6 ekas iela '3 1ga, 6V>($(8 e>pasts aa &kristine?

apollo&lv tlr& @3A(%$(8: '%)B$$A3

2013. gada 28. marts Nr. V-5 Vides prraudzbas valsts biroja Dire toram !r"oldam #u $evi%am &'p"ie%bas iela 23( &ga( #V-10)5 *rie $li umi iete mes uz vidi "ov+rt+juma zi,ojumam par Na-tas produ tu pr rau$a"as u" uzglab$a"as termi".a re o"stru %ija u" tum$o "a-tas produ tu "olie$a"as "o dzelz%e.a vago"%ister"m esta des b'v"ie%ba /!0 12.#.2. 2altijas termi"ls343

5odtais !. #u $evi%a u"gs( Uzskatm, ka izstrdtais AS B.L.B. Baltijas terminls ietekmes uz vidi novrtjuma ziojums (turpmk IVN) ir nepilngs, jo neat ilst likuma !"ar ietekmes uz vidi novrtjumu# pras m, Vides prraudz as valsts iroja $%&$%&'$()& izsniegtajai IVN programmai un sa iedrisks apsprie*anas laik iedzvotju izteiktjm pras m noteikt eso*o+ ,aktisko piesrojuma slodzi apkrtj vid, kas rodas AS B.L.B. Baltijas terminls un -itu termin.u pa*reizjs dar as rezultt& /0suprt, kamr nav noteikts eso*ais gaisa piesrojuma daudzums, sastvs un kon-entr-ijas B.L.B. Baltijas termina tuvkajos dzvojamos rajonos un pu lisks apmekljuma viets (piem& iepirk*ans -entrs 1I/I Viestura prospekt), nav iespjams rast pamatotu un ti-amu IVN novrtjumu plnots dar as ietekmei uz apkrtjo vidi& AS B.L.B. Baltijas termina IVN ziojum noteiktais eso*ais+ ,aktiskais gaisa piesrojums alsts uz AS B.L.B. Baltijas termina saemto 2 kategorijas gaisu piesrojo*as dar as at.auju, nevis ,aktiskajiem prkrau*anas apjomiem, kas pa*laik ir aptuveni '+) no 2 kategorijas at.auj noteiktajiem& "amatojoties uz IVN ziojum veikto model*anu, eso* enzola ,ona kon-entr-ija ir (,( ug+m), et AS B.L.B. Baltijas termina emitt enzola kon-entr-ija, alstoties uz tai izsniegtai 2 kategorijas gaisu piesrojo*as dar as at.aujai ir (&3) ug+m)& 1ezultt kopj plnot enzola kon-entr-ija ir4 ,ona kon-entr-ija ((,( ug+m) gad) 5 262 emitt ((&3) ug+m) gad) 7 kopj ('&%) ug+m) gad)& IVN ziojuma izstrdes laik (8 mne*us) tika veikts enzola kon-entr-ijas ,aktiskais monitorings trs punktos ar pasvm iekrtm da9os attlumos no 262 termin.a4 (& pie 1I/I4 ),$3 ug+m) (vidj kon-entr-ija): '& pie uzmuma -aurlaides4 ',%3 ug+m) (vidj kon-entr-ija): )& ;zera un <plok-iema ielu krustojum4 ),) ug+m) (vidj kon-entr-ija)& =ie ,aktiskie mrjumi lie-ina par to, ka prkraujot '+) no 2 kategorijas at.auj noteiktajiem apjomiem, enzola kon-entr-ija apkrtj vid jau tagad ir augstka nek model*ana paredz ar plnotajiem maksimliem prkrau*anas apjomiem& Nesakrit a starp ,aktiskajiem gaisa kvalittes ( enzols) mrjumiem un model*anas rezulttiem lie-ina par to, ka model*ana ir nepre-za, t neem par

pamatu ,aktiskos apstClus un, tdjdi, ar nepre-zi atspogu.o plnots dar as ietekmi uz apkrtjo vidi& Durklt plnot dar a paredz tikai da.ji savkt gaisto*o organisko savienojumu tvaikus, prs0knjot degvielu no dzelz-e.a -isternm estakds nav paredzts savkt vai prstrdt tvaikus, uzpildot rezervurus un kuEus, kas rels dar as palielin*anas rezultt palielins emisijas& Femot vr, ka veiktaj model*an netiek pielietoti vai veikta kali r*ana ar datiem, kas ieg0ti no ,aktiskajiem gaisa kvalittes mrjumiem, un model*ana netika veikta nulles s-enrijam (at ilsto*i ,aktiskajiem prkrau*anas apjomiem), IVN ziojums sniedz maldino*u eso*s situ-ijas atspogu.ojumu& Durklt ldz *im veikt model*ana atspogu.o apstk.us dar a vid, nevis apkrtj vid pie iedzvotju dzves, atp0tas un iepirk*ans vietm& /odel*ana, kas veikta pie nela vlgajiem meteoroloEiskiem apstk.iem, uzrda maksimlo kon-entr-iju dar a vid (A'B,) ug+m) (IVN ziojuma %A& lpp)), et netiek atspogu.ota+ modelta * s-enrija ietekme lakuseso*ajs dzvojams, atp0tas un komer-dar as teritorijs& Gaisa kvalittes modelana, tai skait pie nelabvlgajiem meteoroloiskiem apstkiem, jveic faktiskajiem prkrauanas apjomiem un plnotiem prkrauanas apjomiem ar rpus darba vides. Femot vr nelielo attlumu no B.L.B. Baltijas termina ldz dzvojamiem rajoniem, plnot dar a, kas paredz na,tas produktu prkrau*anas un uzgla *anas apjomu ,aktisko palielin*anu, jvei-, izmantojot la ks pieejams slgta tipa tvaiku savk*anas un rekuper-ijas iekrtas, kas nodro*ina kopjo piesrojo*o vielu emisiju maksimlu samazin*anu un gaisa kvalittes, tai skait smaku, 0tisku uzla o*anu& av pieaujama tvaiku saded!inanas iekrtu i!mantoana, kas rads ievrojamu apkrtjo gaisa kvalittes pasliktinanos ar "# un citiem i!meiem. $lgta tipa prkrauanas un u!glabanas te%noloijas un&vai rekupercijas iekrtas ir i!mantojamas visos u!glabanas un prkrauanas posmos, tai skait, u!pildot reservurus un kuus. Gaska ar likumu !"ar ietekmes uz vidi novrtjumu3 1vides pro lmu risin*ana uzskama, pirms vl saemti pilngi zintniski pierdjumi par paredzts dar as negatvo ietekmi uz vidi& Ha ir pamatotas aizdomas, ka paredzt dar a negatvi ietekms vidi, jvei- piesardz as paskumi un, ja nepie-ie*ams, mint dar a jaizliedz (piesardz as prin-ips)#& /0suprt, AS B.L.B. Baltijas termina gadjum, kur veikt model*ana nepre-zi atspogu.o eso*o un plnoto situ-iju un gaisa piesrojuma normatvu prnsiegums un smaku izplat a piegu.o*ajos dzvojamos rajonos ir regulra pard a, piesardz as prin-ips uzliek par pienkumu neapstiprint plnoto dar u, ldz kamr nav veikts pamatots un ti-ams novrtjums par eso*s dar as un plnots dar as ietekmi uz apkrtjo vidi& 'erosinm veikt gaisa kvalittes monitoringu blakm ($ ).*.). )altijas termina teritorijai atbilstoi +, noteikumiem nr. -#./, lai ieg0tu ticamas datu rindas par gaisa kvalitti, taj skait ben!olu, toluolu, ", "#, $"#, kas b0tu i!mantojamas preci!tai '1 !i2ojuma i!strdei. "aldies par H0su sapratni un -eram uz veiksmgu sadar u& <r -ieu, <ndis Ilns /e9aparka <ttst as iedr as Valdes lo-eklis @3A(%$(8