprast js, tas izprot tikai vrtjumus, faktus un viedokus par jums. Tikai Esamba izprot. Ir vieta, kur prts un prta zinanas ir nodergas. T ir praktisk ikdienas pasaule. Tau taj brd, kad prts prem visus jsu dzves aspektus, ieskaitot at tiecbas ar citiem cilvkiem un dabu, tas kst par baisu paraztu, kas neapturts bez pieples izncins visu dzvo uz plantas un beigs ar pats sevi, nogalinot savu saimnieku. Js esat guvis ieskatu, k bezgalgais spj prvrst uztveri. Tau, to pieredzot, vl neesat ieguvis pietie kami daudz, lai cik skaisti vai dzii tas btu bijis. Tas, kas nepiecieams un ar ko ms eit nodarbojamies, ir iegt pastvgu du apzias stvokli. Tpc salauziet veco Tagadnes nolieguma modeli un beidziet tai pretoties. Vingrinieties novrst savu uzmanbu no pagtnes vai nkotnes, ja vien ts nav

nepiecieamas. Izejiet no laika dimensijas tik biei, cik vien iespjams ikdienas dzv. Ja jums ir grti ieiet Tagadn pa vistaisnko ceu, sciet novrot prta ierasto minjumu izvairties no Tagadnes. Js pamansiet, ka nkotne vienmr tiek iztlota vai nu sliktka, vai labka par Tagadni. Ja labka, tad t dod jums cerbas vai patkamas nojautas. Ja sliktka, tad rada nemieru. Tau abas ir tikai ilzija. Ar panovroanas paldzbu Tagadne automtiski ienk jsu dzv. Brd, kad sa protat, ka neatrodaties Tagadn, js taj atgrieaties. Katru reizi, kad novrojat savu prtu, js vairs neesat taj ieslodzti. Ir iesaistjies kds cits faktors, kas nenk no prta, pieredzt Tagadne. Esiet Tagadn k sava prta vrotjs liecinieks savm domm, emocijm un ar reakcijai dads si tucijs. Esiet vismaz tikpat ieinteresti savs reakcijs k situcij vai cilvk, kas liek jums di reat. Iev rojiet ar to, cik biei jsu uzmanba ir vrsta uz pagtni vai nkotni. Netiesjiet un neanalizjiet to, ko redzat. Sekojiet ldzi domm, sajtiet emocijas, vrojiet reakciju. Un neveidojiet no t visa sev problmas. Tad js saju tsiet kaut ko daudz spcgku par jebkuru no vrota jm lietm kluso, pastvoo Tagadni, kas atrodas vipus jsu prta satura.

S
77

76

Intensva Tagadne ir nepiecieama bros, kad no teiktas situcijas atbrvo reakcijas ar spcgu emocio nlo ldiu, piemram, kad apdraudts jsu patls vai stvat pret bailes izraisoai problmai, kad lietas "saiet grst" vai atmodints kds emocionls pagt nes prdzvojums. dos gadjumos js it k "atsldza ties". Js prem reakcija vai emocijas js kstat par tm. Un rkojaties. Js vrtjat, kdties, uzbrkat, aizsargjaties... Tikai tas nemaz neesat js, bet gan rea joais tls prts sav ierastaj praktiskaj rem. Identificans ar prtu dod tam vairk enerijas, to ties prta novroana eneriju atgr. Identificans ar prtu tam rada vairk laika, turpret prta novroana paver ceu uz bezgalgo. Enerija, kas tiek atemta pr tam, prvras par Tagadni. Kad esat sajutui, ko nozm bt Tagadn, kst daudz vienkrk izlemt atbrvoties no laika dimensijas, kad vien t nav nepiecieama prak tiskiem mriem, un doties dzik iek Tagadn. Tas nevjina jsu spju izmantot laiku pagtni vai nkotni , ja ir vajadzba to izmantot praktisks liets. Tas ar nevjina spjas izmantot prtu. Patiesb s spjas pat palie lins. Tagad prts bs asks, sps labk koncentrties.

netiks izveidots nekds "psiholoiskais laiks", kas ir identificans ar pagtni un neprtraukta, neprva rama tieksme veidot nkotnes projekcijas. Pulkstea laiks nav tikai satikans vai ceojuma or ganizana. Taj iekaujas ar pagtnes pieredze, lai ne atkrtotu atkal un atkal vienas un ts paas kdas. T ir mru nosprauana un doans tiem pret. T ir n kotnes paredzana ar sistmas, fizisku, matemtisku un citu, sen apgtu likumu paldzbu un spja attiecgi rkoties, balstoties uz iem paredzjumiem. Tau pat eit, dzves praktiskaj sfr, kur nav iespjams iztikt bez pagtnes un nkotnes, Tagadnes moments vl aizvien ir btisks faktors. Jebkura pagt nes mcba kst derga un tiek izmantota tikai Tagadn. Jebkura plnoana, tpat k darbs kda mra sasnieg anai, tiek veidota Tagadn. Apskaidrota cilvka uzmanbas centr alla ir Ta gadne, tau vi vl aizvien apzins laiku. Citiem vr diem sakot, vi turpina izmantot pulkstea laiku, tau ir brvs no psiholoisk. Esiet modrs vingrinoties, lai nevius pulkstea laiku neprvrstu atkal psiholoiskaj. Piemram, ja esat pie vis kdu pagtn un tagad no ts mcties, tiek iz mantots pulkstea laiks. Tau, ja prt pie s kdas

ATBRVOANS NO P S I H O L O G I S H LAIKA
i

kavsieties, kritizsiet sevi, nolosiet vai jutsieties vai ngs, tad kda ir tikusi prnesta " e s " un " m a n " kate gorij js esat padarjis to par dau no sava " e s " , un atkal ir iestjies psiholoiskais laiks, kas vienmr sais ts ar aplamu sevis apziu. Nepiedoana noteikti no zm smagu psiholoisk laika nastu. Nosprauot sev mri un darbojoties t sasnieganai,

Iemcieties izmantot laiku to vartu saukt par "pulkstea laiku" tikai dzves praktiskajos aspek tos, un momentni atgriezieties apzi par Tagadnes mirkli, kad praktisks lietas ir nokrtotas. d veid

78

79

js izmantojat pulkstea laiku. Js zint, kur vlaties nonkt, un godjat un sniedzat pilnu uzmanbu tam solim, ko obrd sperat. Ja prk intensvi nododaties im mrim, iespjams, tpc, ka mekljat taj laimi, piepildjumu vai pilngku sevis apziu, Tagadne vairs netiek godta. T kst tikai par pakpienu pret nkotnei, kam nav btiskas vrtbas. Tad pulkstea laiks prvras psiholoiskaj laik. Jsu dzves ceo jums vairs nav piedzvojums, bet gan uzmcga vaja dzba gt pankumus, kaut ko iegt sav paum, "paspt". Js vairs nejtat puu smaru cea mal un neapzinties dzves skaistumu un brnumainbu, kas paveras jums visapkrt, kad esat Tagadn.

PSIHOLOISKA LAIKA BEZJDZBA Jums vairs nebs aubu, ka psiholoiskais laiks ir ga rga slimba, paskatoties uz t kolektvajm izpausmm. Tas pards, piemram, tdu ideoloiju form k ko munisms, nacisms vai jebkda veida nacionlisms, vai ar stingrs reliiskajs sistms, kas neaubgi darbo jas pc principa, ka augstkais Dievs ir mekljams n kotn, tpc mris attaisno ldzekus. Mris ir doma, punkts prta iedomtaj nkotn, kad tiks iegta jebkda veida pestana laime, piepildjums, vienldzba, at brvoans un tamldzgi. Nereti to cenas iegt pa kaujot, mokot un izncinot Tagadnes cilvkus. Piemram, ir aprints, ka a p m r a m 50 miljoni cil vku tikui noslepkavoti, lai sekmtu k o m u n i s m a attstbu un radtu "labku dzvi" Krievij, n un cits zems 2 . Tas ir ausminos piemrs, k ticba n kotnes paradzei rada elli Tagadn. Vai vl ir iespjams aubties, ka psiholoiskais laiks ir nopietna un bs tama garga slimba? K is prta modelis darbojas jsu dzv? Vai js vienmr cenaties nonkt kaut kur citur, nevis tur, kur esat pareiz? Vai lielk daa lietu, ko dart, ir tikai l dzeklis mra sasnieganai? Vai piepildjums vienmr ir jau tepat aiz stra vai saistts ar slaicgm baudm, piemram, seksu, anu, dzeranu, narkotikm, sa traukumu vai uzbudinjumu? Vai nemitgi cenaties kaut ko sasniegt, par kaut ko kt, kaut ko iegt vai ar dzenaties pc jauna satraukuma un baudm? Vai uz skatt, ka, iegstot aizvien vairk lietu, sevi pilnvei dosiet, ksiet labks vai psiholoiski pilnvrtgks?

S
Es saprotu Tagadnes prko nozmi, tau nevaru sti pie krist jums, kad apgalvojat, ka laiks ir absolta ilzija. Sakot, ka laiks ir ilzija, mans nodoms nav filozoft. Es viengi atgdinu jums vienkru patiesbu, tik acm redzamu, ka t var likties grti uztverama un pat bez jdzga, tau, reiz pilnb izprasta, t var k ar nazi nogriezt visus prta radtos sareto " e s " problmu sl us. Es teiku to vlreiz: pareizjais mirklis ir viss, kas jums vispr ir. Nekad nav tda bra, kad jsu dzve n e b t u "is mirklis". Vai tas nav a c m r e d z a m i ?

80

81

Vai gaidt kdu sievieti vai vrieti, kas dotu jgu jsu dzvei? Parastaj, prta veidotaj jeb neapskaidrotaj apzias stvokl spks un bezgalgais radoais potencils, kas atrodas Tagadn, pilnb ir psiholoisk laika aiznoti. Jsu dzve tad zaud enerijas vibrciju intensitti, savu svaigumu un brnumainbu. Vecie domu, emociju, uzve dbas, reakciju un alku modei tiek izsplti nebeidza mos, atkrtotos prieknesumos; scenrijs jsu prt sniedz sava veida identitti, toties sagroza vai noslpj Tagadnes realitti. Prts tad izveido apsstbu ar nkotni k iespju aizbgt no nepatkams Tagadnes.

Js varat laimt 10 miljonus dolru, tau da veida prmaias ir absolti virspusjas. Js turpintu izsp lt tos paus nosactos modeus, tikai krietni greznk vid. Cilvki ir iemcjuies sadalt atomu. Tagad t viet, lai apsistu desmit vai divdesmit cilvkus ar koka nju, viens cilvks var nogalint miljonu, vienkri no spieot pogu. Vai t ir sta prmaia? Nkotnes vziju nosaka pareizj apzias kvali tte, bet kas tad savukrt nosaka apzias kvalitti? Tas, cik oti js mtat Tagadn. Ttad viengais veids, k iegt patiesu prmaiu un izncint pagtnes rgus, ir dzvot Tagadn.

NEGATIVITTE UN CIEANAS SAKOJAS LAIK Tau ne vienmr ticba, ka nkotne bs labka var Tagadni, ir ilzija. Tagadne var bt ausmga, un lietas var kt labkas nkotn, un oti biei t ar ir. Parasti nkotne ir pagtnes reprodukcija. Ir iespja mas virspusjas izmaias, tau patiesa prvrtba notiek reti un ir atkarga no t, vai spjat bt Tagadn pietie kami, lai izncintu pagtnes vaas, sastopoties ar Tagad nes spku. Tas, ko uztverat k nkotni, ir neatraujama jsu pareizjs apzias daa. Ja prts nes sev smagu pagtnes nastu, js pieredzsiet daudz ko tai ldzgu. Tagadnes trkuma d pagtnei bs iespja izpausties. Nkotni veido jsu apzias pareizj kvalitte, kas var tikt pieredzta tikai k Tagadne.

S
Negativitti rada tikai psiholoisk laika uzkrjums un Tagadnes noliegana. Nemieru, raizes, saspringumu, stresu visas s baiu formas rada nkotne un Ta gadnes trkums. Vainu, nolu, aizvainojumu, bdas, skumjas, rgtumu un visas citas nepiedoanas formas rada pagtne un Tagadnes trkums. Lielkajai daai cilvku ir grti notict, ka ir iesp jams stvoklis, kur esam brvi no negativittes. Tau tas ir brvais stvoklis, ko mca visas gargs mcbas. Tas ir soljums atpestt, tau nevis kd tl nkotn, bet tlt un tepat. Varbt jums ir grti saprast, ka tiei laiks ir cieanu un problmu clonis, jo ticat, ka ts izraisa noteiktas dzves situcijas. No ierast skatupunkta skatoties t

82

83

ar ir. Tau ldz tam brdim, kad tiksiet gal ar.galveno, problmas veidojoo prta darbbas trauckli pie eranos pagtnei un nkotnei un Tagadnes nolieg anu , problmas patiesb nebs iespjams aizmirst. Ja visas jsu problmas vai pieemtie cieanu un ne laimju cloi brnumain krt odien tiktu jums atemti, tau js pats nebtu pievrsies Tagadnei, apzi nans apgaismots, tad itin drz js atkal attaptos ar ldzgu problmu vai cieanu un to clou komplektu, kas sekotu k na, lai kur js ietu. Patiesb problma ir tikai viena ar laiku saisttais prts. Es nespju notict, ka vartu kdreiz sasniegt stvokli, kur btu pilnb atbrvojies no savm problmm. J u m s taisnba. Js nekad nevariet sasniegt du st vokli js taj jau esat. Pestana laik neeksist. Js nevarat kt brvs n kotn. Ce uz brvbu ir Tagadne, tpc brvs js varat bt viengi tagad.

Jums iet, ka koncentrjaties uz pareizjo brdi, bet patiesb esat pilnb laika var. Nav iespjams vien laicgi bt nelaimgam un pilnb atrasties Tagadn. Tas, ko js saucat par savu "dzvi", patiesb ir j sauc par "dzves situciju". Tas ir psiholoiskais laiks pagtne un nkotne. Konkrtas lietas pagtn nenotika glui t, k bija iecerts. Js vl aizvien pretojaties pa gtnes notikumiem un pretojaties ar Tagadnei. Cerba liek jums nepadoties, tau td veid js neprtraukti koncentrjaties uz nkotni. T savukrt ir Tagadnes noliegums, un tpc rodas nelaimes. T ir taisnba, ka mana pareizj dzves situcija ir pagt nes notikumu rezultts, tomr t vl joprojm ir mana pa reizj situcija un dara mani nelaimgu. Aizmirstiet savu dzves situciju uz brdi un pievr siet uzmanbu dzvei. Kda gan tur starpba? Dzves situcija eksist laik.

A T R O D I E T SAVU DZVI PAREIZJ DZVES SITUCIJ Nesaprotu, k gan obrd varu bt brvs. Tiei obrd sav dzv esmu oti nelaimgs. T tas ir, un btu maldgi censties sev ieststt, ka viss ir krtb, jo t nav patiesba. obrd esmu oti nelaimgs, un tas it nemaz neatbrvo. Es nepadodos tikai tpc, ka ceru, ka nkotn bs labk.

Dzve ir obrd. Dzves situcija ir prta radta. Dzve ir sta. Atrodiet "auros vrtus, kas ved uz dzvi". Tos sauc par Tagadni. Saauriniet savu dzves uztveri tikai uz o brdi. Jsu dzves situcija varbt ir problmu pilna lielk daa tdas ir , tomr paminiet noskaidrot, vai pastv kda problma ar tiei aj brd. Nevis rt vai nkamajs desmit mints, bet tiei aj brd. Vai ir?

84

85

Ja esat problmu premts, jsos vairs nav vietas n e k a m jaunam, nav vietas risinjumam. Tpc, kad vien iespjams, atbrvojiet nedaudz vietas sev, lai sptu atrast savu dzvi aiz pareizjs situcijas. Izmantojiet pilnb savas maas. Esiet tur, kur esat. Palkojieties apkrt. Vienkri skatieties, nemekljiet skaidrojumu. Ieraugiet gaismas, formas, krsas struk tru. Apzinieties katras lietas kluso kltbtni. Apzinie ties telpu, kas atauj visam bt. Ieklausieties skas, ts nevrtjot. Ieklausieties klusum aiz m skam. Pieskarieties kaut kam, jebkam, sajtiet un pieemiet t Esa mbu. Pavrojiet savas elpoanas ritmu, sajtiet gaisu sev ieplstam un izplstam, sajtiet dzves eneriju sav ermen. aujiet visam bt gan iekien, gan rpus. Atzstiet visu lietu Esambu. Ieejiet dzii Tagadn. Aiz sevis js atstjat nomcoo mentls abstrakcijas laika pasauli. Js atbrvojaties no nesaprtg prta, kas izsc dzves eneriju, lnm saind un izncina zemi. Js mostaties no laika sapa js mostaties Tagadn.

Pat, ja js kdu dienu nonktu paradz, nemaz nepaietu ilgs laiks, kad prts teiktu: " N u j, bet..." Patie sb runa nav par problmu atrisinanu. Ir vienkri jsaprot, ka problmas neeksist. Ir tikai situcijas, ar ko vai nu tlt jtiek gal, vai ar jatstj ts mier un j pieem k pareizj bra sastvdaa, ldz ts pazd paas no sevis vai ar kst atrisinmas. Problmas ir prta radtas, un to pastvanai ir nepiecieams laiks. Ts nespj izdzvot Tagadnes realitt. Koncentrjiet savu uzmanbu uz Tagadni un pasa kiet, ldzu, kdas problmas tad js nomoka parei zj mirkl.

S
Es nesaemu nekdu atbildi, jo nav iespjams bt problmu nomktam, ja cilvks ir pilnb nodevies Ta gadnei. Var pastvt tikai situcijas, kuras vai nu jat risina, vai jpieem. Kpc gan prvrst ts par prob lmm? Kpc vispr prvrst kaut ko par problmu? K a m ts vajadzgas? Prts neapzinti ir pieries prob lmm, jo ts sniedz sava veida identitti. T tas ir, un tas ir nesaprtgi. " P r o b l m a " nozm, ka esat iesaist jies situcij mentli, bez patiesa nodoma vai iespjas rkoties tlt, un neapzinti padart to par dau no sava " e s " apzias. Js tik oti nomc dzves situcija, ka zaudjat apziu par dzvi, par Esambu. Vai ar ienst sav prt nevajadzgu nastu, veidotu no neskait m m lietm, ko darsiet vai ko vajadzs dart nkotn,

S
VISAS PROBLMAS IR PRTA RADTA I L Z I J A Sajta ir tda, it k no pleciem btu noemta smaga nasta. Viegluma sajta. Es jtos brvs... Bet manas problmas tau vl aizvien mani gaida, vai ne? Ts neviens nav atrisinjis. Vai ne sank, ka esmu tikai slaicgi no tm atbrvojies?

86

87

ta vieta, lai sakopotu uzmanbu uz to vienu lietu, ko varat dart Tagad. Radot problmu, js radt ar spes. Viss, kas vaja dzgs, ir vienkra izvle, vienkrs lmums: lai kas no tiktu, es neradu sev vl vairk spju. Es neradu sev vairk problmu. Kaut t ir oti vienkra izvle, t tomr ir ar oti radikla. Js nespsiet izdart o izvli, ja vien cieanas jums patiesi nedergsies, ja vien jums patiem nebs gana. Un js nespsiet o apemanos izpildt, ja vien nesksiet izmantot Tagadnes spku. Neradot vairs spes sev, neradsiet spes ar citiem. Js vairs neapg nsiet ne skaisto Zemi, ne savu iekjo mieru, ne cilvces kolektvo prtu ar negcijm un problmu taisanu.

ir veidojui savu identitti no problmm vai ciea nm. Kas gan vii bez tm btu? Lielk daa vrdu, d o m u vai rcbas patiesb ir baiu motivta js skatties nkotn un zaudjat saikni ar Tagadni. T k Tagadn nav problmu, tad taj nav ar baiu. Nonkot situcij, kad nepiecieams tltjs risin jums, rcba bs skaidra un noteikta, ja to motivs pareizj bra apzia. T bs ar efektvka. T nebs prt esos pagtnes nosacta reakcija, bet gan intuitva atbilde uz situciju. Daos gadjumos, kad ar laiku saisttais prts btu uzskatjis par vajadzgu reat, js sapratsiet, ka iedarbgk ir nedart neko vienkri turpint atrasties Tagadn.

S
Ja kdreiz esat atradies situcij, kad uz sples likta dzvba, tad zint, ka t nebija problemtiska. Prtam vienkri nebija laika muoties un veidot no ts prob lmu. Rel rkrtas situcij prts apstjas, js pilnb nokstat Tagadn un sk darboties kaut kas neaubgi varenks. Tiei tpc ir zinmi gadjumi, kad vienkri cilvki pki spjui paveikt varodarbus. Jebkura rkrtas situcija, vienalga, vai js paliekat dzvs, nav problma. Dai cilvki dusmojas, kad saku, ka problmas ir il zijas. Manis teiktaj vii sajt draudus pazaudt sava " e s " apziu. Vii ir ieguldjui daudz laika, lai radtu mkslgo sevis izjtu. Daudzus gadus vii neapzinti

MILZU SOLIS APZIAS EVOLCIJ Man ir gadjies nokt jsu apraksttaj stvokl, kad cilvks ir brvs no prta un laika, tau pagtne un nkotne ir tik spcgas, ka es nekad nespju tur noturties ilgk par mirkli. Ar laiku saisttais apzias rems ir dzii iesakojies cilvka psih. Tau ms eit veicam dau no pilngs prveidoans, kas notiek visas plantas un visuma ko lektvaj apzi; ms modinm savu apziu no vielas, formas un atirtbas sapa, ms atbrvojamies no laika. Ms lauam prta modeus, kas ir noteikui cilvku dzvi jau veselu mbu. Prta modeus, kas ir radjui neiedo mjamas cieanas pla mrog. Es nelietoju vrdu "au nums". Labk sauksim to par neapzinanos vai neprtu.

88

89

 vec apzias vai drzk neapzinans modea salauana; mums t ir jpank, vai ar t notiks pati no sevis? Tas ir, vai prmaia ir neizbgama? K uz to skats. Pankt un notikt patiesb ir viens un tas pats, jo esat vienots ar apzias kopumu, js ne varat bt noirts. Tau nav nekdas garantijas, ka cil vcei tas izdosies. is process nav neizbgams vai automtisks. Jsu ldzdalba ir oti nozmga. Lai k uz to skattos, tas ir milzu solis apzias evolcij, k ar vieng iespja cilvkiem izdzvot k sugai.

prieka pilna. Rkojoties saska ar Tagadnes apziu, vis, ko dart, pat visvienkrk darbb mt veiksme, gdba un mlestba.

S
Tpc nedomjiet par savas rcbas augiem vien kri pievrsiet uzmanbu paai rcbai. Rezultti bs tpat. is ir spcgs gargais vingrinjums. Bhagavadit vien no veckajm un skaistkajm gargajm mcbm nepieerans savas rcbas rezulttiem tiek saukta par "karmas jogu". T tiek aprakstta k "svtta darbba". Kad zd neprvaram tieksme bgt no Tagadnes, ikvien jsu rcb ienk Esambas prieks. Brd, kad uzmanbu pievrat Tagadnei, js sajtat savu Esa mbu, klusumu un mieru. Js vairs neesat atkargs no piepildjuma vai gandarjuma nkotn, jo nemekljat taj pestanu. Tpc jums nav ar svargi rezultti. Ne neveiksmes, ne pankumi nespj maint jsu iekjo stvokli. Js esat atradis sto dzvi aiz savas pareizjs situcijas. Psiholoisk laika prombtn apzia par sevi nk no Esambas, nevis no persongs pagtnes. Tpc psi holoisk vajadzba kt par kaut ko citu, nek js esat, vairs neeksist. Parastaj pasaul dzves situcijas lmen js varbt tiem ksiet bagts, gudrs un veiksmgs, atbrvosities no bdm, tau Esambas dzi kaj dimensij bsiet vienota un vesela Tagadne.

ESAMBAS PRIEKS Lai noteiktu, vai dzvojat psiholoiskaj laik, varat izmantot pavisam vienkru pamienu. Pajautjiet sev: "Vai taj, ko es daru, ir jauams prieks, vieglums un gaiums?" Ja nav, tad laiks aizsedz pareizjo mir kli un dzve tiek uztverta k nasta vai ca. Ja jsu paveiktaj nav prieka, viegluma vai gaiuma, tas nenozm, ka noteikti jdara kas cits. Pilngi pie tiek, ja mainsiet veidu, k kaut ko dart. " K " vienmr ir svargks par " k o " . Paminiet pievrst vairk uzma nbas darbbai nevis rezulttam, ko cerat sasniegt. Vel tiet vislielko uzmanbu visam, kas rodams pareizj mirkl. Tas nozm, ka pilnb ir jpieem notiekoais, jo nav iespjams kaut k a m veltt visu uzmanbu un taj pa laik ar turties tam pret. Tikldz js atzsiet pareizj bra vrtbu, visas likstas un cas pazuds un dzve sks likties jauka un

90

91

Vai aja pilnbas stvokli cilvks vel aizvien spj un veas sasniegt persongos mrus?

CETURT NODAA

Protams, tau jums vairs nebs mngas cerbas, ka nkotn kaut kas vai kds js izglbs vai ar padars laimgu. Kas attiecas uz jsu dzves situciju taj var bt lietas, ko vlsieties iegt vai sasniegt. Tau tikai aj formlaj ieguvumu un zaudjumu pasaul. Dzi kaj lmen js jau esat pilnba un, to saprotot, visas jsu darbbas pavada rotaga, prieka pilna enerija. Atbrvojies no psiholoisk laika, js vairs nedzenaties paka mriem ar drmu nolemtbu un js nevada bai les, dusmas, neapmierintba vai vajadzba kt par kdu. Un js ar nesat bezdarbb, baidoties no "iz gans", kas ego nozm sevis zaudanu. Kad dzi k apzia par savu " e s " nk no Esambas un cilvks atbrvojas no psiholoiskas vajadzbas par kaut ko "kt", nedz laimes sajta, nedz sevis apzia tad vairs nav atkarga no darbbas iznkuma, un tpc cilvks ir atbrvojies no bailm. Js nemekljat pastvbu, kur t nav atrodama, proti, formlaj ieguvumu un zaud jumu, dzvbas un nves pasaul. Js negaidt, ka situ cijas, apstki, vietas vai cilvki padars js laimgus, un neprdzvojat, ja cerbas nav piepildjus. Viss tiek augstu vrtts, tau nekam nav nozmes. Formas rodas un pazd, tau js apzinties, ka ir ar mba. Js zint, ka "patieso nav iespjams ap draudt". 3 Ja ds ir jsu Esambas stvoklis, k gan vispr ir iespjamas neveiksmes? Jums jau ir paveicies.

PRTA STRATIJAS, IZVAIROTIES NO TAGADNES

TAGADNES ZAUDANA MALDANS BTBA Pat pilnb pieemot, ka laiks ir ilzija, kdas prmaias tas var radt man dzv? Man tik un t jdzvo pasaul, kur pil nb valda laiks. Intelektula s patiesbas pieemana ir ticbas jau tjums un nerads gandrz nekdas prmaias jsu dzv. Lai izprastu o patiesbu, jums t ir jizdzvo. Kad katra jsu ermea na tik oti mt Tagadn, ka vibr vien ritm ar pau dzvi, un js spjat sajust dzvi k Esambas prieku, tad var teikt, ka esat brvs no laika. Tau man tik un t bs jmaks rini, un es tik un t nove cou un beigs nomiru, tpat k visi prjie. Tad k es varu apgalvot, ka esmu brvs no laika vam? Rini nav problma. Ar fizisk ermea sairana nav problma. Problma ir Tagadnes zaudana, jo tad vienkras situcijas, notikumi vai emocijas prvras 93

par persongu problmu un persongm cieanm. Ta gadnes zaudana ir ar Esambas zaudana. Bt brvam no laika vam nozm bt brvam no psiholoisks vajadzbas pc pagtnes, ar ko identifi cties, k ar no piepildjuma meklanas nkotn. T ir pati dzik apzias prveidoana, ko vien var iedo mties. Daos gadjumos apzias prslgans notiek dramatiski, krasi un uz visiem laikiem. Parasti tas no tiek, kad cilvks ir prk daudz cietis. Tomr lielkajai daai cilvku prvrtba ir jpank. Kad esat jau pris reiu ieskatjuies apzias bez galgaj stvokl, js skat prvietoties turpu un atpa ka starp laika un Tagadnes dimensijm. Vispirms js apzinties, cik reti jsu uzmanba patiem ir pievrsta Tagadnei. Tau apzinties, ka neesat Tagadn, ir milzu solis uz prieku: apzia ir Tagadne pat ja skum t ilgst tikai daas sekundes pulkstea laika un tad at kal tiek pazaudta. Tad js pastiprinti izvlaties kon centrt savu apziu uz pareizjo brdi, nevis uz pagtni vai nkotni. Arvien biek pamanot, ka esat atkal zau djis Tagadni, js spjat palikt taj ne tikai pris sekun des, bet ar ilgku laiku. Ir tikai normli, ka, pirms ciei nostiprinties Tagadnes stvokl un esat izkopis apziu modru, js prsldzaties turp un atpaka starp apziu un neapzinanos, starp Tagadni un prta kundzbas st vokli. Js zaudjat Tagadni un atkal taj atgrieaties. Visbeidzot Tagadne ks par jsu eksistences stvokli. Lielk daa cilvku Tagadni nepiedzvo nekad vai ar piedzvo to tikai k nejaubu oti slaicgi un retos gadjumos, nemaz neapzinoties, kas ar viiem notiek. Lielk daa cilvku svrsts nevis starp apzinanos

un neapzinanos, bet tikai starp dadiem neapzin ans lmeiem.

VIENKR NEAPZINANS UN DZI NEAPZINANS Ko js domjat, sakot starp dadiem neapzinans l meiem? K js jau droi vien zint, mieg cilvks neprtraukti prvietojas no bezsapu miega fzes uz sapoanas fzi. Ldzgi ar lielk daa cilvku, bdami nomod, prvietojas no vienkrs uz dzio neapzinanos. Tas, ko saucu par vienkro neapzinanos, ir identifica ns ar savu domu procesu un emocijm, reakcijm, vl m m un antiptijm. Lielkajai daai cilvku tas ir ierasts stvoklis. aj stvokl cilvku vada ego prts un vi neapzins Esambu. Tas nav spcgu spju vai cie anu stvoklis, tomr taj k fons gandrz neprtraukti ir nomcos nemiers, neapmierintba, garlaicba vai ner vozitte. Js varat to neapzinties, tpat k nemant ar neprtraukto, nomcoo gaisa kondiciontja trok sni, ldz tas nav apstjies, jo tas ir tik ierasts "nor m l " cilvka dzv. Kad tas pki apstjas, rodas atvieglojuma sajta. Daudzi cilvki izmanto alkoholu, narkotikas, seksu, dienu, darbu, televziju vai pat iepirk anos k anestezjou ldzekli, neapzinti minot atbrvoties no nemiera. Tas var bt oti patkami, tau ar var izvrsties par neprvaramu ieradumu, un viengais, ko ar to var sasniegt, ir oti ss atvieglojuma brdis.

94

95

Vienkrs neapzinans nemiers prvras par spm dziaj neapzinans lmen stvokl, kad pards spcgkas un jtamkas cieanas un skumjas. Stvokl, kad viss "saiet grst", un ir apdraudts ego, kad gaidms, vienalga, sts vai iedomts, bet liels pr baudjums, kad piedzvoti draudi, kds zaudjums dz ves situcij vai nesaskaas attiecbs. T ir pastiprinta vienkr neapzinans, atirga nevis sav veidol, bet gan pakp. Vienkrs neapzinans stvokl ierast aizsar dzba vai eso noliegums rada to nemieru un neap mierintbu, ko vairums cilvku uzskata par normlu. Kad aizsardzba pastiprins kda prbaudjuma vai ego apdraudtbas rezultt, rodas tdas spcgas ne gcijas k dusmas, lielas bailes, agresija, depresija un tamldzgi. Dzi neapzinans biei nozm to, ka ir atmodies spju ermenis un js esat ar to identificjies. Fiziska vardarbba bez dzis neapzinans nebtu iespjama. T drz pards, jebkur viet un laik, kur cilvku plis vai pat vesela ncija ir radjusi negatvo kolektvs enerijas lauku. Labkais neapzinans lmea indikators ir spja tikt gal ar dzves prbaudjumiem. Ar iem prbau djumiem cilvks var vairot savu neapzinanos, savu krt apzinans apgaismots cilvks apzinanos. Js varat izmantot prbaudjumus, lai pamostos, vai ar aut tiem iegrst sevi vl dzik mieg. Vienkrs neapzinans sapnis tad ks par murgu. Ja nespjat atrasties tagadn pat ikdienios ap stkos, piemram, vienatn sot istab, staigjot pa m e u vai klausoties kda ststtaj, tad js noteikti

nebsiet spjgs saglabt modru apziu, kad dzv js piemekls likstas vai kad nonksiet aci pret aci ar ne patkamiem cilvkiem vai situcijm, zaudjumu vai draudiem kaut ko zaudt. Js izmantosiet tdus reak cijas modeus, kas noteikti bs kda baiu forma, un tiksiet iegrsti dziaj neapzinans lmen. Tas ir k prbaudes darbs. Tikai veids, k tiekat gal ar saviem prbaudjumiem, pards gan jums, gan citiem kd neapzinans pakp atrodaties; to nevar uzzint pc t, cik ilgi spjat nosdt ar aizvrtm acm vai kdas vzijas redzat. Tpc ir svargi sav dzv izmantot modro apziu ar situcijs, kad viss iet ritam gludi. d veid tiek vairots Tagadnes spks. Tas rada augstas vibrcijas enerijas lauku jsos un jums apkrt. Nekda neapzi nans, negativitte, nekdas nesaskaas vai vardar bba nespj ienkt aj lauk un eksistt taj, tpat k tumsa nespj pastvt, pardoties gaismai. Mcoties bt par savu d o m u un emociju liecinieku, kas ir oti svarga daa no atraans tagadn, js varbt bsiet prsteigts, pirmoreiz izdzirdot vienkrs neapzi nans "fonu" un saprotot, cik reti esat ar sevi patiem apmierints. Domanas lmen noteikti sastapsieties ar lielu pretestbu ar vrtanu, neapmierintbu un ga rgu virzanos prom no Tagadnes. Emocionlaj lmen pastvs apslpta nemiera, saspringuma, garlaicbas un nervozittes plsma. Abi ie aspekti ir prta rcba ieras taj aizsardzbas rem.

96

97

KO VINI MEKL? Karls Jungs vien no savm grmatm atststa sarunu ar kdu Amerikas indiu cilts virsaiti, kas piezmjis, ka via uztver vairumam balto cilvku raksturgas sa springtas sejas, ieplestas acis un cietsirdga iztura ns. Vi teicis: "Vii vienmr pc kaut k tiecas. Ko vii mekl? Baltie cilvki vienmr kaut ko grib. Vii vienmr ir satraukti un nemiergi. M s nesaprotam, ko viiem vajag. Ms vius uzskatm par trakiem." Apslpta pastvg satraukuma plsma, protams, pastvja jau sen pirms rads Rietumu industril civilizcija, kas nu prem gandrz visu pasauli, ieskai tot lielko dau Austrumu, tau tikai eit satraukums izpauas nedzirdti spcg form. Tas eksistja jau Jzus laik un pastvja ar vl 600 gadus pirms Jzus, kad mcja Buda, un pat vl pirms tam. Kpc ms alla esam nemiergi? Jzus jautja saviem mcekiem: " C i k dzvbas dienu gan nemiera domas dos jsu dz v e i ? " Un Buda mcja, ka cieanu sakne ir mekljama msu neprtrauktajs vlms un alks. Pretoans Tagadnei k kolektva disfunkcija ir neirami saistta ar Esambas apzias zaudanu un veido msu necilvcgs industrils civilizcijas pa matu. Freids, starp citu, ar apzinjs s apslpts nemiera straumes esambu un rakstja par to sav gr mat "Civilizcija un ts neapmierintba" (Civilization and Its Discontents), tau vi neizprata nemiera patieso cloni un nespja saskatt, ka iespjams no t atbrvoties. kolektv disfunkcija ir radjusi oti nelai mgu un neticami cietsirdgu civilizciju, kas kuvusi

par draudu ne tikai sev paai, bet ari visai prejai dz vbai uz plantas.

VIENKRS NEAPZINANS IZNCINANA Tad k ir iespjams atbrvoties no posta? Sciet to apzinties! Pavrojiet dados ceus, k ne miers, neapmierintba un saspringums veidojas jsu iekien ar nevajadzgiem spriedumiem, pretoanos eso ajam un Tagadnes nolieganu. Jebkas, ko neesat apzi njies, pazd taj brd, kad to apspd apzias gaisma. Ja js zint, k izncint vienkro neapzinanos, jsu Esambas gaisma spds jo spoi un bs daudz vien krk tikt gal ar dzio neapzinanos, kad vien saju tsiet ts pievilkanas spku. Tomr skum vienkro neapzinanos nav nemaz tik viegli pamant, jo t ir tik ierasta. Lai mentli emocionl stvoka prraudzana sevis novroana kst par jsu ieradumu! "Vai es aj brd esmu miergs?" Tas ir labs jautjums, ko ieteicams uzdot sev itin biei. Varat jautt ar t: " K a s obrd man notiek?" Esiet tikpat ieinterests sev no tiekoajos procesos k taj, kas risins jums apkrt. Ja nodibinsiet krtbu sev, rj pasaule pati nostsies sav viet. Primr realitte ir iekien, rpuse ir tikai sekundra. Tomr neatbildiet uz iem jautjumiem mo mentni. Vrsiet savu uzmanbu uz iekieni. Kda veida domas jsu prts obrd rada? Ko js jtat? Virziet

98

99

savu uzmanbu uz ermeni. Vai taj ir m a n m s sa springums? Atkljis apslpto nemieru sev iekjo fonu , miniet saprast, kd veid js atvairt, pre tojaties vai noliedzat dzvi un atsakties no Tagadnes. Ir daudz veidu, k cilvki neapzinti pretojas pareiz jam mirklim. Es sniegu jums daus piemrus. Ar vin grinanos spja sevi novrot prasme prbaudt savu iekjo stvokli ks izteiktka.

svargi, vai jsu domas un emocijas sakar ar o situ ciju ir attaisnojamas. Fakts ir tds, ka js pretojaties esoajam. Js padart pareizjo mirkli par savu ienaid nieku. Js radt cieanas, konfliktu starp iekjo un rjo pasauli. Cieanas piesro ne tikai jsu iekjo Esambu un apkrtjos cilvkus, bet ar kolektvo cilv ces psihi, kuras neatemama sastvdaa esat js pats. Plantas piesroana ir rjs iekj psihisk piesro juma atspulgs: miljoniem neapzinans stvokl esou indivdu n e u z e m a s atbildbu par savu iekjo telpu.

ATBRVOANS NO CIEANM Jums nepatk tas, ar ko nodarbojaties? Piemram, jsu darbs. Vai varbt esat piekritis kaut ko izdart, tau kda daa jsos tam pretojas un jtas aizvainota. Var bt js nesat sev neizteiktu aizvainojumu pret kdu tuvu cilvku? Vai js maz apzinties, ka enerija, ko t rezultt izstarojat, kst tik kaitga, ka patiesb js apgnt gan sevi, gan apkrtjos cilvkus? Ieskatieties dzii sev! Vai tur ir atrodamas kaut visvjks aizvai nojuma vai negribguma pdas? Ja ir, pavrojiet ts gan mentlaj, gan emocionlaj lmen. Kdas domas prts rada sakar ar o situciju? Pc tam pavrojiet emoci jas, kas ir ermea reakcija uz m domm. Izjtiet sa vas emocijas! Vai ts ir patkamas vai neaptkamas? Vai t ir enerija, ko js patiem vltos glabt sev? Vai js to spjat izvlties? Varbt js tik tiem esat ticis izmantots, varbt darmais ir garlaicgs, varbt kds jums tuvs cilvks patiem ir nekrietns, kaitinos vai mt neapzinans stvokl, tau tam visam nav nekdas nozmes. N a v

Vai nu prtrauciet ieskto, izrunjieties ar attiecgo cilvku un pilnb izpaudiet savas izjtas, vai ar tieciet va no negativittes, ko prts jau ir paguvis radt ap o situciju un kas kalpo tikai vienam mrim stiprint mkslgo " e s " . Apzinties cieanu bezjdzbu ir oti svargi. Negativitte nekad nav piemrots veids, k tikt gal ar situciju. Patiesb lielkaj da gadjumu t liek jums apstties, aizkavjot stas prmaias. Viss, kas tiek darts negatvs enerijas iespaid, ir ar to saindts un laika gait izraisa arvien lielkas spes un cieanas. Vl jo vairk, jebkur negatvs stvoklis ir lipgs cie anas izplats daudz trk nek fiziska slimba. Ar re zonanses likuma paldzbu tiek atbrvota un barota ar citu cilvku apslpt negativitte, ja vien vii nav pil nb imni, tas ir, izkopui savu apziu modru. K tad ir js piesrojat pasauli vai paldzat to atjaunot? Tikai js pats esat atbildgs par savu iekjo telpu, tpat k esat atbildgs ar par plantu. Ko ssi, to pausi ja cilvki novrss iekjo piesrojumu, tad prtrauks radt ar rjo.

100

101

Ka ir iespjams atbrvoties no negativittes? To aizsvieot. K js aizmetat karstu ogles gabalu, ko turjt roks? K js atbrvojaties no smagas un ne vajadzgas nastas, ko nest? Tikai apzinoties, ka nev laties ciest spes vai stiept nastu vl ilgk, un tiekot no tm va. Dziaj neapzinans stvokl spju ermeni vai ci tas dzias bdas, piemram, mot cilvka zaudjumu, prveidot ir iespjams tikai pieemot ts pilnb un ap gaismojot ar Tagadnes gaismu pastiprinti uzmanot. Savukrt vienkrs neapzinans stvokl daudzus prta modeus var viegli salauzt, apzinoties, ka tie nav vajadzgi, un saprotot, ka ir iespjams izvlties un js neesat vienkri nosacjuma refleksu saiis. Tas no zm, ka ir nepiecieams saskarties ar Tagadnes spku. Bez t jums nav nekdas izvles. Saucot daas emocijas par negatvm, vai js neradt men tlu lab un slikt polaritti, ko izskaidrojt iepriek? N. Polaritte rads agrk pakp, kad prts vr tja pareizjo mirkli k sliktu; is spriedums tad radja ar negatvs emocijas. Tau, ja daas emocijas tiek sauktas par negatvm, vai tad patiesb tas nenozm, ka tm nevajadztu tur bt, ka nav labi, ja cilvkam ir das emocijas? Es domju, ka ikvienam dr zk vajadztu sev aut izjust visas emocijas, kas vien rodas, nek vrtt, vai ts ir sliktas un pieemamas. Tas nekas, ja jta mies dusmgi, sakaitinti, drmi un tamldzgi s emocijas

apslpjot, rodas iekjs konflikts, noliegums. Viss ir tiei ta, k jbt. Protams. Ja jau prta radtais emociju vai reakcijas modelis atrodas jsos, pieemiet to! Js nebijt pietie kami izkopis apzias modrumu, lai izvltos. Tas nav spriedums, vienkri fakts. Ja btu bijusi iespja izvl ties vai apzinties, ka tda ir, ko tad js izvltos cieanas vai prieku, bezrpbu vai raizes, mieru vai ne saskaas? Vai js izvltos domas un emocijas, kas at rauj js no dabisk stvoka Esamb iekj dzves prieka? Jebkuru du izjtu es saucu par negatvu, tas vienkri ir slikti. Ne td nozm, ka "jums nevaja dzja to dart", vienkri k sliktu faktu, ldzgu k ne labuma sajta vder. K gan iespjams, ka ir nogalinti vairk nek 100 mil joni cilvku tikai vien pa divdesmit gadsimt? 4 Tas, ka cilvki nodara tik milzgas spes cits citam, ir kaut kas neaptverams. aj skaitl pat nav iekauta t men tl, emocionl un fizisk vardarbba mocbas, s pes un nelba , ko ikdienas dzv cilvki turpina nodart cits citam un ar prjm jutgm btnm. Vai cilvku rcbas iemesls ir saskarans ar savu da bisko stvokli, iekjo dzves prieku? N, protams. Tikai cilvki, kas ir dziu negciju var, kas jtas oti slikti, radtu du realitti k atspoguojumu savm izjtm. Nu tie izncina dabu un plantu, kas tos uztur. Neti cami, bet fakts. Cilvki ir bstama, vjprtga un slima suga. Tas nav spriedums. Ar tas ir fakts. Tpat k fakts ir tas, ka aiz neprta slpjas ar saprts. Un tiei obrd jums ir iespja sevi dziedint un kt brviem.

102

103

Atgrieoties pie t, ko js teict, t noteikti ir patiesba, ka, pieemot savu aizvainojumu, drmumu, dusmas un t tlk, js vairs neesat spiests ts nesa prtgi izpaust un droi vien neizgzsiet ts pr citiem. Tau es ceru, ka nemaldint sevi. Kad esat iemcjuies s izjtas pieemt, pienk brdis, kad ir jdodas uz n kamo lmeni, kur negatvs emocijas vairs nerodas vispr. Ja t nenotiek, "pieemana" kst par mentlu etieti, zem kuras ego turpins auties cieanm, td jdi stiprinot atirtbu no citm btnm, apkrtjs vi des un pareizj bra. K jau zint, tiei noirtba ir ego pamats. Patiesa izjtu pieemana cilvku momen tni prvr. Un, ja js tik tiem dzii sev justu, ka viss ir krtb (kas, protams, ir taisnba), vai tad jums vis pr btu negatvas izjtas? Bez vrtanas, bez pretes tbas esoajam ts nerastos. Ar prtu jums iet, ka viss ir labi, tau dzii sev js tam patiesb neticat, tpc vecie mentli emocionlie aizsardzbas modei vl aiz vien ir sav viet. Un tas liek jums justies slikti. Ar tas ir normli. Vai js aizstvat tiesbas uz neapzinanos, tiesbas ciest? Neuztraucieties neviens jums ts nost neems. Tau, ja esat reiz piedzvojui, ka noteikts diens iz raisa jsos nelabumu, vai turpinsiet to st un pieem siet, ka slikti justies ir normli?

LAI K U R A R I B D A M I , ESIET TUR PILNB Vai varat mint vel kdus vienkras neapzinanas piemrus? Pavrojiet, vai gads bri, kad sdzaties run vai doms par situciju, kur atrodaties, par citu cilvku darto vai teikto, par apkrtjo vidi, dzves situciju un pat par laiku. loans vienmr nozm eso nepie emanu. T vienmr sev ietver neapzintu negatvu ldiu. lojoties js padart sevi par upuri. Darbojo ties js apliecint savu spku. Tpc mainiet raduos si tuciju ar darbbu vai izrunjoties, ja nepiecieams un iespjams, vai ar liecieties mier un pieemiet to. Rko ties citdi ir neprts. Vienkra neapzinans vienmr ir kaut kd veid saistta ar Tagadnes nolieganu. Tagadne, protams, no saka ar o brdi. Vai js pretojaties im brdim un Ta gadnei? Dai cilvki vienmr vlas bt kaut kur citur. Viiem "is brdis" nekad nav pietiekami labs. Ar sevis novroanas paldzbu miniet uzzint, vai t ir ar ar jums. Lai kur ar esat, esiet tur pilnb. Ja "is brdis" un Tagadne nav pacieami un dara js nelaimgu, ir trs iespjas k rkoties: attlinties no konkrts situ cijas, maint to vai pilnb pieemt. Ja vlaties bt at bildgs par savu dzvi, ir jizvlas viena no m iespjm, un jdara tas tlt pat. Un ir jpieem sava lmuma se kas. Bez atrunm. Bez negativittes. Bez psihiska pie srojuma. Turiet savu iekjo telpu tru. Uzskot darbbu attlinoties no attiecgs si tucijas vai to izmainot, p i r m m krtm, ja iespjams,

104

105

tieciet va no negativittes. Darbba, ko m o t i v izpratne, ir daudz efektvka par negciju izraistu darbbu. Jebkura darbba biei ir labks risinjums nek bez darbba, it pai, ja labu laiku jau esat iestrdzis kd nelg situcij. Ja esat pievis kdu, js no ts mc ties, un tad t vairs nav kda. Turpinot taj dzvot, js neiemcties neko. Vai jums ir bail kaut ko uzskt? Tad atzstiet savas bailes, vrojiet ts, pievrsiet tm pau uzmanbu, pilnb izjtiet ts. di rkojoties, tiks pr rauta saikne starp bailm un domanu. Neaujiet bai lm iezagties jsu prt! Izmantojiet Tagadnes spku! Bailes nespj to uzvart. Ja tiem nav iespjas neko dart, lai maintu pa reizjo brdi, tad pieemiet to pilnb, atbrvojieties no jebkdas iekjas pretestbas. Mkslgais, nelaimgais " e s " , kuram patk justies nolojamam, aizvainotam un patk paam sevi palot, tad vairs nesps pastvt. To sauc par padoanos. Padoans nav vjums. Tas ir liels spks. Tikai cilvkam, kur padevies, piemt gar gais spks. Ar padoans paldzbu js ksiet iekji brvs no konkrts situcijas. Un iespjams, ka tad situcija mainsies bez jsu paldzbas. Jebkur gad jum js bsiet brvs. Varbt ir kda lieta, ko "vajadztu" dart, tau t tomr netiek darta? Nu tad celieties aug un izda riet to tagad! Pretj gadjum, pieemiet pilnb savu pareizjo slinkumu, bezdarbbu un pasivitti, ja tda ir jsu izvle. Izdzvojiet to pilnb! Izbaudiet to. Esiet tik slinks un pasvs, cik vien iespjams. Ja apzinsieties un izdzvosiet to pilnb, drz iznksiet r no t. Vai

varbt neiznksiet. Jebkur gadjum, nebs vairs iek ju konfliktu, pretestbas un negciju. Vai esat uztraucies? Vai esat tik oti aizrvies ar v lanos atrasties nkotn, ka Tagadne ir kuvusi tikai par ldzekli, k tur nokt? Stress rodas tad, ja esat "eit", bet vlaties bt "tur" atrodoties Tagadn, bet vloties bt nkotn. Js iekji saeaties. Radt un dzvot ar dm iekjm plaism ir nesaprtgi. Fakts, ka ari visi citi t dara, nenozm, ka tas ir saprtgi. Ja nepiecieams, js varat kustties, strdt tri vai pat steigties bez projicans nkotn un bez Tagadnes no lieganas. Tau kustoties, strdjot un steidzoties dariet to ar pilnu atdevi! Izbaudiet enerijas plsmu, bra spcgo eneriju! Nu js vairs neesat uztraucies, vairs nesaeat sevi. Js vienkri kustaties, steidza ties un strdjat un to izbaudt. Vai ar js varat likt tam visam mieru un apssties park uz solia. Tau, to darot, vrojiet savu prtu. Tas varbt teiks: "Tev. o brd vajadztu strdt. Tu izied laiku." Vrojiet prtu. Pasmejieties par to. Vai jsu uzmanba lielkoties ir vrsta uz pagtni? Vai biei runjat un domjat par to, vienalga, pozitvi vai negatvi? Atceraties varodarbus, ko kdreiz pa veict, savus piedzvojumus un pieredzi; kavjaties atmis un lojaties, aprakstot ts ausmgs lietas, kas jums nodartas, vai varbt to, ko pats esat k d a m nodarjis? Vai jsu d o m u procesi rada vainas apziu, lepnbu, aizvainojumu, dusmas, nolu vai sevis lo anu? Tad js ne tikai no jauna stiprint savu mkslgo " e s " , bet ar paldzat patrint sava ermea noveco ans procesu, jo uzkrjat sav psih pagtni. Prbaudiet

106

107

o apgalvojumu, pavrojot apkrtjos cilvkus, k a m ir spcga tieksme pieerties savai pagtnei. Lieciet pagtnei norimt. J u m s t nav vajadzga. Iz mantojiet to tikai tajos gadjumos, kad t noteikti nepie cieama Tagadnei. Sajtiet bra spku un Esambas pilnbu. Sajtiet savu Esambu.

ldzekli t sasnieganai? Un tpc ir vrts zaudt prieku par to, ko dart? Vai js gaidt, kad varsiet skt dzvot? Attstot du domu modeli, lai ko js ar sasniegtu vai iegtu, Tagadne nekad nebs pietiekami laba n kotne vienmr its labka. Pareiz recepte pastvgai neapmierintbas un nepiepildjuma sajtai, vai ne? Vai esat pieradis gaidt? Cik daudz no savas dzves js pavadt gaidot? Nkanu rind kd pasta noda, satiksmes sastrgum vai lidost, gaidt kdu ieroda mies, ilgas pc darba dienas beigm to es sauktu par "maza mroga gaidanu". "Liela mroga gaidana" ir ilgoans pc nkam atvainjuma, labka darba, brnu trkas pieauganas, pc patiesi vrtgm attie cbm, pankumiem, naudas, pc svarguma un ap skaidrbas. N a v nekas neparasts, ka cilvki visu savu dzvi pavada gaidot, kad beidzot vars skt dzvot. Gaidana ir prta stvoklis. Pamat tas nozm, ka js vlaties nkotni js negribat atrasties Tagadn. Js nevlaties to, kas jums ir, un gribat to, k jums nav. Ar katru gaidanas formu js sev neapzinti radt iekju konfliktu starp pareizjo mirkli, kur nevla ties atrasties, un iedomto nkotni, kur alkstat nokt. Tas manmi samazina dzves kvalitti, jo liek jums zaudt Tagadni. N a v jau slikti censties uzlabot savu dzves situciju. To js varat paveikt, tau js nevarat uzlabot pau dzvi. Dzve ir galvenais. Dzve ir dzik iekj esamba. T jau ir vesela, pilnga, idela. Dzves situciju veido ap stki un pieredze. Nav slikti, ja nosprauat sev mrus un cenaties kaut ko sasniegt. Kda ir t, ka izman tojat to k aizvietotju dzves sajtai Esambai.

S
Vai js raizjaties? J u m s ir oti daudz "tau ja n u " domas? Tad js esat identificjies ar savu prtu, kas projic iedomts nkotnes situcijas un rada bailes. Ar dm situcijm tikt gal ir neiespjami jo ts n e m a z neeksist. Ts ir prta radts tls. Js varat pr traukt o veselbu un dzvi sadoo neprtu, vienkri atzstot pareizjo mirkli. Apzinieties, ka elpojat. Saj tiet gaisu plstam iek un r no sava ermea. Sa jtiet savu iekjs enerijas lauku. Viss, ar ko jums ir jtiek gal, kas jatrisina relaj dzv (ne prta vei doto projekciju pasaul), pareizjais mirklis. Pajau tjiet sev, kda gan problma jums ir tiei obrd nevis nkamgad, rt vai nkamajs piecs mints. Kas vainas im brdim? Vienmr ir iespjams tikt gal ar Tagadni, turpretim nekad ar nkotni, un tas jums nemaz nav jdara. Atrisinjums, spks, pareiz rcba un iespjas radsies tiei taj brd, kad nepiecieamas ne pirms, ne pc tam. "Kdu dienu tas man izdosies." Vai mris prasa tik daudz uzmanbas, ka Tagadni nepiecieams prvrst par

108

109

Viengais veids, k nokt Esamb, ir Tagadne. Pretj gadjum js esat k arhitekts, kas nepievr nekdu uzmanbu celtnes pamatiem, tau pavada daudz laika, strdjot pie virsbves. Piemram, daudzi cilvki gaida labkljbu. Tau to nevar sasniegt nkotn. Tikai pilnb godjot, atzstot un pieemot pareizjo realitti kur esat, kas esat un ko obrd dart; tikai pilnb pieemot to, kas jums ir, js skat justies pateicgi par to visu pateicgi par esoo, pateicgi par Esambu. Pateicba pareizjam mirklim un dzve Tagadn ir paties labkljba. T nevar pienkt nkotn. Laika gait labkljba pati pardsies visdadkajos veidos. Neapmierintba vai pat vilans un dusmas par to, k jums nav, var js motivt kt bagtam, tau, pat sa pelnjis miljonus, js turpinsiet izjust iekju trkumu un dzii sev vl aizvien jutsieties nepiepildts. Js sp siet iegt visu, kas noprkams par naudu, tau tie ne bs pastvgi ieguvumi tukuma sajta un vajadzba pc turpmka fiziska vai psiholoiska gandarjuma ne izzuds nekad. Js nedzvosiet Esamb un neizjutsiet Tagadnes dzves sniegto pilnbu, kas ir vieng paties labkljba. Tpc prtrauciet atraanos aj prta stvokl gai danu. Kad jtat, ka skat kaut ko gaidt, tri novrsie ties no t. Ienciet pareizj mirkl. Vienkri esiet un izbaudiet savu esambu. Atrodoties Tagadn, nekad ne rodas nepiecieamba kaut ko gaidt. Tpc nkamreiz, kad kds teiks, lai atvaino, ka licis gaidt, js varat at bildt: "Nekas, es jau nemaz negaidju. Es vienkri st vju eit un izbaudju sevi prieku sev."

ie ir tikai dai prta ierastie pamieni, k noliegt pareizjo mirkli, t radot vienkrs neapzinans stvokli. Tos ir viegli nepamant, jo tie ir rkrtgi ierasta ikdienis eksistences daa pastvgs nemiera fons. Tau, jo vairk vingrinsieties novrot savu iekjo men tli emocionlo stvokli, jo vieglk jums bs saprast, kur brd pagtne vai nkotne, ttad neapzinans, js ir ieslodzjusi, un pamosties no laika sapa Tagad n. Uzmanieties: mkslgais, nelaimgais "es", kas vei dojies, identificjoties ar prtu, dzvo laik. Tas zina, ka Tagadne ir t beigas, un jtas oti apdraudts. Tas dars visu, lai js no ts novirztu. Tas centsies js turt ieslo dztu laik.

DZVES CEOJUMA DZIKAIS MRIS Es redzu jgu jsu teiktaj, tau, manuprt, cilvka dz vei vl aizvien ir nepiecieams mris, pretj gadjum ms vienkri ausimies paplsmai; un mris tau nozm n kotni, vai ne? K lai to saskao ar dzvoanu Tagadn? Dodoties ceojum, vienmr ir nodergi zint, uz kurieni sti dodaties, vai vismaz galveno virzienu, tau neaizmirstiet: viengais, kas jsu ceojum ir patiem sts, ir solis, ko sperat Tagadn. Tikai t ir. Jsu dzves ceojumam ir gan rjais, gan iekjais mris. rjais uzdevums ir nonkt pie mra jeb ga lapunkt, paveikt to, ko vljties kaut ko sasniegt, kas, protams, iesaista nkotni. Tau, ja galamris vai darbbas, ko plnojat veikt nkotn, prasa tik daudz

110

111

uzmanbas, ka kst nozmgki par to, ko dart o brd, tad esat pilnb attlinjies no ceojuma iekj mra, k a m nav nekda sakara ar to, kur js ejat vai ko dart, bet gan k. Tam nav nekda sakara ar nkotni, tau tas pilnb ir saistts ar jsu pareizjo apzias kvalitti. rjais mris pieder horizontlajai laika un telpas dimensijai; iekjais mris attiecas uz iedziin anos Esamb vertiklaj bezgalgs Tagadnes di mensij. rj ceojuma gait jums varbt bs jsper miljoniem sou, iekj ir nepiecieams tikai viens tas, ko veicat tiei obrd. Jo vairk apzinties o vienu soli, jo labk saprotat, ka is solis ietver sev ar visus prjos sous un pat galamri. is viens solis tad kst par pilnbas izpausmi, par diena skaistuma un c luma aktu. Tas ieveds js Esamb, un js iemantosiet Esambas gaismu. Tas ir iekj ceojuma ceojuma sev mris un piepildjums.

patiesb sank biek: cilvks materilaj zi ir ba gts, tau iekji pilngs nabags, vai ar vi "iemanto visu pasauli, bet tam zd dvsele," k teicis Jzus. Pa tiesb katram rjam mrim ir lemts agrk vai vlk ciest neveiksmi, vienkri tpc, ka tas pakauts lietu nepastvguma likumam. Jo trk sapratsiet, ka r jais mris nesps dot ilgstou piepildjumu, jo labk. Izpratui rj mra ierobeotbu, js atsacsieties no nerelajm cerbm, ka, sasniedzot to, ksiet laimgs, un iekjais mris ks par galveno.

PAGTNE NAV S P J G A P A S T V T T A G A D N Js minjt, ka nevajadzgas domas vai sarunas par pagtni ir viens no veidiem, k ms izvairmies no Tagadnes. Tau vai tad aiz t pagtnes lmea, ko atceramies un ar ko, iespjams, esam identificjuies, neatrodas vl viens, daudz dziks lmenis? Es ru nju par to neapzinto dau, kas nosaka msu dzvi, it pai pie dzvotais agr brnb vai pat notikumi iepriekj dzv. Un pastv tau ar kultras noteiktie apstki, kas saists ar tautas eogrfisko novietojumu un vsturisko laika periodu. Visas s lie tas nosaka msu pasaules uzskatu, reakciju, domanu, attiecbas un dzvesveidu. K gan vispr ir iespjams to visu apzinties vai no t atbrvoties? Cik ilgu laiku tas prasa? Un, pat ja tas iesp jams, kas tad paliek pri? Kas paliek pri, kad zd ilzijas? N a v vajadzbas ptt neapzinto pagtni sev, ja nu viengi ts pareizjs izpausmes domas, emocijas,

S
Kda nozme ir tam, vai ms sasniedzam savu rjo mri, vai piedzvojam pankumus vai neveiksmi ikdieniaj pasaul? Tas bs svargi tik ilgi, kamr nebsiet izpratui iek jo mri. Pc tam rjais mris ir tikai sple, ko varat turpint splt vienkri tpc, ka jums t patk. Pa stv iespja ar pilnb ciest neveiksmi, minot piepildt rjo mri, un taj pa laik gt lieliskus pankumus iekj mra sasniegan. Var notikt ar otrdk, k

112

113

vlmes, reakciju vai rjos notikumus. Visu, kas jums jzina par neapzinto pagtni, izgaismos Tagadnes prbaudjumi. Ja raksieties pagtn, t ks par bez dibeni un pastvs alla. Varbt js domjat, ka ir nepiecieams vairk laika pagtnes izpraanai vai iesp jai no ts atbrvoties, jeb, citiem vrdiem sakot, ka n kotne js atbrvos no pagtnes? Tie ir maldi. Tikai Tagadne spj atbrvot no pagtnes. Vl vairk laika ne var js atbrvot no laika vam. Pievrsieties Tagadnes spkam. T ir atslga. Kas ir Tagadnes spks? Nekas cits k vien jsu esbas spks, jsu apzia, at brvota no domanas modeiem. Tpc cnieties ar pagtni Tagadn. Jo vairk uzma nbas pievrssiet pagtnei, jo t ks spcgka un jo lielka iespja, ka izveidosies mkslgs "es". Nepr protiet: pievrst uzmanbu ir svargi, tau ne pagtnei k pagtnei. Pievrsiet uzmanbu Tagadnei; pievrsiet uzmanbu savai uzvedbai, reakcijai, garastvoklim, do mm, emocijm, bailm un vlmm, kad ts pards Tagadn. Ts ar ir jsu pagtne. Ja pietiekami ilgi sp jat bt Tagadn, lai novrotu visas s lietas, nevis kri tiski vai analtiski, bet bez vrtjuma, tad jsos tiem notiek ca ar pagtni un t p a m a z m izst jsu Esa mbas spk. Nav iespjams atrast sevi pagtn. Sevi var atrast tikai Tagadn. Vai tad nav nodergi izprast pagtnes notikumus un sa prast, kpc rkojamies tiei t, tiei td veid, vai ar kpc

neapzinti radm

tradijas sava dzve, konkrtus attiecbu

modeus un tamldzgi? Arvien vairk apzinoties pareizjo realitti, js va rat pki iegt konkrtas atklsmes par to, kpc r kojties tiei td veid, piemram, kpc jsu attiecbas veidojas pc noteikta parauga, un tad js atceraties pa gtnes notikumus vai ieraugt tos jaun gaism. Tas ir labi un var bt nodergi, tau nav btiski. Btiska ir jsu apzint Tagadne. T izncina pagtni. T ir pr vrtbu radoais spks. Tpc necentieties izprast savu pagtni, tau esiet tik daudz Tagadn, cik vien iesp jams. Pagtne nav spjga pastvt Tagadn. T var pastvt tikai bez ts.

114

PIEKT NODAA

ATRAANS TAGADN

TAS I R P A V I S A M K A S C I T S , NEK JS DOMJAT Js arvien runjat par atraanos Tagadn k ceu uz ap skaidrbu. Intelektuli es to izprotu, tau nezinu, vai kdreiz esmu ko tdu piedzvojis. Es nesaprotu tas ir tas, ko es iedomjos, vai kaut kas pavisam cits? Tas ir pavisam kas cits! Js nevarat domt par Ta gadni, prts nav spjgs to izprast. Tagadnes izpraana ir atraans taj. Veiciet mazu eksperimentu. Aizveriet acis un sakiet sev: "Interesanti, kda bs m a n a nkam d o m a ? " Tad kstiet modrs un gaidiet savu nkamo domu. Esiet k kais, gaidot pie alas peli. Kda doma tagad iznks no alas? Paminiet to tlt!

S
117

Nu? Man bija jgaida diezgan ilgs brdis, ldz pardjs kada doma.

VRDA "GAIDANA" EZOTERISK NOZME Sav zi atraanos Tagadn iespjams pieldzint

Tiei t. Tik ilgi, kamr intensvi atrodaties Tagadn, js esat brvs no d o m m . Js esat miergs, tomr oti modrs. Brd, kad apzint uzmanba zaud savu in tensitti, pards doma. Mentlais troksnis atjaunojas, miers ir pazaudts. Js esat atgriezies laik. Dai dzenbudisma skolotji, lai prbaudtu, cik pil ngi viu mceki atrodas Tagadn, mdza pielavties tiem no mugurpuses un iesist ar nju. Diezgan ok joi. Mceklis, kas pilnb atradies Tagadn un bijis modrs, saglabjis "gurnus apjoztus un lpas degoas" (viena no ldzbm, ko izmantojis Jzus Tagadnes st voka nosaukanai), pamantu skolotju piezogamies un izvairtos no sitiena vai btu to apstdinjis. Tau, ja mceklis auj sev iesist, tas nozm, ka vi ir bijis iegrimis doms vl aizvien palicis laik, neapzin jies o brdi. Lai atrastos Tagadn ar ikdien, ir nodergi bt pil ngi vienotam ar sevi, pretj gadjum prts, kas ir spcgs virztjspks, k strauja upe aizness sev ldzi. Ko nozm "bt vienotam ar sevi"? Tas nozm apdzvot savu ermeni pilnb. Vien mr turt dau no uzmanbas pievrstu ermea iekjs enerijas laukam. T sakot, izjust ermeni no iekpu ses. Ar sava ermea apzinans notur Tagadn. T noenkuro js pareizj brd (skat. 6. nodau).

gaidanai. du alegoriju izmantoja Jzus das savs ldzbs. T nav parast garlaicbas premt vai ne miera piln gaidana, kas ir Tagadnes noliegums un kuru minju jau iepriek. T nav gaidana, kad uzma nba tiek koncentrta uz kdu brdi nkotn, savukrt Tagadne tiek uztverta k nevlams traucklis krot ieganai. ir cita veida gaidana tda, kas prasa pil ngu modrbu. Ikkatru brdi var kaut kas notikt, un, ja ne bsiet pilngi modrs un miergs, tad palaidsiet to garm. Par da veida gaidanu run Jzus. aj stvokl visa uzmanba ir vrsta uz Tagadni. Sapoanai, atmim, domm un cerbm nepaliek pri nekas. Nav nekda sa springuma vai baiu, tikai modrbas pilna Tagadne. Js esat Tagadn ar visu savu Esambu, ar katru sava er mea nu. aj stvokl tas "es", kuram bija svarga pa gtne un nkotne, gandrz vairs nepastv. Un tomr nekas vrtgs nav zaudts. Js vl aizvien esat js pats. Patiesb, js esat daudz vairk pats nek jebkad agrk, jeb drzk tikai tagad js esat patie-m pats. "Esiet ldzgi audm, kas gaida savu kungu no k zm prnkam," saka Jzus. Kalps nezina, kur brd ieradsies via saimnieks. Tpc vi paliek nomod, modrs, ldzsvarots, miergs, lai tikai nenokavtu kunga ieraanos. Cit ldzb Jzus run par piecm vieglpr tgm (apzinans neapgaismotm) sievietm, kurm nav pietiekami daudz eas (apzias), lai uzturtu lktu rus gaius (atrastos Tagadn), tpc vias palai garm

118

119

lgavaini (pareizjo mirkli) un netiek uz kzu mielastu (apskaidrbu). s piecas sievietes ir pretstattas citm piecm, kuras parpjus, lai eas pietiktu (tm, ku ras izkopuas modru apziu). Pat tie vri, kas sarakstja evalijus, neizprata o l dzbu nozmi, t radot pirms aplams interpretcijas un sagrozjumus rakstos. Beigs kdains interpretcijas noveda pie patiess nozmes zaudanas. s ldzbas run nevis par pasaules galu, bet gan par psiholoisk laika izzuanu. Ts norda uz ego prta prveidoanu un iespju dzvot pilngi jaun apzias stvokl.

klausjies, patiesi ieklausjies kalnu strauta skas? Vai ar meln strazda dziesmu krslain vasaras vakar? Lai sptu apzinties das lietas, prtam ir jklus. Uz brdi ir jnoliek mal sava personisk problmu, pagt nes un nkotnes, tpat ar zinanu kaudze, citdi js skatsieties neredzot un klaussieties nedzirdot. Jums ir pilnb jbt Tagadn. Aiz rjo formu skaistuma ir iespjams atrast vl vai rk: kaut ko, kas pat nav vrd nosaucams, kaut ko neaprakstmu, kdu dziu, iekju, svtu btbu. Kad un kur vien pards skaistums, iekj btba kst saredzama. T atkljas tikai tad, kad atrodaties Tagadn. Vai vartu bt t, ka jsu Esamba un neaprakstm

SKAISTUMS RODAS TAGADNES KLUSUM Tas, ko iepriek aprakstjt, ir kaut kas ldzgs sajiem br iem, ko ad un tad piedzvoju, bdams vienatn vai dabas tuvum. J. Dzenbudisma skolotji lieto vrdu satori, lai ap raksttu izpratnes acumirkli brdi, kad iestjas pil nga Tagadne un prts pazd. Lai ar satori nav ilgstoa prvrtba, esiet pateicgi, ka varat to piedzvot, jo tas sniedz jums nojausmu par apskaidrbu. Varbt js pa tiesi esat daudzreiz to piedzvojui, nemaz nezinot, kas sti un cik svargi tas ir. Tagadne ir nepiecieama, lai sptu apzinties dabas skaistumu, majesttiskumu un svtumu. Vai esat kdreiz skaidr nakt ieskatjies kos mosa bezgalb, premts ar godbijbu par t abso lto mieru un neiedomjamo plaumu? Vai esat me

btba ir viens un tas pats? Vai t eksisttu bez jsu klt btnes? Iedziinieties taj. Uzziniet to pai.

S
Piedzvojot os Tagadnes brus, js, visticamk, ne apzinjties, ka esat uz brdi atbrvojies no prta vam. Tas tpc, ka mirklis starp o stvokli un d o m u plsmu bija oti ss. Jsu satori ilga varbt tikai daas sekundes, pirms atkal iesaistjs prts, tomr js to piedzvojt, jo citdi nebtu ieraudzjis o skaistumu. Prts nav sp jgs skaistumu ne pazt, ne radt. is skaistums un sv tums bija iespjams tikai uz d a m sekundm, kamr pilnb atrdties Tagadn. T k mirklis bija tik ss un js bijt nepietiekami piesardzgs un modrs, tad nepa manjt brdi, kad uztver notika btisk maia: kad

120

121

skaistums tika apzints bez domanas iesaistanas un tas tika nosaukts un interpretts k doma. Laika spr dis bija tik ss, ka js nekdas prmaias nemanjt. Protams, ka taj mirkl, kad atkal pardjs doma, no bra bija pri palikuas tikai atmias. Jo lielks ir attlums starp uztveri un domu, jo dzik atveras jsu cilvcisk Esamba un jo modrka ir jsu apzia. Daudzi cilvki ir sava prta cietumnieki jau td pakp, ka dabas skaistums viiem vispr vairs neek sist. Vii spj izsaukties: " C i k skaista pue!" Tau t ir tikai mehniska, mentla etiete. Vii nedzvo klu sum, nedzvo Tagadn, tpc patiesb ar neredz o pui, nejt ts btbu, ts svtumu tpat k nejt pai sevi, savu btbu, savu svtumu. Tiei tpc, ka dzvojam prta prvaldt kultrvid, lielk daa moderns mkslas, arhitektras, mzikas un literatras (ar oti retiem izmumiem) ir bez skaistuma, bez iekjs btbas. Cilvki, kas radjui s lietas, nespj pat ne uz brdi atbrvoties no prta vam. T pc vii nekad nenonk taj viet, kur rodas patiess skaistums un oriinalitte. Prts sav nodab rada s kroplbas, un ne jau tikai mkslas galerijs. Paskatie ties uz savas pilstas kopjo ainavu un industrilajiem rajoniem. Neviena civilizcija ldz im nav radjusi kaut ko tik negltu.

TR APZIA Vai Tagadne ir tas pats, kas Esamba? Kad skat apzinties Esambu, patiesb Esamba sk apzinties pati sevi. Kad Esamba pati sevi ir apzi njusies t ir Tagadne. T k Esamba, apzia un dzve ir praktiski viens un tas pats, vartu teikt, ka Ta gadne ir apzia jeb dzve, kas apzins savu Esambu. Tau nepieerieties prk vrdiem un necentieties to izprast. Jums neko nav nepiecieams saprast, pirms ne esat nokuvui Tagadn. Es saprotu, ko nupat teict, tau iet, ka Esamba, augstk transcendentl realitte, tomr nav pilnga un t ir attstbas proces. Vai Dievam ir nepiecieams laiks, lai izaugtu? J, tau tikai no redzam kosmosa ierobeot ska tupunkta. Bbel Dievs saka: " E s esmu A un O, visu valdtjs." Dieva bezgalgaj valstb, kas ir ar jsu mjas, skums un gals Alfa un Omega ir viens un tas pats. Un visam, kas jebkad ir bijis vai bs, btba ir mg Tagadne Nesaredzam vienotbas un pilnbas stvokl aiz visa, ko cilvka prts spj iztloties vai saprast. Msu ietami atirgo formu pasaul bez galga pilnba ir neaptverams jdziens. eit pat ap zia, kas ir mg Pirmskuma gaisma, iet pakauta attstbas procesam, tau tas ir tikai msu ierobeo ts uztveres rezultts. Patiesb t nav. Tomr aujiet, man vl brdi parunt par apzias evolciju msu pasaul.

122

123

Visam pastvoajam ir Esamba, Dievi esence, kda apzias pakpe. Pat a k m e n i m ir elementra ap zia, citdi tas nesptu eksistt, jo t atomi un moleku las izklstu. Viss ir dzvs. Saule, zeme, augi, dzvnieki, cilvki ts visas ir apzias izpausmes dados l meos; apziai, kas pardjusies k forma. Pasaule rads, kad apzia piema veidus un for mas domu formu un vielisko formu. Paskatieties uz miljoniem dado dzvbas formu uz s plantas vien! Jr, uz zemes, gais un katra no m formm tiek prkopta miljoniem reiu. Kpc? Vai kds vai kaut kas izklaidjas, rotajoties ar formu? du jautjumu uzdevui Sens Indijas gairei. Vii pasauli redzja k lila, Dieva spltu dieviu spli. Individuls dzvbas formas acmredzot aj spl nav pai nozmgas. Liela daa jr raduos dzvbas formu prstj eksistt jau daas sekundes pc to raans. Ar cilvcisk forma diezgan drz prvras pos, un nekas vairs neliecina, ka t kdreiz btu pastvjusi. Tas iet traiski un cietsirdgi? Tikai tad, ja katrai formai pieir atseviu identitti, ja aizmirst, ka ts Dievi btba ir apzia, kas izpaudusies form. Tau to js pa stam nevarat sa prast, kamr neesat izpratui pai savu tro apziu k Dievio btbu. Ja jsu akvrij piedzimst zivtia, ko nosaucat par Donu, js izrakstt tai dzimanas apliecbu un pasts tt imenes vsturi, bet divas mintes vlk o zivtiu apd cita zivs; tas ir traiski. Tau tikai tpc, ka radjt atseviu " e s " tur, kur tda nemaz nav. Js uztvrt dinamiska procesa dau, molekulru deju, un iztloj ties to par atseviu realitti.

Apzia pieem dadas formas, ldz sasniedz tdu formu saretbas pakpi, ka pazd pati sev. Ms dienu cilvkam priekstats par apziu pilnb atbilst ts redzamajai formai. Cilvks pazst sevi tikai k fi zisku vai psiholoisku formu, tpc dzvo neprtrauk ts bails no izncbas. Baids ego prts, un tiei aj brd rodas ievrojami t darbbas traucjumi. Tad lie kas, ka kaut kad sen evolcijas gait kaut kas ir sa misjies. Tau ar t ir daa no lila, Dievis sples. Beigu beigs o acmredzamo prta darbbas traucju mu radtais spiediens liek apziai atirties no formas un pamosties: t atgst sevis apziu, tau jau daudz dzik lmen nek tad, kad t tika pazaudta. is process ir izskaidrots Jzus ldzb par pazu duo dlu, kas pamet tva mjas, lai vlk cieanas viam liktu atkal atgriezties. Kad tas notiek, tvs ml viu vl stiprk nek pirms tam. Dls it k ir tds pats, kds bija, pametot mjas, un tomr ne tds pats. Ir pievienojusies dziuma dimensija. ldzba apraksta ceojumu no neapzintas pilnbas caur acmredzamu nepilnbu un " a u n u m u " uz apzintu pilnbu. Vai nu js saskatt dziko un plako nozmi past vanai Tagadn? Tur var nokt, vrojot savu prtu. Katru reizi, to darot, js no prta formm atirat ap ziu, kas kst par prta vrotju jeb liecinieku. Rezul tt vrotjs tr apzia, kas atrodas aiz formas kst stiprks, bet mentls formas vjkas. Vrojot savu prtu, js piedalties notikum, kam patiem ir kosmiska nozme: jsos apzia mostas no sapa, kur bija identificjusies ar formu, un no ts atbrvojas. Tas vsta par notikumu un ir jau t daa, kas, raugoties no

124

125

hronoloiska laika, droi vien vel joprojm ir tala n kotn. o notikumu parasti dv par pasaules galu.

ktu bstami sev un citiem. s zles, saprotams, prta darbbu neuzlabo. To lietoana tikai aizkav veco prta struktru sabrukanu un augstks apzias ieganu. Ikdien o zu patrtji varbt gst kdu atvieglo jumu no prta radtajm m o k m , tomr ts nepaldz radt tik daudz apzinans apgaismots Tagadnes, lai noktu aiz d o m m un rastu patiesu brvbu. Nokana atpaka apzias lmen bez domanas iespjm, kas ir m s u seno senu, augu un dzvnieku lmenis, ar nav izeja. Atpakacea nav. Ja cilvce grib izdzvot, tai ir jdodas augstk. Apzia attsts vis izplatjum miljardiem forms. Tpc, pat, ja ms nesa sniegtu apskaidrbu, kosmisk mrog tam nebtu nek das nozmes. Nekas no apzias nepazd, vienkri pa rds cit form. Tau kaut vai tikai apstklis, ka es eit runju un js klausties vai last, ir dros pierdjums, ka jaun apzia sk iegt atbalstu ar uz s plantas. Taj nav nekas personisks es js nemcu. Js esat apzia un klausties sev. Austrumos ir tds teiciens: "Skolotjs un doma kop rada mcbu." Jebkur gad jum, vrdi pai par sevi nav btiski. Tie nav Patiesba, tie tikai norda uz to. Es runju no Tagadnes, un aj brd varbt js spsiet m a n pievienoties. Protams, lai ar katram manis izmantotajam vrdam ir vsture un, k ikviena valoda, tie nk no pagtnes un satur augstas Tagadnes enerijas vibrcijas, k a m nav nekda sakara ar o vrdu nozmi. Klusums ir pat vl spcgks Tagadnes nesjs, t pc, klausoties man run vai to lasot, apzinieties ar klusumu starp un aiz vrdiem. Apzinieties atstarpes. Klausans klusum, lai kur js atrastos, ir viegls un

S
Apzia, atbrvojoties no identificans ar fiziskm un mentlm formm, kst par tro jeb apskaidroto apziu, jeb Tagadni. Ar daiem indivdiem tas jau ir noticis, un, iet, ka drz notiks ar daudz plak mrog, kaut gan nav nekdas paas garantijas, ka t patiem bs. Lielk daa cilvku vl aizvien ir apzias ego rema spls, identificjuies ar savu prtu un ir t vadti. Ja vii laicgi no t neatbrvosies, prts vius izncins. Vii piedzvos pieaugou jucekli, nesaskaas, vardarbbu, slimbas, iz misumu, rprtu. Ego prts ir k grimstos kuis. Ja ne tiksiet no t nost, nogrimsiet ar pats. Kolektvais ego prts ir visnesaprtgk un izncinok realitte, kda jelkad uz s plantas pastvjusi. Kas, jsuprt, notiks ar o plantu, ja cilvka apzia paliks nemainga? Lielk daa cilvku obrd viengo atelpu no pau prta iegst, laiku pa laikam izveidojot apzias lmeni aiz domm. Tas katru nakti notiek mieg. Tau to m ina iegt ar ar seksa, alkohola vai narkotisku vielu paldzbu, kas apspie prta prmrgo darbbu. Ja ne btu alkohola, trankvilizatoru, antidepresantu un ar neleglo narkotiku, kas tiek patrti milzg daudzum, cilvka prta trauct darbba btu vl spilgtk redzama nek obrd. Esmu pilngi prliecints, ka vairums cil vku, ja neizmantotu dus nomierinous ldzekus,

126

127

dros veids k nokt Tagadn. Pat tad, ja skan trok snis, aiz un starp skam vienmr ir ar klusums. Un kas gan cits vl vartu bt klusums, ja ne Tagadne, apzinta atbrvoans no domu formm? Lk, tda ir paties izpratne par to, ko visu laiku esam apspriedui.

radiklu prmaiu, par neturpinanos laicgaj dimen sij. Ldzgi ar dzenbudisms mca par varenu dziumu. Jzus Tagadnes nozmi sevis apzinanos mi nja izpaust tiei, nevis ar analizjom domm. Vi izgja rpus laika prvaldts apzias dimensijas un no nca mgaj valstb. Mbas dimensija bija atrasta. Mba, protams, nozm nevis bezgalgu laiku, bet gan bezlaiku. Tdjdi vrs, vrd Jzus, kuva par Kristu, trs apzias nesju. Un kda gan ir Bbel atrodam Dieva padefincija? Vai Dievs teica: " E s vienmr esmu bijis un vienmr ar b u ? " Protams, ka n. Tas nordtu uz pagtni un nkotni. Dievs teica: " E s esmu." Nekda laika nav, ir tikai Tagadne. Kristus "otr atnkana" ir cilvka apzias prveido ana, prslgans no laika uz Tagadni, no domanas uz tru apzinanos, nevis kda vriea vai sievietes atkalatdzimana. Ja "Kristus" kdu dienu atgrieztos kd kon krt rj form, tas, ko vi vai via teiktu, btu: " E s esmu Patiesba. Es esmu Dievi Tagadne. Es esmu m g dzve. Es esmu jsos. Es esmu eit. Es esmu Tagad."

S
KRISTUS: DIEVIS TAGADNES ESAMBA Nepieerieties nevienam m a n a m vrdam! Js varat aizvietot vrdu "Tagadne" ar vrdu "Kristus", ja tam jsu uztver ir lielka jga. Kristus ir jsu Dievi b tba jeb Es, k to biek dv Austrumos. Vieng ati rba starp Tagadni un Kristu ir t, ka Kristus attiecas uz jsu iekjo Dieviumu, nav svargi, vai js to apzi nties, savukrt Tagadne nozm jsu Dieviuma jeb Dievis btbas atmodinanu. Daudzi prpratumi un maldgi priekstati par Kristu noskaidrosies, ja sapratsiet, ka vi nav ne pagtnes, ne nkotnes. Teikt, ka Kristus bija vai bs, ir acmredzama pretruna. Jzus bija. Vi bija cilvks, kas dzvoja pirms divtksto gadiem un izprata Dievio Esambu savu patieso btbu. Tpc vi teica: "Pirms brahms tapa, esmu Es." Vi neteica: "Es biju jau pirms brahama piedzimanas." Tas nozmtu, ka vi vl aizvien atrodas laika dimensij un veido identittes. Vrdi "esmu es", lie toti teikum, kas skas ar pagtnes laiku, liecina par

S
Nekad nepersonificjiet Kristu. Nepieiriet Kristum identitti un formu. Avatras, dievis mtes un ap skaidrotie skolotji, no kuriem tikai dai ir sti, nav pai k personbas. Bez mkslg "es", ko atbalstt, aizsargt un barot, vii ir bijui daudz vienkrki, daudz ikdieniki nek parastie vriei un sievietes.

128

129

Cilvks ar spcgu ego uzskattu tos par nenozmgiem vai, visticamk, vispr tos nepamantu. Ja sekojat kdam apskaidrotam skolotjam, tas no tiek tpc, ka jsos jau ir pietiekami daudz Tagadnes, lai ieraudztu to ar citos. Bija daudzi cilvki, kas neat zina Jzu vai Budu, tpat k vienmr ir bijui cilvki, kas seko viltus skolotjiem. Ego pievelk spcgki ego. Tumsa nevar atzt gaismu. To var tikai gaisma. Tpc neticiet, ka gaisma ir rpus jums vai ka t var atnkt tikai vien noteikt veid. Ja tikai jsu skolotjs ir Dieva iemiesojums, kas tad esat js? Jebkura veida izmumi ir identificans ar formu, kas nozm ego, lai ar cik labi tas btu paslpts. Izmantojiet skolotja kltbtni, lai atkltu pats savu identitti aiz vrda un formas un trk noktu Tat

SEST NODAA

IEKJAIS

ERMENIS

ESAMBA IR CILVKA DZIKAIS " E S " Js jau agrk minjt, cik svargi ir bt vienotam ar sevi jeb apdzvot savu ermeni. Vai varat paskaidrot, ko tas nozm? ermenis var kt par vrtiem uz Esambas val stbu. Paptsim to dzik. Tau es vl aizvien neesmu dros, ka pilnb saprotu, ko no zm Esamba. "dens? Ko tas nozm? Es nesaprotu." T teiktu zivs, ja tai btu cilvka prts. Ldzu, necentieties izprast, kas ir Esamba. Js esat piedzvojui nozmgus mirkus Esamb, tau prts vienmr to mins iespiest maz kastt un uzlikt tai etieti. To nedrkst dart. T nevar kt par zinanu objektu. Esamb subjekts un objekts saplst vien. Esambu var sajust k vienmr pastvoo es esmu, kas eksist aiz vrda un formas. Sajust un zint, ka esat, un dzvot aj dziaj stvokl ir apskaidrbai, J zus vrdiem sakot t ir patiesba, kas atbrvo. 131

gadn. Js drz sapratsiet, ka Tagadn nav jdzienu " m a n s " vai "tavs". Tagadne ir vienota. Strdana grups var bt noderga, lai pastiprintu savu Tagadnes gaismu. Cilvku grupa, kas kopgi pie dzvo Tagadni, rada oti spcgu kolektvs enerijas lauku. Tas ne tikai pastiprina katra grupas dalbnieka at raanos Tagadn, bet paldz ar atbrvot cilvces kolektvo apziu no pareizjs prta varas. Tas padars Tagadnes stvokli cilvkiem pieejamku. Tomr, ja vismaz viens cil vks aj grup nav jau ciei nostiprinjies Tagadn un spjgs uzturt stvoka enerijas intensitti, ego prts itin viegli vars aizstvties un izjaukt grupas plius. Lai ar darbs grup ir oti vrtgs, ar to vien nepietiks, tpc nedrkstat paauties tikai uz to. Nedrkst paauties ar tikai uz skolotju, ja nu viengi prejas period, kad mcties par Tagadnes nozmi un atraanos taj.

Atbrvo no ka? Atbrvo no ilzijas, ka esat tikai fiziskais ermenis un prts. "ilzija par sevi", k to sauca Buda, ir cil vka galven kda. Patiesba atbrvo no bailm, kas ir ilzijas nenovrams sekas, to neskaitmajs forms; bailm, kas pastvgi js nomoka, kamr vien no tri zdos un vrgs formas tiek veidota apzia par savu " e s " . Un vl patiesba atbrvo no grka, kas ir cieanas, ko neapzinti nodart sev un citiem, kamr vien mksl g sevis sajta valda pr jsu domm, runu un darbbu.

runt vai domt par Dievu, tau vai tas nozms to, ka saprotat vai esat ieskatjuies realitt, uz ko is vrds norda? Tas nebs nekas vairk k apsstbai ldzga p i e e r a n s cea rdtjam, m e n t l a m elkam. M d z notikt ar t: ja kdu iemeslu d vrds medus liktos nepatkams, js atturtos no t pagaroanas. Ja pret vrdu Dievs jtat spcgu nepatiku, kas ir pieer ans negatv forma, js varat skt noliegt ne tikai vrdu, bet ar t nordto realitti. Tas viss, protams, rodas no identificans ar savu prtu. Tpc, ja vrds neliekas piemrots, aizmirstiet to un aizvietojiet ar kdu saprotamku. Ja jums nepatk vrds grks, izmantojiet vrdu neapzinans vai

PALKOJIETIES AIZ VRDIEM Man nepatk vrds "grks". Tas norda, ka tieku vrtts un atzts par vaingu. To es saprotu. Gadsimtu gait nezinanas, prpra tumu, varaskres d ar vrdu grks ir tikui un joprojm tiek saistti daudzi kdaini uzskati un interpretcijas, tau tie visi satur btisku patiesbu. Ja nespjat palkoties aiz m interpretcijm un saskatt realitti, uz ko is vrds norda, tad neizmantojiet to. Nepalieciet vrdu l men. Vrds nav nekas vairk k ldzeklis mra sasnieg anai. Tas ir abstrakcija. K cea rdtjs tas norda uz mri. Vrds medus vl nav pats medus. Js varat uzzint par medu un apspriest to, cik vien jums tk, tau js ne kad to patiem nesapratsiet, kamr nebsiet pagarojui. Pc pagaroanas vrds vairs nav svargs. Js tam vairs nepieeraties. Ldzgi js visu dzvi varat neprtraukti

neprts. Tas vairk tuvins js patiesbai realittei aiz vrda nek jau sen prprasti vrdi, k, piem ram, grks, un neliks justies vaingam. Man nepatk ar ie nosaukumi. Tie liek domt, ka ar mani kaut kas nav krtb. Es tieku vrtts. Protams, ka ar jums kaut kas nav krtb tau js netiekat vrtts. Es nevljos js personiski aizskart, tomr vai tad js nepiederat pie cilvku sugas, kas ir nogalinjusi vairk nek 100 miljonus sev ldzgo divdesmitaj gad simt vien? Js domjat cilvku kopjo vainu? N a v svargi, kur ir vaings. Kamr js vada ego prts, js esat daa no kolektv vjprta. Droi vien js

132

133

neesat sevii iedziinjuies vai ptjui cilvces pa reizjo stvokli, kur prts ir galvenais noteicjs. Tad atveriet acis un skatiet visur esos bailes, izmisumu, alkatbu un vardarbbu. Skatiet neizmrojamo, aualgo nelbu un cieanas, ko cilvki ir radjui un turpina radt saviem sugas briem un ar citm dzvbas for m m uz msu plantas. N a v vajadzbas nosodt. Vienkri pavrojiet. Tas ir grks. Tas ir vjprts. T ir neapzinans. Un pri visam, neaizmirstiet vrot savu prtu. Atrodiet taj neprta sakni.

varbt to piedzvosiet tikai uz su brdi, tau tas bs pamats izpratnei, ka neesat tikai starp dzimanu un nvi pastvoa, nenozmga sve izplatjuma daa, ku rai auti dai si prieka mirki, kuriem seko nve un izncba. Bez rjs formas js esat saistti ar kaut ko tik bezgalgu, tik neizmrojamu un svtu, ka to nevar ne aptvert, ne aprakstt, kaut ar es par to obrd runju. Es runju ne tpc, lai dotu j u m s k a m tict, bet lai pa rdtu, k paam iespjams to izzint. Js esat atirts no Esambas tik ilgi, kamr prts piesaista visu jsu uzmanbu. Tad un ar lielko dau cilvku t notiek neprtraukti js neesat sav iekj

NESAREDZAMS UN NESAGRAUJAMS REALITTES ATRAANA Js teict, ka identificans ar fizisko formu ir daa no il zijas. Bet k gan ermenis, fizisk forma, var novest pie Esa mbas izpratnes?

ermen. Prts uzsc visu apziu un prvr to par savu instrumentu. Js nespjat nedomt. Neprtraukt domana ir kuvusi par kolektvu slimbu. Tad visas domas par savu " e s " rodas no prta darbbas. Jsu identitte vairs nesakojas Esamb, tpc kst viegli ievainojama un prtop prasg mentl konstrukcij, kur bailes ir galvens un vados emocijas. Jsu dzv trkst viengs patiem nozmgs lietas sava dzi k " e s " apzias, jsu Nesaredzams un nesagrauja ms realittes. Lai sktu apzinties Esambu, no prta ir jatgst sava apzia. Tas ir viens no svargkajiem uzdevumiem cilvka gargaj ceojum. Ir jatbrvo liels apzias ap joms, kas iepriek bijis ieslodzts nevrtg un nepr traukt doman. Visefektvk to var paveikt, vienkri beidzot koncentrties uz domanu un vrot savu uz manbu uz iekjo ermeni. Tur Esambu iespjams sa just k Nesaredzamo enerijas lauku, kas dod dzvbu fiziskajam ermenim. 135

Tas ermenis, ko spjat ieraudzt un kuram varat pie skarties, tas neieveds js Esamb. Redzamais un sa taustmais ermenis ir tikai aula, jeb, drzk, ierobeota un sagrozta dzikas realittes izpratne. Sav dabis kaj stvokl vienotb ar Esambu dzik rea litte ir jtama katru brdi k Nesaredzams iekjais ermenis, dzv Tagadne jsos. Ttad "apdzvot er m e n i " nozm just dzvbu ermen, tdjdi uzzinot, ka eksistjat ar rpus rjs formas. Tau tas ir tikai iekj ceojuma skums, kas js ieveds vl krietni dzik varena klusuma un miera un liela spka un vibrciju pilnas dzves pasaul. Skum

134

SAVIENOANS AR IEKJO ERMENI Ldzu paminiet to tlt. Iespjams, vingrinjums veiksies labk, ja aizvrsiet acis. Vlk, kad "atraans ermen" ks dabiska un viegla, tas vairs nebs nepie cieams. Vrsiet savu uzmanbu uz ermeni. Sajtiet to no iekpuses. Vai tas ir dzvs? Vai jsu plauksts, roks, kjs un pds ir dzvba? Un vder, krts? Vai saj tat maigo enerijas lauku, kas izplats pa visu ermeni un dod vibrciju pilnu dzvgumu katram orgnam, kat rai nai? Vai sajtat to vienlaicgi viss ermea das k atseviu enerijas lauku? Kdu laiku turpiniet kon centrties uz savu iekjo ermeni. Nesciet par to do mt. Sajtiet to. Jo vairk uzmanbas tam pievrssiet, jo skaidrka un stiprka ks sajta. Js jutsiet, ka ik viena na kst arvien dzvka un, ja jums ir labi atts tta iztle, varsiet iedomties, ka ermenis sk spdt. Lai ar ds domu tls var uz su brdi paldzt, pievr siet vairk uzmanbas sajtai nek tliem, kas rodas. Tls, lai cik skaists vai spcgs btu, jau tiek defints form, tpc samazins spja iekt sev vl dzik.

pilngi pietiek. Vienkri koncentrjieties uz o sajtu. Jsu ermenis kst dzvs. Vlk ms pavingrinsimies vl. Tagad, ldzu, atveriet acis, tau dau no uzman bas atstjiet sakopotu uz iekjo enerijas lauku, turklt skatoties, kas notiek istab. Iekjais ermenis ir sliek snis starp formlo identitti un galveno, patieso b tbu. Nekad nezaudjiet saskari ar to.

S
PRVEIDOANS AR ERMEA PALDZBU Kpc lielk daa reliiju ir ermeni nosodjuas vai nolie guas? iet, ka gargie mekltji vienmr pret to attiekuies k pret trauckli vai pat grka avotu. Kpc tikai nedaudzi no mekltjiem ir kuvui par atradjiem? ermea lmen cilvki ir radniecgi dzvniekiem. Visas ermenisks pamatfunkcijas bauda, spes, elpo ana, ana, dzerana, izkrnans, gulana, dzinulis atrast pretj dzimuma prstvi un radt pcncjus un, protams, piedzimana un nomirana m u m s ar dzv niekiem ir kopgas. Kdu laiku pc nokrianas no aug stks valstbas un vienotbas un nokanas ilziju pasaul, cilvki pki attaps un ieraudzja, ka atrodas dzvniecisk ermen, un tas ita oti traucjoi. " N e mni sevi! Tu esi tikai dzvnieks." ita, ka t tiem ir

S
Iekjais ermenis ir bez formas, neierobeots un neizdibinms. Vienmr ir iespjams ieiet taj vl dzi k. Ja pareizj pakp neko daudz nesajtat, pievr siet uzmanbu tam, ko spjat sajust. Iespjams, ka t ir tikai viegla kutoa plauksts vai pds. obrd ar to

136

137

patiesba, tau prk traucjoa patiesba, lai ar to samie rintos. dams un Ieva ieraudzja, ka ir kaili, un nobijs. Momentni pardjs neapzints savas dzvniecisks da bas noliegums. Iespja, ka tos prems spcgie instinkti, kas cilvkiem liktu atgriezties pie neapzinans, tik tie m bija oti rela. Par atsevim ermea dam un funkcijm, it pai ar seksualitti saisttajm, bija kauns, un tpc rads dadi aizliegumi. Viu apzias gaisma nebija pietiekami spcga, lai "sadraudztos" ar savu dzvniecisko dabu, lai autu tai bt un sptu izbaudt to sev lai izpttu sevi un ilzij atrastu tur paslpto Dievio realitti. Tpc tika darts tas, ko uzskatja par nepiecieamu. Cilvks ska norobeoties no sava er mea. Jaunais uzskats bija tds, ka cilvkam ir ermenis, nevis, ka cilvks pats ir ermenis. Ldz ar reliiju raanos vl vairk pastiprinjs, no robeoans un uzskats, ka "tu neesi tavs ermenis". Daudzi cilvki Austrumos un Rietumos gadsimtiem ilgi ir centuies atrast Dievu, pestanu vai apskaidrbu, no liedzot savu ermeni. Tas izpauds k juteklisko baudu, pai seksualittes, noliegums, gavana un citi ask tisma veidi. e r m e n i m pat tika nodartas spes, lai to vjintu vai sodtu, jo tas tika uzskatts par grcgu. Kristietb to sauc par miesas savaldanu. Citi cents aizbgt no ermea, ieejot transa stvokl vai mekljot piedzvojumus rpus t. Un daudzi t dara vl aizvien. Ststa, ka pat Buda ir piekopis ermea nolieganu, gavjot un seus gadus dzvojot oti asktisku dzvi, to mr vi nesasniedza apskaidrbu, kamr nebija no ts atteicies. Patiesb neviens nekad nav ieguvis apskaidrbu,

noliedzot savu ermeni, apspieot to vai mekljot pie dzvojumus rpus t. Lai ar di piedzvojumi var bt aizraujoi un sniegt ieskatu, k tas ir nebt atkar gam no materils formas beigu beigs vienmr nkas atgriezties ermen, kur patiesb notiek oti b tiska prveidoans daa. Prveidoans notiek ar er mea paldzbu, nevis kaut kur atsevii no t. Tpc neviens sts skolotjs nekad nav atbalstjis ermea no lieganu, lai ari via gargie sekotji to ir darjui. No t, kas senajs mcbs bijis rakstts par er meni, saglabjuies tikai nedaudzi fragmenti, piem ram, Jzus frze "tad visa tava miesa bs gaia", vai ar mti, piemram, uzskats, ka Jzus nekad neatstja savu ermeni, bet palika ar to vienots un tika uzemts "de bess". Ldz ai baltai dienai gandrz neviens nav izpratis o fragmentu jgu vai mtu apslpto nozmi, un "tu ne esi tavs ermenis" uzskats visur guvis virsroku, nove dot pie ermea nolieganas un minjumiem no t aizbgt. Daudzi garguma mekltji tpc nav spjui iegt izpratni par sevi un kt par atradjiem. Vai ir iespjams atgt zaudts mcbas par ermea no zmgumu vai varbt atjaunot ts no fragmentiem, kas ir sa glabjuies? Tas nav vajadzgs. Visas gargs mcbas ir clus no viena Pirmskuma. Td gadjum eksist un vien mr ir eksistjis tikai viens skolotjs, kas pardjies da ds forms. is skolotjs esmu es, un tpat ar js, ja vien spjat piekt P i r m s k u m a m sev. Un to js va rat paveikt ar iekj ermea paldzbu. Kaut ar visas

138

139

gargs mcbas clus no paa Pirmskuma, vr dos izteiktas un pieraksttas, ts acm redzami vairs nav nekas vairk k vrdu sakopojums, un vrdi ir ti kai cea rdtjs, k jau to noskaidrojm iepriek. Visas mcbas ir cea rdtji, kas norda virzienu atpaka uz Pirmskumu. Esmu jau runjis par ermen paslpto patiesbu, tau vlreiz sum atststu seno mcbu zuduo jgu tas bs vl viens cea rdtjs. Ldzu, lasot vai klauso ties, centieties sajust savu iekjo ermeni.

Aiz ts atrodas nesaredzamais iekjais ermenis, vrti uz Esambu, Nesaredzamo Dzvbu. Iekjais er menis js ciei savieno ar o Nesaredzamo Viengo Dzvbu bez dzimanas, bez nves, vienmr Ta gadn. Iekjais ermenis js uz visiem laikiem sa vieno ar Dievu.

S
IEDZIINIETIES SEV Svargkais ir vienmr bt vienotam ar savu iekjo ermeni, sajust to neprtraukti. Tas tri padziins un prvrts jsu dzvi. Jo vairk apzias raidsiet iek jam ermenim, jo augstka ks t vibrcija, ldzgi k gaisma, kas kst spoka, kad nospieat reostata sldzi, tdjdi palielinot elektrbas plsmu. aj aug stkaj enerijas lmen negativitte vairs nespj js ietekmt, un js it k pievelkat sev jaunus, o augstko frekvenci atspoguojous apstkus. Pc iespjas biek pievrot uzmanbu iekjam ermenim, js p a m a z m noenkurosieties Tagadn. Js nepazaudsiet sevi rj pasaul vai sav prt. Do mas un emocijas, bailes un vlmes varbt vl neizzu ds, tau ts nesps premt js sav var. Ldzu, prbaudiet, kam pievrsta jsu uzmanba aj brd. Js klausties man vai ar last os vrdus gr mat. Tas ir jsu uzmanbas centr. Tai pa laik js ap zinties ar apkrtjo vidi, citus cilvkus un visu prjo.

SPREDIIS PAR E R M E N I
r /

Tas, ko uztverat k blvu fizisku struktru un sau cat par ermeni un kas ir pakauts slimbm, v e c u m a m un nvei, patiesb nemaz nav sts tas neesat js. T ir kdaini izprasta cilvka btisk, aiz dzimanas un nves pastvo realitte. Tas ir noticis prta ierobe ojumu d, kas, zaudjis saikni ar Esambu, uztver ermeni k pierdjumu maldgajam, iedomtajam priekstatam par noirtbu un tdjdi attaisno savas bailes. Tau nevajag novrsties no sava ermea, jo is nepastvgumu, ierobeotbu un nvi simbolizjoais veidojums (k to izprot prts) patiesb ir btisks un nemirstgs realittes greznums. Nevrsiet savu uzma nbu uz kaut ko citu, mekljot patiesbu. T ir atro dama tikai jsu ermen. Necnieties pret ermeni, jo t js pretojaties pai savai Esambai. Js esat ermenis. Tas, k a m varat pie skarties un redzt, ir tikai smalka, iedomta maska.

140

141

Vl jo vairk iespjams, ir jauama ar kda prta darbba taj, ko last vai dzirdat, kds gargs komen trs. Tomr nav nepiecieams, lai js tam pievrstos pilnb. Pacentieties bt saskar ar savu iekjo er meni visu laiku. Vrsiet uzmanbu uz ieku. Neaujiet uzmanbai izklst. Sajtiet visu savu ermeni no iek ienes k atseviu enerijas lauku. Lai jsos rodas sajta, ka klausties vai last gandrz ar visu ermeni. Lai tas kst par jsu ikdienas vingrinjumu tuvkajs neds. Neveltiet visu savu uzmanbu tikai prtam un r jai pasaulei. Protams, ir jkoncentrjas uz pareizjo darbbu, tau vienlaikus, ja vien iespjams, ir jsajt ar savs iekjais ermenis. Esiet dzii sev. Tad pavrojiet, k tas prvr jsu apzias stvokli un darbbas kva litti. Lai ko js gaidtu, lai kur atrastos, izmantojiet o laiku, lai sajustu savu iekjo ermeni. d veid sa tiksmes sastrgumi un stvana rind var kt oti patkami. T viet, lai gargi projictu sevi rpus Ta gadnes, dodieties taj vl dzik, ieejot sav iekj ermen. Mksla apzinties savu iekjo ermeni ks par pilngi jaunu dzvesveidu, esot pastvgi saisttam ar Esambu, un pievienos dzvei tdu dziumu, kdu ne kad agrk neesat apjautis. Kad esat dzii iesakojies sav ermen, ir viegli palikt Tagadn k prta vrotjam. Lai kas notiktu r pus, nekas vairs nespj js satricint. Ja nepaliksiet Tagadn, un sava ermea apdzvoana vienmr ir btiska t daa, tad turpinsiet dzvot

prta vadb. Jsu uzvedbu un domanu noteiks sen iegaumtais scenrijs prta nosacjumi. Varbt js uz su mirkli spsiet no t atbrvoties, tau oti reti kad ilgk. Jo sevii patiesi tas bs bros, kad kaut ka mi ssies vai tiks zaudts, vai izjaukts. Jsu nosact reakcija bs neta, automtiska un paredzama, radusies no prta prvaldt stvoka pamatizjtas bailm. Tpc, saskaroties ar problmm, ko nkas dart vienmr, iemcieties uzreiz ieiet sev un koncentrties, cik vien iespjams, uz sava ermea iekjs enerijas lauku. Tas nav jdara ilgi, tikai daas sekundes, tau tiei tai brd, kad problma pards. Jebkura kava ns rads nosacts mentli emocionls reakcijas, un ts prems js sav var. Koncentrjoties uz ieku un sa jtot iekjo ermeni, js momentni nomierinsieties un nonksiet Tagadn, jo atemsiet prtam apziu. Ja attiecgaj situcij ir nepiecieama atbilde, t nks no dzik lmea. Tpat k saule ir krietni spoka par sveces liesmu, t ar gudrbas daudz vairk ir Esamb nek jsu prt. Apzinti kontaktjoties ar savu iekjo ermeni, js esat k koks, kas dzii iesakojies zem, vai ka ar dzi iem un stipriem pamatiem. Pdjo alegoriju izmanto jis ar Jzus lielkoties maldgi izprastaj ldzb par diviem vriem, kas ce mju. Viens to bv smilts, bez stipriem pamatiem, un, kad uznk vtra un pldi, mja tiek aizslaucta no zemes virsas. Otrs vrs rok dzii, ldz sasniedz cietu pamatu, un tad uzce mju, ko pldi ne spj aizskalot.

142

143

PIRMS IEIET ERMEN, PIEDODIET Es sajutos oti nerti, kad centos koncentrties uz akti iekjo ermeni. Es biju satraukts un jutos slikti. Tpc man nav izdevies pieredzt to, par ko ststjt. s izjtas ir ieilgus emocijas, kuras pats nemaz neapzinjties, ldz nepievrst uzmanbu savam erme nim. Ja netiksiet ar tm gal, piekana iekjam er menim bs krietni saretka, jo tas atrodas dzik lmen aiz m emocijm. Pievrst tm uzmanbu ne nozm par tm domt. Tas nozm vienkri vrot s emocijas, ts izjust pilnb, tdjdi atzstot un pieemot to Esambu. Daas emocijas ir viegli nosakmas, pie mram, dusmas, bailes, skumjas un tamldzgi. Ar ci tm var bt grtk. T s var uzplaiksnt tikai k vrga nojauta par nemieru un smagumu vai k ieslodzjuma sajta kaut kur pa vidu starp emocijm un fiziskm sa jtm. Jebkur gadjum, svargi ir nevis pieirt tm mentlu etieti, bet gan skt ts apzinties pc iespjas intensvk. Uzmanba ir ce uz prveidoanos; pilnga uzmanba norda uz eso pieemanu. Uzmanba ir k gaismas stars apzias spka centrs, kas prvr visu par sevi. Pilngi funkcionjo organism emocijm ir oti ss ms. Ts ir k acumirklga irboa vai vilnis uz Esa mbas virsmas. Tau, kad neesat sav ermen, emocijas var pastvt jsos dienm un nedm ilgi vai pievie noties citm emocijm ar ldzgu frekvenci un kt par spju ermeni paraztu, kas var mjot cilvk ga diem un baroties no via enerijas, novest pie fiziskm

slimbm un padart dzvi nolojamu (skat. otro nodau). Tpc pievrsiet uzmanbu emociju izjuanai un prbaudiet, vai prts neturas pie tdiem aizvainojuma modeiem k vainas apzia, sevis loana vai satrau kums, kas visi ir emociju barba. Ja t ir, tas nozm, ka neesat piedevui visbiek sev vai kdam citam cil vkam; tau tikpat labi tas var attiekties ar uz kdu situciju vai apstkiem pagtn, Tagadn vai nkotn, ko prts atsaks pieemt. J, ir iespjama nepiedoana ar nkotn. Tas ir prta atteikums pieemt ne ziu pieemt, ka nkotne patiesb nav paredzama. Piedoana ir vajadzga, lai atbrvotos no aizvainojuma un skumjm. Tas notiek dabg ce taj brd, kad saprotat, ka aizvainojumam nav cita mra k vien stiprint kdaino " e s " apziu. Piedoana ir nepretoans dzvei, auana tai dzvot sev. Pretj gad jum rodas spes un cieanas, stipri ierobeota dzves enerijas plsma un daudzos gadjumos fiziska slimba. Brd, kad patiesi piedodat, js esat atbrvojui savu spku no prta vam. Nepiedoana ietilpst prta b tb, tpat k t radtais mkslgais " e s " . Ego nevar izdzvot bez nesaskam un konfliktiem. Prts nespj piedot. Tikai js to varat. Js nokstat Tagadn, ieejat sav ermen, izjtat spcgo mieru un klusumu, kas nk no Esambas. Tiei tpc Jzus teica: "Pirms ieiet templ, piedodiet!"

S
145

144

SAIKNE AR NESAREDZAMO Kdas ir attiecbas starp Tagadni un iekjo ermeni? Tagadne ir tra apzinans no prta un formls pasaules atgt apzia. Iekjais ermenis ir jsu saikne ar Nesaredzamo un sav dzikaj btb ar ir Nesa redzamais Pirmskums, no kura plst apzia, tpat k no saules gaisma. Iekj ermea apzinans ir ap zia, kas atceras savu izcelsmi un atgrieas pie Pirm skuma. Vai Nesaredzamais ir tas pats, kas Esamba?

Man jatzst, ka tas viss ir pri manai sapraanai, tomr kaut kd dzik lmen es zinu, par ko js runjat. Tda ir tikai sajta. Vai t ir maldga? N , nekd gadjum. Sajta veds js tuvk patie sbai par sevi nek domana. Es nevaru jums paststt neko tdu, ko dzii sev js jau pai nezintu. Kad esat sasniegui noteiktu iekjs vienotbas pakpi, tad pa zstat patiesbu ik reizi, kad to dzirdat. Ja neesat vl sa sniegui tdu pakpi, tad vingrinjumi apzinties savu ermeni rads nepiecieamo dziumu.

NOVECOANS J. Vrds "Nesaredzamais" ar nolieguma paldzbu mina izteikt To, ko nevar pateikt, apdomt vai iztlo ties. Tas norda, kas tas ir, pasakot, kas tas nav. Esamba savukrt ir pozitvs termins. Ldzu nepieerieties ne vienam no iem vrdiem un nesciet tiem tict. Tie ir tikai cea rdtji. js teict, ka Tagadne ir apzia, kas atgta no prta. Kur to ir atguvis? Js. Tau t k sav btb js pats esat apzia, tik pat labi var teikt, ka t ir apzias atmoans no rjo formu sapa. Tas nenozm, ka jsu paa forma pki pazuds gaismas eksplozij. Js varat turpint dzvot sav pareizj form un taj pa laik apzinties ne mirstgo bezveida dziumu sev. Iekj ermea apzinans fiziskaj pasaul var bt oti noderga. Viens no ieguvumiem ir fizisk er mea novecoans procesa palninana. Ja rjais ermenis parasti noveco un dara to diezgan tri, tad iekjais ermenis laika gait nemains, ja nu vie ngi taj nozm, ka js jtat to aizvien dzik un tuvojaties pilnbai. Ja obrd jums ir divdesmit gadu, iekj er mea enerijas lauks bs tiei tds pats ar astodesmit gadu vecum. Tas bs tikpat dzvs. Tikldz k ierastais stvoklis, kad atrodaties "rpus" ermea, ieslgts prta vas, mains uz stvokli, kad esat sav ermen un Ta gadn, jsu fiziskais ermenis izjt vieglumu, skaidrbu, daudz vairk dzvesprieka. T k ermen ir vairk ap zias, t molekulr struktra vairs nav tik blva. Vairk apzias nozm to, ka mazins ilzijas par materialitti. PROCESA PALNINANA

146

147

Ja arvien vairk identificsieties nevis ar rjo, bet ar mgo iekjo ermeni, Tagadne ks par ierasto ap zias remu un nedz pagtne, nedz nkotne vairs ne aizems jsu uzmanbu, js vairs neuzkrsiet sav psih un ermea ns laiku. Laika uzkrana k smaga psi holoisk pagtnes un nkotnes nasta izteikti mazina nu atjaunoans spju. Tpc, ja pilnb apdzvosiet savu iekjo ermeni, rjais novecos daudz lnk, un, pat tam notiekot, jsu mg btba mirdzs cauri rjai formai un nemaz neliksies, ka js esat vecs. Vai tam ir ar kds zintnisks pierdjums? Paminiet, un js pai tam bsiet pierdjums.

lipgs. ermea apdzvoana neizveido vis vairogu, bet gan palielina jsu visprj enerijas lauka frek venci; tdjdi viss, kas vibr zemk frekvenc, piem ram, bailes, dusmas, depresija un tamldzgi, atrodas pavisam cit realitt. Tas vairs nevar ienkt jsu ap zias lauk, un, pat ja ienk, nav vajadzbas izveidot kaut kdu aizsardzbu pret to, jo tas vienkri iziet jums cauri. Ldzu nenoraidiet un nepieemiet tpat vien manis sacto. Prbaudiet to! Ir vienkra, tau oti spcga sevis dziedinanas meditcija, ko varat veikt ik reizi, kad sajtat vlmi stip rint savu imnsistmu. T ir sevii efektva, ja tiek izmantota, tikai pards pirmie kdas slimbas simp tomi, tau paldzs ar tad, ja slimba jau ir nostipri njusies gan ar nosacjumu, ka izmantosiet to, biei un pastiprinti koncentrjoties. T darbosies pret ar

IMNSISTMAS STIPRINANA Vl viens ieguvums fiziskaj pasaul no iem vingri njumiem ir imnsistmas nostiprinans, kas noris, kad skat apdzvot savu ermeni. Jo vairk apzias js taj ienst, jo imnsistma kst stiprka. Ik na at mostas un priecjas. ermenim tk jsu uzmanba. T ir ar iespja paam sevi izdziedt. Vairums slimbu pa rds tad, kad neatrodaties sav ermen. Ja saimnieka nav mjs, tur iemitins dadi aubgi tipi. Kad apdz vojat savu ermeni, nevlamajiem viesiem bs grti ienkt. Ne tikai fizisk imnsistma kst stiprka, vairo jas ar psiholoisk noturba. T aizsarg js no citu cil vku negatv mentli emocionl spka, kas ir oti

jebkuriem negciju radtiem enerijas lauka prrvu miem. Tomr t nevar aizvietot nemitgo vingrina nos atrasties ermen, pretj gadjum ts iespaids bs slaicgs. Lk, te ir meditcija. Brvaj brd, noteikti si pirms gultieanas, k ar no rta, kad esat nupat pamoduies, "appludiniet" savu ermeni ar apziu. Aizveriet acis. Guliet uz mu guras. Izvlieties dadas sava ermea daas, uz ko vispirms koncentrt uzmanbu: plaukstas, pdas, rokas, kjas, vderu, krtis, galvu un t tlk. Sajtiet dzves eneriju ajs das tik spcgi, cik vien iespjams. Pa lieciet pie katras daas a p m r a m piecpadsmit sekun des. Tad vairkas reizes lieciet uzmanbai prskriet pr visu ermeni k vilnim, no galvas ldz kjm un atpa ka. Tas ilgst apmram minti. Pc tam sajtiet savu

148

149

iekjo ermeni vis pilnb, k atseviu enerijas lauku. Saglabjiet o sajtu pris mintes. Centieties pastiprinti atrasties Tagadn esiet Tagadn ar katru sava ermea nu. Neuztraucieties, ja prtam pki izdodas novrst uzmanbu no ermea un js pazdat kd dom. Tikldz jtat, ka tas ir noticis, lieciet uzma nbai atgriezties pie ermea.

S
PRTA R A D O A I Z M A N T O A N A Ja ir nepiecieams izmantot prtu k d a m paam mrim, tad izmantojiet to saistb ar iekjo ermeni. Tikai tad, ja spjat uzturt modru apziu un nedomt, ir iespjams prtu izmantot radoi. Visvienkrk d stvokl var nokt ar sava ermea paldzbu. Kad vien nepiecieama kda atbilde, risinjums vai radoa ideja, uz bridi prstjiet domt, koncentrjot uzmanbu uz savu iekjs enerijas lauku. Apzinieties sev mieru. Rezumjot domanu, t kst svaiga un radoa. Pie radiet ik pc d a m mintm prslgties turp un atpa ka starp domanu un ieklausanos sev iekj klusum. Vartu pat teikt: nedomjiet tikai ar galvu, domjiet ar visu ermeni.

AUJIET ELPAI IENEST JS E R M E N Bros, kad mans prts ir oti aktvs, tas kst par tdu spku, ka ir praktiski neiespjami novrst uzmanbu no t un sajust iekjo ermeni. It pai tdos bros, kad esmu pavies raiu vai nemiera modelim. Vai js vartu man kaut k pa ldzt? Ja kdreiz ir grti piekt iekjam ermenim, s kum koncentrjieties uz savu elpoanu. Apzinta el poana, kas pati par sevi jau ir spcga meditcija, pakpeniski noveds js ar pie ermea sajuanas. Uzmangi vrojiet elpu, k t plst iek un r no er mea. Elpojiet un sajtiet vdera dobuma vieglo iz pleanos un sarauanos katras ieelpas un izelpas laik. Ja jums ir laba iztle, aizveriet acis un iedomjieties sevi gaismas apspdtu vai iegrimuu starojo viel apzias jr. Tad ieelpojiet o gaismu. Sajtiet, k mir dzo viela piepilda jsu ermeni un padara starojou ar to. Tad p a m a z m sciet koncentrties uz sajtu. Js tagad esat sav ermen. Nepieerieties nekdiem vi zuliem tliem.

S
MKSLA KLAUSTIES Klausoties cit cilvk, miniet to dart ne tikai ar prtu, bet ar visu savu ermeni. Jtiet sava ermea enerijas lauku. Tas attur js no domanas un rada klusu telpu, kas auj patiem klausties bez prta iejaukans. Js dodat otram cilvkam telpu vietu,

150

151

kur bt. T ir vislielk dvana, ko varat k d a m sniegt. Vairums cilvku neprot klausties, jo lielko dalu vinu uzmanbas panm domana. Vini vairk pievras savm domm, nek klauss otra cilvka teiktaj, un ne mazkaj mr neseko ldzi tam, kas patiem ir nozmgi, otra cilvka Esambai aiz vr diem un prta. Protams, nav iespjams sajust kda cita Esambu citdk k vien ar savjo. Tas ir skums ap ziai par vienotbu, kas btb ir mlestba. Esambas dzikaj lmen viss ir vienots. Lielk daa cilvkattiecbu veidojas viengi prtu mijiedarbbas rezultt, nevis sazinoties citam ar citu. Nevienas attiecbas td veid nespj augt, un tpc tajs rodas tik daudz nesaskau. Kad prts valda pr dzvi, nesaskaas un konflikti ir nenovrami. Saskar s m e ar savu iekjo ermeni rada brvu telpu bez prta, kur ir iespja uzplaukt ar attiecbm.

SEPTT NODAA

UZ

VRTI NESAREDZAMO

P I L N B A I Z J T I E T SAVU E R M E N I Es varu sajust eneriju sav ermen, pai savs roks un kjs, tau iet, ka tomr nespju ieiet dzik, nek js ap rakstjt. Prvrtiet to par meditciju! Tas nav jdara ilgi. Pie tiks ar desmit vai piecpadsmit mintm. Vispirms prliecinieties, ka nebs nekdu rju traucjumu, pie mram, telefona zvanu vai ciemiu. Sdiet uz krsla, tau neatbalstieties pret atzveltni. Mugurkaulu turiet taisnu. Tas jums paldzs palikt modram. Varat izvl ties ar kdu citu iecientu meditcijas pozu. ermenim noteikti ir jbt atbrvotam. Aizveriet acis. Dzii ievelciet elpu pris reizes. Izjtiet katru elpas vilcienu ar vder. Pavrojiet, k tas viegli izpleas un saraujas pie katras ieelpas un izelpas. Tad apzinieties visu ermea iekjo enerijas lauku. Nedomjiet par to izjtiet. d veid js atgstt no prta apziu. Ja jums tas paldz, izmantojiet "gaismas" vizualizanu, ko aprakstju iepriek. 153

Kad spjat sajust iekjo ermeni skaidri un k atse viu enerijas lauku, atsakieties, ja iespjams, no jeb kdiem vizuliem tliem un koncentrjaties viengi uz sajtu. Tpat ir ieteicams atbrvoties ar no jebkda vi zula fizisk ermea tla. Tas, kas paliks pri, bs vis aptveroa Tagadnes izjta jeb "Esamba", un iekjais ermenis tiks sajusts bez robem. Tad pievrsiet uz manbu ai sajtai vl dzik. Savienojieties ar to. Saplstiet ar enerijas lauku, lai vairs nerastos iedomt dualitte starp vrotju un vrojamo jums un jsu ermeni. aj brd pazd ar atirba starp iekjo un rjo, tpc iekjais ermenis patiesb vairs nepastv. Ieejot dzii sav ermen, js esat to prspjui. Palieciet aj trs Esambas valstb tik ilgi, cik vien jums patk, tad sciet atkal apzinties savu fizisko er meni, savu elpoanu un fizisks sajtas un atveriet acis. Uz brdi aplkojiet savu apkrtni meditatv veid tas ir, ar prtu to neapzmogojot un turpiniet sajust savu iekjo ermeni, jo tagad js to neaubgi jtat.

dzvgumu. Kad vien atrodaties Tagadn, jsos it k sk spdt gaisma no Pirmskuma izstarot tr ap zia. Js saprotat, ka gaisma nav atirama no jums, jo t veido jsu patieso btbu.

I AVOTS Vai Nesaredzamais ir tas, ko Austrumos sauc par i uni verslu dzves eneriju? N , nav vis. Nesaredzamais ir i avots. Ci ir er mea iekjs enerijas lauks. Tas ir tilts starp rjo un Pirmskumu. Tas atrodas starp saredzamo formlo pasauli un Pirmskumu. i var pieldzint upei vai enerijas plsmai. Dzii koncentrjoties uz savu iekjo ermeni un apziu, js sekojat s upes plsmai atpa ka uz ts Pirmskumu. i ir kustba, tau Nesaredza mais ir miers. Sasniedzot absolta miera pakpi, kas tomr ir pilna dzvbas, js esat aizgjui aiz iekj ermea un i uz pau Pirmskumu Nesaredzamo. i ir saikne starp Nesaredzamo un fizisko izplatjumu. Tpc, pievrot pastiprintu uzmanbu iekjam er menim, ir iespjams sasniegt to pakpi, to savdabgo valstbu, kur pasaule saplst ar Nesaredzamo un Ne saredzamais pieem i enerijas straumes formu, t djdi kstot par pasauli. is ir dzimanas un nves mirklis. Kad jsu apzia tiek vrsta uz ru, rodas prts un pasaule. Vrot to uz ieku, t apzins pati savu Pirmskumu un atgrieas mjs pie Nesaredzam. Ap ziai atkal atgrieoties redzamaj pasaul, js no jauna

S
Ieieana aj bezveidgaj valstb patiem atbrvo. T atbrvo no pieerans formai un no identificans ar to. T ir pati dzvba ts vienotaj stvokl pirms iz planas daudzs dads forms. Ms varam to saukt par Nesaredzamo, par neredzamu visu lietu Pirms kumu, par Esambu viss btns. T ir dzia klusuma un miera valstba, tau taj var atrast ar prieku un

154

155

apzinties uz brdi aizmirsto formlo identitti. J u m s ir vrds, pagtne, dzves situcija, nkotne. Tau vien oti btisk zi js vairs neesat tas pats cilvks, kas iepriek, jo esat ieskatjies sev pastvoaj realitt, kas nav " n o s pasaules", kaut gan patiesb nav ar no ts atirama, tpat k t nav atirama no jums. Lai tas kst par jsu gargo vingrinjumu: virzoties pa savu dzvi, neveltiet simtprocentgu uzmanbu r jai pasaulei un savam prtam. Koncentrjieties ar uz ieku. Es par to jau esmu runjis. Sajtiet iekjo er meni pat ikdienas aktivitts, it pai tajs, kas saisttas ar attiecbm vai dabu. Sajtiet sev mieru. Turiet vr tus atvrtus. Ar ikdien ir patiem iespjams nepr traukti apzinties Neredzamo. Js izjtat to k dziu mieru kaut kur fon klusumu, kur nekad js ne pamet, lai kas ar notiktu rpus. Js kstat par tiltu starp Nesaredzamo un redzamo, starp Dievu un pa sauli. T ir vienotba ar Pirmskumu to m s saucam par apskaidrbu. Nesciet domt, ka Nesaredzamais ir kaut kas pa visam noirts no redzam. K gan t vartu bt? Tas ir jebkda veida dzvba, visa pastvo iekj btba. Tas atrodas pasaul. aujiet m a n paskaidrot.

atsevio formu pasaul. enerija ir daudz svargka par prtiku: cilvks nedzvo no maizes vien. Tau bez sapu mieg js nenonkat tur apzinti. Lai ar er mea funkcijas vl aizvien darbojas, jsu " e s " vairs aj stvokl nepastv. Vai varat iedomties, k btu ieiet bezsapu mieg ar pilnu apziu? To nav iesp jams iedomties, jo im stvoklim nav btbas. Nesaredzamais neatbrvo, kamr nenonkat tur apzinti. Tiei tpc Jzus neteica, ka "patiesba atbr vos," bet gan dus vrdus: " U n js pazsit patiesbu, un patiesba dars js brvus." T nav jdzieniska pa tiesba. T ir aiz formas esos dzves patiesba, ko iespjams iepazt tikai tie veid. Tomr necentieties palikt pie apzias bezsapu miega stvokl. Diez vai jums tas izdosies. Varbt ir iespjams palikt pie apzias sapu fzes laik, tau rpus ts gan ne. To var saukt par skaidro sapoanu, kas mdz bt interesanta un aizraujoa, tau ne atbrvojoa. Tpc izmantojiet iekjo ermeni k vrtus, pa kuriem ieiet Nesaredzamaj, un turiet os vrtus atvr tus, lai paliktu vienoti ar Pirmskumu visu laiku. Kamr esat saistts ar iekjo ermeni, nav nekdas nozmes, vai rjais ermenis ir jauns vai vecs, vrgs vai spcgs. Iekjais ermenis ir mgs. Ja vl aizvien nespjat to sajust, izmantojiet kdus citus vrtus, kaut ar sav b

BEZSAPNU MIEGS Js dodaties ceojum uz Nesaredzamo katru nakti, kad atrodaties dziaj bezsapu miega fz. Js sapls tat ar Pirmskumu un emat no t eneriju, kas kdu laiku js spcins, kad bsiet atgriezies redzamaj

tb tie visi ir viens. Par daiem jau es esmu gari un plai runjis, tau sum pieminu ar eit.

156

157

C I T I VRTI Vartu teikt, ka Tagadne ir galvenie vrti. Tau t ir btiska daa ar no citiem vrtiem, ieskaitot iekjo er meni. Js nevarat bt sav ermen, ja pastiprinti neat rodaties Tagadn. Laiks un redzam pasaule ir nesaraujami saistti, t pat k bezgalg Tagadne un Nesaredzamais. Intensvi apzinoties Tagadnes brus, js skat apzinties Nesare dzamo gan tiei, gan netiei. Tie veid js to jtat k sa vas apzints Esambas starojumu un spku nekda satura, vienkri Tagadne. Netiei js skat apzinties Nesaredzamo ar izjtu pasaules paldzbu. Citiem vr diem sakot, js izjtat Dievio btbu ik dzvniek, pu un akmen, un saprotat: "Viss, kas pastv, ir svts." Tiei tpc Jzus, runjot pilnb no savas btbas vai Kristus identittes, saka: "Ateliet kokam gabalu, un es taj esmu. Paceliet akmeni, un es taj esmu." Vl vieni vrti uz Nesaredzamo rodas, prtraucot do manu. To var skt ar oti vienkrm lietm, piem ram, veicot elpoanas vingrinjumus vai oti modri vrojot pui, vienlaicgi rpjoties, lai nebtu nekdu mentlu komentru. Ir dadi veidi, k radt prtrau kumu nemitgaj domu plsm. Tiei tda ir meditcijas jga. Domas ir daa no redzams valstbas. Neprtraukta prta aktivitte js ir ieslodzjusi formlaj pasaul un kst par necaurredzamu sietu, kas trauc jums apzi nties Nesaredzamo, bezveidgo un bezgalgo Dievio btbu jsos un ar cits liets un radbs. Pilnb at rodoties Tagadn, jums nav vajadzbas uztraukties par to, k prtraukt domanu, jo t beidzas pati no sevis.

Tiei tapec es apgalvoju, ka Tagadne ir oti btiska visu vrtu daa. Padoans atbrvoans no mentli emocionls pretestbas esoajam ar kst par vrtiem uz Nesa redzamo. Iemesls tam ir oti vienkrs iekj pre testba noir js no prjiem cilvkiem, no sevis un pasaules jums apkrt. T pastiprina atirtbas sajtu, kas ir nepiecieama ego, lai izdzvotu. Jo spcgka ir atirtbas sajta, jo vairk js pieeraties redzamajam, atseviu formu pasaulei. Jo vairk js pieeraties at sevio formu pasaulei, jo stiprka un necaurredzamka kst jsu forml identitte. Vrti ir aizvrusies, un js esat noirts no iekjs dimensijas, no dziuma di mensijas. Tau, kad js skat padoties, forml iden titte kst elastgka un it k mazliet "caurspdga", tpc Nesaredzamais jsos spj iemirdzties. Tas ir jsu zi, vai atvrsiet sav dzv vrtus, kas ap zinti ved uz Nesaredzamo. Piekana iekj ermea enerijas laukam, pilnga atraans Tagadn, atbrvoa ns no prta vam, padoans esoajam tie ir vrti, ko varat izmantot, tau nepiecieami ir tikai vieni. Vieni vrti noteikti ir ar mlestba? N , nav vis. Tikldz kdi no vrtiem atveras, mles tba jau atrodas jsos k vienotbas apzia. Mlestba nav vrti t pa vrtiem ienk aj pasaul. K a m r esat pilnb ieslodzts kd forml identitt, mles tba nav iespjama. Jsu uzdevums ir meklt nevis mlestbu, bet gan vrtus, pa kuriem mlestba spj ienkt. 159

158

KLUSUMS Vai ir vel kadi vrti bez tiem, ko minjt? J, ir gan. Nesaredzamais nav noirts no redzam. Tas atrodas pasaul, tau ir tik labi nomaskts, ka nav pamanms gandrz nevienam. Ja zinsiet, kur meklt, atradsiet to it visur. Katru brdi atveras kdi vrti. Vai dzirdat tlum suu rejas? Vai garmbraucou manu? Vai spjat sajust Nesaredzam kltbtni taj? Nespjat? Mekljiet to klusum, no kura visas s ska as nk un kur atgrieas. Vairk uzmanbas pievr siet klusumam nek skam. Uzmanbas pievrana rjam klusumam rada iekjo klusumu prts kst miergs. Un vrti atveras. Katra skaa dzimst klusum, taj atkal nomirst, un pat ts pastvanas brd to ietver klusums. Klusums auj skaai pastvt. T ir neatirama, tau nesare dzama ikvienas skaas toa, dziesmas vai vrda daa. Nesaredzamais pastv msu pasaul k klusums. Tiei tpc jau run, ka nekas msu pasaul neldzins Dievam vairk k klusums. Viengais, kas jdara, ir j pievr tam uzmanba. Pat sarunas laik apzinieties mirkus starp vrdiem, sos klusuma brus starp teiku miem. Ja t darsiet, klusuma dimensija jsu iekien augs. Nav iespjams pievrst uzmanbu klusumam un taj pa laik nebt ar iekji klusam. Klusums r pus tas ir klusums ar iekien. Js esat ienkui Nesaredzamaj.

TELPA Tpat k neviena skaa nevar pastvt bez klu suma, nekas nevar pastvt ar bez tukuma bez neaizpildts telpas, kas auj t a m bt. Katra fiziska lieta vai ermenis ir radies no tukuma, to aptver tukums, un kdu dienu tas atkal ks par tukumu. Tas vl nav viss ar ikvien fizisk ermen ir daudz vairk tuk uma nek "kaut k cita". Fizii apgalvo, ka matrijas veselums ir tikai ilzija. Pat ietami blva matrija, ar fiziskais ermenis, gandrz simtprocentgi ir tuka telpa tik liels ir atstatums starp atomiem saldzin jum ar to izmru. Vl vairk, pat katr atom ir lie lkoties tikai tuka telpa. Pri paliek tikai vibrjoa frekvence, ldzga muziklai notij, nevis blva viela. Bu disti to ir mcjui jau 2500 gadu. "Forma ir tukums, tukums ir forma," vsta Sirds stra, viens no pazsta mkajiem senajiem budisma tekstiem. Visu lietu btba ir tukums. Nesaredzamais aj pasaul pastv ne tikai k klu sums, tas atrodas ar vis fiziskaj izplatjum k telpa gan iekj, gan rj. To ir tikpat viegli nepamant k klusumu. Visi pievr uzmanbu lietm telp, tau kur gan pievr uzmanbu paai telpai? iet, ka js netiei nordt, ka "tukums" nav vienkri "nekas", ka tam piemt kdas noslpumainas pabas. Kas tas sti ir? Js nevarat man uzdot du jautjumu. Jsu prts cenas prvrst neko par kaut ko. Brd, kad tas notiks,

160

161

js bsiet jau palaidui to garm. Tukums telpa ir Nesaredzam pardans kdas pardbas veidol uztveramaj pasaul. Vairk par to nav iespjams neko pateikt, un tas sav zi ir paradokss. Tas nevar kt par zinanu objektu. Js nevarat iegt filozofijas dok tora grdu "tukum". Zintnieki, ptot telpu, parasti padara to par kaut ko un tiei tpc nespj uztvert ts btbu. Nav nekds prsteigums, ka jaunkajs teori js apgalvots, ka telpa nepavisam nav tuka, bet to pie pilda kda viela. Ja ir teorija, nav nemaz ik grti atrast pierdjumus, vismaz kamr nav raduies vl kdi citi piemumi. Tukums tikai tad var kt par vrtiem uz Nesa redzamo, ja necenaties to aptvert vai izprast. Vai tad tiei to ms eit necenamies izdart? Ne mazkaj mr. Es dodu jums nordes, kas ap raksta, k ienest Nesaredzamo dimensiju sav dzv. Ms necenamies to izprast. Tur nekas nav jsaprot. Telpai nav "eksistences". "Eksistt" parasti nozm "pardties". Js nevarat saprast telpu, jo t nepards. Lai ar pati par sevi t nepards, t auj eksistt visam prjam. Ar klusumam nav eksistences, un ts nav ar Nesaredzamajam. Ttad, kas notiek, ja novrat uzmanbu no lietm telp un skat apzinties pau telpu? Kda ir s ista bas btba? Mbeles, gleznas un prjs lietas atrodas aj istab, tau ts nav pati istaba. Grda, sienas un griesti nosaka istabas robeas, tau ar tie nav istaba. Ttad kas ir s istabas btba? Telpa, protams, tuka

telpa. Bez ts "istabas" nemaz nebtu. T k telpa ir "nekas", ms varam teikt, ka tas, k nav, ir svargks par to, kas tur atrodas. Tpc sciet apzinties telpu ap sevi. Nedomjiet par to. Sajtiet to! Pievrsiet uzmanbu "nekam". Kad js to dart, jsu iekien notiek apzias pr slgans. T iemesls ir ds: ldzgi k telp atrodas mbeles, sienas un citas lietas, ar prt ir di objekti domas, emocijas un izjtas. Ldzgi k rpus ir telpa lietm, jsu iekien ir apzia, kas auj pastvt prta veidojumiem. Tpc, novrot uzmanbu no lietm objektiem telp , js automtiski novrat uzmanbu ar no prta veidotajiem objektiem. Citiem vrdiem sa kot, nav iespjams domt un apzinties telpu vai ar klusumu. Skot apzinties tuko telpu ap sevi, vien laicgi js skat apzinties ar telpu aiz prta tro apziu, Nesaredzamo. Lk, d veid telpas vroana var kt par vrtiem. Telpa un klusums ir divi vienas un ts paas lietas aspekti tas pats tukums. Tie ir iekjs telpas un iek j klusuma miera, bezgalg visa eso radtja pardans kd rj veidol. Vairums cilvku ab solti neko nenojau par o dimensiju. N a v ne iekjs telpas, ne klusuma. Vii ir izsisti no ldzsvara. Citiem vrdiem sakot, vii pazst pasauli vai vismaz dom, ka pazst, tau iem cilvkiem nav ne mazks nojausmas par Dievu. Vii tikai identificjas ar fizisko un psiho loisko formu, neapzinoties savu btbu. Ikviena forma ir oti nenoturga, tpc cilvkiem nkas dzvot bails. Bailes rada dzii kdainu uztveri par savu " e s " un ci tiem cilvkiem izkropotu pasaules redzjumu.

162

163

Ja kds kosmisks satricinjums atnestu pasaules galu, Nesaredzamo tas ne mazk mr neietekmtu. Ap vienba Ce uz brnumu to pasaka oti kodolgi: "Nekas patiess nevar bt apdraudts. Nepatiesais nepastv. T izpauas Dieviais miers." Apzi savienojuies ar Nesaredzamo, js novrt siet, mlsiet un dzii ciensiet to un ikvienu dzvbas formu taj k aiz formm esos Viengs Dzves iz pausmi. Js ar zinsiet, ka ikviena forma ir lemta iznc bai un patiesb nekam rj pasaul nav lielas nozmes. Jzus vrdiem sakot, js bsiet "uzveikusi pasauli", vai, k mcja Buda, "prpeldjis otr krast".

Nekas nevar pastvt bez telpas, tomr telpa ir tuk ums. Pirms rads izplatjums, pirms "liel sprdziena", ja jums t patk labk, tda tuka telpa, kas gaida pie pildjumu, nemaz nepastvja. Nebija telpas, jo nebija nek. Bija viengi Nesaredzamais Viengais. Kad Vie ngais kuva par "desmit tksto lietm", pki uz rads telpa un deva iespju bt ar citm lietm. No kurienes t rads? Vai to radja Dievs, lai noregultu izplatjumu? Protams, n. Telpa ir tukums, tpc ne viens to nav radjis. Izejiet r kd skaidr nakt un palkojieties de bess. Desmitiem tkstoi zvaigu, ko varat ieraudzt ar neapbruotu aci, ir tikai ska izplatjuma daia. Ar spcgiem teleskopiem jau ir iespjams uztvert tkstous

TELPAS UN LAIKA PATIES B T B A Tagad apdomjiet du lietu: ja bez klusuma nek cita nebtu, js to nesptu saprast js nezintu, kas tas ir. Tikai pardoties skaai, pards ar klusums. L dzgi ar, ja btu tikai telpa bez jebkdiem objektiem taj, jums t patiesb neeksisttu. Iztlojieties sevi k apzias bultu traucamies plaaj izplatjum bez zvaigznm, bez galaktikm vienkri tukum. Pk i izplatjums vairs nebtu plas t nebtu vispr. Nebtu ne truma, ne ar kustbas no viena punkta ldz otram. Ir jbt vismaz diviem atskaites punktiem, lai rastos attlums un telpa. Telpa rodas brd, kad Viens kst par diviem, savukrt divi prtop "desmit tksto liets", k Lao Dzi sauc redzamo pasauli; un izplat jums kst arvien plaks. Pasaule un telpa rodas vien laicgi.

un miljonus galaktiku, katru k atseviu izplatjumu ar bezgalgu daudzumu zvaigu. Tomr vl lielku bijbu iedve paa izplatjuma bezgalgums, dziums un klusums, kas auj pastvt visam im krumam. Nekas nevar bt vl majesttiskks par izplatjuma ne aptveramo plaumu un klusumu, tau kas tas patie sb ir? Tukums, bezgalgs tukums. Prta un izjtu veidotais priekstats par izplatjuma telpu ir Nesaredzamais, kas piemis rju formu. Tas ir Dieva "ermenis". Un pats lielkais brnums ir tas, ka klusums un plaums, kas auj izplatjumam past vt, neatrodas tikai tur, izplatjum, bet ar cilvk. Kad pilnb atrodaties Tagadn, js sastopaties ar to k rmu iekjo telpu aiz prta robeas. Jsos tas ir bez galgs dzium, nevis plaum. Telpisks plaums ir bezgalg dziuma transcendentls realittes k daina uztvere.

164

165

Saska ar Einteina uzskatiem, telpa un laiks ir nedalmi. Nekad neesmu to sapratis, tau, viaprt, laiks ir izplatjuma ceturt dimensija. Vi to sauc par "telpas un laika nepr trauktbu". Taisnba. Tas, ko uztveram k telpu un laiku, ir pil nga ilzija, tomr ne bez savas patiesbas. Ir divas b tiskas Dievu raksturojoas pabas bezgalgums un mgums ko uztveram k eksistjoas rpus mums. Tomr cilvk ir kas ldzgs gan laikam, gan telpai, kas atspoguo to patieso btbu, tpat k jsjo. Ja telpa ir klus, neizmrojami dzi valstba aiz prta, tad laika iekjais ldzinieks ir Tagadne, mgs Esambas apzia. Atcerieties, ka starp tiem nav atirbas. Kad telpa un laiks tiek apzints k Nesaredzamais k valstba aiz prta un Tagadne , rj telpa un laiks turpina past vt, tau kst mazk svargi. Ar pasaule turpina ek sistt, tau js vairs neesat tai piesaistts. Tdjdi pasaules augstkais mris nav rodams pasaul pa, bet gan ts transcendenc. Tpat k js neapzintos telpu, ja taj nebtu dadu objektu, Ne saredzamajam, lai sptu izpausties, ir nepiecieama pasaule. Js varbt esat dzirdjui budistu teicienu: " J a nebtu ilziju, nebtu ar apskaidrbas." Tikai ai pa saul, un visvairk tiei jsos Nesaredzamo var apzi nties. Js esat eit, lai veicintu Visuma Dievis jgas atklanu. Lk, cik js esat svargs!

A P Z I N T I E S NAVI Bez jau piemint bezsapu miega ir vl vieni vrti. Tie atveras uz su mirkli fizisks nves brd. Pat, ja esat palaidis garm visas iespjas iegt gargu atklsmi dz ves laik, pdjie vrti atvrsies automtiski taj brd, kad ermenis bs miris. Ir daudz liecbu, ko sniegui cilvki, kas atgriezuies no t saukts klnisks nves. ie pdjie vrti izskats k spoa gaisma. Daudzi ir ststjui ar par svtlai mgu gaiuma un dzia miera sajtu. Tibetieu Miruo grmat t tiek aprakstta k "starojos bezkrsain Tukuma gaismas spoums", kas ir "cilvka paties btba". ie vrti atveras tikai uz oti su brdi, un, ja vien nebsiet sastapuies ar Nesaredzam dimensiju jau dzves laik, visticamk, palaidsiet o brdi garm. Vairums cilvku nes sev ldzi prk daudz pretestbas un baiu, prk lielu pieeranos jutekliskajai piere dzei un identittm redzamaj pasaul. Tpc vii, ieraugot os vrtus, bails novras un zaud apziu. Lielk daa no t, kas notiek pc tam, ir nets un automtisks process. Galu gal seko vl viens dzim anas un nves aplis. o cilvku Tagadnes izjta nav bijusi pietiekami stipra, lai iegtu apzinans apgais motu nemirstbu. Ttad izieana pa iem vrtiem nenozm izncbu? Tpat k ejot pa citiem vrtiem, jsu starojo b tba nemains mains jsu personba. Jebkur ga djum viengais, kas ir patiess vai patiesi vrtgs jsu

166

167

personb, ir tiei starojo btba. T nezd nekad. Nekas, kam ir vrtba, nekas sts nekad nespj zust. Tuvoans nvei un pati nve fizisks formas izzuana vienmr ir lieliska iespja iegt gargu at klsmi. iespja biei tiek palaista garm, jo ms dzvojam kultras pasaul, kas par nvi nezina gan drz neko, tpat k gandrz neko nezina par patiesi no zmgm lietm. Ikvienos vrtos ir ietverta nve mkslg " e s " beigas. Izejot pa tiem, js vairs netiecaties veidot savu identitti no psiholoisks, prta radts formas. Tad js saprotat, ka nve ir tikai ilzija, tpat k identifi cans ar formu bijusi ilzija. s ilzijas beigas ar t ir nve. T spina tikai tik ilgi, kamr esat pie ruies ai ilzijai.

ASTOT NODAA

APSKAIDROTAS ATTIECBAS

D O D I E T I E S TAGADN, LAI K U R AR ESAT Vienmr esmu domjis, ka patiesa apskaidrba nav sasnie dzama, ja nu viengi attiecbs starp vrieti un sievieti. Vai tad tiei ts nepadara ms atkal par pilnbu? K gan cilvka dzve var bt piepildta, ja nav atrasta mlestba? Vai to js sakt pc savas pieredzes? Vai ar j u m s t ir noticis? Vl ne, bet vai tad vartu bt citdk? Es zinu, ka tas notiks. Citiem vrdiem sakot, js gaidt kdu notikumu n kotn, kas js izglbs. Vai tad tiei t nav galven kda, par ko visu laiku esam runjui? Pestana nenotiks kd cit viet vai laik. T ir iespjama tikai eit un tagad. Ko tad tas sti nozm "pestana ir eit un tagad"? Es nesaprotu. Es pat nezinu, ko nozm vrds "pestana". Lielk daa cilvku dzenas pc fiziskm baudm vai dada veida psiholoiska gandarjuma, jo tic, ka 169

s lietas padars vius laimgus vai atbrvos no baiu un nepietiekambas izjtas. Laimi var uztvert k pastipri ntu dzvguma izjtu, kas sasniegta ar fiziskas baudas paldzbu, vai droku un pilngku sevis apziu, kas sa sniegta kda psiholoiska apmierinjuma rezultt. Tie ir mekljumi pc pestanas no neapmierintbas un nepie tiekambas stvoka. d veid gts apmierinjums vienmr ir slaicgs; apmierinjuma vai piepildjuma iz jtas radanai nepiecieami noteikti nosacjumi, tpc to sasniegana atkal tiek projicta uz kdu iedomtu brdi rpus "eit un tagad". "Kad es dabu to vai atbrvoos no tad viss bs krtb." is neapzintais prta mod elis rada ilziju par pestanu nkotn. Patiesa pestana ir piepildjums, miers un dzve vis ts krum. T ir dzvoana sev, spja sajust sev labo, kam nav pretstatu, Esambas prieku, kas nav atkargs no rjiem apstkiem. Tas ir jtams nevis k pagtnes pieredze, bet k pastvoa Tagadne. Teistisk valod runjot, t ir "Dieva iepazana" nevis k kaut kas rjs, bet k sava iekj btba. Patiesa pes tana nozm iepazt sevi k neiramu dau no bez galgs un bezveidgs Viengs Dzves, no kuras viss pastvoais iegst savu Esambu. Patiesa pestana ir atbrvoans no bailm, no cie anm, no nepietiekambas sajtas un tdjdi ar no jebkdm iegribm, vajadzbm, pieerans vai alka tbas. T ir atbrvoans no neprtrauktas domanas, negativittes un ar no pagtnes un nkotnes k psi holoiskas nepiecieambas. Prts apgalvo, ka nav iespjams nokt d stvokl. Kaut k a m ir jnotiek, ir jkst par to vai o, pirms spsiet kt brvi un

piepildti. Tas teic, ka ir nepiecieams laiks ir nepie cieams uzzint, sakrtot, izdart, sasniegt, iemantot, pankt vai izprast kaut ko, pirms iespjams kt brvam un sasniegt pilnbu. Js redzat laiku k ceu uz pest anu, bet patiesb tas ir lielkais rslis ce uz to. Jums iet, ka nevarat to piedzvot tds, kds un kur obrd esat jo neesat vl pietiekami gatavs vai pietiekami labs. Tau patiesb is brdis ir viengais, kad iespjams iegt pestanu. To iegst, izprotot, ka jums jau t ir. Js atrodat Dievu taj brd, kad saprotat, ka nav vajadzbas viu meklt. Tpc uz pestanu ne ved tikai viens ce tas ir iespjams pa jebkuru ceu un nekdi pai nosacjumi nav vajadzgi. Tomr pes tana ir iespjama tikai vien brd Tagadn. rpus bra pestana nepastv. Js esat vientu un b e z dzves drauga? Dodieties Tagadn! J u m s ir attiecbas? Dodieties Tagadn ar js! Ne ar kdu darbbu vai sasniegumu paldzbu nav iespjams nokt tuvk pestanai, k esot pareizj brd. To varbt ir grti saprast prtam, kas pieradis domt, ka viss vrtgais atrodas nkotn. Un nekas no pagtn izdart vai nodart js nevar atturt pateikt " j " tam, kas ir, un pievrst dziu uzmanbu Tagadnei. Pestanu nevar iegt nkotn. To dara vai nu tagad, vai nekad.

S
171

170

MLESTBAS UN NAIDA ATTIECBAS Kamr nebsiet sasniegui apzinans apgaismotu Tagadnes stvokli, visas attiecbas, un jo pai intms attiecbas, bs dzii traumtas un pilnb disfunkcionlas. Varbt uz brdi ts liksies idelas, kamr bsiet "iemljuies", tau arvien biek un biek o ie tamo pilnbu nenovrami graus ildas, strdi, neap mierintba un emocionla vai pat fiziska vardarbba. Izskats, ka lielk daa "mlestbas attiecbu" neilg laika period kst par mlestbas un naida attiecbm. Tad mlestba vien mirkl var prvrsties meong uzbrukum, naidgs izjts vai pat pilng mlestbas zudum. Un tas tiek uzskatts par normlu pardbu. Attiecbas tad kdu laiku svrsts daus mneus vai gadus starp "mlestbu" un naidu un sniedz tik pat daudz prieka, cik spju. Nereti pri pat pierod pie cikla. Viu drmas liek tiem justies dzviem. Kad zd ldzsvars starp pozitvo un negatvo, kas notiek agrk vai vlk, izncinoie bri atgads arvien biek un spcgk, un tas nozm, ka nebs vairs ilgi jgaida ldz o attiecbu sabrukumam. Var likties, ka, ja vien btu iespjams atbrvoties no negatvajiem vai izncinoajiem briem, viss btu labi un attiecbas skaisti uzplauktu, tau ak vai! tas nav iespjams. Polarittes ir savstarpji atkargas. Ts nevar pastvt viena bez otras. Pozitvais jau ietver sev vl neredzamo negatvo pusi. Abi patiesb ir at irgi vienas disfunkcijas aspekti. Es obrd runju par to, kas parasti tiek sauktas par romantiskm attiec bm, nevis patiesu mlestbu, kurai nav pretstatu, jo t

rodas aiz prta robem. Mlestba k neprtraukts stvoklis pareiz vl ir oti reti sastopama tikpat reti, k cilvki ar modru apziu. si un grti pamanmi mlestbas bri tomr dareiz ir iespjami, ja radies prrvums prta plsm. Negatvo attiecbu pusi, protams, ir vieglk izprast k disfunkcionlu. Un ir ar vieglk ieraudzt negativittes avotu partner, nevis sev pa. Tas var izpausties da ds forms: privtpanieciskum, greizsirdb, varas kr, k atsveinans un neizrunts aizvainojums, tiek sm pierdt savu taisnbu, vienaldzb un iegriman sev, emocionls prasbs un manipulcijs, vlm str dties, kritizt, vrtt, vainot vai uzbrukt, dusms, neap zint tieksm atdart pagtn vecku nodarts spes, niknum un fizisk vardarbb. No pozitv viedoka skatoties, js esat "iemljies" sav partner. Tas pirmkrt jau ir oti apmierinos st voklis. Js jtaties oti dzvs. Jsu eksistencei pki ir radusies jga, jo esat k d a m vajadzgs, kds js grib un liek justies paam, un tpat js izturaties pret viu. Bdami kop, js jtaties k viens vesels. sajta var bt tik spcga, ka prj pasaule sk ist nenozmga. Tomr varbt js bsiet ievrojui, ka ai spcgajai sajtai ldzi nk ar pieradums un pieerans. Js k stat atkargs no otra cilvka. Vi vai via ir k narko tika. Js jtaties lieliski, kad narkotikas ir dabjamas, tau iespja vai doma vien par to, ka cilvka jums vairs nebs, var novest pie greizsirdbas, privtpanie ciskum, minjumiem manipult ar emocionlas an tas paldzbu, vainoanu un apsdzanu bailm pazaudt o cilvku. Ja otrs cilvks patiem js pamet,

172

173

tas var izraist rkrtgi spcgu naidgumu vai visdzi ks bdas un izmisumu. Kur ir palikusi mlestba? Vai t spj pki prvrsties naid? Un skum? T bija mlestba vai vienkri pieradums, pieerans un atkarba?

neapzinti tiek krota k iespja uz pestanu, js mekljat dualittes beigas formlaj lmen, kur to nav iespjams atrast. J u m s tiek dots mokos brdis para dz, tau nav atauts tur apmesties, un js atkal ks tat par atseviu ermeni. Psiholoiskaj lmen nepietiekambas un nepiln bas sajta ir pat vl spcgka nek fiziskaj. Tik ilgi,

PIERADUMS UN PILNBAS MEKLANA Kpc lai mums rastos pieradums pie cita cilvka? Iemesls, kpc romantiskas attiecbas ir tik spcgs un visprgi krots piedzvojums, ir tds, ka ts it k piedv atbrvoanos no dziajm bailm, vajadzbm, nepietiekambas un nepilnbas, kas ir daa no cilvka nepiepildt un neapskaidrot stvoka. im stvoklim ir gan fiziska, gan psiholoiska dimensija. Fiziskaj lmen js acmredzami neesat pilngs un nekad ar nebsiet: js esat vai nu vrietis vai sieviete, kas nozm puse no pilnbas. aj lmen ilgas pc veseluma atgrieans vienotb izpauas k v ri un sievi pievilkans spks; vriea vajadzba pc sievietes un sievietes vajadzba pc vriea. T ir gandrz neprvarama tieksme pc savienoans ar pre tjas polarittes eneriju. s tieksmes sakne ir gargas izcelsmes: ilgas pc dualittes izbeiganas, atgrieans veseluma stvokl. No fiziski iegstamm seksul savienoans ir tam vistuvk. Tiei tpc t ir vis dzik apmierino pieredze, ko var piedvt erme nis. Tau seksula savienoans nav nekas vairk k slaicgs ieskats veselum, svtlaimes brdis. K a m r t

kamr identificjaties ar prtu, jsu " e s " izjtu veido rjas ietekmes. T sakot, js iegstat izpratni par sevi no lietm, k a m patiesb nav ar jums ne mazk sa kara, no sava socil stvoka, paumiem, rj iz skata, pankumiem un neveiksmm, uzskatu sistmas un t tlk. is mkslgais, prta radtais " e s " ego jtas ievainojams, nedros un vienmr mekl jaunas lietas, ar ko identificties, lai gtu apstiprinjumu, ka eksist. Tau nekad nekas nespj sniegt tam ilgstou apmierinjumu. Ego bailes saglabjas, tpat k sagla bjas nepietiekambas un vajadzbas sajta. Un tad cilvkam rodas s attiecbas. Ts iet k atbilde uz vism ego problmm un piepilda visas t vajadzbas. Vismaz skum t iet. Prjs lietas, no kurm skum ieguvt sava " e s " apziu, kst relatvi nenozmgas. J u m s tagad ir viens viengs centrlais punkts, kas aizvieto visus prjos un pieir jgu dz vei un ar t paldzbu js nosakt savu identitti, cil vks, kur esat "iemljuies". Jums iet, ka vairs neesat atvienots fragments naidg Visum. Jsu pasaulei nu ir centrs motais cilvks. Fakts, ka centrs ir rpus j u m s un tdjdi j u m s vl aizvien ir rji iegta sevis apzia, skum iet maznozmgs. Svargi ir tas, ka pamat eso nepilnbas, baiu, nepietiekambas un

174

175

nepiepildjuma izjtu, kas tik raksturgas ego prtam, vairs nav vai ar tomr ir? Vai ts ir pazuduas vaii vienkri turpina eksistt z e m laimg realittes sla? Ja attiecbs piedzvojat gan "mlestbu", gan ts pretstatus uzbrukumus, emocionlu vardarbbu un tamldzgi , tad, visticamk, js esat sajaucis ego pie eranos un pieradumu ar mlestbu. Nevar vienu brdi mlt savu partneri, bet otr brd tam jau uzbrukt. stai mlestbai pretstatu nav. Ja jsu "mlestbai" tdi ir, tad t vairs nav mlestba, bet gan spcga ego vajadzba pc pilngkas un dzikas sava " e s " izjtas, vajadzba, ko uz su brdi spj apmierint otrs cilvks. di ego aizvieto pestanu un uz su brdi js tiem jtaties atpestts. Tau pienk brdis, kas partneris sk uzvesties td veid, kas neapmierina jsu vajadzbas, jeb, pareizk sa kot, jsu ego. Baiu, spju un nepietiekambas izjtas, kas ir no ego apzias neatiramas, bija "mlestbas at tiecbu" aizkltas, bet nu atkal pards. Tpat ir ar jeb kuru pieradumu js jtaties labi, kad narkotikas ir dabjamas, tau nenovrami pienk brdis, kad ts vairs neiedarbojas. Spgs izjtas pards atkal, un ts ir pat vl spcgkas nek agrk. Vl vairk nu js uztverat savu partneri k to izraistju. Tas nozm, ka js projicjat savas izjtas uz ru un uzbrkat otram ar meongu spku, kas ir daa no jsu spm. is uz brukums var atmodint partnera paa spes, un tas dos pretsitienu jsu uzbrukumam. aj brd ego vl aizvien neapzinti cer, ka uzbrukums vai minjumi manipult bs pietiekams sods, lai piespiestu partneri maint uzvedbu, tdjdi no jauna aizkljot spes.

Katrs pieradums rodas no neapzintas atteikans sastapties ar spm un izdzvot ts. Katrs pieradums skas un beidzas ar spm. Lai kas ar btu pieraduma objekts alkohols, diens, leglas vai neleglas nar kotikas vai cilvks , js izmantojat kaut ko vai kdu, lai apslptu savas spes. Tpc ar brd, kad skot nj eiforija ir zudusi, intmajs attiecbs rodas tik daudz cieanu un spju. Attiecbas neizraisa spes un cieanas. Attiecbas atbrvo ts spes un cieanas, kas jau ir jsos. To dara jebkur pieradums. Brd, kad tas vairs neiedarbojas, js jtat spes vl skaudrk nek parasti. is ir viens no iemesliem, kpc liela daa cilvku alla cenas aizbgt no Tagadnes un mekl pestanu nkotn. Pirm lieta, k a m vii sptu stties pret, ja tik koncentrtos uz Tagadni, ir viu pau spes; un tiei tas ar ir biedjoi. Ja cilvki zintu, cik vienkri ir nokt Tagadn un izjust ts spku, kas izncina pa gtnes spes, izjust realitti, kas izncina ilziju. Ja vii zintu, cik tuvu atrodas pai savai Esambai, cik tuvu Dievam! Bgt no attiecbm, lai izvairtos no spm, ar nav risinjums. Spes tik un t bs. Trs neizdevus attie cbas trs gadu laik vairk js virzs uz atmoanos nek trs gadi, kas pavadti uz neapdzvotas salas vai atrodoties ieslgtam sav istab. Tau, ja js sptu sa vai vientulbai pievienot intensvu Tagadni, nekas ne trauctu ar jums bt laimgam.

S
177

176

NO PIERADUMA UZ APSKAIDROTM ATTIECBM Vai ir iespjams prvrst pieraduma attiecbas patiesas at tiecbs? J atrodoties Tagadn un pastiprinot to ar vl dziku uzmanbu. Vienalga, vai esat viens vai kop ar dzvesbiedru, tiei ir atslga. Lai mlestba sptu plaukt, jsu Tagadnes gaismai ir jbt pietiekami stiprai, lai do mtjs un spju ermenis vairs nesptu js premt. Apzinties sevi k Esambu aiz domm, apzinties klu sumu aiz mentl troka un mlestbu un prieku aiz spm t ir brvba, pestana un apskaidrba. Atbr voans no spju ermea ir Tagadnes ieneana sps, un tdjdi to prveidoana. Atbrvojoties no dom anas, js kstat par domu un uzvedbas, it pai prta, atkrtoto modeu un ego splto lomu klusu vrotju. Prtraucot "sevis" papildinanu, prtam zd ne prvaram tieksme vrtt, ar kuras paldzbu js pa rasti pretojaties esoajam un radt konfliktus, drmas un jaunas spes. Patiesb tai brd, kad, pieemot esoo, tiek izbeigta vrtana, js kstat brvi no prta vam. Js esat radjui telpu mlestbai, priekam un mieram. Vispirms js beidzat vrtt sevi un tad savu partneri. Spcgkais katalizators prmaim attiec bs ir pilnga sava partnera pieemana bez vlans partneri vrtt vai jebkd veid maint. Tas momen tni aizved js aiz ego. Visas prta spltes, atkarba un pieerans tad beidzas. Vairs nav ne upuru, ne vai ngo, ne apsdztja, ne apsdzam. Ts ir beigas ar

jebkdai savstarpjai atkarbai nokanai kda cita neapzintaj model, tdjdi aujot tam turpinties. Tad js vai nu irsieties ar mlestbu , vai kopgi dosieties vl dzik Tagadn, Esamb. Vai tiem tik vienkri? J, tiem tik vienkri. Mlestba ir Esambas stvoklis. Mlestba neatrodas rpus, t ir dzii cilvk. To nav iespjams pazaudt, t nevar js atstt. T nav atkarga no kda cita er mea, kdas rjas formas. Tagadnes klusum js va rat izjust pats savu bezveidgo un bezgalgo Esambu k nesaredzamo dzves eneriju, kas dod dzvbu ar fiziskajai formai. Tad ir iespjams sajust to pau ener iju ar ikvien cit cilvk vai radb. Js paveraties aiz formas un noirtbas maskas. T ir vienotbas ap zia. T ir mlestba. Kas ir Dievs? Mg, Vieng Dzve aiz vism dzv bas formm. Kas ir mlestba? Viengs Dzves Esam bas izjuana dzii sev un cits radbs. Bt Esambai. Tpc visa mlestba ir dievia.

S
Mlestba neizvlas, tpat k to nedara saules gaisma. T nepadara kdu cilvku pau. T nav ekskluzva. Ekskluzivitte nav Dievi mlestba, bet gan ego m lestba. Tomr intensitte, ar kdu tiek izjusta patiesa mlestba, var atirties. Var bt kds cilvks, kas jsu mlestbu atstaro skaidrk un intensvk nek citi, un, ja is cilvks jtas tpat ar attiecb pret jums, var

178

179

teikt, ka p a m a z m starp jums veidojas mlestbas attie cbas. Saikne, kas vieno js ar o cilvku, ir t pati, kas vieno js ar blakussdtju autobus, kdu putnu, koku vai ziedu. Atiras tikai intensittes pakpe. Pat pieraduma attiecbs var gadties bri, kad uzmirdz kaut kas patiesks, kaut kas rpus savstarpjs atkarbas noteiktajm vajadzbm. Tie ir bri, kad jsu un jsu partnera prts uz brdi ir norimis un spju er menis atrodas snaudas stvokl. T var notikt fiziskas tuvbas bros, pieredzot brna piedzimanas brnumu, nves tuvum vai smagas slimbas gadjum ik reizi, kad prts tiek apklusints. Tdos bros atkljas Esamba, kas parasti ir paslpta aiz prta troka; un tas dara iespjamu patiesu sazinanos. Patiesa sazinans ir iespjama tad, kad apzinties vienotbu, kas rodama mlestb. Parasti t ir slaicga, ja vien nespjat palikt Tagadn pietiekami ilgi, lai iz vairtos no prta un t ierastajiem modeiem. Tikldz atgrieas prts un atjaunojas identificans ar to, js vairs neesat pats, bet gan mentls tls un skat atkal splt prta spltes un lomas, lai apmierintu ego va jadzbas. Js atkal esat prts, kas izliekas par cilvcisku btni un mijiedarbojas ar otru prtu, iestudjot drmu, kas tiek saukta par "mlestbu". Kaut ar ir iespjamas slaicgas prmaias, mlestba nespj uzplaukt, ja vien neesat pastvgi brvs no iden tificans ar prtu un atraans Tagadn nav pietie kami intensva, lai izncintu spju ermeni. Ir jspj atrasties Tagadn vismaz k vrotjam. Spju ermenis tad nesps js premt, tdjdi izncinot mlestbu.

ATTIECBAS K GARGS N O D A R B B A S T k ego apzias rems un visas t radts socils, politisks un ekonomisks struktras ir pdj pakpe pirms sabrukuma, attiecbas starp vrieti un sievieti at spoguo to dzio krzes situciju, kur obrd atrodas cilvce. T k cilvki arvien vairk identificjas ar savu prtu, vairums attiecbu nesakojas Esamb un tpc ts kst par spju avotu un ir piestintas ar prob lmm un konfliktiem. Miljoniem cilvku dzvo k vientuie vecki ne spjgi nodibint intmas attiecbas vai ar nevloties atkrtot iepriek pieredzts, vjprtgs drmas. Citi metas no vienm attiecbm otrs, no viena baudas un spju cikla otr un tdjdi mekl ceu uz piepildjumu, savienojoties ar pretja pola eneriju. Savukrt citi sa mierins un turpina bt kop disfunkcionls attiec bs, kurs domin negativitte. Vii neiras brnu, drobas vai pieraduma spka d, baidoties bt vieni vai kdas abpusji "izdevgas" vienoans d, vai pat td, ka neapzinti pieradui pie emocionlo drmu un spju radt uzbudinjuma. Tomr katra krze ir ne tikai briesmas, bet ar iespja. Ja attiecbas dod eneriju un stiprina prta ego mode us, un aktiviz ar spju ermeni, turklt tas notiek ne prtraukti, kpc gan drzk nepieemt o faktu, nevis mint no t izvairties? Kpc gan nesadarboties ar o faktu, nevis izvairties no attiecbm vai turpint alkaini tict iedomai par idelu partneri k visu prob lmu atrisintju vai ldzekli piepildjuma ganai? Iespja, ko sev ietver jebkura krze, nepards, kamr

180

181

nav pilnb atzti un pieemti visi konkrts situcijas apstki. Kamr js tos noliedzat, kamr cenaties no tiem aizbgt, logs uz iespju neatveras, un js paliekat ieslodzts situcij, kas ar turpmk neuzlabosies vai; pat pasliktinsies. Pieemot un atzstot konkrtos faktus, rodas ar zi nma atbrvotbas sajta no tiem. Piemram, kad js zint, ka pastv disharmonija, un s "zinanas" nezau djat, pards jauns apstklis un disharmonija nevar pa likt nemainga. Zinanas, ka neesat ar kaut ko mier, rada klusu telpu, kas maigi un mloi ieskauj jsu ne mieru un tad prvr to mier. Kas attiecas uz iekju prveidoanos, tur js neko nevarat ldzt. Js nevarat maint sevi, un pilngi noteikti nevarat maint savu partneri vai kdu citu. Viengais, ko js varat dart, ir radt telpu prvrtbai telpu, kur var ienkt gai ums un mlestba.

btu, apzinieties pareizj bra realitti un ieskaujiet to. Attiecbas tad kst par sadhana jsu gargajm nodarbbm. Vrojot sava partnera neapzinans ap gaismoto uzvedbu, ieskaujiet to ar savu apzinanos, pats nekdi nereajot. Neapzinans un apzinans nevar kop pastvt ilgi ar tad, ja modr apzia piemt otram cilvkam, nevis neapzinans stvokl esoajam partnerim. Tai enerijas formai, kas slpjas aiz naidguma un uzbrukuma, mlestba ir kaut kas pilngi necieams. Reajot uz sava partnera neapzi nanos, js ar pats p a m a z m zaudjat apzias modrumu. Atceroties, ka japzins sava reakcija, nekas tds nenotiks. Cilvcei ir rkrtgi nepiecieama attstba, jo t ir msu vieng iespja izdzvot k sugai. Tas ietekm vi sus dzves aspektus, un jo pai tuvs attiecbas. N e k a d agrk to veidoana nav bijusi tik problemtiska un ne saskau pilna k obrd. K varbt esat jau pamanjui,

S
Tpc ik reizi, kad attiecbas it k iestrgst un uz modina "vjprtu" jsos un jsu partner, esiet prie cgs. Tas, kas bijis neapzints, nu tiek iznests gaism. T ir iespja uz pestanu. Katru brdi apzinieties pa reizjo mirkli, it pai savu iekjo stvokli. Ja jtat dus mas, apzinieties, ka esat dusmgs. Ja tur ir greizsirdba, aizsargans, vlme strdties, pierdt savu taisnbu, iekjs brns, kas pieprasa mlestbu un uzmanbu vai jebkda veida emocionlas spes lai kas tas ar

ts nedara js laimgus un nesniedz piepildjumu. Ja turpinsiet dzties pc pestanas ar attiecbu paldzbu, jums atkal un atkal nksies vilties. Toties, pieemot, ka attiecbas ir domtas, lai padartu jsu apziu modru, ne vis dartu js laimgu, j u m s var tikt dota iespja iegt pestanu; un js nostsieties blakus augstkajai apzi ai, kas vlas ienkt ar aj pasaul. Neatbrvojoties no vecajiem d o m u modeiem, radsies tikai arvien vairk spju, vardarbbas, apmulsuma un vjprta. Saprotu, ka ir nepiecieami divi cilvki, lai attiecbas pa dartu par jsu ieteiktajm gargajm nodarbbm. Piemram, mans partneris vl aizvien turpina izsplt savus ierastos

182

183

greizsirdbas un varas izpausmju modeus. Es viam esmu to aizrdjusi vairkas reizes, tau vi to nespj saskatt. Cik cilvku ir vajadzgs, lai prvrstu savu dzvi par gargu nodarbbu? Tas nekas, ja partneris nesadar bojas. Veselais saprts apzinans var ienkt aj pasaul tikai ar jsu paldzbu izkopt modru ap ziu, pirms iegstat apskaidrbu. Jums nav jgaida, kad pasaule ks vesela vai kds cits. T js gaidsiet mgi. Neapsdziet cits citu par neapzinanos. Taj brd, kad skas strds, js esat identificjuies ar mentlu poz ciju un aizstvat ne tikai to, bet ar savu nesto "es". Ego vada js. Jsu apzia nav modra. Dareiz tiem ir labi nordt uz daiem partnera uzvedbas aspektiem. Ja esat oti modrs un atrodaties pareizj brd, tad varat to izdart ar bez ego iesaistanas bez vainas uzkrauanas, apvainoanas vai otra padaranas par slikto. Kad jsu partneris uzvedas t, ka saprotat via apzia nav modra , nevrtjiet viu. Vrtana vai nu liks attiecgajam cilvkam neapzinto uzmanbu uztvert k savu btbu, vai ar atspoguos jsu neapzinanos, otra uzvedbu noturot par via "es". Atteikans no vrtanas nenozm, ka vairs neapzinties prta dar bbas traucjumu un neapzinans izpausmes. T ir apzinans, nevis reaana un tiesana. Js vai nu nereajat nemaz, vai ar reajat apzinoties; jsos ir telpa, kur reakcija tiek novrota un pieemta. T viet, lai cntos ar tumsu, js nessiet gaismu. Js nereasiet uz maldiem, bet saskatsiet tos un vienlaikus redzsiet tiem cauri. Apzinans rada brvu vietu Tagadnei, kas

auj vism lietm un cilvkiem bt tdiem, kdi vii ir. Nav varenka katalizatora prvrtbai. di vingrino ties, jsu partneris nevar bt kop ar jums un taj pa laik palikt apzinans neapgaismots. Ja abi vienojaties, ka attiecbas bs gargas nodar bbas, tad vl jo labk. Nu js varat paust savas domas un jtas viens otram tai mirkl, kad pards ts vai ar reakcija uz tm. Tdjdi nerodas laika brdis, kur ne izpaustas vai nepieemtas emocijas un aizvainojums var augt un tikai nomoct cilvku. Iemcieties paust savas izjtas, nevienu nevainojot. Iemcieties klausties sav partner atvrti un neaizsargjoties. Dodiet savam partnerim telpu, kur izpausties. Apvainoana, aizsar gans un uzbrukana visi ie modei, kas radti, lai stiprintu un aizsargtu savu ego vai apmierintu t vajadzbas, tad kst lieki. Ir oti svargi dot telpu gan citiem, gan sev paam. Bez ts mlestba nespj plaukt. Atbrvojuies no iem diviem attiecbas posto ajiem faktoriem kad spju ermenis ir prvrsts un js vairs neidentificjaties ar prtu un mentlm pozcijm , js pieredzsiet attiecbu plaukanas svt laimi. Js vairs neatspoguosiet viens otram savas s pes un neapzinanos un neapmierinsiet savstarpjs atkarbas ego vajadzbas, bet sniegsiet viens otram dzii sev justo mlestbu, kas rodas no apzias par savu vienotbu ar visu esoo. ir mlestba, kurai nav pretstatu. Ja partneris vl aizvien identificjas ar prtu un spju ermeni, bet js jau esat brvs, attiecbu veido ana bs diezgan problemtiska nevis jums, bet gan jsu partnerim. Nav viegli dzvot kop ar apskaidrotu

184

185

cilvku, jeb, pareizk tas ir tik vienkri, ka ego uz tver to k draudus. Atcerieties, ka ego ir nepiecieamas problmas, konflikti un "ienaidnieki", lai stiprintu noirtbas sajtu, no kuras ir atkarga t identitte. Neapskaidrot partnera prts bs dzii neapmierints, jo t nemaingajm pozcijm neviens nepretosies, kas nozms, ka ts ks nestabilas un vjas, turklt par ds "draudi", ka ts sabruks pavisam un tdjdi tiks pazaudts mkslgais " e s " . Ar spju ermenis nesa ems prasto atbalstu. Vajadzba pc strdiem, drmas un nesaskam netiks apmierinta. Uzmanieties: dai neatsaucgi, neatvrti, nejtgi vai no jtm attlinju ies cilvki var uzskatt un mint prliecint citus, ka tiei vii, nevis partneris ir apskaidroti vai vismaz, ka ar viiem "viss ir krtb", toties partneris nemitgi kds. Vrieiem ir lielka tieksme uz to nek sie vietm. Vii mdz uztvert savas partneres k nesa prtgas vai emocionlas. Tau, ja spjat sajust savas emocijas, tad neesat tlu no starojo iekj ermea atraanas. Atrodoties tikai prt, is attlums ir daudz lielks, tpc ir nepiecieams aut apziai ienkt ari emocionlaj ermen, pirms iespjams piekt iek j a m ermenim. Ja jsos nav mlestbas un prieka starojuma, piln gas Tagadnes izjtas un atvrtbas pret vism btnm, tad apskaidrba nav iegta. Vl viens rdtjs tam ir cil vka uzvedba sarets vai izaicinos situcijs kad viss ietami samisjas. Ja "apskaidrba" ir ego vadta sevis maldinana, tad drz vien jsu dzv at kal pardsies problmas, kas atkls jsu neapzina nos jebkur form k bailes, dusmas, aizsarganos,

vrtanu, depresiju un tamldzgi. Attiecbs daudzi sarejumi var bt partnera radti. Piemram, sie vietei problmas var sagdt neatsaucgs vrietis, kur lielkoties dzvo sav prta pasaul. Problmas ra ds via nespja ieklausties, sniegt viai uzmanbu un telpu, kur bt; t clonis ir neatraans Tagadn. M lestbas trkums attiecbs, ko parasti vairk izjt sie vietes nek vriei, atbrvos ari vias spju ermeni, kas sks uzbrukt partnerim vainot, kritizt, padart viu par slikto un t tlk. Tad ts kst ar par via problmm. Lai aizsargtu sevi no sievietes spju er mea uzbrukumiem, ko vrietis uztver k pilngi nepa matotus, vi vl vairk nostiprins savs gargajs pozcijs, jo cenas sevi attaisnot un aizstvt vai ar doties pretuzbrukum. Galu gal var atmosties ar via paa spju ermenis. Kad prts d veid ir scis kon trolt abus partnerus, tad tiek sasniegts dzias neap zinans lmenis emocionla vardarbba, meongi uzbrukumi un pretuzbrukumi. Tie nenorimsies, kamr abi spju ermei nebs sevi no jauna piepildjui un atgriezuies snaudas stvokl. Ldz nkamajai reizei. Tas ir tikai viens no daudziem iespjamajiem sce nrijiem. Ir saraksttas, un tiks saraksttas vl daudzas grmatas par to, k neapzinans ienk vriea un sie vietes attiecbs. Tau, k jau iepriek teicu, kad esat sapratui traucjumu cloni, nav vajadzbas ptt vis dadks to izpausmes. Aplkosim vlreiz nupat aprakstto scenriju. Ik viena taj radusies problma patiesb ir nomaskta iespja uz pestanu. Katr disfunkcionl procesa pakp ir iespjama atbrvoans no neapzinans.

186

187

Piemram, sievietes naidgums vartu kt par zmi v rietim, ka nepiecieams atbrvoties no prta verdzbas stvoka, atmosties Tagadn un dzvot pareizj brd, nevis vl vairk identificties ar savu prtu un neuztu rt apziu modru. T viet, lai ktu par spju er meni, sieviete pati vartu bt t, kura apzins un vro emocionls spes sev, tdjdi tuvojoties Tagadnes spkam un skot spju prveidoanu. Tas atbrvotu no neprvaram un automtisk spju izvirduma. Tad via sptu izpaust partnerim savas jtas. Protams, nav nek das garantijas, ka vi klaustos, tau t atkal ir lieliska iespja pievrst viu Tagadnei un tas pilngi noteikti sa lauzs ierasto, netiei izsplto, nenormlo prta modeu ciklu. Ja sieviete palai garm du izdevbu, vrietis pats vartu vrot savu mentli emocionlo reakciju uz vias spm, savu aizsarganos, nevis patiem rea t. Tad vi pamantu sava emocionl ermea at moanos un autu apziai ienkt savs emocijs. d veid rodas skaidra un klusa trs apzias telpa apzinans, klusais vrotjs. Apzinans nenoliedz spes, tomr stv pri tm. T auj spm bt un vien laicgi ar ts prvr. T pieem un prvr visu. Un ar sievietei atvrtos durvis uz o telpu, un via it viegli vartu piebiedroties savam vrietim. Ja savs attiecbs js neprtraukti vai vismaz pr svar atrodaties Tagadn, partnerim radsies sare jumi. Vi nesps izturt jsu kltbtni ilgku laiku un palikt neapzinans stvokl. Ja vi bs tam gatavs, tad izies pa jsu pavrtajm durvm un pievienosies jums Tagadn. Ja ne, js atirsieties tpat k ea un dens. Gaisma ir prk spga tdam, kas vlas palikt tums.

KAPEC SIEVIETES ATRODAS TUVK APSKAIDRBAI? Vai ri apskaidrbas sasniegana sievietm un vrieiem ir viendi? J, tau nianss tie ir nedaudz atiras. Visprgi ru njot, sievietei ir vieglk bt sav ermen, tamd via dabiski ir tuvk Esambai un apskaidrbai nek vrie tis. Tiei tpc daudzas sens kultras instinktvi par bezveidgs un transcendentls realittes attlotju izvljs sievietes figru vai kaut ko sievieti simboli zjou. o realitti biei redzja k dzemdi, kas dod dzvbu visam esoajam, stiprina un baro to visas vie lisks pastvanas laik. Vien no veckajm un dzi kajm grmatm, kda jelkad uzrakstta, ir Daodedzin; dao, ko vartu tulkot ar k "Esambu", tiek aprakstts k "nebeidzama, vienmr pastvoa visuma m t e " . Dabiski, ka sievietes ir tuvk apskaidrbai nek vriei, jo faktiski vias " i e m i e s o " Nesaredzamo. Un vl vai rk, vism radbm un lietm galu gal ir jnonk at paka pie Pirmskuma. "Visas lietas pazd Dao. Tas ir viengais, kas paliek." T k Pirmskums tiek uzskatts par sieviu, mitoloij un psiholoij tas tiek atspo guots k arhetips par labo un slikto sieviet. Dievbai jeb Dieviajai Mtei ir divi aspekti: via dzvbu dod un ar atem. Kad prts prma vadbu un cilvki zaudja sa skari ar Esambu jeb savu Dievio btbu, vii ska do mt par Dievu k vriea tlu. Sabiedrb ska valdt vriais, un sievietes tika pakautas vrietim.

188

189

Es necenos pierunt cilvci atgriezties pie senajiem sieviajiem Dievi attlojumiem. Dai cilvki tagad lieto terminu Dieviete vrda Dievs viet. Vii cenas iz ldzint sen zaudto ldzsvaru starp vrieti un sievieti, un tas ir labi. Tau vrds vl aizvien rada tikai tlu un priekstatu, kas, iespjams, kdu brdi ir pat dergi k. karte vai norde; tomr tie kst par rsli brd, kad esat gatavs izprast realitti aiz jdzieniem un tliem. Toties prta enerijas frekvence katr zi ir vria. Prts aizstvas, cns par varu, izmanto, manipul, uz brk, cenas iegt un padart par savu un tamldzgi. Tiei tpc tradicionlo izpratni par Dievu attlo patri arhla, varu apliecinoa figra; biei vien dusmgs vrs, no kura vajadztu bties, k to norda Vec Derba. is Dievs ir cilvka prta attlojums. Lai noktu aiz prta robem un atkal savienotos ar Esambas dziko realitti, ir nepiecieamas dadas darbbas un pabas padoans, nevrtana, atvr tba, kas auj dzvei bt, nevis to noraida, spja mlestb ieskaut visas lietas. Tas vairk ir raksturgs sieviajam. Ja prta enerija ir blva un nekustga, tad Esambas enerija ir maiga un elastga, tau tik un t spcgka par prtu. Prts vada msu civilizciju, savukrt Esamba ir atbildga par visu dzvbu gan uz s plantas, gan^ rpus ts. Esamba ir Visuma saprts, kura redzam iz p a u s m e ir fiziskais izplatjums. Lai ar sievietes ir tam tuvk, ar vrieiem ir iespjams tam piekt. Pareiz liela daa vrieu, tpat k sievieu, vl aizvien ir ieslgti prta vas identificjuies ar domtju un spju ermeni. Tas, protams, aizkav apskaidrbu un mlestbas uzplaukanu. Visprgi skatoties, vrieiem

vislielkais rslis uz to ir domjoais prts, savukrt sievietm spju ermenis, kaut gan atsevios gad jumos var bt ar otrdk vai ar abi ie faktori vienldz spcgi.

SIEVIEU KOLEKTVO SPJU IZNCINANA Kpc spju ermenis sievietm ir lielks rslis? Spju ermenim parasti ir gan kolektvs, gan perso nisks aspekts. Personiskais aspekts ir katra paa pagtn piedzvoto emocionlo spju uzkrjums. Kolektvais as pekts ir ts spes, kas krjus kolektvaj cilvces psih kop senseniem laikiem un par iemeslu tam ir biju as slimbas, mocbas, kari, slepkavbas, cietsirdba, vj prts un tamldzgi. Katra cilvka personiskais spju ermenis piedals kolektv spju ermea veidoan. Kolektvais spju ermenis var ietekmt dadi. Pie mram, noteiktm tautm vai valstm, kurs notikuas galjas nesaskaas un vardarbba, kolektvais spju er menis ir spcgks. Jebkur cilvks, kuram ir spcgs spju ermenis un nepietiekami modra apzia, lai no spju ermea atbrvotos, ne vien neprtraukti vai ik brdi bs spiests izdzvot savas emocionls spes, bet vi ar viegli var kt par vardarbbas upuri vai vai ngo, kas savukrt ir atkargs no t, vai spju ermenis prsvar ir aktvs vai pasvs. No otras puses, is cil vks atrodas tuvk apskaidrbai. Protams, to vi ne vienmr apzins, tau, ja dzvojat murg, tad motivcija

190

191

atmosties jums noteikti bs spcgka nek cilvkam, kur pieries parast sapa gaiajiem un tumajiem briem. Katr sieviet, ja vien via nav pilnb izkopusi ap zias modrumu, bez personisk spju ermea, mt ar tas, ko vartu nosaukt par sievieu kolektvo spju er meni. Tas sastv no to spju uzkrjuma, ko sievietes prcietuas, atrodoties vrieu pakautb vergojot, tiekot izmantotas un izvarotas, zaudjot savus brnus un citdi cieot jau tkstoiem gadu. Emocionls vai fizisks spes, ko daudzas sievietes piedzvo pirms menstrucijm vai to laik, ir spju ermea kolektvais as pekts, kas tiei aj laik mostas no snaudas, lai gan to var pamodint ar citos bros. Tas ierobeo dzves ener ijas brvo plsmu caur ermeni, un menstrucijas ir t fiziska izpausme. Pakavsimies pie t uz brdi un no skaidrosim, k tas var paldzt iegt apskaidrbu. oti biei aj laik spju ermenis prem sievieti sav var. Tam ir oti spcgs enerijas ldi, kas viegli pank jsu identificanos ar to. Sievieti tad pilnb pr e m aktvs enerijas lauks, kas iemitins iekj telp un izliekas par vias " e s " , tau, saprotams, tds nav. Tas run, darbojas un d o m ar jsu paldzbu. Tas rada jsu dzv negatvas situcijas, lai vartu baroties no to, enerijas. Tas grib vl vairk spju, vienalga, kd form. E s m u jau aprakstjis o procesu. Tas var bt nelgs un izncinos. Ts ir trs spes, pagtnes spes t neesat js. To sievieu, kuras obrd tuvojas pilngai apskaid rbai, jau ir vairk nek apskaidrotu vrieu, un turpm kajos gados viu bs vl vairk. Vriei vias panks

varbt tikai pas beigs, tpc diezgan ilgu laiku pa stvs dzia aiza starp vrieu un sievieu apzinans pakpm. Sievietes p a m a z m atgst savu pirmatnjo funkciju bt par tiltu starp redzamo pasauli un Ne saredzamo, starp fizisko un gargo, tpc ar vim tas notiek vieglk nek ar vrieiem. Jsu galvenais uzde vums k sievietei ir prvrst savu spju ermeni t, lai tas vairs nesptu nostties starp jums un jsu patieso " e s " jsu esbas btbu. Protams, vl bs jtiek gal ar ar citiem riem ce uz apskaidrbu, proti, do mjoo prtu, tau ar jsu radt intensv Tagadne, pieveikusi spju ermeni, var atbrvot js no identifi cans ar prtu. Pirm lieta, kas jatceras, ir da: kamr vien veido siet savu identitti no spm, no tm nebs iespjams atbrvoties. Kamr daa no jsu " e s " apzias tiks iegul dta emocionlajs sps, js neapzinti pretosieties vai izjauksiet katru minjumu s spes izncint. K pc? Glui vienkri js vlaties palikt neskarta, un spes ir kuvuas par btisku jsu dau. Tas ir neapzi nts process, un viengais veids, k to prvart, ir izkopt apzias modrumu. Pki saprast, ka patiesb esat pierus savm spm, varbt diezgan prsteidzos atkljums. Taj brd, kad to saprotat, pieerans pazd. Spju er menis ir enerijas lauks, gandrz k realitte, kas uz kdu brdi ir atradusi pajumti jsu iekj telp. Dz ves enerija ir nokuvusi krti, t vairs nespj plst. Protams, spju ermenis jsos ir radies noteiktu pagt n notikuu atgadjumu rezultt. T ir jsos dzvojo pagtne, un, identificjoties ar to, js pati kstat par

192

193

pagtni. Par upuri js kstat tad, ja ticat, ka pagtne ir spcgka par Tagadni, kas ir pilngi pretji patiesbai. Tas ir uzskats, ka citi cilvki un viu nodartais radjui to, kas js esat tagad, jsu emocionls spes vai nespju bt par savu patieso "es". Patiesba ir t, ka vieng pastvo vara ir pareizjais mirklis tas ir jsu Tagadnes spks. Reiz to aptvruas, js sapratsiet ar to, ka aj brd pati esat atbildga par savu iekjo telpu nevis kds cits un pagtne nav spjga pretoties Tagadnes spkam.

pagtnes robes un aizrso pieeju savai btbai un patiesajam spkam. Norobeojoties no vrieiem, sie vietm rodas noirtbas sajta un tdjdi stiprins ego. Un, jo stiprks ir ego, jo tlk js esat no savas pa tiess btbas. Tpc neizmantojiet spju ermeni, lai veidotu savu identitti. Izmantojiet to apskaidrbas ieganai. Prvrtiet to apzi. Viens no labkajiem briem, kad to mint paveikt, ir menstruciju laik. Es tiem uz skatu, ka turpmko gadu laik ne viena vien sieviete noks pilngas apzinans stvokl tiei aj laik. Parasti daudzm sievietm menstrucijas ir iekriana dzi neapzinans stvokl, jo kolektvais spju erme nis vias prem pilnb. Tomr, sasniedzot noteiktu apzinans lmeni, js varat to maint js neprejat neapzinans stvokl, bet sasniedzat vl pilngku ap zias modrumu. E s m u jau aprakstjis pamata procesu, k to izdart, tau iziesim tam cauri atkal, oreiz pai nordot uz sievieu kolektvo spju ermeni. Tuvojoties menstruciju dienm, pirms izjtat pirms pazmes, ko parasti sauc par pirmsmenstrulo spriedzi, un pirms sievieu kolektvais spju ermenis ir pa modies, jums jkst oti modrai un japdzvo savs ermenis pc iespjas pilngk. Kad pards pirms spriedzes pazmes, jums ir jbt pietiekami modrai, lai ts "noertu", pirms esat nokuvusi to var. Pirms iz pausmes vartu bt, piemram, pks, spcgs aizkai tinjums vai dusmu uzliesmojums, vai varbt ar tri fiziska sajta. Lai kas tas btu, notveriet to, pirms tas prmis jsu domanu vai uzvedbu. Tas nozm, ka jpievr tam intensva uzmanba. Ja t ir kda izjta,

s
Tiei identificans ar spju ermeni kav js no t atbrvoties. Daas sievietes, kas jau ir pietiekami izko puas savas apzias m o d r u m u un atbrvojus no upura identittes personiskaj lmen, vl aizvien turas pie kolektvs upura identittes, "ko vrietis ir noda rjis sievietei". Vim ir taisnba un taj pa laik ar nav. Vim ir taisnba taj zi, ka kolektvais sievieu spju ermenis tik tiem ir radies no vriea vardarbbas, kas bijusi vrsta pret sievieti, un it visur pasaul jau vairk nek gadu tkstoti ilgu sievi principa nolieganas d. Tau vias malds, no fakta veidojot apziu par savu " e s " un tpc ieslogot sevi kolektvaj upura identitt. Ja sieviete turpina dusmo ties, apvainoties vai nosodt, via vl aizvien ir pie rusies spju ermenim. Tas var sniegt mierinou sava " e s " un sievieu solidarittes sajtu, tau patur viu

194

195

sajtiet spcgo emocionlo ldiu aiz ts. Apzinie ties, ka tas ir spju ermenis. Taj pa laik apzi nieties ar savu Esambu un sajtiet ts spku. Jebkuras emocijas, kurs ieliksiet Tagadni, tri norims un sks prveidoties. Ja t ir tri fiziska sajta, pievrst uzma nba atturs to no prvrans emocijs vai doms. Tad turpiniet uzturt m o d r u m u un gaidiet nkamo spju ermea izpausmi. Kad t pards, rkojieties tpat k iepriek. Vlk, kad spju ermenis bs pilnb atmodies no snaudas stvoka, js varat kt diezgan nevaldma, ne spjot sakrtot savu iekjo telpu, iespjams, pat vair kas dienas. Lai notiek kas notikdams, palieciet Tagadn. Pievrsiet uzmanbu tikai tai. Vrojiet nekrtbas sev. Apzinieties, ka ts tur ir. Apskaujiet ts. Atcerieties nedrkst pieaut, ka spju ermenis sk izmantot prtu un prem jsu domanu. Vrojiet to. Sajtiet t ener iju tiei sav ermen. K jau zint, pilnga uzma nba nozm pilngu pieemanu. Ar pastvgas uzmanbas un pieemanas paldzbu notiek prveidoana. Spju ermenis prvras staro jo apzi, ldzgi k pagale, kas, nolikta blakus uguns kuram, vien brd aizdegas. Menstrucijas tad ks ne tikai par prieka un piepildjuma pilnu jsu sievietbas izpausmi, bet ar par svtu prveidoans brdi, kad dodat dzvbu jaunai apziai. Jsu paties btba tad mirdz un laists gan ts sieviaj Dievietes aspekt, gan ar k Dievi Esamba, kas js esat aiz vri un sievi dualittes. Ja jsu partneris ir izkopis apzias modrumu, vi var jums paldzt ajs nodarbbs, ar pats uzturot

neprtrauktu, intensvu Tagadnes enerijas frekvenci. Ja vi paliek Tagadn, tad katru reizi, kad atkal sksiet identificties ar spju ermeni, kas skum var notikt un ar notiks, js spsiet atkal tri pievienoties viam Ta gadn. Kad vien js prems spju ermenis vai nu menstruciju laik vai kd cit brd, jsu partneris ne noturs to par jsu "es". Pat, ja spju ermenis viam uzbruks, ko tas droi vien dars, vi neuztvers to k js, attlinoties vai izmantojot kdu aizsardzbas pamienu. Vi paliks intensv Tagadnes stvokl. Nekas cits pr vrtbai nav vajadzgs. Citos bros js spsiet izdart to pau ar partnera d un paldzsiet viam atgt no prta apziu, pievrot via uzmanbu pareizjam brdim ik reizi, kad vi sks identificties ar savu domanu. d veid starp jums radsies pastvgs tras un augstas frekvences enerijas lauks. Bez ilzijm, bez spm, bez strdiem bez visa, kas js neesat, un bez ts realittes, kur mlestba nespj pastvt. Tas attlo Dievi piepildjumu, jsu attiecbu augstko jgu. Tas kst par apzias virpuli, kas piesaists ar citus.

S
PRTRAUCIET ATTIECBAS AR SEVI Kad cvks pilnb izkopis apzias modrumu, vai viam vispr vairs ir nepiecieamas attiecbas? Vai vrieti vl aizvien saista sieviete? Un vai sieviete vl aizvien nav pilnga bez vriea?

196

197

Pat apskaidroti, js vl aizvien esat vrietis vai sie viete, tpc formlaj identittes lmen js neesat pil ngs. Js esat puse no veseluma. nepilnba tiek izjusta k vri un sievi savstarpj pievilkans, tiek sme pc pretjas polarittes enerijas, lai cik modra ap zia jums btu. Tau iekjas vienotbas stvokl js o tieksmi izjtat k tdu, kas atrodas kaut kur virspus vai dzves perifrij. Atrodoties apskaidrotaj stvokl, tds iet viss notiekoais. Visa pasaule iet k vii vai irboa uz bezgalga un plaa okena virsmas. Js esat is okens un, protams, esat ar irboa, tau irboa apzins, ka patiesb t ir ar okens, tikai, saldzin jum ar t plaumu un dziumu, viu un irboas pasaule nav tik svarga. Tas nenozm, ka js vairs neesat dzii saistti ar ci tiem cilvkiem vai savu partneri. Patiesb dzia saistba ir iespjama tikai tad, ja apzinties Esambu. Apzino ties Esambu, js spjat ieskatties aiz formu sienas. Esamb vriais un sieviais ir viens. Formai varbt vl aizvien ir dadas vajadzbas, tau Esambai tdu nav vispr. T jau ir pilnga un vienota. Ja s vajadz bas tiek apmierintas lieliski, tau tas, vai t patie m notiek, nekdi neietekm jsu iekjo stvokli. Apskaidrots cilvks tik tiem var sajust nepietieka mbu vai nepilnbu rj Esambas lmen, ja vajadzba pc vris vai sievis polarittes netiek apmieri nta, tomr taj pa laik vi guvis piepildjumu, ir pilngi vienots un iekji miergs. Vai apskaidrbas mekljumos cilvka homoseksualitte ir

Kad cilvks kst pieaudzis, neskaidrba par savu seksualitti, k a m seko apzia, ka esat "citdks" nek prjie, var veicint novranos no socili nosactajiem domu un uzvedbas modeiem. Tas automtiski pace apzias lmeni pri apzinans neapgaismotajam vai rkumam, kas nejautjot pieem visus prmantotos mo deus. aj gadjum homoseksualitte var bt noderga. Sav zi, ja esat sveinieks, kur neiederas citu vid vai kda iemesla d tiek noraidts, jsu dzve kst gr tka, tau rodas lielkas iespjas sasniegt apskaidrbu. Js gandrz ar spku tiekat izrauts no neapzinans stvoka. No otras puses, ja sksiet attstt uz homoseksualitti balsttu identitti, tad vienkri bsiet izmukui no vie n m lamatm, lai iekristu cits. Js splsiet ts lomas un spltes, ko noteiks homoseksualittes dikttais men tlais tls. Jsu apzia atkal vairs nebs modra. Js k siet nests. Aiz sava ego maskas js bsiet oti nelaimgs. d gadjum apskaidrbas mekljumos homoseksua litte bs kuvusi par rsli. Tau vienmr, protams, ir vl viena iespja. Lielas cieanas spj atmodint. Vai tas ir tiesa, ka ir nepiecieams izveidot labas attiecbas un mlt sevi pau, pirms iespjams nodibint piepildtas at tiecbas ar citu cilvku? Ja, bdams vienatn, nespjat bt mier ar sevi, tad attiecbs js meklsiet aizsegu savam nemieram. Va rat bt dros, ka laiku pa laikam nemiers tomr iezagsies jsu attiecbs, tikai cits forms, un droi vien js taj vainosiet savu partneri.

rslis vai traucklis, vai varbt tam nav nekdas nozmes?

198

199

Viengais, ko nepiecieams izdart, ir pilnb pie emt pareizjo mirkli. Tad js bsiet apmierints gan ar pareiz notiekoo, gan pats ar sevi. Tau vai vispr ir nepiecieamas kaut kdas attie cbas ar sevi? Kpc js nevarat bt pats? Kad jums ir attiecbas ar sevi, js saeaties divs das: " e s " un "pats", subjekt un objekt. prta radt dualitte ir galvenais visu nevajadzgo sarejumu, problmu un konfliktu clonis jsu dzv. Sasniedzot apskaidrbu, js esat js pats " e s " un "pats" saplst vien vese lum. Tad js vairs sevi nevrtjat, nemlat, neienstat un tamldzgi. Sevi atspoguojo prta radt ela ns ir sadziedta, lsts ir noemts. Nav vairs tda "es", ko aizstvt, aizsargt vai barot. Kad esat apskaidrots, ir kdas attiecbas, kas izbeidzas, ts ir attiecbas ar sevi. Kad esat ts prtraukui, visas prjs attiecbas ks par mlestbas attiecbm.

DEVITA NODAA

MIERS IR RODAMS AIZ LAIMES UN CIEANM

AUGSTKAIS LABUMS AIZ LAB UN SLIKT Vai ir kda atirba starp laimi un iekju mieru? J, ir gan. Laime ir atkarga no apstkiem, ko uztve rat k pozitvus, bet iekjais miers nav no tiem atkargs. Vai nav iespjams piesaistt savai dzvei tikai pozitvus ap stkus? Ja attieksme un domana vienmr ir pozitva, tad visi notikumi un situcijas ar iet pozitvas, vai ne? Vai js patiem zint, kas ir pozitvais un kas negatvais? Vai to var pilnb noirt? Daudziem cil vkiem ierobeojumi, neveiksmes, zaudjums, slimba vai jebkuras"sapes ir izrdjus lielkie skolotji. Ts viiem ir iemcjuas atbrvoties no sava nest " e s " tla un mkslg ego dikttajiem mriem un vl mm. Ts ir devuas viiem dziumu, raisjuas vi os pazembu un ldzjtbu. Ts ir padarjuas vius stkus. 201

Kad ar jums notiek kas slikts, ziniet, ka taj ir iekauta dzia mcba, kaut ar uzreiz varbt to nespjat ieraudzt. Pat viegla slimba vai negadjums var atklt, kas jsu dz v ir sts vai nests, kam patiesb ir nozme un kam ne. Raugoties no augstka skatupunkta, apstki vienmr ir pozitvi. Vl preczk tie nav ne pozitvi, ne negatvi. Tie ir tdi, kdi ir. Un, kad dzvojat, pilngi pieemdams esoo kas ir viengais saprtgais dzves veids , jsu dzv vairs nav ne "labu", ne "sliktu" apstku. Ir tikai augstkais labums, kas iekauj sev ar slikto. No prta perspektvas raugoties, protams, eksist gan labais un sliktais, gan patkamais un nepatkamais, gan mlestba un naids. Tpc Pirmaj Mozus grmat ir sacts, ka da m a m un Ievai vairs nebija auts palikt "paradz", kad vii "da no laba un auna atzanas koka". Tas izklauss pc nolieguma un sevis maldinanas. Kad es vai man tuvs cilvks piedzvo kaut kas ausmgu . negad jumu, slimbu, kdas spes vai nvi , es varu izlikties, ka tas nav nekas slikts, tau fakts paliek fakts. Kpc to noliegt? Js neko nenoliedzat. Js vienkri visam aujat ritt savu gaitu. "auana bt" aizved js aiz prta robe m, kur vairs nedarbojas aizsardzbas modei ar pozi tvo un negatvo polu. Lai sptu piedot, ir jem vr is btiskais aspekts. Piedot Tagadni ir pat vl svargk nek piedot pagtni. Ja js piedodat katru mirkli aujiet tam bt, kds tas ir , tad neuzkrsies aizvainojums, no kura bs nepiecieams atbrvoties kaut kad vlk. Atcerieties, ka ms obrd nerunjam par laimi. Piemram, ja nesen ir nomiris jsu motais cilvks vai

js jtat tuvojamies pats savu nvi, tad nevarat bt lai mgs. Tas nav iespjams. Tau varat bt miergs. Varbt ls asaras un js mks skumjas, tau nepretojoties js aiz tm sajutsiet dziu mieru un klusumu, svto Tagadnes mirkli. Tas ir Esambas starojums, iekjais miers. Labajam nav pretstatu. Tau ja nu es tomr spju attiecgaj situcij ko ldzt? K ir iespjams aut tai bt un to maint vienlaikus? Dariet, kas jums darms. Bet pieemiet ar esoo. T k prts un pretestba ir viens un tas pats, situcijas pieemana momentni atbrvo js no prta vadbas un atkal savieno js ar Esambu. T rezultt ego ierast motivcija kaut ko dart bailes, alkatba, varaskre, nest " e s " aizsargana vai t baroana vairs ne sps darboties. Vadbu prems par cilvka prtu daudz spcgks intelekts, tpc jsu darbbs ieplds pavi sam cita apzias kvalitte. "Pieemt visu notiekoo, kas ieausts liktea rakstos kas gan vartu bt vl svargk?" To pirms 2000 ga diem rakstjis Marks Aurlijs, viens no tiem rkrtgi reti sastopamiem cilvkiem, kuriem piederjusi laicg vara un kas tai pa laik iemiesojis sev gudrbu. iet, ka lielkajai daai cilvku ir nepiecieams pie dzvot oti daudz cieanu, pirms vii spj atbrvoties no pretoans, pirms tie spj pieemt un piedot. Tik ldz tas ir paveikts, notiek viens no lielkajiem brnu miem taj, kas iet auns, atmostas Esambas apzia, cieanas prvras iekj mier. Visa aunuma un cieanu augstk ietekme uz pasauli ir t, ka ts

202

203

piespie cilvkus apzinties, kas tie ir aiz vrda un for mas. Tdjdi tas, ko no sava ierobeot skatupunkta uztveram k auno, patiesb ir daa no augstk labu ma, kuram nav nekdu pretstatu. T, protams, nevar notikt, kamr neesat piedevui. Tikmr aunums nekur nezuds. Ar piedoanu, kas sav btb nozm pagtnes mazsvarguma apzinanos, un aujot pareizjam br dim bt, kds tas ir, prveidoans brnums notiek ne tikai iekien, bet ar rpus. Klus intensvs Tagad nes telpa rodas ne tikai jsos, bet ar jums apkrt. is lauks ietekms jebkuru un jebko, kas taj ienks, da reiz uzskatmi un acumirkl, dareiz ar dzik lmen, kad redzamas prmaias pardsies tikai laika gait. Js izncint nesaskaas, dziedjat spes un izkliedjat neapzinanos, pilngi neko nedarot, vienkri esot un atrodoties intensvas Tagadnes stvokl.

" d r m u " . Kad esat pilnb izkopis apzias modrumu, jsu dzve vairs nav drmu pilna. aujiet man sum atgdint, k darbojas ego un k tas rada drmu. Ego ir nenovrotais prts, kas vada jsu dzvi, kad neesat Tagadn k vrojo apzia un vrotjs. Ego sevi uztver k atseviu fragmentu naidgaj izplatjum bez jebkda patiesa savienojuma ar citm btnm. Tas atro das citu ego ielenkum, kurus tas uztver k draudgus vai mina tos pakaut un izmantot savm vajadzbm. Ego pamatmodei ir veidoti, lai mintu pieveikt dzis bailes un nepietiekambas sajtu. T ir pretoans, va raskre, uzkundzans, alkatba, aizsardzba un uzbru kums. Daas no ego veidotajm stratijm ir oti labas, tomr to izmantoana nepaldz patiesi atrisint nevienu problmu vienkri tpc, ka pats ego ir problma. Vairkiem ego sankot kop vai nu personiskajs attiecbs vai organizcijs un institcijs , agrk vai vlk notiek kaut kas slikts, noris visdadks dr mas konflikti, problmas, ca par varu, emocionla vai fiziska vardarbba un tamldzgi. Tas ietver ar ko lektvi pastrdto aunumu, piemram, karus, genocdu un ekspluatciju, kas rodas tikai no lielas neapzina ns koncentrcijas. Vl jo vairk, ego neprtraukts pre testbas d rodas daudz dadu slimbu, jo pretestba veido norobeojumus un rus, neaujot enerijai plst pa ermeni. No jauna savienojoties ar Esambu un atbrvojoties no prta vadbas, js prtraucat to da rt. Js vairs neradt jaunas drmas un tajs nepieda lties. Katru reizi, kad kop atrodas divi vai vairk ego, risi ns kda drma. Tau pat tad, ja dzvojat absolti viens,

s
DZVES DRMAS BEIGAS Vai d pieemanas un iekj miera stvokl msu dzv var kas notikt, pat ja js to vairs nesaucat par "aunu", kas no parasts apzinans viedoka tomr tds liktos? Vairums t saucamo slikto lietu, kas dzv mdz at gadties, rodas no neapzinans. Ts ir paradtas jeb, pareizk sakot, ego radtas. Es to dareiz saucu par

204

205

js ari pats sev radiet drmu. Drma ir sevis loana. Drma ir vainas apzia un nemiers. aujot pagtnei vai nkotnei aiznot Tagadni, js radt psiholoisko laiku, kas ir drmas raans iemesls. Katru reizi, kad negodi nt pareizjo brdi, neaujat tam bt, js radt drmu. Vairumam cilvku patk savas dzves drmas. Dz vesststs ir viu identitte. Viu ego valda pr viu dzvi. Taj ir balstta visa cilvku sevis apzia. Par ego dau kst pat parasti neapzint vlme meklt kdu atbildi, risinjumu vai dziedinanu. Tas, no k cilvki visvairk baids un kam pretojas, ir drmas beigas. Ka mr cilvks identificjas ar savu prtu, visvairk vi pretojas un baids tiei no savas pamoans. Pilnga eso pieemana bs jebkuras drmas bei gas jsu dzv. Neviens ar j u m s nevars sastrdties, lai ar k censtos. N a v iespjams saildoties ar cilvku, kur ir pilnb izkopis savas apzias modrumu. Strdi norda uz identificanos ar savu prtu un mentlajm pozcijm, k ar uz pretestbu un reakciju uz otra cil vka pozciju. To rezultt pretjo polu enerijas tiek savstarpji uzldtas. Tds ir neapzinans darbbas princips. Apzinoties js vl aizvien spjat izteikties skaidri un noteikti, tau t a m vairs nepiemt reajoais spks aizsardzba vai uzbrukums. Tpc tas nepr vras drm. Kad esat pilnb izkopis apzias mod rumu, js beidzat vties. "Neviens, kur ir vienots ar sevi, strdu nevar pat iedomties," mca Ce uz br numu. Tas attiecas ne tikai uz strdanos ar citiem cil vkiem, bet btb vairk uz konfliktiem pa cilvk, kuri beidzas tad, kad izzd nesaskaas starp prta pra sbm, cerbm un esoo.

NEPASTAVIGUMS UN DZVES CIKLI Protams, kamr atrodaties fiziskaj dimensij un esat saistti ar cilvces kolektvo apziu, vl aizvien, kaut ar reti, ir iespjams izjust fiziskas spes. Ts nevajag jaukt ar cieanm, ar gargajm spm. Visas cieanas ir radjis ego un pretestba. Atrodoties aj dimensij, js esat pakauti ts cikliskajai btbai un visu lietu nepastvguma likumam, tau neuztveriet to k kaut ko sliktu tas vienkri t ir. aujot vism lietm bt, aiz pretstatu sples atkl jas dzika dimensija pastvo Tagadne, nemain gais, dziais klusums, beziemesla prieks vipus lab un aun. Tas ir Esambas prieks, Dieviais miers. Formlaj lmen eksist ietami nesaisttu formu dzimana un nve, radana un izncba, attstba un sabrukana. Tas atspoguojas it vis gan dzvbas ciklos uz zvaigznm un plantm, gan fiziskaj er men, kokos un pus, gan valstu, politisko sistmu un civilizciju spoum un post, gan nenovramaj cil vka dzvbas ieganas un zaudanas cikl. Ir pankumiem bagti dzves posmi, kad lietas it k paas nk pie jums un viss veicas labi, un ir ar neveik smgi posmi, kad ts attlins vai pazd, un jums ir jauj tm iet, lai radtu telpu jaunu lietu izveidoanai vai veco prveidoanai. Pieerans kaut kam un palik ana vien punkt nozm atteikties no auans dz ves plsmai, un t rodas cieanas. Nav taisnba, ka virzba uz augu ir laba, savukrt virzba uz leju slikta, ja nu viengi prta vrtjum. Izaugsmi parasti uzskata par pozitvu, tau nekas nevar

206

207

augt mgi. Jebkura veida attstba, ja t tikai turpin tos un turpintos, vien brd ktu bstama un iznci noa. Kaut kam ir jsairst, lai rastos jauna attstba. ie procesi nevar pastvt viens bez otra. Gargai izaugsmei absolti ir nepiecieama ar vir zba lejup. Lai sptu nonkt gargaj dimensij, nepie cieams piedzvot lielu neveiksmi vai dziu zaudjumu un spes kd cit lmen. Visiem jsu pankumiem ir jkst tukiem un nenozmgiem, jizvras par ne veiksmi. Jebkuros pankumos slpjas kaut kas no neveiksmes, un jebkura neveiksme ir ar ieguvums. aj pasaul, t saucamaj formlaj lmen, ikviens agrk vai vlk noteikti piedzvo neveiksmi un visi pa nkumi galu gal kst par tuku neko. Visas formas ir nepastvgas. Js vl aizvien varsiet bt aktvs, izbaudt redzamo un radt jaunas formas un apstkus, tau vairs neidentificsieties ar tiem. J u m s tie nebs vajadzgi sava " e s " veidoanai. Tie nebs jsu dzve, bet gan viengi dz ves situcija. Ar jsu fizisk enerija ir pakauta cikliskumam. T nevar vienmr bt virsotn. Bs gan spcgas, gan v jas enerijas bri. Ir periodi, kad esat oti aktvs un rados, un gads ar bri, kad viss iet stvam uz vie tas, kad liekas, ka nekur nevirzties un neko nesasnie dzat. ie posmi var ilgt tikpat labi daas stundas, gan ari vairkus gadus. Ir lielie posmi, un tiem pa vidu ma zki. Daudzas slimbas rodas no pretoans enerijas vjajiem posmiem, kas ir svargi atjaunoans proces. Kamr esat identificjies ar prtu, neprvaram tieksme darboties un tendence iegt savu identitti un vrtbas

apziu no rjiem faktoriem, p i e m r a m , panku miem, tas viss ir nenovrama ilzija. Tad ir oti grti vai pat neiespjami pieemt vjas enerijas pos m u s un aut tiem bt. Td gadjum organisms ir pietiekami gudrs, lai aizsargtos un radtu slimbu, kas apturtu js, lai vartu notikt nepiecieam atjau noans. Izplatjuma ciklisk btba ir ciei saistta ar lietu un situciju nepastvgumu. Budas mcb tas ir centrlais jautjums. Visi apstki ir nestabili un neprtraukti mai ns jeb, k vi teicis, nepastvgums ir raksturgs kat ram apstklim, katrai situcijai, ko cilvks pieredz dzves gait. T mainsies, izzuds vai ar js vairs neapmie rins. Nepastvgums ir centrlais ar Jzus mcb: "Gdjiet sev naudas makus, kas nepaliek veci, neiz skstou mantu debess, kur zaglis nevar piekt un ko kodes nevar maitt..." Kamr vien vrtjat kdu apstkli sav prt k "labu", vai nu ts btu attiecbas, paums, socil loma, vieta vai fiziskais ermenis, prts tam pieeras un sk ar to identificties. Tas dara js laimgu, liek justies labi un var kt daa no izpratnes par savu " e s " . Tau nekas nav mgs aj dimensij, kur kodes un rsa spj^izncint tik daudzas lietas. Viss beidzas vai mains, vai ar tiek pakauts polro pretstatu maiai tas pats apstklis, kas vakar vai prn licies labvlgs, pki vai pakpeniski ir kuvis par nelabvlgu. Tas, kas nesen darjis js laimgu, nu liek justies nelaim gam. sdienas veiksme rt kst par vienkru pat ria preci. Laimgs kzas un medusmnesis kst par cieanu pilnu iranos vai neizturamu kopdzvi. Taj

208

209

pa laik kds apstklis zd, padarot js laimgu. Zdot vai mainoties apstkiem vai situcijai, k a m prts ir pieries un ar ko identificjies, prtam ir oti grti to pieemt. Prts pieeras zdoajiem apstkiem un pretojas prmaiai. Tam iet, ka no ermea btu atrauts kds loceklis. M s reizm dzirdam par cilvkiem, kas, zaudjui visu naudu vai reputciju, izdara panvbu. Tie ir ekstremli gadjumi. Citi, piedzvojot kdus zaudju mus, vienkri kst loti nelaimgi vai saslimst. Vini nespj saskatt atirbu starp savu dzvi un dzves situciju. Es nesen lasju par kdu slavenu aktrisi, kura nomirusi astodesmit gadu vecum. Novecojusi un pazaudjusi savu skaistumu, via jutusies tik izmisusi un nelaimga, ka kuvusi par vientunieci. Ar via bija identificjusies ar kdu apstkli ar savu rjo iz skatu. Vispirms is apstklis bija vias prieka avots, tad tas kuva par nelaimi. Ja via btu spjusi savieno ties ar bezgalgo un bezveidgo dzvbu sev, tad btu miergi un rmi vrojusi izmaias sav rj form, au jot tm vienkri bt. Vl vairk, vias rj forma ktu arvien caurredzamka, t atkljot no iekienes nkoo nenovecojos patiess btbas gaismu. Tpc skaistums patiesb nevis pazustu, bet vienkri pr vrstos par gargu skaistumu. Protams, neviens gan viai neteica, ka tas ir iespjams. Vissvargks zin anas vl nav tik plai pieejamas.

Buda mcja, ka pat laime ir dukkha, kas nozm "cie anas" vai "neapmierintbu". Tie ir neirami pret stati. Tas nozm, ka laime un cieanas patiesb ir viens un tas pats. Ts ir tikai laika ilzija. Tas nav negatvisms. T vienkri ir lietu btbas apzinans, lai js visu savu atlikuo dzvi nedztos paka ilzijai. Tas ar nenozm, ka nevajadztu vairs novrtt patkams vai skaists lietas un apstkus. Tau meklt tur to, ko tie nespj dot identitti, pastvguma un piepildjuma sajtu ir veids, k pie dzvot cieanas un vilties. Visa reklmas industrija un patrtja sabiedrba sabruktu, ja cilvki ktu apskaid roti un vairs nemintu atrast savu identitti starp lie tm. Jo vairk js meklsiet laimi d ce, jo vairk t no jums izvairsies. Nekas no rjm lietm nesps js pilnb apmierint, ja nu viengi slaicgi un virspusji, tau vajadzs piedzvot daudzas vilans, kamr sp siet aptvert o patiesbu. Lietas un apstki var sniegt baudu, tau tie sagds jums ar spes. Lietas un ap stki sniegs jums baudu, tau nesps dot prieku. Nekas nevar sniegt prieku. Priekam nav clou un tas nk no iekienes k Esambas prieks. Tas ir btiska iekj miera stvoka daa; is stvoklis tiek saukts par Dievio mieru. Tas ir jsu dabiskais stvoklis, nevis kaut kas tds, ko var iegt, smagi ploties un cnoties. Daudzi cilvki t ar nekad nesaprot, ka vii nevar rast "pestanu" taj, ko dara, kas tiem pieder vai ko tie sasniedz. Tiem, kuri to saprot, biei uznk dzves apni kums un depresija: ja nekas nespj dot patiesu piepild jumu, pc k tad lai tiecas, kda gan visam jga? Vecs Derbas pravietim vajadzja atrasties msu civilizcij,

S
210

211

kad vi rakstja: "Es novroju visus darbus, kdi tiek zem saules darti, un redzi, viss bija niecba un vja er ana." Kad beidzot esat to sapratis, js atrodaties tikai vienu soli no izmisuma vienu soli no apskaidrbas. Kds budistu mks man reiz teica: "Viss, ko pa iem divdesmit gadiem mka trp esamu iemcjies, ir iekaujams vien teikum: viss, kas rodas, ar pazd. To es zinu." Vi bija iemcjies nepretoties esoajam, iemcjies aut pareizjam brdim bt un pieemt visu lietu un apstku nepastvgo btbu. T vi bija ra dis mieru. Nepretoties dzvei nozm bt debess, miera un vieg luma stvokl. aj stvokl cilvks vairs nav atkargs no lietu Esambas noteikt veid lab vai slikt. Tas iet gandrz paradoksli, tomr, kad iekj atkarba no formas ir zudusi, visprgie dzves apstki r js formas it k krietni uzlabojas. Lietas, cilvki vai apstki, kuri jums agrk ita nepiecieami, lai ktu laimgi, nu pie jums nk bez kdas sevias cas un pieples, un js spjat ts izbaudt un novrtt pro tams, kamr ts pastv. Visas s lietas drz izzuds, posmi mainsies, tau, ja atkarba ir zudusi, nav vairs bail kaut ko zaudt. Dzve plst miergi. Laime, kas tiek rasta, smeot no kda sekundra avota, nekad nav sevii dzia. T ir tikai vrgs Esa mbas prieka atspulgs. Bet prieks ir vibrjoais miers, ko iegstat, kad vairs nepretojaties. Esamba aizved js aiz prta polrajiem pretstatiem un atbrvo no atkar bas un formas. Pat tad, ja viss apkrtjais sabruktu un sairtu, dzii sev js vl aizvien btu miergs. Js var bt nebtu laimgs, tau miera pilns gan.

S
NEGATIVITTES I Z M A N T O A N A U N A T B R V O A N S N O TS Visa iekj pretestba tiek piedzvota k vienas vai otras formas negativitte. Ar negativitte ir pre testba. aj kontekst ie divi vrdi ir gandrz sino nmi. Negativittes robeas sniedzas no aizkaitinjuma vai nepacietbas ldz nevaldmm dusmm, no depre sva noskaojuma vai drma aizvainojuma ldz pa nvnieciskam izmisumam. Dareiz pretestba atbrvo emocionlo spju ermeni un td gadjum pat vis nenozmgk situcija var radt intensvas negcijas, piemram, dusmas, depresiju vai dzias skumjas. Ego tic, ka ar negciju paldzbu ir iespjams mani pult un iegt kroto. Tas tic, ka ar negciju paldzbu var piesaistt vlamos apstkus vai izncint nevla mos. Ce uz Brnumu pareizi norda ik reizi, kad cil vks jtas nelaimgs, pastv neapzints uzskats, ka cieanas "nopirks" kroto. Ja "js" prts netictu, ka cieanas paldz, kpc tad ts radtu? Patiesb no negativittes nav nekda labuma. T viet, lai piesais ttu vlamos apstkus, t neauj tiem rasties. T neiz ncina nevlamos apstkus, pat otrdi t neauj tiem izzust. Negciju vieng funkcija ir ego stiprinana, un tiei tpc ego ts tik oti patk. Ja esat identificjuies ar kdm negcijm, js vairs nevlaties no tm atteikties un dzii neapzintaj

212

213

lmen nevlaties ar pozitvas prmaias. Ts liktu jsu identittei ist nomktai, dusmgai vai sare j u m u pilnai. Tpc js ignorjat, noliedzat vai izjaucat pozitvo sav dzv. T ir parasta pardba. Un tas ir vjprts. Negativitte ir absolti nedabiska. T ir psihisks pie srotjs, un ir dzia saistba starp dabas piesroanu un izncinanu un bezgalgo negativitti, kas tiek uz krta cilvces kolektvaj apzi. Neviena cita dzvbas forma uz s plantas nepazst negativitti, tikai cilvki, tpat k neviena cita dzvbas forma negand un ne piesro Zemi, kas tos uztur. Vai esat kdreiz redzjui nelaimgu pui vai satrauktu ozolu? Vai jums ir gad jies satikt depresijas mktu delfnu, vardi, kurai ir prob lmas ar paapziu, kai, kur nespj atslbinties, vai putnu, kas sev nes naidu un aizvainojumu? Viengie dzvnieki, kas varbt kd brd piedzvo kaut ko l dzgu negativittei vai izrda neirotiskas uzvedbas pa zmes, ir tie, kas dzvo cie kontakt ar cilvkiem un tdjdi sasaistjuies ar cilvka prtu un t radto rprtu. Pavrojiet jebkuru augu vai dzvnieku un aujiet, lai tas jums iemca pieemt esoo, padoties Tagadnei. aujiet tam iemct jums Esambu. aujiet tam iemct veselumu, kas nozm bt vienotam, bt paam, bt stam. aujiet tam iemct jums, k dzvot un mirt un k nepadart dzvi un nvi par problmu. Es esmu dzvojis kop ar daiem dzenbudisma sko lotjiem kaiem. Pat ples man ir devuas nozmgas gargs mcbas. Ar vienkra to vroana ir meditcija. Cik miergi ts peld garm, pilngi apmierintas ar

sevi, pilngi atrazdams Tagadn, tik ciengas un sa snieguas pau pilnbu, kas iespjams tik tdai rad bai, kas brva no prta vam. Vien brd, protams, divas ples var uzskt cu dareiz bez jebkda re dzama iemesla vai ar tpc, ka ir nokuvuas viena otras personiskaj telp. Ca parasti ilgst tikai daas sekundes, tad ples atkal noiras, aizpeld pretjos vir zienos un spargi sasit savus sprnus daas reizes. Ts turpina miergi peldt, it k ca nekad nebtu no tikusi. Kad novroju to pirmoreiz, es pki sapratu, ka ar sprnu plakinanu ts atbrvojas no prpali kus enerijas, lai t nenoktu ermea slazd un ne prvrstos negativitte. T ir dabiska gudrba, un plm tik viegli dzvot ir tpc, ka tm nav prta, kas ne vajadzgi uztur pagtni dzvu un tad uzbv ap to identitti. Vai tad negatvajm emocijm nav ar kds nozmgs uz devums? Piemram, ja es biei jtos nomkts, tas var bt sig nls, ka ar manu dzvi kaut kas nav krtb, un var pamudint paraudzties uz savu dzves situciju un veikt kdas prmai as. Varbt vajag ieklausties emociju teiktaj, nevis vienkri atvairt ts k negatvas? J, atkrtotas negatvas emocijas dareiz tiem dod kdu ziu, tpat k slimba. Tau jebkuras ieviests prmaias, vai nu sakar ar jsu darbu, jsu attiec b m vai apkrtjo vidi, bs viengi "kosmtiskas", ja neizraiss izmaias apzias lmen. Un tas var nozmt tikai vienu jcenas nokt Tagadn. Kad esat iegu vui noteiktu pakpi, atrodoties Tagadn, vairs nav

214

215

nepiecieamas negcijas, kas vsttu par nepiecieamo jsu dzves situcij. Tau, kamr vien negcijas pa stv, izmantojiet ts. Izmantojiet ts k signlu, kas at gdina, ka nepiecieams vairk atrasties Tagadn. K ir iespjams prtraukt negciju raanos un k lai no tm atbrvojas, ja ts jau ir radus? K jau teicu, to raanos var apturt, pilnb atro doties Tagadn. Tau nezaudjiet drosmi. Vl aizvien ir oti maz cilvku, kas spj uzturt neprtrauktu Tagad nes stvokli, lai ar daudzi atrodas tam oti tuvu. Ma nuprt, drz viu bs vl vairk. Ikreiz, pamanot, ka ir radusies kda negativittes forma, neskatieties uz to k uz neveiksmi, bet gan k nodergu signlu, kas jums vsta: "Mosties! Tiec va no prta vam! Esi Tagadn!" Oldesam Hakslijam (Aldous Huxley) ir novele, kuras nosaukums ir " S a l a " un kas sarakstta ma nogal, kad vi oti ieinteresjs par gargajm mcbm. T ststa par vru, kur, izdzvojis kua avrij, nokst uz salas, kas ir atirta no prjs pasaules. Uz s sa las pastv unikla civilizcija. Neparasti ir tas, ka visi salas iedzvotji, pretstat cilvkiem prj pasaul, ir saprtgi. Pirm lieta, ko vrs pamana, ir kokos sa laiduies krsainie papagaii, un t vien iet, ka tie nemitgi rc vienus un tos paus vrdus: "Uzmanbu. eit un tagad. Uzmanbu. eit un tagad." Vlk ms uzzinm, ka salas iedzvotji ir iemcjui papagai iem os vrdus, lai vienmr atcertos, ka ir jatrodas Tagadn.

Tpc katru reizi, kad jtat sev augou negativitti, ko izraisjis vai nu kds rjs faktors vai domas, vai ar pats sti nezint, kas, tad uzlkojieties to k balsi, kas saka: "Uzmanbu. eit un tagad. Uzmanbu. eit un ta gad." Pat visvieglkais aizkaitinjums ir nozmgs tas ir japzins un jnovro, citdi radsies apslpto reak ciju kopums. K jau teicu, no t atbrvoties ir iespjams taj brd, kad apzinties, ka nevlaties turt du ener ijas lauku sev un ka tam nav nekdas jgas. Tau no teikti atbrvojieties no t pilnb. Ja nespjat to izdart, vienkri pieemiet t Esambu un pievrsiet uzma nbu izjtm, k nordts iepriek. Otra iespja, k apstdint negatvo reakciju, ir likt tai pazust, iedomjoties, ka esat caurredzams attiecb pret reakcijas rjo cloni. No skuma es ieteiktu to iz mint ar nenozmgm, pat trivilm lietm. Pie emsim, ka baudt klusumu savs mjs. Pki no ielas atskan caururbjos manas signalizcijas trok snis. Js jtaties aizkaitints. Kda ir aizkaitinjuma jga? Pilngi nekda. Kpc js to radjt? Js nerad jt. Prts radja. Tas bija pilnb automtiski, pilnb neapzinti. Kpc prts to radja? Tpc, ka neapzinti uzskata, ka t pretestba, ko piedzvojat k negciju vai cieanas, kaut kd veid nevlamo apstkli spj iz ncint. Tas, protams, ir maldgi. Prta radt pretes tba aj gadjum, aizkaitinjums un dusmas trauc daudz vairk nek skotnjais clonis, ko tas mina izncint. To visu var prvrst garg nodarbb. Sajtiet sev, ka kstat caurredzams, ka materilais ermenis zaud blvumu. Tad aujiet troksnim vai kdam citam negatvs

216

217

reakcijas izraistjam iziet tiei jums cauri. Tas vairs neatsitlsies pret blvu "sienu" jsos. K jau teicu, s kum vingrinieties ar maznozmgm lietm. Ar ma nas signalizcijas skam, suu rejm, brnu klaigm, satiksmes sastrgumiem. Nebvjot sev aizsardzbas valni, kas neprtraukti saem spgus triecienus no lietm, kam "nevajadztu notikt"! aujiet visam iet sev cauri! Kds pasaka jums kaut ko rupju vai spinou. T viet, lai veidotu neapzintu reakciju un negcijas, pie mram, uzbruktu, aizsargtos vai atkptos, ielaidiet to sev. Nepretojieties. Js jutsiet, ka iekien nav neviena, kas tiktu spints. T ir piedoana. d veid js k stat neievainojams. Js vl aizvien varat pateikt im cil vkam, ka via vai vias uzvedba ir nepieemama, ja to vlaties. Tau is cilvks vairs nespj kontrolt jsu iekjo stvokli. Js tad esat pats sev valdnieks js neregul ne kds cits cilvks, ne ar jsu prts. Vai ts btu manas signalizcijas skaas, rupj cilvks, pldi, zemestrce vai paumu zaudana, js esat pilngi miergs. Esmu minjis meditt, apmekljis seminrus, izlasjis

apskaidrbu. Jums es teiku t: nemekljiet mieru. Ne mekljiet nevienu citu stvokli, k tikai to, kur jau atrodaties obrd, pretj gadjum radsies iekjs kon flikts un neapzinta pretestba. Piedodiet sev, ka neat rodaties miera stvokl. Brd, kad pilnb pieemsiet savu nemieru, tas tiks prvrsts mier. Viss, ko piee mat pilnb, noveds js tiei tur mier. Tas ir pado ans brnums.

S
Js varbt esat dzirdjui frzi "pagriezt otru vaigu", ko visiem zinms apskaidrbas skolotjs teicis pirms 2000 gadiem. Vi minja simboliski attlot nepretoans un nereaanas noslpumu. aj izteikum, tpat k visos citos, vi domja tikai par iekjo rea litti, nevis rjo dzves situciju. Vai zint ststu par Bansanu? Pirms kt par diu dzenbudisma skolotju, vi pavadja daudzus gadus apskaidrbas mekljumos, tau t no via izvairjs. Tad kdu dienu, staigjot pa tirgus laukumu, vi iz dzirdja sarunu starp miesnieku un pircju. "Dodiet man vislabko gaas gabalu, kas jums ir," teica pircjs. Un miesnieks atbildja: "Katrs gaas gabals ir pats labkais. Ma n nav eit tda gaas gabala, kas nebtu la bkais." To dzirdot, pr Bansanu nca apskaidrba. Es jau redzu, ka js gaidt kdu paskaidrojumu. Kad js pieemat esoo, katrs gaas gabals katrs br dis ir pats labkais. T ir apskaidrba.

daudzas grmatas par gargiem mekljumiem un cenos ne pretoties tau, ja jsaka godgi, vai esmu sasniedzis patiesu un ilgstou iekjo mieru, mana atbilde ir "n". Kpc es ne esmu to atradis? Ko vl ir iespjams dart? Js vl aizvien to mekljat rpus un nespjat izkt no da rema. Varbt nkamaj seminr es atradu atbildi, varbt ar nkamo pamienu beidzot sasniegu

218

219

LDZJTBAS B T B A Aizejot rpus prta veidotajiem pretstatiem, js ks tat par dziu ezeru. rj dzves situcija, lai kas tur ar risintos, ir k ezera virsma. Dareiz rma, dareiz v jaina un vtraina, atkarb no cikliem un gadalaika. Pa dzelm ezers vienmr paliek netraucts. Js esat viss ezers, nevis tikai virsma, un js esat saistts pats ar savu dzelmi, kas ir pilngi mierga. Js nepretojaties prmaim, mentli pieeroties kdai situcijai. Jsu iekjais miers nav no ts atkargs. Js atrodaties Esa mb, kas ir nemainga, bezgalga un bez nves, un vairs neesat atkargs no rjs pasaules neprtraukti mai ngajm formm, tiecoties pc piepildjuma vai laimes. Js varat ts izbaudt, ar tm rotaties, radt jaunas formas un priecties par t skaistumu. Tau nav nek das vajadzbas kdai no tm pieerties. Kad cilvks nonk d noirtbas stvokl, vai tas neno zm, ka vi ir pavisam attlinjies no citiem cilvkiem? Glui otrdi. Kamr js neapzinties Esambu, citu cilvku realitte no jums izvairsies, jo neesat atradis pats savjo. Jsu prtam vai nu patiks vai nepatiks viu forma, kas ir ne tikai ermenis, bet ar viu prts. Pa tiesas attiecbas iespjamas tikai tad, kad js apzinties Esambu. Tad js uztversiet otra cilvka ermeni un prtu tikai k masku, aiz kuras iespjams izjust pa tieso realitti, tpat k js jtat pats savjo. Tpc, saskaroties ar cita cilvka cieanm vai apzinans neapgaismoto uzvedbu, js turpint palikt Tagadn

un saskarties ar Esambu, un td veid spjat ieska tties aiz formas un sajust otra cilvka starojoo un tro Esambu. Esambas lmen visas cieanas tiek apzin tas k ilzija. Cieanas rodas no identificans ar formu. Dareiz ar das izpratnes paldzbu var notikt brnumi ir iespjams atmodint apziu par Esambu ar citos, ja vien vii tam ir gatavi. Vai t ir ldzjtba? J, to sauc par ldzjtbu, kad apzinties dzio saikni starp sevi un vism citm radbm. Tau ldzjtbai ir divas puses, pastv divi s saiknes aspekti. No vienas puses, t k vl aizvien eksistjat k fizisks ermenis, js, tpat k jebkura cita dzva btne, sav fiziskaj form esat viegli ievainojami un mirstgi. Nkamreiz, kad sakt, ka jums "ar o cilvku nav nek kopga", atcerieties, ka kopga jums ir diezgan daudz pc da iem gadiem, nav svargi, diviem vai septidesmit, js abi ksiet par trdoiem ermeiem vai pelnu kau dztm un tad izzudsiet vispr. T ir vienkra un pa zemga apzinans, kas neatstj necik daudz vietas lepnbai. Vai t ir negatva doma? N, tas ir fakts. K pc izlikties to n e m a n m ? aj zi js un jebkur cits radjums esat pilngi vienldzgi. Viens no visspcgkajiem gargajiem vingrinju m i e m ir dzia meditcija par fizisko formu mirst gumu. To sauc par "nomiranu pirms nves". Ieejiet taj dzii. Jsu fizisk forma pazd, ts vairs nav. Tad pienk brdis, kad ar visas prta formas jeb domas nomirst. Tomr js aizvien vl esat k Dievi

220

221

Tagadne. Nekas sts nespj nomirt, to var tikai vrdi, formas un ilzijas.

PRET CITDKAI REALITTES KRTBAI

S
s beznves dimensijas apzinans, jsu paties btba, ir ldzjtbas otra puse. Dziaj sajtu lmen js tagad apzinties ne tikai pats savu nemirstbu, bet ldz ar to ar ikviena cita radjuma nemirstbu. Formlaj lmen js dalties mirstgum un eksistences main gum. Esambas lmen dalties mgaj dzvbas sta rojum. Tie ir ldzjtbas divi aspekti. ietami pretjs skumju un prieka izjtas saplst vien vesel un pr vras dzi iekj mier t ir ldzjtba. Tas ir Dieviais miers. Ts ir vienas no visclkajm izj tm, uz ko cilvki ir spjgi, un tm ir liels dziedin anas un prveides spks. Tau patiesa ldzjtba, kdu nupat aprakstju, ir oti reta. Lai justu dziu emptiju pret citu btu cieanm, noteikti ir nepiecieama aug stas pakpes apzinans, tau t ir tikai viena ldzj tbas puse. T nav pilnga ldzjtba. Patiesa ldzjtba sniedzas aiz emptijas vai simptijm. To nevar izjust, kamr skumjas nav sajaukus ar prieku Esambas prieku, mgs dzves prieku.

Es nepiekrtu, ka ermenim ir nepiecieams mirt. Esmu pr liecints, ka iespjams iegt nemirstbu ar fiziskaj zi. Ms ticam nvei, un tpc ar ermenis mirst. ermenis nemirst tpc, ka js ticat nvei. iemesla d ermenis pastv, vismaz t liekas. ermenis un nve ir daa no ts paas ilzijas, ko radjis ego apzias rems, kas ne mazkaj mr neko nenojau par dz vbas Pirmskumu un uztver sevi k atseviu un vien mr apdraudtu " e s " . Tpc tas rada ilziju, ka js esat ermenis blva, materila mana, kas vienmr ir ap draudta. Uztvert sevi k ievainojamu ermeni, kas ir piedzi mis un nedaudz vlk mirs, t ir ilzija. ermenis un nve ir viena un t pati ilzija. Ts nevar pastvt bt viena bez otras. Js vlaties atbrvoties no vienas un paturt otru, tau tas nav iespjams. Vai nu.paturiet abas vai ar atbrvojieties no abm. Protams, no sava ermea aizbgt nav iespjams, un tas ar nav vajadzgs. ermenis ir neticami kdaina jsu patiess btbas uztvere. Tau jsu paties btba ir mekljama kaut kur aj ilzij, nevis rpus ts, tpc ermenis vl aizvien ir viengais veids, k tai piekt. Ja js ieraudztu eeli un noturtu to par akmens statuju, viengais, ko nepiecieams dart, btu ielko ties ciek aj "akmens statuj", nevis skt skatties kaut kur apkrt. Tad js saprastu, ka akmens statuja nekad nav eksistjusi.

222

223

Ja ermeni rada ticba nvei, kapec tad dzvniekam tads ir? Dzvniekiem tau nav ego, un dzvnieks netic nvei... Tau tas mirst tik un t, vismaz t liekas. Atcerieties, ka jsu pasaules uztvere ir apzias st voka atspulgs. Js neesat no t noirti, un tur r nav nekdas objektvs pasaules. To pasauli, kur dzvojat, nemitgi rada cilvka apzia. Viens no lielkajm ms dienu fiziu atkljumiem ir tds, ka vrotjs un vroja mais ir sav starp vienoti cilvku, kas veic du minjumu, proti, novro apziu, nav iespjams at irt no novrots pardbas, un atirgi skatupunkti ar novrotajai pardbai liek izskatties atirgi. Ja dzikaj lmen ticat atirtbai un cai par izdzvo anu, is uzskats ar atspoguojas apkrtj pasaul un pr jsu uztveri valda bailes. Js dzvojat nves pa saul, kur ermei cns, nogalina un aprij cits citu. Nekas nav tds, k izskats. Pasaule, ko esat radjis un redzat ar ego prtu, var likties oti nepilnga, pat tda k bdu ieleja. Tau jsu uztvertais ir sava veida simbols, glui k sapu tls. T ir tikai apzias inter pretcija un mijiedarbba ar izplatjuma molekulrs enerijas deju. enerija ir neapstrdta fizisk rea litte. Js to redzat k ermeus, dzimanu un nvi vai k cu par izdzvoanu. Ir iespjams un patiesb ar pastv bezgalgs daudzums pilngi atirgu interpre tciju, pilngi atirgu pasauu, kas visas ir atkargas tikai no uztveros apzias. Katra btne ir apzias viduspunkts, un katrs ds viduspunkts ir radjis pats savu pasauli, kaut gan ts visas ir savstarpji saisttas. Ir cilvku pasaule, skudru pasaule, delfnu pasaule un

tamldzgi. Ir daudzas btnes, kuru apzias frekvence tik oti atiras no jsjs, ka js pat, iespjams, neapzi nties to eksistenci, un otrdi. Btnes ar izkoptu apzi as modrumu, kas izprot savu vienotbu ar Pirmskumu un citai ar citu, dzvo pasaul, kas jums its k pa radzes valstba, kaut ar vrdi taj vl aizvien nozms to pau. M s u kolektvo cilvku pasauli galvenokrt ir ra djis tas apzias lmenis, ko saucam par prtu. Pat ko lektvaj cilvku pasaul ir lielas atirbas, daudzas "apakpasaules", kas atkargas no to uztvrja vai pa sauu radtja. T k visas pasaules ir savstarpji saist tas, cilvces kolektvajai apziai prvroties, izmaias atspoguosies ar dab un dzvnieku valstb. Td ar Bbel var atrast teicienu, ka pienks laiks, kad "vilks mjos pie jra". Tas norda, ka ir iespjama ar pavi sam citdka realittes krtba. Pasaule ts pareizj izskat, k jau teicu, galveno krt ir ego prta radta. K neizbgams ego maldans sekas o pasauli prvalda bailes. Tpat k sapu tli ir iekj stvoka un sajtu simboli, tpat msu kolektv realitte ir simboliska baiu un smaga negativittes iz pausme slnis, kas uzkrjies cilvces kolektvaj ap zi. Ms neesam noirti no savas pasaules, tpc brd, kad lielk daa cilvku atbrvosies no ego maldans, iekj prmaia ietekms visas radbas. Js burtiski sksiet dzvot jaun pasaul. T ir planetrs apzias prslgana. Savdais budistu teiciens, ka ikviens koks un zles stiebrs tad ks apskaidrots, norda uz o pau patiesbu. Saska ar apustua Pvila uzskatiem, visa radba gaida, kad cilvki sasniegs apskaidrbu. T es

224

225

izprotu via sacto, ka "ar visa radba ilgodams gaida to dienu, kad Dieva brni pardsies sav godb". Sv tais Pvils turpina, sacdams, ka visa radb td veid atbrvosies: " J o m u m s ir zinms, ka visa radba vl aiz vien ldz ar m u m s klusb nopas un cie spes." Dzimst jauna apzia un, k ts neizbgamais at spulgs, jauna pasaule. Tas ir vstts ar Jauns De rbas Atklsmes grmat: " E s redzju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirm debess un pirm z e m e bija zudusi." Tau nesajauciet clous ar sekm. Jsu galvenais uzdevums nav meklt pestanu, radot labku pasauli, bet gan atmosties no identificans ar formu. Tad js vairs nebsiet saistts ar o pasauli, o realittes lmeni. Js varat izjust savas saknes Nesaredzamaj un tpc esat brvi no pieerans redzamajai pasaulei. Js vl aizvien spjat izbaudt garm ziboos s pasaules prie kus, tau vairs nav bail tos zaudt un js tiem nepieeraties. Kaut ar spjat izjust sajtu baudu, ilgoans pc to pieredzanas vairs nepastv, tpat k nepastv nemitg piepildjuma meklana ar fiziskiem ieguvu miem, nemitgi barojot ego. Js saskaraties ar kaut ko bezgalgi varenku par jebkuru b a u d u un jebkuru re dzamu lietu. Sav zi tad pasaule vairs nav vajadzga. J u m s pat vairs nevajag, lai t btu citdka, nek ir. Tikai aj brd js esat devis patiesu ziedojumu la bkas pasaules atnkanai, pret citdkas realittes krtbas radanai. Tikai aj brd js spjat izjust pa tiesu ldzjtbu un paldzt citiem pamata lmen. Tikai tie, kuri ir prvrtui pasauli, spj veidot to labku.

Js varbt atcersieties, ka ms runjm par patie ss ldzjtbas dulo btbu, kas izpauas tad, kad ap zinties kopgo saikni starp dalto mirstgumu un ne mirstbu. aj dziaj lmen ldzjtba kst dziedinoa visplakaj nozm. Ts dziedino ietekme balsts galvenokrt nevis uz darbbu, bet gan uz esbu. Visus cilvkus, ar kuriem jums nkas sastapties, skar jsu Esamba un ietekm jsu izstarotais miers, nav svargi, vai vii to apzins. Kad pilnb atrodaties Tagadn un jums apkrtjie cilvki izrda apzinans neapgais motu uzvedbu, js nejtat vajadzbu uz to reat, t djdi nepadarot to par realitti. Jsu miers ir tik plas un dzi, ka viss, kas bijis nemiergs, izzd, it k nekad nebtu eksistjis. Tas salau karmisko darbbas un re akcijas ciklu. Dzvnieki, koki un pues sajuts jsu klt btni un tai atsauksies. Js mcsiet, vienkri esot, izpauot Dievio mieru. Js ksiet par "pasaules gaismu", trs apzias starojumu, un tpc atbrvosie ties no cieanm pamata lmen. Js atbrvosiet pasauli no neapzinans.

S
Tas nenozm, ka nevartu mct ar darot, piem ram, nordot, k atbrvoties no prta vam, k pazt apzinans neapgaismotos modeus sav iekien un tamldzgi. Tau jsu Esamba vienmr bs daudz btis kka mcba un daudz spcgks pasaules prveido tjs par jsu teikto, un daudz btiskka ar par darto.

226

227

Vl jo vairk, Esambas prkuma apzinans un dar boans pamata lmen neizsldz iespju, ka ldzjtba izpaudsies vienlaicgi gan darbb, gan k ietekmjos spks, atvieglojot cieanas katru reizi, ts sastopot. Kad izsalkuais ldz maizi un jums t ir, dodiet viam to. Dodot o maizi, notiek mijiedarbba kaut ar oti neilgi. is dalts Esambas mirklis, ko simboliz maize, ir patiesi nozmgs. Taj brd notiek dzia dziedin ana. aj brd nav ne devja, ne mja. Bet vispirms tau vajadztu izskaust badu. K gan ir iesp jams radt labku pasauli, ja neesam izskaudui tdu aunumu k bads un vardarbba? Viss aunums ir neapzinans sekas. Js varat at vieglot neapzinans sekas, tau nav iespjams no tm atbrvoties, kamr neesat atbrvojies no to cloa. Patiess prmaias notiek iekien, nevis rpus. Ja jtat aicinjumu atvieglot pasaules cieanas, tas ir oti cls uzdevums, tau neaizmirstiet koncentrties ne tikai uz rjo, citdi sastapsieties ar vilanos un iz misumu. Bez dzim prmaim cilvces apzi pasau les cieanas ir k bezdibenis. Tpc neaujiet ldzjtbai kt vienpusgai. Emptija pret kda cita spm vai nabadzbu un vlans paldzt ir jsabalans ar dzi ko izpratni par visa dzv mgo btbu un spm k ilziju. Tad aujiet savam mieram ieplst vis, ko da rt, un js vienlaicgi darbosieties gan clou, gari seku lmen. Tas attiecas uz jums ar tad, ja atbalstt kdu kustbu, kas apmusies aizkavt dzii neapzinans stvokl

esous cilvkus no sevis, citu un plantas izncinanas un neaut iem cilvkiem likt nelgi ciest citm jut gm btnm. Atcerieties: tpat k js nevarat sakaut tumsu, t nevarat sakaut ar neapzinanos. Minot to dart, pretpoli ks vl stiprki un iesakosies dzi k. Js sksiet identificties ar vienu vai otru polu, js radsiet sev "ienaidnieku" un tdjdi pai iekritsiet neapzinans stvokl. Vairojiet apziu, izplatot infor mciju, vai vl labk vingrinieties pasv aizsardzb. Tau prliecinieties, ka nenst sev nekdu pretestbu, naidu vai negativitti. "Mliet savus ienaidniekus," saka Jzus, kas, protams, nozm: "Lai jums nav ienaidnieku!" Kad js rkojaties seku lmen, ir pavisam viegli pa am taj pazust. Saglabjiet modrbu un intensvi mtiet Tagadn. Galvenajai uzmanbai vl aizvien ir jbt pamata lmen un apskaidrbas mcbai jsu galve najam mrim un mieram, visvrtgkajai dvanai, ko sniedzat pasaulei.

228

DESMIT NODAA

PADOANS

NOZME

TAGADNES PIEEMANA Js daas reizes minjt "padoanos". Man nepatk

doma. Tas izklauss kaut k fatli. Ja ms vienmr pieemtu lietas, kdas ts ir, tad ne mazkaj mr nepltos ts uzla bot. Man iet, ka tiei tda ir progresa btba gan persongaj, gan kolektvaj dzv nepieemt Tagadnes ierobeojumus, bet censties nokt aiz tiem un radt kaut ko labku. Ja ms nebtu to darjui, tad aizvien vl dzvotu als. K iespjams savienot padoanos ar situciju prvranu un veiksmgu atri sinanu? Dai cilvki padoanos varbt uztver ar negatvu blakus nozmi, kas norda uz sakvi, bezcergumu un izganos, stjoties pret dzves izaicinjumiem, uz aptiskumu un tamldzgi. Patiesa padoans tomr ir kaut kas pavisam cits. T nenozm pasvu samieri nanos ar jebkuru situciju un neko nedaranu. T nenozm ar beigas plnu veidoanai vai pozitvas darbbas uzskanai. Padoans ir vienkr, tau dzi gudrba pie kpties, nevis pretoties dzves plsmai. Vieng vieta,

231

kur iespjams pieredzt dzves plsmu, ir Tagadne, t pc padoties nozm pieemt pareizjo mirkli bez ierunm un bez iebildumiem. T ir atbrvoans no iekjs pretestbas. Iekj pretestba saka " n " eso ajam ar mentliem spriedumiem un emocionlu ne gativitti. Sevii spilgti tas ir redzams, kad dzv pards kdi sarejumi, kas nozm, ka radusies plaisa starp prta prasbm vai noteiktm cerbm un esoo. T ir spju plaisa. Ja esat dzvojui jau gana ilgi, tad zint, ka lietas dzv misjas itin biei. Tiei ajos bros ir jvingrins padoties, ja vlaties atbrvoties no spm un cieanm. Eso pieemana momentni atbrvo js no identificans ar prtu un td veid no jauna js savieno ar Esambu. Pretestba jau pati ir prta darbba. Padoans ir tri iekja pardba. Tas nenozm, ka rj lmen js nespjat darboties un maint situciju. Patiesb t pat nav visprj situcija, kura ir jpie em, kad padodaties, tikai maztia ts daa, ko sauc par Tagadni. Piemram, ja js iestrgtu dubos, js tau neteiktu: " N u labi, es samierinos, ka e s m u iestidzis dubos." Samierinans nav padoans. J u m s nav vajadzbas nevlamu vai nepatkamu dzves situciju atzt par pa reizu. Nav vajadzbas ar sevi maldint un teikt, ka iestrgt dubos nemaz nav tik slikti. N . Js pilnb ap zinties, ka gribat tikt no tiem lauk. Tad js saaurint savu uzmanbu ldz pareizjam brdim, to nekd veid neapzmogojot. Tas nozm, ka Tagadn nav vrtanas momenta. Tpc nav ar pretestbas, nav emocionlas negativittes. Js pieemat bra Esambu. Js skat

rkoties un dart visu, lai tiktu r no dubiem. d u darbbu es saucu par pozitvu. T ir daudz efektvka nek negatva darbba, kas radusies no dusmm, izmi suma vai vilans. Ldz brdim, kad sasniegts vlamais rezultts, js turpint vingrinties un padodaties, at turoties apzmogot Tagadni. Es minu kdu vizulu ldzbu, lai paskaidrotu teikto. Iedomjieties, ka nakt ejat pa ceu un visapkrt ir bieza migla. Tau jums ir spcgs gaismeklis, kas spd cauri miglai un rada auru, skaidru telpu jums priek. migla ir jsu dzves situcija, kas iekauj sev ar pagtni un nkotni, gaismeklis ir jsu apzint Esamba, savukrt tuk telpa ir pati Tagadne. N e p a d o a n s jsu psiholoisko formu ego aulu padara blvku un rada spcgu noirtbas sajtu. Pasauli sev apkrt un it pai citus cilvkus js skat uztvert k draudgus. Rodas apzinans neap gaismot, neprvaram tieksme izncint citus ar sa viem vrtjumiem, tpat k vajadzba sacensties un bt prkam. Pat daba kst par jsu ienaidnieku, un jsu uztvere un interpretcijas ir baiu pilnas. Garg slimba, ko saucam par paranoju, ir tikai nedaudz spcgka tik ierast, tau disfunkcionl apzias stvoka forma. Ne vien jsu psiholoisk, bet ar fizisk forma jsu ermenis pretojoties kst blvs un nekustgs. Dads ermea das rodas spriedze, un saraujas ar pats ermenis. Dzves enerijas brv plsma, kas ir loti btiska netrauctai ermea darbbai, tiek krietni ierobeota. Fiziskas nodarbbas un noteikti fiziskas terapijas veidi var paldzt atjaunot o plsmu, tomr, ja vien ikdien nevingrinsieties padoties, tas sniegs

232

233

tikai slaicgu atvieglojumu, jo iemesls pretestba nebs izncinta. Jsos ir kaut kas tds, ko dzves situciju ietekm joie apstki nespj iespaidot, un tikai ar padoans paldzbu js varat tam piekt. T ir jsu dzve, jsu paa Esamba, kas rji pastv k bezgalg Tagadnes valstba. s dzves atraana ir t pati "tikai viena lieta, ko vajaga", par ko runja Jzus.

Tiei apzias kvalitte pareizj brd ir galvenais noteicjs pr to, kdu nkotni js pieredzsiet, tpc padoans ir visbtiskk lieta, ko iespjams dart, lai radtu pozitvas prmaias. Jebkura rcba btb ir sekundra. Patiesi pozitva darbba nevar rasties no tda apzias stvoka, kur nav padoans. Cik saprotu, tad, atrodoties situcij, kas ir nepatkama vai neapmierinoa, un pilnb pieemot mirkli, kds tas ir, vairs ne bs ne cieanu, ne nelaimju. Es bu paclies tm pri. Tomr es vl aizvien nespju sti saprast, kur radsies t enerija vai mo tivcija, kas liks skt rkoties un rads prmaias, ja cilvk nebs noteikts daudzums neapmierintbas.

S
Ja dzves situcija iet neapmierinoa vai necieama, tikai iepriek tai padodoties, js varat salauzt neapzinto pretestbas modeli, kas padara o situciju mgu. Padoans ir pilnb savienojama ar dadu darbbu veikanu, prmaiu uzskanu un mru sasnieganu. Tau padoans stvokl jsu dartaj ieplst pilngi cita veida enerija, cita kvalitte. Padoans savieno js ar enerijas avotu Esambu, un, ja darbb ir ielikta Esamba, t kst par prieka pilnu dzves enerijas go dinanu un ved js vl dzik Tagadn. Ar nepretoanos jsu apzias kvalitte, un tdjdi ar visu jsu darbbu kvalitte n e a p a u b m i tiek paaugstinta. Rezultti bs tie, kas atspoguos o kvalitti. Ms to vartu saukt par "padoans darbbu". Tas vairs nav darbs, kdu esam pazinui tkstoiem gadu. Vl liel kam pulkam cilvku iegstot apskaidrbu, vrds strdt p a m a z m izzuds no valodas un, iespjams, t viet tiks radts kds cits.

Padoans stvokl js oti skaidri redzat, ko ir ne piecieams dart, un rkojaties, pilnb koncentrjoties uz pareizjo darbbu. Mcieties no dabas pavro jiet, cik taj viss ir pabeigts un k atkljas brnums dzve bez neapmierintbas vai cieanm. To ir teicis ar Jzus: "Pavrojiet lilijas, kas ne vrpj, ne au." Ja jsu visprg situcija ir neapmierinoa vai ne patkama, izdaliet atsevii o mirkli un padodieties esoajam. Tas ir gaismeklis, kas iziet cauri miglai. Tad rjie apstki prtrauc kontrolt jsu apzias stvokli. Js vairs neaujaties reakcijm un pretestbai. Pc tam paskatieties uz attiecgs situcijas speci fiku. Pajautjiet sev, vai ir iespjams kaut ko dart, lai kaut ko maintu, uzlabotu vai atbrvotos no s situ cijas. Ja ir, tad attiecgi ar rkojieties. Koncentrjieties nevis uz tm 100 lietm, ko plnojat dart vai kas btu jdara kaut kad nkotn, bet uz to vienu, ko varat

234

235

izdart tiei obrd. Tas nenozm, ka nevajadztu neko plnot. oti iespjams, ka tiei plnoana ir vieng lieta, ko obrd iespjams dart. Tau prliecinieties, ka neesat scis skatties "mentls filmas" projict sevi nkotn, tdjdi zaudjot Tagadni. Iespjams, ka veikt darbba augus neness uzreiz. Kamr tas nenotiek nepretojaties esoajam. Ja nav iespjams neko maint un js nevarat no s situcijas ar atbrvoties, tad iz mantojiet to, lai padotos vl intensvk, lai ieietu vl dzik Tagadn, vl dzik Esamb. Ieejot bezgalgaj Tagadnes dimensij, biei vien visdvainkaj veid kaut kas mains, jums paam neko nedarot. Dzve jums sk paldzt un sadarbojas ar jums. Tdi iekjie faktori k bailes, vainas apzia vai ktrums, kas agrk atturjui no kdas darbbas veikanas, pazuds savas esbas apzinans gaism. Nejauciet padoanos ar frzm, kas pau attieksmi " m a n i tas vairs nespj satraukt" vai " m a n ir pilngi vienalga". Ieskatoties dzik, ms redzam, ka da veida attieksme patiesb ir aizvainojuma form slpta nega tivitte, tpc t nav vis padoans, bet gan slpta pre toans. Padodoties vrsiet savu uzmanbu uz iekieni, lai prbaudtu, vai ir palikuas kdas pretoans p das. To darot, esiet oti modri, citdi daa pretestbas, kdas domas vai apzinans neapgaismotu emociju form, var turpint slpties kd tum str.

N O PRTA E N E R I J A S UZ GARGO ENERIJU Atbrvoties no pretestbas to ir vieglk pateikt, nek izdart. Es vl aizvien sti nesaprotu, k tas paveicams. Js sakt padodoties, tau jautjums paliek: "K tas izdarms?" Sciet ar apzinanos, ka pretestba tiem pastv. Esiet tur, kad tas notiek, kad radusies pretestba. P a v rojiet, k jsu prts to rada, k tas uzlm etieti situ cijai, jums paam un citiem. Pavrojiet iesaistto domu procesu. Sajtiet savu emociju eneriju. Apzinoties savu pretestbu, js redzsiet, ka tai nav jgas. Koncentrjot visu savu uzmanbu uz Tagadni, apzinans neap gaismot pretestba tiek padarta par apzinans ap gaismotu, un tdjdi t izzd. Js nevarat apzinties un bt nelaimgs vienlaicgi apzinties un bt neg ciju premts. Negativitte, skumjas vai cieanas no zm, ka pastv pretestba, un pretestba vienmr ir apzinans neapgaismota. Es tau varu apzinties ar to, ka esmu nelaimgs? Vai js izvltos bt nelaimgs? Ja js to neizvl jties, k gan tds kuvt? Kda tam ir jga? Ko tas tur pie dzvbas? Js sakt, ka apzinties savas nelaimgs emocijas, tau patiesb esat identificjies ar tm un tur pint to dart ar neprtrauktas domanas paldzbu. Tas notiek neapzinti. Ja js apzintos, pareizk sakot, pilnb atrastos Tagadn, tad visa negativitte gandrz momentni pazustu. T nesptu pastvt Tagadn. T

236

237

var pastvt tikai tad, ja Tagadnes nav. Pat spju er menis nespj ilgi pastvt jsu kltbtn. Neesot Ta gadn, js saglabjat savas cieanas dzvas, dodot tm laiku. Laiks ir to asinis. Atemiet tm laiku, intensvi apzinoties pareizjo brdi, un ts izzuds. Bet vai js maz gribat, lai ts izzd? Vai jums patiem pietiek? Kas gan js bsiet bez savm cieanm? Kamr nesksiet izkopt padoanos, garg dimen sija jsu izpratn bs tikai kaut kas, par ko var izlast grmats, parunties, sajsminties, prdomt vai kam tict vai ar netict, pilngi vienalga. Tur nebs ne kdas starpbas. K a m r js nepadosieties, t neks par pastvgu jsu dzves realitti. Kad esat padevu ies, tad enerija, ko izstarojat un kas vada jsu dzvi, ir ar daudz augstku frekvenci nek prta enerija, kas vl aizvien valda pr pasauli. enerija, kas radjusi socils, politisks un ekonomisks msu civilizcijas struktras un neprtraukti apliecina sevi ar izgltbas sistmas un masu informcijas ldzeku paldzbu. Ar padoanos aj pasaul ienk garg enerija. T nerada cieanas ne jums, ne citiem cilvkiem, ne ar kdai citai dzvbas formai uz s plantas. Pretji prta enerijai, t nepiesro zemi un nav pakauta polro pretstatu likumiem, kas nosaka, ka nekas nepastv bez sava pretmeta, ka nevar bt labais bez slikt. Cilvki, kas darbojas ar prta enerijas paldzbu, un t vl aizvien ir lielk zemes iedzvotju daa, t ar neapzins gargs enerijas Esambu. enerija pieder citai rea littes krtbai un t rads citdku pasauli, kad pie tiekami liels cilvku daudzums beidzot bs padevies, tdjdi absolti atbrvojoties no negcijm. Ja Z e m e

izdzvos, tiei enerija bs t, kas piemits ts iedz votjiem. Jzus runja par o eneriju, kad teica savu slaveno Kalna spredii: "Svtgi tie lnprtgie, jo tie iemantos zemi." T ir klusa, tau intensva Tagadne, kas izncina prta neapzintos modeus. K d u laiku tie vl var dar boties, tau tie vairs nevads jsu dzvi. rjie apstki, kuriem iepriek pretojties, drz pc padoans ar mai ns vai izzd. Tagadne ir spcga cilvku un situciju prveidotja. Ja apstki nemains momentni, spja pie emt Tagadni auj pacelties tiem pri. Jebkur gad jum, js esat brvs.

PADOANS PERSONISKAJS ATTIECBS Un k paliek ar cilvkiem, kas grib izmantot, manipult vai iegt kontroli pr mani? Vai man jpadodas ar viiem? Vii ir atrauti no Esambas, tpc neapzinti cenas iegt eneriju un spku no jums. T ir taisnba, ka vie ngi neapzinans stvokl esos cilvks centsies iz mantot vai manipult ar citiem, tomr taisnba ar, ka tikai dam cilvkam ir iespjams tikt izmantotam. Pre tojoties vai minot apkarot citu neapzinans ne apgaismotu uzvedbu, ar js pats zaudsiet apzias modrumu. Tau padoans nenozm, ka aujat ne apzinans stvokl esoiem cilvkiem sevi izmantot. Nemaz ne. Ir pilngi iespjams pateikt skaidru un stin gru " n " kdam cilvkam vai situcijai, aiziet no tiem

238

239

prom un vienlaicgi atrasties iekjas nepretoans stvokl. Sakot " n " kdam cilvkam vai situcijai, au jiet ai atbildei veidoties nevis no reakcijas, bet gan no atklsmes, no skaidras apzinans par to, kas jums aj brd ir vajadzgs. aujiet tam bt bezreakcijas " n " , augstks kvalittes " n " , tdam " n " , kas ir brvs no negativittes un nerada tlkas cieanas. Man obrd darb ir oti nepatkama situcija. Esmu centies tai padoties, tau tas nav iespjams. Man ir prk daudz pre testbas. Ja nespjat padoties, momentni rkojieties: sciet runt vai dariet kaut ko, lai maintu o situciju, vai ar atbrvojieties no ts. Uzemieties atbildbu par savu dzvi! Nepiesrojiet savu skaisto, starojoo iek jo Esambu, un nepiesrojiet ar negativitti ar Zemi. Lai kas ar notiktu, neaujiet cieanm rast m jokli jsos. Ja nespjat darboties, piemram, atrodaties cietum, tad jums ir tikai divas iespjas: pretoties vai padoties. Ierobeojumi vai iekja brvba no rjiem apstkiem. Cieanas vai iekjs miers. Vai nepretoanos vajag praktizt ar rj dzv, piemram, nepretojoties vardarbbai, vai ar t attiecas iekjo dzvi? J u m s ir jdom tikai par iekjo aspektu. Tas ir sva rgkais. Protams, tas prvrts ar rjs dzves ievirzi, jsu attiecbas un t tlk. tikai uz msu

Pc padoans attiecbs oti daudz kas mainsies. Ja nespjat pieemt esoo, tas nozm, ka nespsiet pieemt ar nevienu cilvku tdu, kds vi ir. Js spriedsiet, kritizsiet, lmsiet etietes, noraidsiet vai centsieties kdu prvrst. Vl jo vairk, neprtraukti padarot Tagadni par ldzekli sava mra sasniega nai nkotn, ar katrs satiktais vai tuvais cilvks bs tikai ds ldzeklis. Attiecbas un otrs cilvks tad biei ir svargs tikai sekundri, vai pat vispr nav sva rgs. Tad primrais ir tas, ko varat iegt no m attie cbm, vai nu tas btu kds materils labums, varas apzia, fiziska bauda vai kda cita ego apmierina nas forma. Es jums paskaidrou, k padoans var paldzt at tiecbu veidoan. Iesaistjuies strd vai kd konflik tsitucij ar partneri vai kdu citu tuvu cilvku, sciet novrot, cik oti cenaties aizsargties, kad jums uz brk, un sajtiet savas agresijas spku, kad uzbrkat otram cilvkam. Pavrojiet, k esat pieries saviem uzskatiem un viedokiem. Sajtiet mentli emocionlo eneriju aiz tieksmes pierdt savu taisnbu un padart otru par slikto. T ir ego prta enerija. To atzstot un sajtot k pilngi iespjamu, js padart to apzina ns apgaismotu. Kdu dienu strda vid js pki sapratsiet, ka jums ir izvle un js varat atteikties no savas reakcijas tikai lai pavrotu, kas notiks. Js padodaties. Es nedomju atteikanos no reakcijas, sakot: " N u labi, tev taisnba." Turklt darot to ar tdu izteik smi sej, kas vsta: " E s paceos pri m brnibm." T bs vienkri pretestbas prcelana cit lmen, kur vl aizvien valda ego prts, kas pieprasa sava prkuma

240

241

atzanu. Es runju par atbrvoanos no visa mentli emocionls enerijas lauka jsu iekien, kur cns par varu. Ego ir viltgs, tpc j u m s jbt rkrtgi modriem, pilnb jbt Tagadn un oti godgiem pret sevi, lai iz prastu, vai patiem esat atbrvojies no prta vam un identifikcijas ar mentlu pozciju. Ja pki sajtaties oti viegli, skaidri un esat miergs, tad t ir neprpro tama zme, ka esat pilnb padevies. Un tad pavrojiet, kas notiek ar otra cilvka mentlo pozciju, jo js vairs nedodat tai eneriju ar savu pretoanos. Kad identifi cans ar mentlm pozcijm ir izbeigta, skas pa tiesa saskarsme. Nu bet k lai nepretojas, saskaroties ar vardarbbu, agresiju un tamldzgm lietm? Nepretoans nenozm nedart neko. T nozm, ka "darbba" nenk no reakcijas. Atcerieties to dzio gudrbu, ko izmanto Austrumu cu mkslas nodar bbs: nepretojieties pretinieka spkam. Piekpieties, lai uzvartu. To zinot, "nek nedarana", atrodoties intensvas Ta gadnes stvokl, ir oti spcgs cilvku un situciju pr veidotjs un dziedintjs. Dao mcb ir tds termins wu wei, kas parasti tiek tulkots k "bezdarbg aktivi tte" vai "sdana klusi, neko nedarot". Senaj n to uzskatja par vienu no augstkajiem sasniegumiem vai tikumiem. Tas radikli atiras no bezdarbbas parastaj apzias stvokl, jeb, pareizk sakot, neap zinans stvokl, kas rodas no bailm, ktruma vai

neizlmbas. Paties "nek nedarana" norda uz iek ju nepretoanos un intensvu modrbu. No otras puses, ja ir nepiecieama darbba, js vairs nevada ierobeotais prts, bet js reajat uz situciju no apzinans apgaismots esbas stvoka. Tad prts ir brvs no jdzieniem, tai skait ar vardarbbas j dziena. Tpc kas gan var paredzt, ko js darsiet? Ego tic, ka spks ir rodams spj pretoties, tomr patiesb tiei pretoans noir js no Esambas. Vie ngi tur ir rodams patiess spks. Pretoans ir vjuma un baiu izpausme, kas maskjas k spks. Tas, ko ego redz k vjuma izpausmi, patiesb ir Esamba vis sav trb, stb un spk. Ko ego redz k spku, tas ir vjums. Tpc ego neprtraukti darbojas pretestbas rem un izspl nestas lomas lai apspiestu "v j u m u " , kas patiesb ir jsu spks. Kamr neesat padevies, neapzinta lomu splana veido lielko dau no cilvku mijiedarbbas. Padodo ties jums vairs nav nepiecieama aizsargsistma un maskas. Js kstat oti vienkrs, patiesi sts. "Tas ir bstami," saka ego. "Tevi spins. Tu ksi viegli ievai nojams." Ego, protams, nezina, ka, tikai atbrvojoties no pretestbas un kstot "ievainojamam", ir iespjams atklt savu patieso un btisko neievainojambu.

SLIMBU PRVRST APSKAIDRB Ja kds, nopietni saslimis, pilnb pieem savu stvokli un padodas slimbai, vai tad nepazd ar vlans atgt veselbu? Apemans pieveikt slimbu tau vairs nepastv, vai ne?

242

243

Padoans ir iekja eso pieemana bez jebkdiem iebildumiem. Ms runjam par jsu dzvi o mirkli; ne vis par apstkiem vai nosacjumiem jsu dzv, nevis par jsu dzves situciju. M s to jau esam apspriedui. Runjot par slimbm, ir t: slimba ir daa no jsu dzves situcijas. K tdai, tai ir gan pagtne, gan n kotne. Pagtne un nkotne veido neprtrauktu situci jas turpinanos, ja vien ar apzinans apgaismots esbas paldzbu netiek aktivizts atbrvojoais Tagad nes spks. K jau zint, aiz dadajiem apstkiem, kas veido laik pastvoo dzves situciju, ir kaut kas dzi ks, daudz btiskks jsu Dzve, pati Esamba bez galgaj Tagadn. T k Tagadn nav problmu, tad nav ar slimbu. Ticba etietei, ko kds attiecina uz jsu stvokli, liek im stvoklim saglabties, dod tam spku, un no slai cga ldzsvara zuduma tiek izveidota ietami blva realitte. Rodas ne tikai realitte un blvums, bet ar turpinans laik, kas agrk nemaz nepastvja. Kon centrjoties uz o mirkli un atturoties no t mentlas apzmogoanas, slimba tiek reducta uz vienu vai ne daudzm ts izpausmm: fiziskm spm, vjumu, ner tbm vai nespku. Ts ir tas, k a m js padodaties pareizjam mirklim. Js nepadodaties domai par "sli mbu". aujiet cieanm iegrst js pareizj mirkl, intensvas apzinans stvokl. Izmantojiet ts apskaid rbas ieganai. Padoans neprvr esoo, vismaz ne tiei. Pado ans prvr js pau. Kad esat prvrties pats, pr vras ar visa pasaule, jo pasaule ir tikai spoguattls. M s par to jau runjm.

Ja, paskatoties spogul, jums nepatiktu tas, ko ierau gt, btu diezgan nesaprtgi uzbrukt attlam. Tau tiei to js dart, nepieemot esoo. Ja uzbrkat savam spoguattlam, tas, protams, dodas pretuzbrukum. Ja pieemat tlu tdu, kds tas ir, ja kstat pret to drau dzgs, tas vienkri nespj jums kaitt. Td veid js maint pasauli. Ne jau slimba ir problma. Problma esat js kamr vien tiekat ego prta vadts. Bdams slims vai nevargs, nejtieties k izdarjis ko aplamu vai par kaut ko vaings. Nevainojiet dzvi, ka t ir pret jums netaisnga, un nevainojiet vis ar sevi. T ir pretestba. Ja js piemekljusi smaga slimba, izmantojiet to ap skaidrbas ieganai. Visu "slikto", kas atgads jsu dzv, izmantojiet apskaidrbas ieganai. Atemiet sli mbai laiku. Nepieiriet tai ne pagtni, ne nkotni. aujiet tai ienest js intensv pareizj bra apzi un tad pavrojiet, kas notiek. Kstiet par almii. Prvrtiet parastu metlu par zeltu, cieanas par apziu, nelaimi par apskaidrbu. Js patiem esat nopietni slims un jtaties dusmgs par to, ko nupat teicu? Tad t ir skaidra zme, ka sli mba ir kuvusi par dau no jsu " e s " apzias un ka obrd js aizstvat savu identitti tpat k aizstvat slimbu. Apstklim, kas ir apzmogots k "slimba", nav nekda sakara ar jsu patieso btbu.

244

245

KAD NOTIEK NELAIME Kas attiecas uz lielo, vl apzinans neapgaismoto cilvces dau, tikai kritisk, galj situcij t sps pr lauzt ego biezo aulu un piespiest to padoties, lai bei dzot atmostos. Galja situcija rodas, kad, notiekot kdai nelaimei vai radiklam apvrsumam, dziam zaudju m a m vai cieanm, visa jsu pasaule sast drumsls un tai vairs nav nekdas jgas. T ir sastapans ar nvi psiholoisku vai fizisku. Ego prts, s pasau les radtjs, sabrk. No vecs pasaules pelniem tad var rasties jauna pasaule. Protams, nav nekdas garantijas, ka tas tiem no tiks, tau iespja pastv vienmr. Dau cilvku pretes tba esoajam d situcij pat vl pastiprins, un tad tas kst par kritienu ell. Citi varbt padodas tikai daji, tau ar tas viess vios noteiktu dziumu un r mumu, kda agrk nav bijis. Ego aula ieplss, un td veid kaut nedaudz bs saredzams aiz prta esoais starojums un miers. Galjs situcijs ir notikui daudzi brnumi. Ir dzir dts par slepkavm, kas, gaidot nves soda izpild anu, pdjs savas dzves stunds nokuvui aiz sava ego un pieredzjui to dzio prieku un mieru, kas ro dams Esamb. Iekj pretestba situcijai viu iekien bija kuvusi tik intensva, ka t radjusi nepanesamas cieanas, un nav bijis nekdas iespjas paslpties vai kaut ko dart, lai no tm izvairtos; nav ldzjusi ar prta projict nkotnes vzija. Tpc vii bija spiesti pilnb pieemt nepieemamo. Vii bija spiesti pado ties. d veid vii spja sasniegt to augsto stvokli,

kas atnes pestanu, pilngu atbrvoanos no pagt nes. Protams, ka, atrodoties ierobeot situcij, nav iespjams radt telpu kram brnumam un pesta nai, ja vien neesat padevies. Tpc katru reizi, kad notiek nelaime vai kaut kas nopietni sares kad saslimstat, zaudjat spku, mju, bagtbu vai kdu socili noteiktu identitti, kad saraujat tuvas attiecbas, piedzvojat lielas cieanas vai aizsaul aiziet kds m cilvks, vai ar jums paam draud nve , tad apzinieties, ka ai situcijai ir ar otra puse un js esat tikai soli no kaut k neticama piln gas almiskas prveidoans no parast spju un cie anu metla par zeltu. o vienu soli sauc par padoanos. Es nesaku, ka ksiet laimgs d situcij. Js tds nebsiet. Tau spes un bailes vrtsies par iekju mieru un skaidrbu, kas nk no dziumu dziumiem no Nesaredzams btbas. Tas ir "Dieviais miers, kas iet pri cilvka sapraanai". Saldzinjum ar to, laime ir kaut kas diezgan virspusjs. Ldz ar o starojoo mieru pards ar izpratne nevis prta lmen, bet gan dzii jsu Esamb , ka esat nesagraujams un ne mirstgs. T nav vienkri ticba. T ir pilnga patie sba, k a m nav nepiecieami rji pierdjumi no kda sekundra avota.

CIEANAS PRVRST MIER Esmw lasjis par kdu stoicisma filozofu senaj Grieij, kur, uzzinjis, ka via dls ir gjis boj nelaimes gadjum, atbildjis: "Es zinju, ka vi nav nemirstgs." Vai t ir

246

247

padoanas? Ja ta, tad es to neveos. Ir daas situcijas, kuras padoans iet nedabiska un necilvcga. Atirtba no emocijm nav padoans. Tau ms nezinm, kds bija cilvka iekjais stvoklis, kad vi teica os vrdus. Das galjs situcijs vl aiz vien var bt neiespjami pieemt Tagadni. Tau vien mr ir iespja padoties. Pirm iespja atbrvoties no cieanm ir padoties katram pareizj bra realittes mirklim. Zinot, ka esoo nav iespjams padart par neesou jo tas jau eksist , js sakt " j " esoajam vai pieemat to, kas eksist. Tad js dart to, kas jums jdara un kas aj situcij ir nepiecieams. Pilnb pieemot notiekoo, js vairs neradt nekdas negcijas, nekdas cieanas un nekdu neapzinanos. Kad nepretojaties, js ap e m gaisma un vieglums, un js esat brvs no cm. Katru reizi, kad nespjat pieemt notiekoo, kad pa laiat garm o iespju vai nu tpc, ka neatradties pietiekami intensvi apzinans apgaismotaj Tagadn, lai neautu pardties ierastajiem un apzinans ne apgaismotajiem pretestbas modeiem; vai ar tpc, ka apstklis ir tik rkrtjs, ka iet absolti nepie emams, ikvien d reiz js radt kdu spju un cieanu formu. Var likties, ka cieanas ir izraisjusi situcija, tomr t tas nav tas noticis jsu pretest bas d. Padoans ir otr iespja. Ja nevarat pieemt r pus notiekoo, pieemiet to, kas atrodas iekpus. Ja nespjat pieemt rjos apstkus, pieemiet iekjos. Padodieties spm, izmisumam, bailm, vientulbai

vai jebkurai citai attiecgajai cieanu formai. Piedzvo jiet to bez mentlas apzmogoanas. Ieskaujiet to. Un tad pavrojiet, k padoans brnums dzis cieanas prvr dzi mier. T ir jsu "krust siana". aujiet tai kt par augmcelanos un debesbraukanu. Es nesaprotu, k ir iespjams padoties cieanm. K pats teict, cieanas ir nepadoans. K ir iespjams padoties tam, kam nepadodies? Uz brdi aizmirstiet par padoanos. Kad spes ir dzi as, visas runas par padoanos droi vien its veltgas un bezjdzgas tik un t. Kad spes ir dzias, jums, visti camk, bs spcga vlme no tm aizbgt, nevis pado ties. Js negribat just to, ko jtat. Kas gan vartu bt vl dabiskk? Tau aizbgt nav iespjams izejas nav. Bgt var dadi strdjot, lietojot alkoholu un narkotikas, dusmojoties, iztlojoties nkotni, apspieot sevi vai vl k citdk , tau tas neatbrvos js no spm. Cieanu intensitte nemazins, ja padart ts apzinans ne apgaismotas. Ja noliedzat emocionls spes, ar tm pie stins visas jsu domas un darbbas, k ar attiecbas. Js prraidt s spes k enerijas starojumu, un prjie to uztver instinktvi. Cilvki, kuri neuztur savu apziu modru, var pat sajust tieksmi jums uzbrukt vai kaut k spint, tpat ar js varat spint vius ar neapzintu savu spju projicanu. Js piesaistt un izpauat visu, kas atbilst jsu iekjam stvoklim. Ja nav atrodama izeja, vienmr ir ce, kas ved cauri. Tpc nenovrsieties no spm. Stjieties tm pret. Izjtiet ts pilnb. Izjtiet ts nedomjiet par tm.

248

249

Izpaudiet ts, ja nepiecieams, tau neveidojiet prt no tm scenriju. Vrsiet visu savu uzmanbu uz izj tm, nevis pievrsieties kdam cilvkam, notikumam vai situcijai, kas ietami ts izraisjui. Neaujiet pr tam izmantot spes, lai veidotu no tm upura identitti. Sevis loana un savu bdu ststana citiem cieanas nemazina. T k no savm izjtm aizbgt nav iesp jams, vieng iespja, k mainties, ir iedziinties tajs, citdi, viss paliks pa vecam. Tpc veltiet pilngu uz manbu tam, ko jtat, un necentieties to mentli apz mogot. Iedziinoties savs izjts, esiet rkrtgi modrs. Skum ts var ist k kaut kas tums un biedjos; kad pards tieksme bgt projm, novrojiet to, tomr nerkojieties. Turpiniet koncentrt savu uzmanbu uz s pm, turpiniet izjust skumjas, bailes, ausmas, vientulbu un tamldzgi. Turpiniet bt modrs, palieciet pareizj mirkl ar visu savu Esambu, ar katru sava ermea nu. T darot, js ienessiet gaismu aj tums. T ir jsu apzias gaisma. aj stadij jums vairs nav juztraucas par padoa nos. Tas jau ir noticis. K? Pilnga uzmanbas veltana ir ar pilnga pieemana t ir padoans. Pievr oties kaut kam vis pilnb, tiek izmantots Tagadnes spks, kas patiesb ir jsu esbas spks. Neviens pa slpies pretestbas gabali nespj taj izdzvot. Tagadne atem laiku. Bez laika nevar pastvt ne cieanas, ne negativitte. Cieanu pieemana ir ceojums nv. Saskarans ar dzim spm, auana tm bt un to novroana ir apzinta doans nv. di "nomirui", js saprotat, ka nves nav un ne no k nav jbaids. Mirst tikai ego.

Iedomjieties saules staru, kas ir aizmirsis, ka pats ir neirama saules sastvdaa, un maldina sevi, dom jot, ka ir nepiecieams cnties par savu pastvanu un radt, un pieerties kdai citai identittei nevis sau lei. Vai o maldu prtraukana nebtu rkrtgi atbr vojoa? Js gribat vieglu nvi? Js vlaties aiziet bez spm, bez agonijas? Tad mirstiet katr pagtnes brd un au jiet apzias gaismai izgaisint smago, pie laika piesais tto "es", ko uzskatt par sevi pau.

S
KRUSTA CE Daudzi cilvki apliecina, ka Dievu ir atradui dzis ciea ns; kristieiem ir termins "krusta ce", kas acmredzot nozm to pau. Tiei par to ms ar runjam. Taisnbu sakot, ie cilvki nav atradui Dievu savs cieans, jo cieanas norda uz pretestbu. Vii ir atra dui Dievu padodoties, ar pilngu eso pieemanu, uz ko tos piespieduas spcgas cieanas. Kaut kd lmen vii acmredzot saprata, ka viu spes ir pau radtas. K gan padoanos var pieldzint Dieva atraanai?

250

251

T k pretoans ir prta darbba, tad atbrvoans no pretestbas, proti, padoans izbeidz kalpoanu pr tam krpniekam, kas izliekas par jums, im mkslga j a m Dievam. Vrtana un negativitte zd. Esambas valstba, ko iepriek aizsedzis prts, tad atveras. Pk i jsu iekien rodas liels klusums, neiedomjama miera sajta. Un aj mier mt liels prieks. Savukrt priek ir mlestba. Un pa kodol svtais un ne izmrojamais. Tas, kas nav vrd nosaucams. Es to neuzskatu par Dieva atraanu, jo k gan var at rast to, kas nekad nav pazudis, kas ir jsu pau dzve? Vrds " D i e v s " ir ierobeots ne tikai tpc, ka tksto iem gadu ticis kdaini lietots un prprasts, bet ar t pc, ka netiei norda uz kdu citu realitti, nevis uz jums. Dievs ir pati Esamba, nevis eksistence. eit nevar bt nekdu subjekta-objekta attiecbu, nekdas duali ttes, nekda "es un Dievs". Dievi apzia ir visda biskk no vism. Apbrnojams un neizprotams fakts ir nevis tas, ka js varat skt apzinties Dievu, bet gan tas, ka to neapzinties. Jsu piemintais krusta ce ir sens veids, k iegt apskaidrbu, un ldz im ir bijis ar viengais. Tau ne noraidiet to un nenovrtjiet par z e m u t efektivitti. Tas vl aizvien ir efektvs. Krusta ce ir pilngas prmaias. Tas nozm, ka vissliktkais jsu dzv, jsu krusts, kst par labko, kas jelkad ir noticis, piespieot js padoties, "iet nv", kt par neko, kt par Dievu jo ar Dievs ir nekas. obrd vairumam cilvku krusta ce ir viengais veids, k iegt apskaidrbu. Vii atmodsies tikai ar cieanu paldzbu, tpc apskaidrbu k kolektvu

pardbu iepriek vsts lieli, satraucoi notikumi. Sis process notiek pc universla likuma, kas nosaka apzi as izaugsmi un darbbas principus, tpc dai gai rei jau ir vstjui par t atnkanu. Tas ir aprakstts, piemram, Atklsmes grmat vai Apokalips, kaut ar ietverts neskaidros un dareiz pavisam nesaprota mos simbolos. Dievs nav licis cilvkiem ciest cilvki pai ir radjui cieanas gan sev, gan citiem. Ar no teiktu aizsardzbas ldzeku paldzbu ar Zeme, kas ir dzvs, saprtgs organisms, cenas sevi pasargt no strauj cilvku vjprta uzbrukuma. Tomr tagad jau kst vairk to cilvku, kuru ap zia ir pietiekami attstjusies, lai tie nevltos vairs ciest un dotos ce uz apskaidrbu. Js varat bt viens no tiem. Apskaidrba ar cieanu paldzbu krusta ce nozm tikt ar varu piespiestam nokt debesu valstb. Js beidzot padodaties, jo vairs nespjat izturt savas spes, tau ir iespjams atbrvoties no spm jau ilgi pirms dm cieanm. Apzinti izvlties apskaidrbu nozm atbrvoties no pieerans pagtnei un nkot nei un padart Tagadni par savas dzves galveno cen tru. Tas nozm izvli atrasties pareizj brd, nevis laik. Tas nozm teikt " j " esoajam. Tad jums vairs nav vajadzgas spes. K js domjat cik daudz laika vl vajadzs, ldz varsiet teikt: " E s vairs neradu jau nas spes, es vairs neradu jaunas cieanas." Cik daudz spju vl bs nepiecieams, lai js sptu izvlties? Ja domjat, ka tam nepiecieams vairk laika, tad to ar dabsiet, bet piedzvosiet ar vairk spju. Laiks un spes ir neirami.

252

253

IESPJA IZVLTIES Kas notiks ar cilvkiem, kas acmredzot grib ciest? Man ir draudzene, kuras partneris viu fiziski aizskar, un vias iepriekjs attiecbas bija ldzgas. Kpc via izvlas dus vrieus un kpc atsaks atbrvoties no s situcijas tagad? Kpc tik daudzi cilvki tomr izvlas spes? Es zinu, ka vrds izvlties msdiens ir oti iecients termins, tau aj kontekst tas nav sti piemrots. Tas liek domt, ka cilvks ir "izvljies" disfunkcionlas attiecbas vai jebkuru citu negatvu situciju sav dzv. Izvle norda uz apzinanos augstas pakpes ap zinanos. Bez ts izvle nav iespjama. Izvle rodas taj brd, kad atbrvojaties no prta vam un t no teiktajiem modeiem kad nokstat Tagadn. Ldz punkta sasnieganai, gargos terminos runjot, ap zia nav modra. Tas nozm, ka esat spiests domt, just un darboties noteikt veid saska ar prta nosa cjumiem. Tpc Jzus teica: "Piedodiet tiem, jo tie ne zina, ko tie dara." Tam nav nekda sakara ar saprtu visprpieemtaj pasaulgaj nozm. Esmu saticis dau dzus oti intelientus un izgltotus cilvkus, kas ir bi jui pilnb identificjuies ar savu prtu. Patiesb, ja mentl attstba un palielintais zinanu daudzums netiek ldzsvaroti ar attiecgu apzias izaugsmi, iespja piedzvot nelaimes un cieanas ir oti liela. Jsu draudzene ir iestrgui attiecbs ar partneri, kas dara viai pri, un ne jau pirmoreiz. Kpc? Tpc, ka neizvlas. Prts, kdu to nosaka pagtne, vienmr mekl atjaunoanos taj, ko pazst un prot. Pat tad, ja

tas ir spgi, tas tomr ir kaut kas pazstams. Prts vien mr pieeras pazstamajam. Nepazstamais ir bstams, jo pr to nav kontroles. Tiei tpc prtam nepatk ap zinties pareizjo mirkli. Pareizj bra apzinans rada ne tikai prrvumu prta plsm, bet ar pagt nes un nkotnes neprtrauktb. Nekas patiesi jauns un rados nevar ienkt aj pasaul, ja nu viengi caur o plaisu brvo, bezgalgo iespju telpu. T p c jsu draudzene, identificjoties ar savu prtu, varbt no jauna rada pagtn apgtu modeli, kur intimitte un aizvainojums ir nesaraujami saistti. Prmaius varbt tiek izsplts ar brnb apgts prta modelis, saska ar kuru via ir nevrtga un sodma. Iespjams, ka sieviete savas dzves lielko dau iz dzvo ar spju ermeni, kas vienmr mekl arvien jau nas spes, no k baroties. Vias partnerim ir paam savi neapzinans modei, kas papildina vijos. Pro tams, situcija ir egocentriska, tau kas ir is " e s " , kur to radjis? Mentli emocionls pagtnes modelis, nekas vairk. Kpc izveidot no t apziu par sevi? Sakot draudzenei, ka via ir izvljusies apstkus vai situ ciju, js veicint savas draudzenes identificanos ar prtu. Tau vai tad prta modelis ir via pati? Vai tas ir vias " e s " ? Vai vias paties btba ir iegstama pagtn? Pardiet savai draudzenei k kt par vro joo Tagadni aiz d o m m un emocijm. Paststiet viai par spju ermeni un k no t atbrvoties. Iemciet vi ai iekj ermea apzinans mkslu. Attlojiet Ta gadnes nozmi. Taj brd, kad via sps ieiet Tagadn un td veid salauzt savu nosacto pagtni, viai bs izvle.

254

255

Neviens neizvlas prta darbbas traucjumus, kon fliktus un spes. Neviens neizvlas vjprtu. Tas pastv, jo cilvk nav pietiekami daudz Tagadnes, lai izncintu pagtni, nav pietiekami daudz gaismas, lai izkliedtu tumsu. Js neesat pilnb eit. Js neesat vl sti pamo duies, un tikmr nosactais prts valda pr jsu dzvi. Ldzgi ir tad, ja esat viens no tiem daudzajiem cil vkiem, kam ir nesaskaas ar saviem veckiem. Ja vl aizvien nesat sev aizvainojumu par kdu viu rcbu, tad joprojm ticat tam, ka viiem bija izvle ka vii varja rkoties citdi. Vienmr izskats, ka cilvkiem ir bijusi izvle, tau t ir tikai ilzija. Kamr prts ar t nosactajiem modeiem valda pr jsu dzvi kamr js esat prts , kda gan jums ir izvle? Nekda. Jsu patiesb nemaz nav. Stvoklis, kad esat identificju ies ar prtu, ir rkrtgi disfunkcionls. Tas ir vjprta paveids. Gandrz katrs cilvks cie no s slimbas, ati ras tikai intensittes pakpe. Taj brd, kad to saprotat, aizvainojums vairs nepastv. K gan var apvainoties par kda slimbu? Vieng piemrot atbildes reakcija ir ldzjtba.

Tas, ko js teict par izvli, acmredzot var tikt attiecints ar uz piedoanu. Apziai ir jbt pilnb modrai un ir jpa dodas, pirms iespjams piedot. Vrds "piedoana" k termins ir ticis lietots 2000 ga dus, tau lielk daa cilvku vl aizvien nesaprot t nozmi. Nav iespjams patiesi piedot sev vai citiem, ka mr apziu par savu " e s " iegstat no pagtnes. Viengi saskaroties ar Tagadnes spku, kas ir jsu paa spks, ir iespjama patiesa piedoana. Tas padara pagtni bez spcgu, un js dzii apzinties, ka nekas no jsu dart vai jums nodart nav spjis pat vismazkaj mr aiz skart jsu patieso, starojoo btbu. Visi priekstati par piedoanu tad kst nevajadzgi. Un k lai es noklustu ldz dai apzias pakpei? Padodoties esoajam un pilnb atrodoties Tagadn, pagtnei vairs nav nekdas varas. Jums t vairs nav vajadzga. Atslga ir esba. Atslga ir Tagadne. Un k es zinu, ka esmu padevies?

Ttad tas nozm, ka neviens nav atbildgs par to, ko dara? Man nepatk da doma. Bdams prta vadts, kaut ar jums nav izvles, js vl aizvien cietsiet no neapzinans sekm un rad sies vl lielkas cieanas. Js nessiet sev baiu, kon fliktu, problmu un spju nastu. Radts cieanas galu gal piespieds js iziet no apzinans neapgaismot stvoka. Kad vairs nebs vajadzbas uzdot du jautjumu.

256

PASKAIDROJUMI

1. A. Koestler, The Gost in the Machine, (Arkana, London, 1989), p. 180. 2. Z. Brzezinski, The Grand Faure (Charles Scribner's Sons, New York, 1989), pp. 2 3 9 4 0 . 3. A Course in Miracles, (Foundation for Inner Peace, 1990), Introduction 4. R. L. Sivard, 1996), p. 7. World Military and Social Expenditures

1996,16th Edition, VVorld Priorities, VVashington D. C,

Ekharts Tolle Tagadnes spks Cevedis uz gargu apskaidrbu

Apgds "ATNA", reistrcijas apliecba nr. 000330181, Blaumaa iel 16/18-2a, Rga, LV-1011, e-pasts: atena@atena.lv www.atena.lv Iespiests un iesiets tipogrfij a/s "Preses nams", poligrfijas grupa Ja sta