Andrejs Kurpatovs SKAISTULE un BRIESMONIS Vrieu un sievieu psiholoijas noslpumi.

Rga Vieda LATVIJAS EKOLOISKS IZGLTBAS APGDS

ISBN 5-/454-3313-8 Vislielkais dzves noslpums - tas ir dzimuma noslpums. Kas ms esam "vriei" un "sievietes"? Kpc msu tuvba tik biei prvras par atsveintbu? K mums saprast vienam otru un neciest mlestbas d, bet gan priecties par laimi, ko dod savstarpja mlestba? Lai gan tas ir grti, ie uzdevumi ir atrisinmi, un atbildes mekljamas eitaj grmat, kas rakstta no "dzimumu kara" priekjm pozcijm. grmata jums noders, ja gribat izprast vriea un sievietes btbu, ja js interes dzimumu psiholoijas saskares punkti un personisks laimes "receptes". s zinanas paldzs gt jaunus spkus sirsng draudzb, dzi mlestb un stipr imen. Andrejs Kurpatovs ir unikls un autoritatvs specilists, Sanktpterburgas psihoterapeitisk centra vadtjs, akadmia I. Pavlova Neirou klnikas rsts psihoterapeits, Baltijas Pedagoijas akadmijas loceklis. Via grmatas ir neparasti aizraujoas, uzraksttas saprotami, ar ironiju un patiem paldz dzvot. Grmata "SKAISTULE un BRIESMONIS" iedvesmo savas mots "pustes" atraanai un ieganai. No krievu valodas tulkojusi Lilija Lauce Lienes Apines vka mkslinieciskais noformjums KypnaTOB A. B., 2003 L. Lauce, tulkojums latvieu valod L.Apine, mkslinieciskais noformjums "Vieda", 2005 ISBN 9984-701-94-8

SATURS
Saturs...............................................................................................................................................................2 PRIEKVRDS..............................................................................................................................................4 IEVADA VIET:............................................................................................................................................6 "Vi" un "Via".............................................................................................................................................6 Vista nav putns. Bet gailis?.............................................................................................................................7 Veiksim psiholoisku eksperimentu: "Krpt vai nekrpt? Tds ir jautjums!"....................................8 Motais, mans labais, noproti jel pats!.........................................................................................................10 Kds biji reiz, tds vel aizvien tu esi?...........................................................................................................11 Ja zvaigznes tiek iedegtas..............................................................................................................................12 Zintnisks fakts: "Panvbu statistika - tie nav skaiti, tie ir cilvki!".........................................13 Izvlamies zirgu............................................................................................................................................14 Skaidrs, ka nekas nav skaidrs........................................................................................................................15 Pirm nodaa..................................................................................................................................................16 EVOLCIJAS NOSLPUMS .....................................................................................................................16 (jeb kpc "sievietei vienmr ir taisnba")....................................................................................................16 Viss sks ar lielo sprdzienu.......................................................................................................................16 Par spti maldiem: "Androgns - mts par Platona mtu"......................................................................17 Viss beidzs ar dzimumu raanos.................................................................................................................18 "Seksa" nezdo nozme.............................................................................................................................19 Psiholoiska himera "K attaisnot vrieu neuzticbu?"......................................................................21 Bet vai zns maz bija?...................................................................................................................................22 Bezbailga ieskatanas spoguli.....................................................................................................................24 Saprast nesaprotamo: "Ar ko sievieu loika atiras no vrieu loikas?".....................................25 Neaizmirstot par vjajm vietm..................................................................................................................26 No psihoterapeita prakses: "Analogo gadjumu likums".....................................................................28 TO VAJAG SAPRAST UN ATCERTIES... (visprgi noteikumi individuliem gadjumiem)..............30 Otr nodaa....................................................................................................................................................31 ORGASMA NOSLPUMS (jeb kpc "mlestba ir akla")........................................................................31 Via Majestte un Vias Augstba - Orgasmi!.............................................................................................31 Psiholoisk etde bet seksa tau nebija!..........................................................................................33 Ms esam k "j" un "n" un tikai! .........................................................................................................33 Orgasma autorba: "Seksul revolcija Vilhelma Raiha izpildjum"...............................................35 Te kreisais krasts tm vajadzgs, te labais....................................................................................................36 Agresijas psiholoija: "Kas jauks ir rps un vientulb?"..................................................................37 Mlestbai beigas, novtusi!...........................................................................................................................39 "Mlestbas formula" no Freida ldz msdienm:"Pat vjprts mdz bt dads!".............................42 Nevis iemlties, bet mlt!...........................................................................................................................44 Par vrieu (ne) saprtgumu: "Sieviet jbt mklai!"........................................................................46 TO VAJAG SAPRAST UN ATCERTIES... (visprgi noteikumi individuliem gadjumiem)..............48 Tre nodaa..................................................................................................................................................49 SEKSUALITTES NOSLPUMS..............................................................................................................49 (jeb kpc "lmumu vienmr pieem vrietis")............................................................................................49 Apmierint sevi vai gt baudu?....................................................................................................................49 Seksualittes statistika: "Moris savu padarjis, moris var iet!"............................................................51 Kpc vi aizgrieas un iemieg?.................................................................................................................52 2

Dabas verdikts: "Bet kur tagad vads?"...............................................................................................54 Dmas izvlas kavalierus!.............................................................................................................................55 Socila pardba caur zintnes prizmu: "Ko feminisms izdarjis ar sievieti?"....................................56 Kur teica "miau"?.........................................................................................................................................58 No terapeita prakses: "Treais lieks?"..................................................................................................60 TO VAJAG SAPRAST UN ATCERTIES... (visprgi noteikumi individuliem gadjumiem)..............61 Ceturt nodaa................................................................................................................................................62 INSTINKTA NOSLPUMS (jeb kpc "vajag sargt vrieus")................................................................62 Dzvnieku pasaul.........................................................................................................................................63 Zintnisks fakts un liel literatra:, Varmcbas ir dadas!"...........................................................64 Uzmanbu, sieviete rko eksmenu!..............................................................................................................67 Dzvnieku psiholoija: "Kpc neesam putni, kpc nelidojam?"...............................................68 Vriei, kur js esat?!.....................................................................................................................................69 Psiholoisks paradokss: "Kas par to, ka viai nav taisnba, via tau ir meitene!"............................70 paas atdeva, bet pc tam atdevs.................................................................................................................72 Zintnisks atkljums: "Falls - t ir sieviete, bet sieviete - tas ir falls!"................................................73 Nvjo vribas slimba..........................................................................................................................75 Psiholoiska skice: "sts vrietis - tas ir kais!"...................................................................................77 Saturieties, man ir histrija!..........................................................................................................................78 Zintnisks fakts: Histrija - tas ir "dzemdes trakums", bet ne tikai !".................................................80 Nelaimgas amazones un kjmgjji bruinieki.........................................................................................82 Zintniska pieeja mlas kaislei: "Kpc es vienmr iemlos nestaj?...".....................................84 Vienmr jbt kaut kdm jtm..................................................................................................................86 Uzmanbu: tikai sievietm! "Esmu pati apburok un pievilcgk!"..............................................88 TO VAJAG SAPRAST UN ATCERTIES... (visprgi noteikumi individuliem gadjumiem)..............89 Piekt nodaa.................................................................................................................................................91 BTBAS NOSLPUMS.............................................................................................................................91 (Jeb kpc "visi dom viengi par sevi")......................................................................................................91 Visu laiku tikai par zvriem vien, bet k tad brni?!....................................................................................91 Piezmes uz malm: "Pieauguo brnig mantrausba"..................................................................93 Drgie pilsoi, man tau jstrd!................................................................................................................94 Filozofiska intermdija: "Un kur ir jga?"...........................................................................................97 Bet man tau Ir brns!...................................................................................................................................98 Btba, ko neievro: "Par to var visu atdot!.......................................................................................100 TO VAJAG SAPRAST UN ATCERTIES... (visprgi noteikumi individuliem gadjumiem)............102 NOBEIGUMA VIET:..............................................................................................................................103 "SRT ZIEDIA" NOSLPUMS .......................................................................................................103

PRIEKVRDS
Neuzskatiet to par uzbzbu vai par necieas izrdanu, tau tlt es jums ststu pasaku, kuru js visi, protams, zint. Pasakas ir tda dvaina lieta... Ts sacer pieauguie, un iet, ka sacer brniem, bet patiesb t tikai iet. Pieauguajam, kas ststa brnam pasaku, rodas divjdas jtas: no vienas puses, t ir nostalija pc zaudts brnbas, pc "svtlaimgs nezinanas"; no otras puses, ir t k kauns, k nerti - jo melot savai atvasei negribas, bet sagraut brna gais ilzijas liekas cietsirdgi. Kaut kur dzii sev ms saprotam: brnam ir jzina patiesba, tas viu pasargs. Tomr izststt visu patiesbu par dzvi nozmtu atemt viam brnbu! K vi jutsies, ja uzzins, ka via veckiem, maigi izsakoties, nemaz tik gludi neiet? Ka pasakas beigu mielasts, kur teicjs bijis, medalus lijis, ir tikai dzves epopejas skums? Ka frze "un tad vii dzvoja ilgi un laimgi un nomira vien dien" ir vien joks un, jatzst, visai auns! Ja dzimuma jautjums ir globls jautjums, ja dzimum ir patiesais un apslptais, noslpums alla atklsies, joprojm paliekot noslpums. Zinaida Hipiusa Vai ir vrts ststt savam brnam, ka Pukina pasaka par zelta zivtiu - tas ir skumj ststs par mgs vrieu nelaimes cloiem? Vriea nelaime - t ir "nojgusies vecene": merkantila, nepateicga, kas auni un nevrgi spauj vriea maigaj dvsel. Bet mgais vriea sapnis ir tda, lk, "zelta zivtia", apbrnojama sieviete, kuras d gribas "visu atdot", turklt no sirds un nesavtgi, jo via ir tik pateicga par to, kas darts vias lab. Sieviete, kura vienmr atbalsts, nepamets nelaim un mls tikai par to vien, ka vi - is vias vrietis - eksist. Vai tvam btu jststa par to savam dlam vai ar jpagaida, kamr tas uzzins pats? Un vai ir jga ststt meitenei, ka "Pasaka par caru Saltanu" - t ir pasaka par to, cik liktenga loma sievietes dzv ir vrietim? Par to, k vi sievieti izvlas ("ksti cariene un dzemd dlu spkavru man..."), k vi aubs par sievieti ("piedzemdja... nezinmu kustonti..."), k vi tai liek ciest ("mucu jras vii svaida, cariene tur raud un vaida..."), k vi to nodod (ar "veas Babarihas" paldzbu). Par vrieti, kur nesaprot un nenovrt viu sievieti, kas vriea d gatava ziedot visdrgko... Un vai vajag meitenei ststt, kdam jbt vrietim? K viam jaizsarg sieviete no "plsoas klijna", jsaudz un jatbalsta? Vai vajag, ja, atirb no meitenes, jebkura sieviete labi zina: tda vriea vias m nekad nebs? Visbeidzot, vai ir vrts meitenei vispr ststt pasaku par "Carameitu Vardi" vai, piemram, Hansa Kristin Andersena "Nriu"?... N, paa brnam gribas sact: "Nebaidies, mazuli! Tev priek ir liela un skaista dzve! Viss bs labi!" Tomr ikviens pieauguais zina, ka t nav taisnba. Dzve, visticamk, patiem bs, bet laba... Diez vai. Un td tik oti gribas kaut vai k pasargt savu lolojumu, kaut mazliet pateikt viam priek, kaut k brdint par gaidmajm likstm! T rodas pasakas, kuras stenb ir nevis tukas ilzijas, ne fantzija, bet gan kodti vstjumi no pieauguo pasaules brna pasaulei. Tau brns os ziojumus saprats tikai tad, kad vi pats bs pieaudzis. Tomr mums k ptniekiem tdi vstjumi tpc nekst mazk interesanti. J, es piedvju mums bt cilvku dabas ptniekiem, jo uzskatu, ka s dabas zinana ir absolti un vitli nepiecieama katram sevi cienoam cilvkam. Un, lk, kd man tagad jizststa, manuprt, visdramatiskk no vism krievu tautas pasakm, kaut ar beigas tai ir laimgas. T saucas "Srtais ziedi" (citvalodu interpretcij - "Skaistule un briesmonis"), un ts siets ir neiedomjami samezglots. 4

No vienas puses, mums ir Nasteka visdi laba meitene, tau via gaida no tta to, ko vi faktiski nevar izpildt, proti - atvest viai no tla jras ceojuma srtu ziediu. No otras puses, Briesmonis ldz pat beigu ainai neizprotams subjekts; acm redzams, ka vi ir "ausmgs rji" un tds k "labs iekji". Tomr labestba vi ldz zinmam laikam ir ciei noslpta. im zvram, k vlk noskaidrojas, ir visai saretas attiecbas ar kdu vecu sievieti (acmredzot ar aunu mti), no k ar rodas visas problmas. Es mlu un padaru moto par savu, par mani pau, atkljot viu un sevi. Es esmu atradis viu un iepazinis. Bet ar via mani ir mekljusi mani, atradusi un padarjusi par savjo un par sevi. Un nemdz, nevar bt patiesa mlestba bez atbildes, t vienmr ir divu mlestba. evs Karsavins Un k tad tur ir tlk? Nastekas tvs dodas savs tirgotja gaits aiz trejm jrm un iepriek pieem pastjumus nordjumus no savm meitm: vienai - o, otrai to, treai itin k kaut ko oti parastu srtu ziediu. Pirmie divi pastjumi ir viegli izpildmi: atdari tik makuun, ldzu, saem, bet tas srtais ziedi ir glui vai gatav sodba, t nekur nav, un nevar pat zint, kur to meklt. Beigu beigs Nastekas pasttais botniskais retums atrodas, turklt ne jau kaut kur nebt, bet uz neapdzvotas salas. Ttis priecgs nolemj: "Kad jau, tad jau!" - un nozog o lauksaimniecisko vrtbu. Tau ilgi priecties viam neiznk, jo "King-kongs ir dzvs" un vi msu slvisks cilmes zagli citticbnieku pieer nozieguma viet. Neiedomjami baismga izskata subjekts (t k salas saimnieks, t k srt ziedia sargs), kas notvris labsirdgo papuci, pieprasa sev upuri, lai necieng rcba tiktu izpirkta. Satriektais tvs atgrieas mjs, un Nasteka, uzzinjusi, k "iegzusi" drgo radinieku, nolemj upurt sevi. Uz salas, kur via brnumain krt nokst, viss ir jauki un grezni, tomr satraucoi baigi. Via ieklauss un ieskats - kaut kur mea biezokn klaio drausmgs, cietsirdgs briesmonis ar pilngi nesaprotamiem, tau acmredzami sliktiem nodomiem. Uh!... Tomr ausmas pakpeniski nomaina ilgas pc mjm, un briesmonis, izrds, ne tikai nav auns, bet ir iejtgs un pat maigs, tpc palai Nasteku s atvainjum. Tau mjs iejaucas "sievietes skaues" - Nastekas msas; vias pagrie atpaka pulkstea rdtjus, un galvens varones atvainjuma zme draud prtapt patvag prombtn. Pa pdj mirkl, jau kavdama, Nasteka tomr atjdzas un ar burvju gredzentia mobla paldzbu atgrieas uz salas. Situcija tur ir ausmga! iet, ka ms atrodamies uz Zemes vai nu ts radanas brd, vai Armagedona proces. Cerbu zaudjuais gigantiskais Briesmonis, kur jtas piekrpts, bezspcgi gu uz pakalna jrs krast un mirst, bet izkaltus lpas ukst: "Nasteka, Nasteka... K tu mani t piemnji, Nasteka... Mana sirdsm Nasteka..." Srtais ziedi nelaimg paguruajs roks jau vairs nav srts, bet pelks, ar trdanas pazmm. Uz s tradijas fona pasaules pldi, Bbeles tora sabrukana, brahama upuris, Sodomas un Gomoras nodedzinana liekas tikai "biedra no augas" pastrdtas nevaingas rotaas. Un te Nastek pamostas sievi jtguma neizmrojamais spks, via metas pie ausmoa un ldz viam piedoanu: "Nemirsti, mais, ldzu, nemirsti! Es tau tik oti mlu tevi! Tik oti! K tad es dzvou bez tevis..." Un sievietes nevaldms asaras krt uz srto ziediu... Blk!... Mirstoais zvrs Nastekas acu priek prvras par apbrnojamu skaistuli -"ne princi, bet stu karadlu"! Atskan fanfaras - aun burvba ir zudusi, tumsas spki uzveikti, priek gaida kzas un gara jo gara dzve, turklt tda, lai btu kop, un tda, lai nomirtu uz viena spilvena. Ur!

Cilvka socialitte un seksualitte ir radjusi kultru, kultra attstoties un evolucionjot veicinja un veicina seksualittes attstbu un evolciju. Cilvka kultra un seksualitte atrodas mijiedarbb pc ties un atgriezenisks saites principa. J.Novoenovs Nu, par ko tad ir pasaka? Zigmunds Freids sactu, ka problmas sakne slpjas "srtaj ziedi", kur, bez aubm, ir "vriea dzimumloceka" simbols. Psihoanalzes tvs un pamatlicjs mums pavsttu, ka ikvienai sievietei piemt "Elektras komplekss" (tas ir slaven vrieu "Edipa kompleksa" analogs). Atbilstoi im kompleksam Nasteka gaidjusi no sava tva mlestbu un kaisli - proti, (pat nezinu, k lai kaut ko tdu pasaka!) cerjusi uz tva "srto ziediu". Skaidrs, ka ttis ari to vltos, bet nesadojas, un tpc is "ziedi" tiek atrasts cit viet, tas ir, citam vrietim, uz kuru Nasteka "prnesusi" savu vlmi. Karls Gustavs Jungs droi vien teiktu, ka te pards "Briesmgs Mtes arhetipiskais tls", kas domin pr cilvces vrio pusi, neaujot ts prstvjiem savienoties ar savu "libido". Iespjams, psihoanalzes klasii runtu ari par narcisismu - prlieku jau briesmonis iecikljies uz savu, piedodiet par izteicienu, "srto ziediu". Neizsldzu, ka tiktu piedvtas ari vl papildu versijas, kas attiecas uz visdadkajm seksulajm novirzm (piemram, sadomazohismu, ekshibicionismu u.tml.). Ar zinmm iebildm es btu gatavs tam visam piekrist, tau vai tad par to ir pasaka? Manuprt, pasaka ir par dzimumu attiecbm - par dramatiskm, biei vien liktengm attiecbm, jo tajs ajs attiecbs - slpjas mklas, kuras mums uzdevusi seksualittes evolcija un fizioloija, skaistums un instinkti, sabiedrba un pati dzimumu btba. Un tagad mums bs jatmin ie noslpumi - k parasti, no nodaas uz nodau. Patkamu ceojumu!

IEVADA VIET:

"VI"

UN

"VIA"

"Kas ir msu dzve?" izsaucas Hermanis no operas "Pa dma" un dod nepareizu vai, preczk izsakoties, nepilngu atbildi: "Sple!" Msu dzve t, protams, ir sple, tau, k rda ar paa Hermaa un jebkura cita cilvka pieredze, msu dzve - t ir vrieu sple ar sievietm un sievieu sple ar vrieiem. Js tikai uz su mirklti iedomjieties, ka evolcija ir gjusi citu ceu, ka ms, tpat k ambas, vairojamies daloties, nekdu dzimumu mums nav, bet evolucionrs hierarhijas virsotn valda pilnga dzimumu, pareizk sakot, bezdzimuma vienveidba... Iztlojties? Kas msu dzv td gadjum paliktu? Vai d sabiedrb pastvtu kultra, zintne, mksla? Vai cilvki taj strdtu, un - galvenais kd gan lai vii to dartu? Ar ko vii vispr nodarbotos, ja nebtu dzimumu? N, mani mie, tda sabiedrba princip nav iespjama! "Dzimuma jautjums" - tas, k izrds, ir pats svargkais, pats aktulkais, pats nopietnkais visai msu dzvei kopum. Un, kamr tas nav atrisints (tau, oficili pazioju, tas nav pat pacelts vajadzgaj lmen), msu eksistence ir nolemta nebeidzamm, bezjdzgm un nelgm sirdsspm. Ms cietsim, ausimies ilzijm, uzdursimies nebeidzamiem riem, piedzvosim vilans, atkal un atkal kpsim uz viena un t paa grbeka - un t visu laiku, kamr neatrisinsim dzimuma jautjumu. Ar ko pie manis nk pc psihoterapeita konsultcijas? Ar personisks dzves problmm. Bet kas ts ir par problmm? Pirmm krtm ts ir problmas attiecbs ar pretj dzimuma prstvjiem. Man jaut: "Bet kpc vi t rkojas?"; "Ko nozm da vias reakcija?" Man alla jaut par sievieu vai vrieu dzimtes "VIU", nekad ne par nekatras dzimtes "VIU". Un tur ir visa btba! 6

Kas tad ir ie "VIA" un "VI"? Psiholoijas minjumi dot atbildi uz o jautjumu pagaidm bijui nesekmgi - lai k vltos, js neatradsit grmatu, kur skaidr un harmonisk sistm btu aprakstta vrieu un sievieu psiholoija. Un vai zint, kpc? Tpc, ka mcto vru galvs nekdi nesavietojas divas mklainas pretrunas. Pirm: ar prtu visi saprot, ka vrietis un sieviete - tas nav viens un tas pats, tau neviens neizjt o atirbu. Otr: 'Vriei" un "sievietes" stenb nemaz nepastv, tomr visu msu btbu nosaka tas, pie kura dzimuma ms piederam. Nojauu, ka abas s frzes skan k rprtg murgi. Tau, taisnbu sakot, te ari slpjas visa problma. Ja vien ms spsim iedziinties o izteikumu btb, ja saredzsim, ka tie nepavisam nav nekdi paradoksi, tad "dzimuma jautjums" tiks izslgts no dienaskrtbas, turklt reiz par vism reizm. Vai vismaz tas prsts bt problma, kas izraisa nebeidzamas kmes. Mlestb vrietis mekl bezierunu verdzeni, bet sieviete bezierunu verdzbu. Mlestba atgrieas pagtnes kultr un pagtnes sabiedrb - Austrumos. Fridrihs Ne Tagad mums ir jizvirza "dzimuma jautjums", jsaskata problma un jsaprot, ka te ir darana ar tdu dabas mklu, kuras atrisinanai vajadzga vesela grmata, un to, starp citu, js tad ari turat roks.

VISTA

NAV PUTNS.

BET

GAILIS?...

Sksim noskaidrot msu pirmo "paradoksu". Apgalvojumu, ka ms vriei un sievietes viens no otra atiramies, laikam gan neviens neapaubs. Tau vai ms pa stam to saprotam? Vai msu "izpratne" nav tikai formla, btb vien tuka fakta konstatana? Dieml visa mana rsta psihoterapeita praktisk pieredze liecina, ka lielkoties ms tikai domjam, ka saprotam o tzi. Kaut ko saprast un pieemt, izjust, izlaist caur sevi o "kaut ko" piekrtiet, ts ir dadas lietas. Es varu saprast, ka visi cilvki "iekji" ir labi, tau tas netrauc man izjust nepatiku pret tiem, kas nav ar mani vienisprtis, kas rkojas neatbilstoi manm vlmm, kas nostda mani nert situcij. Saprast un iekji izjust ts ir dadas lietas. T ka ar visu savu "sapraanu", ka vriei un sievietes ir atirgi, nekas mums netrauc uzvesties t, it k du atirbu nebtu. Visi vriei - un es to uzsveru - visi vriei neapzinti gaida no sievietm, ka vias rkosies t, k rkojas vriei, ka vias juts to, ko jt vriei, ka vias visu saprats tpat, k to saprot vriei. Skaidrs, ka tdas cerbas ir veltgas, jo ms - vriei un sievietes - esam dadi. Nekad sieviete neuzvedsies t, k uzvedas vrietis (via var tikai tlot "vrieti"), tpc ka via nekad nedoms t, k dom vrietis, vias jtas nekad nebs identiskas vai kaut radnieciskas vriea jtm. Rezultt vriea cerbas cie fiasko, vii ir vluies un sk izteikt danedadus apvainojumus: "sievietes doma tikai par sevi"; "visas vecenes ir stulbas"; "ko no sievietes var gribt?". Tau visi ie nolojamie upsti rodas no bezspcbas, es pat teiktu - no neizpratnes bezspcbas. Runjot par sievietm, situcija ir tda pati. Visas sievietes, un es atkal to uzsveru - paas to neapzinoties, gaida no vrieiem, ka vii pasauli uztvers t, k to dara sievietes, ka vii saprats, ko dom sievietes, ka viu rcba bs tda, kdu to vlas redzt sievietes. stenb vriei, pat ja vii to ari gribtu, nespj sajust, prdzvot, domt saska ar m "vj dzimuma" prstvju gaidm un prasbm. Vii to dars pa vrieu modei, jo vii ir vriei. Bet kas td gadjum atliek sievietm? Vim atliek vilties, dusmoties un ldt likteni: "visi vriei ir mi"; "viiem tikai tas vien ir vajadzgs"; "vii ir egoisti"; "vii dom tikai par sevi".

Protams, katrs no mums jebkur jautjum atrod milzum daudz argumentu, kas apliecina msu taisnbu (kur gan neprot sameklt pamatojumu savai taisnbai?). Un tomr gan es esmu prliecints, ka man ir taisnba, gan ari mans oponents dom, ka taisnba ir viam, un mums abiem aj sakar ir "neapgami pierdjumi. Patiesb ms glui vienkri nesaprotam sava oponenta attieksmi, stvokli, noskaojumu, pasaules uztveri, citdi mums pat prt neienktu ar viu strdties. Ja ms izjustu via taisnbu, kdu to izjt tiei vi, tad ms mintu vienoties, mekltu abpusji izdevgus kompromisus, saskares punktus. Ttad jebkura konflikta, jebkuru domstarpbu, jebkuru problmu pamat cilvku starp ir viu savstarpj neizpratne. Un pai tas attiecas uz "dzimuma jautjumu", jo msu apjgsme par savstarpjm atirbm ir visstk himera.

Veiksim psiholoisku eksperimentu: "Krpt vai nekrpt? Tds ir jautjums!"

Ja gribat prliecinties, ka vriei un sievietes dzvo pilngi atirgs pasauls, painteresjieties, kda pret nodevbu (t.i., seksuliem snsoiem) ir dadu dzimumu prstvju attieksme. Tdu vai citdu iemeslu d un dados apstkos par laulbas prkpjiem var kt gan vriei, gan sievietes, lai gan vriei krpj savas "pastvgs partneres" vidji etrreiz biek. Tau runa ir nevis par statistiku un par patoloisku tieksmi uz laulbas prkpanu, bet gan par to, ka snsoli laulb vriei un sievietes uztver dadi. Vrietis, ja atmet pie malas visu via audzinanu un apzintas morlas dabas nostdnes, glui vienkri nesaprot, kas tas ir neuzticba. Vi apzins, no vienas puses, savu vlanos vi vai nu "grib" vai "negrib", bet, no otras puses, saprot savus pienkumus. Gan viens, gan otrs viam ir svargi. Ja vi ir uzmies laulbas pienkumus, ttad viam ir jbt labam vram, un tas viam nozm burtiski, lk, ko: viam jpelna savai imenei nauda, jdod "vadoi nordjumi" un jraugs, lai visi via imenes loceki starotu laim (ja vii laim nestaro, t nav via vaina, bet ir viu problma visi neapmierintie dabs sutu). T dom vriei. Sievietes ir spjgas uz visu. Vriei uz visu prjo. Anri Renj Tau, ja vrieu krtas subjektam radusies seksula vlme attiecb uz kdu treo personu, ja viu ieinteresjis kds cits "seksulais objekts", tad t, pc vriea domm, ir "pavisam cita lieta", kas nekdi nav saistma ar via imenes attiecbm. "Glui vienkri rads vlans", "tpat vien sagribjs" un tam galgi nav nekdas nozmes", "liela muia, prgulju ar kdu, tad ta' brnums!" Citiem vrdiem J sakot, vriea psiholoij starp seksu un socilajiem pienkumiem stv lielais nas mris. Iekre - tas ir viens, bet pienkums - kas cits. "Es savu sievu mlu un negatavojos pamest. Bet mazs snsoltis?... Nu, tikai neliels piedzvojums, nekas pas!" Skaidrs, ka dus spriedeljumus sieviete uztvers k "tvia konformista murgus", turklt "caur un cauri melga tvia konformista", tpc ka vim, sievietm, d gadjum viss izskats glui citdi. Sievietei savienba ar vrieti tas nebt nav "civiltiesisks akts" un "socils atbildbas" vaas. Ja atmet visdus merkantilus motvus, kuri reizm preval sievietes likten, k ari tradcijas spiedienu, kas nereti stipri izkropo patieso sievietes liktea lniju, tad ar prliecbu var apgalvot burtiski, lk, ko: sieviete izlemj saistties ar vrieti tikai td gadjum, ja uztver viu k vrieti. Tau kas sievietes apzi ir tds vrietis? "sts vrietis" sievietei ir nevis tas, kuram var uzticties, bet tas, kuram var uztict sevi. Sievietm is precizjums, bez aubm, ir oti labi saprotams. Bet vrieiem es ieteiktu par to padomt. Veiksim psiholoisku eksperimentu... Lai mans lastjs vrietis iztlojas, kam vi vartu nevis tikai 8

uzticties, bet uztict sevi. Pc tda prieklikuma jebkur vrietis vispirms prdzvos zinmu oku, pc tam uz ilgu laiku nonks izteikt iekjas spriedzes stvokl, ko vl pastiprins vajanas mnija. Vrietim vispr nav saprotams, k var uztict sevi, tas nu nepavisam nav no via repertura! Vi var "uzticties", "paauties", "rinties", bet nekd gadjum "uztict sevi". Tagad lai mana lastja sieviete iztlojas vrieti, kuram via gan uzticas, tau uztict sevi nespj. Vai jums, drgs dmas, rodas visaptveroa vlans saistt ar viu savu mu? N. Tds vrietis vartu kt jums par labu draugu (vismaz jums vi ai lomai iet glui piemrots), tau pretendt uz "viengdrg-mot" pjedestlu nekdi nespj. Turklt, kamr vrieti da psiholoiska eksperimenta laik prem ausmas, sieviete, glui otrdi, aujas savu nepiepildts "sievietes laimes" jtu varai. T ka efekts no vienas un ts paas darbbas eit dada dzimuma grupu prstvjiem ir tiei pretjs. Un nu atkal atgriezsimies pie neuzticbas jautjuma. Ja vrietis ir prkpis laulbu (protams, nebdams ldz ausm iemljies sav kaisles objekt), vi ir prliecints, ka viam var uzticties, jo "neko tdu vi nav izdarjis". Tds snsolis, viaprt, nav nodevba, nav "psiholoiska neuzticba", bet tikai "fiziska izklaidans", kaut kas ldzgs iespjai pabraukties ar jaguru, aiziet uz futbolmau vai sliktkaj gadjum "izraut pudeli auksta alus" darbadienas beigs. Starp citu, to, kas ir fiziska sajsma no pusapreibum klaigm tribns: "Vrti!!!", sievietei, protams, nekad nesaprast, t ka nav vrts pat mint skaidrot. Tomr varu jums apliecint: sajsma tik tiem ir fiziska. Starp vriea orgasmu un kaislbu kvli par pretiniekam iesistiem vrtiem nav nekdas atirbas! Tau, ja sieviete prkpj laulbu, - tas ir vai nu politisks akts", vai "dvseles kliedziens". Iespjams, d veid via ir minjusi celt savu panovrtjumu ("Es vl spju patikt! Mani vl iekro, velns parvis!"). Varbt viu tik oti ir nomocjusi partnera nevriba, ka via nolmusi "uzspaut visam" un "skt dzvot uz nebdu". Iespjams, ar savu neuzticbu via ir gribjusi pazemot partneri vai likt viam kt greizsirdgam (tiesa, ldz seksam tad gan lieta nenonk - uzdevums ir cits). Vriea neuzticbai du mru nav un nevar bt, ja nu viengi vi ir galgs neirotiis. Tau ko ms redzam?... Sieviete, kurai kuvis neuzticgs vias vrietis, ir prliecinta, ka "is ms" to darjis vai nu "zema panovrtjuma" d "kompenscijas" nolkos, vai nav apmierints ar viu k sievieti un tpc "vies uzdzvei", vai ari gribjis di viu pazemot, bet, ja lieta ldz fiziskai tuvbai nav nonkusi, aprobeojusies tikai ar flirtu, tad minjis izraist greizsirdbu: "Idiots, cents pierdt, ka vi ir uz izeranu." Ak Dievs, cik tlu di sievietes spriedeljumi ir no vriea stajiem nodomiem! Bet, ja sieviete kuvusi neuzticga vrietim, tad palg! Pirmm krtm vi krt panik: "Man ir mazs dzimumloceklis!" (pat ja vi ri kaut ko citu nodoms, esiet droas, agri vai vlu viss t vai citdi nonks pie cieanm s mantas garuma sakar). Un viam tau pat prt neienks padomt, ka varbt viam ir prk mazas vai, tiei otrdi, prk lielas smadzenes. Sievietes prk neuzticas vrieiem kopum un prk uzticas viiem individuli. Gustavs Flobrs. Nezinu, ko vl es vartu sact aj sakarb, tau tas, ka sievietes te absolti neizprot vrieus un vriei sievietes, manuprt, ir pilngi acmredzams. Citos gadjumos, kad runa nav par tdu "kriminlnoziegumu" k laulbas prkpana, is absoltais izpratnes trkums dzimumu starp, ie pilngi nepamatotie un nekonstruktvie minjumi pretj dzimuma prstvjiem piedvt sava dzimuma uzvedbas motvus varbt ari nav tik manmi. Ttad vajag mazliet paplties, un js tos ievrosit...

MOTAIS,

MANS LABAIS, NOPROTI JEL PATS!

Atcerieties pasaku par dzrvi un lapsu, t tau nav pasaka, t ir ainia iz dzves par vriea un sievietes attiecbm. Dzrve satika lapsu un juts tik iepriecinta, ka pat ieldza lapsu pie sevis uz pusdienm. Lapsa, protams, piekrita; un k gan citdi - laipna izturans mudina uz atsaucbu. Noteiktaj laik lapsa atnca uz pusdienm pie dzrves, bet t bija gatavojusies un, jatzst, centusies godam: pagatavojusi gargu auksto zupu un saljusi to savos labkajos traukos - krks. Lapsa minja nobaudt piedvto dienu, tau nevarja iebzt krk galvu. Dzrve bija pieradusi st no krkas, jo viai ar savu garo kaklu tas bija oti rti. To, ka lapsa, maigi izsakoties, ir cita veida btne, via nesaprata, nepievrsa tam uzmanbu un tdjdi nostdja lapsu ausmgi nert stvokl. Skaidrs, ka lapsa apskaits uz dzrvi par tdu uzemanu, par tdu nevrgu attieksmi pret sevi. Kuva dusmga, tau rji to neizrdja. Tagad lapsa uzaicinja dzrvi uz pusdienm. Noteiktaj stund dzrve ierads, bet lapsa bija izvrjusi mann biezputru un pln krti iztriepusi to uz lzena va. Pc dabas vientiesg dzrve lapsas viltbu neaptvra un ska knbt mannu no va. Tau mieloans neveds - vtis lkja vien, bet krot putria mut netika. Pabakstja, pabakstja dzrve vti, sadusmojs un izgza savas dusmas uz lapsu ieknba viai tiei pier, bet lapsa ma un izlaida garu. Lk, tda pasaka... J, var tikai apbrnot tautas gudrbu. Grti izdomt labku alegorisku "dzimuma jautjuma" problmas izklstu. Dzrve neievroja, nesaprata, neiedomjs; nepievrsa uzmanbu tam pc pirm acu uzmetiena neprprotamajam faktam, ka via atiras no lapsas, savukrt lapsa attiecgi atiras no vias. Ja viam ir rti st no krkas, ttad ar visiem jbt rti - t sprie is putns, kura vrds, protams, nav dzrve, bet gan vrietis. Izskats loiski (ar ko vriei, k zinms, lepojs), tau sank - nelgi. Ja vriei ari pastrd mubas, tad nepavisam ne tpc, ka grib dart mubu vai aiz auna prta, glui vienkri is solis viiem liekas pareizs; sajta rodas no neizpratnes, kda sti ir sieviete un kas viai patiesb vajadzgs. Citiem vrdiem sakot, var teikt: kas vrietim ir labi, tas sievietei - nve. Msu dzrves - vriea reakcija, kas izpauds k atklta vardarbba, protams, nav attaisnojama, tau, no vienas puses, t ir dabiska, bet, no otras puses, "gribja, k labk.. un "ko gribja, to...". Ja par mlestbu sprie pc ts parastajm izpausmm, tad t vairk ldzins naidam, nevis draudzbai. Fransu de Larofuko Tagad par lapsu... Sieviete msu sabiedrb nav pieradusi, neprot, daudzos gadjumos glui vienkri neuzskata par vajadzgu paskaidrot savu viedokli. Sievietes (meitenes) netiek mctas atklti paust savas vlmes un vajadzbas; tiek uzskatts, ka to dart ir kauns un nepiekljgi. Kpc? Nu, t... Rezultt sieviete pastvgi gaida no vriea, ka vi pats visu noprats. Bet k gan vi to vartu? Vi ari pats gaida instrukcijas, viam viss ir jizskaidro. Lapsa rkojs k sta sieviete neko nesacja, noklusja, varbt pat pateics, bet pc tam, ko domjies, "izlca". Nespdama ne izteikt savu vlmi, ne doties tie uzbrukum savu tiesbu aizstvbai, sieviete izdom dadas viltbas, trikus, aizplvurotus "pretuzbrukumus". Kas no t iznk? Ka iranos skaits, vismaz Krievij, prsniedz noslgto laulbu skaitu, bet Eiropas valsts tredaa imeu vispr sastv no viena cilvka. Kas no t cie?... Nu, protams, ts ir abpusjas cieanas, tau, k teica profesors, kur pasniedza man terapiju, "biek ir tas, kas ir biek", t ka biek, pamatgk un vairk cie sievietes.

10

Msu problma ir nevis t, ka ms - vriei un sievietes - esam dadi, bet gan t, ka ms neesam sapratui, cik oti dadi esam. Te nepietiek viengi ar fakta konstatanu; lai no t gtu kaut jel kdu labumu, is fakts ir jizjt, jpieiet tam ar "svtm trsm".

KDS

BIJI REIZ, TDS VEL AIZVIEN TU ESI?...

Priesim pie pavstt "paradoksa" otrs daas, varbt pat pie paas paradokslks t daas. Ttad ko nozm s grmatas autora neprtgais paziojums, ka "vriei" un "sievietes" neeksist? Pirms paskaidroju o domu, iepriek atauos jums paststt par kdu savu novrojumu - prdzvojumu. Mana nodarboans biei liek man piedalties dads "cienjams sanksms", kur psiholoijas, psihoterapijas, seksoloijas un tamldzgu zintu nozaru specilisti sprie par "vrieiem" un "sievietm". Vii saka: "vriei - tie ir...", "sievietes nekad...", "vribas specifika ir tda, ka...", "sieviba nosaka...". Un t es su aj zl vai auditorij un domju: "Bet par ko stenb ir runa? Ko oratori saprot ar vrdu "vrietis", ar vrdiem "sieviete", "vriba" un "sieviba"?" Mans lastjs droi vien jau pavisam gatavs ieskaitt autoru prt jukuo pulk. Nestrdos un necentos js prliecint par pretjo, un tomr minsim par to visu tikt skaidrb, tas ir svargi. Ir acmredzami, ka jebkur cilvks, kas izrun vrdu "vrietis" vai vrdu "sieviete", patur sav prt kdu idelu tlu vai, vienkrk sakot, priekstatu par to, kas tas ir. Katrs iztlojas sev kaut ko un o kaut ko sauc atbilsto vrd. is priekstats ir dzii idelistisks, rupjk izsakoties, izfantazts. Runa ir par kaut kdu "abstraktu vrieti" un kaut kdu "abstraktu sievieti", proti, par to, kas reli neeksist. Es saku: "vrietis". Ko es domju ar to? Sevi (es t f k btu vrieu dzimtes patnis, to apliecina ari attiecgi dokumenti) vai varbt kdu citu vrieti, vai stdos priek "vrieti vispr"? Bet kas tas ir: "es vrietis" vai "vrietis vispr"? Es esmu Andrejs Kurpatovs, un es esmu vrietis. Tau kur man ir "vrietis", par kuru es varu kaut ko pateikt, un kur man ir "Andrejs Kurpatovs"? Vai starp tiem ir kda robea? Es tau bez t, ka esmu vrietis, esmu vl ari cilvks, ari personba, ari bioloisks objekts, ari, re, piemram, rsts psihoterapeits un "grmatiu raksttjs" (t mani mlgi sauc sieva)... Kur man ir katrs no tiem? Kur man ir "vrietis", par kuru es tik pattiski spriedelju? U-!... Atbildes nav. Visa msu nelaime (bet varbt laime) ir t, ka nav, neeksist tdi "priekmeti tr veid" - "vrietis" un "sieviete", t ir fikcija, iedoma, ilzija. Tau k t tiek iztirzta! Prieks paskatties! Zintnes vri gatavi likt priek veselas "vrieu" un "sievieu" pabu, raksturojumu, savdabbu klasifikcijas. Vii run par to, kas ir "vribas" un "sievibas" izpausmes, bet pc tam kds svinbs das labs izgr: "Es esmu sajsm par s sievietes vribu!" Un tad nu dom, kas tas ir kompliments, apvainojums, vrdu sple vai pierdjums pilngam sajukumam galvas smadzens. Dzimums - tas nav cilvcgo pabu komplekts. Dzimums - tas ir ne tikai "socil audzinana" un "socilais iedaljums". Dzimums - vrieu un sievieu - t ir kda pagaidm mums nezinma btba, kas sakojas katra dzimuma prstvja bioloij, tau izaug kultr, kas nereti ari prveido o btbu ldz nepazanai. Bet ms izrdmies nespjgi saprast, kas eit ir kas, un tpc pastvgi sapinamies. Sievietes spks ir tas, ka viu nav iespjams izskaidrot ar psiholoijas paldzbu. Vrieus var analizt, bet sievietes... tikai dievint. Oskars Vailds

11

JA

ZVAIGZNES TIEK IEDEGTAS...

Tau, k zinms, ja zvaigznes tiek iedegtas, ttad ts kdam ir vajadzgas. Un patiem - tas ir tik rti; kad gan par savu, gan pretjo dzimumu tev viss ir skaidrs! Vienmr var atsaukties uz "sievieu vjumu" vai. tiei otrdi, cildint kda "sto vribu", var vis vainot bdgi slaveno "sievietes loiku" vai "vriea egoismu". Visi ie prtojumi ir tikai viens no daudzajiem manipulcijas, attaisnoanas, vrtjuma veidiem. Dieml ms ar pai to nepamanm, k kstam par savu manipulciju lniekiem, k savukrt ts sk manipult ar mums. Sievietes sk prdzvot te "sievibas trkumu", te, otra galjba, "vribas trkumu*. Bet vriei k no uguns baids tikt apvainoti "sievib", kamr savas "vribas" apliecinanai gatavi uz visbriesmgkajm mubm. T jau tas ir, tomr mums - k vrieiem, t sievietm i patiem piemt kas tds, kas ir msu specifisk btba, msu dzimuma btba. Vrietis nekad neprtaps par sievieti, sieviete nekad neks par vrieti. Labi gribot, protams, var prveidot msu personbu: atbrvot sievieti no nepilnvrtbas kompleksiem, kas saistti ar to, ka via "nav cilvks"; var atsvabint vrieti no via centieniem kt par "mao", kam jtas sveas. Tau tam visam nav nekda sakara ar dzimumu, tas attiecas uz sabiedrbas kultru, ts normm un noteikumiem. Pc m izmaim personb dzimums neuzsksies, vrieiem jtas un domanas veids paliks vrigs, un ari sievietes turpins pasauli uztvert t, k to var uztvert tikai sieviete. Pie mums pieemts uzskatt, ka sieviete "nav cilvks", bet "zni nekad neraud". Tau vstur ir bijuas sabiedrbas, kurs vriei un sievietes tikui vrtti viendi, kur sieviete pat skaitjs dzimtas galva! Bet es no savas puses, liekot l visu savu psihoterapeita un cilvka pieredzi, pilngi oficili gribu paziot: sieviete var bt nepieredzti laba cntja; sievieu pragmatismu, saprtu un nereti ari stingrbu var apskaust. Bet vriei, glui pretji, ir dzii jtgas, rkrtgi viegli ievainojamas, ldzcietgas un prdzvojumiem pakautas btnes, kas, starp citu, pilngi nav spjgas s savas pabas pardt. Ja js t nedomjat, tad tikai tpc, ka msu kultr t nav pieemts domt, bet, k mdza sact neaizmirstamais I. Pavlovs, ja galv nav idejas, tad neieraudzsi ari faktus. Ms visi izjtam kultras un tradcijas spiedienu: esam ne vien audzinti un veidoti aj Prokrusta gult, ms turklt vl esam ar s kultras un s tradcijas nesji, ms to atraojam. Bet, ja tu uz kaut ko kdu ievirzi, ja tu to kdam mci, tad neizbgami tici tam daudz vairk nek tad, ja btu tikai du lekciju vai pamcbu "brvklaustjs". Tiei t ari notiek ar uzvedbas stereotipiem dzimumu jom. Lk, kpc sievietes, kas pieradintas pie savu jtu demonstranas ("Sirsni, kpc tu esi bdga?"; "Nu neraudi, ttis nopirks tev saldjumu..."), rada priekstatu par neparasti jtgm btnm. Bet vriei, kuriem savu jtu izpauana vienmr uzskatta par nevlamu ("Beidz raudt, dabsi prienu!"; "Ko tu inksti k skuis!"), atstj rupju, nejtgu un neaptstu stulbeu iespaidu. Lielk daa vrieu prasa no savam sievm tikumus, kuru vrti pai nav. evs Tolstojs Problma ir tad, ka, spljot is lomas, ms veidojam savu priekstatu par sevi. Spljot "bezpaldzgs un neaizsargts" lomu, sieviete pati pakpeniski sk domt, ka via ir "bezpaldzga un neaizsargta", kaut ari, oti iespjams, tas galgi neatbilst patiesbai. Un, ja ms aizvktu o lomu, ja sieviete noktu citos apstkos, - msu priek btu "dukots meitietis", kas zina, ko viai vajag, kpc viai to vajag un, galvenais, k to pankt. Savukrt vrietis, kas spiests bezgalgi tlot nesalauamu stipras gribas cilvku,

12

bezbailgu un nevainojamu bruinieku, pamazm glui vienkri atradins izpaust savas jtas; vi tik un t prdzvo ts, tau nespj ne atbilstoi izrdt sav rcb, ne pat apjaust ts sev. Var sact, ka kultra dzimumu jom (un, protams, daudzs cits joms) uzspie mums savas kliejas. Tdjdi kda msu daa tiek nocirsta, bet, ja zem s kliejas atkljas "balts plankums", tas glui vienkri I tiek aizkrsots saska ar pierastajiem sabiedrbas stereotipiem. Bet patiesba, tas, kas stenb ir dzimums, paliek noslpums aiz septim atslgm. Un ms, nezindami o patiesbu, nesaprazdami sava dzimuma btbu, ik dienas pieaujam tik milzgu skaitu nelabojamu kdu, ka beigu beigs tas viss kst par vienu viengu globlu kdu, kuru ikviens patologoanatoms nosauktu par "traumu, kas nav savienojama ar dzvbu". Vrietis un sieviete - ts ir divas notis, bez kurm cilvku dvseles stgas neizskan pareiz un pilng akord. Duzepe Madzni

Zintnisks fakts: "Panvbu statistika - tie nav skaiti, tie ir cilvki!"

Mums ir jiemcs skatties acs faktiem, bet ms parasti skatmies uz saviem priekstatiem par stenbu. Socilo psihologu daudzskaitlgie virtuozie ptjumi ir pierdjui, ka socil stenba, kda t ir faktiski, rkrtgi atiras no t, kdu ms to iedomjamies. Kultra, tradcija, masu apzia uzliek msu acm stenbu izkropojoas brilles. Droi vien ari t var dzvot, tau td gadjum ms nekad neizlauzsimies no savu kdu apburt loka. Ja es kdaini uztveru faktisko stenbu, tad ari mana rcba bs kdaina, tas ir neizbgami. Bet, ja es kdos, tad zilumi un puni man bs garantti, tpc, lai cik dvaina, neticama un pat grta btu stenba, dzve, kas ir tai atbilstoa, beigu beigs izrds daudz sakargka un priecjoka. Es gribtu pievrst jsu uzmanbu faktam, kur, manuprt, vartu nedaudz korit msu priekstatus par dzimumiem un to btbu lielkas ticambas virzien. is fakts attiecas uz t dvto suicidlo uzvedbu. Iespjams, par to maz kur no mums iedomjas, tau da "svtlaimga nezinana" nav nemaz tik nekaitga. Pc prognozm, kuras izteikusi Vispasaules veselbas organizcija (t ir kaut kas ldzgs medicnas ANO), 2020. gad mirstba panvbas d bs otraj viet citu nves clou vid un prsniegs mirstbu no va, proti, cilvki biek mirs, izdarot panvbu, nek no onkoloiskm slimbm un atpaliks tikai no nves gadjumiem infarktu un insultu d. Palaik tikai pc oficiliem datiem gad panvbas rezultt mirst pri par diviem miljoniem cilvku, ttad divas reizes vairk nek ceu satiksmes negadjumos. T ka, grozi, k gribi, problma patiem ir rkrtgi aktula. Tagad padomsim, kds cilvks drzk patvagi aizies no dzves - "biezdainis", kas ir nejtgs pret dzves peripetijm, vai ar cilvks ar "plnu du", kur visas nedienas prlieku em pie sirds? Acmredzot "plnas das cilvki" eit ir "riska grupa". Otrs jautjums skan di: ja cilvks cents izdart panvbu, bet nestenoja savu nodomu ldz galam, proti, apmierinjs tikai ar du minjumu, vai tad vi patiem ir viegli aizskarams un jtgs vai ar dom, ka ir viegli aizvainojams un jutgs pret dzves likstm? Droi vien vi dom, ka ir "prk jtgs" un "ievainojams" (tpc mina izdart panvbu), bet patiesb tds nemaz nav (citdi vi, protams, nesvrsttos un aizietu no dzves, aizcrtot durvis). Nu mums atliek aplkot panvbu statistiku. Kda aina te vrojama? Izrds, ka uz vienu izdartu panvbu ir desmit nepabeigtu (t.i., panvbas minjumu). Turklt vriei labprtgi aiziet no dzves (t.i., izdara panvbu) vismaz divreiz biek nek sievietes, bet Krievij - pat divarpus ldz trs reizes vairk. Vienlaikus sievietes piecas reizes biek nek vriei mina izdart panvbu (t.i., "blojas" ar 13

nepabeigtiem suicdiem). Citiem vrdiem sakot, sievietes piecas reizes biek izvlas panvbu, tau taj pa laik divas vai pat trs reizes retk mirst no panvbas. Ja ms tagad saldzinsim os faktiskos datus ar msu teortiskajiem sldzieniem, tad iznks, ka vriei (protams, relatvi) ir smalkkas, jtgkas un vieglk ievainojamas btnes, kamr sievietes prlieku prspl savu jtgumu un trauslumu. Kds var teikt, ka, sak, sievietes no panvbas attur tas, ka vias dom par citiem - par brniem, veckiem, galu gal par saviem dzvesbiedriem. Bet piedodiet, ja jau t, tad kpc vias vispr mina atemt sev dzvbu, turklt piecreiz biek nek vriei?! N, das iebildes diezin vai var tikt emtas vr. Ja cilvks patiem psiholoisku grtbu d neuzskata par iespjamu turpint tlk savu dzvi, tas nozm tikai vienu via prdzvots psiholoisks problmas ir smagkas nek vairumam citu cilvku. K apliecina fakti, vrieiem iem "bezsirdgajiem stulbeiem, kas nav spjgi just ldzi", izrds, psiholoisku problmu ir vairk nek sievietm. Bet tas, ka psiholoisks problmas pastv, patiesb liecina par to nesja psihisks organizcijas saretbu un smalkumu, un, jo saretk, smalkk t veidota, jo vairk vi spj izjust citu cilvku jtas un prdzvojumus. Tau msu vriei nav mcti izpaust s jtas, nav mcti pardt savu ldzcietbu, tpc neuzmangam vrotjam var likties, ka vii ir "sausi, cietsirdgi un nejtgi". Cita lieta, ka panvba nav izeja un nedara godu ne vrieiem, ne sievietm. Ceru, ka tas ir skaidrs. Starp citu, panvba t nebt nav ne rakstura vjuma pazme, ne ar, protams, gara spka apliecinjums, bet gan sekas depresvam stvoklim, kas ir psihisks traucjums un tpc tam nav nekda sakara ar rakstura vrtjumu. Tau fakts paliek fakts: ms nepietiekami apjauam vrieu un krietni prspljam sievieu jtgumu. Rezultt cie gan vieni, gan otras - vieni nespj izpaust savas jtas, jo "t nav pieemts", bet otras tiktl prspl ts (jo t tau "ir pieemts"), ka jau cie no savas uzsples. Un. Jdzu, saprotiet mani pareizi, t nepavisam nav konkrtu vrieu vai konkrtu sievieu vaina t ir kultras problma, kas mums jatrisina, uzmangi ieskatoties faktos un izdarot no tiem stenbai atbilstous secinjumus. Bet pagaidm msi vadmies no saviem priekstatiem par stenbu, un tie, izrds, lielkoties ir nepieraujami kdaini. Apsdzt alla ir vieglk, jo tad mums nevajag iejusties cita cilvka stvokl, kas - to tagad redzam ~ nebt nav vienkri.

IZVLAMIES

ZIRGU

Tagad, lai noskaidrotu situciju, es atauos izststt vl vienu pasaku - visstko, tiesa gan, nevis slvu, bet Austrumu pasaku. Lai gan, k redzsim, tikpat labi t vartu bt ari msu - dzimt, savj. Reiz dzvoja Indijas zem vecs monarhs, kur visu mu risinja sev svargu jautjumu sti austrumniecisk gar: kur ir spka btba? Un beigu beigs vi lika atrast visstiprko cilvku sav valst, lai no via uzzintu, kur ir spka btba. K balvu im varonim indieu valdnieks bija lmis zirgu no saviem staiem, turklt pc izsludint konkursa uzvartja vlans: gribs baltu - dabs baltu auotju, gribs melnu dabs balv melnu zirgu. Lai atrisintu o sareto uzdevumu, kas saistts ar mgo izvles problmu, vi saaicinja visgudrkos savas valsts cilvkus un aizstja vius prlkot pilstas un ciemus. Vajag atbrvot sievieti sieviet. Fridrihs Nie

14

Monarha uzdevums patiesi izrdjs neparasti grts gudrie noplsa ne vienu vien sandau pri, bet t ari neatrada pau stiprko cilvku. Vii rkoja sacensbas, lika uzvaras pretendentiem visvisdi pardt spku, tau efekts bija nullei ldzgs: neviens no indieu valdnieka pavalstniekiem bez ierunm neatbilda paa stiprk Indijas cilvka godam. Gudrie jau pavisam zaudja cerbas atrast cilvku, kuram ar tru sirdi vartu pc paa izvles pieirt vienu no labkajiem zirgiem valdnieka staos... os "ekspertus" urdja nemiers labu galu vii neems! Un pki, ejot cauri mazam indieu ciemam, pamanja cilvku - milzi. Vi gulja uz dias lvas liel drz, kas auga ap via mju. "Cik milzgs spks slpjas aj cilvk!" iesaucs gudrie un nolma viam dot trs prbaudjumus. "Vai tu vari ar vienu roku salauzt pakavu?" gudrie jautja cilvkam milzim. Tas neko viiem neatbildja, glui vienkri ma un salauza pakavu ar roku. "Un vai tu vari izraut koku ar vism saknm?" gudrie atkal jautja. Tas neko viiem neatbildja, tikai apra ar abm rokm desmitmetrgu koku un vien pamien izrva to no zemes. "Tu patiesi esi stiprs, cilvk! Bet vai tu spj aizsprostot upi?" gudrie jautja treoreiz. Cilvks milzis neko viiem neatbildja, vi piegja pie upes, pacla gais krast gulou milzgu akmeni un iemeta to straum, un upe apstjs. "Lai slava dieviem!" iesaucs gudrie. "Tu patiesi esi visstiprkais cilvks uz zemes! Izvlies jebkuru no valdnieka zirgiem: ja gribi, - em melno, ja gribi, balto!" Bet, tikko cilvks milzis pacla roku virs galvas, lai pakastu pakausi, pirms paziot savu lmumu, k pki uz via mjas slieka pardjs maza, vja sieviete tum trp. "Vri, brdinu tevi: ja izvlsies balto, tev klsies plni! Es par sevi negalvoju!" Ar to taisnbu sakot, ari pasakai beigas... Cilvka mila sieva izrdjs stiprka par via spku. tau, svtais Dievs, cik sieviga bija vias rcba! T ka, ja pieejam "vribas" un "sievibas" jautjumam bez aizspriedumiem, tad atkljas, ka te nav formlu kritriju, tau kaut kas vienreizjs katra dzimuma btbai neapaubmi piemt. Ms esam savu abstrakto priekstatu gst. Mums tikai iet, ka zinm, kas tas ir - "vrietis" un kas tas ir - "sieviete, kaut gan patiesb zinm tikai to, ko mums ir iemcjusi msu kultra, bet nepavisam ne to, ko vartu iemct msu dzve. Abstraktie priekstati par "dzimumiem" gan auj izskaidrot daudzus dzves apstkus, tau nekdi neveicina to problmu atrisinanu, kuras rodas starp konkrtiem dzimumu prstvjiem.

SKAIDRS,

KA NEKAS NAV SKAIDRS...

Dzimumu jautjum msu galvs valda pilngs juceklis. Aizspriedumu d mums ir klapes uz acm, ms spljam "vrieu" un "sievieu" lomas, pat nenojauot, kas tiei stv aiz iem vrdiem - nosaukumiem, ms skam "dzimumu karu", nepazstot ne savu "armiju", ne savu "pretinieku". Vriei cie no t, ka galgi nesaprot sievietes un viu rcbas motvus, bet rkojas, it k viiem viss btu skaidrs. Sievietes savukrt ir prliecintas, ka vriei vias nesaprot, tau apgalvo, ka zina vrieu psiholoiju un t ir vienkrka par plaukstipolku. Tomr katra pie manis uz psihoterapeita konsultciju atnkusi sieviete cenas kaut ko noskaidrot par vrieti un iemcties, k vartu iedarboties uz o "melno kasti". Neko neteiksi, laba izpratne... Tomr es nebt neesmu pesimists un pieturos pie dam patiesbm. Pirmkrt, lai ko sactu feministes, vriei un sievietes atiras sav starp, un s atirbas ir grti nepamant. Otrkrt, ja nesapratsim, ar ko tiei ms atiramies, tad nekad nebsim laimgi, jo glui vienkri nespsim sadzvot, k t lapsa ar to 15

dzrvi. Trekrt, vrieus un sievietes nedrkst saldzint, citdi viss beigsies ar banlu viu, mums jtiecas nevis uz saldzinanu vrtjot (kur "labks" un kur "sliktks"), bet gan uz sapratni par to, kda ir katra dzimuma loma, iespjas un labs pabas. Ceturtkrt, ptot dzimuma noslpumu, nedrkst akli sekot psiholoisko ptjumu statistikai - tie visbiek dzimuma sakar piedv mums visrafintko maldu un aizspiedumu izsmeou sarakstu. Piektkrt, jatceras, ka dzimumu determin gni, bet neviens gns (vl jo vairk vesela hromosoma!) btn, kurai tas pieder, nedarbojas izolti, td vai citd veid t ldzdalba atkljas jebkur s btnes pab, jebkur ts pazm. aj grmat ms secgi izskatsim katra dzimuma noteicoos bioloijas un psiholoijas jautjumus, turklt darsim to nevis abstrakti, bet atbilstoi konkrtm dzves situcijm. Man iet, tas noders ikvienam, kur vlas, lai via dzvi vairs neapgrtintu daudzs "dzimumattiecbu kolzijas". Konfrontcija, kas, neslpsim, pastv dzimumu starp, ind dzvi jebkuram cilvkam. Tau es pa stam ticu, ka starp dzimumiem var un vajag atrast saskares punktus; tpat esmu prliecints, ka ms tik tiem esam radti viens otram, tomr, lai aptvertu Radtja dio nodomu, vajag krtgi paplties. Kd veid? To ms uzzinsim, pakpeniski atkljot evolcijas noslpumu, orgasma noslpumu, seksualittes noslpumu, instinkta noslpumu un btbas noslpumu, un rezultt iegsim atminjumu msu mekltajam dzimumu noslpumam.

PIRM

NODAA

EVOLCIJAS NOSLPUMS

(JEB

KPC

"SIEVIETEI

VIENMR IR TAISNBA")

Msu priek ir mkla: kd nolk evolcijai vajadzgi divi dzimumi? Kpc t neapstjs pie, vartu likties, pareiz sugas atraoanas veida - banlas dalans? Un, ja vairoans dzimumce izrdjs izdevgka, kd t aprobeojs tikai ar diviem dzimumiem? Tie nepavisam nav tuki jautjumi, jo, atbildjui uz tiem, ms redzsim, ka vrieu pretenzijas uz savu lieliskumu ir absolti nepamatotas, jebkur gadjum, lai cik vienreizjs ar btu vrietis, tik un t izrdsies, ka sievietei ir taisnba. T k o tzi vienmr izrun ar zinmu zemtekstu, k divdombu, bet es taj nekdas lamatas nemanu un apliecinu, ka is apgalvojums juztver tie nozm, tad s nodaas izklsts bs jsk, maigi izsakoties, ar aizvsturiskiem laikiem.

VISS

SKS AR LIELO SPRDZIENU...

Dievs vien zina, kad "liel sprdziena" rezultt rads msu Visums, bet pc tam ar Galaktika. Pirms pieciem miljardiem gadu izveidojs zvaigzne, kuru ms saucam par Sauli, vl pc 400 miljoniem gadu-ari msu planta. Cik neskaitmi daudz brnumainu, saretu un mklainu procesu noticis aj lai. k! Tau, lai cik fantastiskas bija s prmaias, ldz pirmajai dzvajai btnei bija vl jgaida vesela mba,? Nedzvs dabas matrija ieguva te vienu, te citu formu, tau btb nekas nemainjs. Tolaik evolcija ldzinjs kru jaukanai jau eso kru komplekt;! no saskaitmo krtbas maias ne summa, ne kvalitte nemains - tas pats to pau kru daudzums, Var sact, ka t ir savdabga nemirstbas forma, kasi raksturga nedzvajai dabai: lai nenomirtu, vajag glui vienkri nedzvot. Starp citu, nemirstbai nemaz nav vajadzgs turpinjums. Tu esi sieviete, un tpc taisnba ir tev. 16

Valerijs Brjusovs Tomr jau aj pasvaj nedzvaj mas ska veidoties prmaias, kuras droi var nosaukt par augstk mr reformatoriskm. Jauns zemes kalnu! iei kuva par oti spcgas radicijas avotu, vulknisks masas verda, sen atmosfra bija uzldta ar elektrbu, taj plosjs negaisi, un t bija burtiski piestinta ar jauns Saules starojumu - misko procesu lielisku pastiprintju. Zemes atmosfr notiekoie miskie procesi ar noveda pie aminoskbju izveidoans, kuras, k zinms, ir olbaltuma molekulu struktras galvenais komponents, un, k mdza sact Fridrihs Engelss, "dzvba - tas ir olbaltumvielu eksistences veids". Zemes virsmas temperatra pakpeniski ska pazeminties, lija lieti, kas atnesa sev ldzi atmosfr sintezts organisks vielas. Turklt lieti no kalnu ieiem skaloja lauk minerlus, un savrjs putra, preczk sakot, slavenais "primrais buljons". Var nodomt, ka visiem iem te apraksttajiem procesiem nav nekda sakara ar dzimumu, tau t nav. eit ms esam kuvui par lieciniekiem aminoskbju iedzimtbas substrta - raans skumiem. Kaut gan, ja ms nezintu, pie k tas noveds, tad nekad nesptu iedomties, ka msu acu priek dzimst tas, kam jkst par "dzimumu . "Primraj buljon" rads t sauktie koacervatvie (izoltie) pilieni. To patnba izpauds iespj savdabgi mijiedarboties ar rjo vidi: td pilien iekuva kaut kdas vielas, tika tur izmantotas, bet s dzvbas procesu norises blakusprodukti tika izvadti atpaka rj vid. Tau pakpeniski organisko vielu krjumi primraj buljon ska izskt, un tpc izdzvot dos apstkos varja tikai tie veidojumi, kas jau spja eneriju sintezt patstvgi. Un s pirms dzvs btnes uz msu plantas pirms trim miljardiem gadu bija vienkras baktrijas. Ts iemcjs "iegaumt" un kodt informciju par izdzvoanai nepiecieamajm reakcijm ar aj pasaul pirm genoma paldzbu. Ar laiku atkljs, ka o pau mehnismu - mehnismu, kas vajadzgs individulai izdzvoanai, - var izmantot ne tikai "personiskm vajadzbm", bet ar ints turpinanai!

Par spti maldiem: "Androgns - mts par Platona mtu"

Varbt jums kdreiz ir gadjies dzirdt aizkustinoo ststu par to, ka vriea mlestba pret sievieti (un otrdi) ir sekas opercijai, kur kda vienot, mtiska btne tikusi sadalta divs das. Un tad, lk, s sadalts btnes abas puses mekl viena otru, lai saplstu kop laimes apoteoz. Viss is dramatiskais notikums ir mts, ko izdomjis pats diais Platons un izklstjis to dialog "Dzres", kuru vi nosaucis di tpc, ka tas notiek visai frivol draugu kompnij. Ar jsu atauju vispirms es sum prststu saturu, bet pc tam noemu oreolu daiem mtiem par o mtu. Sievietm piemt neparasta spja radt ilzijas, nebt tdm, kdas vias ir stenb. Nikolajs Berdjajevs Platons ar Diotmas muti izststa mtu par Andrognu. Cilvku seni bija Androgni, ikviens Androgns sastvja no divm pustm - tam bija divas galvas, divi roku un divi kju pri, bet vi nepavisam nebija divdzimumu btne. Androgniem bija nevis divi, bet veseli trs dzimumi! Viens bija clies no Saules vrieu dzimums, otrs bija no Zemes - sievieu, bet treais apvienoja sev vrio un sievio - tas bija Mness brns. Androgniem piemita briesmgs spks, viiem bija lieli nodomi, un vii minja atemt varu dieviem. Dieviem tas nepatika, un tie nolma vjint Andrognus, sadalot tos divs das. Sacts darts. Zevs prgrieza Andrognus uz pusm, bet Apollons savilka un sauva du brces viet, d ce izveidojot nabu.

17

"Un, kad Andrognu ermei bija atdalti," Diotma sacja, "katra puse iekr traucs pie savas otrs puses, ts apkamps, savijs un, kaislgi vloties saaugt, nomira no aukstuma un bezdarbbas tpc, ka neko negribja dart atsevii." Nobeidzot savu ststu, Diotma secina: "Katrs no mums - t ir puse cilvka, un td katrs vienmr mekl atbilstoo pusti." Renesanses romantii o mtu izmantoja pavisam citiem mriem. Vii ska ststt par "neremdinmm mlas alkm", ko izjt vriei pret sievietm un sievietes pret vrieiem. Par to, ka ir, redz, katram sava puste u.tml. T ldztekus mtam, ko radjis Platons, pardjs mts par Platona mtu. Tau ar tas vl nebija viss. XX gadsimt brai mazizgltoti prti nolma pievienot im mtam vl ar "papildinmbas principu". dus kosmiska mroga un tikpat kosmiskas mubas pilnus spriedeljumus man ncies dzirdt daudzkrt: "Vrietis un sieviete - ts ir viena vesel divas puses, kuras apvienojus pc slaven papildinmbas principa." Papildinmbas principu izdomja pazstamais fiziis un Nobela prmijas laurets Nilss Bors. Nepiecieamba pc das fikcijas (bet t patiem ir fikcija) rads, izskaitojot mikrodaiu uzvedbu. Ja skats uz cipariem (pau mikrodaiu neviens neredz - tikai ciparus), tad iznk, ka elektrons vienlaikus uzrda k kvantu, t viu pabas, kas no formls loikas viedoka nav iespjams, td Bors glui vienkri nema vr formlo (lasi: "vrieu") loiku un nosprieda atbilstoi "sievieu loikai": ja tas nav iespjams, ttad likumam ir izmums, kas ar tiek aprakstts ar papildinmbas principu. Tdjdi nekdas pattikas, romantikas un "dievia plna" ne mt par Andrognu, ne - vl jo vairk papildinmbas princip nav un nekad nav bijis. Dzimumu attstba un veidoans notiek divos atirgos vektoros, un rezultt ms - vriei un sievietes - esam iznkui oti dadi. msos kaut kur ari ir komplementrisms, tad tikai dzimumorgnu uzbv - tie ideli atbilst viens otram. Un ar to msu mrtiecg papildinmba ari beidzas... Un, kamr vien ms sevi izklaidsim ar du, ja atauts t izteikties, zintniska mitoloiju, dzimumu izpratn tlu netiksim. Bet nezinana tau neatbrvo no atbildbas, un "svti laimgo neziu" dzve mums nepiedos, sados pamatgi...

VISS

BEIDZS AR DZIMUMU RAANOS...

Pirmos pris miljardus gadu pc dzvbas pardans uz Zemes dzvo organismu vairoans notika viengi bezdzimuma ce. di vairojoties, gni praktiski nemains paaudu paaudzs. Indivds faktisku turpina pats sevi meitas organism, tas it k turpina dzvot cit ermen, pc tam kad paa ermea apvalkam piencis laiks nomirt, t ka pirms dzvbas formas ar nelielm iebildm var pat nosaukt par nemirstgm. eit vajag nedaudz novirzties un pateikt, ka is pirms un nemirstgs btnes bija "sievietes". Ja sievis dabas formlais pamatkritrijs ir spja turpint sugu, tad msu priek patiem ir sts un globls matriarhts. Vrieu dzimums tdjdi ir sekundrs. Sievietm piemt neparasta spja radt ilzijas, nebt tdm, kdas vias ir stenb. Nikolajs Berdjajevs Tau nav grti pamant, ka bezdzimuma vairoans ir saistta ar kfidu btisku trkumu. Mainoties rjs vides apstkiem, jmains ari organismam, citdi tas nogrims Lt, protams, ja vien nebs iemis niu, kur tam nav veiksmgku sncenu. Dzvoka jautjums ir bijis un palicis viens no vissaspjukajiem,

18

tpc nav daudz tdu laimes luteku, kas vartu rinties ar fortnas labvlbu, ja nav pamanjuies pielgoties kd pa veid. Un minjumi "pamanties" pardjs cits pc cita, tau, par nolu evolucionistiem, ms nekad neuzzinsim pilnu o viltbu spektru. Nu, bet ts, kas ir zinmas, acmredzot bijuas visveiksmgks un konkurtspjgks. Pirms "sievietes" ska piekopt savdabgas "seksuls attiecbas". Nokuvuas nelabvlgos apstkos, ambas iemcjs saplst viena ar otru, di palielinot savas iespjas izdzvot. To pau darja ari infuzorijas tupeltes, tau ts jau ska nopietni apmainties sav starp ar entisko materilu! Brni tpc nerads, bet formula ska darboties: "Ir kontakts? Ir kontakts!" Apmaia ar entisko informciju starp patiem kuva par mainguma stratijas izpausmi - mainguma, kas palielina konkrt pata izdzvoanas iespjas. Tagad vairs nevajadzja ilg, nejau, bstam, minjumu un kdu piln ce iegt jaunas pabas un spjas; informciju par svargiem un efektviem pielgoans mehnismiem bija iespjams iegt uzreiz, gatavu, ievrojami sasinot "mcbu" laiku. is ieguvums laika zi kst par sugas izdzvoanas garantu, jo tdam patnim piemt spja "kopoans" rezultt uzkrto informciju nodot saviem brniem, kaut ari tie dzimui bezdzimuma vairoans ce. Ja, pagaidm tas ir tikai "nu hermafrodts", tau tam ir jau nevis viena, bet divas adaptcijas stratijas: tas prot saglabt savu stabilitti (t.i., paa pieredz atlasts un uz. krts zinanas), bet prot ar mainties, mantojot "koitusu" ar citu savas sugas prstvi. Pagja vl daudzi miljoni gadu, kuru laik notika o divu adaptcijas stratiju specializcija, un t noritja pc dzimumu principa. Sievieu dzimums aizvien biek pieturjs pie konservatvs stratijas, kas garantja stabilitti, bet vrieu dzimums, kas rads krietni vlk nek sieviais, pie mainbas stratijas. Tdjdi dzimumu pardans, preczk sakot, vrieu dzimuma raans visu nolika sav viet: vairoans dzimumce kuva par sava veida kvintesenci aj specializcij. Balstoties uz iem datiem, daudzi zintnieki, lai gan pieder pie vrieu dzimuma (viu vrdus tagad nenosauku), demonstr rkrtgu konservatvismu! Viiem iet, ka aj analz iegtie dati auj apgalvot, ka sievietes ir btnes, kurm evolcij ir otrirga, kaut ari bzes loma. Kamr vriei ir plantas avangard. Tad, lk, t ir muba, ko ms drz vien pierdsim. Sadaljums dzimumos evolcijas proces nevar bt tikai nejauba, tas kaut kda iemesla d dabai bija vajadzgs, citdi t nebtu izvljusies radt tdu saretu un ne vienmr ideli funkcionjou sistmu. Tau btu nepareizi domt, ka tas ir tds vienkrs lomu, uzdevumu un funkciju sadaljums. Runa eit ir par ko citu - daba bija paredzjusi dadas dzves apganas iespjas, un neviena no tm nav ne labka, ne sliktk par citu. s stratijas auj gt dadus rezulttus, bet o rezulttu kopums dod jtami lielku zinanu un iespju masu un ievrojami labku galarezulttu.

"SEKSA"

NEZDO NOZME

Domju, ka dzimumvairoans procesa fizioloija visiem ir labi zinma: augstko dzvnieku mtu olncs veidojas sievis dzimumnas - olnas, bet tviu skliniekos - spermatozodi. Tad seko apskloana, ar ko tiek domts "procesu kopums, kas nodroina vrieu un sievieu dzimumnu sastapanos". s nas saplst, un izveidojas jauns organisms, kas satur entisko informciju no abiem vecku patiem. Neatkargi no t, vai is patnis ks par "mammas dliu" vai "tta meitiu", vai nelaimgo "bez radurakstiem", 50 procenti t entisk materila bs mamma, bet otri 50 procenti - ttis. 19

Vairojoties bezdzimuma ce, pati saplda kop, tikai "savtgu" apsvrumu vadti, lai paaugstintu pai savu izdzvoanas varbtbu, bet tagad, dzimumvairoans laik, abiem patiem "ir sekss" visas sugas interess, var sact, paas dzvbas interess. ds "altruisms" t iedvesmoja emocionlo Arturu openhaueru, ka lielais vcu filozofs kopoans akt pat saskatja "Pasaules Gribas" izpausmi. Divas viena otru papildinos adaptcijas stratijas - stabilitte un mainba, kas agrk bija apvienotas, iet, galgi nodaljs un ieguva savu seju. Stabilitte un maingums prrva dzimuma vienotos audus dodot tam divus veidolus - sievio un vrio. Tagad stabilitte ir sievi, bet maingums - vri paba. Tlt ms apskatsim jau par klasisku kuvuo dabisks izlases likumsakarbas ilustrciju. Iedomsimies du situciju. Ja ganmpulk ar simt lopiem ir 99 govis un tikai viens bullis, tad pieaugums bs tuvu simtam, tas ir, maksimls, un tas palielinsi sugas stabilitti. im faktam vajadztu oti iepriecint uzmgu fermeri, tau diezin vai tas izraiss ldzgas emocijas selekcionr, it pai td k Vias Augstba Daba, jo katram jaundzimuajam bs viendas pazmes pc tva un sug neradsies ievrojamas izmaias. Vl vairk - d situcij var izrdties, ka is tvi ir sts mkstmiesis (vi tau nav pat izgjis elementro posmu konkurences c par mtti!). Kda nkotne gaida via pcncjus? Dab tds spku samrs sugai draud ar izmiranu. Bet, ja 100 lopu ganmpulk tviu un mtu skaits bs viends, tad daa tviu konkurences c pards sevi no labks puses un apsklos vairkas mttes, kamr vjie vriie pati neatsts pcncjus. Dabisk izlase garant pcncju kvalittes uzlaboanos, tau ganmpulka pieaugums bs divreiz mazks nek pirmaj gadjum - nevis 100, bet 50. Sugas stabilitte pieauguma samazinans d ciets, tau o trkumu kompenss dabisk izlase un maingums. Vista - t ir tikai veids, k olai laist pasaul vl vienu olu. Semjuels Batlers Tdjdi parastos dabas apstkos stabilitti, proti, pcncju daudzumu nodroina mttes, bet pcncju maingumu un kvalitti tvii. Tau kvantittes un kvalittes kategorijas ir oti nedroas, jo tvii, kas, norpjuies par to, lai nodotu savus gnus nkotnei, cenas apaugot pc iespjas lielku skaitu mtu: t daudzi rzei var lepoties ar 300 un pat 400 oficiliem pcncjiem, kamr vienai vei nekad nebs vairk par diviem desmitiem kumeu. eit ms redzam, ka tiei tvii tiecas pc kvantittes, bet mttes pc kvalittes. Te tad ar rodas paradokss, kuram vairkums zintnieku nepieir nekdu nozmi. Piekrtiet, vrieiem daudz vienkrk un patkamk ir domt, ka vii ir tie lieliskie, "baltie un pkainie", uz kuriem balsts progress, bet sievietes ir "slimojoas", rigorozas, konservatvas btnes, kas ievro tradciju un nesaprot jauno. Tas viss iederas vj dzimuma prstvju novrtanas tradicionlaj stereotip. Protams, btu liela kda uz vietas noraidt dzimumu iedaljumu pc tm lomm evolcij, kuras ms jau formuljm: vriei -mainba, sievietes - stabilitte. Tomr t ir tikai puse patiesbas, un mctie vri ar dzimumu aizspriedumu klapm uz acm ir palaidui garm visai btisku faktoru... ...Katrs pirmm krtm noteikti dod priekroku un karsti vlas paus skaistkos patus, proti, tdus, kuros sugas raksturs iemiesojies vistrkaj veid; bet pc tam otr patn tas mekl tdas vrtgs pabas, kuru trkst paam, un pat tos trkumus, kas ir pretji paa nepilnbm, tas atzst par lieliskiem. Arturs openhauers

20

Psiholoiska himera "K attaisnot vrieu neuzticbu?"

Balstoties uz eit mintajiem "zintniskajiem faktiem", vriei cenas attaisnot savus laulbas prkpumus ar to, ka vius, redz, mudinot "tieksmei pc prmaim", ka di vios izpauoties "dabisks izlases spks", visbeidzot, ka vii ne pie k neesot vaingi, - vainojama esot daba, bet tai velti turties pret. stenb vriei, pastrdjot o savu dzimuma neprtbu, patiem zinm mr ir pau dabas lnieki, tau nevis evolucionru, bet tri bioloisku iemeslu d, kurus ms aplkosim, kad studsim vrieu orgasmu. Tau tagad, aj da jebkda atsaukans uz mti dabu ir visstkais profnisms un pseidozintniska himera. Vrieu dzimuma maingums ir individualittm pri stvoa pardba. Un ms esam tikai banlas vrdu sples upuri, kas sapinuies terminos.! J, vrieu genoms ir kustgks, un tpc vriei vairk atiras cits no cita nek sievietes, bet tas nebt nenozm, ka pai konkrtie vriei nebeidzami mains un ka iemesla d viiem pastvgi jmaina "iesdts vietas", lai dotos nezinm virzien. Vlans kustties, tieksme pc prmaim, bez aubm, ir vrieiem asins, tau ar to nosaka nevis evolcija, bet gan vrieu dzimuminstinkta raksturs, par kuru ms ar turpmk parunsim. Vrieu vjkas adaptcijas spja noved pie t, ka, pasliktinoties dzves apstkiem, vii cenas uzlabot os apstkus, prejot uz jaunu vietu. Citiem vrdiem sakot, "grtos laikos" vrietis nepielgojas m grtbm, k to dartu sieviete, bet tikai maina "darbbas vietu". eit ir kuvis slikti, nu, un paldies Dievam, iesim meklt laimi citur, tur bs labi. Tau patiesb aj stratij pat ne tuvu nav jauama "tieksme pc mainbas". Viengais, ko te var pamant, - t ir nespja panest cieanas un mainties rjo faktoru ietekm. Ja projicsim o tzi uz relo stenbu, tad iegsim du, manuprt, visai zmgu ainu. Kad vrietis laulb (vai citd savienb) izjt kaut kdas nertbas, kas saisttas vai nu ar to, ka viam kuvis garlaicgi, vai ar to, ka sieva (draudzene) dramatiz un nogurdina viu ar skandliem, vai ar parastu neapmierintbu, vrietis sk izjust pret sevi rkrtgu ldzjtbu. Vi sk mocties, lot sevi un loti tri nonk pie sldziena, ka via dzves apstki ir ar dzvi nesavienojami. Un viengais, kas viam ienk prt, ir meklt laimi citur. Reizm is "citur" izrds, piemram, darbs (karjera, dienests, jaunrade), tau biek is darbs, protams, ir seksa lauk ar vism no t izrietoajm sekm. Tikldz atkrits ekonomiskie apsvrumi, kuru d sievietes samierinjs ar o vrieiem tik parasto neuzticbu, - rpes par savu eksistenci un vl jo vairk par brnu nkotni, t, pateicoties tam sasniegt sievietes ldztiesba, sprieot pc visas iepriekjs pieredzes, bezgalgi lielk mr veicins vrieu monogmiju nek sievieu poliandriju. Fridrihs Engelss Ja runjam tiei, tad ikreiz, kad sieviete sarko vrietim skandlu (protams, ja tas nav iekauts "mlas sples" scenrij), ja pau neapmierintbu ar via rcbu, viu pau viengais, kas uzreiz un kategoriski ieaujas vrietim prt, - ir iet un kt neuzticgam ai sievietei ar citu sievieti. Tau ir ar neuzticbai surogtvariants, kas raksturgs gadjumos, kad vrietim ir nopietnas problmas ar panovrtjumu! Tas izpauas labi zinmaj formul: "emu un piedzeros!" Nav zinms, kas ir labk, jo dabt alkoholii, kur nekad nekur neaizies, - tas ir sts "nakts murgs" katrai normlai sievietei. Stefans Cveigs kdam savam ststam devis nosaukumu "Sirds nepacietba" - tas ari ir vrieu dzimuma kredo. Nebdams gatavs un nevldamies mainties pats, nepacietgs un nespjgs izturt cieanas, vi tiecas uz apstku maiu. Tpc ikreiz kad msu priek ir vrietis, kur jau ir pardjis du vjumu 21

(piemram, pris reiu ries), var domt, ka ari sav nkamaj laulb (kopdzv) vi nevelts daudz pu tam, lai uzlabotu "klimatu mjs". Un, ja is "klimats" pats kaut kd brnumain krt neuzlabosies, vi oti tri atrads izeju, un izeja bs izeja no mjas. Un, lai cik paradoksls liktos is secinjums, tas iznk tiei tds. Ja spja ciest, mainties, pielgoties, prvart spes ir sieviga paba (jo tiei sievietes aj zi ir daudz vairk apdvintas),: tad lai labk msu vriei ir (vismaz aj nozm) sievigi, ja jau tikai tdjdi vii sptu bt pa stam vrigi. Kad vriei piedv sev tdu pabu k apmba, viiem ir sava taisnba. Tomr, ja apmba izpauas tikai k apmba bgt, tikldz rodas kaut mazks aizdomas par savu nespju prvart dzves grtbas (ieskaitot problmas ar pretj dzimuma prstvm), tad ar patiesu vribu tam nav nekda sakara. Lai ktu pa stam vrigs, vrietis, sastopoties ar grtbm, nedrkst vainot citus savs nelaims, viam jiemcs sakost zobus, samierinoties ar spm, apspiest patmlbu, paskatties paam uz sevi un padomt: "Ko es esmu izdarjis nepareizi?" Viengi tas var modint aj vriet via brlb tik reti sastopamo spju mainties paam, nevis meklt "silts zemes". Citdi, proti, neminot izmaint sevi, nevloties atzt savas kdas un izdart no tm secinjumus, vrietis, starp citu, pateicoties tai paai dabiskajai izlasei, tiks nostts uz dzves izgztuvi. Vai ar - un tas, manuprt, nemaz nav labk - ks par mgu srotju, kur apraud savu dzvi. Tdjdi visa mksla ir, lk, da: jo vrigks cenas bt vrietis, jo sievigks vi patiesb izrds, bet, izmantojot sievieu stratiju un pirmm krtm izrdot gatavbu maint sevi pau, vi gst iespju kt par stu vrieti.

BET

VAI ZNS MAZ BIJA?...

Zintnieki, kas sludina teoriju par minto dzimuma funkciju sadalanu, k atvainodamies piebilst: "Drgs sievietes, jel saprotiet: ms, vriei, uzemamies lielu atbildbu, tds mums darbs, turklt saistts risku. Kas par to, ka js neizceaties ar oriinalitti Ms, piemram, no savas oriinalittes cieam, tas mums drgi maks! J, ms agrk par jums mainmies apkrtjs vides iedarbb, j, ms esam avangard, tau s izmaias ne vienmr ir veiksmgas Daudzi no mums iet boj, ms ziedojam sevi! Ja izmaias izrdjus neveiksmgas, ms aizejam boj. Ms upurjam sevi uz dabisks izlases altra! Lai ari js nemdzat bt izcilas, toties cik miergi varat dzvoti Priecjieties, js msu drgs!"
Kompetents lastjs zina, ka runa ir par manis oti cient V. Geodakjana koncepciju, bet tie, kuri nezina, var ari turpmk palikt aj nezi - tas nebs liels grks, jo, pretji daudzu pieemtajam viedoklim, V. Geodakjans nav pirmais savas teorijas autors (ja, protams, t var izteikties).

Tas viss ir gan pareizi, gan nepareizi. Pareizi ir tiktl, ka vriei entiski patiem ir maingki, tiei viu hromosom (pazstamaj "Y-hromosom" jeb "vrieu dzimuma hromosom") ir pret rjs vides faktoriem visjutgkie gni, kas ar auj vrieu genomam mainties ar lielku trumu nek sievieu genomam. Pareizi ir ari tas, ka s izmaias ne vienmr mdz bt, maigi izsakoties, veiksmgas. Lk, kdi ir dati aj sakarb. Uz 125 vrieu dzimuma embrijiem ir tikai 100 sievieu dzimuma embriju, bet dzimanas brd starpba btiski samazins, jo embrija attstbas period daa vrieu krtas embriju aiziet boj un pasaul ierodas 103 zni uz 100 meitenm; skolas vecum znu un meiteu skaits izldzins, bet tlk sievieu skaits populcij sk emt virsroku. 65 gadu vecum vrieu ir par 20 procentiem mazk nek sievieu, bet 85 gados starpba prsniedz 45 procentus. Turklt likumsakarba raksturga ne tikai cilvkiem, bet ar vairkumam zdtjdzvnieku: sieviie pati ir dzvotspjgki par 22

vriajiem. Savu kalpoanu mainguma stratijai vriei atmaks ar dzvbu, vii ir no ts sugas, kas risk, tau ampanietis visiem netiek. Lai gan vriais un sieviais tips ir visai ldzgi prta spju zi, ir kda svarga atirba atkps no visprjs normas. Visaugstk stvoais vrietis ar jebkurm spjm ir apveltts bagtgk nek sieviete, bet zemkais vrieu tips stv zemk par vism sievietm. Un, lai gan starp vrieiem sastopam vairk izcilu prtu, tau divreiz vairk ir ari idiotu. Edvards Trondaiks Tomr ms t ari nenoskaidrojm, ko nav mui vr zintnieki, par kdu btisku lietu bija runa iepriek? T ir da: bdgi slaven vri hromosoma (Y-hromosoma) nenes nekdu informciju (vismaz saldzinjum ar sievio - X-hromosomu), ts galvenais uzdevums ir nevis jaunas informcijas" papildinana, bet gan jau esos bloana. Tlt centos paskaidrot o faktu. Js droi vien zint, ka msu smadzenes izmanto tikai daus procentus no savm potencilajm iespjm (pc dadiem datiem no 3 ldz 7 procentiem), un tiei tda pati situcija ir ar ar cilvka genomu. Katram no mums ir diezin kdi gni, tau ms izmantojam tikai dau tajos ietverts informcijas, turklt tos paus daus procentus. Tad, lk, tiei bdgi slaven vri Y-hromosoma atbild par to, lai kaut kda informcija no genoma neizpaustos, saglabtos iedga, latent stvokl. Citiem vrdiem sakot, vrieu dzimums ne tik daudz dod ieguldjumu nkamo paaudu genom, cik nogrie, blo dau informcijas, ko jau satur t pcncju genoms un ko tiem devusi sieviete. Visprjos vilcienos, ceru, tam jbt skaidram: vriais princips (entikas zi) ir sava veida bremze. Turklt tas var bremzt, ko vajag un ko nevajag, dads kombincijs un ar dadu spku. Rezultt ms patiem iegsim dadus pcncjus - vieniem bs bremzts tas, citiem - kas cits, un tpc izpaudsies vai nu tas, vai nu cits. Tomr viss o pcncju kopums, tas, k tie sevi izpauds, visas to pabas spjas bs sievis un bezdzimuma dabas. Cilvka genom 22 priem hromosomu nav nekdi sakara ar dzimumu, aj zi informcija, kas tajos ietilpinta, ir ar bezdzimuma saturu. Dzimuma jeb hromosomu 23. pris (sievietm - XX, vrieiem XY jau ir dzimuma ietekm. Tikai X-hromosoma satur sev informciju, bet Y-hromosoma lielkoties spj viengi blot kdu citu entisko informciju, t ir bremze, kas, protams, ir svargi, tau ar du "ieteikuma vstuli" pretendt uz pau btiskko lomu evolcija ir glui vienkri smieklgi! eit man nk prt kda analoija... T nav visai nozms veiksmga, tau kaut kd rakurs situcija atgdina attiecbas starp marmora blui un skulptoru. Blua lom (ldzu atvainot mani par da saldzinjuma robustumu) ir sieviais genoms, skulptora lom - vriais. Skulptors tikai atskalda no monolta, viaprt, liekos gabalus, tau neko jaunu faktiski aj marmor neienes, drzk otrdi. Cik veiksmga izrdsies via mksliniecisk iecere tas ir laika un talanta jautjums. Tau t vai citdi viss, ko ms ieraudzsim via darba rezultt, bs tas, kas jau slps taj marmor, kuru vi bija apmies apgt. Un jteic, ka pati analoija man liekas atbilstoa ne tikai bioloiskaj aspekt vien. Acmredzot t atspoguo ar personisks, cilvcisks attiecbas starp vrieiem un sievietm, ko apliecina daudzi zintniski pierdjumi. Tpc tad, ja kds vrietis sk man loties par savu izredzto, es nespju atbalstt via prmetumu cildeno patosu. Ko tad gausties, ja esi izrdjies slikts mkslinieks? Jebkura sieviete tavs roks varja kt par "Mlas Veneru", bet tu - ko esi izveidojis, to esi. Ja tev iet, ka iznkusi "Harpija" vai "Meitene ar airi"... nu, piedod. 23

Atkarb no t, kdos apstkos nokst sieviete, tdas savas btbas puses via ar demonstr. Ja apstki veicins vias labko pabu un dotumu attstbu, via ar uzviju attaisnos cerbas, bet, ja ne, ja apstki prass viai pardt mazk cildenas pabas, ttad bs tiei ts. Tpc, ja vrietis (ar vi pats ir sievietes dzves apstklis) nav radjis apstkus, kas autu sievietei izpausties t, k viam to gribtos, via pards ts pabas, kas bs viam atbilstoas. Via nodemonstrs vrietim t atspulgu, via atkls visus t netikumus, vjbas un trkumus, via bs t, kur vrietis atpazs savu sto seju. Patiesi, sievietei vienmr ir taisnba. Via ir dzvbas nesja, via priet no gadsimta uz gadsimtu, no tkstogades uz tkstogadi, turpinoties savos pcteos. Via var kdties skumos, vias secinjumi var likties neloiski, virspusji, tau t ir ilzija, jo stratiski, galarezultt, pc btbas viai alla ir taisnba. Tds ir evolcijas noslpums, kur vrietim nebt nav vado loma, tiei sieviete, izpauoties gan t, gan citdi - atkarb no apstkiem, rada to spli, kuru ms saucam par evolciju. Ja js neviens neml, esiet droi - t ir jsu vaina. F Dodrids

BEZBAILGA

IESKATANAS SPOGULI

Kds no dzimumu problmas ptniekiem ieteica lielisku analoiju dzimumu btbas saldzinanai Vi sievieti saldzinja ar persiku, kura virsma ir mksta un pakvga, bet iek slpjas kaulia monolts. Savukrt vriet vi saskatja riekstu, kuram no rpuses ir cieta aula, bet iekpus mksta kodols. Nezinu, vai is mctais vrs pats saprata sava saldzinjuma skaudro dziumu, tau tas ir oti smalks! Paemiet intereses pc riekstu un persiku un spiediet to vienu pret otru: persika mkstums ielieksies rieksta ciets aumalas iedarbb tdas ir dzimumu attiecbas, vismaz no evolcijas viedoka. Sieviete ir ievrojami adaptvka, via spj mainties, pielgoties rjiem apstkiem, pierast, paciest, samierinties. Vrietis, tiei pretji, nebt nav tik piemrots adaptcijai. Plastisks un lokans ir via genoms is rieksta mkstums, nevis vi pats, kas te pards aumalas lom. Saduroties ar problmm, vi, cik spki to auj (cik stipra ir aula), pretojas tiem, tomr kd brd kritiskais punkts ir sasniegts, vi prplst - pauk! - un skaties, nav vairs vrieu krtas subjekta, salzis. J, vriei izrds daudz vrgki, vairk ievainojami un krietni mazk stabili, nespjgi adaptties. Tau atgriezsimies pie msu eksperimenta ar augiem. Tagad paemiet nost persikam piespiesto riekstu. Ko js redzat? Js redzat, ka persika virsmas konfigurcija ir mainjusies, tas zaudjis savu iepriekjo formu un tagad atspoguo to, kas uz o augli ir iedarbojies. Vrietis redz ne vien savas darbbas rezulttu, bet vispirms pats sevi. Vi ir samis to, ko pats ar izdarjis. Starp citu, kas bs, ja das iedarbbas bs vairkas? Kds tad izskatsies msu persiks? Man liekas, js varat iedomties... Tas ir tas, ko vriei spj izdart ar sievietm. Tau nevajag prlieku iekrdinties, jo nav jaizmirst par auga kauliu, kas, par spti visam spiedienam, paliek nemaings, un tiei tas turpins dzvbu. Kdas tad zinanas mums dvjis evolcijas noslpums? Kopum ts ir samr vienkras, kaut ari varbt liekas dvainas. Pirmkrt, virspusji raugoties, vriei ir spcgas, reizm pat skarbas btnes, tau ierobeotas ir viu piemroans spjas, vii ir viegli ievainojami, vrgi, viu izturbai ir robea, kuru noteiktos apstkos bez grtbm var prvart. T ka frzi "Sargiet vrieus!" patiem ir diktjis veselais saprts.

24

Otrkrt, t tikai iet, ka sieviete ir k mla pika, no kuras var izveidot jebko, kas vien kdam ienk prt. Sav btb sievietes ir krams, bruas! Sievietes nedrkst piencgi nenovrtt. Tomr vias ir oti pakvgas, gatavas prmaim, vias spj piemroties, pielgoties. Tau tas, kdas vias bs, ir nevis viu vaina vai nopelns, bet gan vriea uzvedbas, via rcbas un darbbas rezultts, par ko vi ir piln mr atbildgs. Pc tam gausties un bdties nozm atzt savu bezspcbu un bezpaldzbu. To visu mums vajag saprast, tas viss mums jievro, citdi problmu bs pat vairk, nek to vispr var bt.

Saprast nesaprotamo: "Ar ko sievieu loika atiras no vrieu loikas?"

Diskusija par sievieu loiku, kas alla tiek risinta ar ironijas pieskau, man iet galgi nepieemama. Viengais, ko vrts pasact aj sakarb ir tas, ka ar ausm nevar noteikt krsu, bet skaai nav garas. Vriei un sievietes patiem dom atirgi, un tpc no vrieu loikas viedoka saprast sievieu domu gaitu, protams, ir grti, ja vispr iespjams. Tau pilngi ldzga situcija ir ar no otras puses: sievietei vrieu spriedumu loika ar neliekas vesel saprta etalons. Patiesb mums jsaprot sievieu domanas sevi pazme: atirb no vriea sieviete vienmr preczi zina, ko vlas. aj sakarb vias spriedumi saldzinjum ar vrieu intelektulajm pasm, ja t var izteikties, izraisa mazku interesi. Kad tu iepriek zini gala punktu, zini, ka, lai vai kas, tur noksi, kustbas trajektorijai tiem ir otrirga nozme. Tomr zint, kur tev jbt (apzinoties, ka vari turp nokt), ir daudzkrt krietni vrtgk un produktvk nek piedvt kaut kdus ekskluzvus oriinlus gjienus nezinm virzien. Lk, t ar "dzimumu loiku" ar notiek. Sievietei vienmr labi zina, pie kdiem secinjumiem viai jnonk. Iespjams, skot kaut ko paskaidrot, via pat netic sev (neatzstas sev, ka cenas pankti iepriek paredztus secinjumus), tau via sasniegs to, ko mekl. Un o noteiktbu, o - patiesb domanas skaidrbu vriei tiei neem vr. Vii sk piesieties vrdiem, cenas atrast kaut kdus pretargumentus, atmaskot sievietes aloism, tau t patiem ir tuka laika nosiana. diem prmetumiem glui vienkri nav jgas. Sieviete zina, kdai ir jbt vias risinm uzdevuma atbildei, tpc var atauties nebt prk stingra attiecb uz savu aprinu korektumu. Btb tie ir tikai formalitte, ko sieviete cenas ievrot, tdjdi izrdot vrietim laipnbu. Bet vrietim ir pavisam cita galjba: vi nekad nezina galarezulttu, nezina, pie k viam jnonk, kaut kd mr vi pat ne vienmr spj formult to, ko pats cenas pierdt. Tas viam dod lielas iespjas, izraugoties risinjuma ceus, tau ierobeo izredzes sasniegt kdu rezulttu. Vrietis dom strukturli, ikviena via tze - t ir nevis spontni radusies nojauta, bet dadu vesel sistm savstarpji stingri strukturtu atzinumu un nostdu izstrdes rezultts. Sieviete, glui pretji, sevi neapgrtina ar diem ierobeojumiem, via dzvi ieklauss vis, kas tiek teikts, tri rea uz visu, kas notiek. Tlaini izsakoties, via uzsc dzvi vis savstarpjs saskares virsm, kamr vrietis ir k sava veida urbtis, kur veic daudzus punktveida kontaktus ar dzvi, bet pc tam pamatgi un pedantiski apkopo s lokls mijiedarbbas rezulttus vienot sistm. Sievietm ir apbrnojama intucija, un nekas vim nepaliek nemants, izemot acmredzamo. Oskars Vailds

25

Vrietis ar savu loiku, ar savu strukturlo domanu, ar savu tieksmi visu sadalt un pc tam salikt pa plauktiiem pastvgi izaksta no tovera kristmo brnu. Sieviete alla patur prt galarezulttu, via nekad nejaus mazulim izakstties. Un t vrietis gst pau vrtgko mcbu, kad klauss sieviet, liekot uzsvaru nevis uz vias spriedumu "loiku, bet uz to, ko via cenas apliecint, uz to, ko via pamato. Ja noem no "kaut k" visas "loisks argumentcijas drazas, kuru nez kpc pieprasa vriei un koncentrjas uz apsprieanas, vstjuma, darbbu, objektu, tad ms iegstam to, kas jpieem k fakti. Bet ir ari te sava ironija. Sieviete, kuru neinteres prspriedumi, daudz vairk ir ieinteresta rcb, notikumos, stenb notiekoaj. Viai vrdi ir tikai darbbas pamiens, to mris nav nosaukt, apzmt, kartt stenbu. Tie ir komunikcijas veids, savstarpjs sadarbbas ldzeklis tiem nav nekdas specilas pavrtbas. Vriea gadjum, tiei otrdi, vrdi ir "svt govs"; eit darbojas formula: "Izrunts vrds nav atsaucams." Atirb no sievietes vrietis nodarbojas ar vrdu pielgoanu stenbai, pati stenba viu interes otrirgi, galvenais - t ir nosaukanai krtba, izteikumu precizitte, lai nebtu nekdu divdombu, lai nebtu nenoteiktbas. Problma ir tikai viena: vrietim jiemcs sadzirdt sievieti, bet sievietei jiemcs uzklaust vrieti. Nosacti runjot, sieviete var pateikt: "Man ir glui vienalga, kdu saldjumu tu man nopirksi." Vrietis, sekojot savai loikai atbilds: "Ko nozm "vienalga"? Es tau gatavojos pirkt tev saldjumu. Es nezinu, kdu saldjumu tu vlies. T ka esi tik laba, padom un atbildi man skaidri: vanias vai plombra?" Un tas ir tipiskas kdas piemrs. Aiz sievietes izteikts frzes "Man ir glui vienalga.. nojauama burtiski da doma: "Pardi, ka tu esi spjgs uz rcbu! Ka vari pieemt lmumu, spj par mani parpties, ka esi gatavs uzemties atbildbu." aj gadjum via vlas izjust kopbas laimi, vriea kltbtni, via gdbu, un saldzinjum ar to patika par noteiktas garas saldjumu ir nieks! Via zina, ko grib, tau tas, k via to pasniedz, vrietim ir "tuma bilde". Tagad iedomsimies pretju situciju. Vrietis saka: "Man ir pilngi vienalga, kdu saldjumu tu man nopirksi." Un eit nav dubultsatura - vrietim ir vienalga, kdu saldjumu viam nopirks. Iespjams, vi ir aizemts, un saldjums viam nav ne prt, varbt vi patiem nezina, kdu saldjumu tagad gribtos apst, galu gal varbt vispr nezina, ka ir dadas saldjumu irnes. Jebkur gadjum tas, ko vi pateica, tiei t ari jsaprot. Bet sieviete, skdama precizt: "Nu, es tau nezinu, kdu saldjumu tu gribi..." - pieauj kdu, domjot, ka viai tiek piedvta saskarsme, kaut kda sple, interakcijas iespjamba. Viai saldjums bija tikai iegansts komunikcijai. Patiesb viu ne tik daudz interes, kdu saldjumu grib is vrietis, cik tas, ka tagad var ar viu skt kontaktu, no kura, k ms redzam piemr, vii noteikti cenas izvairties. Vai jbrns, ka tas viss beidzas ar dzrves un lapsai goda mielastu klasisko drmu? Citiem vrdiem sakot, kad run sieviete, vajag klausties nevis to, ko via saka, bet gan to, kas ir domts ar to, ko via saka; jmina saprast, k d via to saka, ar kdu mri, kpc via to saka. Bet, kad ms dzirdam vriea repliku, jieklauss katr vrd - eit tas nozm tiei to, ko nozm. aj gadjum pieaut interpretcijs brvbu ir absolti neattaisnojami, var sadurties ar negantu sautumu, kuru, starp citu, sieviete tik un t nesaprats. Var paskaidrot citiem, kpc esi izvljusies tdu vru, bet nav iespjams par to prliecint sevi. ora Sanda

NEAIZMIRSTOT

PAR VJAJM VIETM

26

Viss iepriek teiktais liecina, ka neeksist "vjais dzimums", tau katram no dzimumiem ir savas "vjs vietas". Daji ms s "vjs vietas" jau nosaucm, tagad mums atliek tikai iemcties risint problmas, kas rodas o Vjbu" d. Nav grti iedomties, ka s problmas izceas starp konkrtiem vrieiem un konkrtm sievietm, bet dzirkstele, kas nepiecieama konflikta aizdedzei, izias viu savstarpjs saskarsmes proces. Vrietis pieder pie t dzimuma, kas miljoniem gadu bijis saprtgs. Bet sievietes vsture ir pavisam citda. Sievietes vienmr ir bijuas k uzskatms protests pret pau vesel saprta eksistanu. Oskars Vailds Vrietis, kas lepojas ar savu loiku, saprtgumu un racionlismu, ldzins kristlam. Viam viss ir savstarpji saistts, sajgts, viens izriet no otra, via spriedumos viss ir likumsakargi, loiski, saprotams, kas no k iznk. Tas ir tds milzis uz mla kjm... Kpc uz mla? Tikai tpc, ka da konstrukcija tas ir mkslgs veidojums, kas ar relo dzvi saistts tikai kd vien da. Bet vis prj dzves likumi viam nav nekdi noteicji; galvenais, "lai viss btu pareizi", tas ir, loiski. Tdjdi vriea pasaules uzskats glui vienkri karjas gais. Vrietis ignor milzum daudz dzves nianu, apstku, nokrsu un pat faktu, kas nesaskan ar via pasaules uzskatu. Vi var palaist garm ari visai btiskas lietas tikai tpc, ka nav par tm padomjis, preczk, nespj par tm padomt. Ja tas vai cits fakts nav paredzts via pasaules uzskata konstrukcij, tad tam tur vietas neatradsies. pai labi vrieiem padodas ignort jtas (k citu cilvku, t reizm ari paam savjs): emocijas pc savas dabas ir iracionlas, tas ir, neloiskas, tpc ar "prta" konstrukcij ts iekaujas ar grtbm. Tomr tas nepavisam nenozm, ka vrietis nejt un neprdzvo vai ka via jtas nekdi neietekm via rcbu. Tau tas viss paslpts tik dzii iekien, ka ieraudzt savstarpjs saites reizumis glui vienkri nav iespjams. Vriea jtas ir aizbarikadtas, via racionalittes noslptas, via apzia te kalpo par konservu burku, kas aizvkojusi, ieslgusi via emocijas. Tau, ja trauka saturs sks rgt, tad burka saplss, vks nokrits un sksies Armagedons - prrguo vriea emociju un jtu postos lavas izvirdums. Vis prj viengais arguments vrietim ir racionls skaidrojums, kamr sievietei tiei jtas ir stais nopietnais arguments. Tikldz sievietes dzv iestsies grti laiki, tikldz dzve prbrauks viai pri ar savm daudztonnu kpurdm, ms ieraudzsim nevis atkailintus nervus - k vriea gadjum, bet pau saprtgko, racionlko un nopietnko cilvku pasaul, tdu cilvku, par kdu vrietis tikai sapo kt! Kritisk situcij, brd, kad sieviete saprot, ka viai vairs nav neviena un nek, uz ko cert, tas kad via nonk ldz savam "kauliam", par vias veselo saprtu un apdombu patiem var sajsminties! Tau kopum sieviete - atirb no vriea ir organizta pc eklektikas principa, via spj savienot lietas, kas vrietim iet nesavienojamas. Piemram, via nejt rsli apvienot to, ko cilvks ietver sev k "darbinieks", "personba", "seksuls objekts". Vrietim tas nekdi sav starp nav sasaistms, tas atrodas dados plauktos. Bet sieviete nekad neciens cilvk "darbinieku", ja cilvka '"personbas" pabas neatbilst vias standartiem, no otras puses, cilvks var likties viai "labs darbinieks" tikai tpc, ka ir "apburos". Via, protams, var paspriedelt par to, ka "nevajag jaukt kop darba attiecbas ar personisko dzvi", tau patiesb ts viai ir vienotas lietas, kas sav starp saisttas visciekaj un intmkaj veid. Loikas argumenti sievietei neko nenozm, ja situcija vienlaikus izraisa vi spcgas jtas. Pieemanai laik psihoterapeits visbiek no sievietes dzird du frzi: "Ar prtu es visu saprotu, dakter. Tikai neko nevaru sev padart." Vrietim ds apgalvojums liekas neskaidrs un bezjdzgs. Ja vi kaut ko ir "sapratis ar prtu", - viss, jautjums ir izsmelts, un tur vairs neko nevar dart, turklt vi pats tur nek nevar dart -vi ir izlmis. Bet sievietei td vai citd situcij var ari nebt "saprtgu argumentu", 27

tau, ja via izjt situciju, uzskatiet, ka via to ari przina. Loiski to izprast ir nepiecieams tikai vrietim. No t visa mums jizdara secinjumi. Vrietim jatceras, ka, lai cik "harmoniska" un 'loiska" btu via pasaules uzskata konstrukcija, taj var slpties liela kda. Vrietis var kdties un dara to krietni biek nek sievietes, turklt, ja vi kds, tad pamatgi. Bet, ja vi dzvo, iedomdamies, ka via "loisk sistma" ir nevainojama, tad ir nolemts cieanm. via "loisk sistma" var bt absolti pareiza iekji, bet kdaina, kad tiek attiecinta uz relo dzvi. Lk, kd vrietim btu jiemcs uzklaust sievieti, jo via tdas liktengas kdas nepieauj nekad. Savukrt sievietei jpatur prt un jsaprot, ka, sadarbojoties ar vrieti, nedrkst nenovrtt "loisks argumentcijas" nozmi. Via pieiet tam paviri, jo jt, ka viai ir taisnba, zina, ko grib, un tpc: "Kam man jsu loika vajadzga?" Paai sievietei izdaudzint vrieu loika varbt patiem nav vajadzga, un pilngi iespjams, ka das situcijs via tai pat var notict. Tau vrietis ieklaussies vias argumentos, un, ja tie vismaz rji neizskatsies prliecinoi, vi glui vienkri ignors sievietes sniegto informciju un tpc ar pau sievieti. Domju, ka pdjais diez vai spj sievieti iepriecint. T ka mums neatliek nekas cits k apgt "sarunu veanas valodu*. Vrietim ir jiemcs dzirdt to, kas domts ar sievietes izteikumiem, bet sievietei jiemcs izpaust sevi "loiski". Laiks jau ir saprast, ka, cienjot lapsu, lai iemantotu vias labvlbu, vajag pasniegt tai biezputru uz va, bet, mielojot dzrvi ar pusdienm, attaisnosies tiei pretja rcba - jsagd krka ar auksto zupu.

No psihoterapeita prakses: "Analogo gadjumu likums"

Mana kabineta durvis atveras, un uz slieka pards 45 gadus veca sieviete - prdevja Sanktpterburgas lielveikal Viai ir divi brni pusaudi - zns un meitene. Un vl via ir precjusies, formli. Tiei 'formli' d via ari nokuva I. Pavlova Neirou klnikas krzes noda. Vias kopdzves "sts" ar vru 18 gadi, kurus abi pavadjui "k visi". Kas slpjas aiz "k visi", man, jatzstas, grti saprast, laikam gan runa ir par pazstamo "nav jau diez kas, bet cieami". Tad, lk, nav pagjui ne divi mnei, kop s burvgs un apbrnojams "stingra rakstura" sievietes (ir tdas sievietes "ar stingru raksturu") vrs pazioja, ka dzvot ar viu kop vairs nevarot, ka vairs neesot spka un ka esot nolmis no vias aiziet. Un aizgja, kaut gan drzk simboliski. Ska dzvot divs mjs viu imenes un otrs - pie citas t paa veikala prdevjas. Pc manas pacientes vrdiem, uz s sievietes "zmogu nav kur uzspiest" un "nevar saprast, ko vi taj atradis". Stvokli sareja pazemojo situcija un mint tirdzniecbas centra darbinieku nebeidzam tenkoana. Tau pat ne tas noveda manu pacienti slimncas palt. Trieciens, kas bija atmis viai pdjos spkus, nca no turienes, no kurienes via to nepavisam nebija gaidjusi (starp citu, t vienmr ari notiek). Kas viu t satrieca? Tas, k vrs motivja savu aizieanu. "Js neticsit," paciente man ststja, "vi atcerjs kaut kdus skumus, turklt sen notikuus. Ka es viam kaut kad to un to esmu teikusi, ka pirms piecpadsmit gadiem neesmu kaut ko izdarjusi, ko vi ldzis, ka esmu nepareizi reajusi, kad vi nopircis manu... Saprotiet, vi to visu laiku sev nsjis! Es to pat neatceros, man liekas, ka tas nemaz nav bijis. Bet vi ststa t, it k viss vakar btu noticis! auni ststa, dzlgi. Tik daudz aizvainojumu uz mani izgza, un galvenais - kdus, viss kaut kdu nieku d!" Satricinjums, ko prdzvoja mana paciente, bija milzgs. Via pki saprata, ka 18 sava ma gadus ir pavadjusi kop ar cilvku, par kuru, k izrdjs, neko nezinja. Sieviete pat nebija iedomjusies, ka dakrt vias rcbu, uz kuru vrs rji, k liks, nereaja, patiesb vi bija uztvris k nodevbu un 28

nopietnu apvainojumu, ka vi to iegaumja un paturja prt. Un pc tam, tiei taj brd, kad jau tpat bija sagdjis sievai nopietnu psiholoisku traumu, izgza o sava niknuma toveri viai uz galvas. Vien jautjum vriei un sievietes neapaubmi ir vienisprtis: gan vieni, gan otri neuzticas sievietm. G. Menkens irans situcij, situcij, kad vrietis atstj sievieti, dodot priekroku citai, viss nostjas ar kjm gais. "Stiprais raksturs" ieg, sabrk iepriekjie priekstati par dzvi, sieviete izrds rkrtgi ievainojama. Sk darboties zemapzias aizsargmehnismi, visbiek ts ir t dvts pasvs aizsargreakcijas; un td gadjum k augmintai ts ari nevar nepardties. Lk, kpc sieviete, kas ir sadrusies ar atkltu un neattaisnojami vriea cietsirdbu, sk, lai cik dvaini tas liktos, izjust mokou vainas apziu. Vartu domt, ka d situcij dabiskas btu dusmas, tau, ja s emocijas ari pardsies, tad krietni vlk, bet skum... Skum ir cieanas un vainas sajta. Nebt nav dvaini, ka sieviete, kas ir d stvokl, notikuo nespj novrtt adekvti, aplkojot to no visiem viedokiem. Viai ir grti saprast, ka vriea lmums - tas ir vriea lmums un tpc notikuais nav pierdjums vias nevrtbai, tam, ka via nav pietiekami laba. Tpat viai ir grti saprast: viss noticis nevis tpc, ka is vrietis devis priekroku citai sievietei, bet tpc, ka viam glui vienkri nostrdjis bioloiskais "meklans" mehnisms (par to ms vl runsim). Via pat nenojau, ka aj situcij viss vra sactais ir tikai taisnoans pamiens, ar kura paldzbu is vrietis cenas prliecint viu un ar sevi, ka rkojies pareizi (turklt pats das taisnoans fakts ir acm redzams apliecinjums tam, ka vi jtas vaings). Laulbas de ir tik smaga, ka to nest nkas divat, reizm - trijat. Aleksandrs Dim (dls) Tau visgrtkais, kas btu jsaprot sievietei, kura nonkusi d situcij, ir kas cits. Piencis brdis, kad iztrauctais vriea jutguma un jutekliskuma "dins", kas parasti paslpts zem racionls un saprtgs apzias, ir izlauzies no pudeles. Un tpc viss, ko tagad run is vri dzimuma subjekts, ir tikai vjprtg murgi. Patiesb vias vrs t nedom, glui vienkri jtas tagad lido k putas no labi sakrattas ampaniea pudeles. Un jbt pilngam nejgam fizik, lai brntos, k tik daudz putu var bt tik maz pudel. Td situcij visas s vriea jtas ir tik nokaittas, ka viegli spj izkaust via pasaules uzskata ledus gabaliu (kristlu). T ir pagaidu pardba, un, tikldz versme dvsel norims, obrd izkusuais dens atkal prvrtsies ledus gabali. Un atkal bs kristls, un atkal vriea apzi iemjos agrkais, kaut ar nedaudz izmainjies, miers un krtba: viss bs skaidrs un saprotams, viss bs bvts pc vienota plna, bet muas no jauna irsies no kotletm. Tau ledain harmonija ilgs tikai ldz nkamajai kataklizmai... T nu man nkas ststt pacientei par vris btnes ieplsuo "aulu", par to, ka t saplsusi no vriea nespjas un nevlans analizt savas jtas; man atkal un atkal nkas nordt, ka visam obrd notiekoajam nav nekda sakara ar faktisko stenbu, ka t ir tikai taisnoans, vjums, baiu un spju izpausme. Es saku, ka te ir darana ar mubu, kas ir sekas msu nevrbai vienam pret otru, msu kategoriskajai neizpratnei par to, k kur ir iekrtots. Mlestba ir sajtu, nevis gribas darbba, un es varu mlt ne jau tpc, ka gribu, un vl jo mazk - ka man jml; ttad pienkums mlt ir absurds. Imanuels Kants 29

Sieviete klauss, msu sarunas beigs grumbas vias sej izldzins, via smaida, bet pc tam aiziet, iepriek apjautjusies, kad ms tiksimies atkal krtjai psihoterapeitiskai sarunai. Pc dam dienm uz mana kabineta slieka stv cita sieviete kdus etrdesmit trs vai etrdesmit piecus gadu veca, jauka, apburoa, maiga (bez "stipram raksturam" piemtoiem vaibstiem), un ststa man pat tiei tdu pau atgadjumu. "Un kur js strdjat?' es jautju. Par atbildi via nosauc to pau universlveikalu: "Esmu tur prdevja." Redzdama manu izbrnu un negaiddama nkamo jautjumu paskaidro: "J, ms ar viu kop strdjam, tikai dads nodas." Mana iepriekj paciente ir paststjusi savai draudzenei un darbabiedrei par msu sarunu, un tagad jau sieviete atnkusi uzzint, kas tad sti noticis ar vias vru...

TO VAJAG SAPRAST UN ATCERTIES... (VISPRGI INDIVIDULIEM GADJUMIEM)

Vriei, saprotiet un iegaumjiet... Ja jums kaut kas nepatk savs izredztajs, nesteidzieties vainot vias. T k sieviete alla pielgojas piedvtajiem apstkiem, tas, ko js vi redzat, zinm mr ir jsu pau darboans rezultts. Viena un t pati sieviete "dads roks" jtas un izturas pilngi dadi. Tpc, ja js spsit maint savu politiku attiecb uz sievieti, vias dzves apstkiem, mainsies ari pati sieviete; bet, ja to nedart, tad iespjams, ka da situcija jums ir pa prtam un ttad nav vrts sroties. Jebkur gadjum sievietes stvoklis, vias uzvedba -tas ir indikators, kas liecina par vriea stvokli un uzvedbu. Jums var likties, ka sievietei nav taisnba, tau kpc via sprie t, k via sprie? Kpc ir radus domstarpbas? Js, pieemot kaut kdu lmumu, esat vadjies pc saviem priekstatiem, spriedumiem un secinjumiem, tau tie visi ir abstrakta rakstura (vispr jau jebkur priekstats ir abstrakta rakstura). Bet sievietes iebildumi pamatojas uz to, ka via citdi redz o situciju, un visbiek via aj sav situcijas uztver fiks tdus drves momentus, kurus nav iespjams formalizt un kurus js nepamant t vienkr iemesla d, ka tie netiek emti vr jsu prtojumu sistm. Sieviete ir daudz tuvk dzvei, ts relijm, reizm s relijas liekas skas, nenozmgas, bezjdzgas, atmetamas, tomr is "liekas" jums var makst oti drgi, tpc klausiet Sievietes, saprotiet! un iegaumjiet...

NOTEIKUMI

Vriei princip nav viendi. Tikai bioloisks atirbas starp vrieiem ir ievrojami lielkas nek atirbas starp sievietm. Tpc nav pareizi runt un domt, ka visi vriei ir tdi un itdi. Ne visi. Tau evolcija ar sievieu dzimumu izspljusi citu joku: t likusi sievietei sargt stabilitti, un tpc sievietm ir nosliece uz visprinjumiem, nereti neattaisnotiem. Rezultt var notikt, lk, kas: jums bs trpjies vrietis, kur nebt nav tds k visi, bet js, bdama noskaota tendenciozi, to nepamansit. Un t varat palaist garm oti vrtgu eksemplru. sk sakot, ieskatieties vrieos, tas var bt ne tikai interesanti, bet ar nodergi. Js pieemat lmumu, orientdams uz savu situcijas izjtu. Jums var likties, ka sprieat, kaut gan stenb js aptverat. Spriest par kaut ko un td ce nonkt ldz secinjumiem -tas ir viens, bet saprast kaut ko - pavisam kas cits. Pc tam kad jums kda lieta kuvusi skaidra, js neapgrtint sevi ar savu atzinumu pamatoanu, ja viss ir "tik acmredzams. Tpc vrieiem, ar kuriem js apspriedsit to vai citu problmu, jsu pamatojumi neliksies pamatojumi, vii js glui vienkri ignors. Lai izvairtos no konflikta, lai jsu viedoklis tiktu emts vr, jums jveic zinms darbs. Kopum uzdevums ir skaidrs. Vispirms 30

sievieti. Pat ja viai nav taisnba obrd, pc pusgada, gada, bet varbt tikai pc desmit gadiem izrdsies, ka viai bijusi taisnba, un k vl...

uzklausiet vrieti, uzziniet kdus argumentus un pierdjumus vi izmanto. Pc tam padomjiet, k jsu situcijas izpratne sabalsojas ar iem vriea pierdjumiem un argumentiem, Tlk atliek tikai izklstt savu jautjuma izpratni taj "prta izskaitojumu" sistm, kuru lieto is konkrtais vrietis. Saprotu, ka tas ir nomcoi, toties efektvi gan...

OTR

NODAA KPC

ORGASMA NOSLPUMS (JEB

"MLESTBA

IR AKLA")

Droi vien tas nav nekas dvains, ka vriea btba pirmm krtm izpauas via dzimumuzvedbas patnbs. Nedomju, ka dvaini skans ar ds apgalvojums: sievietes btba atspoguojas ne tikai un ne tik daudz bdgi slavenaj sievietes loik, cik vias seksualitt. Citiem vrdiem sakot, ja ms gribam iepazt dzimuma psiholoiju, mums jsk ar dzimuma fizioloiju. Likumsakarbm, kas darbojas aj sfr, vai nu ir savas psiholoisks analoijas, vai ar ts nepastarpinti atspoguojas katra dzimuma psiholoij. Tagad msu priek ir liels noslpums un savu seku d traiska vrdu sple. Jo orgasms - is, vartu likties, tik acmredzamais un katram cilvkam saprotamais fenomens ir pardba, kas joprojm nav pietiekami izprasta. Ms vl aizvien neesam izdarjui vajadzgos secinjumus no elementra zintniska fakta: sievieu un vrieu orgasms - ts ir divas pilngi dadas lietas. Bet tas, ka ms lietojam vienu un to pau vrdu dadu lietu apzmanai, nerada neko citu k vien jucekli. Dzimumsakari nekad nav nesui labu cilvkam, un vi var bt laimgs, ja ie sakari nav nesui viam aunu. Epikrs Grozies k gribi, bet, ja vlamies saprast dzimumu psiholoiju, mums vispirms japskata t fizioloija. Kdam tas liksies dvaini, tau tda fizioloisko procesu analiz var bt vrtgka par jebkuru tri psiholoisku ptjumu.

VIA MAJESTTE

UN

VIAS AUGSTBA - ORGASMI!

Vrietim nekad nesaprast, kas ir grtniecba. Bet sieviete nekad nesapratis, kpc vrietis nav sajsm par uzbudinoiem glstiem pc ejakulcijas. rji ldzgi (vartu likties, ts paas rokas un ts paas kjas) vriei un sievietes ir prk dadi veidoti, un is apgalvojums tiei attiecas uz viu orgasmiem. Gan vrieu, gan sievieu orgasmu apzm ar vienu un to pau vrdu. Tas liek mums domt, ka tie neatiras viens no otra, tau patiesb vrieu un sievieu orgasms - ts ir divas pilngi atirgas lietas. Palkosimies uzmangk...

31

Vrietim orgasms - t ir fizioloiska nepiecieamba, tiei tda pati k vajadzba pc barbas un gaisa. Viam vajag ejakult un orgasmt! Vrieu orgasmam ir sava dia vsture jau no vienkrm zivtelm un glumiem abiniekiem. Ar sievieu orgasmu t nav. Sievieu orgasms - t ir leenda... "Visas sievietes zina, visas mammas iesaka..." Cik par to nav runts! Cik padomu un prtgu piezmju izteikts visu pat nevar atcerties. Un tikai nopietni zintniski izdevumi k noslpumu, itin k vaingi juzdamies, gandrz ukstus pavsta: daba sievietei orgasmu nebija paredzjusi... Par cilvka evolcijas stu brnumu var uzskatt to, ka Homo Sapiens sugas mttm rads tas, ko visai nosacti var nosaukt par orgasmu. Dzvnieku mtu spja uz orgasmu novestu pie katastroflm sekm sugas izdzvoanas procesam. Lai is apgalvojums neliktos nepamatots, izstudsim pierdjumu bzi. Pirmkrt, dzvnieku mttes var un tm vajag stties seksuls attiecbs tikai noteikt period - ar tdu aprinu, lai vartu savus pcncjus iznst un uzaudzint. Skaidrs, ka s procedras veikana aukstum un bad vairkumam dzvnieku ldzintos nvei. Tpc, ja daba btu dvjusi mttm orgasmu, vias noteikti un tlt "mestos uzdzv", baudas mekljumu un seksulo prieku vilintas. Bet tas beigtos bdgi jaundzimuajiem mazuiem. sk sakot, mtti vilinoais vias - sieviais - orgasms (un k tas vartu nevilint, ja dod baudu?) td situcij btu postos. Otrkrt, mttes sajtai, ka krtjais proans periods ir nosldzies, jsakrt ar grtniecbas iestanos, nevis pc vienreizjs "intms tuvbas" beigm. Mttei jnododas "seksulajam varodarbam" tik ilgi, ldz sajt, ka viai iek, vias miess kaut kas ir. Prtraukt dzimumaktivitti, kamr ts mris (grtniecba) nav sasniegts, ir rkrtgi neapdomgi! Un td ldz tam - nekdas atptas! T ka orgasms, kas liecina par dzimumakta epizodes beigm, viai glui vienkri nav vajadzgs (protams, no evolcijas viedoka). Ar tviu lieta ir pavisam citda - viam jsaem labs atalgojums par paveikto darbu, turklt uzreiz, "neatejot no kases". Citdi viam nebs nekda stimula nodarboties ar "to", starp citu, vienlaikus riskjot ar daudz ko citu. Tda balva tviam ar ir via -vriais - orgasms. Tvia orgasms (vriea orgasms) tdjdi kalpo par sava veida signlu: moris savu padarjis, moris var iet... pie citas mttes. Vriea orgasms ir ciei saistts ar ejakulcijas procesu (sklas izkanu). Kad skla nonkusi tur, kur tai jbt (t.i., makst), var uzskatt, ka darbs padarts. Par ko orgasms ari inform konkrto vrieu krtas prstvi; bet, t k mtte sklu neizc, ar orgasms tai nav vajadzgs. T acmredzot ar nospriedusi mmua daba - tas trekrt. Un visbeidzot, ceturtkrt orgasma laik sievietes dzimumorgnu muskui ieem tdu stvokli, kas trauc ilgoto spermatozodu iekanai dzemd, bet tas jau tie veid kav sugas turpinanu! T k dzvnieku pasaul "seksam" cita mra k sugas turpinana nav, sievietes orgasms dabai nepieaujama greznba piln vrda nozm. Padomjiet par to, un js nebrnsities, ka tikai pirms kdiem simt gadiem (!) sievieu frigiditte un nespja izjust orgasmu tika uzskatta par pilngi normlu pardbu. Tagad ms runjam pretjo... Un tad pats no sevis izriet jautjums: cik pareiza ir msu tagadj pozcija? Sievietes orgasma lietderba tiek izskaidrota nevis ar t reproduktvo funkciju, bet gan ar sievietes psiholoisk komforta ganu. Msdienu ptjumi rda, ka tikai 20 procenti sievieu neizjt orgasmu vispr. Un jteic, ka psihoterapeitisk paldzba tdm sievietm (bet vim t nepiecieama biek nek prjm) prasa ne mazums pu. ...Nesamaittai sievietei ir raksturga nevis dzimumtieksme, bet viengi mlestba, mlestba ir sievietes dabisk vlme apmierint vrieti. Tiesa, t ir vlme, kas neatlaidgi prasa apmierinjumu, tau ts apmierinana ir nevis sievietes, bet gan vriea juteku apmierinana, sievietei tas ir tikai sirds apmierinjums. Johans Gotlbs Fihte 32

Psiholoisk etde bet seksa tau nebija!

Visbeidzot - vl viens zintnisks fakts. Vrietim viss seksulo attiecbu jaukums koncentrjas orgasma brd. Visa galvu reibino (tie un prnest vrda nozm) darboans, ko vi veic, lai "iekarotu" sievieti, kalpo im vienam viengajam visai vienkrajam mrim - izjust so maksimlas baudas mirkli, tas ir, orgasmu. Ja seksulo attiecbu laik ar partneri vrietim orgasma nav bijis, tad visu notikuo vi pat nenosauks par seksulu kontaktu, viam t bs bijusi tikai padraiskoans. Orgasms - lk, kas vrietim ir patiesais kritrijs, kur liecina par seksulo attiecbu faktu (tiei iemesla d daudzi vriei cie no neirozes ar nosaukumu "Bet vai manai partnerei bija orgasms?", prnesot savu orgasma uztveri uz vriea dabai pilngi neatbilstoajm sievietes izjtm). Ar sievietm viss ir pavisam citdi. K jau tika teikts, apmram 20 procenti sievieu, kam bijuas seksuls attiecbas un kas pat guvuas no tm izteiktu apmierinjumu, nekad dzv nav izjutuas orgasmu (is fenomens ieguvis nosaukumu "anorgasmija"). Daudzas sievietes piedzvo orgasmu tikai reizumis, un vairkums sk to izjust viengi pc zinmas seksuls pieredzes, nereti diezgan ilgstoas. K vispr iespjams kaut kas tds, tas vrietim nav saprotams. Vi pat par vrieti sevi sk uzskatt tikai kop t bra, kad pirmoreiz piedzvojis orgasmu seksul kontakta laik. Daas sievietes izjt orgasmu viengi noteiktos apstkos, piemram, seksulajs attiecbs ar kdu vienu partneri, bet ar citu seksulo partneri vim orgasms neiestjas; Turklt visai biei sastopama tda patnba: sieviete spj piedzvot orgasmu, masturbjot vai vispr veicot kdas btb neseksulas darbbas (piemram, ceot smagumus, jtot stipru vlanos paurt u.tml.), bet vim nav orgasma tradicionlo dzimumattiecbu laik ar partneri. Turklt sieviete, kura nekad neizjt orgasmu vai piedzvo to tikai reizm, var justies pilngi apmierinta ar seksulajm attiecbm, apmierinta ar to baudu, ko via gst no seksa. Kda var bt bauda no seksa bez orgasma, to vrietimtim nesaprast nekad! Bet iedomties vrieti, kuram ir regulra dzimumdzve ar kdu partneri un vi ar tm (ar partneri un savu seksulo dzvi) ir pilngi apmierints, kaut ari viam nav orgasma, vispr nav iespjams. Vai pc visa t vl vajag sact, ka vrieu un sievieu orgasms - tas nav viens un tas pats?!

MS

ESAM K

"J"

UN

"N"

UN TIKAI!

Bet, ja vrieu un sievieu orgasmam ir tik atirga daba, vai tad tie var bt viendi pc btbas? Laikam jau ne. Un t ir taisnba: vrieu un sievieu orgasms- ts ir "divas lielas starpbas". Orgasmi atiras ne tikai pc savas izcelsmes, bet ari kvalittes zi. Tie, t sakot, tiek citdi izjusti. Augsti godtie vriei, vai js zint, kds ir sievieu orgasms? Drgs sievietes, vai js nojauat, ko izjt vrietis orgasma laik? Aptuveni?... Tad ieviessim skaidrbu. Nejoko ar sievietm: ie joki ir dumji un nepiekljgi. Kozma Prutkovs Protams, lai saprastu orgasmu, to vajag izjust. Tas ir k ar ameriku kalniiem: kamr pats nepavizinsies, - nesapratsi. Tpc, nopietni runjot, jebkdi paskaidrojumi eit ir bezjdzgi, tau atirbu starp vrieu un sievieu orgasmu pardt tomr var. Lk, iedomjieties... 33

Vriea orgasms. Vrietis veic friktvs kustbas, plas, el, noplst sviedriem... Tas oti atgdina sviedrtavu pirt, t ka izmantosim o metaforu. T vi s sutgaj saun uz augjs lvas, viam ir karsti ldz nelabumam, bet vi cieas. Cieas un dom: "Ir laiks vai vl nav? Ir vai nav? N, vl nav... vl mazdrusci..." Tau tad vi vairs neiztur svelmains krsns karstumu un k lode izaujas no pirts lauk. Pris senilgotu lcienu un ar visu sparu vi ielec li, izjuzdams turklt satriecou ekstzi. aj prej no vienas vides otr, no karst gaisa uz auksto deni, ari ir vrieu orgasma btba. Asas izjtas. K brdas naa asmens!... Vriea orgasms - t ir augsta sprieguma izldans vien mirkl. Un spriegums, ja t var izteikties, ir paa nopelnts smag un pacietg darb. Pc tam, protams, - pelnta atpta, atslbinans un apmierinjums. Tiei t izskats cilvks, kas izldis no lia. Nu, bet sievietes orgasms? Tas nepavisam nav "vides kontrastainums" k vriea orgasma gadjum. Vriea orgasms - tas ir visas iepriekjs aktivittes mris, kas tds, kas nk pats no sevis, pc fizioloijas kundzes pavles, bet sievietes orgasms - t ir kvantitte, kas priet kvalitt. Via nemaina vienu vidi pret otru, via visu dzimumakta laiku gremdjas saldkaisles oken. Uzbudinjuma vii seko cits pc cita - skum tikko manmi, tad aizvien spcgki un spcgki! Tie sit un gr, tie grie virpul, pace met lej... vtra, ja izmantojam analoijas, ar ir sievietes orgasms. Vai jtat atirbu? Vtra nenorimst uzreiz, tas notiek pakpeniski. Tai nav mra t nekalpo vajadzbai, to nedikt mrtiecba. Vtra nerodas pati, to izprovoc - tds ir sievietes orgasms. Izsekot medbs skaistu un svaigu zemnieci, kas iebg me. Visiem ir pazstama mlestba, kas balsts uz da veida baudm; lai cik sauss un nelaimgs raksturs btu cilvkam, sepadsmit gados vi sk ar to. Stendls Sievietes orgasms ilgst ldz 15 - 20 sekundm, bet vriea - tikai kdu mirkli, pavisam su. Vrietis savu orgasmu izjt k zibsni, varenu grdienu, sitienu, is prdzvojums ir sks, tau intensvks. Bet sieviete izjt orgasmu k lidinanos, atraanos "nekurien", kaut ko oti nenoteiktu. Un, ja vriei justu to, ko vii jt, tik ilgi, cik sievietes, to droi vien vartu saldzint ar zinmu eksekciju elektriskaj krsl... Galu gala vriea orgasms skan k sakramentlais: "Izklstiet, visas bietes prdotas"; bet sievietes orgasms, glui pretji, ukst: "Pagaidiet, varbt vl kaut kas bs." Tpc saldzint sievietes un vriea orgasmu var tikai visai nosacti - tas ir kaut kas cits ne vien izjtu zi, bet ari pc btbas. Vrietis alla apzinti vai neapzinti saprot, ko vi grib no seksa. Un aj nozm bez prspljuma var sact, ka vrietis ir sava orgasma vergs. Bet ar sievieti viss ir citdk, viai orgasms nav fizioloiska dominante, kas kategoriski pieprasa: seksu, seksu un vlreiz seksu! Vai nav tiesa, par to ir vrts padomt?... Lai pakrtu gleznu, jiesit nagla, nevis tikai jdauza ar muru pa sienu. Gadjum ar msu smadzenm situcija ir ldzga. Lielais krievu fiziologs Aleksejs Uhtomskis ir aprakstjis "dominantes principu", to pau neirofizioloisko naglu, kas summ visus uzbudinjumus un skaidri iezm msu veikts darbbas nozmbu. Orgasms, ko prdzvojis vrietis, - t ir laba piecmilimetrga nagla, ciei iedzta viam galv, un nkamreiz s naglas panieks "zina", gan ko vi grib, gan ar ko visam jbeidzas. Turklt tiei vlans pabeigt - "beigt" - ved vrieti pa seksulo dzvi ldzgi Nilsa brnumainajai flautai no pazstams brnu pasakas. Ar sievieti viss ir citdi... Vrietis ir oti ldzgs savam, vriajam, orgasmam, bet sieviete ir sava, sievi, orgasma atveidojums. Vrietis virzs pa dzvi ar izrvieniem, gst apmierinjumu uz su laiku un viengi tad, kad sasniedz nosprausto mri. Viam katrs notikums - t ir atsevia pardba, kuru vi aplko un vrt noirti no citiem dzves notikumiem. Sieviete, glui pretji, nezina, kas ir "robea": vias pasaul viss ir savstarpji saistts, viens prtop otr. Viai piemt prasme atirt nianses, tau nepatk kontrasti. Ja via ir 34

noformuljusi kdu domu vai attieksmi, tad t ir nevis loiska konstrukcija, bet sajta, kuru, k zinms, ir grti apstrdt. Lieliskais psihoterapeits, getaltterapijas autors Frederiks Pris mdza sact: "Jebkurai situcijai jbt preczi pabeigtai, taj visam ir jnotiek, bet tad tai jnogrimst Lt, citdi pasaule mudt muds no pustrakiem neirotiiem." Vrietim via orgasms ir da situcijas pabeigana, un tpc nav nejaua via spja maint daudzas partneres un stties dzimumsakaros ar sievieti, pret kuru paam nav nekdu jtu. Katrs tds gadjums - tas ir atsevis ststs. Savukrt sievietei vias seksulie prdzvojumi vienmr ir sava veida nepabeigts romns vai ldz galam nenosplta luga, kurai nav beigu, ir viengi turpinjums. Ja teikums ir pabeigts ar labu punktu, mums gribtos skt jaunu. Bet ja ar daudzpunkti?

Orgasma autorba: "Seksul revolcija Vilhelma Raiha izpildjum"

Vilhelms Raihs piedzima 1897. gada 24. mart Austrijas vcieu un ukraiu da. Kad znam bija etrpadsmit gadu, via mte izdarja panvbu. Vl pc trim gadiem nomira tvs. Vilhelma viengais brlis nomira 26 gadu vecum no tuberkulozes. T sks tradiju piln dzve cilvkam, kuram bija lemts kt par "seksuls revolcijas" vstnesi, par leendro "orgasma funkcijas" ptnieku, par dibintju vienai no visefektvkajm psihoterapeitiskajm skolm-"ermeniski orienttai psihoterapijai" un par universlas bioloisks enerijas - "orgona" pirmatkljju.! Raihs bija Freida pirmais klniskais asistenti un via klnikas vicedirektors. Vi vadja pirmo psihoanalzes mcbu instittu, izveidoja pirms seksuls higinas klnikas mazturgajiem. Paveica vl ne mazums darbu, kuru d bez grtbm vartu ieiet vstur, tau... Vi cents savienot nesavienojamo - Marksa mcbu ar Freida teoriju. Raihs apgalvoja: patiesu cilvcisku vrtbu sasniegana nav iespjama, kamr sabiedrba ir slima ar neirozi un cilvks nedzvo saska ar savu seksualitti, tas ir, pc paa Raiha vrdiem, "kamr vi nav spjgs uz pilnvrtgu orgasma prdzvoanu". Tiei s savas prliecbas d Raihs tika izslgts gan no Vcijas komunistisks partijas, kur vi kdu laiku bija augstos vadoos amatos, gan ar no Starptautisks psihoanalzes savienbas... Vai nebtu labk atrasties slepkavas roks nek kaislgas sievietes sapos? Un paskatieties uz iem vrieiem: viu skatiens pau, ka vii nezina pasaul nek labka k gult blakus sievietei. Viu dvseu diben ir netrumi, ja viu netrumiem vl piemt ar gars. Kaut js btu vismaz zvri, pilngi zvri! Tau zvram piemt nevainba. Fridrihs Ne Labu laiku pirms Otr pasaules kara, strddams ar saviem pacientiem, Raihs noskaidroja: ja cilvks iemctos izjust pilnvrtgu orgasmu (un orgasms, pc Raiha domm, - tas ir o-ho-ho!), tad uzlabotos ne tikai via dvseles pasajta, bet harmoniztos ari visa organisma darbba, turklt cilvks ktu atkltks, godgks, krietnks un labsirdgks. Vai tad tas nav idels?... Tau cik daudz ru ir t sasnieganas ce! Un pirmm krtm morle, liekulg seksul kultra, laulba, jauns paaudzes dzimumaudzinanas trkums. K droi vien nojauat, diem apgalvojumiem nespja piekrist ne pavirie marksisti, ne prlieku pedantiski korektie psihoanaltii. Sieviete zina, ka vriei vien melo par clm jtm, -viiem vajadzga tikai miesa, un tpc piedos visas nekrietnbas, bet lempgu, bezgaumgu, slikta toa uzvalku nepiedos. 1933. gad, krietni pirms tam, kad seksul revolcija prma Rietumus, Raihs uzrakstja grmatu, kas t ar saucas - "Seksul revolcija". Taj vi atmaskoja visas socils institcijas, ieskaitot ari 35

piespiedu laulbu, kuras regul baznca un valsts. Pc Raiha domm, piespiedu laulba pa veid kav cilvka seksualittes dabisko funkcionanu, tdjdi kstot par galveno rsli konkrt cilvka atkltbai, godgumam, tikumbai un labestbai. Tiei m cilvku pabm bija jkst par galamri "seksulaj revolcij Raiha stil Un t nav via vaina, ka tas nenotika, jo vi nebija revolucionrs, vi bija zintnieks, rsts un zinm mr mazliet jucis sludintjs. Tiei tolaik, trsdesmitajos gados, Raihs atklja kaut kdu eneriju, kuru nosauca par "orgona eneriju". Pc Raiha domm, orgons ir daa no universls dabas enerijas, kas regul cilvka organismu un via emocijas. Raihs iemcjs (vismaz viam t liks) atbrvot orgona eneriju ar savas terapijas paldzbu. Vienkrk sakot, Raihs rstja neirozes, mcot cilvkam pilnvrtgu orgasmu, kura laik orgona enerija, ja ticam im lielajam dumpiniekam, aujas izpausties. Raihs pat bija radjis specilus orgona enerijas akumulatorus. Starp citu, vi tos pardja - js neticsit Albertam Einteinam! Un, pc visa sprieot, izcilais zintnieks akceptja via darbu. Tau Raiham alla vairk bija skauu un ienaidnieku nek ldzgaitnieku un labvu, tpc kontakti ar Einteinu prtrka Tikumba - t ir viengi poza, ko ms rdm tiem, kurus nemlam. Oskars Vailds Kop 1939. gada Raihs dzvoja Amerikas Savienotajs Valsts. 1954. gad viam sks konflikts ar is lielvalsts rstniecisks prtikas prvaldi via "orgona enerijas akumulatora" d. Orgona akumulatori, k ari vairums Raiha grmatu un urnlu, tika aizliegti. Tau Raihs, palikdams uzticgs savam ptnieka un zintnieka aicinjumam, protams, ignorja via darbbai uzliktos ierobeojumus. Galu gal vi tika apsdzts necieas izrdan tiesai un ieslodzts cietum. Turklt tika sadedzintas visas via grmatas, kas attiecs uz orgona enerijas akumulatoru. Raihs nomira ar sirdstrieku 1957.gad ASV federlaj cietum. Literatr js atradsit visizncinoko kritiku attiecb uz via darbiem par orgona eneriju. Tau nevien zintnisk publikcij nav via patiem fantastisko eksperimentu atspkojuma. Ko var zint, varbt Vilhelma Raiha noslpumainaj ierc, kuru mums nekad nebs lemts izmint, slps kaut kas tds, kas sptu atnest cilvcei laimi? Kas zina?...

TE

KREISAIS KRASTS TM VAJADZGS, TE LABAIS...

Tdjdi vrieu un sievieu orgasma atirbm ir vistiekais sakars ar tm atirbm, kdas pastv vrieu un sievieu mlestbas jtu prdzvojum. J, j! Vriea mlestba un sievietes mlestba ir dadas pardbas un samrojamas tikai daji. Tau ir vl romantisk mlestba, kad seksul tieksme ir otraj pln, kad prt, vai zint, ir tikai dzeja, zvaigznes un sapi, sapi... Td mlestb dzimumu atirbas nepastv, vriei un sievietes taj ir nevis sava dzimuma prstvji, bet gan personas, kas tlo eea padarbbas tetra izrd. Reizm izdodas pat tri jauki. Visbeidzot, var vl "splt mlestbu" (apmram tpat k mazi brni spl imeni), di aktieri biei uzskata savu spli par realitti, tomr tas ir iespja, tikai tdos gadjumos, ja sava ma galveno mlestba neprtu vii vl nav prdzvojui. Bet ms tagad runsim tiei par visstkajm mlas jtm, par faktisko mlestbu - tdu sti dedzgu, karstu, tdu, ka zd apzia un veselais saprts, tdu, ka, ja reiz mlestba tad-MLESTBA! K esam jau noskaidrojui, vrieu seksualitte izpauas k sava veida bioloiska nepiecieamba un tai ir atbilstos neapstrdams pastiprinjums (vriea orgasma veid). Sievietm, ja ari ir kda bioloiska nepiecieamba, tad t ir vajadzba turpint dzimtu, eit ari ir ts neapstrdamais pastiprinjums (tas, k nojauat, ir nevis sievietes orgasms, bet gan veiksmgas dzemdbas - t ir neaprakstma sajsma, 36

vrieiem to nekad nesaprast). Citiem vrdiem sakot, seksulais apmierinjums sievietei nav bioloiska vajadzba (ja tda nepiecieamba ari ir, tad t ir psiholoiska vajadzba), un tpc ari mlestba vrietim k no krsns versmo no bioloiskm lietm - orgasma un seksula uzbudinjuma, bet sievietei - no psiholoiskas apmtbas par iemot subjekta burvbu. Vrietis precas tpc, Ka ir iemljies. Sieviete iemlas td, ka grib apprecties. Anr Devernu Te tad ar ir tas suns aprakts: iznk, ka vrietim mlestba funkcion saska ar bioloiskiem, bet sievietei - saska ar psiholoiskiem mehnismiem. Starp citu, gan vieni, gan otri eit tiek aprakstti ar pazstamo dominantes principu, kuru atkljis A. Uhtomskis. Par o psiholoisko mehnismu esmu jau ne reizi vien ststjis cits savs grmats. Tpc eit ms tam pieskarsimies tikai sum. Dominantes princips ir smadzeu darbbas mehnisms, kas nosaka tikai viena uzbudinjuma perka kundzbu smadzens, visi prjie uzbudinjumi, kuru tur, saprotams, ir melnais tkstotis, ne vien netiek emti vr, ne vien netiek izskatti un realizti, bet, tiei otrdi, tiek bremzti un prorientti, var sact, prvietoti uz valdo uzbudinjuma sliedm un priet t pilntiesg un neierobeot lietoan. Nododot savu uzbudinjumu valdoajam centram (msu gadjum - mlestbas dominantei), ie citi centri patrina t darbbu, pasteidzina un pastiprina to. Galvas smadzenes - tas ir vesels visums, un krtba taj ir prsteidzoa! Pateicoties smadzeu spjai izveidot dominanti, neskaitmie uzbudinjumi apvienojas, koncentrjas, optimizjas un dodas kalpot vienam mrim, viena rezultta sasnieganai. Lieliski, prieks skatties! Tomr cilvkam piemt apbrnojama spja izmantot sev par aunu to, ko, vartu domt, daba radjusi, lai viam paldztu! Dominante ir tiei tds gadjums... Tau ms esam novirzjuies no temata. Ttad jebkuras - gan vriea, gan sievietes - kaislgas mlestbas pamat ir dominantes mehnisms, tau s dominantes epicentrs, strakmens vrieiem un sievietm ir katram savs. Vrieiem, t k viu seksualitte ir bioloiska vajadzba, mlestbas sprdziena epicentrs atrodas fizioloisk uzbudinjuo sfr. Sievietm, t k vim seksualitte ir tikai tas, kas seko pc sajsmas izjuanas, mlestbas dominantes epicentrs ir psiholoisk uzbudinjuma sfr. Ja pavisam primitvi: vrietis sk savu mlestbu ar vrdiem: "O, es gribu o sievieti!" Bet sievietes pirmie vrdi aj gadjum ir: "Ak dievs, kas par vrieti!" (kas vlas, var piemetint: "sts enerlis!"). Vrietim dzimumattiecbs ir mris - tas, rupji runjot, ir orgasms. Tiei is mris, vlme ari baro visas via jtas, kas, starp citu, tiek ldz nepazanai izpuotas ar dadm liriskm atkpm, un romantiskm pasm. Ilgot apmierinjuma (t.i. vriea mlestbu uzturo orgasma) gaidana vienmr ir apzias un kultras tradciju nogrimta, tau, k zinms, lenu mais nenoslpsi. Bet sievietei dzimumattiecbu mris nav noteikts, vienkrk sakot, sievietei aj zi nav pc k tiekties. Ms visi saprotam, ka "no seksa rodas brni", tau ne jau vlans kt par mti aptumo iemljus sievietes apziu (kaut ar, protams, mlestbai parasti tiek piejaukta ar da ideja).

Agresijas psiholoija: "Kas jauks ir rps un vientulb?"

ASV krtgie pilsoi bija okti, kad, k atceraties no informcijas plasazias ldzekos, uzreiz vairks parasts, ne ar ko neievrojams skols audzki nogalinja savus klasesbiedrus. Kaut gan brnties nav par ko, statistika liecina: apmram tredaa precto ameriku izjt vardarbbu no savu dzvesbiedru puses, apmram pieci tkstoi brnu aj valst ik gadu nomirst no vecku cietsirdgs izturans pret viiem, bet divdesmit daa veco ameriku kst par savu imenes loceku vardarbbas upuriem. Kur ir s agresijas saknes? Tas ir jautjums, uz kuru mums jsaem atbilde. 37

"Labais" doktors Freids pasludinja mums spriedumu: daba ieslodzjusi cilvku starp diviem instinktiem - seksulo un agresvo. o instinktu ca tad ar ir cilvka eksistence. T sacja Freids, un is apgalvojums izraisja milzgu skandlu. Doktoru pameta via pdjie skolnieki, bet vi pats ieguva liela metafizia un tikpat liela pesimista slavu. Freids apgalvoja, ka visu cilvka uzvedbu nosaka spriedze, kas vi rodas no vlans mlt un vlans nogalint. otr vlans var bt vrsta uz ru, un tad to parasti dv par agresiju. Tau t var ari iestrgt, palikt cilvka iekien, un tad ms skam nodarboties ar sevis paa sagrauanu. Pirmais ir pretgi, otrais ausmgi. Ko dart?... Doktors Lorencs (pazstamais Nobela prmijas laurets), ptot cilvku un dzvnieku uzvedbu no evolcijas teorijas viedoka, uzdrs dam faktam: agresija, kas vrsta pret sev ldzgajiem, ir tik tiem nepiecieama. Kd? oti vienkri. Ja vienas sugas prstvji dzvotu mier, viiem nevajadztu strdties un meklt jaunas dzvesvietas. T k agresija sugas iekien pastv, rodas konflikti, kas ari spie ms, k, starp citu, ar jebkurus citus dzvniekus, nometinties pa visu zemi. Tas palielina sugas izredzes izdzvot, teiksim tiei, visai grtos apstkos. Atdodoties sieviete iedomjas, ka devusi mbu, bet vrietis dom, ka guvis mirkli baudas. Karmena Silva Nu, labi, agresija, kas vrsta pret tuvkajiem no evolcijas viedoka ir pozitva pardba. Bet kas labs taj ir atsevii emta dzvoka, darba kabineta, skolas sola ietvaros? Pilngi nekas! No agras brnbas mums mca apspiest savus agresvos impulsus, apvaldt sarcinmbu un aizvainojambu. Audzintju mri ir saprotami, tau ar agresivittes instinktu neko nepadarsi, tas ir. Ja neaujam tam izlauzties uz ru, tas ies uz ieku, un tad jau neiroze nav aiz kalniem un stais laiks doties pie psihoterapeita. Starp citu, Lorencs atirb no Freida tiek atzts par pirmirgu optimistu! Ko izdevs noskaidrot ptniekam? Vi novroja zivju un putnu, urku un vilku, aitu un mrkau izturanos un visur redzja vienu un to pau sugas iekjs agresijas "izldans" mehnismu. Ikreiz, kad dzvnieku pra starp rodas agresija, notiek mklaina pardba: abi sk ne pa jokam uzbrukt viens otram, tau pa atbildgkaj, kulmincijas bridi viens no viiem pki "izg" savu agresiju uz "treo personu". Katr no mums ir prk daudz skrvju, riteu un vrstu, lai ms vartu spriest cits par citu pc pirm iespaida vai pc divm trim rjm pazmm. Antons ehovs is fenomens ieguva nosaukumu "agresijas prorientcija". Tomr to var izmantot gan par sliktu, gan par labu. Js visi zint, ka var sadusmoties uz laulto draugu, bet uzdot pa pakausi brnam, - t ir agresijas prorientcija. Tur pieldja, te izva. Tas nav pats veiksmgkais variants... Tau dab visam ir sava jga. Kad dzvnieks "izg" savu agresiju uz "treo personu", di vi pasarg "pirmo personu". Vai vajag aizstvt dzvesbiedru no savas atvases rcbas (protams, ja vien dli jau nav kuvis noziedznieks recidvists)? Diez vai. Bet vai tad viu nav no k aizsargt? No nabadzbas un slimbm, no grtsirdbas un noguruma, galu gal - no msu pau trkumiem! Lk, kur ir s "tres personas", uz kurm varam izgzt visu, ko vlamies un cik daudz vien vlamies. Rpties par otru cilvku - tas nav ne pienkums, ne sods, k ms parasti domjam, t ir liela veiksme, tas ir pamiens, k izglbt ms paus no savas agresijas posto spka! 38

Mums visiem tk paloties par savu vientulbu, tau nelaime ir tiei t, ka vientulba aj prapdzvotaj un burtiski cilvkiem prpldintaj pasaul mums ir liegta. K lai te atrod strti, kur patiem bsi viens pats? Tas ir gandrz neatrisinms uzdevums! Bet vientulba mums ir vajadzga. Kd? Lai neizstrdtos sugas iekj agresija! Kad esam vieni, pa stam vieni, tad agresija pret sugas briem rasties nevar (jo tdu nav); drzk otrdi - td situcij ms sksim vius karsti mlt, tpc mums laiku pa laikam vajag rast iespju pabt vienatn un, galvenais, mct izbaudt o vientulbu. Minu daus vienkrus noteikumus. Pa stam ms mlam viengi pirmo reizi; visas tai sekojos msu aizrauans vairs nav tik neprtgas. ans de Labrijrs Atnkot mjs no darba (pai, ja tas saistts saskarsmi ), nesteidzieties uzreiz skpstties ar maigi mltajiem radiiem. Dodiet sev laiku (kdas divdesmit mintes) atpsties no cilvkiem savas mjas klusum un tikai pc tam "izejiet sabiedrb" pie veckiem, brniem, dzvesbiedra. Citdi no jsu "maiguma uzpldiem" var palikt kodienu pdas. Kad paliekat vieni, nesteidzieties griezt telefona ripu un pc krtas prcilt visus kaulius pa kauliam. Pastaigjiet pa tuko istabu, varat padziedt, padancot, pat pamoties. Izbaudiet to, ka js neviens neredz, bet, galvenais, - to, ka nevienu neredzat js. Mekljiet iespju pabt ar sevi vienatn. Tikai tad js spsit sajust, cik oti jums pietrkst tuvinieku un cik drgi vii jums ir. Citdi var gadties, ka tdas domas jums nks prt tad, "kad neviens vairs negaida"...

MLESTBAI

BEIGAS, NOVTUSI!

Es ceru, ka esam noskaidrojui mlas dominanu atirbas abiem dzimumiem. Tagad iesim tlk: ja jau par mlestbas dominantes epicentru esam skaidrb, nu mums btu juzzina, k dadu dzimumu prstvjiem t beidzas. A. Uhtomskis aj sakarb izteics visai noteikti: dominantei ir iekjs un rjs beigas (starp citu, I. Pavlovs aj gadjum runja to pau, tikai sauca o fenomenu par uzbudinjuma rjo un iekjo "bremzanu"). Dominantes iekjs beigas - t ir dominantes "aizvrana", kas notiek glui vienkri tpc, ka dominjo vajadzba ir apmierinta. Piemram, js esat izsalcis un gribat st t ir barbas dominante. K pabeigt o dominanti? Vajag past. Esat padis - viss, jums vairs nav (uz kdu laiku) barbas dominantes, iestjus ts "iekjs beigas". Dominantes rjs beigas ir tad, kad dominjoo vajadzbu izspie cita, stiprka vajadzba. Piemram, js esat izsalcis un gribat st, bet te, rau, jsu mj izceas ugunsgrks vai jsu manu deguna priek nozog, vai pie jums atnk prieknieks tin saka: "Viss, tu esi atlaists! Savc savas mantas un pazdi no ejienes triju sekunu laik." Kas aj gadjum notiks ar msu barbas dominanti? Skaidrs, ka st mums vairs negribsies. Ms vai nu meklsim glbiu bgot vai sksim nervozi zvant pa telefonu, lai paziotu milicijai par zdzbu, vai nonksim afekta stvokl un iekaustsim prieknieku. sk sakot, jaun, spcgk vajadzba izspieds msu galv ldz im valdjuo barbas dominanti un vlans st bs k ar roku atemta. Notiks tas, ko sauc par dominantes "rjm beigm". Mlestba ir psihiska pardba, bet jebkura psihiska pardba pakaujas msu psihisk aparta darbbas likumiem. Un msu psihiskais aparts zina tikai divus funkcionanas veidus: tu kaut ko dari vai nu ieraduma, vai vajadzbas spiests. Mlestba var bt ieraduma diktta, tau tad t jau nevis mlestba, bet gan kopdzves paradums. Tomr var bt mlestba ari tpc, ka tev ir atbilstoa vajadzba; tad tu 39

nepiederi sev, bet esi pilnb pakauts savai mlestbas dominantei. Zinm mr tas nozm, ka tu esi slims... K sievietes dab tikumiskais saturs izpauas caur mlestbu, t vriet tas izpauas caur augstsirdbu. Vi pirmm krtm grib valdt, bet, kas viam atdodas ar uzticanos, t priek vi atver savu varenbu. Johans Gotlbs Fihte Un atkal atgriezsimies pie mlestbas dominantes. Kds bs vrieu dzimuma dominantes beigu mehnisms un kds - sievieu dzimuma? Lai atbilde nebtu kdaina, mums uzreiz jprformul is jautjums: vai dominantei, kas radusies no sajsmas, ir iekjs beigas? Pieemsim, js kdreiz esat bijis sajsm par gleznotju impresionistu darbiem, par kda tenora balsi un izpildjuma manieri, visbeidzot par kdas firmas produkcijas kvalitti. Paiet desmit gadu - impresionisti paliek impresionisti, tenors dzied tikpat brnigi un attiecgs firmas produkcijas kvalitte turpina js priect. Vai js prstsit impresionistus vrtt augstk par popartu? Vai atteiksities no bietes uz tenora koncertu? Visbeidzot, vai ksit neuzticgs savai iecientajai firmai? Protams, ne, jo tas bija patkami, tas joprojm ir patkami un tas sols bt patkami ari turpmk. Kd kaut ko maint?... Briesmga pazme, kas liecina, ka zaudta sapraana, ir t, ka, domjot par kaut kdu sku faktu, kur slikti padodas novroanai, js redzat to baltu un skaidrojat par labu savai mlestbai; pc bra js ievrojat, ka patiesb tas ir melns, un atkal izdart no t savai mlestbai labvlgu secinjumu. Stendls Bet tie tau ir klasiski iemljus sievietes prtojumi! Vias mlestbas dominante sks ar sajsmu, dzves ri to tikai pastiprinja, tad via sasniedza ilgoto - tuvinjs savas sajsmas objektam un tagad var par to sajsminties vienpersoniski, turklt neierobeotos kvantumos. K te lai pienk "dominantes iekjs beigas", k var prstinties no tksmes, kuru rada paa sajsmas stvoklis? K te lai pienk "dominantes rjs beigas", ja ikreiz, kad tav dzv ielauas pretinieka spki, tu tikai ar vl lielkm cerbm un aizgrbtbu raugies uz savas sajsmas objektu? Turklt citdi skatties uz viu tu tau nemaz nespj, jo vi ir tavs faktiskais vai potencilais glbjs! Ja t nebtu, vai tad par viu vartu sajsminties?! Ak, ie brnumjaukie vriei: "Es tevi atsvabinju, es neli nogalju, bet tagad, meiti mo, gribu tevi prect!" Tdjdi sievietes mlestbas dominantei beigu nav, daba ts nav paredzjusi. Tas, protams, ir likuma izmums, tau cilvks sakar ar to, ka viam izveidojusies apzia un viss cits, kas ar to saistts, ir kuvis par izmumu no likuma. Tomr ar is likuma izmums ir to pau likumu ietvaros, jo no dabas neizspruksi; ttad dominante rodas, bet noslgties nespj, kaut gan varbt ar vajadztu (t nav nejauba, ka pie manis ar apskauamu regularitti nk "rstties no mlestbas"). Viengais "glbans" variants -ja vrietis pastrd kdas neiedomjamas riebeklbas, t ka sajsminties par viu vairs nav ne mazks iespjas, bet, ja kaut mazk paliek, tad - beigts un pagalam! - mlestbas dominante iekvlojas vl trakk! "J, tds vi ir maita, bet es tau mlu viu mlu!" - tds ir klasiskais arguments bez jebkdas loikas, kur tomr ir pilngi loisks, ja atceramies, ka cilvks, kas to izsaka, ir nokuvis savas mlestb dominantes pakautb. Mlt - tas nozm izjust baudu, kad tu redzi, uztver, sajti ar visiem mau orgniem un pc iespjas tuvk btni, kuru mli un kura ml tevi. Stendls

40

Un vl rst ari laiks... Lk, vi, nelietis - motais vrietis - aiziet, bet dzve turpins, apber tevi ar jaunm raizm un rpm, notikumiem un darbiem, pati nemandama, tu mainies. Un, re, piemram, pc pieciem irans gadiem sieviete sastop savu bijuo "mlestbu", skats uz o "dabas brnumu" un dom-"Biedri mie, un ito es mlju? Nevar bt! N, tas nav vi... Tas ir murgs, tikai murgs..." du reakciju var saprast, jo ajos piecos gados notikuais ir izmainjis viu pau un td vias agrk dominante ir sabrukusi, tau tas bija iespjams viengi tpc, ka via - it subjekta - nebija blakus visu o laiku. Ja vi nebtu aizgjis no iemljus sievietes redzes-loka, nebtu pazudis aiz horizonta, viai btu lemti pieci moku gadi un "nekdas laimes". Vrietis alla grib bt sievietes pirm mlestba, bet via vltos kt par vriea pdjo mlestbu. Oskars Vailds Ar vriea mlestbas dominantes beigm viss ir citdi, viss, var sact, ir vienkrk un prozaiskk. Skum vi, protams, ir dedzgs, bet pc laika - vairs nav tik nadzgs. Un pie visa vaings via mlas iekres fizioloiskais raksturs. eit seksuls vajadzbas ir bioloiskas dabas, un tpc vriea gadjum mlestbas dominantei var bt gan iekjs, gan rjs beigas. Turklt iekjs iestjas pat vieglk. Daudzas sievietes sludina du mlas attiecbu taktiku: "Saki n pardi, ka tev neko nevajag, izliecies, ka tev vi vienaldzgs!" K zinms, dakrt tas iedarbojas, jo, ja tviam ir izveidojusies mlestbas dominante, tad visdi ri, ieskaitot ar du sievietes uzvedbu, tikai pastiprina via tieksmi. Bet ko dart, kad "cietoksnis iekarots"? Un kaut kad tau bs "jpadodas", citdi tam vispr nav nekdas jgas! iem gadjumiem sievieu tb stratija nav izstrdta, un tas, starp citu, nemaz nav dvaini, jo, ko lauznis rda, tam neldz vrdi. Ja vriea mlestbas dominante atradusi sevi orgasm, tad mums atliek tikai viens - vrot, k krt zvaigzne, kas laimgi sadeg atmosfr. pai jtgas btnes var pat izteikt vlanos: "Gribu, lai tas atkrtojas!" vai: "Gribu, lai tas nekad vairs neatkrtotos!" ja nu paldz. Piemints krianas laiku daba ir noteikusi - tas ir meklans periods un ilgst apmram kalendra mnea garum. mnea laik vrietis bs uz sava seksul uzbudinjuma via, un tpc via mlestba bs tra un skaidra k avota dens lse - vi viss bs k uz delnas, lk, tas ir tas labkais, ko vi no sevis spj izspiest. Tlk is dens pamazm sk duoties, uz to aiziet vl divi trs mnei, kamr vrietis, atbrvojies no savas mlestbas dominantes, nk pie apzias. Kad vi to pilnb atgs, bet tas notiks tiei pc pusgada, skaitot no slimbas skuma, vi paskatsies visapkrt un iesauksies; "Dievi tti, ko es esmu izdarjis!" Ap o laiku vi vai nu jau bs paguvis zaudt savu iepriekjo imeni (kas, pat ja nekur vl nebs pazudusi, ldzinj vairs nevars bt), vai ari apprecjies, kas btb nav tas sliktkais variants, pai ja im subjektam pietiks spka bt piln mr atbildgam par paa pieemtajiem lmumiem. Cilvks, kas ir izdzvojis visas pilngas mlestbas dabgs fzes, diezin vai spj kaislgi mlt otru reizi. Atkrtotas kaislbas ir pazme, kas liecina par neapmierintbu ar iepriekjm. Ivans Seenovs Te atbildba izpauas vriea gatavb prdzvot savas mlestbas "refraktvo fzi" un pc s mlestbas dominantes pilngas apdzianas izveidot sev ieradumu mlt o sievieti. Mlt pc vajadzbas vi to vairs nekad nevars, un visiem tas ir jsaprot. eit nedrkst prast vienam no otra ko vairk, citdi ari t vairs nebs. Bet, ja tu kaut ko augstu vrt, tad tam, starp citu, cena ceas. Galu gal, ja sieviete dzvo sav nebeidzamaj sajsm, ja turpina darboties vias mlestbas dominante, tad tas var bt pilngi pietiekami, lai abi partneri justos laimgi aj savienb, un tdu iespju sievietes mlestbas dominante ar mlestbu ari piedv.

41

Izveseoans no mlestbas druda biei vien prvras par vl smagku slimbu, jo s "infekcijas" laik cilvki pagst pastrdt milzum daudz visdadko mubu. Iemljies vrietis ir iemljies nevis sieviet, bet gan sav baud, kas saistta ar o sievieti. Iemljusies sieviete ml nevis vrieti, bet gan savas izjtas - to, k un ko pati jt attiecbs ar viu. Kad mlas kaisles paisums prskrjis, viiem abiem priek stv iepazans vienam ar otru - ar stajiem. Un jbt patiem nobrieduai personbai, lai td situcij nerkotu skandlus pc dieml ierasts formulas: "Esmu vlusies (-ies)! Tu neesi tds (tda), kdu es tevi biju iedomjusies (-jies)!"

"Mlestbas formula" no Freida ldz msdienm:"Pat vjprts mdz bt dads!"

Senie griei, miers viu piem, mlestbu iedalja vairkos tipos: mla - kaisle, mla - draudzba, mla rpes u.tml. Tau nav skaidrs, kd bija ds divu vrdu salikums. Kpc nevarja sact glui vienkri: kaisle, draudzba, rpes? Un kas tad ir "glui vienkri mlestba"? Atbilde uz o jautjumu, lai cik tas btu dvaini, nav tlu jmekl. Mlestba rodas starp diviem cilvkiem; pat ja t ir bez atbildes jtm, mlestba ir vrsta uz kdu. is "kds" tad ari izraisa mlestbu. Lielais krievu zintnieks I. Seenovs izanalizja vrieu mlestbu un secinja, ka vrietis sieviet ml savu baudu. Pc tam, aizvadt gadsimta pa skum, O. Veiningers postulja: vrietis projic uz sievieti savas labks pabas un ml sieviet savus paa tikumus. Visbeidzot Z. Freids izdomja formulu: vrietis ml sieviet savu mti, bet sieviete vriet ml savu tvu. Galu gal iznca visai samudinta aina... Mlestba ir k drudzis, t rodas un izgaist bez mazks gribas iesaistans. Stendls Izrds, ka neviens nevienu pa stam neml, bet ml tikai savas pau fantzijas. Katrs, kur kaut reizi ir izjutis mlas jtas, labi zina, cik rpgi msu fantzija zm mot cilvka tlu: via trkumus ms ignorjam, via labs pabas, tiei otrdi tiek celtas uz pjedestla un dievintas. Krtgi piestrdjot, iznk sts Holivudas varonis - prieks skatties! Galvenais, t sakot, ir prlieku ciei neielkoties citdi mira izgaiss - un paliec sveiks... Pavisam jauni cilvki, brieduma gados un padzvojuie parasti pret mlestbu izturas visai skeptiski, tiesa, atirgu iemeslu d. Bet prjie iemumi zemo startu: laiks mlt! oti gribas... Pirmajiem vajag iemlties, turklt reizi un uz visiem laikiem otrajiem - nodziedt savu gulbja dziesmu. Tautas gudrba pau: kaut simtreiz saki vrdu "halva", mut saldks neks. Nav tiesa, ks! Ja oti gribas iemlties, tas katr zi notiks. Ldz zinmam laikam ms visi izvlamies un raugmies apkrt, tau pienk ilgotais brdis un mlestba "uzbrk negaidot": glbjas, kas var! Krsas un otas sagatavotas, zmui uzasinti: "Skam zmanas stundu!" Mlestbai patiem ir jgatavojas, tau ne t, k ms to parasti darm. Msu "uzzmtie" idelie tli, "uzvilkti" tiem cilvkiem, kurus, k mums iet, mlam, nav piegriezti pc mra. Tie pati no msu pau fantzijm un sapiem, tie ir tdi, kdus ms vltos vius redzt, tie nav sti. Attls ir lielisks, bet pie uzzmta pavarda nevar sasildties, ko auga mula nav dama, mkslgie ziedi nesmaro. Vriei Kst pieaugui ap sedesmit gadu vecumu, bet sievietes - sasnieguas apmram piecpadsmit gadus. D. Stvenss

42

Kds ir apbrnojami preczi saldzinjis mlestbu ar asmeni - viens velk aiz smailes, otrs aiz spala vienam tas atduras krts, otram ietriecas sird. Pc tam - apmainans vietm, un viss skas no gala. T ari notiek, ja mli nevis cilvku, bet idealiztu via tlu. Mot cilvka jebkura neatbilstba "dotajiem parametriem" noved pie cieanm, turklt is cieanas ir abpusjas. Mlestba var bt bez atbildes, tau cie no ts vienmr abi. Divi cilvki saiet kop, abiem liekas, ka ml, bet pc gadiem vii sks apvainot viens otru: "Tu vienmr esi domjis/domjusi tikai par sevi!" Mlestb katrs risina pats savas problmas: vienam gribas maiguma un uzmanbas, otram rpju un sapratnes, treajam aizsardzbas un stabilittes. T vai citdi, tau tas viss noved pie savstarpjm prasbm, skas pretenzijas un aizvainojumi, bet galarezultt - vilans. T ir oti dvaina sple, kur ikviens sit pats savos vrtos. Kad pie manis uz psihoterapijas seansu atnk pris, man reizm rodas iespaids, ka vii viens otru galgi nepazst, bet dareiz ari negrib pazt. "Viam jbt tdam..." - "Viai jbt tdai..." Aklais sarunjas ar kurlmmo, preczk - tas ir akl, kurl un mm monologs paam ar sevi. Iznk, ka klasiiem bijusi taisnba - nav ts, nav mlestbas. T viet, lai mltu, ms nereti lolojam savas mlestbas cieanas. Mlestba - tas, protams, ir darbs. Tomr strdt mlestb nenozm paciest moto un lauzt paam sevi. Mlestb strdt nozm domt par otru, par to, kuru tu mli. Tau, lai nekdtos ar dievinanas objektu, ir jzina un jizmanto dai noteikumi. Pirmkrt, jatceras, ka katrs cilvks pc dabas ir egoists un neviens no mums nav izmums. Viss, ko darm, ms darm sav lab (kaut ari ne vienmr to apzinmies). Kad ms kaut ko darm, lai msu motajam cilvkam btu labi, ms to darm sev, un tpc mums vi neko nav pard. Iespja kaut ko atdot motajam cilvkam - t nav ne dvana, ne upuris, tas ir pakalpojums, kuru vi sniedz mums. Pc tam pieprast jel kdu gandarjumu ir glui vienkri nepiekljgi. Otrkrt, jzina, ka ne vienmr motajam cilvkam labi ir tas, kas ir labi mums vai, k mums liekas, btu labi viam. Mums ir labi, ja viam ir labi, tpc svargs ir nevis msu "labi", bet via "labi" jo tad visiem bs labi. Nav vajadzga ne patmlbu, ne cieanu, ne fantziju ca - motais cilvks ir augstk vrtba. aj gadjum js prstjat t virzt motajam/motajai jel kdas pretenzijas, bet msu pretenzijas vienam pret otru ir jebkuru attiecbu - vl jo vairk mlestbas attiecbu - sliktkais ienaidnieks. Trekrt, nekd gadjum "neizstiet" motaj cilvk, citdi js glui vienkri atstsit viu vientulb. Atcerieties: jums jbt interesantiem, jums jbt stipriem, jums jbt prliecintiem par sevi. Turklt is "jbt" nav prasba nelaimgam un liktea nomoctam aktierim iziet uz skatuves un notlot veiksmga un bezrpga cilvka lomu. is "jbt" ir la jsu veiksmei un bezrpbai, turklt nevis uzspltai, bet pilngi dabiskai. Kad vrietis precas ar zemkas krtas sievieti, vi nepazemo sevi, bet paaugstina savu sievu; un otrdi nosldzot laulbu ar augstkas krtas personu, vi gan pazemo to, gan ari pats netiek paaugstints. ans aks Ruso Un, visbeidzot - ceturtkrt: nekad negaidiet, ka Vi/Via izdars jums to, kas jizdara jums paam. Mlestba ir kopgs uzmums, t prasa ne vien partneru ldztiesbu, bet pirmm krtm viu sadarbbu. Mlestba nepazst konkurenci un neko nedod par velti; ja skas viens vai otrs, o farsu droi var izbeigt. Grozi, k gribi, zupu no cirvja kta neizvrsi, kaut ari var td veid gan pievilt, gan pievilties.

43

NEVIS

IEMLTIES, BET MLT!

J, ko lai dara, ja vriei dabas untuma d ldzins savdabgam kleotjaugam? Dabai viegli sact: "Darbu padarji - vari papriecties!" Tagadj dzv papriecties nesank. Un no t visa vrieiem ari paiem tagad iet sliktk par sliktu. Ja laiki btu citi, ja nebtu sabiedrisko nostdu, ja btu cits apzias lmenis, ja nebtu "tiesbu vienldzbas", tad viiem ar savu maingumu nekltos bdgi. Bet tagad?... Tagad ir slikti, tpc ka katram vrietim kop agras brnbas galv s fantzija, ka tad, kad vi izaugs, viam bs imene, turklt labka nek via ttim, bet sieva viam bs - super! - proti, k mamma. Brns ir du fantziju var, vi vl nezina par savu topoo vriea seksualitti, tpc laulbas un draudzgas imenes ideja viam iet oti pievilcga. Vlk via seksualitte sacelsies pret o nostdni, radsies samezglojums, bet vrietim nksies ar o samezglojumu kaut ko ieskt, un tas nav viegls uzdevums. Ms biei redzam, ka vrietis - diez kas nav, bet sieviete - lieliska. Tas nozm, ka ms nezinm vriea apslpts labs pabas, kuras novrtjusi sieviete. Mihails Privins Par sievieu grtbm, kas saisttas ar du vrieu maingumu, es vispr klusju. Sievietei tau kas ir svargi (bez visa prj)? Viai ir svargi, lai vrietim vartu uztict sevi. Bet k lai uzticas vja rdtjam, kur ari pats nezina, ko grib, tau ir skaidri sajutis, ka savu "darbu" "padarjis"? Agrk sieviete pat nesapoja, ka viai uz vrieti bs "visas tiesbas", tpc, ja vi kur ari vazjs, nejuts pc tam tik nospiesta. Tagad, kad sievietm ir ilzija par dm tiesbm, vias sirds plst puu. T nu iznk, ka visas ts msu jauks emancipcijas rezultt (neaizmirssim ari par ts plusiem) ms gan esam apmnjui pai sevi, bet dabu - ne. Toties tagad t ms pati mna un - vl sliktk - soda. Esi piesardzgs. Ja sieviete saietas ar tevi bez mlestbas, via liks tev par to samakst; bet, ja via ml, tad liks tev samakst vl drgk. Riards Oldingtons Vispr to es ststu ar vienu viengu mri - lai pavsttu, lk, ko: biedri, mums visiem - tas ir, vrieiem un sievietm - ir viena kopga, "uz visiem viena" problma, un to sauc - msu, attiecgi vrieu un sievieu, bioloija. Mums ir jpieem is fakts un nav jkurn uz likteni, bet jdom par to, k ldz minimumam samazint notiku negatvs sekas. Msu Homo Sapiens suga burtiski daos pdjos gadsimtos piedzvojusi dzias transformcijas, tau par o transformciju negatvajm sekm cilvces "reformatori" un "arhitekti", k, starp citu, viiem tas pieemts, galgi nav padomjui. T, ka putra jizstrebj mums, jautjums viengi - k? No daudzm savm pacientm man ir ncies dzirdt: "Es briesmgi cieu, dakter! Man oti vajag, lai kds vrietis man iemltos. Man pat nav svargi, kds un kas vi ir, galvenais - lai vi glui vienkri emtu un man iemltos." Nav grti uzmint, ka visbiek t saka sieviete, kura vai nu galgi "nkst" un "kalst", bet drzum viai vispr "bs gals" laulb, kas sen apriebusies, vai ari pki palikusi aiz savas laulbas borta sakar ar vra demaru krtjs "mlas" mekljumos. Protams, sieviete, kas nonkusi td situcij, vairs nejtas k sieviete (via ajos gadjumos jtas k priekmets vai k r metama mbele), un tpc dzvot viai kst nepanesami grti. Td ari rodas da ideja: ja kds vrietis mani iemls, ttad ir vl man sieviete, ttad viss vl nav pagalam, ttad...

44

Tas viss ir skaidrs un saprotams, ir tikai viens "bet". Un o "bet" rada iemloos vrieu fenomena rkrtgi postos sekas. Tipiskos neprta termius un atjganos ms jau visprjos vilcienos aprakstjm. Vriea mlestba ir daja, t neprem visu btni. Sievietes mla ir viengabalainka. Sieviete kst k apssta. Tpc sievietes mlestba ir briesmgi bstama. Nikolajs Berdjajevs Viss te var mainties - termi pagarins, ja "sirdsdma pretojas (jo ilgk via kavjas ar atbildes jtm, jo ilgk is vjprts turpins), bet atjgans - k kuram sank. Jebkur gadjum s mlestbas bdia ' ir pagaidu celtne, bet pc tam, kad vriet s jtas izdeg, iestjas "pozciju kauju un loka aizsardzbas" laiks. bra grtbas ir pilngi saprotamas, jo iemljuies (k no vienas, t otras puses) atrodas fantziju un sapu gst, bet par savu partneri nedom. Kad mlas kvle aprimst, izrds, ka tev blakus ir cilvks kuru tu nemaz nepazsti, vl vairk vi ir citds, vi ir sts, vi neatbilst tavm gaidm un skicm. Un nu ir kar... Erotiskas tieksmes pilnas mlestbas problma ir t, ka cilvks aiz s, ja atauts t sact, mlestbas glui vienkri netiek ievrots. Bet jebkdas ilgstoas attiecbas starp diviem cilvkiem bez tuvm, tiei cilvciskm saitm nav iespjamas. Ticiet psihoterapeita pieredzei: laulba izirst nevis pc tam, kad vriea kaisle aprimusi, "izgaisusi k dmi", bet tajos gadjumos, kad netiek atrasts, ko likt s aizgjus kaisles viet. To aizstt var tikai viens - emocionli tuvas, psiholoiski intmas attiecbas, kas valda pri, kur prdzvo to piemekljus krzes. Citiem vrdiem sakot, irans pirmm krtm ir nevis seksuls, bet gan cilvcisks atsveinans sekas. Jebkuras attiecbas, kas dibintas uz vriea kaisli, ldzins brnumsvectei - spoi spd, bet nesilda un tri izdeg. Tie ir lieli maldi - domt, ka tda mlestba var ilgt mgi, ka uz da pamata iespjama imenes laime. Tau iemljies, ar mlestbas drudzi slimais to neapjgs - neaus mlestbas dominante. Tomr par jebkuru kdu nkas makst; asaras, vilans, naids, vientulba - tda ir msu maksa. Ms atbrvojamies no s infekcijas iedarbbas, kuras vrds ir "mlestba", novrgui, bez spka, skumju un pesimisma mkti. Ne jau velti daudzi, kas nespj tikt gal ar o nastu, mina izdart panvbu. Tas ir mugi un bezjdzgi, bet ko padarsi? Jmekl tikai rsts vai ar jcenas ldz tdam stvoklim nenonkt. Lk, te jau ir t sls - ldz tdam stvoklim nenonkt. Kd sieviete grib, lai vi iemlas? Lai "justos k sieviete". Ttad via nejtas "k sieviete" un d veid cer kaut k kompensties, pacelt savu panovrtjumu. Tas ir mugs un kaitgs veids! Skraidt k apsviluai, mekljot savu it k kaut kur pazuduo sievibu, - nekas riebgks nevar bt! Sievietei jbt (vai vismaz jizskats) nesatricinmai, apmierintai ar dzvi, pat gandartai, ja vlaties! Tad "mlas liets" jau no paa skuma viss notiek citdi. Tad vl jatceras, ka mlestba - t vienmr ir sajsma. Ja vrietis par savu izredzto ir sajsm tikai tpc, ka viam, attiecgi paskatoties un pieskaroties, "vajadzgaj viet" notiek visdas fizioloiskas reakcijas, tad palaik vi mlestbas nav ne grama. Glui vienkri vi ir zem savas seksuls vajadzbas papa un uzvedas k izbadjies suns, kas ieraudzjis gaas gabalu. Atcerieties - tas drz pries! Ja sieviete vlas bt iekrota vairk nek daus mneus pc krtas, vi jbt kaut kam tdam, par ko vrietis vartu sajsminties ne tikai sava ar o sievieti saistt seksul uzbudinjuma d. Daudzi vriei, iemljuies vaigu bedrt. Kdas d apprecas ar meiteni kopum. S. Lekoks

45

Lk, te tad emancipcija ari nk mums talk, jo tiei t dod sievietei iespju pardt sevi maksimli pilngi un savdabgi. Taisni savdabba, par spti ierastajiem aizspriedumiem, ir t, kas sajsmina vrieus. Tomr sievietes savdabba nedrkst bt prasmgi izkrsota tuka cilvcia savdabba, citdi kaut kad tas atklsies un tad visas ples bs kaim zem astes. Un, protams, parpties par s savas "savdabbas" radanu sievietei vajag pirms mlas attiecbu skuma; skaidrs, ka pdj dien savu oriinalitti pieliekamaj nepaemsi, bet, ja ari paemsi, tad tik s laik par labu preci neuztaissi. Un vl man jsaka, un atkal pretji pieemtajam viedoklim: vrietis spj sajsminties par sievietes mlestbu, turklt sajsma viam iet visburvgk un viskrotk. Nodroinjies ar du sajsmu, pris var droi doties ari kopg ma ceojum. Lieta t, ka vriei visu savu dzvi kop agras brnbas sapo bt mlti, vii to gaida no mammas, no vecmmim, audzintjm, skolotjiem, vienaudzm un veckm sievietm. Viiem tas ir vajadzgs, viiem ir patkami kaut ko dart tikai td, lai kds "nesavtgi" btu par to viiem pateicgs. Tas viss, protams, ari ir psiholoiska himera un neirotiski kompleksi, tau zni patiem kop brnbas cie no mlestbas ierobeojumiem (vius, k zinms, sarg no sievieu mlestbas prmra, "lai nebtu mkstaui"). Un, lk, tagad, kad ie zni ir izaugui, vii turpina meklt o viiem kdreiz noskausto mlestbu. Bet, t k vius visu laiku mca, ka sievietes ir "savtgi radjumi, kas par to vien dom, k no vra naudu izvilkt", tad skaidrs, ka "nesavtguma" kritrijs viiem ir galvenais. Mlt - tas nenozm skatties vienam uz otru, mlt nozm kop skatties vien virzien. Antuns de Sent-Ekzeper Vrietim ir jjt, ka ml "tiei viu pau", nevis to, kds vi", "ko vi", "k vi" un "cik vi" (tas viss, protams, ari ir svargi, tomr tikai tad, ja ir galvenais). Viam gribas, lai viu "t glui vienkri ml, un viss!". Ja vrietis tdu mlestbu redzs (brdinu: sekos piekasgas prbaudes un provokcijas ar lamatm!), tad vi radsies sajsma, bet, ja bs sajsma, tad ari vi pats bs nebeidzamas visaptveroas mlestbas premts (protams, td mr, kd tas vrietim vispr iespjams). Un aj gadjum ari pret sievieti vi iztursies k pret cilvku, un tam, k nojauat, ir savi papildu plusi, turklt, k vienmr, abpusji.

Par vrieu (ne) saprtgumu: "Sieviet jbt mklai!"

o brnigo recepti es aizguvu no Rjazanova filmas "Dienesta romns", no pazstams ainas; kur Lija Ahedakova skaidro Alisei Freindlihai, kas un k ir dzimumattiecbs. Bdama sava apburo ststjuma apogej, via iesaucas: "Sieviet jbt mklai!" Spoi! Tau psihoterapeitam - k vienmr - ir jautjumi. Un vispirms ds: vai tad s leendrs filmas autori nenojau, ka sieviete vrietim - t ir ne vien mkla, tas ir noslpums, turklt noslpums aiz septim atslgm! Dieml, neraugoties uz postulta acmredzambu, is fakts - pilngi noteikti - paliek neviena neievrots. Sieviete vrietim ir noslpums, turklt kop brnbas. Znus un meitenes audzina atirgi, un znam jau no paa skuma nav skaidrs, kpc via kaut ko drkst, bet vi - ne, kpc, lk, tas viai ir piedodams, bet viam - ne. Protams, skaidrojumi ko diem gadjumiem sagatavojui pieauguie, izraisa vi apjukumu: "Tas ir tpc, ka tu esi zns bet via - meitene." Pieauguajiem tda tze varbt ir saprotama, tau brniem t nav skaidra princip! Tad nk skola, kur meitenes upojas barios, noslpumaini saukstas, nezin kpc iina, pc tam ne no , ne no t g ar portfeli pa galvu. Mkla! Vl vias nesaista futbols, vim pilngi neinteres, kda piedzia ir manai un cik ilgi mua var nodzvot noslgt burk. Nesaprotami! Visbeidzot, k vias var 46

dienm un naktm sdt pie mcbu grmatm, kd stunds ce roku un k vispr vias var zint visu, ko jaut skolotjs? Tlk - vl sliktk. Pilngi nav saprotams, kpc vias graojas uz ldzenas vietas, kpc vim alla kas nepatk jaun cilvka uzmanbas apliecinjumos, kpc vias nenolai acis no kaimiu klases slmesta un kategoriski noraida sava klasesbiedra nevaingo lgumu pavadt uz mjm? Visbeidzot -pubertte (dzimumgatavbas iestans laiks), kad skas jaun vriea prtam vispr neaptveramas lietas. Noslpums! Ko dart? - pazstamais vrieu jautjums. Ja tav priek ir noslpums, to vajag atklt; ja tas neatkljas (un kpc lai tas pki atkltos?), vajag atrast izskaidrojumu visam, kas liekas nesaprotams. Un tam vajadzgs zinms laiks. Nesekmgie minjumi saprast sievieti noved vrieti pie, viaprt, vieng pareiz atzinuma: prta vim nav, sirds vim nav, bet jaukas gan, velns parvis! sk sakot, neko nepadarsi, vajag pielgoties. Un, lk, jauneki jau sk izdomt stratijas: ja viu noraidsi, tad iekarosi autoritti, bet, ja piedvsies, saemsi atteikumu. si un skaidri - tas vrieiem patk. Ko dart - skaidrs. Laulba bez mlestbas vlk var izraist mlestbu bez laulbas. Bendamins Franklins Un skas ilga un nogurdinoa sple. Runana ri un apkrt, nesaprotam noskaidroana un pilngs aklums attiecb uz acmredzamo. Zaudjis cerbu jel ko saprast sieviet, vrietis taisa gjienu ar zirdziu. "Nav te ko saprast!" vi nolemj. "Viss tpat ir skaidrs!" Kas viiem ir skaidrs, paststt neemos, teiku tikai vienu: nekam no t, kas viiem "ir skaidrs", nav nekda sakara ar realitti, tau dod vrieiem noteiktbu un paprliecbu, bet vairk viiem ari nav ko vlties. K uz to visu rea sievietes? Vias ir neapmierintas. Un k gan citdi?! "Par ko vii ms uzskata?!" vias iesaucas pc krtjiem nesaprotamajiem vrieu dzimuma prstvju manevriem. "Ko vii iedomjas?!" vias sev vaic un dieml pat neiedziins aj jautjum. Bet vajadztu, jo, ja vias uzzintu, "ko vii iedomjas", tad noteikti stipri vien maintu savas dzves taktiku. Visgrtk ir izrstties no tdas mlestbas, kas uzliesmojusi no pirm skatiena. ans de Labrijrs Nu, es patiem nezinu, kpc sievietes ir pilngi prliecintas, ka vrieiem viss jnoprot paiem "Motais mans, labais, noproti jel pats!" - nu jau sakramentl frze kuvusi glui vai par vadmotvu starpdzimumu attiecbs. Kas viam jnoprot? Kpc pc viam jnoprot? Visbeidzot, pats galvenais: k vi vispr var noprast, ja sieviete pc savas dabas ir viens viengs zemteksts, pusmjiens, turklt ar pusvrdu, ar lielais konspirators, izlks un vl iet, lai aina btu pilnga, - diversants! Protams, sievietei gribas, lai vrietis pats iedomtos, pats saprastu, ko vajag izdart vai pateikt, justu, k jrkojas, k vajag paveikt ko mu, k prsteigt un ka vispr vajag prsteigt. Viam ir jatskr, "jo tas tau ir tik patkami"! Te ari ir galven kda un sievieu nelaimju clonis! Un tad vl ts filmas un laikam gan viskaitgkais - sievieu urnli. "Sievietei jbt noslpumainai! Lai vrietis min, lai palauza galvu!" - tda recepte ir teju vai katr lappus. Patiem, goda vrds, sliktk par arsnu! Man oficili jpazio: galvu lauzt neviens negrass, vismaz ne ilgk par piecm mintm, tlk sekos gjiens ar zirdziu. Bet, pat ja pieaujam, ka vii lauzs galvu, tad tau ar salauzs, un jgas nekdas. Kam vajadzgas lauztas galvas? Man nekas cits neatliek k dot "kaitgu padomu". Manas ms sievietes, js tau esat visstkais lasjums starp rindm, neprtraukts mjiens, vislielkie izlki, konspiratori un 47

kontraenti, kas jums ko neiefiltrt vlamo informciju tur, kur vajag? Ko jums tas maks?! Tas tau ir vienkrk nek nokrsot lpas. Prstjiet gaidt kaut kdu apgaismbu no savas otrs puses, glui vienkri dodiet tai rcbas algoritmu. Nemokiet viu ar jautjumu "ko dart?", pasakiet: "Dari to un to!", bet, kad bs izdarjis, izrdiet maksimlu dzves optimismu, celiet vai debess, topiet maiga k zds. Un vi atcersies, ticiet man, oti labi atcersies, un pc tam ari pats dars, bet js - esiet tik laba - apmniet sevi, domjiet, ka vi pats ieprtojs, tas tau ir tik patkami...

TO VAJAG SAPRAST UN ATCERTIES... (VISPRGI INDIVIDULIEM GADJUMIEM)

Vriei, saprotiet un iegaumjiet... Mlestba - t vienmr ir sajsma; tau sajsminties var par savu iekri (par to, k tevi uzbudina t vai cita persona), bet var sajsminties par cilvka rakstura vienreizgumu. Pirmaj gadjum t ir kaislba, kam ir savs ierobeots laiks, bet otraj attieksme, no kuras pilngi var prtikt visu mu. Un te galvenais ir neko nesajaukt. Pirms jtas, bez aubm, ir spcgkas, tau nav piemrotas laulbas dzves loikai; otrs nav tik intensvas, bet laulb absolti neaizstjamas. Sievietes, saprotiet un iegaumjiet...

NOTEIKUMI

Netiesjiet vrieus - vii tri iemlas, tur nek nevar dart. Tau, ja vrietis spj atirt slaicgu apzias aptumoanos no stm intmm attiecbm, vi ir zelta vrts un izprdoana viam nav gaidma. Prk neuzticieties vriea kaislei - is dmons ir maldinos. Prliecinieties, ka vrietis uztraucas tiei par jums, nevis par savu iekri vai, piemram, statusu. Ja esat prliecinjusies, tad kaut vai uz pasaules malu, kaut aiz malas! Tau atcerieties, ka par jums uztraukties var tikai td gadjum, ja ir skaidra kda js esat. Gaidt no vriea satraukumu par pau personu, pirms vi o personu iepazinis, ir vismaz prieklaicgi. Ja js vstt, tau vi neklauss, neko negaidiet, js esat jau brva!

Sievietei viss ir citdi, tpc negaidiet no vias neprtbas, kas raksturgas jsu uzvedbas stilam kaisles mirkos. Nek tamldzga nebs. Atcerieties tiei jums ar kaut ko pa stam jsajsmina sieviete, bet, ja s sajsmas nav, tad ar mlestba pastv Nekad nesciet strdu ar vrieti par tikai vrdos. "psiholoisku" un "fizisku" laulbas prkpanu - js runsit pilngi dads Ja esat "stipri iemljies", - tas ir uz laiku un valods. drz pries. Td stvokl nesteidzieties pieemt lmumus un spert solus, kas Kad vriet pamodusies seksul dominante, kardinli izmains jsu dzvi. Kaislbas nk - tas ir viens cilvks; bet, kad viam un iet, bet dzve paliek, un ir svargi, kda t seksul dominante izslgta, tas ir cits paliks. cilvks. Vien gadjum vi par "psiholoisku" nodevbu sauks ko vienu, Jebkurai rcbai ir savas sekas, un ne otr reiz -ko citu. Un k ar tdu subjektu kaislba, ne atsaukans uz "slaicgu var sarunties par du tematu? apzias aptumoanos" nebs jums

48

attaisnojums, kad nksies makst par savm kdm. Bet makst nksies...

TRE

NODAA

SEKSUALITTES NOSLPUMS

(JEB

KPC

"LMUMU

VIENMR PIEEM VRIETIS")

Vriea bioloija un psiholoija - ts nav divas kaut kdas atsevias patstvgas btbas, bet ir divas dadas vienas un ts paas vris skotnes izpausmes. Apmram to pau var sact par sievietes bioloiju un psiholoiju. Tpc, ja ms labi saprotam vrieu bioloiju (konkrtk - vrieu seksualitti), tad itin viegli sapratsim ari viu psiholoiju. Bet sievieu bioloijas (seksualittes) patnbu izpratne aus mums tikt skaidrb par sievieu psiholoiju. Jautjums, uz kuru mums tagad bs jatbild, ir sava veida piedauzbas akmens attiecbs starp dzimumiem. Parasti man, k jau psihoterapeitam, jaut: "Bet kam ir jpieem lmums - vrietim vai sievietei?" Agrkie priekstati par dzimumu lomu sadaljumu to paredzja vrietim. Pc tam, kad savu uzvaras gjienu uzska emancipcija, rads jaunas vsmas: "Lmums ir jpieem sievietei, jo viai dzvot ir saretk." T ka via pieem lmumu, bet vi izpilda. Tlk rads grtbas - viai, k noskaidrojs, kuva nelabi no nepiecieambas pieemt lmumus, bet vi glui vienkri neuzskatja par vajadzgu os lmumus stenot dzv. Rads "valsts varas" paralze atsevio "oficili reistrto" vai "civilo" sabiedrbas niu ietvaros. Labie nodomi, k jau parasti, krtjo reizi novirzja ms pa nesto ceu skaidri zinmaj virzien. T, ka labk ms vispirms pareizi formulsim jautjumu un tikai tad ersimies pie "pilnvaru sadalanas". Un pareizi is jautjums skan di: "Bet kur var pieemt lmumus - vrietis vai sieviete?"

APMIERINT

SEVI VAI GT BAUDU?

Tas, ka ir prioritte (un tda ir bioloisk vajadzba) sistematiz dzvi, padara ms mrtiecgus, un ir labi ja msu darbba turklt ir ari apzinta un noteikti vlama. Sievietei sekss ir tikai veids, k gt baudu, un ne vairk, vrietim t ir prioritra vajadzba. Baudu var gt, bet var ari atlikt, no ts var pat atteikties, bet prioritru vajadzbu vajag izpildt, un t nepieauj izvli, t pieprasa, turklt ultimatv krt. Tdjdi ms vrojam vrieti, kur grib neatkargi no jebkdm morles normm un piekljbas likumiem, no vienas puses, un sievieti, kas grib negribot, no otras puses. Tur, kur nav piepildjumu pieprasoas dominantes (runa ir nevis par mlestbas, bet par tri seksulo dominanti), tur, kur nav stingri noteikta mra, - tur rodas aubas ("Bet varbt man nevajadztu?..."), pards milzum daudz vlamo noteikumu (Viam mani ir jml", "Man jjt, ka vi pret mani izturas k pret cilvku, nevis lietu") un obligtu prasbu ("Vi nedrkst slikti ost", "Viam jbt tdam, kdu es viu iedomjos"). Jauni cilvki pret sievietm izturas k bikli bagtnieki, bet vei - k nekaungi nabagi. A.de Rivarols 49

Un visi ie noteikumi, aubas un imperatvi k smaga nasta gulstas uz sievietes seksulo aktivitti. Bet darbbai, k zinms, nav nek briesmgka par izvles dilemmu - visi atceras Buridna zeli: kamr tas lma, ko dart, vajadzba rkoties atkrita-tas nobeidzs. Starp citu, sievieu dzimuma neizlmba, kas kuvusi jau par leendu, nebt nav audzinanas rezultts un bdgi slavenie "sieviie nii", is mehnisms, ja t var izteikties, sakojas viu seksulaj uzbv. Un t esam nonkui pie rkrtgi btiskas lietas. Vriea orgasms - tas ir visas via dzimumaktivittes obligts galamris. Tas dod vrietim apmierinjuma sajtu, pabeigtbas apziu, ilgi gaidto remdinjumu. Vrietis orgasmu izjt k savdabgu atbrvoanos no ldz im (uzbudinjuma stadij) viu sasaistju sasprindzinjuma. Vrietim dzimumakts ir sava veida "darbs", viam kaut kd mr nav rti ar savu uzbudinjumu, un vi alkst no t tikt va. Tiei atbrvoans sajta no augstko pakpi sasniegu seksul uzbudinjuma ari ir "vriea orgasms". Sajsma, ko vrietis prdzvo orgasma brd, ar kaut ko atgdina tda cilvka sajsmu, kur ilgu laiku mocjies, tpc ka nav varjis nokrtoties pa mazajm daranm, un beidzot guvis iespju stenot o savu vienkro vajadzbu. Un, lai ar daranas tiek sauktas par "mazajm", cilvka sajsma aj gadjum var bt milzga! Pret sievieti var izturties tikai vien veid - aplidot viu, ja ir glta, vai kdu citu, ja neglta. Oskars Vailds Sieviete, tiei otrdi, stjas seksuls attiecbs ne td, lai gtu apmierinjumu, via gaida baudu. Sievietes orgasms biei ir daudzkrtji dzii, tiek izjusts k vairki cits citam sekojoi orgasma vii. Vrieiem daudzskaitlgu orgasmu nav nekad-vii to prdzvo k atbrvoans, atvieglojuma sajtu, k smaga darba pabeiganas apziu. Sievietes lielkoties izjt orgasmu k seksuls baudas virsotni, bauda pakpeniski pastiprins no skotnj uzbudinjuma ldz im kulmincijas brdim, kur, starp citu nav vienreizjs uzzibsnjums, t ir spcgu un secgu baudas uzpldu srija. Vrtjot savu pasajtu orgasma laik, sieviete var teikt, ka "aj brd bauda sasniegusi maksimumu". Sievietes orgasms - tas ir tikai vias baudas augstkais punkts, nekas vairk Vrietis mekl apmierinjumu viu kremtoajai seksulajai vajadzbai, bet sieviete dzimumattiecbs mekl baudu. Vrietim nepiecieama dzimumvajadzbas apmierinana, kas viam visai maz atiras no vajadzbas pc barbas un dens, bet sieviete aj gadjum ir tda cilvka lom, kuram "nebtu nekas pret panaties". Ja "panaties" ar o neiznks, tad via, turklt bez kaut kdas personisks tradijas izjtas, panasies ar okoldi vai svaigm zemenm ar putukrjumu, iespjams, izjuzdama no t pat lielku baudu. Tdjdi mums vajag labi saprast s dilemmas, kas ir vriea un sievietes priek: viam vajadzbas apmierinana faktiski ir vitli nepiecieama, bet sievietei baudas gana no seksulajm attiecbm ir tikai vlams notikums.
Dai vriei spj izdzvot "divkru orgasmu", kad skum notiek vriea dzimumorgnu orgasmiska sarauans bez ejakulcijas, bet pc dam sekundm - atkrtota sarauans, jau savienota ar ejakulciju. Reizm vrieiem var notikt ejakulcija bez orgasma vai orgasms bez ejakulcijas; ja tds gadjums nav viengais, vrietim ir st reize doties uz konsultciju pie urologa.

Tau to neviens nesaprot! Sieviete, kas situciju vrt no sava zvanu tora, skats uz vriea "miesaskrgo uzbudinjumu" un dom, ka tas viss ir no prta aprobeotbas un primitvisma vai ari no nesavaldbas un rakstura trkuma. Tau tas ir jautjums par dzimuma vajadzbu, kuru, protams, var iebzt tai neatbilsto viet, tau td gadjum t noteikti izlds r tur, kur tai pilngi nevajadztu pardties. Taj pa laik vriei savukrt ir prliecinti: sievieu seksualitte ir "apmram tda pati" k mums, vrieiem. T, ka vrieu psihisks veselbas Ahilleja papdis izrds ietverts jebkuras neirozes 50

harismtiskaj formul: apmierint vai apmierinties? Vrietis, kur sprie pc sevis, nesaprot, ka via partnere nemekl apmierinjumu, bet cer uz baudu. Kas attiecas uz baudm, tad, lai ar ts ielenktu ms no vism pusm, piezagtos pa visiem ceiem, glsttu dvseli ar saviem jaukumiem un brtu mums priek aizvien jaunus krdinjumus, lai novestu uzbudinjuma stvokl visu msu btni vai tikai atsevius orgnus, - neviens no mirstgajiem, ja vi ir kaut kripatia cilvka pacieas, nevlsies dienu un nakti mocties kaisles krampjos un, aizmirstot par dvseli, dzvot tikai savas miesas interesm. Seneka Vrieu un sievieu mri principili atiras - vrietis, k tas moris, alkst padart savu darbu un aiziet; bet sieviete, tiei otrdi, ir nodomjusi palikt un turpint to, ko via uzskata par darbu. Tdejdi vrietis -t ir btne, kas jau pc savas dabas pieem lmumus, turklt tas notiek nevis via izlmguma d, bet via fizioloisks uzbves d. Savukrt sieviete novrt procesu, nevis rezulttu, viai visa dzve ir 'savienoto trauku sistma", kur viens priet otr. Ja turpinm o analoiju, tad var sact, ka vrietim dzve - t ir burku, bundu, spaiu komplekts, kas stv straum, kura viu, starp citu, galgi neinteres. Lk, kpc izvles problma sievietei ir gatav sodba, bet vrietis pieem lmumus tik viegli, it k tie jau btu iepriek pieemti.

Seksualittes statistika: "Moris savu padarjis, moris var iet!"

Lai saprastu, cik oti atiras vrieu un sievieu seksualitte, piemri nav tlu jmekl, pietiek vien ielkoties statistik. Tlk es minu tikai daus datus, kas emti no soldiem zintniskiem izdevumiem. Un visi tie liecina par vienu: vrieu seksualitte - t ir dzimumaktivitte, kur valda vriea orgasms. s valstbas konstitcija ir vienkra: mekljam, atrodam, uzvaram, bet pc tam varam iet prom, turklt ejam tlk... Nav grti pamant, ka ar sievietm viss ir citdi, viu seksualittei nepiemt tda "izlaidba". Kpc? Tpc, ka sieviete visbiek atrodas gaidanas noska, via gaida, ka tiks izraudzta, pati via neizvlas. "Stv meitias mali, lakatius burzdamas", kamr "zni" taj laik "burza" to, ko viiem par viu dzimumtieksme un seksuls jtas. Ttad - statistika... Vrieiem biek nek sievietm ir nosliece uz gadjuma seksulajiem sakariem. Starp vrieiem ar vidjo izgltbu, lai ari vii atzst par labku, ka ir mot sieviete, katrs treais btu gatavs uz seksuliem sakariem ar draudzeni un gandrz divas tredaas - ar gadjuma paziu. Un tikai 10 procentiem sievieu ar vidjo izgltbu iet pieaujamas seksuls attiecbas ar draugu un tikpat daudzm -ar paziu. 40 procenti vrieu ar augstko izgltbu nesmdtu seksu ar draudzeni un tikpat daudzi -ar pazinu. Sievietes ar augstko izgltbu 100 procentos gadjumu grib seksu ar moto cilvku, tomr 27 procenti no vim pieauj seksuls attiecbas ar draugu, bet 5 procenti - ar paziu. K redzams pc iem datiem, no 70 ldz 40 procentiem vrieu ir gatavi seksulajm attiecbm ar gadjuma partneri; piekopt seksu bez mlestbas btu ar mieru tikai 10 procenti sievieu. Vriei mazk nek sievietes ir gatavi seksulm attiecbm ar pastvgu partneri, turklt vii biek nek sievietes ielaias gadjuma dzimumsakaros, kaut ar viiem ir pastvga partnere. Lielkajam vairkumam jaunu sievieu, kas piekopj dzimumdzvi, ir pastvgas seksuls attiecbas (79,7%); starp vrieiem tdu ir mazk par tredau (30,9%). Turklt apmram 40 procenti vrieu, kuriem ir pastvgas partneres, ataujas seksuls attiecbas ar gadjuma pazim. Ldzg situcij tikai mazk par 10 procentiem sievieu ir sekss ari ar citu vrieti. Lai gan vrieu nosliece uz neuzticbu laulb sabiedrbas apzi tiek prsplta, tau balsts uz reliem faktiem: izplattki ir laulbas prkpji, nevis prkpjas.

51

Kas iedomjas, ka via mlestbas objekts guvis baudu vai izjutis nepatiku, tas ar pats gs baudu vai izjuts nepatiku, un katra no iem afektiem mloaj bs jo vairk vai mazk, jo vairk vai mazk t bs mlas objekt. Benedikts Spinoza Vriei vairk nek sievietes ir gatavi maint dzimumpartnerus. Vidjam vrietim dzves laik ir 12,3 sievietes, bet sievietei - 4,1 seksulais partneris. Ja vl is vrietis ir homoseksulists, tad sank vispr velns zina kas. T 1971.gad katram septtajam aptaujtajam vcu homoseksulistam dzves laik bija 600, bet daai (starp 31-35 gadus veciem tdu bija 11%) - vairk par tkstoti partneru. Vidji angu gejiem vis m ir 38 seksulie partneri, pdjos piecos gados -16, pdj gad 4 un pdj mnes i viens. Turklt izlases augj ceturtda attiecgie rdtji sasniedz 25 000, 1500, 300 un 40 partnerus. Ar tdiem rezulttiem diezin vai vars palielties pat veiksmga prostitta, kurai sekss ir darbs, bet piemintajiem vrieiem tikai dzves stils, turklt par "intensvo darbu" viiem neviens nemaks. Bet pie lesbietm vrojama pavisam cita aina! Divm tredam lesbieu m bijuas no 3 ldz 10, vienai tredaai - vairk par 10 partnerm. Skaidrs, ka 10 un pat 100 - tas nav 25 000. Tpc tieksme pastvgi maint seksulos partnerus, vlme "pc kaut k jauna" 1 t ir vrieiem, nevis homoseksuiem un nepavisam ne sievietm raksturga paba. Sieviete, kuru visi uzskata par aukstu, glui vienkri vl nav satikusi cilvku, kur vi pamodintu mlestbu. ans de Labrijrs Vrietis uzsk seksuls attiecbas dzimumtieksmes ietekm un liel mr - aiz zikrbas, kamr lielkajai daai sievieu galvenais stimuls ir mlestba. Gandrz katrs otrais neprectais vrietis savu pirmo seksulo sakaru motiv ar spcgo tieksmi, 40 procenti - ar zikrbu un tikai katrs piektais - ar mlas jtm. Prectiem vrieiem nodomu secba (retrospektv skatjum) ir ldzga. Neprects sievietes 70 gadjumos no 100 par stimulu nosauc mlestbu, bet katra piekt - zikrbu. Prectajm pards da secba: 60 procenti uzskata mlestbu par pamatojumu pirmajai fiziskajai tuvbai, otraj viet (20%) ir seksul tieksme, tlk apmram viend skait ir atsaukans uz lgavaia uzstjbu un apprecans faktu. Kaut ar jauneki nobriest divus gadus vlk par meitenm, vii agrk nek ts sk dzimumdzvi. T k dzimumgatavba meitenm iestjas trk nek vrieiem, btu loiski sagaidt, ka ari seksulo dzvi vias sk agrk, tau fakti liecina par pretjo. Aptauju dati rda, ka vriei parasti agrk un intensvk iesaists seksulaj praks. Bet, t k meiteu dzimumgatavba iestjas agrk, tad relatvos skaitos starpba iznk vl iespaidgka. Piemrs: strdnieku vid ldz 16 gadiem seksulo dzvi bija skui 17 procenti jauneku un mazk nek 2 procenti meiteu, studentiem attiecba bija 12,4 procenti pret 6,8 procentiem. Vartu domt, ka du statistiku nosaka sievieu "sasaisttba", tau t tas nav. Vias tikai nepieem attiecgus lmumus, viu daba neparedz lmumu pieemanu aj sfr. Bet, ja aj jom vrojama tda tendence, vai tad t neietekm sievietes rcbu ari cits liets? Vai sievieu neizlmbu nenosaka tie pai mehnismi, kuri regul viu seksulo uzvedbu? Es domju, ka nosaka.

KPC

VI AIZGRIEAS UN IEMIEG?

is jautjums - "Kpc vi aizgrieas un iemieg? -no laika gala satrauc sievietes, un ne velti. Ja vias zintu atbildi uz o jautjumu un, galvenais, labi saprastu, ka pa aj jautjum slpjas btiskas vrieu un sievieu seksualittes un ttad ar psiholoijas atirbas, ms visi droi vien dzvotu krietni labk. Jo 52

vrietis pc dzimumakta pagrie muguru nebt ne tpc, ka ir "nelietis un rupeklis", un nepavisam ne tpc, ka "vi visiem uzspauj", bet tpc, ka tda ir via bioloija. T ka tlt ms apspriedsim jautjumu, kas izgaismos vrieu un sievieu seksualittes un attiecgi - dzimumu psiholoijas btisko atirbu. Tau sksim pc krtas... Kas notiktu, ja tvi sktu ejakult (izkt spermu) vairkas reizes pc krtas? Glui dabiski, ka spermatozodu daudzums via ejakulcij ar katru reizi ievrojami samazins. Tas izraisa ar "grtniecbas riska" pazeminanos, kas dab nav nekds risks, bet, tiei otrdi, liela veiksme. Tiek uzskatts, piemram, ka vrietis, kam bijuas trs ejakulcijas das stunds, jau ir uz laiku "sterils" (o zintnisko faktu nevajadztu tomr prvrtt, jo, k zinms, reizi gad pat nja izauj, tpc izmantot to k pretapaugoans ldzekli ir riskanti, tau fakts paliek fakts). Lai apaugotu olnu, spermatozodu vajag daudz, jo tie ne tikai apaugo, bet ari sagatavo olnu apaugoans mirklim. Tiei im mrim - prk bieas (un td neattaisnotas no sugas turpinanas funkcijas viedoka) kopoans novranai tviam ari ir vajadzgs orgasms, kas fiks via seksul uzbudinjuma izldanos, noved iepriek uzbudinto subjektu neuzbudint stvokl. Nopietni runjot, vriea orgasms ir k noreajui drointji: liekais spriegums sistm sasniedzis maksimumu un sistma izslgusies, t ka tagad taj nav pat minimla sprieguma, jo nulle ir un paliek nulle. Tlt pc orgasma vrietim iestjas t dvtais refraktvais periods - laika posms, kad vi ir pilngi vienaldzgs pret seksuli erotiskiem stimuliem. aj brd pat oti patkami, vartu likties, glsti via erognaj zon neizraisa vriet neko citu k nepatiku un sarcinjumu. Tdjdi daba visu ir paredzjusi: "Ldz nkamajai ejakulcijai, draudzi," t saka tviam, "tev ir jpagaida, kamr atkal ksi par "relu apsklotju"!" Sievietei var likties, ka refraktvais periods vriea seksulaj cikl ir kaut kda dabas netaisnba: t viet, lai turpintu nodoties seksulajiem priekiem ar jauniem maiguma uzpldiem, vrietis ir "pabeidzis darbu" un, neko neteikdams, pagrieas pret sienu, bet pc dam sekundm jau gu k zdainis! Tas, ka sieviete netiek skaidrb par du uzvedbu, ir pilngi saprotami, jo via pati pc orgasma neizjt vriea refraktvo periodu, tpc ka viai ir pavisam cits -sievietes orgasms, un "finla", pabeigtbas, "trekna punkta" sajta sievietei ir svea princip. Vrietis parasti ml sievietes, kuras ciena; sieviete parasti ciena tikai tos vrieus, kurus ml. Tpc vrietis biei ml sievietes, kuras nav vrts mlt, bet sieviete biei ciena vrieus, kurus nav vrts cient. Vasilijs Kuevskis Un te ir oti svarga detaa: tas, kur zina, kas ir finls", zina ari, kas ir "skums"; bet tas, kuram vrds ""finls" liekas stiepjams jdziens, tas ari "skumu" apjau ar lielm grtbm. Citiem vrdiem sakot, vriei. kas dzvo ldzgi akumulatoriem - tas ir, vispirms uzldjas, tad izldjas, pc tam no jauna uzldjas, principili atiras no sievietm, kuras vairk atgdina tdu k mgo dzinju, paiedarbinmu, pastvgi strdjou ierci. Vriea seksualitte ir daja, atsevia pardba, kas nodalta no visas prjs via dzves. Sievietes gadjum situcija ir citda - sieviete, kas seks gst nevis apmierinjumu, bet baudu, spj izjust to ari daudzs cits liets. Patkama sabiedrba, skaists trps un saldumi sievietei var radt ne mazku baudu k labs sekss. Turklt te s lietas zinm mr ir savstarpji aizvietojamas, kamr vrietim ts ir pilngi patstvgas, un apmierinjums pc stgm pusdienm vrietim nekad neaizsts viam nepiecieamo seksulo vajadzbu apmierinjumu. T nu iznk, ka atirb no vrieiem sievieu seksualittei ir izpldis raksturs, t skar visu viu dzvi, un aj zi sievietes ir daudz seksulkas nek vriei. 53

Un btu liela kda uzskatt, ka is likums attiecas tikai uz seksualitti vien. Pasaules gravitcijas likums darbojas visur, kur ir masa, elektrba paliek elektrba, lai k t btu radusies, bet berze ir berze, lai kas ar ko berztos. sk sakot, dvain, ne glui saprotam vrieu un sievieu dzimuma atirba, saska ar kuru viens dzimums dzvo, tlaini izsakoties, no daranas ldz daranai, bet otrs - no daranas daran, piln mr nosaka ar dzimumu psiholoiju.

Dabas verdikts: "Bet kur tagad vads?"

Ttad tagad ms zinm, ka vrieiem un sievietm ir dadi orgasmi, bet ar to vien dzimumu seksualittes atirbas nebeidzas. Lieta t, ka vriei un sievietes (t.i., tvii un mttes) atrodas dad stvokl: vieni ir stimuls, otri reatji uz stimulu. Proti, vieni - mttes - tiek piedvtas izvlei, savukrt otri - tvii izvlas. Bet vai t ir patiesb?... Tvia seksul uzvedba dab ir atkarga no t, kdi stimuli uz viu iedarbojas: ja ldz via degunam nokuvuas uzbudinoas smaras (feromoni), tad neatkargi no diennakts stundas un laika apstkiem, neatkargi no t, kds ir via garastvoklis un pasajta, vi uzbudins un steno visu darbbas programmu aplidoanu, cu ar konkurentu, piekrianas saemanu, novietoanos u.tml. Bet mtte kst par o stimulu no vias neatkargu iemeslu d - piencis laiks, hormoni pai skui pastiprinti darboties un devui komandu attiecgajiem dziedzeriem izstrdt atbilstos vielas. Msu - cilvku - kultr situcija mainjusies nebtiski. T k jau sen vairs nestaigjam uz etrm kjm, ms grti iekrdint ar rupjm smarm - ms pat urnu neesam ar mieru ostt, ari citas fizioloisks smakas neatstj uz mums vajadzgo iespaidu. Tomr ms esam izdomjui to, ko saucam par "esttiku", proti, skaistuma jdzienu. is jdziens apvieno specifiskus msu mau orgnu - redzes dzirdes, oas kairintjus. T k daba nav gdjusi, lai ie kairintji btu "esttiski prbaudti" par to ir parpjies pats cilvks - vi izmanto aprbus no modes saloniem, parfmus u.c. Sievietes atsedz cegalus, vriei uzpump muskuus vispr - visiem ir ko dart. Tau eit rodas jautjums: ja jau izvli izdara vriei, tad kd aj gadjum viiem sevi apgrtint? Skaidrs, labs aprbs un odekolons - tas tpat ir patkami, bet klab, saki nu viens cilvks, moct sevi sporta zls un ievrot ditas (vrieiem, vai zint, oti patk "pasdt uz ditas")? Atbilde, izrds, nav tlu jmekl. T k attiecbs starp dzimumu prstvjiem katr konkrt gadjum piedals divi cilvki (vrietis un sieviete), tad izvle, dabiski, notiek divreiz: vispirms vrietis izvlas sievieti, bet pc tam sieviete izvlas vrieti no tiem, kuri izvljuies viu. Jatzst, ka da situcija ievrojami noviendojusi msu visu tiesbas. Tomr tas nostdjis sievieti oti grt stvokl. Man, piemram, simtm reiu ncies konsultt sievietes, kas nevarja izirties, "kuru vrieti izvlties", toties prt nenk gadjumi, kad vrietis moctos, nodarbodamies ar smago izvli starp divm, trim vai etrm sievietm. Vriei laiku pa laikam nokst situcij, kad viiem nkas no divm imenm izvlties vienu, tau t ir izvle tiei starp imenm, nevis sievietm. Td situcij noncis vrietis sprie: "Te ir brni, dzvoklis, man te viss zinms - tas ir "mans purvs". Bet tur jauna sieviete, jaunas attiecbas, labs sekss..." Tad nu jizvlas, tau alternatva ir pavisam kas cits nek izraudzans starp vienu simptisku vrieti un citu, ne tik simptisku, toties, piemram, turgku. Tiesbas" uz cilvku dod nevis laulba un nevis tava mlestba pret viu, bet via mlestba pret tevi. Tomr vajag iegaumt, ka mlestbas jtas ir saaustas ar iekjm saistbm pret to, kuru mli. s

54

"saistbas" ir smalkjtba un saudzba. Ja gribi saglabt otra cilvka mlestbu, - izmanto ne tikai savas "tiesbas" uz viu, bet ari atceries, ka mlestba prasa saudzgu attieksmi. Aleksandra Kolontaja Un, lk, jo tlk, jo izteiktk ms ievrojam o transformciju - vriei aizvien atkltk mina "izstdt sevi prdoanai". Tiei vii tagad arvien vairk un redzamk jtas k "tauts izdodama meita". No vienas puses, viiem jpiedv savai izredztajai vislielkie materilie labumi. No otras puses, msu sabiedrb, kur sieviete ir "personba" un viai "ir tiesbas", vriei aizvien stiprk grib bt iekroti, vii vlas bt pievilcgi, tpc aizvien mazk ldzins vrieiem. Skaidrs, ka skaists, krtgs un kopts vrietis ir labks par negltu, nolaidgu un smirdou subjektu, tomr runa obrd nav par to, kas ir labk, bet par to, kuri no mums - vriei vai sievietes - jo tlk, jo vairk spiesti uzemties izvles nastu. Kaut gan starp dadu dzimumu cilvkiem var pastvt draudzba pat bez netras domas nas, tomr sieviete tik un t vienmr sav draug redzs vrieti, tiei tpat k vi redzs taj sievieti. Tdas attiecbas nevar nosaukt ne par mlestbu, ne draudzbu: tas ir Kaut kas pavisam cits. ans de Labrijrs Sievietes visu laiku cents iegt tiesbas izvlties, un, iet, ka drz vim aj zi bs lielas izredzes. Tau iespja stenot izvli nerod viu sirds atsaucbu, tiei otrdi, t izraisa vis, I. Pavlova vrdiem runjot, "aizkaitintu vjumu". Bet vriea daba savukrt pilngi atbilst im uzdevumam - vlans vrietim ir daudz mazka problma nek sievietei. Tomr baidos, ka drzum vriei zauds tam nepiecieams iemaas. Un iznks, ka "augas nevar, bet apakas negrib"...

DMAS

IZVLAS KAVALIERUS!

Tau atstsim seksoloisks problmas citai reizei un padomsim, kdas psiholoisks sekas ir eit iztirztajai, pirmaj acu uzmetien nemanmajai vrieu un sievieu seksualittes patnbai. K ms jau varjm redzt, sieviete, kurai seksuls attiecbas ir tikai viens no baudas veidiem (kas izpauas lielk vai mazk mr), ir hroniski neizlmga. Bet vrietis attiecgos savas dzves bros vispr zaud jebkdu izvlbu un, piemram, atgrieoties pc ilgstoas kuoanas pa jrm un okeniem, var izteikties di: "emsim visu, kas kustas, bet to, kas nekustas, iekustinsim un ari paemsim." (stenb frze necenzti skan kolortk.) Ja tomr vi iekurnsies kda vrieu dzimumam kopum neraksturga izvlba, tad lieta tiks atrisinta, "uzemot uz krts": "Nav negltu sievieu, ir tikai maz abja!" (Jpiebilst, ka viss te par vrieti sactais atbilst stenbai viengi tad, ja vriea dzimumvajadzbas patiem nav apmierintas, kas negads biei, tpc ari izvlgu vrieu it k btu tik daudz, ka nekur likt.) T vai citdi, tau fakts paliek fakts: sievietes neizlmba, nespja pieemt lmumus, vias vlans, lai lmumu pieemtu motais vrietis, 0av ne vias vaina, ne trkums; ts ir iekjs uzbves sekas, par kurm konkrt sieviete nav itin nemaz atbildga. Gaidt, ka via pki sks krasi un patstvgi pieemt lmumus, kardinli maint savu dzvi, btu tas pats, kas gaidt, ka Zeme kd brd pamets savu orbtu un dosies meklt laimi cit galaktik. Vrietis, kur sav btb vienmr ir norpjies par apmierinjuma problmas atrisinanu, tiei otrdi, ir subjekts, kuram pats liktenis noteicis pieemt lmumus. Tau te rodas kds btisks sarejums: vi var skt pieemt lmumus tiei t, k viam liktenis noteicis (ceru, ka noprotat, ko es domju), bet var izlemt, ari vadoties pc vesel saprta, kas, izrds, ir pilngi dadas lietas... Kad domju par to, kas msu sabiedrb pieem lmumus, nevius nk prt dmu valsis: "Uzmanbu, dmu deja! Dmas izvlas kavalierus!" Bet vai t ir tda pati k citas dejas? Nepavisam, te dmu viet 55

pieemts lmums vim ir pateikts: "Tagad jizvlas tev! Viai tika dots mjiens, dota instrukcija, un sieviete lielisk, jauk sieviete ma un izdarja to, kas viai bija teikts. Protams, viai bija izvles iespja - tau viai uzdotas izvles iespja. Biei, kad mums iet, ka lmumu piemusi sieviete, ms neesam mui vr, ka t varbt bija klasisk dmu dejas situcija: via izvljs, tpc ka vias viet bija pieemts lmums, ka viai ir jizvlas. Nepiecieams, lai via vriba noteikt pakp preczi atbilstu vias sievibai; ievrojot du nosacjumu, abas vienpusbas savstarpji izldzinsies. Un tpc pats vrigkais vrietis mekls vissievigko sievieti - un otrdi, tiei tpat jebkur indivds tieksies uz tdu dzimuma noteiktbas pakpi, kda atbilst via personiskajm pabm. Arturs openhauers Lmuma pieemana - t ir rkrtgi svarga lieta jebkur gadjum. Tas ir svargi, ja runa ir par vienu konkrtu cilvku (piemram, kad vi izvlas sev darbavietu), bet simtkrt svargk tas ir tad, kad skar divus cilvkus, kas atrodas vien aizjg, - vai t btu laulba vai kda cita savienba. Un visbiek sank kda no dm mubm: vai nu abi - vrietis un sieviete - sk grst viens otram "izvles ratus", tpc viss prvras kaut kd mg fars; vai ari otrs variants - vrietis k "sts dentlmenis" piedv sievietei izdart izvli un pieemt lmumu, tpc sievietei kst nelabi; vai, treaj gadjum, sieviete pati cenas uzvilkt sev virs izvles segu: "Es pieemu lmumu, un diezgan!" - pc k vrietis pagrieas un aiziet nezinm virzien; vai pdjais, ceturtais variants: vrietis pieem lmumu, absolti to nesaskaojot ar savu otro pusi, bet lmums tpc izrds galgi kdains. Visos ajos gadjumos sekas ir bdgas un, jatzst, trivilas - "gribjm k labk, sanca k vienmr..." Vrietis dzvo no notikuma uz notikumu, bet sieviete, glui otrdi, dzvo pa notikum. Vrietis alkst pc vajadzbas apmierinjuma un atbrvoanos jauniem "projektiem". Sieviete gst baudu (vai negst) un turpina to, kas turpins. Vrieti interes viengi rezultts, paveikts paskums, bet sieviete dzvo taj, kas notiek, taj, kas atrodas kustb. atirba liekas nebtiska, tau viengi tik ilgi, kamr ms neuzdodam sev jautjumu: "Kpc lmumus vienmr pieem vrietis?"

Socila pardba caur zintnes prizmu: "Ko feminisms izdarjis ar sievieti?"

Visi ir dzirdjui vrdu "feminisms", bet vai visi saprot, kas tas ir? Taisnbu sakot, to patiem ir grti aptvert. Jo, piemram, XVIII, XIX un XX gadsimta feminisms - ts ir pilngi dadas lietas. Pat msu gadsimt feminisms piedzvojis kardinlas izmaias. XX gadsimta divdesmitajos gados feministes cnjs par to, lai vim btu tdas paas vlanu tiesbas k vrieiem, bet kop sedesmitajiem gadiem vias ska apgalvot, ka dzimumu lomas, laulbu, imeni, brnu dzemdanu izdomjui "viltgie vriei" tikai td, lai vartu valdt pr "bezpaldzgajm un paverdzintajm sievietm". Skan skaisti un pat ticami, tikai grti iedomties, k vriei "izdomja" brnu dzemdanu... Tau nepiesiesimies vrdiem un uzskatsim o izteikumu par bdgu prpratumu. Izdarsim nelielu atkpi, parunsim par "dzimumu lomm". Ms patiem esam radti k spoguattli. Meitenes iekrto mazas, omulgas mjias un po savas lelles, bet zni ce milzgus torus un komand rotau pulkus. Un neviens viiem to nav mcjis, tpc ka viiem tas tpat ir dabiski. Sieviete sapo par kaislgu stalta auguma mko, kas nodevgi ielauzsies vias guamistab un iegs viu ar savu nevaldmo spku, neraugoties uz pretoanos un vjajiem protestiem. Bet vrietis sapo par kautrgu stu, trauslu un nepieejamu meiteni, trsou un padevgu. Vi ilgojas iegt, via ilgojas atdoties. Via sapo par mieru un bezrpbu, vi - par drosmgiem veikumiem un varodarbiem. Via - par brniem, vi - par darbiem. Viam jrkojas, jmekl, jcns, 56

viai jml, jkopj, jizrda maigums. Analizjot s patnbas, var sact, ka vrietis un sieviete it k dodas dados virzienos: sieviete -uz ieku, vrietis - uz ru. Tagad atgriezsimies pie feminisma. Agrk feminisms risinja btiskas problmas - cents pankt to, ko pieemts saukt par "cilvktiesbm". Un neviens nestrdas par o iekarojumu nozmbu. Tau pc tam, kad s pretrunas bija noldzintas un Rietumus pralca seksuls revolcijas vilnis, feminisms, maigi izsakoties, mazliet "nojdzs". Kad tiesbu vienldzba bija deklarta visos iespjamos likumos un no tiem izrietoajos aktos, radiklo feministu balsis, kas prasja tiesbu vienldzbu, nepieklusa, ko jau varja gaidt, bet, tiei otrdi, -pastiprinjs! Ko tad vias tagad grib?! Feminisms ar aizdomm seko visiem vrieu minjumiem dot apzmjumu sievietes patnbm, it k patnbas jau skotnji paredztu nevienldzbu. riks Eriksons Uz o jautjumu atbildt praktiski nav iespjams. Vispr runjot, saprast, ko tiei via grib, nav vienkri, jo vairk tpc, ka reizm ari pati par to nav skaidrb. Tau ir tas, kas ielikts no dabas, jau piedzimstot, ar vias X hromosomu (starp citu, to pau var sact ar par vrieti ar via Y-hromosomu). Un ar to neko nevar padart, te neldzs ne likumi, ne lozungi, jo sieviete sapo par mlestbu, maigumu un mjgumu, - ttad t tam ari jbt. Uzmangi ieskatoties, izrds, ka radiklais feminisms pieprasa nevis viendas tiesbas ar vrieiem, bet vriu dvseles organizciju sievietm. Tas pieprasa, lai sieviete gribtu bvt bastionus, vadt karapulkus, izvarot seksulos partnerus un vadt valsti. Bet vai tas ir iespjams?... Psihoterapeitisk pieredze liecina, ka sievietes dvseles organizcijai di "varodarbi" nav raksturgi, pat ja sievietm ie utopiskie plni reizm ari liekas pamatoti. Sieviete grib bt "k vrietis". Tau jjaut: kas tur labs?... Pc visa iznk, ka sieviete glui vienkri cie no kompleksa, ka nav piedzimusi par vrieti. Bet tam, kur baids, nepietiek ne ar kdm aizsargbvm: kamr baids, vi nepiestinmi tiecas pc nocietinjumiem un piesardzbas, un vl vi k uzvilkts atkrto: "Uzbrukums - t ir labk aizsardzba." Vriei, protams, ir ievrjui putru, prlieku augstu novrtjot sevi un savu statusu, t ka tagad sieviete, kas piedzimusi par sievieti, jtas apdalta, k "otrs iras cilvks". "Nu, ko no tevis var prast, tu tau esi sieviete," saka "augstsirdgais" vrietis. Saka un pat nenojau, ka di rok pats sev kapu. Veidojot sievietes apzi nepilnvrtbas kompleksu, vi mudina sievieti uz karadarbbu, via centsies "atjaunot taisngumu". Un, t k viss te burtiski piestints ar vesel saprta trkumu un totlu neirotismu, uzliesmojuais kar nebeigsies "ldz galgai uzvarai" kamr visi neaizies boj, neviens nenomierinsies. Ak, nemodiniet sieviet cntju - tas ir cntjs kamikadze! Nelaime t, ka sieviete neredz, nenovrt ts savas labs pabas un iespjas, kdu, starp citu, nav vrieiem! Ne sabiedrba, ne pati sieviete nesaprot ar ko via patiesi var lepoties. Vrietim, piemram, nav lemts nekad uzzint mtes laimi, atrast to dvseles mieru, ko pazst sieviete. Viam ir lemti pastvgi mekljumi un ldz ar to ari vilans. Bet sieviete jau pc savas dabas ir pasargta no da veida nepatikanm. Piedzimt par sievieti - tas nozm iegt tiesbas uz laimi, tau, ja msu sabiedrb kaut kur ari ir prkptas sievietes tiesbas, tad tas ir te - viai s tiesbas ir atemtas. Feminisms neko nedara sievieu atsvabinanai no lielajiem maldiem, ka, lai btu laimgas, "jbt vrietim" vai - sliktkaj gadjum - "jbt k vrietim". Padomjiet, vai jums btu rti sve aprb? Diezin vai. Tad kpc domt, ka sievietei vairk piestvs vriea nek vias paas loma? Ja sieviete 57

neapzinti spls vriea lomu, vai via sps iegt "sievietes laimi"? Bet kda vl laime var bt sievietei, ja ne sievietes laime?... Sievietei ar vriea izgltbu un pat vriea aprb jpaliek sievigai un nekad nevajag noniecint savas sievis dabas labkos dotumus. Nikolajs Pirogovs T viet, lai celtu sievibas autoritti, feminisms pazemina vri autoritti. Vai tas atbrvos sievieti no vias maldgs, tau rkrtgi slimgs mazvrtbas izjtas?... Tiei otrdi. Ne velti ms esam iekrtoti k viens otra spoguattli. Vrietis sajt sevi vrigu blakus sievietei, un tpc ari sieviba var uzplaukt tikai uz vribas fona. T ka, noniecinot vrio, feminisms automtiski padara nevrtgu ar sievibu. Ja feminismu patiesi interestu sievietes laime, tas necntos par bdgi slavenajm viendajm tiesbm. Kd sievietei liekas galvasspes? Feminisms tiektos uz to, lai sievietei btu iespja stenot vias patiess vajadzbas un dotumus. Tau tas ir ambiciozs un neapdomgs, tas nodroinja sievietei tiesbas piedalties politiskaj dzv, par kuru, nopietni runjot, tai ir maza bda, bet atradinja viu just, prdzvot, gt patiesu seksulo prieku. Feminisms mca sievieti bt plsoai, cnties, atirgt zobus, strdt ar elkoiem, bet tas tau ir pretrun ar visu vias btbu! Feminisms ir sievieti no vias paas. K mdz sact, ko gribja...

KUR

TEICA

"MIAU"?

Radikls feministes, kas cns par kaut kdm abstraktm viendm tiesbm, ignor k sievietes dabu, t ari vias vlmes. Nav ne mazko aubu, ka sievietei jiegst ar vrieti viendas tiesbas, tau nevajag viai uzspiest dart to, ko via negrib vai nevar dart. Tas pats, starp citu, attiecas ar uz vrieu krtas prstvjiem, jo dadu iemeslu d, kuri nez kpc vienmr paliek "aiz kadra", viu tiesbu prkpumus neviens neievro. Tau tas, ka vrietim tiks dotas viendas tiesbas ar sievietm (ja vien tas kdreiz notiks) nebt nenozm, ka vii gribs vai bs spiesti izmantot viiem pieirts sievieu iespjas. Ttad man ir prieklikums: emsim un visus noldzinsim, lai nevienam nebtu nodarts pri, bet pc tam katrs dars to, ko viam pc dabas ir rtk dart, saskaojot ar pretjs puses interesm un vlmm. Un lai nav nekda spiediena! Diezgan, esam jau aizspieduies ldz Dievs vien zina kam!... Ttad radikls feministes pieprasa, lai sievietes paas pieemtu visus lmumus sav dzv. Te slikti o vrds "visus". Bdams psihoterapeits, oti biei esmu spiests prliecint sievieti: "is ir tas gadjums, kad jums nksies izlemt patstvgi. Tagad gaidt -tas ir gaidt k uz dens kustinanu, bet kavans ldzins nvei." Un es zinu, cik grti, ar kdm spm sievietes pieem, ja vispr pieem, os lmumus (aj nozm radiklais feminisms ir banla rafintas atriebbas izpausme visam sieviajam, ko feministes tik oti neieredz). Un tpc es neredzu jgu d tz: "Biedrenes sievietes, pieemiet visus lmumus paas!" Kda tam jga? Klab? Tikai - "lai btu"? N, tas ir absurds. Ikreiz, kad sievietei ir iespja izlemanas tiesbas nodot vrietim, kuram to var uztict, to vajag dart. Kd gan ne? Sieviete, kas cenas ldzinties vrietim, ir tikpat neglta k sievigs vrietis. evs Tolstojs Cita lieta, ka sievietei te jatceras atbildba pret sevi: ja via nodod izlemanas tiesbas kdam vrietim, tad vlk par viu nevars loties pati uzticji, pati - saem. T ka vajag padomt, kdu vrieti tu izvlies, uz ko aj gadjum paaujies - vai viengi uz cerbm vai ari uz stvoka adekvtu novrtjumu. Sapi, ka vi visu saprats, novrts, mainsies un dars to, kas "jdara" td situcij, ir visstk 58

utopija. Tau sieviete spj rkoties pretji savam izcilajam veselajam saprtam (saku to bez jebkdas ironijas un visprkaj pakp), via var iet sava sapa - cerbas, savas mlestbas dominantes pavad, bet pc tam izrdsies, ka ar iegto sili ir problmas. T ka te sieviete patiem ir atbildga pati sav priek. Tlk ms skk runsim par to, ka fakti rda: vriei biek un vairk pieem lmumus (tas viiem ir raksturgi un kopum labi padodas), tomr os lmumus stenot dzv nkas sievietm. Vrietis ir stratis (vi var bt gan labs, gan slikts stratis), bet sieviete - taktie (turklt ar via var bt gan laba, gan slikta taktie). dai "darba dalanai" jbt apzintai, un par to jpadom, pirms vl krtjais katamarns, kas sastv no vriea un sievietes, dodas dzves ce. Beigs tik un t viss notiks di: vrietis pieems lrumu lmumu, bet izstrbt nksies sievietei (tiesa, vrietis pc tam strbs par to, ka sievietei ncies izstrbt, t ka visi bs kviti). Bet, ja jau t notiks, tad precizsim, kam jiznk un k rkoties pareizi, lai sank vlamais, nevis "k vienmr". Vis visum ie noteikumi izskats di. Sievietes K carienes tur verdzbas un smaga darba gst devias desmitdaas cilvku dzimuma. Un viss tpc, ka vias tika pazemotas, vim tika atemtas viendas tiesbas ar vrieiem. evs Tolstojs Vrietim jpatur prt, ka tiei viam jpieem lmumi. Pieemot lmumus, viam tie jsaskao ar sievietes iespjm, jo viai ie lmumi bs jsteno. Turklt viss atbildbas smagums par pieemto lmumu paliks uz vriea pleciem, ari tas viam ir jzina. Ja via izlemtais neatbilst sievietes iespjm, vlmm un gatavbai to realizt, ttad ie lmumi ir bijui kdaini un nevajag pc tam apvainot sievieti, ka t, redz, nav attaisnojusi via cerbas. Savukrt, ja vrietis neko neizlemj vai ari nedara to laikus, - ari tas ir via lmums un nereti pats sliktkais no visiem, kdi varja tikt pieemti. Sievietei jsaprot: lai cik tas btu skumji, viai nepiemt spja pieemt patstvgus lmumus, apstki to dara vias viet, bet viai atliek tikai vzt notikuo (pieemt zinanai, atrast tam izskaidrojumu u.tml.). Var likties, ka is likums nav absolts, tomr visi aj sakarb atkltie "izmumi" rodas tikai tpc, ka viss nav ldz galam saprasts un pietiekami uzmangi novrtts. Sievietes jtas ir apstki, kuros via dzvo, apstki, kurus via nekontrol, un tie patiem var izveidoties t, ka sieviete izdars kaut ko, kas vartu tikt interpretts k vias paas izlemts, patiesb tas nav vias, bet gan vias jtu pieemts lmums, tau jtas no gaisa nekrt, ts ir saisttas ar rjiem faktoriem, savukrt viens no vissvargkajiem rjiem faktoriem sievietes dzv ir vrietis, kuram papildus visam prjam pats liktenis noteicis ari pieemt lmumus. Sieviete vienmr ir noraido, vrietis - tkojo puse; ja via padodas, tad t ir labvlbas zme. Daba vlas, lai sieviete tiktu meklta, un tpc sieviete sav izvl nedrkst bt tik piekasga k vrietis, kuru daba radjusi bt rupjkam un kur sievietei patk jau tad, kad vi atklj viengi fizisko spku un spju sievieti aizsargt; jo, ja via pret vriea auguma skaistumu izjustu riebumu un iemloties btu izvlga, tad izrdtos tkojo puse, bet vi - noraido; tas pazemotu sievieti pat vriea acs. Imanuels Kants aj sakarb ir svargi, kdu vrieti via - sieviete -sev izvlsies, bet vadties te vajag pc t, k vi pieem lmumus, kda viam ir procesa tehnoloija. Iespjams, vi rkojas, daudz nedomjot, - un kaut kad vi t var saraut ar attiecbas ar blakusesoo sievieti. Bet varbt, glui otrdi, tik oti iedziins skumos, ka lmuma pieemana viam nav pa spkam, tpc, ja kaut kad attiecbas nonks strupce, ts aj strupce ari paliks. Sieviete prk daudz neizvlas sav m, tau viai ir visas iespjas izraudzties vrieti, kur prats izvlties un pieemt ai izvlei atbilstous viiem abiem vajadzgus 59

lmumus. Te ir svargi noskaidrot: kas ir via lmuma pamat - bailes, paa cieanas, loika, apkrtjo sapraana?

No terapeita prakses: "Treais lieks?"

Anna vrss pie manis ar samr tipisku gadjumu un visai dvainu jautjumu. Viai 34 gadi, via ir precjusies ar "labu cilvku", abu brnam pieci gadi, vii ir labi nodrointi, pateicoties vira biznesam. sk sakot, viss ir lieliski, izemot varbt kdu skumu: pirms pusgada Anna iemljusies kd vriet... Sprieot pc visa, is vrietis ar ir "labs cilvks" un, kas pai svargi, oti spcgi Annu ietekm seksuli. Turklt vi ir precjies, meitai desmit gadu. Vi atzstas Annai maigs jts, tau, cik noprotams, vias d negrass pamest savu imeni. Tam, kur ml, jdals likten ar to, kuru vi ml. Mihails Bulgakovs Tdjdi Annai tikusi neapskauama loma - k sunim uz siena kaudzes. No vienas puses, - vrs, kuru via ciena un kuram ir pateicga, no otras puses, - prects mkais, kas izraisa vi kaisli, tau uzskata par iespjamu ar o kaisli ari aprobeoties. K bt un ko dart? Atstt imeni? Tau tas neko nedos. Saglabt laulbu? Kop via visu izststjusi vram, da perspektva rds glui nerela. Starp citu, vrs noreaja miergi, turjs brai -skandlus nerkoja, traukus neplsa, cilpu nemeklja, bet pilngi nodevs brnam, kuram mte aj sav stvokl neatrada laiku. Annas romns ar mko, k jau tas parasti notiek, skum izvrss oti vtrains, pc tam vtrains, bet vlk noplaka ldz lmenim "ms glui vienkri mlam viens otru". Un ska ritt garas kaut k neskaidra gaidanas nedas un mnei... iet, abi vriei izvairjs no lmumu pieemanas. Viens nepieprasja iranos, otrs negrasjs irties. Liks, ka situcija var turpinties mgi, un Anna ar savu mko palnm ska pie ts pierast. Sakpints jtas viu attiecbs norima, t dzvot bija pat rti - vii tiks, kop pavadja laiku, Annas vrs nodarbojs ar brnu, vias mk sieva bija prliecinta, ka vrs ir darb. Tiei aj maldgs labkljbas period Anna ari vrss pie manis. Btu loiski domt, ka viu nomoka da satura jautjumi: "K man dzvot tlk? Ko man dart? Kuru man izvlties? K rkoties?" Bet n, Anna man jautja: "Vai var kaut k likvidt manu depresiju?" Citiem vrdiem sakot, via pieva, ka aj dvainaj triumvirt pilngi iespjams dzvot ar turpmk. Par kaut kdu lmumu pieemanu, lai situciju maintu, nevarja bt ne runas. Vias sievi adaptans spja bija pateikusi "j!", un paai Annai pat neienca prt painteresties, ko tdos gadjumos saka vriea adaptivitte. Kaut gan is jautjums te btu oti viet. Bet perspektva ajs attiecbs izskats di. Agrk dedzgais mkais atrodas pakpeniska atvsuma (var teikt, atskurbanas) stvokl, vl pc pusgada vi, visdrzk, uzskats notikuo par bdgu prpratumu, jo tda ir vrieu seksuls uzvedbas specifika ds situcijs. Annas vrs pa to laiku atrads sievieti, kas mls viu bezgalgi un neprtgi, velts glstu jru via brnam un atdos pusi dzves par iespju noslgt laulbu ar o nabaga pamesto vru. Abi notikuma varoi pc nedaudziem mneiem pieems lmumu - un pieems to attiecb uz Annu. Viens viu pamets, otrs no vias irsies; un nekdas adaptcijas - kad situcija viiem pa stam ks spga vai smaga, vii no ts izies. Pasaul ir ne mazums auu, kuri btu priecgi iemlties, tikai nekdi nespj: vii mekl sakvi, bet vienmr svin uzvaru un, ja atauts t izteikties, ir spiesti dzvot brvb. 60

ans de Labrijrs Depresiju var izrstt ari ar tabletm, bet dzimuma dvainbas gan nekdi neizmainsi. Dieml Anna nema vr ne manas prognozes, ne ieteikumus. Tau man par to ar nebija nekdu ilziju jo ir zinms, ka sievietes lmumus nepieem. Es uzskatju par vajadzgu paststt viai, kas bs tlk, un to es izdarju. Tlk notika tas, kam ar bija jnotiek, t ka Anna nokuva pie manis uz pieemanu pa otram lgam, jau pamesta un irta. Tagad gan msu priek plets vias bezgalgi depresija, kuru ms ar skm rstt, un, starp citu veiksmgi tikm gal. Tau tas, kas notika, bija noticis, o atgadjumu atpaka nepavrssi. Vriei bija piemui savus lmumus - viens uzskatja par iespjamu auties savai tieksmei un izpostt sievietes imenes dzvi; otrs nolma, ka, ja jau reiz vi ir nemlts, tad "ms iesim citu ceu", un laimgi pazuda aiz horizonta. Bet Annai ncs iztukot cerbu un vilanos kausu. Mums atliek vien izdart secinjumus. Vrieiem jatceras, ka viu lmumi nepavisam nav tikai viu lmumi, ka par to nevilm lniecm kst sievietes. Tpc jebkur vriea apgalvojums: "T ir mana dzve, ko ar to gribu, to daru!" -ir vismaz kdains, bet btb - dzia un rkrtgi aunprtga maldans. Savukrt sievietei vajag atcerties, ka tad, ja via iesaistsies cni, turpmk no vias nekas vairs nebs atkargs, via konsekventi adaptsies vis, kas vien aj situcij notiks. Tpc, ja viai par ko ar btu jdom, tad viengi par to - vai iesaistties aj kauti? Lai cik tas btu skumji, ar kautiu es te domju jebkuru vairk vai mazk tuvu sievietes un vriea mijiedarbbu.

TO VAJAG SAPRAST UN ATCERTIES... (VISPRGI INDIVIDULIEM GADJUMIEM)

Vriei saprotiet un iegaumjiet... Gaidt no sievietes, ka via pati kaut ko izlems, ir tuka laika ieana. Sieviete lmumus nepieems, kamr to neizdarsit js. Kad js pieemsit lmumu un tas bs pareizs, via sacs, ka tas ir vias lmums (iespjams, via tika domjusi par tdu lmumu); ja js kdsities, via teiks, ka js esat vaings (varbt kd brd via patiem domja, ka ds lmums nav pareizs). Lai tas viss js nesatrauc un nenoskao kareivgi. Atcerieties, ka sieviete tas ir cilvks, kas nevar btiski ietekmt savu likteni. T ka esiet tik labi un izrdiet tvias rpes: pieemiet vias viet tdus lmumus, kas viai btu izdevgi, tau, pirms izlemjat, prliecinieties, ka js labi zint sievietes psiholoiju un pazstat o konkrto sievieti. Sievietes, saprotiet un iegaumjiet...

NOTEIKUMI

Jums gribas, lai lmumus pieemtu vrietis, lai vi ne-mutos nekad un nekur, bet emtu un izlemtu. aj vlm vajag sev atzties. Tau nedrkst neatzt vl vienu faktu: js zint, kdu lmumu gaidt no vriea. Neuzskatiet viu par despotu, vriei patiesb ir jtgas un labsirdgas btnes, tpc vii ar prieku bs gatavi pieemt jums izdevgu lmumu. Tau t notiks viengi tad, ja viiem bs patkami to izdart jsu lab, bet tas pilngi ir atkargs tikai no jums. Atcerieties, ka vrietis pieem savu lmumu pc faktoru kopuma, tpc odien pastrdta muba atsauksies tad, kad jums to nemaz negribsies, varbt pc gadiem desmit. Tad jums liksies, ka vriei ir aunpiemingi. T tas nav - vii tikai visu labi atceras. Ja tomr vlaties ldz galam bt radiklas feministes, tad tik tiem atstjiet vrieus 61

Atcerieties: ja sieviete ir sadusmota, vispr mier, nevajag ne sevi, ne vius visticamk, via ir apjukusi, tpc dramatizt. Tas vismaz bs godgi. nomierint o uztraukumu var tikai vien veid pieemot lmumu. Strdties ar vrieti nav nekdas jgas. Kad vrietis strdas, vi patiesb sprie tau Strdties ar sievieti nav nekdas nozmes. pati strda atmosfra liek viam domt Viai diskutana vispr liekas bezjdzga vienpusji - aizstvt savu skotnjo nodarboans (pieemama viengi k viedokli, un viss! Td gadjum skotnj izklaide). Ja rodas iemesls strdam ar ideja netiek attstta, lai gan, iespjams, tas ir sievieti, tas nozm, ka via jau ir kaut ko oti vajadzgs. Tomr, ja vriea izlmusi. Ja minsit apstrdt, tad visus spriedeljumus neiedzen stri, tad tie, jsu "pret" via attiecins nevis uz prstaigjui visu teritoriju, apstjas tur, kur apsprieamo problmu, bet uz sevi. vajag. Protams, jsu sarunbiedre uztrauksies vai sadusmosies, tau ldz konsensusam Jebkur gadjum jums nksies pieemt to nenonksit. Ttad jums nekas cits neatliek viedokli, pie kura pieturas vrietis (vai ari k loti, loti uzmangi uzklaust sievieti, aut vispr aiziet). Tpc ir lietdergi ne tik viai izteikties, noskaidrot, k via izjt to daudz pretoties im viedoklim, cik skatties vai citu situciju. Bet pc tam, emot vr uz prieku, tlk - uz to, kdas perspektvas visu o informciju, pieemt prdomtu un iespjas tas paver (pat ja dau no tm is lmumu. Starp citu, brdinu: atbildba par viedoklis izsldz). pieemto lmumu jebkur gadjum bs Bet, ja vrietis juts, ka domjat konstruktvi, juzemas jums. ticiet, vi pieems jsu viedokli pat bez argumentiem.

CETURT

NODAA KPC

INSTINKTA NOSLPUMS (JEB

"VAJAG

SARGT VRIEUS")

Pdj laik biei nkas dzirdt sievieu labas: "Kur tad ir tie jsu izslavtie "stie vriei"?'' Atzos kad man uzdod o retorisko jautjumu, es nez kpc apmulstu un sku drudaini lkoties apkrt. Parasti s "lkoans" rezultti ir bdgi. Pacelt rdtjpirkstu ar izsaucienu: "Re, kur vi ir! Skatieties, turp aizgja!" - kaut k nekad neizdodas. J, vrietis kst skks, t nu tas ir, emancipcijas rieksts viam izrdjies neprkoams. Tau ataujiet jautt: kuram tad bija jsarg vriei, ja jau vii, tie "stie", ir tik oti vajadzgi, ja jau tik oti ir "uz izeranu"? Man iet, ka, izemot sievietes, to nebija kam dart, tau sievietes ska nodarboties ar to, ar ko nodarbojs: vias cents kt par vrieiem, un nu izncis, ka vrietim, lai btu par vrieti, vajag bt divkrt vrigam, nek nepiecieams vienam normlam "stam" vrietim. Tau daba ir devusi to, ko devusi, un pagaidm man nav izdevies redzt divus vrieus vien ermen... Tad nu tiksim skaidrb, vai vrieus vajag sargt, un, ja vajag, tad k. Tau varbt vispr vajag sargt nevis vrieus, bet gan sievietes?... Vriea laime saucas - "Es gribu". Sievietes laime saucas - "Vi grib". Fridrihs Ne 62

DZVNIEKU

PASAUL

Dzvnieki ir nevaingas btnes, "saprta spls" nav redzti iesaistmies un tpc ir psihiski veseli. Ttad, izptot dzvnieku uzvedbu, ms varam uzzint, kas ir "tra seksualitte", tas ir, bez apzias piemaisjuma, kura ar msu - cilvku - seksualitti ir pastvg konflikt. Ca starp msu seksualitti un msu apzinu kop Zigmunda Freida laikiem kuvusi par visprjas apsprieanas objektu, un verdikts alla ir viens: neiroze - un sveiki! Ja ms te ststtu par visiem ptjumiem, kas veikti dzvnieku seksualittes izzinan, tad nepietiktu pat ar simtiem sjumu. Aina patiem izskattos krsaina! Tau, emot vr to, ka iespiedloku skaits ir ierobeots, ar smagu sirdi esmu spiests savu ststu saaurint tikai ldz daiem etologu kungu (zintnieku, kas pta dzvnieku uzvedbu) novrojumiem, kuri msu izklsta kontekst ir visnozmgkie. Vien no savm grmatim ("K tikt va no satraukuma") es jau rakstju par izcilo etologu Nobela prmijas lauretu Konrdu Lorenu. Tagad piencis laiks paststt par ptjumiem, kurus veikusi via lielisk skolniece Beatrise lerte, kas ir atkljusi dzvniekiem piemtoo dzimumu savstarpjas pazanas mehnismu. Savu atkljumu via izdarja, izptot cihlidas (ts ir tdas plsgas zivtias, kuras, starp citu rkrtgi iecienjui akvriju fani). s zivis izceas ar to, ka ne pc rj izskata, ne pc uzvedbas patnbm cihlidas mtti nav iespjams atirt no tvia (izsakoties zintnisk valod, tm nepiemt dzimumu dimorfisms). Sievieu dzimumam piemt vjbas. Par tm zobojas. Mui smejas par tm, bet gudrie skaidri redz, Ka tiei ts kalpo par svirm, lai virztu vrieti un izmantotu viu saviem mriem. Vrieti viegli pazt, sieviete neatklj savu noslpumu, kaut ari sveus noslpumus (sava runguma d) via sarg vji. Imanuels Kants Noskaidrojs, ka m zivm atkarb no dzimuma atiras triju galveno instinktu - agresijas (uzbrukuma), baiu (bganas) un seksualittes - savienojamba. Tviiem nekdi nav savienojama baiu reakcija ar seksualitti. Tpc, ja tvi kaut mazliet baids no savas partneres, via seksualitte pilnb tiek apspiesta. Bet mttm instinktu kombinjums ir cits: tm agresivitte nekdi nav savienojama ar seksualitti. T ka, ja tvi nespj ar savu kaislgo uzstjbu nomkt mttes agresivitti, tad via glui vienkri nespj seksuli reat uz to. Citiem vrdiem sakot, tviu seksualittei ir izteikti agresvs raksturs, bet mttes, tiei pretji, agresv noskaojum nespj izjust seksulu tieksmi, tau, ja tviam izdodas mtti nobiedt, tad "mlas nakts" abiem ir garantta. sk sakot, Beatrise lerte iemcjs noteikt cihlidu dzimumu pc t, ar kdm jtm sakrt ts vai citas zivtias seksualitte: ja ar agresivitti, tad tas ir tvi, bet, ja ar bailm, -ttad t ir mtte. K tas izskats... Lk, jums akvrij ir divas cihlidas. Viena no tm rio pa akvriju un pastvgi uzbrk otrai, otra neatbild uz iem uzbrukumiem, papeld mal, nodarbojas ar savm lietm. Tomr saniknots cihlidas spiediens nemitjas, via no jauna uzbrk savai ciltsmsai. Ldz im nav skaidrs, who is who" aj akvrij. Bet, re, zivtia, kurai uzbrk, sasparojas, paskats apkrt un, acumirkl prvrtusies par "slepkavoanas manu", metas virs miera trauctjai. Provokatore, kas visu laiku piesjs rmajai un miermlgajai cihlidai, ieraudzjusi tdu partneres reakciju, zibengi maina savu kareivgo taktiku un laias laps. Skas pakadzans, tau jau pirms atelpas brd msu bgle visos iespjamos veidos cenas demonstrt savu gatavbu kopoties! Bet ko dara otra cihlida? Via o gatavbu realiz! Tad, redz, k! Msu provokators un bglis izrdjs mtte, tiei via visu laiku piekasjs tviam, ldz tas beidzot zaudja savaldanos un mets viai virs, un sadunkja. Ldz nvei prbiedt mtte uzreiz 63

bija gatava proties, uz ko viai tagad bija lielas izredzes, jo provokciju sadusmotais tvi nu pavisam droi varja viu apveltt ar savu uzbudinjumu. Ak dievs, cik pazstama ir aina! Pietiek ieiet skolas jaunkajs klass vai ar liela uzmuma jaukt darba kolektv - un ms tlt ieraudzsim cihlidas, kas mekl ildu ar citm cihlidm, itin k provoctu ts uz... (augstais Dievs!) seksulm darbbm! J, acmredzot ir kaut kas tds ajs rupjajs btns... Tau ts vl nav notikuma beigas. Tpat k msu sabiedrb, ar cihlidu bar tvi no tvia atiras. Visus tvius var sadusmot, bet nepavisam ne katrs no viiem spj pardt pietiekami daudz vri spka, citiem vrdiem sakot, ne katrs vriais spks mdz bt stiprks par sievio spku. Tad, lk, ja aina skas t k nupat apraksttaj piemr, ja cihlidas mttei tomr izdodas sadusmot tviu, tas metas dzties paka, bet izrds vj dzinjs. Cihlidas mtte dodas pret", bet tas baids... Viss, pagalam ir! Tagad nelaimg dma cihlida glui vienkri nav spjga bt par "sievieti", vias seksualitte moment zd, un kop bra via ir nelg Harpija, nvjo Gorgona, atriebg Lilita! No tda neveiksmga tvia paliek pri tikai ragi un nagi. Jo cihlidas tau ir plsgas zivis... Tu ej pie sievietes? Paem ldzi pletni! Fridrihs Ne Un atkal var iesaukties: svts debesis, cik tas viss ir pazstams! Bailes nekad neuzbudina vrieti, viu uzbudina risks - is apstkiem mestais izaicinjums. Galarezultt vriea seksualitte - tas ir spks, uzbrukums un ca. Ar sievietm ir citdi, eit tiei sirdi stindzinoas bailes, neaizsargtba pret tev uzbrkoo neatvairmo spku - lk, kas ir seksul uzbudinjuma patiesais katalizators. Tomr btu liela kda to saprast burtiski! Paldies Dievam, ms vairs nedzvojam akmens laikmet, un vrieiem un sievietm ir ne tikai dzimums, bet ar personba. N, |nevis rupj un agresvs varmka uzbudina msdienu sievieti, bet gan noslpumains, neizprotams un tpc romantisks (sievietes uztver) vrietis, kur spj sact "j!", pauot savu labvlbu, un "n!", rdot savu stingrbu. Gan viens, gan otrs liecina par "pau" vrigu "stju", kas ir tik tkama jutgajai sievietes sirdij.

Zintnisks fakts un liel literatra:, Varmcbas ir dadas!"

Ms esam pieradui domt, ka vri skotne -t ir aktivitte, bet sievi, tiei pretji, - nebeidzama pasivitte. s banalittes izcelsme izskaidrojama ar vrieu un sievieu seksulo prdzvojumu specifiku. Vriei sapo iegt sievieti, pardot spku un agresivitti, bet sievietes savukrt uztver vriea fizisk spka, kaislgas agresivittes izpausmi k augstks baudas avotu. Viena no visslavenkajm sievietm psihoterapeitm Karena Horneja ikkatras sievietes visslptko vlanos formul t: "Viam ms ir jiegst ar varu, paliekot maigam." (Zmgi, ka frze pieder sievietei,
kas iestjs Freiburgas universitt 1906. gad un tdjdi kuva Vcij par pirmo sievieti, kas bija ieguvusi tiesbas studt medicnu: t ka via, par spti diem izteikumiem, bija neapstrdama ldere sievieu emancipcijas kustb.)

Un tpc sievietes vriea idelu labi raksturo pazstams filmas nosaukums - "Mans piemlgais, maigais zvrs". Turklt aj frz svargs ir katrs vrds, lai formula btu pamatota. aj sakarb ir pat piemrota psihoanaltiska anekdote: "Sieviete redz sapni, ka via gu gult liel ovl istab. Puscaurspdgas durvis, kas izvietotas pa istabas perimetru, ved uz tumu parku, kur brzmo vj. Pki vienas no durvm ar troksni atveras un uz slieka pards milzgs, nepazstams, dievigi skaists un turklt kails vrietis. Uz mirkli vi sastingst un pki strauji dodas uz sapotjas gultas pusi. T 64

ausms iekliedzas: "Ko js gribat dart?" Vrietis nesapraan apstjas: "Nezinu, cient, tas tau ir jsu sapnis..."" Vrietis izjustu patiesu baudu, ja vartu fiziskas vardarbbas ce iegt sievieti, zinot, ka viai vardarbba sagd eksttiskus prdzvojumus. XX gadsimta astodesmitajos gados kd Amerikas augstskol tika veikta eksperimentu srija. Vrieiem, kas piedaljs eksperiment, demonstrja divas agresvi erotiskas filmas, no kurm viena beidzs ar happy end (filmas finl skanja komentrs, ka sieviete piedaljusies uzeman brvprtgi un ir apmierinta ar notikuo), bet otrai tda paa satura filmai bija bdgs iznkums (filmas beigs tika pavstts, ka sieviete izjutusi pretgumu un pazemojumu vardarbg dzimumakta laik). Pc o filmu noskatans eksperimenta dalbniekiem tika dota iespja izrdt savu agresivitti pret sievieti. Noskaidrojs, ka tie eksperimenta dalbnieki, kas bija skatjuies filmu ar laimgm beigm, proti, to, kur sieviete guva baudu no vardarbgs rcbas, pardja daudz lielku agresivitti nek tie, kas bija noskatjuies filmu ar sliktajm beigm. Daudzi mti ar tiem raksturgo dramatismu rda mums o dzimumattiecbu kolziju. T, piemram, Zevs mtos pastvgi pards viam neraksturg veidol (gan k negaisa laik speros zibens, gan k maigs gulbis) un iegst savu iemoto - upuri, kuru parasti prsteidz negaidti. Te milzga, majesttiska vra izskat Zevs ar viltu nozog Tbu valdnieka meitu Eiropu un nogd viu uz Krtas salu, kur via dzemd Zevam trs dlus - Minoju, Radamantiju un Sarpdonu, te savienojas ar Danaju zelta lietus veid, un no t, k zinms, piedzimst Persejs. Saka: vriais un sieviais - gan aktivittes un pasivittes nozm, gan bioloisk, k ar socioloisk nozm. Pirm no im trim nozmm ir visbtiskk un vieng, ko var izmantot psihoanalz. Zigmunds Freids Tau visbrnumainkais ststs aj nozm, protams, ir teiksma par valdnieka meitu Semeli, pie kuras Zevs ierads nakts skaista jauneka izskat. Zeva greizsirdg sieva dieviete Hra atnca pie Semeles, prvrtusies par laipnu vecenti, un deva nelaimgajai padomu prbaudt, vai mkais ir tas, par ko uzdodas. Un, lai gan Zevs viu vairkkrt brdinja, Semele uzstja, lai tas ierastos pie vias td izskat, kd dodas pie savas laults draudzenes. Zevs izpildja o neprtgo lgumu... Debess savilks negaisa mkoi, zeme ietins tums, sacls ausmga vtra, atskanja apdullinoi drdi, visas debesis vien mirkl apmirdzja liesmas... Zevs pardjs Semelei uguns trp ar visu sadedzinoo zizli roks. Sajsmas un baiu premta, Semele nomets via priek ceos un pc bra prvrts pelnu sauji. Taj viet, kur via bija stvjusi, gulja brni, kuru Zevs pama sev ldzi. mazua vrds ir Dionss - pai zint, cik karsts un kaislgs bija is dievs... Kad sepadsmitgadgs zns lasa ainu, kur tiek izvarota romna varone, tas neizraisa vi sautumu, vi sevi neiedomjas nelaimgs viet, bet nevius iejtas pavedintja lom un izbauda saldkaisli. evs Tolstojs Kaisles pilnu sievietes fantziju mums rda ari pazstam franu rakstniece iljeta Benzon sav romn "Mariannas odiseja". Notikums risins nakt. Marianna sajt neprvaramu tieksmi slepus izpeldties jr, tau peldoties via pamana deni sev tuvojamies tumu siluetu. Tlk citju tekstu, kur esmu kursv izclis paas nozmgks vietas: "Marianna pagriezs uz krasta pusi, tau noslpumainais peldtjs nepieldzami tuvojs - tri un prliecinti. Ja via turpintu peldt taj pa virzien k agrk, vi to panktu pc daiem mirkiem. Vi acm redzami cents aizrsot tai ceu. Vias reakcija bija negaidta. Via itliski iesaucs: - Kas js esat?... Vcieties prom! Tau aizrijusies vairk nespja izdvest ne vrda. Tomr nepazstamais neapstjs. Klusdams vi turpinja peldt viai klt. Tad, galgi zaudjusi galvu, via pagriezs uz mazu saliu lca vid cerdama trk sataustt dibenu un izglbties no pakadzans. 65

Bija tik oti bail, ka via pat necents apjgt, kas tas vartu bt. Kds grieu zvejnieks, kur, nesapratis vias rcbu, nodomja, ka viai draud briesmas?... Tomr n. Kad via atcerjs, k vi peldja klusm, cenoties neradt troksni, saprata, ka vi tiei grib notvert viu. [..] Ja vrietis tiei jaut dmai, vai via nevlas ar to pavadt nakti, tad is vrietis, viasprt, ir slikti audzints. Bet, ja tas atausies skaidri noprotamus pieskrienus un izdvesis: "Js padart mani traku!", turklt sks izturties pret viu vl nekautrgk, tad tas viai bs - "Burvgs!" Gijs Bretons Pki via sev priek ievroja auru sauszemes pleti - to pau nelielo klinaino saliu. Sakopojusi pdjos spkus, Marianna piespieda sevi peldt tlk, tau cilvks bija jau glui blakus: liela melna na. Bailes viai aizaudza rkli, un tiei taj brd, kad via ska slkt, stipras rokas viu satvra. Pc kda bra Marianna atjdzs tiktl, ka saprata: via gu smilts, pilng tums, un vrietis tur viu savs skavs. Ar visu ermeni Marianna sajuta via du, otras btnes du, gludu un rgtu. Zem ts kustjs spcgi, vingri muskui. Via neko neredzja, tikai necaurskatmu nu virs savas sejas un, kad instinktvi pataustjs visapkrt ar rokm, tad ap sevi un virs sevis samanja akmeus... Nebija aubu, ka nepazstamais bija atnesis viu uz auru un zemu grotu. Baiu premta, ka ir paslpta aj akmens mais, via gandrz iekliedzs. Tau karstas un stipras lpas norija vias kliedzienu. Via minja atbrvoties, tau apskviens kuva vl spcgks, neaujot viai pakustties, un nepazstamais turpinja glstt savu laupjumu. Bdams dros par savu spku, vi nesteidzs. Via kustbas bija maigas, bet oti prliecintas. Marianna saprata, ka vi cenas modint pretmlestbas alkas. Via sakoda zobus, saspringa, tau sveiniekam, pc visa sprieot, bija labas zinanas un pieredze, k apieties ar sievietm. Sadisms un mazohisms perversitu vid ieem pau vietu, jo aktivittes un pasivittes pretstats, uz ko tie balsts, pieder pie pam visprgkajm seksuls dzves raksturgajm iezmm. Zigmunds Freids Bailes jau sen bija pagaisuas. Viss Mariannas ermenis trcja, un silti alku vii pamazm pr-pludinja viu. Skpsts bija ilgs, un pc glsta Marianna padevs... Cik dvaini bija skpstt nu... Pamazm via ska just milzg, varen ermea svaru, ermea, kas bija prpilns dzvbas un spka. Tau viai aizvien vairk liks, ka via atdodas kaut kdam rgam. Ststa, agrk burves esot kuvuas par stana iemotajm, un droi vien vias prdzvoja dus mirkus. [..] Ar aizvrtm acm, pilnb pirmatnju jtu var, Marianna tagad kunkstja no via glstiem. Baudas vilnis pacls pr viu, pralcot visu btni... Pki it k saules stars apmirdzja viu taj mirkl, kad vias mkais beidzot atdevs tik ilgi aizturtajai vlmei. Abiem izlauzs viends laimes kliedziens... Tas bija viss, ko Marianna izdzirdja. Viengi vias sirds pukstja... Pc mirka vi piecls un pazuda. Tikai oi ieirkstjs tur, kur vi prskrja pri. Via atspieds uz elkoa un paguva pamant gara auguma stvu, kas skrja uz jru. Pc tam - aksts, un vairk nek... [..] Nkamaj dien, kad kuis atstja Korfu salu, Marianna vroja, k tls mjias un vecais vencieu cietoksnis izzuda zeltainaj migl, un nespja nedomt par to, kur slps aiz s miglas, klinu un zaumu sablvjum; kur droi vien reiz atnks iemest savu tklu mazaj lct, kur kdai sveiniecei vi vienbrd bija kuvis par paa Dieva iemiesojumu..." 66

Protams, tas bija nevis kaut kds vienkrs zvejnieks, bet gan visstkais firsts, kur vlk ks par vias vru un vias brna tvu, un t bs pati labk kulmincija ai vissaldkairkajai sievietes fantzijai par seksulo varmku. Runa, protams, ir nevis par varmku vrda tie nozm, bet gan par "stu vrieti zvru, mednieku, kas glsta savu medjumu , un dievu". Sieviete spj izjust ne ar ko nesaldzinmu prieku, ka pieder stam vrietim". Viena no Sillera lugas Mla un viltus" varonm izsaks di: "Ms, sievietes, varam izvlties tikai starp kundzbu un verdzbu, tau cik gan niecga ir augst varas svtlaime, ja mums tiek liegta augstk bauda bt par t vriea verdzeni, kuru ms mlam." Nav grti pamant, ka visos ajos gadjumos runa nav par fizisku varmcbu, - t drzk ir alegorija vai simbols. Bet vis visum tas ir par tdas sievietes prdzvojumiem, kura nokuvusi "sta vriea" kaisles gst. Un, taisnbu sakot, tdu "vrieti sapni" ari gaida jebkura sevi cienoa sieviete. Tau, ja via ciena sevi nepareizi, tad nekad par to neatzsies, bet, ja gaida, tad viengi td, lai justos sta sieviete.

UZMANBU,

SIEVIETE RKO EKSMENU!

ds instinktu savienojums noved pie t, ka tvi var saproties tikai ar zemka ranga partneri, kuru vi spj iebaidt, bet mtte, glui otrdi, - tikai ar augstka ranga partneri, kur spj iebiedt viu. Faktiski mtte var atdoties tviam tikai tad, ja jt via prkumu, via spku. Td gadjum t labprt pakaujas via kaislei. J, dzimumu uzvedbas pamatu izpraanai labku ilustrciju neizdomsi! Izrds, ka rvans, kas rodas starp pretjo dzimumu prstvjiem, nebt nav tuka spku un laika trana, nav untumi un bezjdzb; jo rituls kalpo rkrtgi svargam mrim - nj,. baudt tviu vrtbu. Tikai stiprs, varens, sevi ap. liecinos tvi ir ciengs, lai viam piedertu mtte un tpc mttei jprbauda via spks, via varenba via patstvba. Un via to dara neatkargi no t, kas pati ir: cihlida, sks grauzjs vai Homo Sapieris sugas mtte. Ja tvi neiztur o prbaudjumu, nenoliek eksmenu, tad (atkal neatkargi no t, kas ir msu priek: cihlida, sks grauzjs vai Homo Sapiens sugas tvi) sieviete glui vienkri nespj izjust pret viu pilnvrtgu seksulo tieksmi. Daudzas pasakas un teiksmas vsta par o ritulu. Atcerieties, cik saretiem prbaudjumiem tiek pakauti vriei, pirms dab par sievu iecerto - carameitu, sportisti un skaistuli. Atcerieties, ko prdzvot un cik dadus uzdevumus izpildt ncs mutim Ivanukam ar via Zirdziu Kuprainti, lai ktu par sava guvuma iecerto. Un cik prbaudjumu liktenis bija lmis jaunkajam brlim Ivanam pasak par Carameitu Vardi tikai tpc, ka vi neizturja un, nesagaidjis nolikto laiku, sadedzinja Vasilisas Gudrs vardes du! To, k irgjas Eiropas pasaku princeses par potencilajiem preciniekiem, labk vispr nepiemint! Neizpildmi uzdevumi un neatrisinmas mklas, bet tam, kur netiek gal, - nve! Vj un neprliecinos tvi neuzbudina, tpc vi nevar kt par mttes nkamo pcncju tvu, un via cenas to izncint. Protams, cilvku sabiedrb ldz tam nenonk, toties savstarpjo attiecbu lmen is naids un nicinjums izpauas piln mr. Ja vrietis cenas splt vriea lomu, tas ir, grib "piekt sievietes ermenim", tau vienlaikus nedod savai iecertajai prliecintbas, drobas, aizsargtbas sajtu, ja via neuztver to k sajsmas objektu, tad s sievietes jtas pret o vrieti bs oti nelabvlgas. Sievietes nekad nemdz bt tik stipras k tad, kad vias apbruojas ar vjumu. Ivans Buins

67

Td ikreiz, kad vrietis pretend uz tiesbm saukties par "vrieti", nevis par "draugu", biedru", "labu cilvku", viam jjtas un jbt pilnvrtgam, turgam. Un runa nav par banlu agresivitti vai finansilu labkljbu, k varbt kds ir iedomjies. pilnvrtba, paciea nozm burtiski, lk, ko: sieviete blakus dam vrietim, no vienas puses, jtas pilngi aizsargta (k aiz klinu sienas), bet, no otras puses, via jt, ka blakus ir "cntjs" -izlmgs, stiprs un nesalauams vrietis. Vrietis, kuru saliekusi maing pasaule, - tas jau vairs nav vrietis, tas ir nekatras dzimtes prstvis. Un nav nek aunka, ja sieviete savu partneri raksturo di: "Cilvks, vi, protams, ir labs, bet rglis nu gan nav..."

Dzvnieku psiholoija: "Kpc neesam putni, kpc nelidojam?"

Nkamais apgalvojums droi vien msu sugas prstvjiem bs apkaunojos, tau dieml ms tagad tikai rji atgdinm sava dzimuma patus. Piencis laiks no jauna mcties stu vribu un patiesu sievibu, turklt mcties nksies no msu mazkajiem briem, kas vl jo vairk ir apkaunojums "radbas kronim". Bet ko padarsi... Lk, k Konrds Lorencs apraksta iemljuos pelko zosu - tvia un mttes - attiecbas. o putnu ptanai vi veltjis visu savu mu. Sav vis pasaul pazstamaj grmat "Agresija jeb t saucamais aunums Konrds Lorencs ststa: "Bet pieaudzis tvi par savu mlestbu pazi0 ar fanfarm un timpniem; ir taisni neticami, cik oti rji var izmainties putns, kuram nav ne koa laulbu trpa k asakainajm zivm, kad ts iekvlojus d stvokl, ne specilas apspalvojuma struktras k pvam un daudziem citiem putniem, kas riesta laik demonstr savu lieliskumu. Man ir gadjies, ka burtiski nepazstu labi zinmu zosu tviu, ja vi paspjis "iemlties" laik no vakardienas uz odienu. Muskuu tonuss ir paaugstints, tpc rodas eneriska, spraiga stja, kas izmaina putna pierasto siluetu; katra kustba tiek veikta ar pri plstou spku; pacelans gais, uz kuru cit stvokl btu grti saemties, zostviam, kur ir iemljies, padodas t, it k vi btu nevis zoss, bet kolibri; pavisam niecgus attlumus, kurus katra saprtga zoss noietu kjm, vi nolido, lai skai, ar triumflu kliedzienu nolaistos blakus savai dievintajai. Tds zosu tvi ieskrienas un bremz k pusaudzis uz motocikla un ildu meklan, k ms jau redzjm, ari uzvedas ldzgi. Iemot jaun mtte nekad neuzmcas savam iemotajam, nekad neskraida tam paka; augstkais - via it k nejaui atrodas tajs viets, kur tas biei mdz bt. Vai via ir labvlgi noskaota t bildinjumam, zostvi var nojaust pc vias acu sples; turklt, kad tas veic savus varodarbus, via skats nevis tiei tam virs bet sus. Patiesb via skats gan uz to, tikai nepagrie galvu, lai nenodotu sava skatiena virzienu, bet seko viam ldzi ar acu kaktiu - glui tak to dara cilvku meitas." Cilvki pieraduma pc satiekas un saka mlas vrdus pat tad, kad ikviena viu kustba liecina par to, ka vii vairs neml viens otru. ans de Labrijrs Tau tas ir rakstts jau vairk nek pirms pus gadsimta, bet pie pareizjiem cilvces attstbas tempiem t ir vesela mba. Un "cilvku meitm" tagad varbt vl var ieraudzt kaut ko ldzgu K. Lorena apraksttajai uzvedbai, bet vrieu vairkuma minjumi rkoties kaut vai t k pelkais zostvi no ststa prvras komiskum. Un problma nav t,*ka "zaudtas agrks manieres", bet t, ka ms msdienu cilvki - aizvien vairk zaudjam sava dzimuma izjtu, tau dzimums ir oti svarga sevis daia, kuras kltbtne harmoniskas cilvciskas btnes struktr ir kategoriski nepiecieama. Dzimums tas ir viens no msu pamatiem, t izpausmes msos dod mums spku, ir spilgtu un tik oti vajadzgu prdzvojumu avots, dzimums ir tas, bez k msu cilvcisk btba sakrunkojas k prplsis gaisa balons. 68

Kpc ms neesam putni, kpc nelidojam?!...

VRIEI,

KUR JS ESAT?!

Viss aj msu sabiedrb ir apgriezts ar kjm gais. Nezinu, k to uztvers vriei, tau no sievietm man k psihoterapeitam pastvgi nkas dzirdt: "Kur tad vii ir, tie jsu vriei?" Un patiem msdienu sievietei atrast "stu vrieti" ir gandrz neatrisinms uzdevums. Jo viai vrietis - tas nav tikai cilvks, kas gd par prticbu imen, un seksulais partneris. Msdienu sieviete pati spj sevi nodroint un ar ar seksu gan jau tiks gal. Vrietis sievietes uztver pirmm krtm ir oti specifiska un visai noteikta sajta. Par to, vai viai darana ar vrieti vai "vrieu krtas personu", sieviete sprie pc t, k via jtas aj kompnij. Ja via jtas k sieviete, ja s izjtas ir iespaidgas, valdzinoas, labpatiku izraisoas, tad, neapaubmi, viai blakus ir vrietis, bet ja tikai t... Tau vai s pretenzijas ir pamatotas? Un, ja pamatotas, tad ar ko ir saistta katastrofl "vris skotnes devalvcija"? Lk, ie jautjumi ari lika padomt msdienu zintnei, kas pakasja savu puspliko pakausi un izteica spriedumu: izvirzts pretenzijas ir pamatotas, bet cloi jmekl saska ar ieviesto tradciju "Cherchez la femme". Citiem vrdiem sakot, vriu nav, mekljiet sievieti. Tau tas is nav pat tik daudz sieviet, cik msu kultr un lom, kas taj pieirta sievietei (pieirta, saprotams, ne jau bez tieas vrieu ldzdalbas). Daudzi zni zm mtes ar fallu ne vien tpc, ka nezina sievietes anatomiju, bet ar tpc, ka mtes pret viiem izturas vri veid. Falliska mte tur dlu pakautb, "atspl" uz viu to nolu, kuru izjt savas seksualittes sakarb, un rezultt kastr viu, izturoties pret via ermeni k pret objektu. Aleksandrs Louvens K ms jau noskaidrojm, labs ir tas vrietis, kuram sieviete grib uztict sevi, uzticties, piedert. Ja vi tdas jtas nerodas, tad im vrietim ir graa vrtba. Ttad viam jbt "varonim" un "ieguvjam". Bet kas audzina msu sabiedrb "varous"? Kop agras brnbas zni - s "vrieu sagataves" - atrodas neprtraukt un neatslbsto sievieu uzraudzb. Visa rel vara zna dzv pieder sievietei. Jo kur tad ir "pie varas esoais"? - Tas, no kura tu esi atkargs, kur pieem tav dzv lmumus. Konkrta cilvka dzv vara pieder ne jau abstraktam likumam un valsts konstitcijai, ne ari prezidentam un valdbai. Rel vara pieder veckiem, kuriem brni pakaujas (bet ja ms visi esam savu vecku brni), audzintjiem brnudrzos, skolotjiem skols un augstskols, rstiem (ar viu briesmgajm adatm un citm procedrm, k ar ar atbrvoanu no fizkultras un armijas), tpat policistiem. Kas tad notiek msu sabiedrb? Bet notiek, lk, kas: visus amatus, kuri (lai gan zemu atalgoti) ir reli varas institti, ieem sievietes. Brnus (un ttad ari znus) audzina mammas un audzintjas (visas sievieu dzimuma, k skaidri zinms); vius mca skolotji, bet skolas un augstskolas par 99 procentiem nokomplekttas ar sievieu dzimumu ("briesmgs uenes"), ar rst vius sievietes; visbeidzot, ja nu vii nokst policijas uzmanbas lok, tad vius nodod ne jau kaut k nebt, bet atkal sievietes, tiesa, kapteines vai majores, uzraudzb. Vism vim zns ir spiests pakauties, ne ar vienu no nule mintajm personm nepablosies; ko vias teiks, tas ari bs jdara, bet ja nepaklaussi... Par to labk vispr nedomt. J, viss profesijs, kur cilvkam juzemas atbildba par konkrta cilvka nkotni - par via audzinanu, mcanu un izgltbu, neierobeoti valda sieviete. eit juzemas nevis abstrakta, bet sta atbildba, t ka mums no "varas struktrm" vriei preval viengi valsts autoinspekcij, tau ar tur izvlas nevis uzemties atbildbu, bet emt skaidr naud. 69

Vrietis ar sievigu raksturu ir visindgk paskvila par cilvku. Visarions Belinskis Mte (tante, vecmmia, veck msa), pirmsskolas iestdes audzintja, rste poliklnik, skolotja skol, augstskolas pasniedzja vai nu pilnb, vai prliecino vairkum tur visur ir sievietes, kuru absolt pakautb atrodas brns. Meitenei tpc nerodas kds dziks iekjs konflikts, bet znam tas ir sts prbaudjums. Nkam vriea nebeidzama, neapzinta, tau pilngi rela pakauana sievietei ir dzia pretruna. Tas, kuram pc dabas vajadztu iegt, valdt, kop mazm dienm ldz pat savas pilngas izveidoans laikam ir pakauts sievietei. Meitene dadi, tau gandrz vienmr slpti pretojas im spiedienam, bet zns, kas tiek audzints k nkamais karavrs, proti, tds, kas var un kam vajag pirmm krtm pakauties, to nedrkst dart, viam nav tiesbu pretoties savam "komandierim''. Turklt viam tiek iedvests, ka pretoties sievietei ir vriea neciengi. T nkamo vrieu vriba tiek aizcirsta jau sakn.

Psiholoisks paradokss: "Kas par to, ka viai nav taisnba, via tau ir meitene!"
Kad es dzirdu runjam par sievietes tiesbu ierobeoanu, esmu nesapraan. Visi ie "ierobeojumi" sakojas tiei vlm dot sievietei priekrocbas. Kop paas agrnas brnbas znus, pretstat meitenm, pieauguie uzskata par "gatavo sodbu", kura turklt alla itin k nolemta sodanai. Starp obrd dzvojoiem vrieiem - par to var neaubties nebs tda, kas savas zaknbbas laik nebtu dzirdjis no pieauguajiem o paradokslo frzi: "Kas par to, ka viai nav taisnba, via tau ir meitene!" (Vai cita modifikcija:".. .Tu tau esi zns!") is teikums parasti skan no sievietes (mtes, audzintjas) mutes un ir paradoksls viss iespjams nozms: pirmkrt, tiek apgalvots, ka sievietei (meitenei) esot tiesbas bt "muei" vai "gargi atpalikuai", tda kaut kd nozm esot vias patnba vai paba (specili feministm: to saka nevis vriei, bet sievietes); otrkrt, vajagot piekpties un piebalsot sievietei tiei tpc, ka via ir tda "mue", "gargi atpalikusi", (t ka, ja zns pakausies ai prasbai, vi rads meitenei pozitvu uzmundrinjumu ar turpmk sekot ai mubai); trekrt, un tas jau ir pats paradokslkais znam liek padoties, kapitult, pazust (un vl diezin ko), "tpc, ka vi ir zns", ttad acmredzot tiek pieauts, ka vi ir gudrks un stiprks, tomr, ja td situcij zns padodas, tad viam pat Nobela miera prmija btu prk maza balva; visbeidzot da argumentcija - tev jzaud tiei tpc, ka tu esi stiprs, - padara spku par neizdevgu pabu un te jau iedarbojas negatvs pamudinjums; ceturtkrt, nezinu, vai tas maz jpaskaidro pati frze ir spiediens un nomkana, kas, no vienas puses, pazemo, no otras puses, mca bt apspiestam un nomktam, bet tas nav grti saprast - nekdi nesaskan ar vribu. Brnbas paradze nav nekas vairk k ilzija, ar kuru patk sevi mierint pieauguajiem. Brnam aj paradz mt bstamu briesmou bars. Viens no tiem -negatv pieredze saskarsm ar pretjo dzimumu. Karena Horneja

70

Nedomju, ka ir jga paskaidrot du vecku apgalvojumu pareizbu. Znam patiem ir jiemcs savaldt savu spku un sniegt atbalstu tiem, kam tas nepiecieams, un tikai td veid vi ar vars pretendt uz sta vriea lomu. Tau jem vr, ka zns - tas nepavisam nav tik nobriedusi personba, lai sptu saprast os visum saretos domu gjienus, kas ir skaidri pieauguajiem. Un te tiek apspriests nevis pats nodoms, kas stenb ir pareizs, bet forma, kd tas tiek pasniegts. Zns, tpat k jebkur brns, dzvo eit un tagad, tpc viam nav saprotami abstraktie priekstati par "labo" un "auno", to skait ar par "stu vribu". T ka galu gal is labais nodoms bru ceu zinmaj virzien... Nekas, izemot pazemojumu un pasvu agresivitti zn aj gadjum nerodas un nevar rasties. Vl jo vairk tad, ja emam vr visus apstkus... Cieniet un sargjiet sievietes, nsjiet vias uz rokm, bet uz galvas vias paas uzsdsies! A. Abu-Bakars Ir labi zinms, ka meitenes nobriest trk nek zni. Vias parasti apsteidz savus pretj dzimuma vienaudus gan auguma, gan fizisk spka, gan intelektuls attstbas zi. Tau znam tiek paziots, ka vi ir "stiprs", ka viam "jpiekpjas meitenei", ka nedrkst atbildt uz vias uzbrukumiem u.tml. Protams, znam ne visai gribas tict, ka meitenes ir "vjas", pai tad, ja guvis no "vjajm" meitenm kodienus, skrambas un zilumus. Bet neko nepadarsi - piederba pie vrieu dzimuma acmredzot prasa upurus. vai t zn veidojas noteikts dubultstandarts: vi ir spiests, savaldot savu viegli aizskaramo vriea patmlbu, faktiski pakauties (vai zaudt) vienaudzm, tomr viam ar japliecina sevi k "varoni" ("uzvartju", "cntju", "spka avotu"), un to d situcij nevar uztvert citdi k viengi par profanciju. Es sliecos domt, ka paaugstint uzmanba, Kas tiek pievrsta znu socializcijai, ir viena no visprj dzimumu diferencicijas likuma izpausmm, kuru ievrojamais ameriku seksologs D. Man nosaucis par "dama jeb maskulns papildinmbas principu". Tas nozm, ka daba pirmm krtm rpjas par mttes radanu, tvia izveidoana prasa no ts papildu ples, t ka ikvien dzimumu diferencicijas posm vriea tipa attstbai nepiecieams kaut ko "pievienot klt*. Igors Kons Stvokli vl sare ari tas, ka meitenes, kas vairk pievras lasanai un stundu gatavoanai, nevis ielas splm, apsteidz znus ar izgltbas jom. Tpc meitenes skolnieces regulri, ar apskauamu pastvbu tiek mintas par paraugu zniem skolniekiem. Un atkal iznk dubultstandarts: zniem ststa, ka viu pienkums ir piekpties meitenm jo vii, redz, esot "gudrki", tomr skolotji pastvgi norda zniem, ka meitenes ir sekmgkas mcbs. Turklt meiteu uzvedba skol pilngi saprotamu iemeslu d skolotjiem iet "atdarinanas ciengs paraugs". Kamr zni tiem rada pastvgas galvasspes. Meitenes atkal tiek izvirztas priekpln, bet zniem, iem miera trauctjiem, no jauna tiek pieirta izstumto vai kaut kdu "nepilnvrtgu meiteu" loma. Labvlbu un uzslavu no skolotju puses spj izpelnties tikai tds zns, kas savas uzvedbas repertur izmanto tradicionlos meiteu izturans modeus. Tdjdi znu tradicionli vrig uzvedba ar ts aktivitti, eneriju, nestandartumu ne tikai netiek atbalstta, bet, glui pretji, tiek visdi apspiesta; savukrt tradicionlie meiteu uzvedbas modeli (pasivitte, paklausba, standartums) visnota tiek kultivti. Un atkal veidojas dubultstandarts, kas dados veidos grauj brna - zna pasaules uzskata pamatus. 71

Jatzst, ka ari meitenes nav izdevgk situcij. Tie, kuriem vim vlk bs juzticas un jatdodas, tagad, skolas gados, tiek rdti k "slii", "palaidni "netrei", "divnieku karai", "disciplnas grvji", "stulbei", "slaisti". Piekrtiet, sank apaubms tips, kuram vajadzs uztict savu dzvi. Te gribot negribot jkst par karojou Megeru - nevar tau nodot sevi un savu likteni tda elles izdzimuma roks! Kur sieva valda mjs, tur vrs pa kaimiiem blands. Krievu tautas sakmvrds
PAAS ATDEVA, BET PC TAM ATDEVS...

T nu sank, ka msu "cntjiem" un "varoiem", tiem kam bs jkst par "vriea spka" un "iekjs prliecbas" iemiesojumu, tiem, kam pati daba lmusi bt par "sievietes valdnieku", kop agras brnbas nonk pilng sievietes pakautb. Un vai tikai brnbas?! Jo tlk, jo vairk! Atnk vrietis uz darbu, vadou amatu viam uzreiz neviens nedod, tpc viu vada vidj posma prieknieki, bet tie visi mums ir sievietes. Apprecas vrietis - un sk slpt no savas sievas te "santmus", te "snsous"; un vi to dara ar bailm, k nogrkojies brns. Te vl sievasmte pievienojas, bet pc tam paa brnu skolotji (skolotjas, protams) apstj. Visbeidzot iet vi uz namu prvaldi vai vl kur pc izzias. Kas viam o izziu izdod, pareizk sakot, neizdod? Kas mums ir sekretri un visvisdi referenti? Ko viam - vrietim - nkas lgt, pierunt? Viu - sievieti, kuru sav sird par visiem iem nebeidzamajiem pazemojumiem, "ievainotajai vriea patmlbai" nodartajiem aizvainojumiem vi neieredz un no kuras baids, baids un neieredz. Lk, tdi msu lieliskaj "pagi kulturlaj" sabiedrb tiek audzinti vriei, un tur neko nevar dart. Un ari uz sievietm te neko nevar norakstt vrietis pats tau ir atvljis tai visus os btb vadoos amatus. Un neies jau vi (ar savu "aizskarto vriea patmlbu") strdt skol vai poliklnik, brnudrz un par sekretru referentu, vi pat ar paa brnu vairsies nodarboties - "tas nav vriea darbs". T, lk, ar Vriea nodarbm" visi msu vriei ari tiek pazaudti. Ldzu augstsirdgi piedot, ja kdu esmu aizvainojis pats tau ari, vai zint, esmu vrietis... Lai cik skumji skan ie secinjumi, tie ir nepiecieami - mums jsaprot, kd situcij esam nonkui. Bailes no atbildbas izdzinuas visus vrieus no vietm, kur tiem btu st vieta, no audzinanas telpm, no mcbu klasm, no medicnas iestdm. Un t nemanot, negaidti it k nevilus, visa viu vriba ir pagaisusi. Bet zniem, ja kdam tagad ari vajag ldzinties, tad tikai savm mtm, iemotajm skolotjm un gdgajm dakterm, tas ir, sievietm. Mums visiem - gan vrieiem, gan sievietm - jsaprot un jatzst patiesb briesmg pau nepilnvrtba. Citdi, ja das izpratnes nebs, ja ms o faktu neatzsim, vriei nekad neatbrvosies no savm bailm pret sievietm, bet sievietes nekad nebs laimgas, tpc, ka bailgs vrietis sieviet nevar izraist nekdas citas jtas k tikai naidu. Bet k lai via dzvo ar o savu naidu, k lai dzvo ar savu sievibu, kurai nav kur pieslieties? s tradijas apzinans - bet t ir tradija un es to saku bez jebkda prspljuma - ir pirmais un obligtais solis, kas mums visiem ir jizdara, pretj gadjum nekdas izejas no strupcea nav un nebs. Attiecbas starp dzimumiem vienmr ir savstarpji papildinoas un kaut kd zi sncensgas. Kamr sievieu vara ir neliela, vriei mazk baids no sievieu seksualittes; sievietes ietekmei pieaugot, viu baas pastiprins. Tas attiecas ar uz msdienu sabiedrbu. Tiei sievieu emancipcija vrieos, kas 72

audzinti tradicionlaj vrieu virsvadbas ("machismo") gar, izraisa neticbu savai virittei un demaskulinizcijas sajtu. Iqors Kons Savstarpjas sapratnes trkumu vrieu un sievieu vid izraisa ne vien tas, ka viiem patiem ir grti saprast vienam otru, bet ar tas, ka vii nevlas saprast viens otru, bet saprast viens otru vii negrib tpc, ka ienst viens otru, un, lk, im msu kopjam netikumam ir pilngi saprotami avoti, cloi un pamatojums. Vriei neieredz sievietes tpc, ka visu laiku ir atraduies viu pakautb un vienmr baidjuies no tm, kaut ar to nav atzinui. Savukrt sievietes neieredz vrieus tpc, ka nejt vios vribu, jo nespj blakus viiem, iebaidtiem un saniknotiem, justies k sievietes.

Zintnisks atkljums: "Falls - t ir sieviete, bet sieviete - tas ir falls!"

Nu ir piencis laiks paststt par vienu no visizcilkajiem atkljumiem dzimumu psiholoijas jom, atkljumu, kas pieder akam Laknam. Noprotu, ka is lakoniskais franu uzvrds nespecilistiem ir tuka skaa, tau ari vairkumam specilistu tas ir tuka skaa. aka Lakna darbi ir sava veida vissaretkais rbuss, katrs teikums tajos skan k sti tuka tarkana, tau ikvien no tiem ir apslpta jga. Par Laknu jpasaka vismaz pris vrdu. Sav laik, vl pirms Otr pasaules kara, vi vadja Francijas psihoanalzes biedrbu, tau via vieng tikans ar Freidu bija ne visai veiksmga. Lakns bija atvedis Freidam vienu no saviem darbiem, ar kuru iepazinies metrs pazioja: "Tas neizraisa zintnisku interesi." Acmredzot jebkur cits cilvks Lakna viet aizcirstu durvis un visu atlikuo mu psihoanalzes pamatlicju (kop ar pau psihoanalzi) aplietu ar dubiem, k, starp citu, ar rkojs faktiski visi Zigmunda Freida skolnieki un ldzgaitnieki (Karls Jungs, Alfrds Adlers, Oto Ranks, andors Ferenci, Vilhelms Raihs un daudzi citi). Tau Lakns bija patiess dzimumu psiholoijas nijs. Un tpc, zindams, ka sievietei vienmr ir taisnba, vi izvljs nevis vrieu kara taktiku, bet izmantoja sievietm raksturgos pamienus. Vi neska strdties ar Freidu, vl vairk - visu savu atlikuo mu vi nodarbojs, vartu likties, ar pau vienkrko un elementrko lietu - interpretja psihoanalzes pamatlicja darbus. ma vienu Freida darbu un to izanalizja, pc tam ma otru un atkal izanalizja. Ap viu pulcjs daudzi zintnieki, kas, elpu aizturjui, klausjs os Freida darbu skaidrojumus un brnjs: "Mais Dievs! Tad, redz, ko, izrds, Freids ar to ir domjis!" Nezinu, vai vajag precizt... Freids nebija domjis neko no t, ko viam neatlaidgi un nemanmi piedvja Lakns. Pats psihoanalzes pamatlicjs tolaik jau bija miris un tpc nekdi nevarja iebilst Laknam. Bet Lakns pa to laiku, piesedzoties ar Freida autoritti un darbodamies via Freida lauk, ar vcisku pedantismu ma un glui vienkri sagrva psihoanalzi. Rupji izsakoties, vi to prmeloja, tau izdarja to tik smalki un tik virtuozi, ka neviens pat nepamanja! Freids bija izncints vrda burtisk nozm, turklt visas labticgs un neko no t nemanos publikas acu priek! Kad beidzot publika atjdzs, bija jau par vlu - Lakna interprett psihoanalze bija aizgjusi Dieva mier. Psihoanalzes viet pasaule iepazins ar pavisam citu teoriju, kuras autors bija nevis Zigmunds Freids, bet gan ans Lakns. T franczis bija atriebies par saemto pauku visizsmalcintkaj no iespjamiem veidiem. Kad liel mistifikcija atkljs, Laknu vien dien padzina no vism psihoanaltiu asocicijm un biedrbm, kur vi visu laiku bija absolta autoritte. Tau, lai k sauta un ko darja via koli, vii ar pai jau skatjs uz psihoanalzi nevis Freida, bet Lakna acm. 73

Tau atstsim mier vsturi un priesim pie mint atkljuma. Lakns pievrsa savu uzmanbu impotences fenomenam. Vriea dzimumloceklis zinm mr atgdina roku vai kju - t ir tda pati "ekstremitte". Tomr atirba izpauas orgna "darb": roku un kju ms varam pacelt un nolaist pc pau vlans, bet ar peni viss nav tik vienkri - tas vai nu paceas, vai neceas, vai nu dara, vai nedara. T panieks o procesu var ietekmt oti nosacti. Vriea dzimumloceklis kaut kd zi dzvo pats savu, pilngi patstvgu, no vriea neatkargu dzvi - k tds mazti, atkargs, tau oti ietiepgs cilvci. Ja o analoiju turpinm, tad iznk visai dvaina un paradoksla lieta: vrietim ir tas, kas, no vienas puses, viam ir pilngi saprotams, "ldz mielm savjais", bet, no otras puses, mistera X uzvedba ir noslpums aiz septim atslgm. Vrietis nekad nevar garantt, ka via dzimumloceklis uzvedsies t, k vi tam liks. Gads, ka vrietis izjt spcgu seksulo vlmi (vismaz viam t liekas), tau via loceklis paliek pilngi pasvs un vienaldzgs pret notiekoo. Un nekdi lgumi, nekda diedelana nespj to pielabint (ne jau velti izreklamtajai "Viagrai" ir tik rprtgs pieprasjums!). Cits situcijs, kad vrietis, k viam iet, neizjt ("nevar just", "nedrkst just") seksulo tieksmi, via loceklis nez kd lepni izslienas un uzstjgi pieprasa atrast tam pielietojumu. Simboliski - bet, k domja Lakns, faktiski visa msu dzve rit "simbolisk" (virtul) msu psihes telp - vriea dzimumloceklis (penis, falls), "vri vrtba", izrds, nav nekas cits k "sieviais patnis": t uzvedbas loika ir nesaprotama, un ietekmt o loiku vrietim nav nekdu iespju! Savukrt pau sievieti vrietis uztver k savu failu: pirmkrt, tpc ka via ir tiei tda pati mkla k via dzimumloceklis; un, otrkrt, tpc ka tiei via nosaka, vai im vrietim erekcija bs vai ar viam ts nebs (skaidrs, ka via to dara nevis pati, bet gan ar msu jau pieminto nosacjuma refleksu paldzbu). Erekcija ir funkcionla, to nevar noviltot vai iztlot, to nevar prvaldt k paumu. rihs Fromms Citiem vrdiem sakot, vriea dzimumloceklim, loiski sprieot, btu viam jpakaujas - t tau ir via sastvdaa; bet, no otras puses, via sastvdaa jebkur mirkl var viam pasact: "Viss, draudzi, vari bt brvs!" Loceklis ir tas, kas vrietim spj pateikt kategorisku "n!", un vrietis tur neko nevar dart, viam ar to jsamierins. Otra tda btne uz plantas ir sieviete - via spj pamodint vriet tieksmi un var ari pateikt "n!", ko vi bs spiests pieemt, jo ar varu, k zinms, m nebsi. Tdjdi k vriea dzimumloceklis, t sieviete - tie vrietim ir gan mg mkla, gan t vara, kuru vi nevar neklaust, tie ir pavlnieka pavlnieki. Tdjdi, ja neskatm o jautjumu materilistisk griezum, k to mums ieteiktu biedrs Markss, bet no psiholoisk viedoka, k to piedv izdart Lakns, tad izrds, ka vriea panisks zemapzi mtos bailes no sievietes nav nekas cits k modifictas vriea tipisks un paranoidls bailes no savas impotences! No savas puses Lakna spriedumiem es gribu un mans pienkums ir pievienot vl kaut ko. Kad pie manis uz pieemanu atnk vrietis, kuram bijuas vai obrd ir problmas ar erekciju, pirmais, ko nekdgi varu pateikt, ir tas, ka viam noteikti ir smags psiholoisks konflikts, kas radies tpc, ka vi nesaprot sievietes (par ko parasti pats nenojau); iemesla d vi paniski baids no sievietes, turklt ar s bailes parasti ir dzii noslptas via zemapzi. Ja vrietim btu izvle kt par visvarenko cilvku pasaul vai iegt vislielko p..., vairkums izvltos otro. No skaudbas par peni cie ne tik daudz sievietes, cik vriei. Atirb no sievietm vii var 74

prdzvot ar par peu daudzveidbu. Dzimumloceki ir ne mazk individuli k viu panieki, un abas s individualittes biei vien nesakrt. Vistens Odens No sievietm reizm nkas dzirdt: "Vi dom viengi ar savu dzimumlocekli! Viam dom nevis galva, bet galvia!" Nu, ko es te varu sact? Manas ms, neprvrtjiet vriea dzimumloceka lomu, jo stenb tiei js esat patiesais sava vriea falls... Ceru, vism ir skaidrs, ka tas ir kompliments?

NVJO

VRIBAS SLIMBA

Znu apgtie pakautbas, atkarbas un pasivittes stereotipi ir oti btiski, tau pat ar tiem dieml nebeidzas "vris skotnes devalvcijas" problma. Ja vaina btu viengi audzinan, tad daba kd brd saceltos un prvartu socilo ierobeojumu "veto". T ka, grozies, k gribi, mums atkal jatgrieas pie vriea orgasma fenomena un attiecgi pie "vriea mlestbas" pardbas. Es jau iepriek pieminju "krievu fizioloijas vecttia" Ivana Seenova viss nozms izcilo izteikumu: "Vrietis mekl sieviet savu baudu." Esmu gatavs likt galvu l, ka labk nav iespjams pateikt! K Seenovs bija noncis ldz tam gandrz pirms pusotra gadsimta, tas ir, vl pirms Freida un visiem prjiem seksualittes "apolotiem", grti apjgt! Ar ko tik neparasts ir is formuljums? I. Seenovs mums norda uz to, "mlot sievieti", vrietis patiesb ml nevis pau o sievieti, bet gan to baudu, ko vi gst attiecbs ar o sievieti. Btb formula izskaidro vrieu uzvedbas daudzveidbu attiecbs ar "vj dzimuma" prstvm. "Sava bauda" Seenova formul - tas ir vriea orgasms vai, preczk sakot, - t seksul fikscija, kas pamudina vriea seksualitti uz to, lai is orgasms stenotos. Pa agrn brnb, kad zns pirmoreiz apzins savu piederbu pie vrieu dzimuma, k ari agr jaunb, kad vi prdzvo dzimumnobrieanas posmu (pazstams "hormonu vtras") un kst par jaunekli, via seksualitte iegst kaut kdu, tau katr noteikt gadjum visai konkrtu saturisko ievirzi. ajos periodos noskaidrojas tie stimuli, kuri vlk seksuli uzbudins pieauguo vrieti. Btb runa ir par to, ka veidojas nosacjuma reflekss, kas izraisa vrietim seksulo uzbudinjumu, k ari pilngi aktiviz via dzimumdziu kopum. Msu lielisk I. Pavlova eksperimentos sunim nosacjuma stimuls bija spuldze (vai zvans), kas provocja dzvniekam "barbas reakciju", bet vrietim par diem stimuliem kst kaut kdi vienota sievietes tla elementi. Tikai ie stimuli vi provoc nevis siekalu izdalanos, bet gan seksulu uzbudinjumu (kuru, starp citu, sievietes biei uztver tiei k "siekaloanos"). Starp citu, vairkos gadjumos o formulu var ari prfrzt, kaut gan btba paliks t pati - vriea mlestbu izraisa nevis pats objekts, bet bauda, kas viam rodas no objekta. Tpc ar pilnm tiesbm var sact, piemram, ari t: "homoseksulists ml vriet savu baudu", "fetiists ml feti savu baudu" u.tml. Kaut kdi tikko manmi sievietes rj veidola skumi (vias smara, balss, manieres), kas nordtajos zna auganas posmos bija nokuvui via uztveres lauk, kdudien un uz visiem laikiem via smadzeu zemgaroz sasldzas ar seksulo uzbudinjumu un kst viam par "erotiskiem stimuliem". Un tpc jebkura du vaibstu un pabu nesja pavisam droi var gaidt sav dzv vriea pardanos, turklt ar degom acm, rkrtgi uzbudintu un ar aptumotu saprtu. Pc tam, kad sieviete ir izprovocjusi o 75

refleksu (un neatkargi no t, vai via to vljusies vai ne), vrietis jau vairs nepieder pats sev - vi pieder savam nosacjuma refleksam, savam seksulajam uzbudinjumam, savai kaislei, kas var gt izpausmi viengi orgasm. Starp citu, daa laba sieviete kdaini iedomjas, ka vrietis aj gadjum pieder viai, tau tie ir lieli maldi. Un to via uzzins, kad "vias verga" seksulajai dominantei pienks iekjs vai rjs beigas. Bet ldz tam laikam ne ai sievietei, ne paam im vrietim attiecgais subjekts (t.i., is pats iemljies vrietis) nepieder - sieviete pr viu nevalda, bet vi pats nav sev noteicjs, vi ir kaut kad sev izveidot seksula rakstura nosacjuma refleksa pilng pakautb. Kd es sku o sarunu tiei tagad? Iedomsimies, ka viss notiek nevis civiliztaj XXI gadsimt, bet kaut kdos aizvsturiskos laikos. K tad tika risinta problma? "Atncu, ieraudzju, uzvarju!" Kaut ar frze izskanja nedaudz vlk nek aizvsturiskaj period, tau aj period t darbojs rkrtgi iespaidgi. Ja tvi, vriet iesldzs atbilstoais nosacjuma reflekss, iekvlojs seksul dominante, vi t ari rkojs - atnca, redzja, uzvarja. Bet kas notiek tagad? Par du rcbu msdienu vrietim garantts ceojums" uz atstatku valsts nostri - ja pareizi atceros, uz gadiem pieciem. Formli eit darbojas "ciea pret sievieti un vias jtm", tau btb tdas uzvedbas clous nosaka milzgas zemapzi mtos bailes. "Atnkt, ieraudzt un uzvart" sievieti, nesaemot vias piekrianu, -tas ir lielais tabu, kuru msdienu sabiedrb prkpj tikai klniski debilii vai neirastnii. Visi prjie, psihiski veselie vrieu dzimuma pilsoi o aizliegumu prkpt nespj, pau psihe iespie vius k spls: no vienas puses, oti gribas, no otras, - ausmgi bail. K d gadjum rkotos jebkur normls zvrs? Vai atceraties paststiu "Kdam mctjam bija suns..."? Suns, zindams, ka mctjs viu nosits par gaas gabalu, briesmgi kro o gau! Nelaimgais kustonis sk asaraini lgt to mctjam, vrtties pie via kjm, piekrist jebkam un pat savu dvseli prdot, turklt par dempinga cenu. Lk, tiei tds ir ari vriea portrets via attiecbs ar sievieti. Gleznas nosaukums - "Vi viu ml, via ne! Esmu pilngi prliecints, ka sieviete pat nenojau, ldz kdai zemoans pakpei spj novest vrieti, pasakot o "n!". Vriea atkarba aj mirkli prsniedz jebkdas robeas! Uzreiz jpiebilst, ka da kaisle via m negads biei, tau ikviens vrietis zina, kas tas ir, tpc ikviens ir juties das atbildes izncints. Ikkatrs vrietis zina, ko nozm pazemojoas bezspcbas sajta, un tiei tpc iemljuies vriei tik biei un tik neganti nst savas izredzts. Mlot sievieti, cilvks ml vi, nopietni runjot, savas baudas; tau, objektivizjot ts, vi uzskata, ka visi via baudas cloi ir aj sieviet, un tdjdi via apzi blakus priekstatam par sevi atrodas vis krum starojos sievietes tls. Viam t jml vairk par sevi, tpc ka savam idelam es nekad nepiedvu ts savas kaislgs izjtas, kas man ir nepatkamas. Motaj sieviet ielikta tikai manas baudas labk puse. Ivans Seenovs Tau atgriezsimies pie msu sarunas skuma. Vrieu dzimumam paredzts socils lomas, vrieu stvoklis sievieu sabiedrb (un de facto ms dzvojam nevis patriarht, bet tiei "sievieu sabiedrb") - tas viss, protams, Homo Sapiens sugas tviam noem jebkdu vribas glanci. Tomr vriei "iet boj" nevis audzinanas proces, bet gan tad, kad vii, atrodoties sava seksul nosacjuma refleksa "iekj pakautb", dzird savas kaisles objektu pasakm "n!". Tiei tradija, kas, domju, ir gadjusies bez izmuma visu vrieu m, protams, nogrims Lt, brce sadzs, sirds nomierinsies, bet... Bet tagad vrietis zina, tagad via zemapzi ir ieperinjusies doma: "Saimniece ir sieviete!"

76

Daba nav pierusi sievietei fizisku spku, ir ierobeojusi vias seksuls iespjas, tpc sieviete ir pilnb apguvusi psiholoisks vardarbbas mkslu, prspjot taj vrieti. Fizisk spka lomas samazinans msdienu pasaul ir proporcionla sekmm, kuras sievietes gst dzimumu kar. Vrieu, kurus aizvainojuas un pazemojuas sievietes-mtes, sievas, meitas, ir daudz vairk nek sievieu, kas cietuas no vrieu fiziskas varmcbas. dolfs Hgenbils-Kreigs Ne jau "mctjs" msu imens dala gau, un mjas suns parasti nevis imenes galvu uzskata par patieso lderi konkrts dzvojams platbas kvadrtmetros, bet gan viu sievieti, kas sadala gau uz virtuves galda. Agrk is suns bija plsjs, kaut ar prata luncint asti, tagad vi kst par paklausgu, drestu uneli, kur varbt ar ir ietiepgs, tau pakaujams un vadms. Tds ir vriea liktenis, savukrt sievietes liktenis - tam atbilstos: via ir nelaimga, jo tas, kuram gribjusi uztict sevi, pilngi nav spjgs kaut vai uz savas "kundzbas" daudzmaz ticamu imitciju. Vrietis noncis starp muru un laktu: no vienas puses, viu mc seksul vajadzba ("mlestbas" situcij, kas saists ar konkrto sievieti); no otras puses, vi (msu "civiliztaj sabiedrb") ir spiests izlgties s sievietes atauju viu iegt. Muga situcija - jo vairk viam gribas, jo vairk jldzas. Tau ldzja loma - t nepavisam nav vriga loma, t ir loma, kas demonstr atkarbu un pakautbu. Tdjdi iznk, ka vriea seksualitte padara viu nevis par vrigu, k vartu sagaidt, bet, glui pretji, par antivrikgu.

Psiholoiska skice: "sts vrietis - tas ir kais!"

Vriei oti brns par to uzmanbu, kdu sieviete spjga veltt savam kaim. Tas, k via par to ststa, ir glui vai dziesma: plst k strauti, alo un dzirkst! Cik daudz kaismes, maiguma, rpju, sajsmas! Iztloties, ka sieviete ar tdu aizgrbtbu runtu par savu vrieti, ir faktiski neiespjami. Tam, kas uzmangi noklauss os jtu izvirdumus, nevius rodas sajta, ka vriei ar saviem talantiem un labajm pabm glui vienkri nav izaugui ldz tdai pilnbas pakpei, bet varbt vispr nav spjgi tai pat tuvoties. Un jsaka: ja kdam tas ienks prt, vi nebs visai tlu no patiesbas. Jo kas tad ir kais (vai sliktkaj gadjum kaene)? Mdz bt bara dzvnieki un tdi, kas dzvo vienatn. Piemram, sui ir bara dzvnieki, bet kai, tiei otrdi, vientunieki - "staig, kur paiem patk". Bara dzvnieku dzvesveidu noteic viiem piemtoais t dvtais hierarhijas instinkts. Hierarhijas instinkts nozm, ka ikviens dzvnieks zina savu vietu bar, proti, apzins, kam bez ierunm jpakaujas, bet kam drkst ari "uzbraukt". Hierarhijas instinkts garant bar mieru, saticbu un labkljbu. Dzvniekiem vientuniekiem tda instinkta nav, tpc visi pastvgi ar visiem kaujas, nevar sadzvot un attiecgi izmitins - no "komunlajiem" uz "atseviiem dzvokiem". Tad, lk, suns ir bara dzvnieks, proti, viam piemt skaidri izteikts hierarhijas instinkts. Dzvodams imen, vi visus imenes locekus uztver k sava bara locekus. Pret vieniem izturas ar pietti (nav grti iedomties, ka tds ir tas cilvks, kur viu baro), bet pret prjiem - vai nu k pret ldzgiem, vai tdiem, kas hierarhijas zi grup atrodas zemk par viu (iem imenes locekiem tas var pat uzriet un pat iekost). Par kaiem ir pavisam cits ststs. Kai ir btnes, kas neviena varu neatzst (starp citu, tiei tpc vius ir grti drest), un dara to, kas paiem ienk prt. sta mlestba atgdina spoku: visi par to run, tau retais to ir redzjis. Fransu de Larofuko 77

Kais ir subjekts, kas izrda maigumu tikai tad, ja uzskata to par vajadzgu. Un cik cli, ar kdu pacieu, cik paapmierinti, ar kdu iekj spka apzinu vi to dara! Kais ir subjekts, kur jebkur brd ir gatavs aiziet pa "kreisi", neprasot nekdu atauju. Un vi tlab nemocsies vainas apzi, nesamulsis un nesatrauksies, vi ir sts panieks, vi dara to, ko uzskata par vajadzgu, bez jebkdiem dieviajiem nodomiem pri viam un tikumiskajiem likumiem vi. Bet pc tam vi atgriezsies... un atgriezsies ar uzvaru, noguris, tau apmierints, atgriezsies un maigi paberzsies gar viu gaidos sievietes vaigu. Kais ir subjekts, kas parda savu raksturu, kas nepiekpjas, vi sagaida pielgoanos, par ko varbt ari izrds pateicbu, tau negribgi, it k izdardams neiedomjamu pakalpojumu. Tpc vi, maitasgabals, ir tik m sievietes sirdij, kura ar visu savu btbu jt vi - aj ka! - "stu vrieti". Kais liek savai saimniecei mocties salds glstu un maiguma gaids. Kais auj viai par sevi rpties un izjust patiku par o procesu k par kdu augstko lastbu. Kais atauj sevi mlt, turklt t, it k pasniegtu kdu pau balvu... Ir sievieu sirdis, kuras mgi tvkst kaut kds skumjs mlas alks un kuras iemesla d nekad un nevienu neml. Ivans Buins Protams, nevienam vrietim msdienu sieviete neataus di uzvesties. Tau neviens vrietis ari nav spjgs bt tik lielisks sav augstprtb, tik maigs sav dienum, tik strgalvgs sav iekj viengabalainb. Vai ir vrts brnties, ka konkurences c par sievietes sajsmu pat visizcilkajam vrietim nav nekdu izredu saldzinjum ar visparastko kai?... Nav vrts. Bez jebkdm plm js atradsit daudzus patiem idelus "laultos prus", kuros via t ir via, bet vi - tas ir kais. Tad, kad da "laulbas savienba" ir izveidojusies, pc vriea glui vienkri vairs nav nekdas vajadzbas. Vai jbrns, ka sumlm, kurm lomai "vrietis mjs" aizvietotju nav (suns o vietu nevar ieemt sava pakautbas stvoka d), laulbas dzve veidojas daudz sakargka nek "kau kluba" pastvgajm un aktvajm dalbniecm?... Starp citu, dam sievietm izdodas ari no sua iztaist vrieti, bet tas notiek viengi tdos liktengos gadjumos, kad ar Homo Sapiens sugas "stajiem vrieiem" ir pilnga bezcerba.

SATURIETIES,

MAN IR HISTRIJA!

Vris skotnes devalvcija neizbgami izraisa ari sievis skotnes vrtbas kritumu. Bdami spiesti splt sev pretdabiskas lomas, ms zaudjam savu btbu. Vrietis, kas pieradints pakauties un vienlaikus notramdts ar risku izrdties "nepietiekami vrigs", - tas jau vairs nav vrietis, t ir "vrieu dzimtes persona". Sieviete, kurai nav nekdu izredu justies k sievietei, tau muga kauna un aplamu aizspriedumu d via nespj "atdot sevi vrietim" t jau vairs nav sieviete, tas ir "nelaimgs cilvks". Un cik simetriskas ir s nelaimes! Tas viss iet it k specili izdarts! Msu kultra sagrauj dzimuma kultru, bet reiz ar to iet boj, iznkst, pazd ari pats dzimums, kuru ar tdu mlestbu un tdm plm radjusi mte daba. Jo mazk vriet ir vriea, jo aktvk, niknk un nesaprtgk viam uzbrk sieviete. Via provoc vrieti, eksamin viu, gaida, ka caur vriea neizlmbas, pasivittes, piekpbas varbt beidzot izlauzsies vribas krams, bruas. Via nemekl konfliktu, k tas vartu likties nezinoiem subjektiem, via mekl vribu, tau viai nav pieejams cits pamiens k vien uzbrukums, kaprze, provokcija. Ar ko via saduras dos gadjumos? Via saduras ar "kulturliem cilvkiem" pierasto piekpbu un samierinanos. Pats vrietis, kas nokuvis d situcij k noplkts gailis, dom burtiski t: "-a... 78

sieviete, ko no vias var gribt?... Prta tak nav... Aptrakusi." Tau izskats vi sirsngs un "saprotos", un sievietei no t kst tik pretgi, ka vai jpakaras. Vriei to visu nesaprot, bet varbt ari nespj saprast. Redzdami, cik nemierga ir sieviete, kura d situcij (kad trkst vriea kltbtnes izjtas) nespj nejust satraukumu, iekju spriedzi un "kosmiskas skumjas", vriei ne tikai neparda savu vribu, bet tiei otrdi, nezias un "piekljbas" motvu vadti dara visu, ko nekd gadjum nedrkst dart. T viet, lai pardtu savu spku, prliecbu, noteiktbu, droumu un izlmbu, vii vai nu apmulst, vai piekpjas un tas d situcij sievieti padara vl gnku, vai vispr aiziet mal, tdjdi galgi iedzdami sievieti izmisum. Proti, t viet, lai pateiktu: "Zai, tu to tlt izbeigsi", vi tai saka: "Zat, bet varbt tu kaut ko gribi?..." Kad sieviete ir ldz galam sieviete, via ir daudz vrtgka nek tad, ja spl vriea lomu. Attstt sieviet vriea pabas, ignorjot paai piemtos, nozm viai kaitt. ans aks Ruso Un sieviete krt histrij - viu burtiski krata drebui, via rausts konvulsijs, via prkliegdams zaud balsi sav sautum, sav bezspcb tikt saklaustai no "trul stulbea". aj mirkl via dom tikai vienu: "Vi tau ir ne cepts, ne vrts! Ak, Dievs, par ko man tds sods! Vai patiem tas ir tik grti emt un vismaz kaut ko izdart!" im "kaut ko izdart" ir abstrakts saturs, patiesb aj mirkl sieviete gaida rezulttu, kas saska ar vribas eksmena noteikumiem var bt tikai viens: viai jsajt, ka ir sieviete, sta sieviete. Nevis kaut kds "guru", kuru klauss ar pavrtu muti, ne "eneralisimuss", kuram pakaujas bez ierunm, galu gal pat ne "personba", kurai ir visas tiesbas, bet tikai sieviete - jauka, bezpaldzga un sargjama. Paas sievietes, kaut ar saprot, kd scies viss is tracis (pat ja ne prta lmen, bet tikai ar iekju nojautu), nespj atklti pateikt par to, ko vias saprot un ko gaida. Jebkura atklta, tiea, formalizta politika ir dzii pretga sievietes dabai, un, pat ja kda konkrta sieviete ari to dartu, cik gan mugi via izskattos! Nu, tikai iedomjieties, ka sieviete, kas novesta ldz rprtam tpc, ka vias vriet notikusi Vris skotnes devalvcija", pazio viam: "Biedri, vai js nevartu saemties un pardt sev vrio skotni? Vai js nevartu pabt par vrieti, kaut vai kdu laiciu? Varbt kdu lmumu pieemsit, kdu stingru vrdu pasacsit, kdu noteiktbu ieviessit?..." Tad vi pa izpaustos vri skotne, bet dzimumu attiecbs divu vrieu nevar bt. Tau reizm vrieiem uznk apskaidrba, vii atceras, ka ir vriei, ka ir "situcijas noteicji". Tikai dieml apskaidrba alla nk nelaik. Sievietes m mdz bt bri, kad via vlas justies k "sta sieviete", tau ir bri, kad via apzins, ka ir "personba", proti, cilvks, kam ir sava galva uz pleciem, savas intereses, savi priekstati par dzvi. Skaidrs, ka ajos gadjumos via grib, lai viu cientu, lai vi ieklaustos, lai vias viedoklis vismaz tiktu "pieemts zinanai". Tau tiei dos bros vrieiem nez kpc ienk prt pardt, ka vii ir "vrii". Un tad ir stais laiks, lai sievietei uznktu vl viena histrija... Tiesa, tagad tai ir cits clonis: oreiz t rodas no "apspieanas", "ierobeoanas", "necieas" izrdanas. Un tiei is Pna ciengais reibinoais spks un via iekres dabiskums dod Kazanovam nedzirdtu, gandrz neuzveicamu varu pr sievietm. Ar pki mostoos kvlojoo asiu instinktu ts sajt vi cilvku - zvru, dedzgu, kaismgu, traucoos tm pret, un ts pakaujas viam, tpc ka vi ir pilnb pa-kvies tm, ts atdodas viam, jo vi viss atdodas tm, tau nevis vienai, bet vim, vism sievietm, via pretstatam, otram polam. Stefans Cveigs 79

Vispr attiecbs starp dzimumiem ir kaut kas liktengs! Bros, kad sieviete grib justies k sieviete, vrietis mina cient viu k personbu" bet tas noved sievieti ldz histriskam prta aptumsumam. Savukrt tad, kad sieviete gribtu, lai vi ciena personbu, vriei, glui otrdi, bravrgi demonstr savu vria dabu", kas d situcij ir pilngi absurdi - mugi, neiedergi un acmredzami banli.

Zintnisks fakts: Histrija - tas ir "dzemdes trakums", bet ne tikai !"

Maniem pacientiem reizm patk dioties ar o vrdu. "Un tad, dakter," vii saka, "man uznk histrija..." Izrunjot du frzi, cilvkiem parasti pat neienk prt, ko tiei vii pateikui. Vrds "histrija" clies no grieu vrda "hystera", kas burtiski nozm "dzemde", bet pau "histriju" biei vien tulko k "dzemdes trakumu". Tam ir samr vienkrs izskaidrojums: senajos laikos tika uzskatts, ka s kaites clonis ir dzemdes slimbas, jo vairk tpc, ka t bija novrojama viengi sievietm. Tagad, raugoties no msdienu zintnes augstumiem, ms saprotam, ka dzemdei ar "histriju" ir visai nosacta saistba, tau ar dzimumu, pareizk sakot, ar sievietes tieksmi pakauties, ar sievietes vlmi atdoties vriea kaislei eit ir vistiekais sakars. Kaut gan, pieaugot vris skotnes devalvcijai, vrieu vid histriu ar katru gadu kst aizvien vairk, drz varsim svint ekvatoru: puse histriu vriei un puse - sievietes, pilnga emancipcijas uzvara! Ar agrkajos laikos sievietm uznca histrijas, un vl kdas! Tau toreizjo un tagadjo histriju iedaba ir oti atirga. Tolaik sievietm piemets histrisks paralzes, vias cieta no iedomta akluma un kurluma, jo prdzvoja iekju seksula rakstura konfliktu. Vias nesaprata un nespja pieemt savu seksualitti, vias nepieva, ka vartu izjust seksulu tieksmi, un tpc, kad is varenais spks lauzs uz ru, viu zemapzia tam pretojs visos iespjamos veidos. Katrs, kas vlas, var iepazties ar du "klnisku gadjumu", izlasot Emla Zol slaveno romnu "Lurda". sum t siets ir ds. Romna galveno varoni sauc Mar - t ir jauna, neparasti kaislga, skaista sieviete, kura cie no paralzes: viai ir nekustgas kjas, un, ko ar to dart, neviens rsts lg nezina pasact (ir tau tikai XIX gadsimts). Pavd pat doma, ka Mar drz jmirst. sk sakot, oti dramatiska situcija. Meitenei izrda uzmanbu un braucien viu pavada jauns un rkrtgi pievilcgs katou gardznieks Pjrs, kas devis bezlaulbas soljumu. Tdjdi via "aplidoana" ir tri "garga" rakstura. Meiteni iepazstam k dzii ticgu, via tic, ka vartu izrstties brnumain krt. Francij taj laik brnumainas izdziedinans vieta bija Lurda - neliela pilstia, kur, k ststa leenda, nelaimgai un slimai meitenei Bernadetei esot pardjusies Svt Jaunava. Pc tam Bernadete kuvusi laimga un vesela, bet uz avotu, pie kura notika vsturisk satikans, ska plst svtcenieku bari, kas vljs iemantot veselbu un laimi. Vispr jau Bernadete, k izriet no ststjuma, bija mazliet vjprtga sarunjs ar stanu un redzja Dievmti, tau XIX gadsimt tas maz kam liks dvaini. Paralizt Mr un vi platoniski iemljies Pjrs ierads Lurd. Sievietei ir neparasta nosliece uz verdzbu, un vienlaikus via tiecas paverdzint. Nikolajs Berdjajevs Tur viiem viss uzreiz nebt neritja gludi, un Zol ski ststa mums par dadm dvain pra Lurd piedzvotajm peripetijm. Galu gal pc ilgm dvseles mokm brnums notika - Bernadetes dienas svinbu kulmincijas laik Mar piecls no saviem invalda ratiiem! Brnums, brnums, brnums! Pjra acs asaras, Mar acs asaras, un visi bija laimgi. Tau tas vl nav sieta atrisinjums. Nkamaj dien msu prim bija laiks posties un doties mjs - uz Parzi. Vilcien Pjrs nolma izststt Mar, ka 80

piemis lmumu: vi, kas iemljies Mar, ir sapratis, ka vairs negrib bt bezlaulbu soljuma ierobeots un, ja reiz viss ir tik laimgi nokrtojies, gatavojas atteikties no gardznieka amata un lgt izdziedintajai Mar kt par via sievu. Un t nu Pjrs gatavojs to paziot Mar, bet tad... Tad Mar izststja, kds bijis vias atveseoans patiesais clonis. Tie, kuri kaut mazliet izprot histrisko paralu btbu (ts patiem var tikt izrsttas "brnumain krt", jo, izemot psihiskus clous, m paralzm nav cita iemesla), bez jebkdm plm spj atmint ar Mari notiku "brnuma" apstkus. Nakts vilciena tumaj kupej, piespiedusies klt Pjram, Mari "stas meitenes mulsum, nosarkdama zem savm asarm", ststja: "- Dzirdiet, mans draugs... Starp mani un Svto Jaunavu ir liels noslpums. Es viai zvrju to nevienam neteikt. Bet js esat prk nelaimgs, js cieat prlieku, un via man piedos, ka jums to uzticu. [..] Taj pielgsmes nakt, zint, kvls ekstzes nakt, ko es pavadju grotas priek, es solju Svtajai Jaunavai, ka dvinu viai savu jaunavbu, ja via mani dziedins... Via mani izdziedinja, un nekad, js dzirdiet, Pjr, nekad es nepiederu nevienam." Redz, kdas ts lietas... Bet izskaidrojums tm ds: Mari izjt patoloiskas bailes no savas seksualittes ("bailes atdoties") un tpc, lai novrstu iespju "atlaist seksuls bremzes", zemapzias lmen nolemj, ka tad jau labk bt paraliztai (jo td stvokl diezgan grti kt par "izlaidgu meiteni"). Tau bt paraliztai ir smagi, un Mari smadzenes neatlaidgi mekl citu s problmas risinjuma veidu. Un Lurd is risinjums beidzot tiek atrasts: ja Mar "dv" Dievmtei savu jaunavbu, proti, atsaks no savas nkams seksuls dzves aiz bailm no "paralzes" atgrieans, tad var droi nostties uz kjm - ts tik un t tagad neness viu "kur nevajag"! Tda, lk, ir agrks histrijas klasisk formula. Tau kop tiem laikiem ir notikusi emancipcija un seksul revolcija, iestjusies zintniski tehnisk progresa ra, cilvks ir lidojis kosmos, t ka sievieu seksualittei nepastv nekdi aizliegumi, vl vairk tagad no sievietes kaut kd zi pat tiek gaidta aktivitte un nekautrba intms liets. Tik nozmga masu apzias transformcija padara "seksuls izlaidbas" problmu, maigi izsakoties, par neaktulu. "Izlaidba? Un paldies Dievam!" Tdjdi "patoloiskas bailes" no seksulm darbbm kuvuas par lielu retumu. Vrietis var bt laimgs ar sievieti, kamr nav viu iemljis. Oskars Vailds. Tomr histrija nekur nav pazudusi. Tiesa, tagad t izpauas nevis paralu un citu mkslotu - it k ermea kaiu - simptomu veid, bet visbiek k visprgi simptomi: garastvoka maias, neiecietbas uzliesmojumi, prmrgs jtgums un prdzvojumi, spja no muas uzpst ziloni un no ziloa iztaist muu. Un du stvoku cloi tagad ir pavisam citi, msdiens histrija liecina par konfliktu starp vlanos atdoties (nodot sevi kda roks, uzticties viam) un bailm to dart, k ar biei vien par neiespjambu to izdart. Visas msu neapzints vlmes, pretrungas pc dabas un bezgalgas pc satura, gaida savu piepildjumu tiei mlestb. Msu partnerim jbt stipram un taj pa laik bezpaldzgam, jved un jbt vedamam, jbt asktiskam un vienlaikus ari jutekliskam. Viam ms jiegst ar varu un jpaliek maigam, viss savs laiks jvelt viengi mums un spraigi jnododas radoam darbam. Kamr ms uzskatm, ka vi patiem to visu var izpildt, viu apmirdz seksulas prvrtanas oreols. s prvrtanas spku ms noturam par savas mlestbas spku, tau patiesb tikai demonstrjam savu vlmju nedabiskumu, tpc ka pats o prasbu raksturs padara ts neizpildmas. Karena Horneja 81

Sievieu dvseles kliedziens: "Vriei, kur js esat?!" - tagad skan iespaidgk nek Jaroslavnas raudas. Vrietis kst sks vai, preczk sakot, neprot tapt lielks. Kad sieviete bija vjka un atkargka, vrietim bija vieglk bt "stipram", bet, kad ari paas sievietes kuvuas "Uh!", vrieiem nepiecieamas tdas jaudas, kdas daba viiem nav devusi. Piemints bailes no vlans atdoties (uzticties, paauties) dikt divi galvenie iemesli: no vienas puses, da rcba tiek uztverta k necienga, cilvkam par to var bt kauns, vi var baidties, ka noks atkarb; no otras puses, da vlme uzticties otram cilvkam ir ciei saistta ar risku piedzvot aj paskum neveiksmi. Patiem - uzticties kdam, atdoties kdam, nodot sevi kda roks msdienu sabiedrb nepavisam nav vienkri, jo da vlans tagad nomoka visus - gan sievietes (to nosaka viu sievibas specifika), gan vrieus (to nosaka vrieu pakautbas stvoklis msu sabiedrb, via pieradums paklaust un pakauties sievietei). Jo tlk, jo vairk ms virzmies uz sabiedrbu, kur pazd, izplst dzimuma robeas, tau rezultt iegstam nevis "Cilvku", k daudziem gribtos domt, bet histrisku subjektu, kura dzimumu grti noteikt...

NELAIMGAS

AMAZONES UN KJMGJJI BRUINIEKI

Biei vien stipras, veiksmgas sievietes vras pie psihoterapeita ar vienu viengu jautjumu: "Kpc mani vienmr lenc tikai kaut kdi vji un neizdevuies vriei?" Bet vriei, ja ari grieas pie psihoterapeita mlas liets, tad tiei o veiksmgo un stipro amazou d: ts vius tin ap pirkstu, moka, ieved pilng nesapraan un tpc vl jo vairk sajsmina. brla Amora dvain un fantastisk sple ir vris skotnes devalvcijas dabisks sekas un clonis sievieu nelaimm, kas seko dam kotans kritumam. Katras sievietes sapnis ir "bruinieks balt zirg", katra vriea sapnis - "sieviete vamprs". Gan vieni, gan otri to ctgi slpj, tau pieredzjuu aci vii apmnt nespj. Protams, sievietei oti gribtos, lai vrietis, kura roks via faktiski nodod savu dzvi, btu uzticams, stiprs, sptu uzemties atbildbu, radtu aizsargtbas sajtu. Viam jbt k "klinu sienai" - lk, ko sieviete gaida no vriea. Tau, ja vrietis neatbilst m sievietes gaidm, via skum kst rcga, tad viai uzmcas skumjas, bet pc tam rcgums kvadrt. Via krt izmisum, dusmojas, pieprasa, lai vrietis btu vrigs: "Nu, esi tau beidzot vrietis!" Tomr, lai cik paradoksli tas liktos, efekts ir tiei pretjs! Sieviete izsaka vrietim visas s prasbas, vairs nevalda pr sevi, i zibeus un prkonus, sk ldzinties briesmgai frijai. Tau tas viss ne tikai neved vrieti pie prta, ne tikai nenostda uz st cea, bet, glui pretji, tiei tas, k izrds, uzkurina msdienu vrieti, tiei tdu uzvedbu vi neapzinti ar gaida no savas izredzts un to provoc! Kas t msu vrieiem ir par dvainbu? Vartu domt, ka vrietim btu jvlas sieviete, kas viu ml, ml nesavtgi, ciena, augstu vrt, uzklausa katru vrdiu, kas nk no via mutes, un ne par ko citu nedom. Droi vien t ar btu, ja ne sievieu emancipcijas Bdgie rezultti... Tagad tdas sievietes acmredzot nav mod, tagad par sapu sievieti kuvusi amazone stipra, noteikta, patstvga, papietiekama, lepna, iecirtga, agresva, nepieejama... Pirms nedaudz vairk k gadsimta sievietes ska mrtiecgi atkarot sev vrieu tiesbas. Pietika ar simts gadiem... Tagad, kad "vadoos posteus" msu sabiedrb ieem sievietes, vriei, kas kop mazm dienm pieradui pakauties "sievietes spkam", "sievieu varai", sk gaidt no sievietes atbilstou uzvedbu, vl vairk - vii tiei provoc sievieti izrdt "dominants" pabas". 82

Situcija izvras patiesi muga: sievietei vajadzgs stiprs vrietis, un via prkonskai pieprasa, lai izredztajam attiecgs pabas btu; savukrt vrietis, kas kop brnbas pieradis pie sievieu totalitrisma, to tik vien gaida, lai mot sieviete viam uzbrk. Turklt, jo eneriskk via to dara, jo vairk vi sajsmins par das rcbas spku un varenbu. emsim vr ar to, ka parasti vrietim das sievietes uzvedbas patiesie cloi ir tti noslpum. Sievietes pc dabas ir noslgtas btnes, savu vlmi: "Esi I sts vrietis!" - ts visbiek izsaka dados masktos veidos. Savukrt vriei, pretji visprpieemtajam viedoklim, jau pc savas dabas ir ausmgi nezikrgi radjumi, tpc visi ie sievieu neskaitmie "zemteksti" un "slpts nozmes" parasti t ari paliek vinu neizlasti. Vrietim ir tendence bt pasvam attieksm pret sievietes personbu. da pasivitte izriet no vriea vlmes k balvu saemt sievietes uzslavu, jo t nostiprina via prliecbu par saviem pankumiem. Tas ir saistts ar mtes kompleksu, kur radies mazotn, kad brns tika apbalvots ar labvlbu, glstiem, mlestbu par savu, pc mtes domm, labo uzvedbu. Antonio Menegeti Vrietis interpret o sievietes uzvedbu nevis k vilanos via vrib, bet gan k vias "iedzimt spka", vias "rakstura", vias "personbas" izpausmi. Interpret un sajsmins... Rezultt iznk saruna aklajam ar kurlmmo, bet sievietes uzvedba, parot no vriea vribu, kst liktenga. Via pati rok sev bedri, jo da taktika var radt tikai pretju efektu: bs nevis "bruinieks balt zirg", bet "mkstmiesis" un "ua". J, sievieu emancipcijas rezulttus nevar nosaukt par ideliem, drzk te velk uz vrtjumu -katastrofli. Bet, lai k tur btu, tie ir, un ar tiem ir jrins. Labk rgta patiesba nek saldi meli. Tikai adekvts situcijas novrtjums, tikai to problmu atzana, ar kurm tagad saskaramies, aus mums atrast risinjuma ldzekus. Kamr ms vairmies no savm problmm, cenoties izlikties, ka to nav, s problmas ne tikai nerisins, bet, glui pretji, vl pastiprins. Kdi tad ir risinjuma ldzeki? Te var bt divas rekomendcijas: viena sievietm, otra vrieiem. Ms sievietes, ja gribat, lai jsu vriei btu stipri, vrigi, uzticami, jums nksies pielikt savu roku, tau nepavisam ne t, k js to parasti dart, proti, bez "uzbraukanas", bezjdzgm, neizteiktm gaidm un neskaitmiem mjieniem un zemtekstiem (vriei to tik un t nesaprats). aujiet vrietim sajust via spku, paldziet viam patstvgi pieemt lmumu, uzemties atbildbu, tau dariet to klusb, t, lai vi nemantu. Js tau protat, ne man js mct. Tagad es vros pie saviem "saprta briem": vriei, iegaumjiet, ja sieviete skaias, ja izvirza jums kaut kdas pretenzijas, bdjas, k jums iet, bez nopietna iemesla vai piepas k negaisa mkonis, nesteidzieties domt, ka t izpauas vias "personbas pabas" vai "raksturs": Protams, tdu iespju ari pilngi nevar izslgt, tau visdrzk jums ir darana ar paa vribas nepietiekamas izpausmes sekm. Atcerieties, ka sievieti vajag sargt ne jau t, k msu zaldtii sarg mgo uguni, bet t, lai sieviete s jsu rpes, o jsu aizgdnbu sajustu. Js esat tas cilvks, kur vias dzv pieem lmumus, bet tas oti daudz ko nozm. Cita varianta te nav, un tas droi vien ari nav vajadzgs. Atcerieties galveno: vajag nevis sapot, bet kt par sapni.

83

Vriea noslpumainbu biei vien nosaka nevis tas, ka vi ir mkla, bet gan tas, ka sieviete viu nesaprot. Ja t zintu via uzvedbas stos iemeslus, tad droi vien no vias kaisles nebtu ne vsts. Bet, ja sieviete ir agresva pret vrieti, gribdama pamodint vi vribu, patiesb t nolemj sevi via padotbas vroanai. da taktika ir "despotiskas mtes" taktika, bet savai mtei zni ir pieradui klaust, t ka par vriea kaut kdm vribas izpausmm, piekopjot du politiku, var aizmirst uz visiem laikiem.

Zintniska pieeja mlas kaislei: "Kpc es vienmr iemlos nestaj?..."

is jautjums: "Kpc es alla iemlos nestaj?" daudzm sievietm ir patiesas dzves drmas avots. Taut mdz teikt: "Mlestba ir akla, auna..." Labk neturpinu, jo viss, vai zint, ir atkargs, no kuras puses skats. Kaut gan patiem - cilvku mlestba itin biei izstrd kdu verlbu: rodas tur, kur tai, vartu likties, nebtu vajadzjis rasties, bet nekdi neatnk tur, kur pats Dievs tai vljis bt. Tau kda daa jtm par vrdu "vajadzjis"?... Ja izvlamies abstraktu klasifikciju, vriei iedals pozitvos un negatvos. "Pozitvs vrietis" ir k no dziesmas: algu atdod, sievasmti sauc par mmiu, futbolam nav draugs, nedzer, ja varbt sm, tad paslepus... Viss ar viu it k btu labi, tikai ml vi garlaicgi, vi nav ne kaisles, ne uguns. Uzmanbas apliecinjumi ir kvalitatvi, tau nesajsmina, rcba - ldz nepiekljbai piekljga un baismgi smaga. "Labs, bet nav domts man. Garlaicgi!" "Negatvs vrietis", glui pretji, ir cilvku netikumu, tau vienlaikus ar kaislbu kvintesence. J, vi gan dzer, gan uzdzvo, gan nodzer, gan kav darbu, vi ir sievieu siru, un ne tikai siru, mednieks. Bet iespjams ar diametrli pretjs variants, tau pilngi no ts paas srijas viam nepatk nekas, tau vi ir lielisks sav vsprtb. Gudrais sarg sevi no kaislbu tuvoans, tau nespj ts apturt to kustb. Cilvks var pasargt sevi no tuvoans bezdibenim, tau nespj apstties, kad krt bezdiben. Klods Adrins Helvcijs Kd veid di vriei spj sajsmint, nav saprotams, tau tur jau laikam slpjas viss viu jaukums -nesaprotamb. Ja sievietm kaut uz mirkli taptu zinms, kpc vii ir tik vjgrbslgi vai iebaidti ldz apledojuma pakpei (bet ir tiei t!), tad droi vien visa viu pievilcba izkustu k Sniegbaltte uzlecoas saules staros. Tau mltji dzvo nakts valstb -gan dabgs, gan alegorisks, vesel saprta tums. Kpc vrietis mdz bt siru lauzjs? Tam ir milzum daudz iemeslu! Varbt mte viam nav devusi savu siltumu, un tagad vi neirotiski mekl o siltumu, kur pagads, tau, nemcdams sildties aj siltum, pamet savas sievietes citu pc citas k apnikuas rotalietas. Varbt tvs bijis pret viu cietsirdgs un pazemojis, tagad vi, pieaudzis, atriebjas, kam var atriebties, - sievietm, kuras pavedina, lai pc tam pamestu. Varbt vi briesmgi baids no sievietm un tpc uzliek saltuma masku. Varbt glui vienkri nav spjgs uz ilgstom attiecbm, jo ir dvsel vj un trcgs, td izvljies sev "su un postou uzbrukumu" taktiku. Variantu te vai cik, bet stu vribu parasti gan tdos subjektos ar uguni mekldams nesameklsi. Sievietes mlestbas stihij ir kaut kas vrietim baisi ausmongs, kaut kas draudgs un visu aprijos, glui k okens. Sievietes mlestbas prasbas ir tik bezgalgas, ka vrietis ts visas nekad nevar izpildt. d augsn izaug mlestbas bezcerguma tradija. Nikolajs Berdjajevs 84

Fakts paliek fakts: sievietes, ja iemlas, tad "liktengaj vriet". "Es visu ar prtu saprotu! Saprotu, ka vi nav priek manis, saprotu, ka tas nebs ilgi! Es visu saprotu, dakter, bet neko nevaru ar sevi padart!" replika pieeman pie psihiatra skan biei un, iet, padara via darbu pacientes psihisks veselbas nostiprinan par jau iepriek nolemtu galgai neveiksmei. Tau nesteidzieties apglabt psihoterapeitu ar visiem via pliiem. Ja ir problma, ir ar risinjums. Vispirms ir nepiecieams saprast, vai sieviete grib atbrvoties no dm viai sagdtm mlas cieanm vai negrib. K mdz sact, kad nav, tad nav. Ja tda vlme pastv, ja da kaislba apgrtina, ja galu gal un tai ldzgas aizrauans no reizes uz reizi noved ldz pilngam emocionlam kraham, nkas, k mdz sact, erties pie galvas. Kpc sieviete iemlas 'liktengaj vriet"? Atbilde ir samr vienkra: via to uztver, biei vien neapzinti, k vribas emanciju, k glui vai no debesm nolaiduos pau vrio skotni. "Pozitvais vrietis", tiei otrdi, tiek uztverts nevis k vrietis, bet gan k "cilvks" vai, vl sliktk, k "bba", kstoa, garlaicgi apnicga. Td ar ir uzdevums sagraut o mtu par msu "siru lauzja" vribu. Skatienam no malas, ja ar ne objektvam, tau, galvenais, profesionlam, procedra problmas nesagd. Tlk jau ir saretk: sievietei bs jprcie vilans sav "idel". s smags jtas viu gaida jebkur gadjum - tagad vai vlk, tau pamoans no jebkdas mlestbas hipnozes pienks, bet kaisle, dzeot un plosot, uz laiku salauzto sirdi tomr atsts. Ar psihoterapeitisko "rstanos no mlestbas" to var prdzvot trk un vieglk, un, lai vai kdu, tomr ar narkozi. Sievietes reti kdas savos spriedumos viena par otru. Agata Kristi Tau ar to terapija nebeidzas, jo rehabilitcijas periods pc das amputcijas ir gan sarets, gan lkumots, turklt tas jveic pc iespjas tri. Vajag preczi ari noskaidrot, kdam grbeklim, neraugoties ne uz ko, ms tik neatlaidgi uzkpjam, kdi ir mlestbas druda priekvstnei. Tas viss nodroins gan vakcinciju pret mlestbas neprtu, gan t rstanas profilaksi. Un, t k ms tik ilgi un strgalvgi esam par augstu novrtjui tos, kuri "nav tas, kas mums vajadzgs," un par zemu novrtjui tos, "kas mums vajadzgs", tad tagad pirmos vajag devalvt, bet otri piencgi jnovrt, paaugstinot kotjumu. Btb nepiecieams iemcties mlt tos, kas ir s mlestbas ciengi. Saprotams, runa nav par to, ka jiemcs mlt tos, ar kuriem ir garlaicgi, viiem dertu paiem apgt daus polkas sous un plaukus. Runa ir par to, ka jiemcs mlt tos, kuri ml. Starp citu, pat is vrdu savienojums "jiemcs mlt" liekas aplams un neloisks. Bet ms tau mcmies, piemram, just ldzi, brni tak to neprot. Ms mcmies ar sajsminties - brni, k zinms, brns gan, tau sajsmu nepazst. Jo vairk tpc, ka aj sajsm jau tas suns ir aprakts! Parasti ms sajsmina (un - atbilstoi pievelk) tas, kas iet noslpumains, tau tas, kas iet, un tas, kas ir stenb, ir divas dadas lietas. Acmredzami sajsma par patiesu individualitti ir krietni labka nek sajsma par iedomtu, ietamu individualitti. Tomr ne vecki, ne audzintji, ne skolotji nav piestrdjui, lai msos attsttos s specifisks jtas. Bet vajadztu, turklt vajadztu pirmm krtm! Psihoterapeits aj nozm ir spiests veikt vecku, audzintja un skolotja lomu. Es pat gribtu ierosint izgltbas reformas ietvaros skolu programms vienlaikus ar DPNDP (dzvbas procesu norises drobas 85

pamati) ieviest ari PKP (psiholoisks kultras pamati) priekmetu. Tau tas ir nkotnes jautjums, lai ari neatliekams, es domju. Bet pagaidm man un maniem koliem nekas cits neatliek k rstt tos, kuri cie tpc, ka ml "ne tos", "ne tad" un "ne t". Lai gan veselbas pamats ir slimbu profilakse. Un grmatia ir tds profilaktisks ldzeklis tiem, kuri patoloiski biei iemlas.

VIENMR

JBT KAUT KDM JTM...

s nodaas noslgum atkal gribu atgriezties pie izcil I. Seenova, pie via spos frzes: "Vrietis ml sieviet savu baudu." Par vrieiem saistb ar o formulu ms esam tikui skaidrb. Bet ko vriet ml sieviete? Domju, ka mans uzmangais lastjs jau ir nopratis, ka sieviete vriet ml savu sajtu. Kad sieviete gaida, ka vrietis pards vribu, viu vada Es nekad neesmu sapratusi, kpc sliktkie no vrieiem izraisa interesi labkajs sieviets. Agata Kristi Vlans sajust sevi par "stu sievieti". Kad sieviete, kas mlestbas d zaudjusi miegu, savas apzias aptumsum iesaucas: "Es mlu tevi!" tad di via pavsta par savm izjtm, par to, k via jtas. Nopietni runjot, frze vias mut skantu organiskk, ja via teiktu: "Es sajtu savu mlestbu!" - vai vl vienkrk: "Es esmu iemljusies!" Vriei nebeidzami lojas psihoterapeitam, ka, lai gan sieviete ar apgalvo, ka ml, tiem tomr iet, ka mlestbas vi nav, ka tas ir kaut kds mkslgs, samocts prdzvojums, ka tas ir "nedabisks". Un da vrieu reakcija ir viegli izskaidrojama, turklt ir veseli divi izskaidrojumi. Pirmkrt, vrietis un sieviete, ja ar ml, tad ml dadi, jo ari vii pai ir dadi. Tdjdi sieviete, kas novrt vriea mlestbu, parasti secina, ka "t nav nekda mlestba", bet vrietis, vrtjot sievietes jtas, uzskata, ka sastapis tikai "kaut ko ldzgu mlestbai". Otrkrt, t k sieviete vriet ml savu izjtu, nevis pau vrieti, tad pats vrietis aj laik nejtas mlts un tpc ari neuzskata, ka sieviete ir vi iemljusies. Mlestbas izjta - tas ir specifisks, tikai sievietm piemtos prdzvojums. Sieviete sapo par to, ka izjuts mlestbu: vai savu ("Esmu iemljusies!") vai uz sevi vrstu ("Es jtos mlta!") - tam vias acs nav principilas nozmes. Sieviete vispr dzvo ar sajtm - kdu sajtu vi izraisjis tas vai cits cilvks, kda bijusi vias jutoa t vai cita notikuma sakar. Viai patk skaas sajta, garas sajta, smaras sajta, pieskriena sajta, sajtu via prdzvo k kaut ko pau. Un tpc ar mlestba viai pirmm krtm ir sajta. Vriei parasti apprecas ar cerbm, bet sievietes -ar soljumiem. Vasilijs Kuevskis Tau ne vri bauda, ko gst "iemljies vrietis", ne "iemljus sievietes" sievi sajta netiek nodotas mums apskatanai. Gan bauda, gan sajta "atrodas" ts prdzvojoo btu iekien. Avanscn tiek ieripints sekundrs produkts jtas. Vriea jtas - t ir bauda, kas ietrpta romantisk aprb (vrietim, kas iemljies, apzia pretojas domai, ka vi grib tikai baudt sievieti, tpc ar vajag "pie-sprict romantiku"). Sievietes jtas - t ir sajta, kas ierbta pauzupurans maskardes trp (sievietei pauzupurans ir tkama, t mudina viu atdoties vrietim, turklt pat td gadjum, ja vi to nemaz netaiss emt). Ja ms atztos viens otram - vrietis sactu: "Es gribu baudt savu baudu", sieviete teiktu: "Es gribu atdoties savm sajtm" - tad "mlestbas problmu" vartu viegli atrisint. Vrietis, kas piekristu tdai 86

mlestbai, sactu: "Atdodies!", bet tas, kas nepiekristu: "Nek nebija!" - un viss btu skaidrs k diena. Sieviete, kas piekristu dai mlestbai, sactu: "Baudi!", bet t, kas nepiekristu: "Vari bt brvs!" - un atkal iesttos pilnga savstarpja sapratne. Tau tur jau ir t problma, ka s "skaidrs lietas" nekad nemdz bt skaidras, tajs ir tik daudz k sagzts, no tm tik smalki uzmeistarotas jtas, ka ikviens, pau velnu ieskaitot, nolauztu kju, bet varbt pat divas. Vispr mums vajag saprast, kas ir mlestba. Ja mlestba - ts ir jtas (baudas piedzvoana, sajta), tad mlestba pieder tam, kas s jtas prdzvo. Tas, uz kuru s jtas attiecas, saem sava veida "paliekas no karaa galda", proti, o "iekjo" jtu "rjs" sekas. Mlestbai, ko jt otrs cilvks pret tevi, rjs sekas (vai izpausmes) var bt oti patkamas, tomr ts nav tas, ko izjt pats iemljies cilvks, kur patiesb atrodas krietni izdevgk stvokli nek mlestbas objekts (proti, tas, kuru ml). Mums jsaprot, ka mlestba ir caur un cauri egoistiskas jtas. _ Es mlu - ttad izjtu neiedomjamu baudu, ttad prdzvoju kdu fantastisku sajtu. Es aj gadjum "nosmeu krjumu", turklt pat tad, ja t ir vienpusja mlestba. Bet, ja t ir abpusja, tad "manis nosmalstm krjuma" tiesa simtkrt palielins, tomr ts ir manas dividendes no manas mlestbas. Tas, kas atrodas "vi pus" - manis mlt cilvka jtas un prdzvojumi, - t ir via darana, via stvoklis, via krusts vai debesu manna. Tas viss ir via, un par visu, kas ar viu notiek, vi pats ar ir atbildgs: ja sniedz pretmlu, tad "nosmalsta krjumu", turklt visai biezu krtu, ja neml, tad neko nenosmalsta, bet varbt kaut ko ar gst no manas mlas izpausmm vai vispr piedzvo totlus zaudjumus, bdams spiests paciest viam "pilngi garm" ejoos manus kaislgos prdzvojumus. Psihoanalzes teorij ms neauboties pieemam tzi, ka psihisko procesu gaitu automtiski regul baudas princips, tas ir, ms uzskatm, ka o procesu ikreiz ierosina ar neapmierintbu saistta spriedze un pc tam tas uzem tdu virzienu, ka t galarezultts sakrt ar is spriedzes samazinanu I ar izvairanos no neapmierintbas vai ar neapmierintbas radanu. Zigmunds Freids Tau mlestba var bt ne tikai jtas, bet ari attieksme. Un atirba, kaut gan rji liekas neievrojama. ir rkrtgi btiska! Attieksme ir tas, kas rodas divu starp, ai mlestbai - attieksmei nepiemt tas dumpgais egoistiskums, par kuru tikko runjm. eit svargi ir nevis tas, ko prdzvoju es, bet tas. kdus prdzvojumus izjust dodu iespju motajam cilvkam. aj mlestb ir svargi nevis tas, ka "es mlu", bet tas, ka cilvks, kuru es mlu, jtas mlts. Ja "mlas templi" sk celt uz tdiem pamatiem, tad vlk gan iemljies vrietis sps piedzvot savas baudas, gan sievietei bs iespja nodoties savm "augstks kategorijas" izjtm. Katram no mums ir vajadzba bt mltam, tas patiem apvieno ms visus. Bet cik maz ms par to gdjam, cik maz rpjamies, lai cilvks, kuru mlam, justos mlts! Ms nododamies saviem prdzvojumiem, un aiz tiem msu mlestbas objekts zd, tas izjt diskomfortu un attlins, tpc msu jtm d situcij lemts kt par msu moctjm. Mlestbas K jtu jga un vrtba ir tas, ka t liek mums ar visu savu btbu patiem atzt otr to neapaubmo centrlo nozmi, kuru egoisma d ms sajtam tikai sev pa. Mlestba ir svarga nevis k vienas no msu jtm, bet gan k visu msu vitlo intereu prneana no sevis uz citu, k paa msu personisks dzves centra prkrtoana. Tas ir raksturgi jebkurai mlai, bet dzimummlestbai it pai; t atiras no citiem mlestbas veidiem gan ar lielku intensitti, lielku aizgrbtbu, gan ar iespju gt pilngkas un vispusgkas atbildes jtas. Vladimirs Solovjovs 87

Mlestba jtas dzvo tikai irti; ja divi cilvki, kas ml savas jtas, nevis viens otru, saiet kop vienot pavn, viss beidzas bdgi. Tiei par to mums ststa sav slavenaj pasak "Nelokmais alvas zaldti" lielais cilvku mlestbas pazinjs Hanss Kristins Andersens. Kamr nelokmais alvas zaldti stvja vien plaukt, bet jauk balerna - otr, viu jtas uzliesmoja ar neparastu spku. Tau, kad vii apvienojs, tad viss, kas no abiem palika pri, bija zaldtia durklis un balernas zvaigznte, viss prjais sadega un vii pai aizgja boj. alegorija ir vienkra: jtu mlestba ir iespjama tikai no tlienes, un viengi mlestba - attieksme var bt ilgstoa un sniegt abiem mloajiem to, par ko vii t sapo.

Uzmanbu: tikai sievietm! "Esmu pati apburok un pievilcgk!"

Tagad es rakstu tikai dmm k vienmr jaunm, k vienmr skaistm... Manas ms, t k viss, ko te izklstju, manuprt, jsos izraisa zinmas (maigi sakot!) skumjas, tad, juzdamies par to vaings, atauos mazliet, cik bs manos spkos, js izklaidt. Ar du mri pacentos atbildt uz jautjumu, kuru privts saruns man biei uzdod sievietes: "K izturties pret pieldzju?" o sakramentlo jautjumu psihoterapeitam uzdod gandrz vai katra apmekltja vecum no 5 ldz 85 gadiem. rji it k nesarets, is temats tik vienkrs nemaz nav. No vienas puses, sievietei vajag skaidri apzinties savas intereses, kas ne vienmr ir tik viegli, k iet. No otras puses, emot vr jebkura cilvka, ttad ari vriea, individualitti, ir visai sareti preczi uzmint via patiess vlmes un fantzijas. Vienu vrieti pievelk sievietes kautrba vai pat naivums, otram gd urp izcilu saprtgumu un intelektu, treais sapo par izredzts nevaldmu kaisli. Turklt rjais iespaids par vrieiem vairkum gadjumu ir mngs: klusais var izrdties tirns un despots, bet miess varens tvi - tikai vjas gribas aitia. Starp citu, lielk daa sievieu to zina pc pieredzes, tau vrieu "daudzs sejas" tikai sare situciju. Jo, saprazdama, cik viss ir neviennozmgi, sieviete maina vienu taktiku pc otras. Via izskats te tvksmes pilna un valdzinoa, te, burtiski pc sekundes, bezbdga un pat rupja. Protams, tdjdi via cer atbilst visiem iespjamiem variantiem. "Ko tik es neesmu darjusi!" via saka. Bet vai is "fokuss ar prrbanos" iedarbojas? Lai cik tas btu bdgi - n. da vienkra viltba patiesb pazudina savu radtju. Saki nu, viens cilvk, k uz du uzvedbu lai rea vrietis? Nu, vismaz vi sk kt nedros, jo tagad pats vairs nezina, k izturties s jauks ldijas kltbtn... Jsaka, sajta nav patkama. Pirmais noteikums, drgs dmas, ir ds: jums jtiek skaidrb par paas vlmm. Izlemiet, ko sti gribat. Varbt tikai uzmanbu un flirtu, bet varbt - mlestbu un gdbu. Atkarb no lmuma ar nosakiet savu uzvedbu. Ilgoties pc t, kuru mli, ir daudz vieglk nek dzvot ar to, kuru iensti. ans de Labrijrs Ja gribat tikai pagozties via uzmanbas sault, tad skum jums nksies krietni paplties, lai viam iepatiktos to jums veltt. Ja vlaties doties slaicg romantisk ceojum, neuzbrciet k neprtgs barbars ar izvalbtm acm, bet ieintrijiet un varat bt prliecinta - flirts jums ir nodroints.

88

Ja jums vajadzga gdba, miniet neizskatties norpjusies. Labk bt nedaudz vjai un traiskai (tikai neprcentieties, citdi varat iejusties lom). Ja vi nereas uz du signlu, tad nav vrts varit - ar o subjektu jums tik un t nekas nesanks. Ja nu js vl joprojm sapojat par mlestbu, tad, k mdz teikt, esiet stipra, jums nksies izturt visas prbaudes, kuras vrietis jums sarkos. Ja ts iztursit, tad pati ar iemlsities. Bet vai iemlsies vi? Pozitva atbilde nav pilngi droa. Tau viengais, ko varu garantt: ja vi sajuts, ka ir jums drgs, tad notrss, un, ja notrss, tad ari mlestba nav aiz kalniem. Vrieiem nepatk izrdt savas jtas, tas padara vius ievainojamus. Lai neitraliztu s bailes, vajag, lai jsu izredztais justos neapdraudts. Un ar du mri js droi varat bt uzticbas pilns nesavtgs cilvks. Vriei ir lieli brni, kuri absolti prliecinti, ka jau pai par sevi ir sta dvana. Bet dvtam zirgam, k zinms, zobos neskats. Tau sievietes skats, turklt oti rpgi, pat ar lupu. Te tad ar izceas tds mazi konflikti gigantiskos mrogos. Idelu cilvku daudzu visai objektvu iemeslu d nemdz bt. Ideli vriei nemdz bt princip. Un nevienam vrietim nepiemt kopum visas ts pabas, ar kurm tik dsni un neapdomgi savus varous apvelt labestgs tautas pasakas. Tda ir stenba, un ar stenbu ir grti strdties. Meklt idelu vrieti, drgs sievietes, ir nepateicga bana, meklt sev iemlanos nav pragmatiski. Un, ja jums ir izveidojus attiecbas, tad nav vlams nebeidzami prbaudt to izturbu - nevienas attiecbas kaut ko tdu neizturs, ts vajag nostiprint un kopt. Kad izjuks, ja izjuks, tad ari varsit gausties, bet nesteidzieties pirms laika. Nesteidzieties, citdi vl paspsit! Skaidra lieta, ka sieviete vlas svtkus ne tikai 8. mart (8. mart ir pat aizvainojoi, tpc ka tie ir svtki vism), via vlas tos vienmr. Tomr gaidt dvanas no dabas (protams, domta vri dabas dala) neiznk. Vriei vispr ir oti kaprzas btnes, un, ja vii sk rkot "svtkus katru dienu", tad lieta nav tra. Tpc paldies Dievam, ka svtki Krievij ir stingri reglamentti: 23. februris vrieiem, 8. marts sievietm, tas disciplin. Prjs diens katrs uzjautrins, k nu kur mk. Cients kundzes, mcieties iepriecint sevi paas; ja sievietei piemt tik lieliska paba, vriei salido uz vias ddoanu k pkainas kamenes uz smargiem apiiem. Skumjas un satrauktas patnes parasti vrieus neinteres. Protams, ir spgi, ka sevi jiepriecina paai, tau tas nav pamris, tas ir tikai starpposms, kas noteikti jiziet. Pat brnumi dab rodas likumsakargi... Sieviete ir kuvusi par oti patstvgu cilvku. Viai vrietis vajadzgs viengi td gadjum, ja via to ml. Ja sieviete viu neml, tad vi trauc tai dzvot. Tdjdi rodas liekas klapatas ar nevajadzgiem vrieiem. V. Norbekova

TO VAJAG SAPRAST UN ATCERTIES... (VISPRGI INDIVIDULIEM GADJUMIEM)

Vriei, saprotiet un iegaumjiet... Sievietes, saprotiet un iegaumjiet...

NOTEIKUMI

Ja esat gatavs paciest sievietes nenosvrtbu Dzimumattiecbs nevajag priet uz un kategoriskumu, ja jums patk "stipras personbm, tam var bt negatvas sekas. 89

sievietes", t ir slikta pazme. Protams, vispr jau var dzvot ari t, tau sievietei gan ar du vrieti saldi nekljas. Pati par sevi sievietei da uzvedba nav dabiska un liecina, ka via nav apmierinta ar to dzvi, kda viai jdzvo. Neaujieties savai pasivittei attiecbs ar sievieti, jums var likties, ka glui vienkri "noejat n", tau var gadties, ka sievietei t liekas nevis na, bet vjums. Turklt, lai ko sievietes runtu, vias vlas redzt vriet stipru cilvku, kas spj premt situciju savs roks un laiku pa laikam pateikt sievietei "n!"

Pris, kas sastv no vriea un sievietes, nav "personbu" savienba, t ir vriea un sievietes savienba. Personbas tiesbas neviens neierobeo, ms jau sen esam r no t vsturisk perioda, tau sievietei ir rtk un patkamk just, ka via ir aizsargta, tpc neatemiet sev o prieku.

Tomr neiedomjieties, ka vriea piekpba ir via vjuma izpausme. piekpba var bt ar gan cieas izrdana (kas nav slikti), gan salta vienaldzba (kas ir sliktk par sliktu). Ja js nepamansit cieu un reasit uz to k uz vjumu (t.i., agresvi), tad js patiem prsts cient. Bet, ja js vtraini reajat uz vjumu, kas ir vienaldzba, tad Tomr teikto nevajadztu uztvert k tieu js glui vienkri velti ieat savus spkus nordjumu, tikai dzves stilam jbt tdam, un nervus, klauvjot pie ciei noslgtiem lai sieviete justu pastvgu un gdgu stipra vrtiem. vriea aizbildniecbu, vriea, no kura via mazliet bstas, bet kuram ari pilnb uzticas. Pastv varbtba, ka js tikai pieradinsit Ja par tdu vrieti neizdodas bt, tad par vrieti justies k padotajam, bet pc tam tdu vajag kt, d gadjum attiecbas paas tpc dabsit mocties! Vrietis, bs patiem harmoniskas. iespjams, nodoms, ka jums t ir rtk, un td aiz laipnbas sks jums "akompant". Protiet bt stiprs, kad sieviete js provoc, acmredzot via patiesb prbauda, vai Neprcentieties, provocjot vrieti izrdt spsit d situcij nezaudt pacieu. vribu, tas var novest pie pretja efekta. Ja vriet ir apslpti brna kompleksi, kas Tau iespjams, ka sieviete d veid saistti ar valdongu mti, tad jums cenas js sasaukt, sakliegt. Sieviete daas izveidosies oti nesaskanga savienba. lietas nespj pateikt tiei, lai nerastos mugs paradokss (piemram, ja via sacs: Tda jsu provokatva uzvedba pamodins "Uzemies iniciatvu" tas nozms, ka vi agrkos stereotipus, turklt da vriea via jau ir uzmusies iniciatvu), tpc galv neradsies nekdas pretrunas, viam biei vien vias agresv uzvedba juztver tas liksies normli. Js aizvien vairk k paziojums, kuru var atifrt di: "Nu, dusmosities, bet vi vl vairk nostiprins dari tau kaut ko." Slikti, ja t sank... sev domu, ka tas ir normli. Un aiz das rcbas nebt obligti neslpjas vjums, Protiet bt maigi, ja sieviete izrda vjumu. iespjams, tas tikai ir pieradums paciest. Protiet pardt cieu, kad sieviete grib, lai vi ieklauss (ajos gadjumos via izsaks Sievietes, nelojiet vrieus viu vjuma noteikti un skaidri; t k tas gads diezgan izpausmes brd, tau katr zi atbalstiet reti, tad to ir grti nepamant). vius d reiz. Bet, ja vrietis rkojas izlmgi un brai, atcerieties: to vajag augsti novrtt ar lielu labvlbu. Labajam nepiecieams pozitvs pastiprinjums.

90

PIEKT

NODAA

BTBAS NOSLPUMS

(JEB

KPC

"VISI

DOM VIENGI PAR SEVI")

Un nu ms esam tikui ldz paam, var sact, aktulkajam s grmatas tematam - msu dzimuma egoismam. Visas sievietes ir prliecintas, ka "vriei dom viengi par sevi", savukrt visi vriei ir prliecinti, ka "sievietes dom tikai par sevi". Turklt sievietes uzskata, ka vrieiem vajadzgs viengi "tas", bet vriei prdzvo, ka, pc viu domm, sievietm vajadzgs viengi tas, kas "tam" tiek pievienots. Un nez kpc nevienam pat prt neienk, ka taj vis jbt kdai jgai, lielkai nek parastas cilvku attiecbas. Dabai parasts cilvku attiecbas absolti nav vajadzgas, dabai ts, teiksim atklti, ir iespriedus k kumoss rkl - visu ts lielisko dabisko izlasi salai grst! Bet dzimumam gan jga ir, ari uzdevumi tam ir, un dzimumtieksme - tas ir tas, ko mums devusi mte daba, turklt ar lielu aprinu. Tam, ko ms te uzskatm par egoismu, daba uzspauj, tai egoisms ir himera. Pasaglabans instinkts prasa sugas un indivda izdzvoanu, bet, k tas tiks pankts, - tam nav nozmes, te mris attaisno jebkurus ldzekus. Tau ms neesam pacentuies saprast o "providenci", neesam iemcjuies ar to sadzvot, bet esam aprobeojuies ar nosodoiem vrtjumiem - sievietes nosodjuas vrieus, vriei nosodjui sievietes, un viss ir beidzies ar demogrfisku katastrofu. Jo civiliztka kst cilvce, jo mazk t nodarbojas ar dzimtas turpinanas jautjumiem. Bet iedzvotju pieaugumu uz plantas Zeme pilngi nosaka ts tautas, kuras par egoismu nekad neko nav dzirdjuas un spriedelt nav raduas. Ja m tautm sktu klstt par "dzimumu egoismu", ts du ststtju uzskattu par galgi ertu. Tau mums is uzdevums ir jatrisina...

VISU

LAIKU TIKAI PAR ZVRIEM VIEN, BET K TAD BRNI?!

Ldz im, ja ari minjm kdus piemrus, tad tie visi bija par dzvniekiem. Tau ir vl ari brni - tpat labs izptes materils, jo socilie uzslojumi (dzimumu lomas stereotipi, dzimumu aizspriedumi u.tml.) vios vl | neizpauas, tomr msu priek jau ir "zni" un "meitenes", proti, dzimumu prstvji, preczk sakot, dzimumu btbas uzskatmas ilustrcijas. Par laimi, zintne mums aj zi nav nodarjusi pri un piedv godjamai publikai vajadzgo zintnisko ptjumu, kuru veicis izcils un autoritatvs cilvks - riks riksons. Sedesmitajos gados Kalifornijas pedagoiskaj centr riks riksons izvirzja mri izptt mazu brnu jtas un domas, turklt vi cerja ts uzzint, novrojot viu uzvedbu. Citiem vrdiem sakot, vi minja, analizjot brna darbbas, saprast to, ko brns vl nespj izteikt ar vrdiem. Saska ar eksperimenta noteikumiem brniem bija jizdom scenrijs nelielai filmai, juzbv tai dekorcijas un jizvlas aktieri no piedvtajm lellm. Brnu ststtais tika pierakstts, bet darbbas vieta nofotografta. K riksons raksta, viu interesja ne tik daudz brnu ststtie sieti, cik tas, k vii organizja sava "uzemanas laukuma telpu. Skotnji via intereses lok nebija dzimumu atirbas. "Es pievrsu uzmanbu tam, vai konstrukcijas aizma visu galda virsmu vai tikai t dau, vai ts cls uz augu vai plets plaum," riks riksons raksta. Tas varja daudz ko paststt par izpildtju. Tau drz sapratu, ka, novrtjot konstrukciju, kuru brns bija uzclis sples laik, man jem vr, ka meitenes un zni dadi izmanto telpu un ka dai acmredzami atkrtojs, savukrt citi bija unikli. Paas par sevi s 91

atirbas ir tik vienkras, ka skum liks acm redzamas. Tau pc tam ms prliecinjmies, ka meitenes bija "izcluas" iekjo telpu, bet zni rjo. Drz vien ar tdu vienkru telpisko terminu paldzbu es spju izskaidrot o atirbu." Ttad kdas bija o katram dzimumam specifisko "ainavu" patnbas? K noskaidrojs, meitenes prsvar konstruja mjas iekieni. Vias noteikt veid izkrtoja mbeles noslgt vai ar kubiiem noogot telp; tur vias ievietoja pasvi sdous vai stvous cilvkus un dzvniekus. Ieogojumiem bija zemas sienas (viena kluca augstum), bet reizm gadjs ari saretkas konstrukcijas ar durvju ailm. Attlots ainias parasti bija visai vienkras, ts prsvara rdja miergu imenes dzvi. Biei vien maza meitente splja klavieres. Tau reizm aj iekj telp ielauzs dzvnieki un "bstami" vriei. Tomr s ielauans obligti neizraisja aizsargsienu celanu vai durvju aiztaisanu. o sietu lielk daa bija mlga un pat komiska satura. Aizpildana neapaubmi ir sievietes funkcija, viens no visaktvkajiem sievi izpausmes momentiem pasaul. Un, ja noris pareiza, harmoniska vri un sievi mijiedarbba, tad sieviete piepilds o pasauli ar savm domm, jtm, izrotjumiem, ar saviem priekstatiem ldz tam brdim, kamr viai bs ar ko. Ms biei nesaprotam, kpc vriei tik vienaldzgi uztver to, kas msos izraisa sajsmu: dadas vztes, vus, sedzias... T ir viiem svea pasaule. Eva Veseicka Bet zni, k noskaidrojs, bija aizrvuies ar saretm konstrukcijm, kas pacls augstu virs galda virsmas. Vii cla torus (cilindriskas formas bves) un smailes (konusveidgas konstrukcijas). Dai aizrvs ar grauanu, sarkojot nogruvumus un katastrofas. Drupas attloja tikai zni! Znu "filmu" darbba norisinjs atklt telp, turklt darbba bija dinamiska, ar prvietoanos. Reizm notika cea negadjumi vai ielu sadursmes, kuru centr alla bija policists. Ttad vrieu un sievieu telp prsvar bija: no vienas puses, augstums, nogruvumi, intensva kustba, bet, no otras puses, nenoslgta vai norobeota statiska iekj telpa - mierga vai pakauta iebrukumam. riksons secina: "Ttad, samui uzdevumu atspoguot aizraujou kinoepizodi, zni attloja dinamisku dzvi atklt telp, bet meitenes - tikumisku dzvi mjas iekien." Te nu riks riksons ska domt, k btu interpretjams iegtais zintniskais fakts. Vispirms vi pieva, ka atbilde mekljama atirbs, kdas raksturgas tam, k zni un meitenes uztver savu ermeni. Patiem, zniem ir "kaut kas" rpus, bet meitenm "kaut kas" slpjas iekien, kaut kda iekj telpa. "Jebkur sievieu dzimuma brns un jebkuros apstkos, novrojot veckas meitenes, sievietes, dzvnieku mttes, visticamk, saprats, ka viu ermen ir kaut kda iekja telpa, kas domta atraoanai, tau vienlaikus nes ari briesmu potencilu," sprieda riksons. "Sievietei "iekj telpa" ir izmisuma avots, lai gan t ir ari vias realizans prieknosacjums. Tukums sievietei ir bojeja. Neapaubms ir ari tas, ka pati produktvas iekjs telpas pastvana sieviets agri izraisa specifisku vientulbas izjtu, bailes, ka t paliks neaizpildta, ka viai tiks atemts kaut kas vrtgs, bailes no krdinjuma." Tomr pakpeniski riksona teorija konceptuli attstjs tlk, un kd brd vi saprata, ka te ir darana ar dzimumu btbu: sievietes "iekj telpa" - t ir pati vias btba, bet vriea tieksme iziet rpus sevis paa robem - t ir specifiska via vris btbas paba. Analizdams znu "kinoscenrijus", riks riksons secinja, ka te ms sastopamies ar tradicionl vribas idela klasiskajm pabmaugstums, ievieana, trums, sadursme, sprdziens. riksons ar 92

rgtumu piebilda: "rkrtgi apdvint, tau mazliet infantil cilvce ar aizrautbu spl vsturiskas un tehnoloiskas sples un atveido tikpat prsteidzoi vienkru vrieu uzvedbas modeli k mints brnu bves." Citiem vrdiem sakot, msu civilizcija, kas veidota pc vri principa, kur mis virsroku tik liel mr, ka ari dau sievieu jau ir grti atirt no vrieiem, risk nonkt situcij, kad ts "augstumu" nomains "kritiens", "ievieanu" - "sagrve", bet "trumu" - "bojeja". Tau tds ir vriais princips, kas nezina, ko nozm "iekj telpa", un tpc tam trkst t, ko gribtos aizsargt. Lk, tas patiesb ar ir viss, kas mums jzina, lai prietu pie atbildes uz jautjumu par vrieu un sievieu egoistiskumu... Sievietes liels spjas adaptties padara viu par cilvku, kur (eit ldzu saprast mani pareizi) kaut kd nozm peld pa straumi. Via nepretstata sevi notiekoajam, bet mekl iespju iekrtoties, iedzvoties taj. Ne jau prmaias viai sagd apmierinjumu, via grib gt patiku no t, kas jau ir. Via nav iekarotja, via apgst to, kas jau iekarots, un t ir vias liel misija.

Piezmes uz malm: "Pieauguo brnig mantrausba"

Bagtajiem, k zinms, ir savas dvainbas, tau krana pie tm nepieder, t ir visprcilvciska pardba. mklain vjba nav nekas cits k sncensbas instinkta izpausme. Ja atcersities pai savu brnbu vai pavrosit brnus, tad noteikti ievrosit, ka jaunais "krjjs" vai "kolekcionrs" savas kolekcijas uzskata par ekskluzvm un katr zi ar tm lepojas. Identificjoties ar savu kolekciju, vi ari pats kst nozmgs, vismaz savs acs. Sievietes un vriea tikumi vai netikumi atiras ne tik daudz pc veida, cik pc motviem. Viai jbt pacietgai, viam jbt iecietgam. Via ir jtga, vi -viegli iespaidojams. Saimniecb vriea daa ir iegana, sievietes - taupba. Vrietis ir greizsirdgs, kad ml; sieviete ir greizsirdga nemlot, jo no vias pieldzju loka zd tik daudz vrieu, cik sk aplidot citas sievietes. Imanuels Kants T k da veida taktika izriet no brnb iegtas savas nepilnvrtbas apzias, kuru ms cenamies kompenst tik saret veid. Ja mums pieder ekskluzva kaokdu manto, automobiu vai, piemram. prusaku, vai ieeu kolekcija, tad mums ir, k mdz teikt, handikaps saldzinjum ar tiem, kam ds "paums" nepieder. Starp citu, te var viegli uzerties uz a, jo varbt cits cilvks ne par vienu, ne otru ne tikai nav sapojis, bet, oti iespjams. viam tas liktos pat apgrtinoi. Tau kda daa msu zemapziai gar diem skumiem! Ms ar saviem prusakiem esam izcili, un viss! Turklt interesanti, ka kolekcionanas tendence vrieiem un sievietm vienmr izpauas atirgi. Vrieiem t alla ir kda finansili nozmga, savukrt sievietm - esttiski nozmga afra. Vrietis td veid stjas konkurences attiecbs ar citu vrieti par tiesbm iegt sievieti. Bet sieviete konkur ar citu sievieti par vriea uzmanbas piesaistanu. Tpc, ja jums kds rda savu kolekciju, atcerieties: t parasti ir vai nu konkurences izpausme, ja ir darana ar sava dzimuma prstvi, vai ar jums tiek izrdta vislielk uzmanba un gatavba uz attiecbu turpinanu, ja kontakts ir ar pretjo dzimumu. Izdariet secinjumu! Kolekcija t ir cilvka intm pasaule, sevii tad, ja vi krj kaut ko neparastu, ekstravagantu. Tpc, ja kds jums demonstr savu kolekciju ar aizturtu elpu, mulstot un sarkstot, tad, oti iespjams, jums tiek pardta vislielk uzticans, nevis tiekat "nolikts pie vietas". Js vienmr varat daudz uzzint

93

par cilvku, iepazstoties ar via kolekciju vai noskaidrojot, kam vi to rda un kam ne. Un, pasarg Dievs, izteikt savu neapmierintbu par kolekcijas saturu vai kvalitti iedzvosities nelabvl! Starp citu, turgiem audm tomr nk klt kda paba, kas atir viu aizrauanos no msu visu kopgs vjbas: kolekcijs vii materializ savu bagtbu. Nauda, k zinms, nesmird, neo, bet mums tomr patk gan paostt, gan apskatt, gan pataustt. Ar tas nk no brnbas, un, ja jums ar to ir bijuas problmas, tad no kolekcionanas neizvairties. Atgstm nokavto...

DRGIE

PILSOI, MAN TAU JSTRD!

Sksim ar vrieiem, iem "nelabojamajiem egoistiem". Atcersimies Maedonijas Aleksandra dzvesststu. Vi bija cilvks, kuru bez jebkda prspljuma var nosaukt par vris skotnes iemiesojumu; ja vi btu piedaljies rika riksona eksperiment, tad, visticamk, vispirms btu uzclis galda centr lielu torni, bet tad moment to aizmirstu un dotos uz perifriju. Sasniedzis galda malu, vi droi vien raidtu savus spu zaldtius prom no galda - uz krslu, no krsla - uz grdas, bet pc pris stundm ms atrastu mazo Aleksandru miergi guam istabas kakt sava krietni paretint karaspka vid. Pirms divm stundm uzcelto torni btu sagrvis ienaidnieks, kura lom ari btu bijis tas pats jaunais karotjs. Kop dzimanas Maedonijas Aleksandram piederja viss visprkaj pakp i pajumte, prtika, izpriecas, vara un pat iespja runties ar Aristoteli (kur bija via audzintjs), tomr jaunais valdnieks nespja nosdt mjs - vi uzbruka Biotijai, Illrijai un Trijai tikai tpc, ka ts, redz, nevljs viam paldzt kar ar Persiju. Turklt uzmanbas vrts ir iemesls, kd vi gribja karot ar Persiju. Vi alka atriebties Persijai par postjumiem, kurus persiei bija pastrdjui Grieijas un Persijas karu laik, par postjumiem, kurus jau ari pai griei bija laimgi aizmirsui! Kd Aleksandrs iekaroja Grieiju, pakva Persiju, devs uz Indiju? Tas nevienam nav zinms, un pats Aleksandrs varja sniegt vien visai garus un plaus skaidrojumus savai iekaroanas politikai. Vartu domt, ka uz Austrumiem viu vilka Indijas pasakains bagtbas, tau ar toreizjm transporta iespjm iekaroto glui vienkri nevarja nogdt atpaka -uz Maedoniju. Tdjdi merkantila rakstura argumenti pilnb atkrt. Cieot milzgus zaudjumus, atstjot tkstoiem imeu bez tviem, izlejot asiu jru, vi tomr tika ldz Indijai, tau ldz ar to tik oti bija paplainjis savas valsts robeas, ka t bija spiesta burtisk nozm sadalties das. Kpc tas notika? Tpc, ka via iekarots teritorijas netika apgtas, vi pievienoja savai Maedonijai aizvien jaunas platbas, tau nepadomja, ka tm jkst par valsts faktisku sastvdau, jsaaug ar to, japvienojas uz kda kopga pamata. Patiesb vi bija tikai mainjis o teritoriju nosaukumus, to formlo jurisdikciju, tau nebija izmainjis to btbu. Ir nepiedodami aizmirst dienestu sievietes d. Bt par sievietes gstekni ir sliktk nek bt par gstekni kar; pie ienaidnieka drzk var izkt brvb, bet sievietes vaas ir ilgstoas. Pteris Lielais Izcilais krievu zintnieks, izcilu vecku - dzejnieku Nikolaja Gumiova un Annas Ahmatovas - dls Levs Gumiovs nosaucis Maedonijas Aleksandru par pa-sionriju, cilvku, kas iet pret savu pasaglabans instinktu. is termins clies no latu vrda "passio", kas nozm "cieanas". Pasionrisms ir cilvka tieksme izjaukt savas eksistences stabilitti. Proti, citiem vrdiem sakot, pasionrs ir "miera izjaucjs", kur, nerinoties ne ar paa dzvbas vrtbu, ne ar tradcijas prasbm, mina izjaukt iedibinto 94

krtbu. Var sact, ka vi grauj td, lai rastos kaut kas jauns. Tau kas ar to nodarbosies?... Radt, celt, labiekrtot, attstt - ts ir funkcijas, kuras labprt uzemas sieviete, jo vi tas izraisa patiku. Fizik ir jdzieni "entropija" un "sakrtotba". Visa fizika balsts uz o divu dabas spku saspli, kur viens tiecas pc krtbas iedibinanas ("sakrtotbas" spki), bet otrs o krtbu izjauc ("entropijas" spki). Ja virsroku em "sakrtotbas" spki, tad viss "sakrtojoties" apstjas un, lai no s stagncijas izvairtos, lai nodrointu kaut k jauna raanos, vajadzgi "entropijas" spki, krtbas sagrauanas spki. Tau entropija, attiecgi sagrvusi, "aiziet garm", un td atkal iestjas "sakrtotbas" laiks, sagraut atjaunoanas laiks jaunos, izmainjuos apstkos. aj analoij "entropija" - t ir vris, bet "sakrtotba" - sievis skotnes izpausme. Ja "entropijai" ir vairk iespju nek "sakrtotbai", tad sistma sagrs, tau, ja, glui otrdi, skaitliski vairk ir "sakrtotbas" nek "entropijas", sistma apstsies sav attstb un palikvidsies. Tdjdi nepiecieams tiekties pc saprtga ldzsvara, atceroties, ka jaunais iespjams tikai tad, ja sagrauts vecais, tau, lai jaunais rastos, bet nepaliktu viengi bezjdzga un nerealizta iedoma, nepiecieams atbalsts tam, kas veiks celtniecbu. Citiem vrdiem sakot, vrietis var graut iedibinjuos krtbu, tau, ja vi to dars neatbilstgi sievietes gatavbai atjaunot dzvi via vainas d izveidojuos drupu viet, tad da savienba nogrims Lt. Ir pieemts uzskatt, ka visu rada vriei, tau tagad redzams, ka t nemaz nav. Vriei grauj, bet, ja ar rada, tad tikai td, lai sagrautu, tas ir, iemieso sev tdu savdabgu izncinanas mehnismu. Savukrt saglab un tdjdi reli rada sievietes. Jaunrade maings pasaules apstkos ir nevis izveid, k tas var likties pirmaj acu uzmetien, bet izveidot saglaban. Medicna nerada dzvbu, t tikai uztur to, dzvbas radana tai nav pa spkam, tau, viengi pateicoties medicnai, msdienu cilvka vidjais ma ilgums palielinjies divas vai pat trs reizes saldzinjum ar viduslaikiem - no vienas dzves tiek radtas divas vai pat trs dzves. Vrieiem ir svea jaunrade, vii tikai sagrauj, lai gan reizm ar jaunradanas masku: jaunie zintniskie atkljumi padara par nevajadzgiem vecos, jaunie mkslas virzieni aptur esoos, jaunas socils nostdnes sagrauj iepriekjs. Ikviena vriea un sievietes savienba ir o divu spku - entropijas un sakrtotbas - sple. Vrietis ar apskauamu regularitti sagrauj stabilumu, t raddams iespju perspektvu plnu un ambiciozu Vriea sirds tvkst pc brvbas, pat kas ldzgs piespieanai viam ir mokos. Ja vrieti ar varu piesaista tam, kas pretj gadjum btu via brvas izvles priekmets, via simptijas nekavjoties mains un tieksme prvras riebum. Deivids Hjms projektu iecerm, kuras, starp citu, lielkoties nksies stenot sievietei. Vrietis saka: "Pc etriem gadiem te bs drzu pilsta," tau t radsies viengi tad, ja sieviete uzemsies s "pilstas" izveidoanas darbu. Un, lk, tagad ir stais bridis pievrsties jautjumam par vrieu egoismu... Vai tad nav egoisti?! Un kdi vl! Visstkie! Egoisti - par to nav aubu! Visu laiku viiem kaut ko vajag, vienmr viiem ir ambcijas! Un, protams, - lauzt, nevis celt! Un ne par vienu nedom! Egoisti, patiem egoisti! Vriei vienmr dom par tm lietm, kas ir aiz viu jau sasniegt robem, par to, kas atrodas "rj telp", bet par to, kas ir jau sasniegts, vii nedom. Viu lozungs skan gandrz nepiekljgi vienkri: "Tlk!" Kamr sieviete, "sot" taj, kas jau sasniegts (bet daudzos gadjumos ari pati bdama jau 95

sasniegtais), izjt uzmanbas trkumu. T k aj gadjum vrttja ir via, tad vias spriedumi ir pilngi loiski. Tomr cik pareizs ir tds vrtjums, cik liel mr vrieti var uzskatt par vaingu viam piedvtajos grkos? Un, visbeidzot, kas ar viu notiks, ja vi tiks piesiets tai vietai, kur ir uz laiku pietauvojies? Jau pc nedas sieviete pati iegaudosies, skatoties uz o btni ar "nedzvm acm", uz o, k ne bez rgtas ironijas teica kda mana paciente, "dvna vadtju". N, patiem, piesaisti vrieti vienai vietai, liec viam strdt vienu un to pau darbu, turklt t, lai vi taj nevartu pat neko pilnveidot, - un nkamaj dien vi nomirs! Ievrojot visu teikto, nkas atzt: vriei, tikai virspusji skatoties, iet sti egoisti. Patiesb vii gd nevis par sevi, bet par to lietu, kuru ir piespiesti dart, kuru vii dara nevis tpc, ka dom tikai par sevi, bet tpc, ka daba viiem pateikusi: "Dari!" Vii nespj apstties, un vii ir spiesti nodoties savam uzdevumam, tam, kas konkrtaj mirkli viiem iet svargs. Vii izdoms attaisnojumu, kpc viiem tas liekas svargi, vii mekls jaunus mrus, izvirzs sev jaunus uzdevumus. Tau tie nav viu pau lmumi, mri un uzdevumi; tas ir uzlikts viiem par pienkumu, tas ir tas, kas viiem jdara, tpc meklt kaut kdus izskaidrojumus ir glui vienkri bezjdzgi. Domt, ka visi vriei ir egoisti, nozm galgi neko nesaprast no vrieu psiholoijas. Pajautjiet jebkuram vrietim: "Draudzi, ko tu gribtu par visu vairk pasaul, tikai saki godgi?" Un vi godgi jums atbilds: "Par visu vairk pasaul es gribtu visu pamest, apssties un neko nedart! Glui vienkri apssties un viss!" Bet kd vii nes, un kpc viiem mgi kaut ko vajag? Kpc vii pastvgi kaut kur iemaiss, kpc vii nebeidzami par kaut ko funktier sav prt? Atbilde ir vienkra un paradoksla: vii citdi nevar. Un, ja reiz t, tad ne jau vii ir vaingi pie t, ka to visu dara. Kaut gan, kad dara, tad ne par vienu lg nedom, bet ne jau sav lab tau... Vienmr bsim dzii pateicgi par tm laimes un maiguma dienm un stundm, kuras mums devusi mot sieviete. Nevajag prast no vias mgi dzvot un domt tikai par mums, tas ir nekrietns egoisms, ko jmk prvart. Fjodors Dostojevskis Protams, daba nenosaka, ar ko tiei iem "karotjiem" jnodarbojas: jpta, jkaro, jizgudro, vai jgrauj. Nopietni runjot, par konkrtm lietm dabai nav nekdas daas. Galvenais, lai kusttos, kusttos uz prieku, bet tas, vai vi ir Hrostrats vai Leonardo da Vini, tas dabai ir absolti vienalga. Vriei ir spiesti kustties, viiem ir jdarbojas, vii nedrkst emt un apstties. Un t ir drzk viu nelaime nek veiksme vai privilija, un tpc feministes, kam ir ds virspusjs viedoklis, glui vienkri nesaprot, par ko ir runa. Savukrt sievietes, kuras prmet vrieiem egoismu, nesaprot, ka vriei noemas ar savm "daranm" nevis sav lab, bet gan td, lai btu "vieta", kur sievietes (viena, otra, tre, neeksistjo) vlk vartu iedzvoties. Vriei - tas ir tds "evolcijas desants", kas tiek stts jaunu teritoriju iekaroanai. Vi varbt ari labprt gultu mauri, tau bezdarbba paredzta tikai pasaku varoiem un cilvkiem, kas nonkui depresij vai depresij, kuru pastiprina alkoholisms, t ka vius glui vienkri vajag rstt. Ja vrieiem ar vajag prmest, tad tikai tiem, kuri aizmirsui, ka aiz viiem virzs vezumi ar sievm un brniem. Tau kda jga prmest diem "trgaitniekiem"? Gan prmets dzve, un viiem tas neliksies maz...

96

Filozofiska intermdija: "Un kur ir jga?"

Satikt sievieti, kuru nodarbintu "dzves jgas" jautjumi, maigi izsakoties, ir pagrti. Man gandrz vai ik dienas nkas konsultt sievietes, kas apgalvo, ka nezina, k dzvot tlk, bet satikt sievieti, kas rstam nopietni jauttu, kd dzvot tlk, - tas btu kazuistisks notikums! Ja sievietei gjis boj viengais brns vai izjukusi ilggadga laulba, ja viai attstjusies smaga hroniska slimba vai, visbeidzot, skusies depresija, via neizbgami pajauts savam rstam: "K man dzvot tlk?" Nu, is jautjums ir loisks un saprotams, un k viai dzvot, vismaz pagaidm, nav skaidrs. Un tikai vriei ar apskauamu regularitti, ar apskauamu pastvbu un dareiz, vartu likties, pilngi bez iemesla jaut psihoterapeitam: "Dakter, kd man dzvot? Kda tam jga?" Nepieredzjis cilvks pat nepamans o atirbu, bet, ja ari pamans, tad diezin vai pieirs tai kdu btisku nozmi, kaut gan patiesb ms te saskaramies ar loti svargu fenomenu. Sieviete nav norpjusies par dzves jgu, jo viai vienmr ir vias "iekj telpa", vias "potencilais brns", via ir dzves mistrijas sargtja, k via var aubties par dzves jgu? Ja tas ari notiktu, tad droi vien liktos ne mazk absurdi k da veida situcija: s Buda un jaut pats sev: "Kd es esmu Buda?" Tas tau nav iespjams, princip nav! Bet ar vrieiem viss ir citdi. Vii tau ir k arhitektoniskas konstrukcijas, kas uzceltas pc vienota projekta: sagzsies viena neso siena - un sveiki, pazuds k nebijis! Vrietis - t ir sistma; nevis noteikumu un nostdu summa, kopums vai komplekts, bet tiei sistma, kur neviens elements, neviens punkts, neviena lnija nav nejaua. Sievietei nav saprotams, kpc kaut kda, viasprt, "skuma" d vrietis gatavs uz milzgiem upuriem, kpc, lk, tds "skums" viam var kt par pau galveno, pau svargko, par visas dzves mri. Un, ja ar o "skumu" gads kme, tad jautjums par dzves jgu paceas virspus un tiek izlemts viens un divi: "Nav dzvei jgas! Nav!" Sievietes darbalauks ir pamodint vriet dvseles eneriju, cildenu kaislbu kvli, atbalstt pienkuma apziu un tieksmi uz clo un dio - lk, vias aicinjums, un tas ir liels un svts. Visarions Beinskis Bet, ja sievietei ir brni, ja viai ir imene, darbs, kaut vai kas no uzskaitjuma, tad jautjumu par savas dzves jgu via neizvirza. Starp citu, t k via vienmr ir aizemta darbos, un sievietei par dienio darbu trkumu nav jlojas (tie ir vriei, kas ir nebeidzam "darba" meklanas stvokl), viai glui vienkri nav laika nodoties diem mugiem un bezjdzgiem jautjumiem. Vias dzves stiprbu dikt sievietei raksturg dvseles organizcija, savas "iekjs telpas" pastvana, kuras d via nekad nejtas vientua, pa stam vientua. Vias "iekj telpa" - tas ir vias pastvgais sarunbiedrs. Bet vrietim nav tda sarunbiedra, vi komunicjas ar tukumu, kuru ari sajt tiei k tukumu. "Dzves jga" - t ir izteikti vrieu problma. Un sieviete nespj izjust, saprast ts tradijas dziumu, kas moka vriea dvseli. Eeizm savas vientulbas tradija atkljas no bailm aptumotajam vriea skatienam k draudgs bezdibenis; t plosa via dvseli ar tikpat apskauamu apetti, ar kdu rglis izknbj aknas pie klints piekaltajam Prometejam. Draudzba starp vrieti un sievieti nav iespjama; viu starp var valdt kaislba, ienaids, dievinana, mlestba, bet tikai ne draudzba. Oskars Vailds

97

Pastvgas iekjs saeltbas radts spes, par kurm ar tdm skumjm raksta neskaitmi filozofi vriei, nav iespjams prvart. Vrietis cenas iemantot iekjo harmoniju, tpc ka viam t nepiemt. eit, aj punkt, vajag meklt pamatojumu vrieu nerimtgajai, paaizliedzgajai radoajai aktivittei, kas nav nekas vairk k bgana no "apstans", "perspektvas zaudanas", "dzves paralzes" ausmm. Tau, lai ko vii dartu, viu pasaule tik un t ir sadalta, un tpc ikviena vriea dvsel mt vlme saraut s saites, un tpc ikviens vrietis ir karotjs c, kas jau iepriek lemta sakvei, jo via mris "iegt dzves jgu" - nav sasniedzams. Vrietis tas ir karavrs un varonis, tas ir Edips un Gilgames, Mozus un Pariss, Persejs un Jzus. Via ce ir klintis un rifi, via kurss varbt nosprausts nepareizi, viam uzgln sirnas un Simplegadas zilie vrti, tau vi iet, vi prvar savu vientulbu, un vi, protams, ir egoistisks, bet tas patiem ir gatavais nieks saldzinjum ar tm sirdsspm, kas viam ir lemtas. Es eit par to rakstu, protams, ar zinmu ironiju, tau gribu, lai manas lastjas tomr uztver to nopietni. Kda tur starpba, kd cilvks moks - "nieku" vai "svargu lietu" d? Ja jau bdjas, tad iemeslam vairs nav nekdas nozmes. J, vrieu prdzvojumi lielkoties ir bezjdzgi un nevajadzgi, bet.,. is mgais "bet"! Bet vriei - prdzvo, un t viiem ir dvseles trauma un patiesa tradija, un tpc ir vai nav vrts viiem nepiecieama paldzba un atbalsts. Galu gal ms visi esam cilvki un mums pienkas domt citam par citu. Sievietes, sargjiet vrieus t ir ne tikai nedroa, bet ari plstoa prece Vriea dvsele ir dzia, ts varen straume alc pazemes als: sieviete mana ts spku, tau nesaprot to. Fridrihs Ne

BET

MAN TAU

IR

BRNS!

Tagad piencis laiks atmaskot sievieu egoismu. Ja nu kur patiem vajag meklt stus egoistus, tad tas jdara eit - sievieu lauci. Sievietes pastvgi dom par savu izdevgumu, visu dara ar aprinu, vis jtama apdomba. J, savtgums - t ir sievieu paba! Un vias tau pastvgi melo, turklt melo ar nodomu, lai vrieti smalki aptrtu, lai apmntu k pdjo antiu! Nu, drgs sievietes, vai pazint s frzes? Ja ne, tad iepazstieties: ts s ikviena vriea zemapzi un visatbildgkaj brd grass no turienes izlkt k velni no tabakdozes. Droi vien vrieiem ir iemesli t domt, tomr pats galvenais no tiem ir tds pats k tradicionli vism aj grmat apskatmajm starpdzimumu attiecbm: vrieu gandrz patoloisko prliecbu par sievieu egoismu nosaka sievietes un vias dabas nesapraana. No t ari viss skas... Vajag piesargties no sievietm, kuras neslpj savu vecumu. Sieviete, kas ststa, cik viai gadu, var izppt jebko un jebkuram. Oskars Vailds Tagad mums bs jrun par sievietes "iekjo telpu", tau vispirms krtjo reizi pievrssimies prtiiem. Lai cik uzptgi ms btu, msu radinieki ir un paliek msu radinieki, un pirmie sarakst ir primtu kungi. K viiem sastv ar "sievieu egoismu"? Starp cilvkveidgajiem prtiiem vieni (piemram, gorillas) ir bara dzvnieki, citi (piemram, orangutni) teritorilie. Tomr monogmus starp tiem mekldams neatradsi, ik uz soa poligmija, kaut t izputtu. Bara prtii veido grupu, kur tvi lderis (barvedis) ekskluzvi "prklj" visu savu harmu un atsit uzbrukumus no citiem, kas ari vltos piedalties aj proces. Teritorilo prtiu tvii 98

neveido grupas vai barus, bet atkaro sev dzves telpu dau hektru platb. Jebkuru tvia teritorij iemaldjuos mtti vi uztver k savu "privtpaumu". Skarba ir mte daba! Par laimi vai dieml msu radniecba ir tuvka ar bara dzvniekiem. K tad kljas bara primtu mttm? Protams, barvedis, vienlaikus ari motais dzvesbiedrs, mttes nenobrieduaj apzi ir iecelts dievbas krt. Tau dzvesbiedrs paliek dzvesbiedrs, galvenais ir brni. Jparpjas par viu nkotni. Bet nepilngadgo primtu nkotne ir atkarga no barvea labvlbas, tau barveiem, tpat k prezidentiem, piemt paba savu amatu atstt, notiek, t sakot, vadoo kadru rotcija. Gandrz katra sieviete mlestb ir spjga uz visclko varonbu... Via skpsta, apskauj, atdodas - un via jau ir mte. Viai, ja ml, mlestba ietver visas dzves jgu - visu Visumu! Aleksandrs Kuprins Un, lk, iedomsimies du situciju: tda rotcija ir notikusi, barvedis nomainjies, proti, tagad cits tvi komand verdziski pazemgo harmu. K vi iztursies pret iepriekj pavlnieka brniem? Saprotams, bez paa entuziasma! Piemram, lauvu bar pc das barvea nomaias jaunais lderis vispr nogalina harma iepriekj valdnieka pdjos mazuus. Lai cik briesmga liktos da taktika, t evolucionri attaisnojas, jo mazuu bojeja noved pie laktcijas (piena izdalans) izbeigans lauvu mtm, kas baro savus pcncjus, bet tas savukrt patrina viu gatavbu nkamajam reproduktvajam periodam. Jaunais "lauvu karalis" dos baram "jaunas asinis"... emot vr o dabas "cietsirdgo loiku", primtu mttes nodroins. Izmantojot brdi, kad valdoais barvedis aizsapojies, mtte klusim paiet tlk, noma vieti, kur satiekas laulbas prkpju gult ar vado amata pretendentu. Tas, neizceldamies ar pau prtu, tomr nomainjis savu priekteci barvea amat un vienlaikus kuvis ar par visu brvo mtu dzvesbiedru, uzskata s savas nesens mks un tagadjs sievas brneus par saviem un attiecgi pret viiem izturas. Jebkdi citi mttes das uzvedbas skaidrojumi neiztur kritiku. Gorillas mttes dodas pie "mk" nevis mlas prieku d (ko nozm mlas prieki, to gorillas mttes nezina), un vias nav "varmcbas upuris" (viens mttes kliedziens spj moment atbrvot viu no jebkdiem tkojumiem). Via to dara apzinti, apmnot savu "likumgo vru" un izvloties par mko tiei to tviu, kam ir lielkas izredzes kt par nkamo barvedi. "Ar domu par saviem brniem" via iziras par o soli. Skaidrs, ka gorillas mtte ir neizgltota btne, un vias "domas" par nkotni aprobeojas ar visai piezemtm problmm. Tau te via parda apbrnojami intelektulu domanu. Bet vissvargkais aj gadjum ir, lk, kas: gorillas mtte dom nevis par tiem brniem, kas viai jau ir (tad, kad notiks "rotcija", vii jau bs glui patstvgi bara loceki), bet par tiem, kuri viai vl bs, par tiem, kuri tiek "plnoti", proti, par saviem "potencilajiem brniem". Via uzvedas t, it k ie "potencilie brni" jau btu! Un, lk, ms saldzinm (Dieva d, nebstieties) o primtu mttes laulbas prkpanu un to "iekjs telpas" izjtu, kuru nodemonstrja mazs, seksulaj zi pilngi nevaings meitentes, kas piedaljs rika riksona eksperimentos. K atceramies, meitentes uzveds t, it k vias zintu, ka vim ir kaut kda "iekj telpa", kaut kas, par ko vias rpjs, ko labiekrtoja, saglabja. Un tiei tpat tau rkojas ari gorillas mtte via ar rpjas, labiekrto un sarg kaut ko, kas ir vi, "iek". Vai msu ms sievieu dzimuma prstves to visu dara sav lab? Vai par sevi gd gorillas mttes, dodoties, teiksim atklti, bstamaj "romantiskaj ceojum" uz krmiem? Vai par sevi rpjas mazs meitentes, kas bv uz galda zemu apau ku? N, ne par sevi, bet par kaut ko, kas ir vis, - par 99

"potencilo brnu". Un kas vada sievieti, kura izvlas sev turgu vrieti, atsakot varbt ar savai sirdij mam, tau, teiksim atklti, dulburim? Via mekl savam brnam tdu tvu, kur vars garantt viam ciengu dzvi. Bet kas vada sievieti, kad t greznojas? Viu vada vlme piesaistt sev daudzus vrieus, no kuriem vars izvlties to, kas dos viai iespju uzaudzint savus brnus. Un kpc via cli neatsaks no piedvtajiem "materilajiem labumiem", kpc via ir "kra uz naudu", kpc uzskata par attaisnojamm "materilas kompenscijas"? Katr aj rcb vd viena un t pati tieksme - rpes par savu "iekjo telpu", par to cilvciu, kas "potencili" apslpts vi. Un tas notiek bioloisk instinkta lmeni, paai sievietei neapzinoties, un, nopietni runjot, tam nav nekda sakara ar relajiem brniem. Viai tie var nebt, tau, iespjams, ka ir, bet via par tiem nerpjas, visbeidzot, varbt via jau sen prsniegusi reproduktvo vecumu, prdzvojusi klimaksu, tomr ar to visu nav mazk sieviete, un tpc via turpina rpties par savu "iekjo telpu". Nekdi plsji neapdraud kmi, kas dzvo mjas terrij, bet vi rok sev alas, ari bads nedraud im mjas lolojumam, tau vi taisa barbas krjumus. Vi to dara instinktvi, nesaprotot savas rcbas mrus. Tiei tpat ari sievieti vada vias instinkts - saudzt, aizsargt un saglabt savu "iekjo telpu". rji vias uzvedba patiem var likties savtga, bet patiesb, ja nevrtjam virspusji, izrds, ka nekda savtguma vias rcb nav, tikai ms neievrojam, neredzam to "potencilo brnu", to "iekjo telpu", par kuru ar tdu paaizliedzbu rpjas sieviete. Pastv dzia, traiska neatbilstba starp sievietes mlestbu un vriea mlestbu. Sieviete ir pavisam cita rakstura btne, via ir daudz mazk cilvks, daudz vairk daba. Sieviete visa ir dzimums, vias dzimumdzve visu laiku ir vias dzve, kas to aizrauj pilnb, jo via ir sieviete, nevis cilvks. Mikolajs Berdjajevs Domt, ka "visas sievietes ir egoistes", nozm galgi neko nesaprast sievieu psiholoij. Sieviete nekad nav viena (tiei tpc via spj bt pilngi papietiekama, piedaloties "sabiedriskajs aktivitts" tikai dadbas d), via vienmr ir divat - pati un vias potencilais brns. Mtes instinkts nav ts darbbas, kuras via veic sev piedzimua konkrta brna lab; mtes instinkts liek sievietei rpties par sevi k par dzvbas turpintju. Ja via nerads sev piencgus apstkus, tad k sieviete nav ne grasi vrta, jo d gadjum via nesps izpildt savu bioloisko misiju. Vias egoisms - tas ir dzvbas egoisms, un, ja viai kaut kas no egoisma ar atkrt, tad tas, atvainojiet, ir pilngi saprtgi. Vrietis, kas nosoda sieviet "mantkrbu", glui vienkri nesaprot, cik mugi, slikti un neglti vi rkojas. Jo sievietei uz to pat nav ko atbildt, via ari pati nesaprot, kpc t rkojas. Ja sievietes uzvedb ir kas tds, kas vartu kt par vriea neapmierintbas iemeslu, tad t ir vias izrdba. Lai gan ikreiz, kad vrietis saduras ar sievietes "plao vrienu" (runa ir, protams, ne vien un ne tik daudz par naudu, cik par spjm un talantiem), viam uzmangi jpaskats: bet vai ie trii nav veids, k sieviete cenas jel k nodroint nkotni, aizsargt savu "iekjo telpu", o virtulo, tau patiesb tik relo veidojumu, savu "potencilo brnu"?

Btba, ko neievro: "Par to var visu atdot!.

Viai sievietei piemt tas, ko nepazst vrietis: iekjs miers, lietu iekjs jgas apzinans, izturba pret dzves grtbm, via nes sev dzves zinanu. o zinanu via varbt pat neapjau, tau t - un tas ir svargk - izpauas rcb. Vriei izmna o sievietes iekjo zinanu "uz ru" un jtas vluies, jo t nav domta "rjai lietoanai". T viet, lai gremdtos sievietes btbas maigum, vriei nolemj sevi cai ar neredzamu ienaidnieku, ar to sievieti, kuru pai sev izraudzjuies. 100

Sievietes dvsele - t ir "iekj telpa", kaut kas elastgs, blvs, piestints, tiesa, biei vien paas sievietes novrt pamests un aizmirsts. Ne jau katra sieviete sajt savu "iekjo telpu", un t ir liela nelaime, jo "iekj telpa" var kt par atbalstu, t garant spkus un produc milzgu gribu, tau viengi tad, ja pret to izturas godpilni, ar cieu. Dieml "nesaimnieciskums" attiecb uz paas dvseli sievietm nereti ir glui vienkri noziedzgs. Bet ts sievietes, kas sajutuas un sajt savu iekjo dvseles pilnbu, visu acu priek prvras. Jpiebilst, ka absolts prk biei tika saprasts k bezgalba, kas skas tur, kur beidzas cilvka iekarot rj telpa, k sfra, kur tiek atzta "vl vairk" visvarenas un visu zinoas Btnes esamba. Bet absolts var atklties ar tiei esoaj, kas parasti piederjis sievietei vai bijis iekjs apceres sfra. Epiktts Sieviete ir k okens. Iedomjieties okenu: milzgs dens klajums, kaut kur ploss vtras, savukrt citur valda apnicgi vienmu bezvj, kaut kur ar biezu ledu prklti tkstoiem kvadrtkilometru, bet citur svelmainas pludmales un atptnieki; daudzas straumes, karstas un aukstas, e dens slus, okena dzles ir pilnas ar mklainiem augiem un dzvniekiem, nogrimui kui un kursjoas haizivis ok akvalangistus, bet korau rifos irb kru zivju bari; pa saviem marrutiem dodas karakui un pasaieru tvaikoi, tankkui un zvejas flotiles, elfos paceas naftas tori, bkas raida signlus, un jras putni pik den pc krot medjuma. Visas s un tkstoiem citu pardbu veido Pasaules okena dzvi, kur katrs dzvo pc saviem likumiem, ar to nesagraujot okena veselumu. Tda ir ari sieviete: vi visam atrodas sava vieta - gan vtrm, gan bezvjam; gan kuiem, gan jras dzvniekiem; gan noslpumainiem rifiem, gan naftas toriem. Sieviete iekji nav pretrunga, vi nav pat placdarma, kur rasties pretrunai, tiei otrdi via ir savienoans un ldzspastvanas pamats. Sieviete, piemram, var bt neviltoti prliecinta, ka "melot nedrkst" un ka via pati "nekad nemelo", turklt melojot pastvgi. Via sola brnu atdot "tvoctim policistam", ja tas slikti uzvedsies. Lai piespiestu brnu mcties, via piedrauds ar armiju, apgalvojot: "Es tevi no armijas neglbu! Nemcsies, neiestsies augstskol - t bs tava problma!" Bet pc tam kara komisarit, lai paglbtu savu lolojumu no armijas, piemelos pilnu vezumu - paststs par via neeksistjom slimbm un pati uz laiku prvrtsies par "agonizjou slimnieci". Via pasacs vram, ka tas "bija lielisks gult", ja gribs kliedt via aubas. aj zi vai noturt viu "imenes klp". Via imits orgasmu, notlos bezpaldzbu un nenoteiktbu, ja bs vajadzgs; via piekrits tam, par ko nav vienisprtis, un, glui pretji, ldz uzvarom beigm strdsies pat tad, kad piekrt, tiesa, td gadjum, ja da rcba viai liksies nepiecieama. Vriei, balstoties uz iem faktiem, ar putm uz lpm mins pierdt, ka visas sievietes ir caur un cauri melgas un amorlas. Tau t bs dzia maldans, un di apvainojumi sievietei nebs saprotami. Jo via tau visu darja "pareizi": via audzinja brnu, pasargja to no armijas, gdja par imenes attiecbu harmoniju, paldzja vram justies k saimniekam un aizstvim. Via melojusi? Nekad ari ne, via audzinja brnu, saglabja mieru imen utt., u.tml. Ne par kdiem meliem nav pat runas, via bija aizemta ar pavisam ko citu! Js tau zint, ka tad, ja no punkta A uz punktu B dodas sniegbalts laineris, tas netrauc kaut kdam noplukuam onerim taj pa laik izbraukt no punkta B uz punktu A. Tpc viss ir loiski, viss ir pat oti loiski! Tikai t ir cita - sievieu - loika, un taj ir vairk no dzves nek no matemtikas. T ka vrieiem nekas cits neatliek k paturt pie sevis savu cildeno sautumu, jo vairk td, ka lielku cntju par patiesbu un taisngumu k sieviete js neatradsit vis pasaul. Sievietes emancipcija ir tuka uzvara, ja t gta, noliedzot vias dabas btbu, kas ir k trauks, kur glabjas dzves mistrija. 101

Aleksandrs Louvens Varbt tas liksies galga aplamba, tau tas, ko tlt teiku, ir tikpat paradoksli un bezjdzgi, cik pareizi. Vriei un sievietes ts ir btnes, kuras liel mr sev nepieder, un tpc tas, ko s btnes dara, biei vien ir nevis viu vaina, bet drzk nelaime. Vriei un sievietes tie ir cilvki, tau vriais un sieviais ir kas vairk nek sabiedrb noteikts normas un likumi, un vriais un sieviais var diktt un patiem dikt cilvkam savus sples noteikumus. Protams, tas viss nemazina msu atbildbu par savu rcbu, un tomr ikvienam no mums ir nepiecieams, lai partneris ms saprastu. Un sapratne ir tas savstarpjais atbalsts, kuru ms sniedzam bez vainas vaingajam, t ka eit tad ar pards tas patiesi cilvciskais, ar ko ms nez kpc diojamies tikai "attiecbu noskaidroanas" bros.

TO VAJAG SAPRAST UN ATCERTIES... (VISPRGI INDIVIDULIEM GADJUMIEM)

Vriei, saprotiet un iegaumjiet... Neuzskatiet sievieti par egoistisku: viss vias egoisms ir bioloiska rakstura, un tpc ar sievietes personbu tam nav glui nekda sakara, un sievietes personba par tdu s sievietes uzvedbu nav atbildIr grti saprast, kda "iekj telpa" ir sieviet, bet t ir, un par to sieviete "dom" daudz vairk nek par jebkuru no saviem vrieiem. Ar to ir jsamierins un droi vien pat jiemcs par to jsmot. Sievietes, saprotiet un iegaumjiet...

NOTEIKUMI

pai asi sievietes egoismu js sajtat tad, kad jsu dvsele prasa partneres iejtbu. Iejtba ir reta un deficta prece, bet, patriam pieaugot, defictu izjtam sevii asi. T ka apvainojumi egoism mums, vrieiem, dos mirkos iet glui dabiski: "Kad viai vajag, tad rauj, kur gribi, bet Un vrietis nekad nesaprats, nepieems jbt! Tau, kad man vajag, - viai nav apgalvojumus, ka vi domjot tikai par laika!" sevi. Msu sabiedrb vrietis ir spiests pastvgi apspiest savas seksuls tieksmes, Vaina te ir nevis sievietes egoism, bet jsu tpc visi vriei ir svti prliecinti, ka tiei patria pieaugum un jsu gaidu spk. Ko par sevi vii nedom vispr. td situcij lai dara? Protams, nav patkami, tau atliek viengi ierobeot Js savukrt esat pieraduas domt, ka visu patriu un mazint gaidu spku. Tas dod (vai gandrz visu) dart citu lab, tomr, satriecous rezulttus, jo, atteikuies no ticiet man, neviens, izemot js paas, par to uzmanbas, ms uzreiz bsim spiesti ciest nenojau, t ka nenostdiet sevi mug no ts prmrbas. situcij. Vriea labk paba ir spja prvart Sievietes mdz bt izrdgas, tas tiesa. savas cieanas, savas dvseles spes.

Btu oti pareizi uz visiem laikiem aizmirst tzi par vrieu egoismu. Taj nav nek cita, izemot apvainoanas patosu. Patiesb par "vrieu egoismu" sauc to spku, kas padara vrieti pievilcgu sievietes acs. Tpc, ja piespiestu vrieus tikt vaa no egoisma, ms iegtu veselus pulkus subjektu, kuri pat par velti nevienam nebtu vajadzgi. Un ar pai vriei cie no s nodoans savai lietai. T tikai citiem iet, ka vii cenas viengi sav lab, patiesb vii nemitgi kdam vai kaut kam kalpo, pastvgi ir iegrimui kd darb, vienmr viiem ir kds mris. Var jau bt, ka viss is darbs un visi ie mri ir galgas blas, tau, patiesi, ja kds dom, ka kaut kas ir svargs, tad viam tas ir svargi.

102

Bet eit mums ir darana ar "dabas joku. Kad barbas kst vairk, var novrot, ka dabiski palielins dzimstba, aj laik daba ir izrdga. Tam sekos strauj labkljbas lmea kritums, kas bs saistts ar to pau dzimstbas palielinanos, tomr evolcijai nepiecieami di demogrfiskie vii. Bet sieviete ir dabas instruments aj zi, tpc, pieaugot jsu labkljbai, gaidiet no vias izrdbu -tas ir normli.

Patiesb vriei izjt hroniskas cieanas, kuras, starp citu, nemk un nav radui izrdt. Bravralk, maska, aiz kuras slpjas viu satraukumi un bdas. Tomr, ja vrietis ir spjgs ciest un gaidt, necenoties taj bridi atrast "vaingos", tad tas ir oti rets vriea eksemplrs! Tau nelikt sevi gaidt - tda taktika btu rkrtgi prsteidzga!

NOBEIGUMA VIET: "SRT ZIEDIA" NOSLPUMS

T nu ms slni pa slnim esam atsegui visus dzimuma noslpumus. Noslpumu, kas slpjas dzimuma evolucionraj izcelsm, noslpumu, ko glab orgasms (attiecgi vrieu un sievieu), noslpumu, kas ir uz instinkta sirdsapzias, seksualittes noslpumu un, visbeidzot, dzimuma btbas noslpumu. Tagad ms zinm, kpc "sievietei vienmr ir taisnba", bet "lmumus pieem vrietis" , kpc "mlestba ir akla", bet vrieus tomr vajag "sargt", kpc ms - gan vriei, gan sievietes - esam "egoistiski" un kpc nerimstas "dzimumu kar". Bet kds tad ir "srt ziedia" noslpums? Kds "kpc" ir paslpies aj noslpum? Atcersimies atkal pasaku - rbusu, ar kuru ieskm o grmatu. ststa dramatismu nodroina kds svargs apstklis... Abi s pasakas varoi ir hroniskas nezias stvokl. Gan Briesmonis nezina, k piedvtajos apstkos iztursies Nasteka, gan Nastekai nav skaidrs, kas tas tds par Briesmoni un kdi ir via nodomi... Turklt tas, k darbosies un rkosies katrs no viiem, otram s, ja t atauts sact, "savienbas" dalbniekam ir dzvbas un nves jautjums. Abi drmas dalbnieki ir aci pret aci ar nezinmo, un abi baids. Nastekai iet, ka via kuvusi par "upuri", bet Briesmonim liekas, ka Nastekai nevar uzticties (vismaz vienreiz viu jau minja piemnt). Visbeidzot un tas varbt ir pats galvenais abi msu vstjuma varoi dom, ka viss notiekoais ir cloniski saistts ar "srto ziediu" (t.i., ja kaut mazlieti ticam Freidam un psihoanalzei, ar seksualitti), ka tas ir aunuma sakne, tau visiekrojamkais no visiem krdinjumiem. Tiei ziediu gribja iegt Nasteka, tiei to nevljs atdot Briesmonis, uzskatot o mantu par savu "ol paslpto nemirstbas adatu". Uz to, uz o "srto ziediu", tiecas msu varoni, tiecas un tpc neieredz, jtot savu atkarbu no spka. Un is seksulais uzbudinjums cirkul, pastvgi pietauvodamies te pie viena, te otra krasta: no Briesmoa uz Nasteku, no Nastekas uz Briesmoni. Bet viu kopg dzvoana, kopg ikdienas dzve ir tikai fikcija. Prsteidzoi! Tas, kas lika msu varoiem saiet kop (nekds cits spks nebtu spjis to izdart), vienlaikus bija ar tas, kas vius bezgalgi attlinja vienu no otra! Un, lk, msu priek ir gandrz neatrisinma problma! Msu priek ir kolzija, kura, iet, ar ir pats aunais Liktenis vis t btb. Tau k atrisins drma? Kaut k tau t atrisinjs... Uz k rina? Abi varoi - gan Nasteka, gan Briesmonis no brva prta deva viens otram iespju izmantot savu uzticanos, turklt pc partnera 103

paa ieskatiem! Abi riskja, jo nezinja, nespja paredzt, kdu virzienu ems uzticans. Bet, svtais Dievs, cik oti attaisnojs viu risks! Un uzticans tau bija tas viengais, kas saistja msu varous bez "srt ziedia" (un kaut kd nozm ar par spti tam). J, ne Briesmonis saprata Nastekas gaidas un cerbas, ne Nasteka nojauta, kdi ir Briesmoa nodomi. Tau Briesmonis, izjtot maigumu un ldzjtbu pret meitenes likteni, burtiski piespieda sevi notict, ka netiks apmnts. Savukrt Nasteka (un es pat nezinu, uz ko via sav pa stam labaj rcb balstjs) prvarja savas pakautbas un bezcerbas jtas, noticja, ka "vi zina, ko dara", un tika atalgota, un atalgoja pati. Tomr es domju, ka nekda riska te nebija. Risk tas, kur neuzticas, bet prbauda; tas, kur tlo, nevis dara; tas, kur konflikt un iztlo o konfliktu par sadarbbu. Un visi vii oti, es pat teiktu, liktengi risk. Patiesb ms visi - gan vriei, gan sievietes -jtam vajadzbu, lai kdreiz mums izststt pasaka taptu par stenbu. Protams, dzve nekad neks par visu msu cerbu iemiesojumu, jo pai ie sapi nereti izsldz cits citu. Tomr jebkur vrietis grib atrast savu sievieti, jebkura sieviete grib atrast savu vrieti, tau viiem trkst tikai divu lietu - sava partnera psiholoijas zinanas, k ar labas gribas. Pirmo savu spju robes es centos pavstt aj grmat, bet otr... Viss jsu roks! Cilvki nk pie psihoterapeita uz pieemanu un mina noslpt no via divas lietas: savas cerbas un savas vilans. Tas ir amizanti, jo visas cerbas un vilans psihoterapeiti jau sen mui uzskait, tpc neko jaunu psihoterapeitam paststt glui vienkri nav iespjams. Kad mana pacienta (vai pacientes) valod pazib vrds "atklties", es saprotu, ka man oti jau vlas paststt par savm saretajm attiecbm ar pretj dzimuma prstvi, tau baids, jo tas ir "noslpums". Un visi ir svti prliecinti, ka is viu "noslpums" ir sta mkla un ka tas ir ekskluzvs. Tas cilvks, kuru tu mli man, protams, ir labks par mani: es tds neesmu. Bet tu mli, un es pacentos kt labks par sevi. Georgijs Pehanovs Pacienti moks, psihoterapeits gaida. Ja pacients ir nomocjies nedaudz vairk par paredzto stundu (biei vien mazk), tad psihoterapeits prstj gaidt, jo galvenajos vilcienos problma viam ir skaidra. Pat ja pacients neganti blds, tlojot Ivanu Susainu un minot iesmrt psihoterapeitam "pou interventa" lomu aj izrd, tas viu nepaglbj no "atmaskoanas". Ms visi izdarm viendas kdas, tpc "atmaskoana" princip nav iespjama; kad viss ir skaidri redzams, nevar bt nekda "noslpuma", tpc nav iespjama ari "atmaskoana". Protams, ir grti runt par savm seksulajm problmm un pieautajm kdm, par saviem sapiem, k sasniegt laimi, un par savm bailm no iedomtajm tev uzglnoajm likstm. Tau ir vismaz dvaini uzskatt, ka tu aj zi esi "izcilks" nek citi. Bet jautjums: "Un k tad man sps paldzt psihoterapeits?" -jau vispr robeojas ar noziedzgu nevrbu pret savu dzvi. Biei vien tikai kop ar psihoterapeitu var nospraust viengo pareizo kursu starp rifiem un skiem, ko radjuas cilvka dzimuma, seksualittes un psiholoijas dvainbas. Lai jums veicas!

104