AKTUALITTES

Piektdiena, 10. augusts, 2012

Tre Pasaules latgalieu

Rzekn no 3. ldz 10. augustam notiek Treais Pasaules latgalieu saiets, pulcinot latgalieus no vism Latvijas un pasaules malm un oreiz ar no Sibrijas. Daudzi notikumi pdjos gadu desmitos izmainjui tautas dzvi, un ne vienmr uz labu, td saieta laik ms rosinsim valdbas prstvjus domt par saviem iedzvotjiem, it pai par cilvkiem Latgal. Vistrkajos tempos ir jsekm cilvku dzves lmea uzlaboana eit, uz vietas, lai nerastos vajadzba aizbraukt. Ttad ir oti vrtgs ds sapurinanas veids k konference un paskumi ap to. Tre Pasaules latgalieu saieta paskumu klsts ir visai plas, kas attiecgi prasa ar lielus izdevumus. Lielko izdevumu dau sedz Rzeknes pilstas dome, maksimli atbalstot saieta laik plnotos paskumus. paststja paskuma galvenais organizators, Rzeknes Latgalieu kultras biedrbas valdes prieksdtjs Pteris Keis. Saiets sks ar sirsngu paskumu Latgales kultrvstures muzej Rzekn, kur Dzigas lustgo dziesmu pavadjum tika atkltas izstdes Pasaules latgalieu mksla no LKM krjuma un Latgales dvseles tulkam Mielim Bukam 100 (kas bija LKM, Latvijas Nacionls bibliotkas un Balvu Centrls bibliotkas kopdarbs), k ar via grmatas Latgau atmda atkrtot izdevuma atvranas svtki. Vietj piedv ielkoties citos paskumiem.

Latvijas latgalieu tikans ar 14 Sibrijas latgalieiem

Dvains satraukums, patriotisma un latgalisks vienotbas noskaa, vlme trk redzt un dzirdt... das sajtas prma, ejot uz Latgales Kultrvstures muzeju, ts vl vairk pastiprinja skvr ar baltu drnu prkltais, savu atklanu gaidjuais, piemineklis Antonam Kkojam... Bet muzej rosjs dadu paaudu latgaliei, mekljot telpu, kur pulcjs visi, kuri vljs ieklausties un iepazties ar 14 cilvkiem, kas uz Treo Pasaules latgalieu saietu bija mrojui ceu no tls Sibrijas.

Somu kinoreisora Teuvo Tulio filmas Rzeknes bibliotkai

6. august notika Latgales izcelsmes somu kinoreisora Teuvo Tulio (Teodora Antonija Tugaja, 23.08.1912. 08.06.2000.) 100. gadskrtai velttie paskumi: piemias koku stdana Kultras darbiniekiem velttaj park Strlnieku iel 1c, Rzekn, tikans ar keramii Leonardu Vinceviu; brauciens pa Teuvo Tulio piemias vietm: dzimts mjas piemias akmens un krucifikss Ilzeskalna pagast, Solonku kapos, kur atdusas Teodora vecvecki, Nautrnu vidusskolas muzeja telpas apmekljums, notika ar piemias dievkalpojums Nautrnu Romas katou baznc Rogovk. Bet vakar Rzeknes pilstas domes zl notika Teuvo Tulio filmu kolekcijas un viam velttu grmatu dvinjuma svinga nodoana Rzeknes Centrlajai bibliotkai. Dvinjumu pasniedza Latvijas Nacionls bibliotkas Atbalsta biedrbas valdes prstvis. Noslgum tika demonstrta Tulio filma Mlestbas krust, kura bija somu valod, bet ar subtitriem angu valod, tau tas netraucja interesentiem to uztvert un saprast. Ar LNB Atbalsta biedrbas starpniecbu ziedots 12 Tulio filmas turpmk jebkur vars noskatties Rzeknes Centrlaj bibliotk. Pateicoties ziedotjam, du filmu kolekciju un grmatas samis ar Rgas Kino muzejs un Latvijas Nacionl bibliotka.

Par un ap latgalieu grmatm

Leons Bojrs nordja uz nepiecieambu turties kop, ja nepiecieams, bt ar zobiem pardt sevi, aizstvt, nevis slgt latgaliskaj pieticb. Jsaglab pagtnes bagtbas, vrtbas, jo jaunieiem esot citda attieksme pret to. Sibrijas latgalietis Anatolijs Ugainovs, kura saknes ir Varaknu pus, paststja, ka jau 10 gadus pazst Lidiju Leikumu un ir pateicgs visiem, kas gdja, lai latgalieu grmatas nonktu ar pie viiem. Pteris Locis nca klaj ar iniciatvu Daugavpil bvt pieminekli paju sabiedrbas Latgau izdevnceiba vadtjam Vladislavam Locim, kuram ogad ar aprittu 100 gadi. I. Salcevia, ststot par nupat vias iznkuo grmatu par Jni Kldzju, atklja daudz interesantu faktu, piemram, to, ka rakstniekam latgaliski bijui vien 56 ststi, viss prjais ir rakstts latvieu literraj valod, bet is Latgales dls vienalga uzskatms par stu latgalieti. Tpat via nordja, ka uz nupat Kantiniekos atklt piemineka uzraksts debeu puse nav pareizs tda vrdu savienojuma nav Kldzja darbos, tas ir latgaliski latvisks. Ir smagi raksturot noskau, kas valdja telp, t drzk ita k apzia, ka nemaz tik labi neiet nedz latgalieiem, nedz msu literatrai un valodai un ir oti daudz risinmu jautjumu, un tpc viet ita J. Viuma pusjokojot teiktais gona runt, jt dareit. Tas reiz bija ar mudinjums doties uz turpat novada domes k rkoto latgalieu rakstnieku un dzejnieku grmatu atvranas svtkiem un pau lasjumiem, kuros pulcjs Anna Rancne, Ilona Salcevia, Juos Ryuns, Valentins Lukaevis, Ilze Sperga, Raibs Sus, Lga Rundne un daudzi citi autori un interesenti.

Profesore Lidija Leikuma (no kreiss) kop ar skolotju Annu Timoti, kura paststja par 110 gadus veco ciemu Dvinku

Rzeknes Latgalieu kultras biedrbas un ts valdes prieksdtjs Pteris Keis (no kreiss) uzms saieta organizatoriskos pienkumus. Finansili to atbalstja ar Latgales pavaldbas, bet jo pai Rzeknes pilstas dome, kas caur Mazo kultras projektu konkursu vienmr cenas atbalstt grmatizdevja Ja Elka (no labs) neizskstoo darbbu

Konferences koordinatore Rzeknes Augstskolas asocit profesore Ilga uplinska ststa par Ontona Slina grmatu Labi, ka labi

7. august Rzeknes novada domes telps pulcjs ap 40 latgalieu grmatu draugu, izmantojot iespju ne tikai iegdties jaunkos druktos un ieskaotos darbus latgaliski un par Latgali, bet ar satikties ar msdienu Latgales intelienci un vrtbu kopjiem: Jni Elksni, Pteri Keiu, profesori Lidiju Leikumu, Rzeknes Augstskolas asocito profesori Ilgu uplinsku, literatrzintnieci Ilonu Salceviu, Baltinavas vidusskolas direktoru Imantu Slinu, Saeimas deputtu Juri Viumu, k ar savas dzimtas ptnieci Veroniku Grini, dzejnieku Valentnu Lukaeviu, grmatu autoriem un ar Sibrijas latgalieiem. P. Keis atklja tikanos, pauot gandarjumu par otro saieta dienu un to, ka saieta ietvaros notikuajos T. Tulio atceres paskumos visiem izdevies atvrt pa kdai jaunai zinanu un iespaidu lappusei. Izskanja ar uzslava Nautrnu vidusskolai par to, ka t ir viena no retajm skolm, kurs tik daudz vietas atvlts muzejam, kur 6. august bijusi iespja pabt. Bet 7. augusts bija grmatu un to raksttju diena, un k laba zme esot bijusi interesentu rindas pie grmatu un kompaktdisku galdiem. J. Elksnis sav uzrun atgdinja, ka izdevniecba darbojas jau 22 gadus, izdots ap 440 nosaukumu grmatu, ka no darbbas pirmajos gados valdbas atvltajiem 10 tkstoiem tagad netiek pieirts praktiski nekds atbalsts. 2

Latgalieu dzejas, prozas un dramaturijas svtki

Otrdienas vakar Rzeknes kultras nam pilstas iedzvotji un viesi varja izbaudt Rzeknes tautas tetra reisores Mras Zaaiskalns, komponistes Ilonas Rupaines un scenogrfes Inras Apeles latgalieu dzejas potiski muziklo interpretciju izrd Pist nikod napalk tymss. Jatzst, Tautas tetra aktieru I. Graudias, A. Graudias, I. Apeles, V. Dikules, O. Lustika, K. Radia, K. Baloa, J. Meinska un vru kora Graidi dziedtju sasple bija patiem izdevusies. Interesants un negaidts bija reisores ironiskais skatjums uz ietami lirisk noska raksttajiem tekstiem, dadu dzejou un fragmentu organisks apvienojums vienot veselum. Aktieru paties iejuans loms, atraktivitte, izteiksmg mmika un estu valoda darja izrdi dinamisku, neaujot skattju pilnajai zlei atspringt ne uz brdi. Pist nikod napalk tymss par t, ka ite ir taids lobs tetris, atzina Latgalieu kultras biedrbas valdes prieksdtjs Pteris Keis, un atliek vien viam piekrist. Izrd izmantoti V. Lukaevia, A. Rancnes, J. Ryuna, I. Spergas, O. Slina, V. Dzrvinka, P. Zalnes, L. Lpdruvtes, J. Skrivas-everes, I. ekses, I. Ratinkas, B. Zveigules un Karonhisakes dzejoi un to fragmenti.
(aj paskum kltbija Jana Skriva-evere.)

Tikans atvrtbas un latgaliskuma noti iezmja Latvijas Universittes profesore, 10 reizes ekspedcijs aj apgabal bijus Lidija Leikuma, kura informja, ka 10. jlija konferenc plai tiks ststts par to, k tapa ekspedcijas, k tika meklti latgaliei un viu saknes Sibrij. Bet tikans ir iespja redzt dzvu skaistumu cilvkus, kuri, k nu kur prot un spj, bet god senu valodu un dzimteni. Via nordja, ka mums patk rietumnieciskais spoums, bet Austrumi ir ne mazk bagti un spjui savas vrtbas saglabt cauri laikmetiem un paaudzm. T nu sank, ka uz Rzekni bija atbraukui prsvar izceojuo latgalieu pctei, vii visi latgalieu valodu iepazinui un mantojui no saviem vecveckiem, veckiem un bijui ar to tie saskarsm aptuveni ldz skolas laikam. Palaik ar latgalisko saistt darbba norisinoties prsvar latvieu un latgalieu biedrbs, tau vii apgalvo, ka latgaliski visu saprotot. Dau atbraukuo vecvecki pat esot dzimui Sibrij. T ka saku skstumu un spju saglabt latgalisko, ja ne valodu, tad dzirksti, var tikai apbrnot... Iepazt savu senu dzimteni ierads: Anatolijs Ugainovs, Gaina Bahtireva, Marija Golubkova, Anna Timoti, Marija Viktorenko, Antoina Gulbis, Valentna Umetbajeva, ina Nosireva, Nataja ibirjaka, Tatjana Tilievskaja, Aleksandra Dubiina, Anatolijs Lomans, Anna ernieva, Jeena Barsukova. Ainskas latgalieu biedrbas vadtjs Anatolijs Ugainovs paststja, ka viu biedrba darbojas jau 6 gadus un tei vairs narpoj, bet turs iz kjom. Ts mris ir turt kop visus apkrtnes latgalieus, uzemt viesus no Latvijas, svint latviskos svtkus. Vi ar paststja, ka padomju gados Sibrij viesojies Ontons Slins, bet viam neizdevs sastapt tur latgalieus, tpc vi pateics ekspedciju dalbniekiem un tiem, kas uztur o saikni joprojm. Prjie viesi prsvar ststja par savm imenm, par to, ko atceras vai ir dzirdjui par savu senu likteiem. Ststja latgaliski, vien reizumis (kautrjoties un atvainojoties!) paspruka kds vrds krievu valod, bet ar tajos varja klausties ar visdziko cieu un pietti, jo teiktaj bija jtams lepnums par iespju justies piedergiem latgalieiem. Ts pris sievietes, kuras izteics krieviski, atvainojs par to, bet teica vissiltkos vrdus un daljs atmis... Dzeivsim i lobsim mli, teica Anatolija kungs, pateicoties par Sibrij rkotajm valodas apmcbm, kas vuas btiski uzlabot runtprasmes. Savu ststjumu, kur tik dabiski juts vrdi jt (braukt), radejs (piedzimu), saprti (saprot), msu viesi-tautiei papildinja ar jauku dziesmu Auga, auga, lpea, kur skanja vrdi, ka mums nevajag ne garu, ne su vrdu, jo Mra sauce. Viena dziesma bija senu aizvest no Latgales un tagad urp atgriezusies, to Valentna Umetbajeva mantojusi no savas mtes. Vl viena dziesma bija ce uz Latgali sacerta, t skanja lgi, bet ldz klaustjiem va nonkt galvenajai domai sadzvojot ar Sibrijas pieticgo un skarbo dabu, vii k spdami sarg savu senu mantojumu... Prdomta bija ar dzejisk uzstans, kad katrs no viiem lasja sirsngas dzejas rindas latgaliski. Pateicbas vrdi oreiz bija vairk nek viet. Sibriei teica paldies par viiem dvto iespju atbraukt, piedalties, baudt. Valentna Umetbajeva paststja, ka Sibrij dzvojot aptuveni 137 tautbu cilvki un divreiz gad tiek izdots

Piektdiena, 10. augusts, 2012

AKTUALITTES

saieta notikumu spogul

urnls Etno pasaule ( ), kura jaunkaj numur ir rakstts ar par latgalieiem. Via o urnlu uzdvinja Lidijai Leikumai. Paskuma beigs 14 tlajiem viesiem tika pasniegtas dvanas, bet Anatolijs Ugainovs sama ar Latvijas valsts aizsardzbas fonda Lplsis apbalvojumu par ieguldjumu latgaliskuma stiprinan Sibrij. Vl tika godinti 8 Valentna Umetbajeva ststa par latgaliei, kuri ldzdarbojs Sibrij iznkoo urnlu Etno gan saieta noris, gan Lat- pasaule gales vrtbu spodrinan pagastu, pilstu, novada un valsts mrog: Inra Pleikne, Inra Jaudzema, Lidija Leikuma, Ruta Cibule, Lvija Plavinska, Skaidrte Baltace, Pteris Keis un Ilga uplinska. Paskumu ievadja un nosldza Dagdas un Andrupenes Sovvanki ar dziesmm, kas iegtas ekspedciju laik. Tpat zl varja apskatt mini izstdi ar viesu atvestajiem Sibrijas mirkiem fotogrfijm, dam grmatm, koka karotm, emmi un suvenriem, adjumiem un likt uz zoba stus ciedru riekstus. Raksta nobeigum visiedergkie iet pau Sibrijas latgalieu emocijas un vrdi. oti aizkustinja Anatolija Lomana asarm acs teiktais, ka viam ir oti l, ka vi iepazinis Latgali un urp atbraucis tikai tagad. Ar citi viu sirsngie izteicieni: par to, ka uz savu senu dzimteni braukui ar lielko prieku, ka ir sajsm par redzto, izjusto un ka vii atvedui lielu paklonu sveicienus savai zemei no visiem Sibrij palikuajiem latgalieiem. Un nobeigum dai vrdi sirdij: Ni vnas mtes, ni vna tva, vna liktia, vnas tautas. Ms ilgi atcersimies visu redzto un dzirdto un ststsim par to citiem. , . Ms obrd esam pilst Latgales sird, bet pc atgrieans Sibrij Latgale bs msu sird.

Rzekn atklts piemineklis Latgalietim Antonam Kkojam

8. august visu dienu Rzekn nerima vj, kas uz laiciu pat prvrts vtr, acmredzot t vloties trk atsegt izcil Latgales dzejnieka, rakstnieka, mkslinieka, keramia, scenogrfa, aktiera, reisora Antona Kkoja laipni smaidgo kompozicionlo skulptru. T it k visus aicina apstties patrzt, atpsties uz solia, bet nobruts portfeltis droi vien glab visai Latgalei nozmgo darbu liecbas un vl msu tautai nepiecieamos domu manuskriptus... Bet tiei uz skulptras atklanas laiku vj bija izdzenjis visus mkous, lai autu saulei pilnb izgaismot rzeknietes Svetlanas Skakovas sajtu, domu un roku izloloto pieminekli, kas tapa vairk nek divus gadus (kop ieceres raans laika) un pavisam nesen uz Rzekni mroja ceu no Sanktpterburgas rados darbncas itejnij dvor. T izgatavoana maksja ap 40 tkstous latu, lielu dau no tiem piera Rzeknes pilstas dome.

Antona Kkoja meita Terze, dls Vinsents un mazbrni pieskandinja Rzeknes centru ar dziesmu Dzejnieka dvsele

Latvijas valsts aizsardzbas fonda Lplsis apbalvojums tiek pasniegts Nautrnu pagasta prvaldes vadtjai Lvijai Plavinskai

Zinanai. Pamat XIX gs. 90. gados, ar vl XX gs. skum Stolipina agrrs reformas laik aptuveni prdesmit tkstoi latgalieu (skaitot kop ar latvieiem vai poiem) no Ludzas, Rzeknes, Daugavpils apkaimes devs uz tlo Sibriju, kur bija daudz brvas zemes. Latgaliei devs ar strdt Transsibrijas maistrles celtniecbas darbos (18901893), daa palika tur ar pc lguma saistbu beiganas un palika uz pastvgu dzvi. Iekrtoja tur vienstas, ska nodarboties ar lauksaimniecbu un dzvoja, ja ar ne prbagti, tad prtikuu dzvi. Otrs izceoanas vilnis uz Sibriju sks 1915. gad, kad no visiem Latvijas novadiem latviei devs bgu gaits. Treais vairs nebija labprtgas izceoanas, bet 1941. un 1949. gada deportciju vilnis, kas daudzus piespiedu krt aizveda uz Sibriju. Anatolijs Ugainovs paststja, ka Sibrij uz dzvi prsvar palikui tiei izceotji, tie, kuri bga no kara vai bija izstti, cents atgriezties dzimten. L. Leikuma paststja, ka Krievij nebija nekds noslpums , Sibrijas latgaliei nebija aizmirsti, jo ekspedcijs jau 1994. gad devs Sanktpterburgas zintnieks Aleksejs Andronovs, bet latvieu pirm ekspedcija 2004. gad, o gadu laik Sibrij ir pabijui aptuveni 30 latgaliei, kuri ciena savu valodu un tautu. Turp aizceojuie brvi varja dot nosaukumus tapum sdm, un t Sibrij rads Kreslavka, Bukmuia, su brdi bijusi Aglona, Dagdys neica, Krasnojarskas apgabal bija pat 3 Mainovkas. Un, k atzina profesore, tad, redzot tos nosaukumus tur, kjas palk kai nu vates un nevar saprast, kdas sajtas prem... Viena prstve bija ieradusies no Mihailovkas, kur tika izstts un nomiris Francis Kemps. Viena no sdm Dvinka nesen nosvinjusi savu 110 dzimanas dienu un par ts tapanu un tagadni prezentciju bija sagatavojusi skolotja Anna Timoti. Via piebilda, ka reti kura sda varot lepoties ar tik ilgu mu.

Paskuma sto noskau laikam gan neizdosies atklt vrdos, t bija tur ap apsegto un atsegto skulptru: pilnb latgaliskaj valodas skanjum; Antona Kkoja balss ieraksta atskaojum; lieliskaj divu jaunieu izspltaj ain par mlestbas spku; katr tik prdomtaj paskuma scenrija vrd un citt; Antona Kkoja meitas Terzes, dla Vinsenta un mazbrnu dziesm Dzejnieka dvsele ar A. Kkoja vrdiem; Rogovkas folkloras kopas un Ludzas popgrupas Cielavia brnu balss; Antona Kkoja Rogovkas kaimiu kuplaj skait... s sajtas apskva visus vairk nek 300 kltesoos, kuri urp bija nkui ne jau tpc, ka jiet, bet acm redzami tpc, ka gribjs aiziet un paust cieu cilvkam, kur piederja Mras zemei, kur nesa to sav sird un latgaliea dvseles spku prata atklt sav dzej, glezns un vis, kam pieskrs ar savu radoo prtu. Piemineklim svtbu deva V.E. bskaps Jnis Bulis, uzsverot: Mes vysi vuicoms nu prkjom paaudzem, i Ontons myusim ir devis ti daudz i tik daaids jms. Myusu vysu dzeives sastv nu lelu i mozu pnkumu apzineigas pideionas, i Ontrons Kkojs zdja sovu dzeivi sovai tautai, sovai zemei. Idejas un ar skulptras autore Svetlana Skakova, uzrunjot kltbijuos, teica: Dvinu jums visiem Latgales sirdi. Antons, lai ar pazinu viu tikai mazliet, mani iedvesmoja, ar savu gara spku vi man paldzja materializt ideju, pardt jums, latgalieiem, kur ir jsu spks. Bsim patiesi, nemelosim, netlosim, bsim tdi, kdi esam, dabas brni. Vienosim un pacelsim Latgali plecu pie pleca, kop! Via ar pateics visiem par atbalstu katram, kur kaut kd veid ldzdarbojs skulptras tapan: ldzcilvkiem, dzejniekiem, oferiem, uzmjiem utt. Svetlana Sanktpterburg pavadja ilgu laiku, piestrdjot pie niansm, lai piemia par o cilvku paliktu uz gadsimtiem. Via cents pamatgi izptt ne tikai sava varoa rjo izskatu, bet ar via dairadi, lai pilngk attlotu via nozmgumu. Sarun Svetlana piebilda, ka daudziem Antons Kkojs ir latgaliea iemiesojums. Protams, vi nebija idels un hrestomtisku varoni no via neuztaissi, bet, lai ko vi sktu dart, viam izdevs viss. Galvenais, ka vi brnigi prata aplipint ar savu dzves mlestbu un optimismu citus un bez lieka patosa mct mlt savu Dzimteni. Ms visi daji uzrbjam maskas. Viam maskas nebija, vi bija ldz spm naturls. Pirmaj acu uzmetien vi bija oti maigs un labsirdgs, bet patiesb aiz s labsirdbas slps stingrs raksturs un neticami milzgas darbaspjas. Paskuma vadtja Iveta Graudia uzsvra trs galvens Antona Kkoja darbbas vietas: Rzekni (kur darbojies vairk nek 20 gadus), Rogovku un Ludzu, un visu o vietu prstvjiem bija daudz ko atcerties un pateikt Antonam un kltesoajiem. Rzeknes pilstas domes prieksdtjs Aleksandrs Bartaevis prsteidza ar patkamu dzejisku ievadu latgalieu valod un aicinja visus apzinties kultras vrtbu, pagtnes

digaru, tostarp ar tik vispusgas radoas personbas k Antons Kkojs, nozmbu Rzeknes, Latgales un visas Latvijas mrog. Latgales Kultrvstures muzeja Mkslas nodaas vadtja Inese Dundure ar labpatiku atcerjs, k ar mkslinieku kop veidoja izstdes, ka muzeja telpas vl jt Antona sous un krjums glab oti daudz via darbu, bet tagad Antons vienmr bot muzeja kolektv, jo smaidoi gaids visus pie muzeja. I. Dundure novlja, lai via devums visus iedvesmo. Nautrnu pagasta prvaldes vadtja Lvija Plavinska un Nautrnu vidusskolas direktore Anita ogota atveda sveicienus no Rogovkas, nu Ruduku kolna, un raksturoja viu k bezgala siltu un vienkru cilvku, turklt atgdinja, ka viam vienam no pirmajiem tika pieirts Nautrnu pagasta goda pilsoa nosaukums. Padis Rzeknei, ka pjmet myusu Ontonu, mes, rogovki, asom lapni, ka Ontons stvs blokus Latgolas Mrai, teica L. Pavinska un pateics ar tlniecei par lielisko darbu. Savukrt A. ogota nordja, ka Antons visu laiku licis darboties, un piebilda, ka tas nenozm, ka no Rogovkas vi tagad esot izrakstts: Tys portfeleits ir dmts myusim, tym ir idejas, kuras Ontons atstja myusim, kuras jrealizej. Bet iz slea mes vnmr varsim att i pasakonsutt ar Ontonu. Jam vnmr beja laiks vysam, laiks lobim vrdim. Lai tys izadd ari myusim. Bet Ludz Antons Kkojs izveidoja mkslas skolu, un ts direktore Sandra Vorkale pauda prieku par to, ka piemineklis ir uzstdts cilvkam, par kuru mums visiem vl ir dzvas atmias, tas vl ir dzvs ststs, tls. Via, tpat k citi, nordja, pats Antons droi vien priecjas, ka nestv uz postamenta, bet uz dzimts zemes: Jis pats sev beja direktors, jis nagaideja, kod kaids ds nrdi, izreiks. Myusim jou vyss ir dts, lai me sbyutu laimeigi i padareitu sovu dzeivi krsainu. Dareisim t taipat, kai prota dareit Ontons? Rzeknes Latgalieu kultras biedrbas valdes prieksdtjs Pteris Keis sarun atzina: Dzirdti daudzi strdi par s piemias zmes nepiecieambu Kkojam. Dai centgi meklja atmis kaut kdus trkumus Antona uzvedb, tpat k Krilova fabul kaut kur, liekas, kaut kad ar viu kaut kas bija.... J, l, ka starp dzvajiem vairs nav Pukina vai Raia, aplina vai Fabere laikabiedru. Droi vien vii ar mums paststtu daudz ko interesantu par mintajiem un pasaulslavenajiem cilvkiem. Antons ir Rzeknes pilstas un novada vrtba, kaut ar o vrtbu mums apstrd ar Ludzas novads, jo Antona dzimanas vieta un pc tam ar dzvesvieta ir Rogovka, kas kdreiz bija Ludzas rajon, bet tagad ir Rzeknes novad. Tpc Antons Kkojs mums ir kopgs Latgales. Vispr jau o faktu pastvgi apstiprinja ar vi pats, saglabjot latgalieu valodu sav dzej un proz, izrd Latgales kzas un citos radoajos darbos. Un ne mazums bra dzejnieku var lepoties ar to, ka tiei vi bijis viu dzeju rindu pirmais cientjs un kritiis un tiei vi ir paskubinjis tlkai potisk talanta attstbai. Negads biei satikt cilvku, kuru daba tik dsni apveltjusi ar tik daudziem un dadiem talantiem, bet vl retk var sastapt cilvku, kuram pietiek gara spka attstt visus os talantus un gt pankumus katr no tiem. Cienjamie, lastji! Piedvjam jums fragmentu no dzejnieces Jannas Dukules tiei im paskumam sacert dzejoa, kas lieliski papildina un pabeidz o rakstu: Ontons pi muzeja akur es stvu ar grmotu rk, akur es tevi gaidu. Paststi, kas ym pasau nteik, Smklu ir vairk voj vaidu? Stvu pi muzeja, grmotu turu, T, kas v napraksteita... As jiusu Ota, tys pats asu, kurs Tai mja Latgaleiti. Ota, k vi pats sevi dvja, atkal ir msu vid, tagad jau uz visiem laikiem. Un to apliecinja ar via meita Terze, atzstot, ka tagad tvs byus storp sovejim, taids, kai jis beja vysu myuu. Savukrt mkslinieks Jzeps Pgoznis sav uzrun uzsvra, ka Antons bija atmodas darbinieks un darja ne vieglko, bet to, ko, viaprt, vajadzja via tautai. Tagad tautai, Latgalei atliek paust savu attieksmi pret izcilu ts dlu, msu visu laikabiedru... Lai atrodas vieta tikai labajam, tam, kam jpaliek msu atmis..! Pc avzes nodoanas drukanai notika vl di paskumi: Tre Pasaules latgalieu konference Latvijas neatkarbas laiks Latgales iespja vai izncba; Latgales Atbrvoanas piemineka Vienoti Latvijai 20. gadadienas svings paskums ar Latgales novadu prstvju sveicieniem un folkloras kopu sasaukanos; memorilo plku atklana Francim Kempam un Aleksandram ikonovam. Par iem paskumiem plak nkamaj avzes numur.

Lappusi sagatavoja un redztaj, justaj daljs Skaidrte Svika. Gunra Vilcna foto