You are on page 1of 20

1

#2

- .
- .
?

sakiTxi momzadebulia wignidan:


Democratization
Oxford, 2009
Christian W. Haerpfer, Patrick Bernhagen, Ronald F. Inglehart,
and Christian welzel
Part Three: The Media
Katrin Voltmer and Gary Rawnsley

media
mediis
cxovrebis

saSualebebi
dominanturi

msoflios

aqtorebi

politikuri

arian.

maTi

da

saSualebiT

SeuZliaT miiRon informacia samyaros Sesaxeb da aseve,


sxvadasxva fenebs - daamyaron erTmaneTTan

socialuri
adamianebs

sazogadoebis

komunikacia: politikuri

liderebs moqalaqeebTan, mewarmeebs momxmareblebTan, xolo individebs


erTurTTan. Tavisi unariT, miaRwios masebamde da zegavlena moaxdinos
maTze,

media

demokratiuli

umniSvnelovanesia,
reJimebisaTvis.

rogorc

TumcaRa,

avtoritaruli,

mediis

roli

am

aseve

ori

tipis

reJimSi fundamenturad gansxvavdeba erTmaneTisagan.


demokratiul cxovrebaSi, normatiuli TvalsazrisiT,
ZiriTad

funqcias

axorcielebs:

pirveli,

mediis

media

or

saSualebebi

warmoadgenen forums, sadac yvela xma SeiZleba Sesmenil iqnas da sadac


erTmaneTTan

dialogSi

CarTvis

SesaZlebloba

arsebobs.

rogorc

politikuri

debatebis

forumze,

mediaze

xeli

miuwvdeba

aramarto

mTavrobas, aramed opoziciur jgufebsa da ufro farTo samoqalaqo


sazogadoebasac. idea, rom media warmoadgens sajaro forums, saTaves
iRebs jon stiuart milis mier SemoRebuli cnebidan ideebis bazari.
Tavis eseSi - Tavisuflebis Sesaxeb (ix. danarTi 1.) mili icavs presis
Tavisuflebas. igi amtkicebs, rom sxvadasxva ideaTa sajaro Sejibri
gvexmareba Zlieri da susti mxareebis aRmoCenaSi, rasac, sabolood,
WeSmaritebamde
TeoriaSi

mivyavarT.

medias

dali

ganixilavs,

Tavis

rogorc

proceduruli
demokratiuli

demokratiis
institutebis

gamarTulad muSaobis erT-erT winapirobas. kidev ufro mniSvnelovania


is garemoeba, rom media aZlevs saSualebas moqalaqeebs, - miRebuli
informaciis safuZvelze gaakeTon politikuri arCevani.
mediis meore funqcia aris e.w. meTvalyuris funqcia. masze xSirad
akeTeben

aqcents,

xelisuflebaze.

am

rodesac
roliT

saubroben
media

mediaze,

mTavrobis

rogorc

oficiozisa

meoTxe
da

sxva

gavleniani politikuri figurebis mowinaaRmdegis statusiT gvevlineba.


mas aqvs pasuxismgebloba, rom monitoringi gauwios politikur aqtorTa
qmedebebs da xelisuflebis borotad gamoyenebis an araswori qmedebis
SemTxvevebi sazogadoebis samsjavroze gamoitanos. mediis, rogorc checks
and belences (Semowmebisa da balansis) sistemis nawilis, gageba efuZneba
liberalur

azrovnebas,

romelic

saxelmwifos

ganixilavs,

rogorc

individualuri Tavisuflebis potenciur safrTxes. aqedan gamomdinare,


mediis, rogorc meTvalyuris roli amgvarad SeiZleba gavigoT: is icavs
moqalaqeebs saxelmwifosgan da aiZulebs mTavrobas, rom iyos maT winaSe
angariSvaldebuli, qmedebebiT ki - gamWvirvale.
aSkaraa,
avtoritarul

rom

es

ideebi

sruliad

reJimSi,

sadac

medias,

ewinaaRmdegeba
upirveles

mediis

yovlisa,

rols

aRiqvamen,

rogorc instruments, romelic emsaxureba mmarTvel elitebs da ara


sajaro interesebs. aqedan gamomdinare, mediis xelmisawvdomoba xSirad

SezRudulia maTTvis, visac surs gaakritikos mTavroba, rom araferi


vTqvaT,

mTlianad

reJimis

kritikaze.

am

xmebs

zogjer

drakonuli

saSualebebiT axSoben.
imis gamo, rom avtoritaruli da demokratiuli reJimebis mediebs
Soris gansxvaveba Zalian didia, demokratiuli gardaqmnebis dros am
problemis

garSemo

mimdinareobs

xSirad

mediis

cxare

diskusiebi

maregulirebeli

imarTeba.

CarCos,

misi

diskusiebi

organizaciuli

struqturis, JurnalistTa profesiuli saqmianobis Secvlis Sesaxeb.


vinaidan

nebismieri

cvlileba

iwvevs

kontrolis

Sesustebas

sazogadoebaze, bevr axal demokratias, mTavrobasa da medias Soris


urTierTobebis

sirTulidan

gamomdinare,

jerac

ar

miuRwevia

warmatebisaTvis mediis sruliad demokratiul institutad gardaqmnaSi.


es

mTlianobaSi gamowveulia axlad Seqmnili demokratiuli reJimebis

sisustiT,

romlebsac

miekeraT

leibli

warmomadgenlobiTi,

araliberaluri an eleqtoraluri, rac asaxavs am qveynebis uamrav


naklovanebas demokratiuli ganviTarebis procesSi.
SeiZleba
arasakmarisi

vikamaToT

rom

mravali

transformaciidan gamomdinareobs.

samarTlianobis
gaSuqebis

imaze,

xarvezebi

manipulirebas

politikuri

partiis

demokratiaSi

miewereba

an

metic,
imitom,

mediis

arCevnebis

saarCevno

myofi

ufro

sayovelTaoa

magaliTad,

mier

xelisuflebaSi

sasargeblod.

korufcia

mis

naklovaneba

kampaniis

kandidatis

radgan
rom

bevr

media

an
axal

jerac

Serwymulia saxelisuflebo struqturebTan an Tundac imis gamo, rom


Jurnalistebs

akliaT

unarebi

da

resursebi,

raTa

sagamoZiebo

JurnalizmSi CaerTon. sxva SemTxvevebSi, medias akritikeben


oponirebisa
cinizmamde
gamoTxramde

da
da

Warbi

negativizmis

legitimurobis

mivyavarT.

beneti

gamo,

problemis
gamoTqvams

rasac
mqone

TiTqos

zedmeti
politikur

mTavrobis

Tvalsazriss,

rom

Ziris
medias

SeuZlia pozitiuri roli Seasrulos Zveli reJimis dangrevaSi, magram


is aris obstruqciuli axali reJimis gaZlierebis mxriv.
mediis

roli

demokratizaciis

procesSi

ar

aris

yovelTvis

ucvleli. igi icvleba am procesis fazebis mixedviT. magaliTad, Zveli


reJimis

daSlis

metad

dramatul

periodSi

da

axali

institutebis

Seqmnis dros media warmoadgens gamwev Zalas. igi iyenebs xelisuflebis


vakuums imisaTvis, rom gaafarTovos Tavisi Zalaufleba, daawesos dRis
wesrigi

da

Taviseburad

axsnas

arsebuli

viTareba.

bevr

axal

demokratiaSi gardaqmnis pirveli wlebi Taflobis Tves hgavda, roca


Jurnalistebi aSuqebdnen iseT sakiTxebs, romlebic adre arasodes iyo
sajaro

da

aTobiT

da

asobiT

axali

mediakompania

iqmneboda.

amis

magaliTebi sabWoTa kavSirSi, mixeil gorbaCovis periodSi mogvepoveba.


TumcaRa, sabazro SezRudvebma da politikurma wnexma sajaro debatebis,
zogjer qaosuri, sivrcis nacvlad adgili dauTmo molaparakebebsa da
yoveldRiur konfliqtebs politikur oficiozsa da medias Soris, rac
konsolidaciis periodisTvisaa damaxasiaTebeli.
SemdgomSi, media axal demokratiul garemoSi operirebs, romelic
mainc Zveli reJimis mier misTvis SeTavazebuli roliTaa formirebuli.
swored amitomac, mediisa da mTavrobis urTierToba aRmosavleT evropis
postkomunistur demokratiebSi gansxvavdeba laTinuri amerikis samxedro
diqtaturis, aziisa da afrikis erTpartiuli avtoritaruli reJimebis
damxobis Semdeg warmoSobili sistemebisa da politikuri reportaJebis
keTebis

modelisagan.

iseve,

rogorc

bevri

instituti,

media

organizaciebi Zveli reJimis namsxvrevebisgan ar iqmneba. nacvlad amisa,


arsebuli media organizaciebi gardaiqmnebian xolme, magram kvlav im
logikiT

agrZeleben

axasiaTebda.

muSaobas,

Jurnalistebi,

organizaciebSi,

kvlav

im

rac

maT

romlebic

winamorbed

muSaoben

Rirebulebebis

mediakompaniebs

gardaqmnil

matarebelni

media
rCebian,

romlebiTac isini TavianT profesiul saqmianobaSi Zveli reJimis dros


xelmZRvanelobdnen. isini iyeneben politikosebTan urTierTobebis Zvel

formebs. es Zveli inercia erwymis axal Rirebulebebsa da gamocdilebas,


rac miRebulia gardaqmnis dros. amas ki mivyavarT Jurnalizmisa da
politikuri komunikaciebis hibridul formebamde, xolo es

didad

gansxvavdeba dasavlur demokratiebSi miRebuli formebisagan.

mediisa da saxelmwifos urTierToba

mas Semdeg, rac Zveli reJimis damxobis


Caivlis,

iwyeba

mediisa

da

saxelmwifos

dramatuli movlenebi

urTierTobebis

gardaqmnis

xangrZlivi da mtkivneuli procesi.


liberaluri modeli gulisxmobs bunebriv winaaRmdegobas, erTi
mxriv, saxelmwifosa da meore mxriv, mediisa da sazogadoebis interesebs
Soris. marTlac, mediis rogorc meTvalyuris cneba efuZneba albaTobas
politikuri Zalauflebis, rogorc TavisuflebisTvis mTavari safrTxis,
Sesaxeb da amitom is mudmivad SiSis qveS unda iyos. Tumca, saxelmwifosa
da mediis urTierToba demokratizaciis procesSi metad ambivalenturia.
eWvs ar iwvevs is garemoeba, rom raki Zveli reJimis dros saxelmwifo
iyo mediis damoukideblobis mTavari xelmyofi, misi saxelmwifosgan
ganTavisufleba yvelaze

mniSvnelovan saqmed unda iqces. amave dros,

saxelmwifo erTaderTi legitimuri organoa, romelsac SeuZlia Seqmnas


maregulirebeli CarCo, raTa daicvas media politikuri Tu ekonomikuri
zegavlenisagan. aqedan gamomdinare, yovlisSemZle saxelmwifo, romelsac
ar

surs

daTmos

mediis

kontroli,

iseve

warmoadgens

mediis

demokratiuli ganviTarebisaTvis problemas, rogorc susti saxelmwifo,


romelsac ar ZaluZs saWiro politikis gatareba.

politikosebi da media axal demokratiebSi

gakvirvebas

iwvevs,

Tu

ramdenad

erevian

axali

demokratiebis

politikosebi mediis muSaobaSi, miT umetes, rom saqme exeba ara marto
Zveli

elitis

wevrebs,

aramed

maT,

vinc

erT

dros

Zveli

reJimis

winaaRmdeg opoziciis mobilizeba moaxdina da gamoxatvisa da mediis


TavisuflebisaTvis ibrZoda. demokratiuli mmarTvelobis uaryofis erTerTi

axsna

axali

demokratiebis

damaxasiaTebel

konkretul

avtoritaruli

reJimebi

pluralizmis
politikuri
efeqturi

mimarT,

partiuli

miuxedavad

Semdgomi

partiuli
qveda

SeiZleba

tolerantulni

iyvnen

aRmocenebuli

iseT

viTarebaSi

organizaciis

SeuZliaT.

gansakuTrebiT,

situaciebSi

axlad

liderebi

eleqtoraluri

wlebis

doneebze.

moiZebnos.
mxolod

politikuri

aRmoCndebian

gareSe

xSirad

amitomac

vinaidan

minimaluri
partiebi

xolme,

umravlesobis

gamocdilebisa,

organizaciebi

politikisTvis

reJimis
mainc

partiebs

da

roca

mimxroba

ar

cvlilebis
moisusteben,

eleqtoraluri

mxardaWeris mopovebis SezRuduli unari aqvT, rom aRaraferi vTqvaT,


amomrCevelTa

xangrZlivi

erTgulebis

deficitze.

postkomunistur

qveynebSi amomrCevelTa ukiduresi meryeobis magaliTia poloneTi, sadac


komunisturi reJimis cvlilebis Semdeg, arc erTi mTavroba xelaxla ar
aurCeviaT.

organizaciuli

efeqturobisa

da

masobrivi

mxardaWeris

ararseboba iwvevs imas, rom politikosebisa da partiebis amomrCevlebTan


kontaqtis erTaderT saSualebad media rCeba. amitomac, postkomunistur
saxelmwifoebSi mediis kontroli politikurad gadarCenis imperativs
warmoadgens. paradoqsia, magram aSkaraa, rom mediis instrumentalizacia
politikur procesze misi gavlenis zrdas iwvevs. magaliTad, ruseTis
politikuri
instituti

partiebis

Sesaxeb

SeiZleba

iTqvas,

rom

dominirebs politikuri partiebis institutze.

aq

televiziis

kidev

erTi

mizezi,

ratomac

xSiria

mediisa

da

politikuri

aqtorebis Sejaxeba, isaa, rom iseTi abstraqtuli cneba, rogoricaa


presis Tavisufleba, sxvadasxva interpretacias eqvemdebareba. erT-erTi
mTavari sakiTxi, romelic mediis demokratiul rols ukavSirdeba aris
balansi Tavisuflebasa da pasuxismgeblobas Soris. magram es debatebi
ar

mimdinareobs

idealur,

konteqstSi (ix.danarTi

2.).

habermasiseuli
debatebi

racionaluri

dakavSirebulia

diskursis

masSi

monawile

mxareebis interesebsa da strategiasTan. amis Sedegad, saerTo sikeTeze


laparaki ZiriTadad moxmobilia, rogorc troas cxeni mavanis fsonis
SesaniRbad an sakuTari TavisTvis araegoisturi auris Sesaqmnelad. mag.,
post-aparteidul

periodSi

samxreT

afrikis

mediasa

da

mTavrobas

debatebi hqondaT mediis rolze demokratiul sistemaSi. mTavroba mediis


rolis

dasaxasiaTeblad

iyenebda

nacionaluri

interesebis

cnebas,

xolo media acxadebda, rom is moqmedebda sazogadoebis interesebidan


gamomdinare. analogiuri situacia iyo aziaSi, sadac aziis mTavrobebma
daamkvidres e.w. aziur faseulobaTa cneba, raTa media ufro morCili
gamxdariyo

da

kulturis

moxmobiT

gaemarTlebinaT

nacionaluri

interesebisa

TavianTi

avtoritaruli politika.
mixedavad

imisa,

faseulobaTa
gamoyenebuli
situaciebi,

cnebebi,

rom

rogorc

partikularistuli
roca

SeuzRudav

universaluri
miznebi,

medias

aziur

mimzidvelobisaTvis

SeiZleba

marTlac

da

uarvyoT,

SeuZlia

aris

saxelmwifos

mSeneblobis process xeli SeuSalos, msgavsad bevri afrikuli qveynisa


da

sul

axlaxans

erayisa.

gardamaval

periodSi

presis

SezRuduli

Tavisuflebis nimuSia espaneTi, sadac frankos gardacvalebis Semdeg,


dadga ra samxedro mmarTvelobis myisieri safrTxe, media SeuerTda
elitis saerTo Tanxmobas da valdebuleba aiRo, xeli Seewyo axali
mTavrobis

politikuri

miznebisaTvis.

kerZod

ki

demokratiuli

faseulobebis, Zveli reJimis mxardamWerebis amnistiisa da erovnuli


TanxmobisaTvis,

raTa

ar

gaRvivebuliyo

separatistuli

moZraoba.

mxolod

ramdenime

wlis

Semdeg

presam

TandaTanobiT

miaRwia

damoukideblobas da mTavrobis metoqis pozicia daiWira. am SemTxvevaSi,


gadamwyveti

mniSvneloba

eniWeba

imas,

rom

mediam

TviTon

aiRo

es

valdebuleba da is ar iyo gareSe Zalebis mier Tavsmoxveuli.

Jurnalisturi profesionalizmi da reportaJebis xarisxi

rogorc am Tavis SesavalSi aRvniSneT, demokratiuli media unda


warmoadgendes pluralistul, Ria forums. amave dros, mas unda SeeZlos
mTavrobis meTvalyureoba, raTa man ar daiviwyos angariSvaldebuleba
xalxis winaSe. naSromis warmodgenil nawilSi pasuxs gavcemT kiTxvas,
akmayofilebs Tu ara media am kriteriumebs axali demokratiis qveynebSi.
miuxedavad

imisa,

rogori

memkvidreobiToba,

ekonomikuri

ganviTareba Tu kulturuli konteqsti axasiaTebs, politikuri reportaJi


axlad gademokratiulebul qveynebSi did zegavlenas ganicdis. TiTqmis
mTeli

media,

politikuri

iqneba

es

partiis,

beWdviTi

kandidatis,

Tu

audiovizualuri,

socialuri

jgufis,

ama

Tu

im

ideologiis

mxardamWeria. niusebis dabalansebulad gaSuqeba gamonaklisi SemTxvevaa.


bevri

damkvirvebeli

miiCnevs,

rom

axal

demokratiebSi

Jurnalizms

mravali nakli aqvs. gansakuTrebiT TvalsaCinoa dasavluri mediisaTvis


damaxasiaTebeli obieqturobisa da miukerZoeblobis deficiti.
obieqturoba
gviandeli
rogorc

dasavlur

movlenaa.
sabazro

aSS-Si
pasuxi

JurnalizmSi
is

XX

istoriulad

saukunis

mravalferovani

dasawyisSi
masobrivi

SedarebiT
aRmocenda,
auditoriis

moTxovnebze. evropaSi calmxrivi Jurnalizmis Zveli modeli jeracaa


SemorCenili

da gabatonebuli beWdviT mediaSi. britaneTis, germaniis,

safrangeTisa da italiis maRalxarisxiani gazeTebi advilad Tavsdebian


ideologiurad dapirispirebul sivrceebSi.

makqueli Tavis mediis normatiul TeoriaSi ganasxvavebs mediis


Sida

da

gare

TvalsazrisTa

mravalgvarobas
warmosaCenad

mravalgvaroba

im

dros

da

orive

sajaro

gzas

iCens

Tavs,

sferoSi

legitimurad
rodesac

gansxvavebul
miiCnevs.

erTi

da

Sida
igive

mediasaSualeba yvela Tvalsazriss faravs da arc erTs emxroba. am


modelis magaliTia BBC, romelic icavs balanss da neitraluria. gare
mravalgvaroba

gansxvavebul

mediaSi

sxvadasxva

Tvalsazriss

ise

warmoaCens, rom TiToeuli media saSualeba ama Tu im ideologiis an


mxaris

promouSens

eweodes.

Sida

mravalgvaroba

miCneulia

ufro

aRmatebul modelad da uzrunvelyofs mayureblisa Tu mkiTxvelisaTvis


yvela

alternatiuli

Sedegad

is

Tvalsazrisis

auditorias

arCevnis

SeTavazebas.

gakeTebis

informirebulobis

saSualebas

aZlevs. Sida

mravalgvarobis naklovaneba gaxlavT, rom dabalansebuli Tvalsazrisebi


mTlianad

mayurebels

utovebs

daskvnis

gamotanis

saSualebas

da

umniSvnelo miniSnebas Tu akeTebs imaze, ramdenad sarwmunoa esa Tu is


pozicia.

es

SeiZleba

racionaluri

moqalaqisaTvis

Sesaferisi

iyos,

magram gardamaval etapze, roca individebma

dramatuli cvlilebebis

situaciaSi

midgomam

gamosavali

dezorientacia

unda

gamoiwvios.

eZion,

amgvar

aseTma

orientacias

SeiZleba

gare

maTi

mravalgvaroba

gvTavazobs. mas aqvs agreTve unari, gaaZlieros politikuri mimxroba,


jgufebis loialuroba da xeli Seuwyos politikur monawileobas.
imdenad, ramdenadac orive meTods Sida da gare mravalgvarobas Tavisi upiratesi da naklovani mxareebi aqvs, mniSvnelovania politikur
cxovrebaze
konteqstSi.

maTi
gare

zegavlena

ganvixiloT

mravalgvaroba

politikur

momgebiania

da

kulturul

amomrCevelTa

Zlieri

meryeobis, susti partiuli mxardaWeris dros, radgan mas aqvs unari,


politikur
ganaviTaros.

partiebsa
rogorc

da

maT

zemoT

Semadgenel
AaRvniSneT,

nawilebs
partiuli

Soris

kavSirebi

kuTvnilebisa

da

partiaSi gawevrianebis msurvelTa simcirea mizezi imisa, rom mTavroba


axdens mediis instrumentalizacias da mas sakuTari

interesebisaTvis

10

iyenebs. Znelia gamyofi xazis gavleba, erTi mxriv, cocxal politikur


Sejibrsa

da,

meore

Seurigebel

mxriv,

brZolas

urTierTkavSirebs
konfliqtis

dapirispirebuli

Soris,

asamarebs.

Serbilebis

rac
roca

meqnizmebi

politikuri

banakebis

urTierTSemwynareblobasa
antagonistur
napovni

ar

jgufebs

aris,

da

Soris

mediis

gare

mravalgvaroba SesaZloa, mavne da saSiS Zalad iqces. ase xSirad xdeba


xolme,

roca

arsebiTad

politikur

eTnikuri

da

interesebisa

religiuri

da

niSnebi

jgufisadmi

mikuTvnebas

gansazRvravs.

magaliTad,

ruandis genocidSi mediam katastrofuli roli Seasrula. aseve, keniaSi,


2008 wlis arCevnebis Semdeg, mediam kidev ufro gaaRviva siZulvili.
calmxrivi presis kidev erTi naklovaneba misi mtruli ganwyobaa.
ramdenadac media politikuri oponentisTvis zianis miyenebas isaxavs
mTavar miznad, misi toni xSirad agresiuli da ganmgmiravia. politikuri
miznebis

misaRwevad

mas

simarTlis

damaxinjebac

SeuZlia.

calsaxa

mtrobis yvelaze ukiduresi formaa kompromatis gavrceleba. es rusuli


sityva daudasturebel braldebasa da Worebis gavrcelebas gulisxmobs,
rac warmatebiT gamoiyeneba saarCevno kampaniisas. Mmomgebian dros piradi
cxovrebis

an

faruli

biznesgarigebebis

mxilebis

Sedegad,

bevri

politikosis kariera daingra, miuxedavad imisa, braldebebi wagebuli


arCevnebis Semdeg damtkicda Tu ara. metad komercializebul sabazro
pirobebSi

mediis

kulturaSi

calmxrivoba

gamoixateba,

xSirad

rodesac

skandalis

sensaciuri

Jurnalistur

hedlainebi

ufro

mniSvnelovania, vidre faqtebis zusti gamoZieba.


niusebis aSkara naklovanebam wamoWra kiTxva: ramdenadaa damnaSave
media

politikuri

proeqtiT

institutebisadmi

imedgacruebaSi,

rac

bevr

undoblobasa
axal

da

demokratiuli

demokratias

ukiduresad

asustebs? axal demokratiebSi mediasa da moqalaqeebis demokratiul


orientacias

Soris

kavSiris

Sesaxeb

empiriulad

Zalze

cotaa

Seswavlili. winaaRmdeg mosazrebisa, TiTqos mediam negatiuri wvlili


Seitana politikur apaTiaSi, Cven xelT arsebuli empiriuli monacemebi

11

axal demokratiebSi mis uzarmazar pozitiur rolsac gvidasturebs,


politikuri codnis, sajaro saqmeebSi monawileobisa da demokratiis
mxardaWeris TvalsazrisiT. rogorc Cans, miuxedavad wlebiT gamovlili
represiebis,
akmayofilebs

winaaRmdegobebis,
sajaro

kamaTisa,

komunikaciebis

pretenziebisa,

normatiuli

rom

Teoriebis

ver

maRal

standartebs, mainc, media ki ar ganizidavs, aramed stimuls aZlevs


politikaSi moqalaqeTa Segnebul CarTvas.

SeniSvnebi da ganmartebebi:
jon stiuart mili (1806-1873) me-19 saukunis erT-erTi yvelaze gavleniani
ingliseli moazrovne. igi 1906 wels londonSi daibada. inteleqtuali mamis
Svils radikalurad gansxvavebuli aRzrda-ganaTleba hqonda miRebuli. mas arc
skolaSi uvlia da arc universitetSi. sami wlis asakSi mili ukve berZnul
enasa da ariTmetikas eufleboda.; male istoriuli wignebis kiTxvac daiwyo. rva
wlis asakSi laTinuri enis Seswavlas Seudga, 12 wlis asakSi logikisa.
Mmagram, rogorc mogvianebiT Tavadve werda, mis aRzrdas mniSvnelovani
elementebi aklda: jer erTi, religia (risTvisac is madlobeli iyo); meorec,
emociebis, grZnobebis nakleboba Zalian intensiuri inteleqtualuri wvrTnis
fonze, rac mavnebeli aRmoCnda axalgazrda milisTvis. Ooci wlis asakSi man
seriozuli pirovnuli krizisi gadaitana, romlis gadasalaxavad misi aRzrdaganaTlebis SezRudulobis gacnobierebac gaxda saWiro.
18 wlis asakSi milma britaneTis koloniur administraciaSi daiwyo
muSaoba, sadac 35 weli dahyo. 1865 wels is britaneTis parlamentis wevri gaxda.
Mmilis cxovrebasa da azrovnebaze Rrma gavlena moaxdina misma meuRlem hariet
teilorma. Eese Tavisuflebis Sesaxeb swored harietis xsovnas miuZRvna. Mmas
umadloda bevr ideas, maT Soris, ideas qalTa mdgomareobis gaumjobesebis
aucileblobis
Sesaxeb,
romelic
gadmocemulia
naSromSi
qalTa
uufleboba(1869). aRsaniSnavia, rom am naSroms kargad icnobda me-19 saukunis 80iani wlebis qarTuli sazogadoeba. gazeT droebis mesveuri sergei mesxi da
misi meuRle keke meliqiSvili uaRresad did rols aniWebdnen qalTa
uflebebisaTvis brZolas da aRniSnuli Txzulebis gansakuTrebul saWiroebaze
miuTiTebdnen. gamocemaSi daistamba kidec nawarmoebis calkeuli nakveTebis
Targmani. Uunda iTqvas, rom swored am periodidan iwyeba saqarTveloSi qalTa
emansipaciisTvis aqtiuri moZraoba, rac saukunis miwurulisTvis seriozuli
gansjis sagnad iqca, xolo me-20 saukunis daswyisSi ideam xorcic Seisxa am
periodSi saqarTveloSi qalTa 13 (!) organizacia arsebobda.

12
Mmilis mniSvnelovani Sromebis ricxvs miekuTvneba logikis sistema da
politikuri ekonomikis principebi. 1859 wels gamoqveynebuli naSromi
Tavisuflebis Sesaxeb dRemde iTvleba liberalizmis erT-erT mniSvnelovan
gadmocemad
da
zogadad, politikuri filosofiis erT-erT klasikur
Txzulebad, romelsac intensiurad swavloben ara mxolod istoriuli
TvalsazrisiT, aramed Tanamedrove problemebis gasagebad da gadasaWrelad. Aam
naSromSi gadmocemuli mTavari idea mokled ase SeiZleba SevajamoT:
nebismieri
sazogadoeba,
romelic
pativs
ar
scems
individis
Tavisuflebas, ar aris legitimuri. aseT sazogadoebaSi Zalauflebis
gamoyenebas gamarTleba ar aqvs. Ees idea liberalizmis safuZvlad unda
moviazroT, radgan misTvis ganmsazRvrelia Tavisuflebis idea (da ara,
magaliTad, Tanasworobis, sayovelTao bednierebis da a.S.). cxadia, es idea ar
gulisxmobs, rom individis Tavisuflebas sazRvrebi ar aqvs, misi zRvari sxva
individis zianze gadis. Mmili aq Zalze radikaluria, misi TqmiT, individis
Tavisuflebis SezRudva mxolod da mxolod im SemTxvevaSi SeiZleba, Tu is
zians ayenebs sxva individebis Tavisuflebas. Yyvela sxva SemTxvevaSi
Zalaufleba da xelisufleba aralegitimuria.
robert alan dali (daibada 1915 wlis 17 dekembers) Tanamedroveobis erTerTi gamorCeuli politologi, aSS-s ielis universitetis profesori, IFES
(saarCevno sistemis saerTaSoriso fondi) is mrCeveli samarTlebrivi
politikis sferoSi. Mmas ekuTvnis koncefcia saqarTveloSi politikuri
partiebis dafinansebis Sesaxeb, angariSi 2011 wlis martSi gamoqveynda
saTauriT: politikuri partiebis dafinanseba saqarTveloSi: konkurenciis
xelSewyoba da angariSgebis gaumjobeseba.
robert dalis empiriulma kvlevebma adgilobriv sazogadoebebSi
xelisuflebis
gadanawilebis
Sesaxeb,
gansakuTrebiT,
demokratiasa
da
pluralizmTan dakavSirebulma Teoriulma koncefciebma mniSvnelovani gavlena
moaxdina politikur mecnierebaze. Mman SemoiRo minimaluri procedurebi,
romlebsac demokratia unda akmayofilebdes.
robert foster beneti (daibada 1933 wlis 18 seqtembers) amerikeli
politikosi, AaSS-is iutas Statis senatori, respublikuri partiis wevri.
iurgenHhabermasi (daibada 1929 wlis 18 ivniss) germaneli filosofosi da
sociologi, mainis franqfurtis universitetis profesori, frankfurtis
skolis
TeoretikosTa
meore
Taobis
gamoCenili
warmomadgeneli.
Kkomunikaciuri gonis cneba habermasis filosofiuri gansjis mTavari Temaa.
Mmisma formulirebebma da cnebebma SesamCnevi gavlena iqonia Tanamedrove
azrovnebaze. Hhabermasis mier 1960-ian wlebSi wamoWrilma emansipaciis,
Teoriul-SemecnebiTi interesis, komunikaciis, diskursis cnebebma 1970-ian
wlebSi gviani kapitalizmis legitimurobis krizisSi hpova ganviTareba, xolo
1980-ian wlebSi ganivrco terminebiTa da aforizmebiT, romlebmac ara mxolod

13
samecniero, aramed farTo publikis enazec iqonia gavlena (mag.: cocxali
samyaros kolonizacia, axali gaumWvirvaloba da sxv.).
habermasma Seqmna diskursis eTikuri Teoria, romelsac SemdgomSi
diskursis eTika ewoda. igi filosofosis mier ganxilulia, rogorc
alternativa
racionaluri
arCevnisa,
romelic
konkurenciis
pirobebSi
individis egoisturi qcevis principidan momdinareobs. racionalur-egoistur
komunikacias
habermasi
upirispirebs
diskursul
komunikacias,
romlis
safuZvels eTikis diskursis eTikis - gansakuTrebuli principebi qmnis.

(SeniSvnebi da ganmartebebi Cvenia m.SamiliSvili)

danarTi 1.
jon stiuart mili - Tavisuflebis Sesaxeb
(fragmenti)

(...) , ,
,

. ,
, ;
,
, , ,
, ,

, .
, , ,
.
,

. ,

14

, ,
,

,
;
. ,

,
. , ,


, , ,
,
.

;
,

. ,
,

. ,
,

, . ,

. ,

15

;
; ,
-,
,
. ,


; , ,

, . ,
,

;
, ,

, ,
.
, ,
, , ,

, ,
.
. ,
, ,
, ,
.

16

danarTi 2.
iurgen habermasi
sekularizacia, romelic ar iwvevs ganadgurebas
(fragmentebi)

() ,

, , ,
, .
,
. ,
:
, ,


.
,
, .

. , ,
: ,
. ,

:
.
,
.
,
, ,
.
, ,
. , ,

,

.
. ,

17

,
, ,
. ,
, ,

, , ,
.
,
, ,
. ,
,
; ,
; ,
.

.
,
, ,
:
,
, , ,
.

. ,

.
,
,
. , , ,,
, . ,, ,
: ,
, .
, ,
,
.
, .

.
.
:

18

, ,
. :
,
. .
, .
.
. ,
.
.
,

.
(Common sense) .
, ,
. [...]

.
.

,
.
,

.
,

. , ,
(
) .
,

, , ,
.
.
, ,
.

,
. (Common sense)
.
.

19


, ,
, ,
. ,
.

:

() .

.

, ,
.
[...] ,

, . ,
.
:
,
.

.
, , ,
, ,
.
(...) , ,
.
, , ,
.
1,27:
, ,
. , ,
,
, .
, .
, , ,
. , ,
, .
. (Geschoepflichkeit)
,

20


. ,,
,, .
,, ,
, .
,
.
, ,
, . ,
. (...)

. ,, ,
, , ..

You might also like