Jānis Praņēvičs

2011. gada aprīlis

Domāšanas īsceļi: pieejamība un līdzība

Daļa cilvēka domāšanas īpatnības var klasificēt zem domāšanas īsceļiem jeb „vienkāršojumiem”.

Ikdienā mums nākas saskarties ar informācijas pārpilnību, un lai lēmumu pieņemšanas procesā

nepazustu šai informācijas okeānā, mūsu smadzenes izmanto dažādus vienkāršojumus. Daudzās

ikdienas situācijās tie mēdz būt noderīgi, taču var arī novest pie nepareiziem secinājumiem un

lēmumiem. Šai rakstā apskatīsim pieejamības un līdzības īsceļus (jebšu availability heuresic &

representativeness heurestic).

Līdzības īsceļš (representativeness heurestic)

Līdzības īsceļš ir process, kurā cilvēki novērtē kādu notikumu varbūtību (vai šo notikumu

biežumu), vadoties pēc tā, cik labi konkrētā hipotēze ir līdzīga (atbilst) datiem, bet ignorējot

varbūtības matemātisko būtību. Piemēram, kādā Kahneman & Tversky eksperimentā tā

dalībniekiem tika prezents šāds studenta profils:

„Tomam W. piemīt augsts intelekts, taču trūkst patiesa radošuma. Viņam patīk kārtība un skaidrība, kā arī

saprotamas sistēmas, kurās katrai detaļai ir sava vieta. Viņa rakstības stils ir visai garlaicīgs un mehānisks,

ko šad tad atdzīvina diezgan banāli joki un zinātniskās fantastikas uzplaiksnījumi. Viņam ir svarīgi būt

prasmīgam un kompetentam. Viņš ir visai vienaldzīgs pret citiem cilvēkiem un viņam nepatīk komunicēt ar

viņiem. Viņš ir pašcentrisks, taču ar augstu morāles izjūtu.”

Eksperimenta dalībnieki tika sadalīti trīs grupās. Pirmajai bija jānovērtē, cik lielā mērā Toms W

līdzinās deviņu universitātes programmu studentiem (biznesa vadība, datorzinātnes,

inženierzinātnes, humanitārās zinātnes & pedagoģija, jurisprudence, bibliotēkas zinātne, medicīna,

fizika un dabaszinātnes, sociālās zinātnes un sociālais darbs); otrajai bija jānovērtē iespēja, ka Toms
W ir katras programmas students un trešā grupa novērtēja katras programmas īpatsvaru kopējā

studentu skaitā. Eksperimenta rezultātos atklājās augsta līdzība pirmās un otrās grupas atbildēs –

respektīvi, dalībnieku prognozes par Toma W izvēlēto studiju programmu lielā mērā sakrita ar

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
viņa līdzību šīs programmas „tipiskajam studentam”. Taču tai pat laikā eksperimenta dalībnieki

pilnībā ignorēja katras programas īpatsvaru kopējā studentu skaitā – lai arī viņi bija lietas kursā, ka

datorzinātnes un inženierzinātne ir vienas no visretāk pārstāvētajām programmām, viņi tik un tā

deva augstāku varbūtību, ka Toms W pārstāv tieši šīs programmas. Šis fenomens ir zināms kā base
rate jeb bāzes varbūtību ignorēšana, un tikpat spītīga balstīšanas uz pieejamās informācijas

krikumiem (lai cik nenozīmīgi tie būtu) novērojama arī prognožu izteikšanā. Tiklīdz parādās

jebkāda informācija, kaut nederīga, cilvēki kļūst daudz pārliecinātāki par savām prognozēšanas

spējām un novirzās no bāzes varbūtībām – pa ja viņi ir lietas kursā, ka viņiem pieejamā informācija

praktiski neuzlabo prognožu precizitāti. Tāpat cilvēki nenovērtē atgriešanos pie vidējās vērtības

jeb mean reversion. Citā eksperimentā dalībniekiem tika prezentēta šāda situācija.

„Pilotu skolas instruktori ieviesa pozitīva uzmundrinājuma politiku, ko bija ieteikuši psihologi. Viņi mutiski
uzslavēja katru veiksmīgi paveiktu lidojuma manevru. Taču pēc kāda laika viņi pamanīja, ka pretēji

psihologu ieteikumiem, šiem uzmundrinājumiem parasti sekoja snieguma pasliktināšanās nākamajā

manevrā. Ko psihologi varētu teikt savai aizstāvībai?”

Regresija lidojumu manevros ir neizbēgama, jo pilotu sniegums ir svārstīgs un to prasmes pieaug

lēni, bez acīmredzamiem uzlabojumiem no lidojuma uz lidojumu. Tādejādi tiem pilotiem, kas

demonstrēja lielisku snieguma vienā lidojumā, ir lielāka iespēja demonstrēt vājāku sniegumu

nākamajā, kas būtu tuvāk viņu „vidējam lidojumam” (neatkarīgi no instruktoru uzslavām vai to

neesamības). Taču neviens no eksperimenta dalībniekiem neminēja regresiju kā iespējamo iemeslu,

bet filozofēja par uzmundrinājumu iespējamo neefektivitāti vai pat nelabvēlīgo ietekmi uz

pilotiem.

Finanšu tirgos līdzības īsceļš izpaužas kā vienādības zīmes likšana starp labām kompānijām un

labām investīcijām. Kompānijas, kuras akciju cena demonstrē galvu reibinošu izaugsmi, mūsu prātā

tik ērti saistās kopā ar tikpat strauji augošu kompāniju. Taču laba kompānija ne vienmēr ir laba

investīcija, un to ļoti labi ilustrē plaši dokumentētā value anomālija. Tas ir, augstāku akciju cenu

pieaugumu ilgtermiņā uzrāda lētas kompānijas, kas bieži vien nāk no samērā garlaicīgām nozarēm

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
un īpašu investoru mīlestību nebauda, kamēr glamūrīgās growth kompānijas bieži vien sarūgtina

investorus.

Daļēji to var izskaidrot ar nesamērīgi augstajām peļņas ekspektācijām. Ja kompānija ir iepriekš

demonstrējusi strauju pelņas izaugsmi, mēs sagaidām to pašu no tās arī nākotnē. Mūsu prātā

kompānija, kas bija ļoti veiksmīga, rīmējas ar kompāniju, kas būs ļoti veiksmīga. Diemžēl te mēs

pieļaujam to pašu kļūdu, ko augstākminētie pilotu skolas instruktori – ignorējam atgriešanos pie

vidējās vērtības. Kā apliecina zemāk redzamais grafiks, šī parādība ir spēkā arī kompāniju peļņas

pieaugumā – no tiem 20% kompāniju, kas iepriekšējos piecos gadus demonstrējuši visgausāko

peļņas pieaugumu (value stabiņi grafikā), tiek sagaidīts vislēnākais peļņas pieaugums arī nākotnē;

bet, jo augstāks vēsturiskais peļņas pieaugums, jo augstākas ir peļņas prognozes1. Patiesībā tieši

strauji augušajām kompānijām ir lielāks risks, ka nākamajos piecos gados peļņa augs gausāk, jo
pieauguma tempi atgriezīsies tuvāk to vidējām vērtībām. Un kad realitāte sāk atpalikt no

uzpūstajām peļņas prognozēm, tam tiek atrasti dažnedažādi iemesli – uzņēmuma vadības

nemākulība, asa konkurence, utt. Tikai tāpat kā pilotu skolā, neviens neiedomājas par regression to

mean jeb izaugsmes atgriešanos tuvāk „parastajiem” tempiem...

1 Šis fenomens (iepriekšējo gadu snieguma ekstrapolēšana uz nākamajiem) vīpsnājoši tiek dēvēts par
„lineāra prognozēšanas metodi”

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
Ticība mazajiem skaitļiem

Otra līdzības īsceļa izpausme ir „ticība mazajiem skaitļiem” jeb uzskats, ka arī nelielām kopām

jābūt ar līdzīgām īpašībām kā lielajām. Vislabāk zināmais piemērs ir gambler’s fallacy jeb

spēlmaņa kļūda. Piedaloties ruletes spēlē, kurā vairākās reizes pēc kārtas ir uzkritis sarkanais
lauciņš, spēlētājiem mēdz būt sajūta, ka melnā lauciņa atnākšanas varbūtība nākamajos metienos ir

augstāka, jo ilgtermiņā melno un sarkanu iznākumu daudzumam būtu jābūt praktiski vienādam.

Protams, šāds domu gājiens ignorē to, ka katrs ruletes grieziens ir neatkarīgs no iepriekšējiem.

Domājams, praktiski vairums spēlmaņu to zina – un tomēr mūsu prāts musina mūs likt uz melno

lauciņu. Kāpēc? Lieta tāda, ka mēs sagaidām, ka arī īsas notikumu virknes atbildīs garām

notikumu virknēm. Šajā gadījumā tas nozīmē pārliecību, ka sarkano un melno iznākumu skaitam

būtu jābūt daudz maz vienādam ne tikai visa vakara garumā, bet arī daudz īsāku intervālu

ietvaros. Taču jau pašos varbūtības teorijas pamatos ir iekalta tēze, ka mazas kopas var rādīt daudz
ekstrēmāku ainu nekā lielas; piemēram, zemāk redzamā tabula ataino varbūtību, ka vismaz 60%

monētas metienu tiks uzmests ģērbonis, pie dažāda metienu skaita (pēc formulas ; ;

Pr ∑ 1 )2. Ilgtermiņā (pie liela metienu skaita) šāda varbūtība praktiski

līdzinās nullei, bet īstermiņā tā ir pilnīgi reāla. Īstermiņa virknes un mazas kopas var (un mēdz)

nelīdzināties ilgtermiņa virknēm un lielām kopām!

Iespēja, ka vismaz
Metienu
60% metienu uzkrīt
skaits
ģērbonis

1000 0.00%

200 0.28%

100 2.84%

50 10.13%

10 37.70%

Analoģijas finanšu tirgū nav tālu jāmeklē. Redzot, ka tirgus krīt vairākas dienas pēc kārtas,

investoriem mēdz pielavīties spēlmaņa kļūda – sajūta, ka „vairāk jau nu krist nevar”, „tagad jābūt

atsitienam”, utt. Šāds arguments arī ir dzirdēts par tirgus krišanu vairāku gadu garumā, bet te bez

2
Var izmantot arī internetā pieejamos kalkulatorus, piemēram http://stattrek.com/Tables/Binomial.aspx
ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
„akciju tirgus piedzīvo ilgāko kritienu kopš 19xx. gada” argumenta (ko tik ļoti patīk citēt

medijiem) parasti tiek minēts arī valuāciju arguments („akciju tirgus ir kritis vairākus gadus, tāpēc

noteikti ir lēts”). Taču pat pēc ilgstoša lejupslīdes akciju tirgus vēl arvien var būt dārgs; un pat ja tas

lēts, valuācijas ir akciju tirgus ilgtermiņa pieaugumu (kopējais ienesīgums 10, 20 gadu garumā)
ietekmējošs faktors, bet starp īstermiņa tirgus kustībām un valuācijām nav tikpat kā nekādas

saistības.

Par ticību mazajiem skaitļiem (jo mazāka kopa, jo ekstrēmāku ainu iespējams uzburt) vērts

atcerēties ikreiz, kad mums tiek pasniegti kādi statistiskie dati. Fondu reklāmās bieži tiek lieliem

burtiem figurē pēdējā vai dažu pēdējo gadu ienesīgums – bet tas, kā zināms, var būt daudz

ekstrēmāks nekā sagaidāmais ilgtermiņa ienesīgums. Vienmēr vaicājiet pēc fonda piecu un pat

desmit gadu annualizētā ienesīguma (ja fonda sniegums aptver īsāku periodu, derēs arī attiecīgā
tirgus segmenta piecu un desmit gadu ienesīgums) – tas būs daudz uzticamāks sagaidāmā

ienesīguma indikators. Var, protams, šo padomu ignorēt un pēc tam gānīties, ka „ir mazi meli, lieli

meli un statistika”.

Līdzīgi, mēs mēdzam saskatīt apslēptu kārtību notikumu virknēs, kas patiesībā ir pilnīgi nejaušas.

Piemēram, iedomājieties astoņu monētas metienu virkni. Pirmās virknes rezultāts ir HTHTTHTH,

otrās – HHHHTTTT (H apzīmē ģerboni, T – ciparu). Par kuru no tām varētu teikt, ka tā ir nejauša

(random) ar lielāku pārliecību? Vairums cilvēku izvēlas pirmo, tāpēc ka otrā šķiet pārāk sakārtota

un ne-nejauša, jo sastāv no četriem heads (ģerboņiem) pēc kārtas un trim tails (cipariem) pēc

kārtas. Taču tā kā katrs metiens ir neatkarīgs no iepriekšējā, patiesībā abas ir vienlīdz nejaušas un

iespējamas. Būtībā jo īsāk verbāli spējam aprakstīt virkni, jo ne-nejaušākas mums tās šķiet: otro

virkni varam aprakstīt kā „četri ģerboņi pēc kārtas un četri cipari pēc kārtas”; savukārt pirmā

virkne šādiem vienkāršojumiem nepakļaujas un tāpēc šķiet vairāk nejauša. Citā eksperimentā

figurē spēle, kurā no urnas tika izvilktas 20 bumbiņas un nejaušā veidā izdalītas piecu bērnu

starpā. Tad eksperimenta dalībniekiem tiek parādītas divi iznākumi, bet pēc tam eksperimenta

dalībniekiem tika uzdots jautājums: „Izspēlējot šo spēli daudzas reizes, kurš no iznākumiem
parādīsies biežāk?”

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
Bērns Nr 1 4 Bērns Nr 1 4

Bērns Nr 2 4 Bērns Nr 2 4

Bērns Nr 3 5 Bērns Nr 3 4
Bērns Nr 4 4 Bērns Nr 4 4

Bērns Nr 5 3 Bērns Nr 5 4

Un atkal, lai arī otrā iznākuma varbūtība ir augstāka (jo sagaidāmais bumbiņu skaits katram

bērnam ir četras un, izspēlējot daudzas spēles, šim variantam jāparādās visbiežāk), vairums

dalībnieku izlēma par labu pirmajam variantam – jo otrais šķiet pārāk sakārtots, pārāk „smuks”.

Cilvēki iztēlojas nejaušību kā neprognozējamu, bet kopumā godīgu. Tāpēc viņi sagaida, ka pilnīgi

nejaušā bumbiņu sadalījumā visi bērni dabūs aptuveni vienādu bumbiņu skaitu (bet ne pilnīgi
vienādu – tas vairs nešķiet nejaušs!).

Cits interesants piemērs3 par mūsu prāta vēlmi saredzēt kārtību, kur tās nav, ir no Otrā pasaules

kara. Londonas bombardēšanas laikā valdīja uzskats, ka bumbu krišanas vietas nav nejaušas, jo

vairākus pilsētas rajonus tās skāra vairākkārt, kamēr citi palika neskarti. Tādejādi trāpījumi

atsevišķām pilsētas daļām šķietami noraidīja nejaušības hipotēzi. Lai pārbaudītu šo apgalvojumu,

visa Londonas dienvidu daļa tika sadalīta mazos iecirkņos ar vienādu platību un patiesais bumbu

trāpījumu sadalījums tika salīdzināts ar sagaidāmo [Poisson] sadalījumu. Pretēji valdošajam

viedoklim, abi sadalījumi ļoti labi sakrita. Fellers piebilda, ka „ar „neapbruņotu” aci nejaušība

izskatās sakārtota un sagrupēta”.

Pieejamības īsceļš

Savukārt pieejamības īsceļš jeb availability heurestic apzīmē procesu, kad notikumu varbūtība vai

šo notikumu biežums tiek noteikts vadoties pēc tā, cik viegli ir atsaukt atmiņā līdzīgus piemērus

vai notikumus. Piemēram, kas ASV iedzīvotājam ir lielāks drauds – iespēja nomirt no haizivs

uzbrukuma vai zibens spēriena? Haizivju uzbrukumiem parasti seko plašs atspoguļojums masu

3 Feller, 1968

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
medijos, tāpēc tie ir vieglāk atsaucami atmiņā un šķiet biežāki. Taču patiesībā iespēja mirt no

zibens ir 30 reizes lielāka nekā no haizivs uzbrukuma. Tāpat svarīgs ir kairinājuma spilgtums.

Piemēram, esot pie stūres un ceļa malā redzot kādas avārijas sekas, mūsu subjektīvais avārijas

riska novērtējums īslaicīgi palielinās vairākas reizes. Tāpat, ja mums ir grūtības nosaukt atmiņā
kādus notikumus vai objektus mums tie šķiet retāki. Kādu vārdu angļu valodā ir vairāk – to, kas

sākas ar R vai K vai to, kuru trešais burts ir R vai K? Vairumam cilvēku šķiet, ka pirmā atbilde ir

pareiza, jo šādus vārdus atsaukt atmiņā ir vieglāk (jo vārdi tiek asociēti ar to pirmo burtu);

savukārt mentāla vārdu krājuma caurskatīšana pēc trešā burta ir īsts galvas mežģis.

Kā šī īpatnība ietekmē finanšu tirgus? Investoru ienesīguma ekspektācijas un riska apetīte ir cieši

saistīta ar samērā neseniem notikumiem finanšu tirgos. Piemēram, 2009. gada martā praktiski visi

investori bija pārbijušies un tikai drosmīgākie uzdrošinājās aktīvi uzpirkt akcijas. Turklāt investoru
pozicionējums saglabājās ļoti piesardzīgs vēl ilgi pēc zemākā punkta sasniegšanas, jo vēl spilgtā

atmiņā bija 2008. un 2009. gada sākuma dramatiskie notikumi finanšu tirgos. Tādejādi, tirgus

dalībnieku ekspektācijas par sagaidāmo akciju tirgus pieaugumu ir cieši saistītas ar nesenajos

gados pieredzēto – kārtējais „lineāra metodes” pielietojums... Starp citu, šis fenomens arī tiek

saistīts ar ASV akciju tirgus vājo sniegumu 30-60. gados un straujo izaugsmi 80.-90. gados. 30.-60.

gados finanšu institūcijās strādāja cilvēki, kas bija piedzīvojuši 1929. gada biržas krahu un tam

sekojošo Lielo Depresiju, savukārt 80.-90. gados šī paaudze jau bija pensijā vai labākos medību

laukus – tādejādi nebija neviens, kas atgādinātu: „atceries 1929. gadu!”, kas ļāva akcijām atgriezties

investoru uzmanības centrā.

Tāpat pieejamības īsceļš ir cēlonis arī labi zināmajai winner-loser portfolio anomālijai. Kā zināms,

akcijas, kas iepriekšējos trīs gados ir kritušas visvairāk, nākamajos trīs gados pārspēj tirgu;

savukārt, akcijas, kas iepriekšējos trīs gados ir augušas visvairāk, nākamajos trīs gados demonstrē

vājāku sniegumu nekā tirgus. Iemesls – investori pārlieku asi reaģē uz nesenajām ziņām, gan

pozitīvām, gan negatīvām. Citiem vārdiem sakot, „svaigās” informācijas svars investoru lēmumu

pieņemšanas procesā ir pārlieku liels!

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com
Ko darīt?

Kā redzams, cilvēki nav aukstasinīgas mašīnas un lēmumu pieņemšanas process nebūt nav

objektīvs. Līdzība, veidols, vieglums, ar kādu varam atsaukt atmiņā notikumus – tam visam mēs

piešķiram lielāku nozīmi nekā patiesajām varbūtībām. Turklāt mēs arī naivi uzskatām, ka mazas
kopas atgādinās lielās un saskatām apslēptu kārtību tur, kur tās nav. Lai arī šīs īpatnības ir dziļi

iesakņojušās mūsu apziņā, ir pāris lietas, kas var mazināt risku uzkāpt uz tā paša grābekļa atkal un

atkal:

· Izmantot bāzes varbūtības:

o Attiecībā uz sagaidāmo ienesīgumu: kāds ir ilgtermiņa vidējais ienesīgums? Vai

manas ekspektācijas nav pārlieku rožainas?

o Attiecībā uz uzņēmumu pelņas prognozēm: kāds ir vēsturiski vidējais peļnas

pieaugums nozarē?

o Cik daudz uzņēmumi ir spējuši sasniegt peļnas pieaugumu, kas figurē analītiķu

modeļos vai uzņēmuma vadības retorikā?

o Atcerēties, ka atgriešanās pie vidējā notiek arī uzņēmumu darbības rezultātos, un

growth kompānijas ir tam īpaši pakļautas

· Nepakļauties līdzības īsceļam: lieliskas kompānijas ar lielisku stāstu nav tas pats, kas

lieliskas investīcijas

· Pievērst uzmanību „cietajiem” faktiem, bet skaistus stāstus uztver ar apzinātu lielu skepses

devu

· Un, runājot par dzīvi ārpus finanšu tirgiem, komunikācijā ar līdzcilvēkiem censties

izmantot efektīvus, konkrētus, emocionāli interesantus pārliecināšanas veidus. Plika

statistika cilvēkus nepārliecina, pat ja tā ir patiesa!

· Apzināties, ka spilgti notikumi parasti ir retāki nekā mums šķiet

· Domāt kreatīvi, mēģināt apzināt „neredzamos riskus” (nevis ieciklēties uz teju identisku

iepriekšējo krīžu atkārtojumu – vēl vienu dotcom burbuli, subprime krīzi, utt.)

ESTONIA Tartu mnt. 2, 10145 Tallinn, Tel +372 665 02 80, Fax +372 665 02 81
LATVIA Ulmana gatve 86F, Riga, LV-1046, Tel +371 67214225, Fax +371 67356 395
LITHUANIA J. Jasinskio 16B, LT-01112 Vilnius, Tel +370 5 254 67 13, Fax +370 5 254 69 78

www.baltcap.com