Dzve Svtaj Gar

Vasarsvtki bija jdu pateicbas svtki, kuros vii atcerjs pau notikumu to, ka piecdesmitaj dien pc ebreju Pashas vii sama Dekalogu desmit bauus un kuva par Dieva tautu. T nav nejauba, ka Svtais Gars nonca pr Bazncu tiei aj dien. Tas notika tpc, lai pasludintu, ka Svtaj Gar mums ir dvta liela lastba, gargs Jauns un mgs derbas Likums, rakstts vairs nevis uz akmens plksnm, bet msu sirds (sal. Jer 31, 33). Svtais Jnis Hrizostoms to skaidrojis di: Apustui nenokpa no kalna k Mozus, nesot roks akmens plksnes. Vii izgja no Pdjo vakariu telpas, nesot sav sird Svto Garu un visur izdalot gudrbas un lastbas drgumus gargs dvanas, kas bagtgi izplst no neizsksto Avota. Vii devs mct un sludint Dieva Vrdu. is jaunais likums ir Dieva mlestba, kas ir ielieta msu sirds ar Svto Garu Kristbas sakrament (sal. Rom 5, 5). Vasarsvtku viglijas Vrda liturij ms lasm fragmentu no Radanas grmatas par Bbeles torni, kuru ceot audis gribja uzcelt svtncu savam, nevis Dieva godam. Un tas kuva par viu nelaimes cloni, jo bez Dieva nav ar mlestbas un vienotbas cilvku vid. Bazncas tvi ir teikui, ka pasaul tiek celtas divas pilstas: BBeLe, kuru ce, balstoties uz egoistisku sevis mlestbu un atsakoties no Dieva, un JAUn JeRUzALeMe, kas tiek celta, balstoties uz Dieva mlestbu un atsakoties no sevis. Bbeles cljus tirda doma: ko dzve man vl var dot? Vii vlas no dzves tikai emt un emt... Vii ir paprliecinti, patmlgi, negatvi noskaoti pret apkrtjiem, nogurui dzenoties pc

Katu Dzeive 5`2012

naudas, slavas un varas. Vii mekl savu laimi, bet dieml to neatrod un tad, ieslguies sev, vaino visu pasauli. Savukrt Jauns Jeruzalemes clji dom: ko dzve vl gaida no manis? Vii vlas kalpot, paldzt citiem. Vii ir atklti, vienkri, drosmgi un pazemgi. o cilvku mris nav laimes iegana, vii ml un jtas gandarti. 1979.gad Vasarsvtkos Varavas sv.Annas baznc pvests Jnis Pvils II, tiekoties ar jaunieiem, viiem sacja: Reiz mans tvs ielika man roks lganu grmatu un pardja taj lganu uz Svto Garu, tpat ar es, kuru js saucat par savu tvu, vlos kop ar jums lgt Dievu Tvu caur Kristu, lai Vi mums dod Garu Iepriecintju. Pieemiet no manis o lganu, kuru man iemcja mans tvs un esiet tai uzticgi. Intervij ar Andre Frosardu Jnis Pvils II par o lganu sacja: T bija svargk mcbu stunda man gargaj dzv, kas palika atmi spcgk nek viss ldz im lastais un mctais. Ar kdu prliecbu ttis man to pateica! Vl odien es dzirdu via balsi. Pvests o lganu ldzs visa ma garum. Katra kristga lgana ir saistta ar Svto Garu, jo, kas pieldz Dievu, tam Vi ir jpieldz gar un patiesb. (J 4, 24) Baznca ik dienas aicina ms pazemgi piesaukt Svto Garu, it pai uzskot un pabeidzot ikvienu svargu darbu. Ja ms gribam saemt Svto Garu, ja patiesi ilgojamies, lai Vi piepildtu msu sirdis ar dievio mlestbu, tad lgsim Viu: nc, Svtais Gars, piepildi savu ticgo sirdis un Tavas mlestbas uguni tajs iededz!
Priesteris Andris evels MIC

Katu Dzeive 5`2012

AKTUALITTeS

Sekmsim kristieu vienotbu

Rgas arhibskaps-metropolts zbigevs Stankevis ir iecelts par Vatikn esos Pontifikls kristieu vienotbas veicinanas padomes locekli. Pirm padomes sde, kur z.Stankevis piedalsies, notiks 2012.gada novembr Rom. Pontifikls padomes prezidents kardinls Kurts Kohs vstul, kas inform par o Vatikna valsts sekretra Tarisio Bertone nominciju, izce Rgas arhibskapametropolta kompetenci ekumenisma jautjumos. Vatikna lmums Kristieu vienotbas veicinanas padom iekaut arhibskapu no Latvijas norda uz to, ka labs kristieu attiecbas msu valst kalpo par iedvesmojou kristieu sadarbbas piemru ar citur pasaul, atzst z.Stankevis. es neuztveru to k persongu pagodinjumu, bet gan k visaugstk lmea apliecinjumu kristieu sadarbbai Latvij. Padomju gados izveidojus labs attiecbas starp dadu konfesiju kristieiem veicina vienotbu ne tikai Latvij, bet vis pasaul. Msu pienkums ir vl vairk taj augt, jo, tikai bdami vienoti, ms varam sniegt ticamu liecbu par Dievu, kas ir mlestba. Pontifikls kristieu vienotbas veicinanas padomes uzdevums ir veicint ekumenisku nostju Katoliskaj Baznc, k ar attstt dialogu un sadarbbu starp Katolisko Bazncu un citm Bazncm un kristieu kopienm. obrd padome ir iesaistjusies starptautisk teoloisk dialog ar Ortodokslo bazncu, Koptu ortodokslo bazncu, Angliku kopienu, Pasaules Luteru federciju, Pasaules Metodistu padomi, Pasaules Baptistu aliansi u.c. Pontifiklo padomi veido apmram 30 loceki kardinli, bskapi, konsultanti. Pontifikls kristieu vienotbas veicinanas padomes izveidoans ir ciei saistta ar Vatikna II koncilu (1962-1965). Pvests Jnis XXIII vljs, lai Katolisks Bazncas iesaistans msdienu ekumeniskaj kustb btu viens no koncila galvenajiem jautjumiem, tpc 1960.gad izveidoja Kristieu vienotbas veicinanas sekretaritu. T uzdevums vispirms bija uzaicint citu Bazncu un kristieu kopienu prstvjus piedalties novrotju status Vatikna II koncil, bet jau no pirms sesijas tam tika uzticts izstrdt vairkus koncila dokumentus par ekumenismu, nekristgajm reliijm, u.c. 1988.gad pvests Jnis Pvils II Sekretaritu prveidoja par Pontifiklo kristieu vienotbas veicinanas padomi.
LRKB IC, www.katolis.lv

GARG DzVe

Katu Dzeive 5`2012

Prdomas par Svto Garu

Bazncas atjaunotne var notikt tikai Svtaj Gar, tas ir, pateicoties Via gaismai un spkam sacja kapucnu tvs Ranjero Kantalamessa, vadot Liel gava prdomas. Gatavojoties pvesta pasludintajam Ticbas gadam (12.10.2012 - 24.11.2013), s prdomas ir vrstas uz to, lai ms atjaunotu savu ticbas sparu. Konferenc tvs Ranjero balstjs uz sv.Bazlija Liel mcbu par Svt Gara dievibu. no Bazncas tvu darbiem ms varam mcties ne tik daudz veidu, k evaelizt, bet drzk varam no viiem mcties padziint savu ticbu. Kpc m prdomm par Svt Gara dievibu tika izvlti tiei sv.Bazlija darbi? Tvs Kantalamessa paskaidroja: Tpc ka Bazliju, atirb no citiem, vairk interes pati lieta nek ts formuljums. Viu vairk interes Svt Gara dieviba k tda, nevis termini, ar ko t tiek izteikta. Ja sakm, ka Bazncas atjaunotne var notikt tikai Svtaj Gar, tad aj zi tiei Bazlijs ir vislabkais cea rdtjs. Via mcba odien ir aktula td, ka vi prot izcili pardt Svt Gara darbbas lomu katr pestanas vstures brd un ikvien Bazncas dzves jom. is Bazncas tvs atklj, k Svtais Gars darbojas radan un pestanas vstur. Vi atklj ar to, k Svtais Gars darbojas Bazncas dzv, pieir vism lietm skaistumu, krtbu un harmoniju. Bazliju vl vairk interes Svt Gara kltbtne un darbba katra kristiea personiskaj dzv. Kapucnu tvs atgdinja, ka msu dzv viss skas ar Kristbu. Saemot o sakramentu, ms piedzimstam jaunai dzvei, tomr kop t laika esam aicinti iet pa pilnveidoans ceu un kt aizvien ldzgki Kristum. is ce reiz ir krusta ce. Daudzi to labprt pieem, iemcs tikt gal ar savm iegribm un tiecas pilnb paklaust Dieva gribai, tdjdi iemantojot patiesu brvbu un laimi. Prvart savu gribu ir iespjams ar oti s laik. Piemram, pastaigjoties ko ierauga, grib apmierint savu zikrbu, bet tad pieem stingru lmumu: n, es neskatos! Td veid cilvks uzvar savas iegribas. Tad, kad dzirdam kdu aprunjam otru, msu vecais cilvks mudina ms iesaistties apruns. Tomr ms varam pateikt stingru n un t izncint sev o veco cilvku.

noslgum tvs Kantalamessa nordja, ka Svtajam Garam ir oti btiska loma msu iekjs prveides proces. Vi apgaismo msu prtu, piepilda sirdi ar mlestbu, dod spku c ar auno, paldz augt labaj un svtdara ms. Tur, kur valda haoss, Svtais Gars ievie krtbu. Tur, kur valda saeltba, Vi pank vienprtbu. Tur, kur grks ir iecirtis negltus robus, Gara lastba visu noldzina un padara skaistu.
Jnis Evertovskis www.radiovaticana.org

Katu Dzeive 5`2012

GARG DzVe

Vienmr priecjieties
Drgie jauniei! Man ir prieks js atkal uzrunt sakar ar 27.Pasaules Jaunieu dienm. Man vl spilgt atmi ir msu tikans pagju gada august Madrid. es pateicos Dievam par to, ka s dienas bija tik auglgas

Kung!

un ka to nestie augi arvien vairk bs manmi jaunieu un viu kopienu dzv. Tagad msu domas ir pievrstas msu nkamajai tikans reizei, kura 2013. gad notiks Riodeaneiro un kuras tma bs ejiet un dariet par mcekiem visas tautas! (Mt 28, 19). ogad Jaunieu dienu tma sasaucas ar pamudinjumu, kuru svtais apustulis Pvils izteicis Vstul filipieiem: Vienmr priecjieties Kung! (4, 4) Prieks ir btisks kristgs dzves elements. Pasaules jaunieu diens ms ikreiz piedzvojam neizsakmu prieku, kopbas prieku, prieku par to, ka esam kristiei, ticbas prieku.

Ilgas pc prieka ir dzii apslptas ikviena cilvka sird. Daudz vairk par tltju un slaicgu apmierinjuma izjtu msu sirds tiecas pc dzia, pilnga un neprejoa prieka, kas pieirtu garu msu eksistencei. Tas pai raksturgs jums, jo jaunba ir tas dzves posms, kad cilvks pastvgi atklj dzvi, pasauli, citus cilvkus un pats sevi. Tas ir laiks, kad cilvks atveras nkotnei un dzii ilgojas pc laimes, draudzbas, dalans un patiesbas, laiks, kad ms iedvesmo augsti ideli un kaam lielus plnus. (..) Tau katru dienu ms sastopamies ar ar daudzm grtbm. Dzii msu sird mt baas par nkotni; msos rodas jautjums, vai pilngais un neprejoais prieks, pc kura ilgojamies, nav ilzija un bgana no realittes. Daudzi jauniei sev jaut: vai pilngs prieks patiesb ir iespjams? Dodoties prieka mekljumos, var iet pa dadiem ceiem, un dai no tiem ir maldgi, lai neteiktu bstami. Bet k ms varam atirt to, kas sniedz patiesu un neprejou prieku, no t, kura sniegtais prieks ir tltjs un iluzors? Jebkda patiesa prieka avots ir Dievs, pat tad, ja pirmaj brd tas ar nav tik neprprotami skaidrs. Dievs ir mgs mlestbas komnija, Vi ir bezgalgs prieks, kas nepaliek nosldzies pats sev, bet lauas uz ru, lai aptvertu visus tos, kurus ml un kuri ml Viu. Dievs aiz mlestbas ms ir radjis pc sava attla, lai izlietu pr mums savu mlestbu

Msu sirds ir radta priekam

Dievs ir paties prieka avots

GARG DzVe

Katu Dzeive 5`2012 dzv paaujamies uz Viu. Mie jauniei, nebaidieties sav dzv paauties viengi uz Kristu un Via evaliju! (..) Mie draugi, iemcieties saskatt, k Dievs darbojas jsu dzv, un atklt Viu ikdienas dzves notikumu aizseg. Apzinieties, ka Dievs js nekad neatsts. Biei pievrsiet Viam savu skatienu. Vi uz krusta par jums atdeva savu dzvbu, jo Vi js ml. Kristiei nekad nevar bt skumji, jo vii ir satikui Kristu, kas par viiem ir atdevis savu dzvbu. Meklt Kungu un atrast Viu sav dzv nozm ar pieemt Via Vrdu, jo tas ir msu sirds prieks. Iemcieties last un apcert Svtos Rakstus. Tie jums sniegs atbildi uz jautjumiem par patiesbu, kuri mt jsu sirds dziumos. (..) Liturija ir paa norise, kuras laik Baznca pau savu prieku. Katru svtdienu Svtaj Mis kristieu kopiena svin galveno pestanas noslpumu - Kristus nves un augmcelans noslpumu. Tas ir oti svargs brdis visiem Kunga mcekiem, jo taj kst kltesos Via mlestbas upuris. (..) Prieks ir ciei saistts ar mlestbu: tie ir divi neirami Svt Gara augi. Mlestba rada prieku, un prieks ir mlestbas paveids. Svtg mte Terze no Kalkutas sacja: Prieks ir mlestbas tkls, ar kuru iegt dvseles. Dievs ml priecgu devju. Tas, kas dod ar prieku, dod vairk. Un Dieva kalps Pvils VI rakstja: Diev viss ir prieks, jo viss ir doana. Domjot par dadiem jsu dzves aspektiem, es gribtu jums sact, ka mlt nozm bt nelokmam, uzticamam un uzticgam savm saistbm. Tas, pirmkrt, attiecas uz draudzbu. Msu

un piepildtu ms ar savu kltbtni un lastbu. Dievs ar mums vlas dalties sav dieviaj un mgaj priek, un Vi paldz mums saskatt, ka msu dzves dzik jga un vrtba ir t, ka Vi ms pieem, uzem un ml. Mums reizm ir grti citus pieemt, bet Dievs ms pieem bez kdiem nosacjumiem, un tpc ms varam sact: Dievs mani personiski ml; man ir sava vieta aj pasaul un vstur. Dieva bezgalg mlestba pret katru no mums visskaidrk izpauas Jz Krist. Vi rodams prieks, ko ms mekljam. (..) Kad eelis Gabriels Jaunavai Marijai pazioja, ka via ks par Pesttja Mti, pirmais t sactais vrds bija: Priecjies! (Lk 1, 28) Kad Jzus piedzima, Kunga eelis ganiem sacja: Lk, es jums pasludinu lielu prieku, kas notiks visiem audm. (Lk 2, 11) Un ar Austrumu gudrie, kas meklja Brnu, ieraudzjui zvaigzni, priecjs liel priek (Mt 2, 10). Visa prieka iemesls ir tas, ka Dievs ir tuvu tik tuvu, ka Vi kuva par vienu no mums. (..) Msu prieka pirmais iemesls ir tas, ka Kungs, kas mani pieem un ml, ir man ciei ldzs. Patiesb ikreiz, sastopoties ar Jzu, dzimst dzi iekjs prieks. Ms to varam pamant daudzs evalij apraksttajs epizods (sal. Lk 19, 5-6). Tas ir prieks sastapt Kungu, sajust Dieva mlestbu, kas spj prveidot visu eksistenci un nest pestanu. (..) aj brd msos rodas jautjums: K lai ms saemam un saglabjam dzi, garg prieka dvanu? (..) Gargais prieks, ko atkljam un glabjam, ir auglis, ko sniedz tikans ar Jzu. Jzus aicina, lai ms Viam sekojam un sav

Mlestbas prieks

Glabt sird kristieu prieku

Katu Dzeive 5`2012 draugi gaida, lai ms btu patiesi, godgi, uzticgi, jo patiesa mlestba pastv ar grtbu bros. (..) Lai piedzvotu mlestbas prieku, mums jbt ar nesavtgiem. Ms nedrkstam apmierinties ar to, ka dodam no sevis pc iespjas mazk. Mums pilnb jiesaists dzv un paa uzmanba jvelt tiem, kas cie trkumu. Pasaulei ir vajadzgi cilvki, kas btu lietpratgi un nesavtgi un vltos kalpot kopjam labumam. Mekljiet iespjas, k paldzt, lai sabiedrbu, kur js esat, dartu taisngku un cilvcgku. Runjot par nesavtbu, es nevaru nepiemint kdu pau prieku: to, kas tiek piedzvots, atbildot uz aicinjumu visu savu dzvi veltt Kungam. Mie jauniei, nebaidieties no Kristus aicinjuma uz konsekrto dzvi, klostera dzvi, sevis veltanu misionrajam darbam vai priesterbai. Tpat liels ir prieks, kuru Vi sniedz tam vrietim un tai sievietei, kuri sevi laulb pilngi atdod viens otram, lai dibintu imeni un ktu par zmi Kristus mlestbai pret savu Bazncu. es gribtu mint treo elementu, kas auj piedzvot mlestbas prieku: veicint to, lai jsu dzv un jsu kopienas dzv arvien cieka ktu bru vienotba. Tikai kop esot, dzvojot bru vienotb, ms varam piedzvot o prieku. (..) Lai dzvotu paties priek, ir jpazst krdinjumi, kas ms no t attlina. Msdienu kultra biei mudina meklt tltjus mrus, sasniegumus un baudas. T veicina nepastvbu, nevis neatlaidbu, smagu darbu un uzticbu savm saistbm. Ts vstjums sekm patrtju mentalittes raanos un sola viltus laimi. Pieredze mums mca, ka ne jau materil prticba ir laimes nosac-

GARG DzVe

Atgrieans prieks

jums. Cik daudz ir tdu cilvku, kurus, kaut ar materil zi vii ir prtikui, mc skumjas, izmisums un tukuma izjta. Lai iemantotu pastvgu prieku, mums jdzvo mlestb un patiesb. Mums jdzvo Diev. Dievs vlas, lai ms btu laimgi. Tiei tpc Vi mums devis paus nordjumus im dzves ceam bauus. Ja tos ievrosim, ms atradsim ceu, kas ved uz dzvi un laimi. (..) Ja ms izlemjam veidot savu dzvi bez Dieva, neemot vr Via gribu, galu gal tas izsauc sargtinjumu, skumjas un zaudjuma izjtu. Grka pieredze, proti, atteikans sekot Dievam un apvainojums Via draudzbai, msu sird rada nomktbu. Reizm kristgs dzves ce nav viegls, un, lai saglabtu uzticbu Kunga mlestbai, mums nkas prvart rus; dakrt ms pakrtam. Tau Dievs sav lsirdb ms nekad neatstj; Vi vienmr mums piedv iespju atgriezties pie Via, izlgt ar Viu un piedzvot prieku par Via mlestbu, kas mums piedod un ms pieem. Mie jauniei, biei pieemiet Gandaranas sakramentu! Tas ir sakraments, ar kura paldzbu no jauna tiek atklts prieks. Ldziet, lai Svtais Gars jums dv gaismu, kas nepiecieama, lai sptu apzinties savu grcgumu un lgt Dievam piedoanu. Pieemiet o sakramentu regulri, pieemiet to mier un pavb. Un, visbeidzot, msu sird vartu rasties jautjums: vai tiem ir iespjams dzvot priek ar tad, kad nkas piedzvot prbaudjumus? (..) Atbildi uz to var meklt tdu pau jaunieu k js pieredz. Jaunieu, kuri

Prieks prbaudjumu laik

GARG DzVe

Katu Dzeive 5`2012 prieks nav bgana no realittes, bet prdabisks spks, kas mums paldz tikt gal ar ikdienas dzves grtbm. Ms zinm, ka Jzus ir kop ar mums un ka Vi vienmr ir uzticgs Draugs. Mie draugi, noslgum es gribtu js aicint kt par prieka misionriem. Ms nevaram bt laimgi, ja citi tdi nav. Priek ir jdals. ejiet un ststiet citiem jaunieiem par to, cik priecgi js esat, atradui lielo drgumu, kas ir pats Jzus. Ticbas prieku ms nevaram paturt sev. Ja vlamies to nezaudt, mums tas jdod citiem. (..) Dakrt kristietba tiek attlota k dzvesveids, kas apslp msu brvbu un ir pretrun msu vlmm pc laimes un prieka. Bet t nav patiesba! Kristiei ir cilvki, kuri ir patiesi laimgi, jo vii zina, ka nekad nav vieni. Tie zina, ka vienmr atrodas Dieva roks. Jums, jauniei, kas sekojat Kristum, ir uzdevums pardt pasaulei to, ka ticba sniedz patiesu, pilngu, neprejou laimi un prieku. (..) esiet entuziasma pilni jauns evaelizcijas liecinieki! ejiet pie tiem, kas cie, un pie tiem, kas mekl, un sniedziet tiem prieku, ko Jzus vlas dvt. Ienesiet to sav imen, skol, augstskol un darbaviet, nesiet to saviem draugiem visur, kur js dzvojat. Js redzsiet, cik tas ir aizraujoi. (..)
No Benedikta XVI vstjuma 27.Pasaules Jaunieu dienm No itlieu val. tulk. Astra Feldmane

Krist bija radui gaismu, kas var sniegt spku un cerbu ar grtos bros. Svtgais Pjrs Dordo Frasati (1901-1925) sava s ma laik piedzvoja daudz prbaudjumu, tostarp sav jtu dzv tika dzii ievainots. Tiei aj situcij vi savai msai rakstja: Tu man jaut, vai esmu priecgs. K gan es tds vartu nebt? Kamr vien ticba dos man spku, es vienmr bu priecgs. (Vstule via msai Luinai) nesen ir beatificta Kjra Badano (1971-1990). Via piedzvoja to, k mlestba var prveidot spes un, atrodoties cieanu vid, var izjust noslpumainu prieku. Astopadsmit gadu vecum, kad vzis viu mocja pai nelgi, Kjra piesauca Svto Garu, aizldzot par jaunieiem no vias kustbas. Via, kas tikpat labi btu varjusi lgt par savu dziedinanu, ldza, lai Dievs ar savu Garu apgaismo visus os jaunieus un dod tiem gudrbu un gaismu: aj brd es patiem izjutu Dieva kltbtni. Es cietu fiziski, bet mana dvsele dziedja. (Vstule Kjrai Lubikai) Kjras miera un prieka clonis bija pilng pavba uz Kungu un tas, ka savu slimbu via piema k noslpumainu Dieva gribas izpausmi, kas bija saistta ar vias un visu citu dvseu labumu. Kjra biei teica: Jzu, ja Tu to vlies, tad es ar to vlos. s ir tikai divas liecbas, bet tdu ir neskaitmi daudz. Un ts atklj, ka sts kristietis nekad nav izmisis un skumj. Ar tad ne, kad piedzvo smagus prbaudjumus. Ts liecina, ka kristieu

Prieka liecinieki

Katu Dzeive 5`2012

AKTUALITTeS

Priecsimies par Dieva darbiem

Latvijas Vstnesis inform, ka Ordeu kapituls 2012.gada 13.aprl nolma par nopelniem Latvijas valsts lab pieirt Triju zvaigu ordeni Via ekselencei Romas katou Bazncas Latvij Rzeknes-Aglonas dieczes bskapam Jnim Bulim. Bskapam Jnim Bulim Ordeu kapituls pieir otrs iras Triju zvaigu ordeni. Triju zvaigu ordenis nodibints 1924.gad par piemiu Latvijas valsts tapanai un atjaunots 1994.gad. Triju zvaigu ordenis ir visaugstkais valsts apbalvojums un t devze ir Per aspera ad astra (Caur rkiem uz zvaigznm). Ar Triju zvaigu ordeni apbalvo par seviiem nopelniem Tvijas lab. nopelni Tvijas lab, par kuriem Triju zvaigu ordeni pieir, var izpausties valsts, pavaldbas, sabiedriskaj, kultras, izgltbas, zintnes, sporta vai saimnieciskaj darb. Par nopelniem uzskatms gan atsevis izcils darbs, gan ilgstoa, priekzmga un pankumiem bagta darbba, gan pai nopelni Latvijas neatkarbas atjaunoanas period vai valsts tlkas nostiprinanas laik. Jnis Bulis dzimis 1950.g. 17.au gust Ludzas novada Brigu pagast, Barisu mjs. Ieguvis vidjo izgltbu, 1972. gad iestjas Rgas Metropolijas Romas katou Gargaj seminr, kuru 1977.g.

Sveicam bskapu Jni Buli

absolv. 22.maij Rgas sv.Jkaba katedrl bskaps Julijans Vaivods ordin viu par priesteri. K prvests kalpojis Daugavpil, Rzekn, Dukstigal, Rg, ir bijis Ludzas draudzes dekns. 1991.g. 24.jnij Jni Buli Liepjas sv.Jzepa katedrl Svt Krsla stnis arhibskaps Franesko Kalasuono konsekrja par s dieczes bskapu. No 1996.g. 6.janvra vi ir Rzeknes Aglonas dieczes bskaps un Latvijas Bskapu konferences prieksdtjs kop 2011.gada 18.oktobra.

www.katedrale.lv

14.aprl Jelgavas katedrl bijm liecinieki kdam oti skaistam notikumam. aj dien varjm priecties ne tikai tpc, ka turpinjs Lieldienu oktva, kura mums atgdinja par Kristus augmcelanos un uzvaru pr nvi, bet ar tpc, ka Garg seminra piekt kursa students Ingmrs Zvirgzdi no Grvas draudzes tika ordints par diakonu! Tas bija saviojos notikums, uz kuru bija ieraduies priesteri no Jelgavas dieczes, emerittais Jelgavas bskaps V.e. Antons Justs, Rgas Garg seminra pasniedzji, Ingmra imene, draugi, studiju biedri. Rgas Kristus Karaa draudzes koris notikumu padarja vl krku ar savu skaisto dziedanu. Ingmru ordinja Jelgavas bskaps edvards Pavlovskis. Svt Mise iesks ar to, ka Ingmrs publiski apliecinja ticbu, parakstja dokumentus, kuros apliecinja, ka pats brvi vlas kalpot Dievam, tic un pieem to, ko mca Baznca, ka saprot un apemas ievrot

Jauna diakona ordincija

AKTUALITTeS

Katu Dzeive 5`2012 pc tam studiju biedri no seminra, imene, Jelgavas katedrles aktvisti un prva rinda ar draugiem. Kds pris bija ieradies pat no zviedrijas, lai btu klt Ingmra ordincij! Ingmra mamma vlja savam dlam izturbu jaunaj kalpojum un pateics bskapam par tviajm rpm. Lielais draugu pulks, kas bija ieradies sveikt Ingmru, liecina, ka jaunais diakons tik tiem vlas kalpot Dievam un Via Bazncai; ka vlas sludint Labo Vsti evaliju cilvkiem sev apkrt. Vairki sveicji atzina, ka, iepazstot Ingmru, viiem bija iespja iepazt katou Bazncu, bet kda meitene pateics par to, ka Ingmrs viai bija paldzjis kt par kristieti. Tpat sveikanas laik tika uzskaittas daudzas citas Ingmra labs pabas, kuras cilvki bija ievrojui laik, kad Ingmrs bija praks dads draudzs. Visus notikuma dalbniekus pildja prieks priecjs Jelgavas dieczes ticgie. Lai is prieks piepilda ar js! Apsveicu Jelgavas dieczi un bskapu ar jauno palgu dvseu aprp, k ar Ingmra imeni, draugus un pazias. Apsveicu ar pau Ingmru un novlu, lai viam ir spks, pacietba, neizsmeama enerija, nebeidzamas Dieva lastbas un Svt Gara vadba jaunaj kalpojum un turpmkaj dzves ce!
Seminrists Pteris Skudra Baibas Motivnes foto

celibtu. Pc tam sekoja Svt Mise. Pc evalija nolasanas spredii teica bskaps edvards Pavlovskis. Vi atgdinja kandidtam, cik lielu atbildbu ir uzmies, nordja uz celibta skaistumu un nozmi diakona un vlk priestera kalpojum, atgdinja, ka tas ir kalpojums, nevis kaut kdu priviliju iegana. Bskaps aicinja kandidtu bt atvrtam visiem cilvkiem, priecties par katru, kas mekl ceu pie Jzus, un paam meklt tos, kuri vl Dievu nav iepazinui, bet spku savam jaunajam kalpojumam bskaps ieteica rast lgan un personisks attiecbs ar Jzu. Bskaps citja svto Aszes Francisku, kur mcja, ka vajag neprtraukti sludint evaliju, un dareiz ar ar vrdiem. Spredii bskaps nosldza ar aicinjumu bt par piemru kalpoan, lgan un dedzb. Pc spredia notika ordincija. Kandidts solja paklausbu bskapam, uzticbu Bazncai, apms lgties stundu lituriju. Pc soljumiem sapulcjuies ldzs visu svto litniju, bet tai sekoja konsekrcijas lgana. Pc konsekrcijas jaunajam diakonam tika uzvilkts diakona lituriskais aprbs stola un dalmatika, k ar pasniegta evalija grmata, lai jaunais diakons atcertos, ka viam tagad ir pienkums ctgi sludint labo vsti par Jzu Kristu. Jaun diakona ordincija kltesoajiem priesteriem un diakoniem bija iespja atcerties savu ordincijas dienu, savukrt seminristi sama uzmundrinjumu, ka ar viiem tda bs. Pc ordincijas rita jaunais diakons uzska savu kalpoanu liturij ar upurdvanu sagatavoanu. Pc Mises jauno diakonu sveica visi kltesoie. K pirmais savu prieku un laba vljumus pauda V.e. bskaps edvards Pavlovskis,

Katu Dzeive 5`2012

AKTUALITTeS

Baznca Austrlij Vasarsvtkos sks Kunga lastbas gadu. Bskapi to ir izsludinjui, lai atjaunotu ticgo tikanos ar Kristu caur grksdzi, lganm un Via Vrda klausanos. pau uzmanbu Austrlijas Bazncas gani aicina pievrst euharistijai un ts adorcijai, tau aicina neaizmirst ar mjas lganas tdas, k lgana pirms un pc malttes. lastbas gad priesteri tiek aicinti iepazstint ticgos ar lectio divina nozmi, censties iedzvint Svto Rakstu vrdus draudzes dzv, rosint prdomas par kdm un grkiem, un tai pa laik ar par dvanm un lastbm, ko cilvkiem pieir Dievs.
Inese teinerte / Vatikna Radio

Austrlija: Kunga lastbas gads

nas fonds tika izveidots ar mri sniegt materilo paldzbu vism tm imenm, kuras grib, bet ldzeku trkuma d nevar ierasties uz gaidmo saietu un tikanos ar Benediktu XVI. Paredzts, ka Miln ieradsies imenes no visas pasaules, tai skait no nabadzgm un tlm zemm. obrd dalbai paskum pieteikuies cilvki no 73 pasaules valstm pat no tik tlm zemm k Haiti, zimbabve un Malaizija. Minto fondu atbalsta vairk nek 3000 labdaru. imene un tai draudos msdienu briesmas par du tematu 15.aprl Ruand, Kabugas Dieva lsirdbas sankturij, notika konference, ko organizja vietj episkopta imenes lietu komisija. Ts sekretrs priesteris Aijs Bav nordja, ka nesaskau un pru attiecbs nereti valdos sasplts atmosfras galvenais clonis ir dievis krtbas neievroana. odien imeni apdraud irans, aborti, vardarbba, pastvgas konfliktsitucijas, neuzticba. Ja daudzas msdienu imenes nav laimgas, t iemesls ir attlinans no Dieva noteikts krtbas, Via plna attiecb uz vriea un sievietes laulbu ignorana, novrans no patiesbas. Priesteris Bav aicinja laultos prvart dads problmas ar savstarpju mlestbu, cieu un uzticbu. Runjot par prokreciju, priesteris atgdinja, ka t ietver sev ne tikai brnu dzemdinanu, bet ar rpgu audzinanu un gdbu, dodot viiem visu ikdienas dzvei nepiecieamo prtiku, aprbu, medicnisko aprpi, izgltbu un ticbu. Uz konferenci Kabug daudzi dalbnieki ierads kjm, mrojot 15 km garu ceu.
Jnis Evertovskis / Vatikna Radio

Dievis krtbas ignorana

Betlm kda brnu slimnca bs veltta Benediktam XVI pirms dam dienm pazioja Jeruzalemes latu rita patriarhs Fuads Tvals un Ja Pvila II vrd nosaukt fonda prezidents bskaps Luiano Dovanetti. Slimnc bs 40 vietas. Tuvkaj laik tiks parakstts protokols un uzskti celtniecbas darbi. Projektu atbalsta Itlijas Bskapu konference un Tosknas apgabals. T stenoanu paredzts pabeigt 2014. gad. Mint struktra bs krtjais atbalsts Svts zemes un Tuvo Austrumu reiona kristieiem, k ar paldzba visiem apgabala brniem. Sakar ar gaidmo Pasaules imeu tikanos Miln, kas notiks no 30.maija ldz 3.jnijam, tika nodibints specils paldzbas fonds, lai neviena imene nepaliktu mal. T sauktais Uzema-

Pvesta vrd nosaukta brnu slimnca

Fonds imeu atbalstam

10

AKTUALITTeS

Katu Dzeive 5`2012

Lielaj talk iestdta aleja

Labu dart gribtji, partijas Vienotba Salaspils nodaa kop ar Salaspils Katou draudzi aicinja paveikt ko pau, ko tdu, kas gadiem ilgi priectu Salaspils iedzvotju un viesu acis un sirdis. Ideja labiekrtot Salaspils centr esos Katou bazncas teritoriju, izveidojot skaistu mzau aleju, ita vispiemrotk, jo aleja simboliski iezm ceu uz dievnamu, aicinot aizdomties par gargo vrtbu prioritti msu dzv. Savukrt alejas ainavisk vrtba priecs ne tikai bazncas apmekltjus, bet ar visus garmgjjus un braucjus. Idejas autore un talkoanas galven organizatore bija Vienotbas biedre, Salaspils novada domes prieksdtja 2.vietniece Malda Caune. Pateicoties profesioniem no SIA Salaspils Daidrznieks, tika sagatavots Salaspils Katou bazncas labiekrtoanas projekts, kur paredz izveidot klinkalnu un kljenisko kadiu aleju gar asfaltto piebraucamo ceu bazncai. 21.apra Lielaj talk, kur piedaljs vairk nek 20 Vienotbas biedru, atbalsttju un Salaspils Katou draudzes prstvju, tai skait Salaspils novada domes prieksdtjs Raimonds udars, tika iestdti 28 klinkalna un 32 kljeniskie kadii. Tpat aj dien daudzi draudzes aktvisti sakopa tuvko bazncas teritoriju. Visiem talciniekiem bija patiess prieks par priestera Gaita Dubulta sirsngo uzemanu un atsaucbu sadarboties paskuma realizcijai. K uzsver Malda Caune, padartais iepriecins ikvienu salaspilieti un pilstas viesi un rads pozitvas emocijas par vl vienu sakoptu vietu pilstas centrlaj da, lai mums paiem btu prieks par savu pilstu un patkami iziet pastaigties ts iels. Salaspils Katou bazncas teritorijas labiekrtoana neapstsies ar o talkas dienu, bet Vienotbas Salaspils nodaa kop ar Salaspils Katou draudzi veiksmgi ieskto projektu plno turpint maija brvdiens, veicot puu stdju-

mus, lai bazncas teritorija ikvienu uzruntu un aicintu ar ienkt dievnam. Vienotbas Salaspils nodaas vadtjs Ansis Granti ir gandarts par vl vienu labu piemru Salaspil, kas apliecina iespjas veikt btiskus un redzamus uzlabojumus novad tikai ar sabiedrisku iniciatvu un ldzatbildbu, k ar saka lielu paldies visiem talkotjiem par darbu, paldies ar atbalsttjiem, pai SIA Merks un SIA eko-air par finansilu atbalstu stdu un materilu iegdei.
Ansis Granti, Salaspils domes attstbas nod. vad. Domes arhva foto

11

Katu Dzeive 5`2012

KRISTG MORLe

Pieci gargs dzves pamatprincipi

(skums 3./2012.)

Kad Filotejas autors run par lganu, vi vispirms uzsver, ka t ir vitla nepiecieamba. Lgana ieved msu prtu Dieva gaism un skaidrb, bet msu gribu Debesu mlestbas ugun. Ldz ar to nekas vairk neattra msu prtu no nezias tumsas un gribu no aunm tieksmm k lgana. Sv.Francisks no Sales augstu vrt un iesaka praktizt bals izteiktu lganu jeb rju t var bt lituriska, kolektva vai individula. Tau s lganas vrtbu nosaka cilvka dv seles stvoklis: Viena pati lgana Tvs msu, kas nk no dedzgas sirds, ir vairk vrta nek daudzas, kas izteiktas paviri un ar steigu. Lganas dzv liela nozme ir iekjai nostjai un vajag izvairties no dievbijgas ppanas un tukm frzm ldzgi papagailim. Un patiem nevaram teikt, ka ldzamies, ja msu lpas izrun vrdus, bet sirds sakopotbas nav, un, ja izrunjam lganas tekstu k papagailis, tad nevaram gaidt, ka Dievs ms uzklauss, jo Dievs vairk uzlko sirdi, kas ldz, un nevis vrdus, kuri tiek izrunti. pau vietu sv.Francisks ierdja apceres lganai, kuru praktizt vi ieteica visiem, pat laicgiem cilvkiem. s lganas vrtbu vi saskatja taj apstkl, ka apcer vissvargkais ir cilvka iekj nostja, via sirds mlestba uz Kungu, jo lganas vrtba ir atkarga no mlestbas. Lai gan sav darb Ce uz dievbijgu dzvi vi ap-

4. Apvienot dzvi ar lganu

rakstjis vienkras apceres metodi, tad tomr via prliecba ir, ka lganu dzv visu noslpumu noslpums ir pilng sirds vienkrb pievrsties Kungam, jo patiesai mlestbai nav nekdas metodes. Pastv oti ciea sakarba starp lganas veidu un dzves veidu. Daudzi cilvki malds, uzskatot, ka labai lganai ir vajadzgi dadi pamieni un metodes, kurus vii cenas skrupulozi meklt. Apceres lganu sv.Francisks no Sales sauc ar par sirds lganu un tai ir divas formas: meditcija un kontemplcija. Ts abas uztur gargo dzvi, tpat k diens un dzriens uztur fizisku dzvi un aj gadjum diens apzm meditciju un dzriens kontemplciju. Apceres lganai ir nepiecieams ieplnot konkrtu laiku dienas gait, bet pastv vl treais lganas veids, kur ir daudz labk saskaojams ar katra cilvka ikdienas aktivittm, t ir dzves lgana jeb oratio vitalis. Ts aprakstu varam atrast kd no sprediiem: Viss, ko dara cilvki, kas bstas Dievu, ir nemitga lgana un to sauc par dzves lganu. To varam attiecint uz tiem, kas apdvina nabagus, apmekl slimos un dara citus ldzgus darbus visi viu labie darbi ir meditcija un Dievs vius atalgos. Tie nekd zi neks par rsli vienotbai ar Dievu, glui otrdi, pildot labos darbus, cilvks vienmr atcersies par Dievu, tpat k iemljuies visu laiku dom viens par otru, viu sirdis pilds ar siltm jtm

12

KRISTG MORLe

Katu Dzeive 5`2012 msu nostja pret visu, ko darm, jo ms nedara pilngkus un Dievam patkamkus daudzie sevis aizlieganas un gandaranas vingrinjumi, bet gan t tr mlestba, ar kdu ms tos izpildm. Divas dienas pirms nves kd no pdjm sarunm ar msm no Vissv.Jaunavas Marijas Apmeklanas kongregcijas, kas atrads Lion, sv.Francisks atkrto jau iepriek izteikto

un uz lpm vienmr ir pateicbas un apbrnas pilni vrdi. Ikdienas dzv, kas prblvta ar dadm aktivittes formm, vienmr varam atrast kdu vientulbas brdi, lai sav sird vienotos ar Dievu: nevilcinies, Filoteja, bet pasaules troku un kadas vid centies biei paslpties savas sirds vientulb. nekda kada nesps tev atemt o vientulbu, jo cilvki tau atrodas apkrt tev, nevis tavai sirdij, ttad tava sirds vienmr var palikt klusa Dieva priek. o vingrinjumu nav grti izpildt, paliekot pie savm ikdienas lietm un aktivittm. K liecina laikabiedri, sv.Francis no Sales dzvoja t, k mcja citiem: Viss, ko vi darja, bija Diev un priek Dieva. Vi to dvja par aktvu lganu, kuru uzskatja par vislabko. Citiem vrdiem sakot, vi vienmr palika vienotb ar Dievu, un visa via dzve patiem bija neprtraukta lgana. 5. Prmaint savu ikdienu Kd no savm vstulm sv.Francisks no Sales raksta t: Ikdienas dzve sastv no mirkiem, bet ajos mirkos k mazajos kodolios ir apslpta mbas skla. Pulkstenis mums uzrda kvantitatvu laika mru, bet laika kvalitti nosakm ms pai. Ja vlamies, ms varam svtdart msu gadus, mneus, dienas un stundas, ts labi izmantojot. Filotejas autors mca, ka mums ir jbt uzmangiem ne tikai pret lielm lietm, bet gan ar pret skm un mazk svargm un ts ir: skas nepatikanas un trkumi, maznozmgi ikdienas zaudjumi, ikdienii mlestbas apliecinjumi, kds konkrts nepatkams atgadjums vai kaut kas, kas ms apkauno, vrdu sakot, visas msu skas cieanas. Pats galvenais ir msu iekjais nodoms,

mcbu: ne jau msu darbu lielais daudzums dara ms patkamus Dievam, bet gan mlestba, ar kdu tos darm. Kontemplatvs dzves veids pc btbas ir labks par aktvo, tau, ja aktvaj dzves veid cilvks sasniedz lielku vienotbu ar Dievu, tad td gadjum ir labks tas. Un, ja kda msa, strdjot virtuv, rkojas ar katliem uz uguns, dara to ar lielku mlestbu nek cita, tad materil uguns viai neko neatems, glui otrdi, drzk paldzs un dars viu Dievam vl mku. Vientulba ar Dievu ir oti laba lieta, tau biei vien dzv gads, ka, aktvi darbojoties, ms esam ar Dievu vienoti tikpat stipri, k izvloties vientulbu.
Tulkoja msa Irna
(noslgums)

13

Katu Dzeive 5`2012

ADVenIAT

Katrs cilvks ar tad, kad vi jau ir sasniedzis brieduma gadus ilgojas pc tva mlestbas. Tau pai t nepiecieama brniem un jaunieiem. Brnam ir nepiecieama ne tikai sirsng un maig mtes mlestba, bet ar atklta, labvlga tva mlestba, kas brnam dod drobas sajtu. Lk, nobrieduas tva mlestbas baui.

Tva Dekalogs

Tvs, ldzgi paam Radtjam, dod dzvbu. Raddami jaunu dzvbu, vrietis un sieviete izpilda Dieva gribu: Audziet un vairojieties, un piepildiet zemi. (Rad 1, 28) d veid vii piedals paa Dieva radanas darb. Stingru pamatu, uz kura bvt cilvcisko mtes un tva vecku mlestbu, vrietim var dot tikai apzinans, ka Dievs ir bezgalgi mlos Tvs savam Dlam. Spja atklt priek sevis Dievu k mlou Tvu ir visdrokais pamats, uz kura vrietis var apzinti balstt savu aicinjumu bt tvam.

1. Mekl Dievu k Tvu

Jaunam vrietim ce uz tvibas apzinanos ved caur spju apzinties,

2. Lai tu vartu bt labs tvs, tev vispirms jkst par labu dlu

ko nozm bt labam dlam. Cita cea nav. Daudzi vriei pai liedz sev iespju saprast, ko nozm bt labam tvam tikai tpc, ka viiem ir aplams priekstats par vriea lepnumu, kas tiem trauc ar cieu attiekties pret saviem veckiem, paklaust vius un piedot viiem piedot pai tdos gadjumos, ja vecku rcba patiem ir bijusi aizvainojoa. Tas ir neapstrdams noteikums ce uz pilngu izpratni par to, ko nozm bt labam tvam. Vispirms jiemcs bt lsirdgam, uzticgam un paklausgam dlam, lai pc tam vartu kt par lsirdgu, uzticgu un paklausgu tvu. Pieaugua dla un via tva un mtes attiecbu pamat jbt lnprtbai un savstarpjai cieai. Klausi savam tvam, kas tevi ir dzemdinjis, un nenicini savu mti, kad via kst veca! (..) Lai priecjas tavs tvs un tava mte, un lai lksmojas pai via, kas tevi dzemdjusi! (Sak 23, 22. 25)

Tpc vrs atsts savu tvu un mti un savienosies ar savu sievu tik ciei, ka vii bs viena miesa. (Rad 2, 24) Patiesi, fiziska un garga patstvgas dzves uzskana ir obligts labas laulbas dzves noteikums un tva

3. Atstj savu tvu un mti, k mca Bbele

14

ADVenIAT

Katu Dzeive 5`2012

vietas apzinans cea rdtjs. Turklt patstvgas dzves uzskana nebt nenozm atdalanos no veckiem, bet tiei otrdi gargu vienotbu ar viiem. imenes ligzdas atstana, nejtot cieu gargo vrtbu vienotbu ar veckiem, drzk ir bgana, nevis pieaugua vriea aizieana patstvg dzv. Pilngas patstvbas nostiprinanai nepiecieama brvbas sajta abm pusm. Daudzi vriei nespj iegt o brvbu tikai tpc, ka nespj (biei nemaz negrib) piedot veckiem un tdjdi, iegstot abpusju gargo brvbu, bt vienoti ar viiem. Garga brvba attiecb uz veckiem nozm, ka, izmantojot visu pozitvo, ko vecki viam ir devui, vienlaikus notiek ar pakpeniska atbrvoans no nosacjumiem, kurus vecki bija uzskatjui par nepiecieamiem brna audzinanas period.

gaisotn brni jau no paa skuma justu, ka vii aug imen, kur valda saticba, mlestba, savstarpjas rpes vienam pret otru un kur vii jtas pilngi droi. Tva mlestbas pamatakmens ir via uzticans dlam vai meitai. Tvs, kur spj saglabt ticbu dlam par spti notikumiem, kas vartu vius irt vai pat attlint vienu no otra, joprojm ir ciengs saukt sevi par tvu. (M.Legauts) Tau tvs var tict savam brnam tikai tad, ja vi kaut vismazk mr tic pats sev. Tvs nevar brnu piespiest sev uzticties. Brna uzticans jnopelna. Uzticans ir paa abpusja dvana: brns tic tvam spontni tikai tad, ja vi jt, ka tvs viu ml un uzticas. Pusauda vecumu prkpuie dli nebt neuzskata, ka viu tvi nedrksttu pieaut nevienu kdu. Vii sagaida no saviem tviem ticbu savu dlu cerbm, iespjm un labiem nodomiem.
Jezutu tvs Jzeps Augustns Tulkoja Antonija Apele
(turpinjums sekos)

5. Tici saviem brniem

Brnam nepiecieama ne tikai individula mtes un tva mlestba, bet ar abu vecku kopga mlestba. Caur vecku kopgo mlestbu brns iepazst cilvcisko mlestbu, rod priekstatu par to, kas ir imene un laulbas dzve; pilnvrtg imen brns jtas drob. Vissvargkais imenes tva uzdevums ir nodibint stabilu imeni, kur laultie izjt patiesu mlestbu viens pret otru un aj mlestbas stiprintaj

4. Dv brniem drobas sajtu un mlestbu pilnvrtg imen

15

Katu Dzeive 5`2012

IePAzSIM LATGALI!

Sarkau svtvieta
Viena no veckajm svtceojumu vietm Latgal ir Sarkau baznca ar Brnumdartjas Dievmtes svtgleznu. Galvenie svtki Sarkau baznc bija Vasarsvtki (40 stundu dievkalpojums), kad svtceinieki ierads no Ludzas, Krsavas, Rzeknes, Stoerovas un citm vietm. Daudz ticgo Sarkaos ierads ar Vissvts Jaunavas Marijas Bezvaings Ieemanas dien un prjs Dievmtes svtku diens. Par Sarkau atlaidu dienm A.Rupainis raksta, ka jau svtku priekpusdien dunja pajgu virknes ldz vlam vakaram. Sarkau tuvie ciemi bija tlo pajgu pilni. Tau vl vairk audis gja kjm, pulkiem vien, pulkiem vien. Visiem zbacii pr pleciem, bet rok balts vstokltis ar azaidu un lganu grmatu. Kju auana sks jau Cirma un Sedziera ezera krastos. Tlo ceu gjji tur uzkoda ar paemto ceamaizi. Galvens Mises laik auu jra stvja visapkrt bazncai, aiz ts mra vaa un zvanu tora kaln. Un brnu bari sdja apkrt skumj balt eea statujai. Lk, tdi bija Sarkai atlaids ldz Pirmajam pasaules karam. 1991.gad svtceojumu tradcija tika atjaunota. Un t, kamr prvests Andrejs Trapuka kalpoja Sarkaos, vi katru gadu Vasarsvtku vigilij (sestdien) organizja svtceojumu no Rzeknes uz Sarkaiem. Savukrt kop 1996.g. Vasarsvtku vigilij uz Sarkaiem atbrauc vadt Sv.Misi Rzeknes-Aglonas dieczes bskaps Jnis Bulis. 20.gs. beigs un 21.gs. skum Sarkaos joprojm visnozmgkie ir Vasarsvtki, kad tur ierodas daudz svtcenieku no tuvm un tlm vietm, jo tiek organizti svtceojumi no Rzeknes, Rgas, Varakniem, Ludzas un citm draudzm. Ar tagadjais prvests Andrejs Jonns pa god tur Vasarsvtkus, jo Dievmte bija apveltta ar sevim Svt Gara dvanm. Kop 1997.gada Kunga Debeskpanas svtkos no Lendu ciema Kalnezeru Katou p-sk. skolni un skolotji devs svtceojum uz Sarkau bazncu, kur 3.kl. brni Sv.Mises laik pieem Pirmo Svto Komniju. Ar 1997.g. no Rzeknes pie Sarkau Dievmtes piecas sestdienas (pc 15.augusta) notiek svtceojums nodom par nedzimuajiem brniem, ko vada katehte Angelna Sadza. Pc ieraans Sarkaos seko Svt Mise un lganu nakts uzstdta Vissvtk Sakramenta kltbtn, kas nosldzas svtdien ar Svto Misi. tradcija iesks ar mb aizgju priestera Viktora Pentjua svtbu un morlo atbalstu. T turpina dzvot joprojm. Aicinm piedalties!

16

IePAzSIM LATGALI!

Katu Dzeive 5`2012 kur savas domas un sirdi pace pie Dieva, ar Dievs nonk via sird un dv savu svtbu. Par to liecina Dievmtes kru augstum attlotais aplis (mtes klpis), kur Brns Jzus, paclis labo roku, dv svtbu tiem, kuri Viu godina. Brns Jzus ir trps sarkan tunik, kas apzm Via dievibu un vispasaules Karaa varu. Dievmtes seja ir nopietna un nedaudz noslpumaina, tomr no ts staro miers un svtba. Vias dzis acis ietami veras tlum, bet vienlaikus ts ir vrstas ar uz dievldzju, ar kuru via vlas nodibint kontaktu un aicint kop lgties un slavt Kungu. Lai panktu lielku kontrastu, uz gleznas tum fona ms redzam Dievmti, trptu zeltts drns, kas simboliz Svt Gara lastbas, ar kurm via tika apveltta ieemanas brd un ar norda uz vias pilngo atvrtbu un ldzdarbbu Svtajam Garam. Ikonogrfij zelts netiek uzskatts par krsu, bet gan tiek saukts par gaismu, kas nozm dievio gaismu un svtumu, k ar dzvi Dieva Valstb. Uz gleznas Marijas abs puss ir attloti etri eei, kas nozm to, ka Dievmte caur savu pazemgo piekrianu kt par Dieva Dla Mti ir paclusi cilvci augstk god par Debesu gariem eeiem. Katou Baznc Marija tiek saukta par Eeu Karalieni. Bizantijas rita lgans ir teikts, ka Marija ir lielka par debesm, jo via nesja sav klp To, kuru nevarja apemt debesis. Visas Dievmtes ikonas pc savas btbas ir vrstas uz Kristu, kur vienmr ir o gleznu centr, un katra Marijas svtglezna vr msu skatu uz patiesu mlestbu un vienotbu ar Dievu.
Priesteris Andris evels MIC

Dievmtes svtgleznas kompozcija

s svtgleznas ikonogrfiskais tips ir ciei saistts ar Iemiesoans noslpumu. T pamat ir divi Bbeles teksti: no Vecs Derbas Isaja pravietojums: Tpc Kungs pats dos jums zmi. Lk, Jaunava ieems un dzemds Dlu, un Via vrds bs emanuls (Is 7, 14) un no Jauns Derbas eea Gabrila vrdi, kurus vi teica Marijai: Svtais Gars nks pr tevi, un Visaugst spks tevi apnos. Tpc ar Svtais, kas piedzims, tiks saukts par Dieva Dlu. (Lk 1, 35) ie vrdi mums atklj Cilvktapanas noslpumu: Jaunava dzemd Dieva Dlu, cilvces viengo Pesttju. Sarkau Brnumdartjas Dievmtes svtglezna ir oti oriinla. Dieml s svtgleznas autors nav zinms, jo ikonu darintji reti savus darbus parakstja. Sarkau Dievmtes svtglezna ietver sev ekumenisku elementu, jo ts kompozcija apvieno Austrumu un Rietumu kristgs mkslas stilu. Marija ir attlota lganas st j (Oranta ldzo Jaunava), ar paceltm rokm uz debesm. is lganas ests ir sastopams jau Vecaj Derb, kad Mozus, paclis rokas, ldzs un Izralis uzvarja amalekieus (sal. Izc 17, 11). Sav btb katra kristga lgana ir kristoloiska, jo t tiek izteikta Dievam Tvam caur Jzu Kristu Svtaj Gar (sal. J 16, 23). Msu lgana patiesb ir ldzdalba Jzus lgan. no t bra, kad Marija piema Dieva Vrdu un ska Viu nst sav klp, via ldzs Krist, piedaljs Via lgan un kuva Viam ldzga. Sarkau svtglezna mums atgdina svargu patiesbu, ka lgana dara cilvku ldzgku Kristum. Tam,

17

Katu Dzeive 5`2012

ReDAKCIJAS PASTS

Dievnams jubilejas gaids

Visnomakaj Rzeknes novada pagast, neliel uzkalni atrodas nagu baznca, ko pirms 150 gadiem clui msu seni. Te netlu tek Maltas upe, aiz ts viojas zivju du plaumi. no otras puses to ieskauj varenu prieu audze. Garm aizstiepjas parasts lauku ce, pa kuru svtdienu un svtku dienu rtos sank audis uz dievkalpojumu. nk lieli, mazi, veci, jauni, dai ierodas lepns mans, kds piebrauc invaldu ratios, tipina veias, balstoties uz spiea. Te neviens nav lieks, visi ir savjie un gaidti. Parasti Broislava Orente un Paulna zvaigzne pirms sk roukroni vai gava laik Krustacea lganas. Vim pievienojas prjie. Draudzei nav relnieka, td dziesmas uzsk sievietes ar spcgm balsm. Dziesma te skan k ma un sirsnga lgana, jo visi kltesoie taj iesaistjuies. Agrk viena no labkajm dziedtjm bija msu eleonora Strode. Pateicba viai! Draudzei ir vairkas jaunas tradcijas. Viena no tm ir gavinieku sveikana. Anna Baleia k vienmr sirsngi uzrun katru, Otlija Spridzne sniedz ziedus, pievienojas vl citi. nk ar msu priesteris Imants Medveckis un visi kopgi velta Dieva godam un jubilru priekam

skangu dziesmu. Tas ir tds m un aizkustinos brdis, imeniska sajta. Ir tik patkami, ka draudze kdu lielku svtku reiz pulcjas tepat pret pri ceam skolas zl pie groziu galda. Malkojot smargu zlu tju, raiss interesantas sarunas. Priesteris Imants prot ts ievirzt t, lai patkamais btu ar lietdergs. Ieskanas ar pa kdai dziesmai. Visiem tie ir jauki svtki un patkami kop pavadts laiks.

Jau krietns laika sprdis, k draudze ir msu dievnama jubilejas gaids 150 gadi. Kas to lai zina, cik paaudzes nomainjus aj laik. Viss tika remontts, restaurts, krsots, berzts, spodrints gan iekjs telps, gan apkrtn. Bazncai ieliktas jaunas durvis, veikti betonanas darbi. nu msu baznca nakts ir apgaismota. Vietj pagasta avzt redaktorte Anna Baleia ir izveidojusi rubriku Bazncas zias, caur kuru ms saemam visu aktulko informciju. Ar priestera Imanta rakstii pards avztes slejs. Pagasts un draudze iet roku rok. Vienmr, kad tas nepiecieams, tiek atstti palg cilvki. Vislielko rpju nastu ir iznesis msu visu cienjamais priesteris Imants.

18

ReDAKCIJAS PASTS

Katu Dzeive 5`2012

Pateicba ar prjiem Vinu draudzes mariu tviem par atbalstu. nu msu dievnams ir saposts, trs un spodrs. Altrus rot mkslinieces Marijas Tjuas veidots ziedu kompozcijas, par ikdienas trbu gd Otlija Spridzne, zakristians Jeronims Orents ar palgu Staislavu Laiznu rpjas, lai dievkalpojumi norittu raiti. Gdgs ir ar msu izdargais draudzes veckais Leons Litaunieks. Tpc ar miergu sirdi gaidm msu dievnama 150.jubileju vasar. Augstais Dievs, sarg un spcini msu draudzi ticb un darb!
Genovefa Meule, Nagos

Ordinanas jubilej sirsngi sveicam!

ALBERTU BUDI Tilas, Baltinavas, ilbnu un Rugju draudzes prvestu (par priesteri iesvtts 1957.g. 30.maij). ROMUALDU LATKOVSKI emeritus (par priesteri iesvtts 1967.g. 21.maij). JNI ZVIEDRNU, Capellanus Suae Sanctitatis Bauskas dekanta deknu, Bauskas draudzes prvestu (par priesteri iesvtts 1972.g. 28.maij). V.E. JNI BULI Rzeknes-Aglonas dieczes bskapu (par priesteri iesvtts 1977.g. 22.maij). PVILU ZEILI MIC Rzeknes dekanta deknu, Rzeknes Spju Dievmtes, Dukstigala un Prezmas draudzes prvestu (par priesteri iesvtts 1977.g. 22.maij). ALBERTU CIMANOVSKI MIC Vinu, Rikavas, nagu un Ostrones draudzes vikru (par priesteri iesvtts 1982.g. 23.maij). KITOFU HUSAKU Ilkstes draudzes vikru, ncaretes imeu kustbas kapelnu (par priesteri iesvtts 1987.g. 30.maij). ANDREJU SKADIU Subates, Aknstes, eglaines un Grsenes draudzes prvestu, Subates Miera nama kapelnu (par priesteri iesvtts 1987.g. 31.maij). VITOLDU VIEVSKI OFM Cap Rgas sv.Alberta draudzes vikru (par priesteri iesvtts 1997.g. 18.maij). ANDRI EVELU MIC Daugavpils Jzus Sirds draudzes prvestu (par priesteri iesvtts 2002.g. 11.maij). RINALDU STANKVIU MIC Vinu, Rikavas, nagu un Ostrones draudzes prvestu (par priesteri iesvtts 2002.g. 11.maij). Katu Dzeive

ievi mums Raipoles draudzei, ir stjis debesu stni, msu gargo tvu Rinaldu Broku. Msu dievnam tagad valda debega aura. Cik gan daudz mums garguma sniedz msu priesteris! Cilvki tagad uz dievnamu iet daudz vairk. Kuri agrk neticja Dievam, teica, ka Dieva nav, tagad iet dievnam un ldzas. Msu priesteris ststa mums par Dieva esambu, tuvk mlestbu, grku piedoanu, mgo dzvi Debess. Cilvki teic: msu Raipolte stipri mainjusies, cilvki kuvui labestgki, atvrtki. Ar draudzes laicg dzv ir daudz paveikts. Draudzes kas celtniecba tuvojas nobeigumam. Apkrtne ir sakrtota. Jau ceturto gadu priesteris Rinalds Broks rpjas par msu draudzi. Vi nes Dieva svtbu ar Rundnu un Vecslobodas draudzs. Mums ir paveicies ar ar draudzes vecko Mrti. Via daudz dara draudzes lab, krto saimniecisks lietas, ir atsaucga, labestga, izveicga. Pateicamies Dievam!
Ar cieu A.Vonda

19

Katu Dzeive 5`2012

GARG DzVe

Baznca un sakramenti
(skums 02./2011.)

ajs prdoms apskatsim jautjumu par Romas katou Bazncas noslpumu. T ir Kristus Baznca, kura atzst visaugstko Romas bskapa varu. Baznca viu uzskata par svt Ptera pcteci, kur ir atbildgs par triju Kristus funkciju: priesterisko, pravietisko un karalisko dedzgu izpildanu Baznc. Romas bskaps pctecbas ce prmanto divas sv.Ptera privilijas: Pirm visaugstks varas privilija ir Kristus pavl pc augmcelans: Gani manas avis! (J 21, 17) Otr privilija ir apslpta nemaldg Atklts patiesbas tlk nodoan. Tikai vienu no apustuiem, Smani, Jzus nosauca par Pteri (aram. Kefa Klints), jo viu redzja k Bazncas pamatu. Ptera ticba Jzus dievibai ir klints pamats, uz kura tiks bvta Kristus Baznca, ko elles vrti neuzveiks (sal. Mt 16, 18). Uz Ptera Baznca k celtne tiek bvta no paaudzes uz paaudzi, stvu pc stva aizvien augstk. odien ms esam sedesmitaj stv, jau sedesmit paaudzes ir aizgjuas no Kristus laikiem. Dievs gribja, lai katr stv, tad, kad tas tiek bvts, btu kds, kur pieskata vertiklo lmeni, kur ir svargs, lai celtne pilnb saskantu ar pamatiem. Tiei is Atklts patiesbas vertiklais lmerdis ir Romas bskapa roks. T ir via privilija un vienlaicgi ar atbildba. Romas bskaps savu varu steno kop ar visu bskapu koliju. Apustuu pcteu kolija atbild par vislielkajiem drgumiem, kdi ir Baznc. Pirmaj viet atbild par euharistiju, jo

Romas katou Baznca

Kristus Baznc vispilngk ir palicis tiei euharistij. Tpc pvests kop ar bskapiem ir atbildgs par dergu un ciengu euharistijas svinanu. Proti, lai pie altra vienmr stvtu priesteris, kuram no Dieva ir dota vara svint euharistiju, un lai visi ieskaitot priesteri ciengi Sv.Mis piedaltos. T ir vissvargk Bazncas funkcija priesterisk. Savukrt mcanas funkcija ir pakrtota priesteriskajai funkcijai. Baznca cilvkus gatavo tam, lai vii vartu piedalties euharistij. Uz t ar balsts misiju un katehzes darbs. Otra mcanas plsma ir spredioana, kas vrsta uz kristtajiem. Spredii viiem paldz dzik ienkt euharistijas bagtb, lai vii vartu pilngk ar to dzvot. Visa Bazncas mcana ir koncentrta uz altri, uz euharistiju. Vadanas funkcija ir pakrtota gan mcanai, gan ar euharistijai. Ir svarga tda dzves organizana, lai ms dzvotu ar euharistiju pc evalija. Pieskarsimies jautjumam par Bazncas maistrija atbildbu, pasniedzot tlk neizmaintu dievio Atklsmi, kura ir ietverta Svtajos Rakstos un Tradcij. Baznc Kristus ir dibinjis attiecgu Maistriju, kas sarg Svto Rakstu teksta trbu. Bbeles tekstu var izmaint, var slikti iztulkot, var izlaist vrdus, teikumus un pat grmatas tad t tiek izkropota. Td veid ar Svto Rakstu tekstu var manipult. Td jbt kdam atbildgam par to, lai krtjie Svto Rakstu izdevumi btu saskangi ar oriinlu. eit savu svargo funkciju ar pilda Bazncas maistrijs.

20

GARG DzVe

Katu Dzeive 5`2012 Otrkrt, pavrgrmat nekad nav viss ierakstts, jo grmat nevar ietvert pieredzi. Pieredze tiek iegta, nevis studjot pavrgrmatu, kas atvrta uz galda, un, ja kaut kas tiek sagatavots, tas var ar neizdoties. Kpc? Jo trkst pieredzes. Vranas mkslu iegstam, nevis studjot grmatas, bet gan apdedzinot pirkstus un darot kdas, stvot pie plts. Kds vartu iegdties Latvieu virtuves grmatu un turt to atvrtu uz galda, un ja kaut ko sagatavos pc kdas receptes, tas nebt nenozm, ka, piem., cepetis bs izdevies. Tad, lk, Baznca neprtraukti iegst pieredzi, dzvojot ar evaliju, tau visvrtgko Baznca ir ieguvusi pirmajos gadsimtos, neiztiekot bez daudzm kdm. Mums ir pavrgrmata, ttad Svtie Raksti un gadsimtu pieredze, kas tiek uzglabta Tradcij. Tas vissenkais ir saglabjies tkstoos Bazncas tvu darbos. Tie ir cilvki, kuri ieguva pieredzi un to mums pasniedza caur saviem sprediiem, homlijm, trakttiem, vstulm. Vii run tvii: t garo zupa, ja tai nav pielikts sls; t, kad nav attiecgo tauku, cukura, krjuma proporciju. ie cilvki pai bija darjui kdas, rstja tos, kas bija saindjuies ar sliktu barbu, pilnveidoja prasmes. Visu pirmo gadsimtu literatras bagtbu Baznca mums pasniedz k pieredzi. aj kontekst varam saprast, uz k balsts atirba pieejai Svtajiem Rakstiem no protestantu un katou puses. Protestanti uzskata: kds var bt brnigs pavrs, ja viam tiks iedota pavrgrmata. Vi prot last, bet tur ir viss uzrakstts. Katou Baznca uzskata: lai vartu bt labs pavrs, jatrod kds cits pavrs un jiziet pie via praks, jo vi vienmr visu dara saska ar priekrakstiem, bet viam nav jatsau-

Viens no visproblemtiskkajiem jautjumiem, kdu var uzdod reformtajm Bazncm, skan di: no kurienes jums ir prliecba, ka tas, kas jums roks, ir Bbele? Pirmajos gadsimtos tau Svto Rakstu tekstu ir sarakstts desmitiem. Ttad no kurienes jums ir prliecba?! Protestanti nespj uz o jautjumu skaidri atbildt. Atmetot Bazncas maistrija amatu, vii nezina, kas un kad ir izlmis par iedvesmoto grmatu kanonu. Ms to zinm, ka to ir izlmis Bazncas maistrijs un tas divdesmit gadsimtu garum sarg, lai tas, kas cilvkiem ir roks, btu Dieva iedvesmotie Raksti. Bazncas maistrijs sarg ar to, lai citas publikcijas saskantu ar dievis Atklsmes mcbu. Tpc Katou Baznca no paa skuma pielieto cenzru. Ts uzdevums ir noteikt, ka konkrtaj grmat nav nepareizas mcbas, ka t saskan ar Atklsmi. Parasti grmatas, kuras ir izdevusi Bazncas institcija, ir ar imprimatur, t ir piezme, ka publikcija ir saska ar Bazncas mcbu. Tomr ne visa dievi Atklsme tika iekauta Svtajos Rakstos. Tas ir ldzgi k ar pavrmkslu. Pavrgrmats ir daa patiesbas no pavra amat nepiecieamajm iemam. Balstoties aj saldzinjum, varam saskatt divus Atklsmes pasnieganas elementus. Pirmkrt, vispirms cilvki iemcjs gatavot, vien vlk par to sarakstja grmatas. Ldzgi ir Baznc. Tradcija apsteidz Svtos Rakstus. Vispirms ir notikums, pc tam t pieraksts. Tradcija ir agrka par Svtajiem Rakstiem.

21

Katu Dzeive 5`2012 cas uz o grmatu. Labs pavrs reti kad ieskats pavrgrmat. Viam tas nav jdara, jo vi o grmatu pazst. T ir pieredze, kura viam ir un vi to prakses veid nodod tam, kur vlas iemcties labi gatavot. Labs pavrs veds savu skolnieku pie grmatas un teiks, es tev visu tik un t neiemcu, es esmu specilists vairkiem desmitiem dieniem, bet grmat ir tksto dienu receptes. Katou Baznca vienmr ved ticgos uz tikanos ar cilvku, kur pazst Svtos Rakstus, un tikai pc tam ieliek via roks Svto Rakstu tekstu. Uz fona varam saprast, kd protestanti ir atmetui svto kultu. Jo svtais ir labs pavrs. Vi ir apguvis kdu praksi no s evalisks virtuves un vada dncu, viam ir sava specialitte, piem., brlis Alberts, specialitte kristg lsirdba. nkot klt svtajam, gribam iemcties evalisko dzves veidu. Protestanti ir pateikui, ka ms tas neinteres, ms interes tikai Bbeles teksts un td no svto kulta esam atteikuies. Ja tomr katou Bazncas gani vlas ticgos vienmr barot ar veselgu barbu, viiem jbt nemaldguma harizmai. Jo ms k cilvki varam kdties. Kristus, to zindams, ir sacjis: Lk, es esmu ar jums ik dienas ldz laiku beigm. (Mt 28, 20) Baznca sav parastaj mcan vienmr garant veselgu barbu. Taj balsts Bazncas nemaldba. Tas ir lauku maizes klaips, kur nevienam nekaits, vai viam ir dita, vai ar n. T ir prliecinoa barba. Taj balsts Bazncas un pvesta nemaldba. Ja vlies st ko citu un saindsies, t jau ir tava problma. Visiem Bazncas uzskatiem par ticbas un morles patiesbm ir viens un tas pats mris, t ir kvalittes zme, kas garant gara veselbu. Ja kds sniegsies pc k cita, t ir via darana. Biei cilvki

GARG DzVe

uzskata, ka pvests ir nemaldgs td nozm, ka vienalga, ko vien vi pasaka, viam ir simts procentga taisnba. T tas nav. Ja pvests teiktu, ka uz Marsa ir 240 C, tad tas nebt nav nemaldgs apgalvojums. Tikai tad, kad pvests svingi uzrun, ka tas vai itas ir atklta patiesba, ttad, ka t ir iekauta dievi Atklsm Svtajos Rakstos un Tradcij t ir nemaldga. Sving form pvests reti kad uzrun. Savukrt pvests kop ar Bazncas maistriju neprtraukti rda o veselgo barbu. Pietiks, ja ms paskatsimies uz izsvrtajiem un prliecinoajiem Bazncas uzskatiem un nostjm attiecb uz entiku vai kontracepcijas ldzekiem. Baznca saka: Esiet uzmangi! Tas nav veselgi ne miesai, ne garam. nevartu paauties uz Bazncu, ja tai nebtu das nemaldbas. Pareiza nemaldbas dvanas izpratne ir iekauta evalij, kur Kristus Smani nosauc par Klinti, kurai var uzticties un kuru nekds aunums nevar uzvart. Baznca, celta uz ts, ir neuzvarama. Bez tam Katou Baznca iet pa zelta vidusceu. Protestanti atmeta visu Bazncas maistriju, pvestu un bskapus. Pareizticgie atmeta noteicoo pvesta lomu Bazncas maistrij. Atrodamies Romas katou Baznc, par to ir pai jpateicas Dievam. Mums ir visa bagtba, kura pieder gan pareizticgajiem, gan protestantiem, un vl kas vairk. esam vislaimgkaj situcij. Tas, kur pareizi saprot Kristus Bazncas misijas uzdevumu, kas tiek stenota Romas katou Baznc, var lepoties un bt laimgs, ka viam ir pieeja pilnai patiesbai.
Pr. Eduards Stanieks Tulkoja tvs Augustns OP (Vladislavs Lapelis)
(turpinjums sekos)

22

KRISTUS DzVO SAVOS SVTAJOS

Katu Dzeive 5`2012

Msa Faustne par Mariju

Svt Faustne: Kad es izkpu no vilciena un redzju katrs cilvks iet savu ceu, mani prma bailes: Ko tagad dart? Kurp lai dodas, ja nav neviena pazstama? Un teicu Dieva Mtei: Marija, ved mani, vadi mani! Un tai pa mirkl sadzirdju dvsel vrdus un padomu, lai es braucu rpus pilstas uz kdu ciemu, kur atradu droas naktsmjas. T es ar izdarju viss notika, k Dieva Mte bija teikusi. (Dienasgrmata, nr. 11) nakt mani apmeklja Dieva Mte ar Jzus Brnu uz rokas. Manu sirdi piepildja prieks, un es teicu: Marija, mana Mte, vai Tu zini, k es cieu? Un Dievmte man atbildja: Zinu, k tu ciet, bet nebsties, es cieu kop ar tevi un vienmr ldzi cietu. Sirsngi pasmaidja un nozuda. Man dvsel tlt rads spks un drosme. (25) Reiz es dzirdju Jzus vrdus: Ej pie klostera prieknieces un paldz, lai via atauj tev devias dienas vienu stundu pavadt adorcij. Taj centies savu lganu savienot ar manu Mti. Ldzies no visas sirds vienotb ar Mariju. (32) Kad pieclmies kjs un skm teikt svtsoljumu formulas, pki man blakus pardjs Jzus balt trp, ar zelta jostu un teica: Es dodu tev mgo mlestbu, lai tava stba btu nevainojama, un k pierdjums, ka tu nekad neizjutsi netras vlmes, bs Jzus noraisja savu zelta jostu un apsja to man. no bra man vairs nebija nekdu prdzvojumu, kas btu pretrun ar labo ne sird, ne prt. Vlk es sapratu, ka t bija viena no lielkajm lastbm, kuras man bija izlgusi Vissvt Jaunava Marija, jo es daudzus gadus biju viai lgusi o lastbu. Kop t laika es vl vairk godinu Dieva Mti. Via man iemcja dzii mlt Dievu un vis izpildt Via svto gribu. Marija, tu esi mans prieks, caur tevi Dievs nonca uz zemes un man sird. (40) Marija, mana vismk Mte, vadi manu iekjo dzvi, lai t btu patkama tavam Dlam. (240) Marija mana audzintja, via mani mca dzvot Dievam; mana dvsele sk starot tav klusan un pazemb. (620) Marija, Bezvaing Jaunava, em mani sav pa patvrum un sarg manas dvseles, sirds un miesas trbu. Tu esi manas dzves paraugs un zvaigzne. (874)
Sagatavoja pr. Andris evels MIC (turpinjums sekos)

23

Katu Dzeive 5`2012

DVA DRzA PUeITeM

Pavasara dorbi Ryus

Mame, mame, kruk skr ur, pasaver, par k t putneni pi ts jauns mjenis plies!? Vns grib leist k, a trys, ar dzjbi sagius aiz astis, raun j r. Obi knbojs i rc, ka vysa pamale ska. nu, mame, dori ko k, to j vns tru nknbs! radzdama putnu vardarbeig uzvedeibu pi jaun breia, kuru Kristaps beja nvtjs kupla brza dnvydu pus, satraukta zija Helena. Meite, nauztrauc, ar putnenim nikas slykts nantiks! Redz, divi jauni strodu puii, atrodui jaunu, breivu stu, niu kotrys ces dabt t sov paum, lai vartu aicynt draudzini i dybynt saimeiti. Mjea tiks tam, kurs byus styprks. A k dareis trais, palics bez stys i draudzinis? Jam byus dyan biedeigi. Varbyut Kristaps vartu krui tru breiti sameistart? Mame, lyudzu, ma l ts putneu! nasaryms meitine. nu tod ej i runoj poa ar sovu draugu! T ltu navar vikt garum, par t ka trs strade lids cytur sev stu meklt, lai v itpavasar pasptu atrast draudzini, pdt lu i izpert brnus. Padis, mame, par padmu, es skrnu! i piec atenis meitinis bolss kai sudobra zvane atskanja nu ryua pusis, kur Kristaps, apsavs gars gumejis zboks i apsabruovs ar plotu lpstu i ciervi, teireja ryua gutni nu sakrytuu zoru, akmiu i dyuu.

24

DVA DRzA PUeITeM

Katu Dzeive 5`2012 pyulis tiks pareizi nvrttys. Beja. Vysupyrma strade, palidjs kkam vysapleik, tod, nsamets iz zarea breia prk, uzmaneigi pavrjs, voi tym jau nasarss kaids sirdeigs saiminks, prceigi pstdams leida pa jauns stys vsmleigi attaiseitajom durovom. Piec ateitis izlidjs r, ar lelu steigu sce laseit sakoltus smylgu stbrus, nkoltu zli i ar pylnu dzjbi byuvmaterialu atsagrzs sov st, lai krttu t meikstu, syltu perekli i tod makltu

Kristap, lyudzu, krui tais tru breiti! Cytaik tys aizdzeitais strade v nblds, sev stu makldams, i paliks bez draudzinis, leu i bierneu! nu, Kris-tap, k tu v kosi pakausi!? Kruk! nu, seik, tu kai taida baronese vysus sov mui sc kamandavt, voi naredz, ka es strdoju? bylda iztrauctais strdnks. Kristap, lyudzu, mama saceja, ka ilgk gaideit navar, strade v pavysam propus i... nu, ds, na meitine! Labi, raudzeiu k nak dreizum dareit, lai tr dzdu saimi Ryus paturtu! sird prcdams par msys meitys gdeig un ieleig dvseleiti, bet tldams sapeikumu, ka atrauts nu skt dorba, jauneklis devs iz darbneicu, kur rezerv stvja jau gotovs breits, jo rosts vajadzeiba piec t. Kod Helena raudzeja sovu draugu ar trepem iz placa i jaunu breiti rks, jei poa, prsavrtuse par putneu, laksteja i, sysdama plaukstenis, gavilja: Ur-r! Mame, stradeam sta byus! Kristaps t liks lpe, kab obys strodu saimis dzeivtu sbrs i nasaplstu. nui, lai dzeivoj saticeigi, perej bierneus i prcynoj pasauli ar dzsmeitem! Pstyprynovs breiti izraudzeitaj vt i t stvdams, jis cets atdarynt ko k leidzeigu stroda dzsmei i voldai, lai pvrstu js uzmaneibu, ka v vna breiva sta ir uzaroduse. Igi nabeja jgaida, putnu storp kars tyule beidzs i vns nu jim sce lidint ap lpu. Kristaps, nkps nu kka, vrja voi j

draudzini saimis tr puseiti. nu, barones, voi esi apmrynta ar sova padeveig sulaia dorbu? smdams vaicova Kristaps, grybdams meitini pakircynt, bet jei atbidja nu vysys sirds: Ui, padis, padis, zalta draudze! Skru paststeit mamai. A kur tte ar traktoru palics; slejs tok drzeibai zemi art? nu i seik! napteik, ka moz mseu izkamandavoj piec sova prta i patikonys, niu i lelajim nu js vaira glba nav, dmova Kristaps, turpyndams skt ryua teireionys dorbu.

25

Katu Dzeive 5`2012

DVA DRzA PUeITeM

Helena, kur tu izgaisi!? Jam leiku i ej ma paleig puis laisteit! Meite, nu kur tu esi, ka ni sasaukt, ni saklgt!? Dzieru, dzieru, es te zylys i boltys pueitis atrodu, grybu saplst, k vzeit likt. A t tk taidys dzaltonys kai sauleitis... Meite, ts ir vyzbuleitis i mllpeitis pyrms pavasara pueitis; i lyudzu, napls ts! au tim zdenim augt sov vt, prcynt cylvkus i vysu dzeiv radeibu piec zmys soltuma, labi!? nu, la-abi! es tikai pa vnai, k elzeitei i Kristnei pardeit. A kaidys puis tu stoti i kur tu ts dabovi? iteresjs meitine. zmctis. Ma ts dravja siebrinieca. Byut sorkons i bolts, tod v ruovs peonejis, zil skaby, dzaltons zmys jurginis, lauzt sirds i v cytys. Mes tok ar tevi gribim skaistu puu drzu zam lgu? Gri-ibim!!! pkryta Helena un, pagivuse tuk lejkonnu, skrja iz ryuci piec iudia.

Leidz vokoram puis beja stateitys, izteireitais i izbagartais riuceits, aldams i boltys putys kuldams, steidzs iz vokorim, it kai grybdams dadzeit sauleiti, kas steidzs izgaist aiz apvra, lai apspeidtu i sasideiti cytys zemis i vysu dzeiv ts zemu radeibu. Ari tte ar zemis aronu beja tics gol. Ryuu auds ar pateikamu ngurumu i prceigu gondarejumu par paveikt dnys dorbu ar plotu smaidu vrja sovys stys sakpt apleicni: ir, ir, iu, iu, fi, f, ir-r-r-r! jim pateiceibys himnu dzdja obi akl strodu puii, - Dvam pateikams dorbs beja izdareits. Veronika Tena-Goldmane Maijis Pdnkys zeim.

26

PALeIGS TeATRA MTJIM

Katu Dzeive 5`2012

Augli tam, k sauc par mlesteibu...

Aktrise Maija Korklia dzymuse 1968.goda 1.maj Siguld. Vlk saime prsacluse iz Rzekni. 1986.god pabeiguse Rzeknis 5.vkolu. 1988. god sastjuse Latvejis Muzykys akademejis Teatra fakultatis jaunizveidtaj Daugavpis teatra kurs, kuru pabeiguse 1992.god. Paraleli dorbam Daugavpis teatr vuicejuss skotuvis runu Daugavpis Teatra studej i 19992003.g. Daugavpis Universitatis Mkslys un zyntnis katedr.
(Latgales kultras darbinieki, I sj. 258.lpp., Jumava, 2008)

avysam nase Daugavpis teatr pyrmizrdi pdzeivja publicistis i rakstneicys Monikys zeilis monoizrde Rys byudu gols (reisori Pteris Krilovs, Anita Sproe). Luga ir raksteita vnam aktram i Latgolys lauku svti t spielej skotuvis mkslineica Maija Korklia. Izrd patyka gon sovdabeigais skotuvis nformiejums (scenografs Uis Brzi), gon Artura Ukna tautys dzmu apdaris, gon aktrisis sirsneigais i dzili izjustais tljums. Vyss t beja pa eistam: lauku svtis ikdnys prdzeivjumi, js veseleig i dzeiv pasaua uztvere, spks ar

dzsmeu dryv t, ar voldu siete, prkpt izmysuma slksni, kod lks, ka zeme ar dabasim jiukst, bet vajag sasajimt, na vi lai izdzeivtu tam at, bet ari turpyntu t dareit pacaltu golvu, styngru mugurkaulu i sovu nalkam prlceibu, ka kotra d nea pi Dva de myusu ci svareiga i atbideibys pylna. De t vysus i seviki vysys nu sirds aicynoju atrast laiku i spieju it izrdi nsavrt, jo tei ir taida krteiga parunona par dzeivi, ts smolkajom gudreibeom i viteibeom, kurys tai ci vajadzeigys myusu saimeiu ikdn, na vi svys i veira, bet ari vastiskajs attceibs.

27

Katu Dzeive 5`2012 Sovu spli lug Rys byudu gols Maija vetej tvam, kurs 2011.goda rudin aizgja myueib. Paps it izrdi ast ci gaidejs. Jis nteikti byutu gondareits i lapnts ar sovu meitu, kura j dzymtaj vold runoj nu skotuvis... Tei beja pati dvasmoja aktrisis sple. na veti luga raksteita i veteita teii jai Maijai Korkliai, kura vysod ir bejuse i palykuse uzticeiga Daugavpis teatram. Ari tyms pos gryutkajs laiks, kod reisora Krilova koltais aktru kurss izkleida i profesionalais teatris Daugavpil vysaidu finansials saregejumu rezultat gondrei pajuka. Jau nu 1988.goda Maija ir bejuse it teatra uzticeig dvseleite i kaidu laiku vneig latvu trupys aktrise, psadalejuse gon latvu, gon krvu reisoru veidtajs izrds. Strdjuse ari par skotuvis runys pasndzieju aktru kursam Daugavpis universitat. Ar kaidu prcu skateitji pmi js daudzs splts lmys, ari Antuna

PALeIGS TeATRA MTJIM

de Sent-ekziper Mozaj pric, kur jei tlja gon prici, gon lopsu, gon pui...

Par Maijis Korkliys lel teatra mlesteibu lcynoj ari js izveidt brnu aktru studeja Arlekins, kurys izrde Sngbalteitis kola auu pyln teatra zl i balkon tyka sajimta ar sajiusmu. Maija dmoj, ka taidys teatra studejis vajadztu kotr kol, jo tys dd brnim spieju pazeit teatra mkslu i atteisteit sovu rodumu. Apmram taids ir bejs Maijis Korkliys poaizldzeigais i pacteigais ce iz jai veteit Monikys zeilis monoizrdi. V jdasoka, ka js obejis na vi t nu Latgolys, bet ir ari nvadneicys, de t itys lugu raksteion jau sa pudu apduys autoris i talanteigys aktrisis tandems ir vysai cereigs i atlk vi nvlt jom obom kp v daudz jaunu ideju i ts eistynonys spieju. Monika zeile ir jau vasalu lugu grmotu sarakstejuse, bet itei monoizrde ma izavre taida vysdzik i sirdej tyvk. Sirsneigs padis jai! Ir jatzeist, nabeju ari taida breinuma redziejuse, ka aktrise na vi labi sovu lmu nspielej, bet izrdis laik v i vysaidus Latgolys kulinars gordumus (komus, gubinkus) sagatavej, k sovim skateitjim lugys nslgum dt

28

PALeIGS TeATRA MTJIM

Katu Dzeive 5`2012 A niu drupeit nu latgalisks vrdeu:

pagart. Ite eistyn, vi lob nzeim, kai tyms lelveikals divi vn, tik kulturys i tradiceju jm. Pi tam itai izrdei ir programea, kura paststa na tikai par sovu rod komandu, bet tam ir ari nalela sovpateigks latgalisks vrdu skaidroj vrdineicea i pat iedu receptis.
Maruta Latkovska Deinas Saultes foto

I tai... nu monoizrdis Rys byudu gols programenis pyrma par t, cik i k nomamtei vajadzs, lai saime tyktu pi gords gubinku: 1 kg gubu 200 g myltu 2 lys 1 kpusta golva ss piec garys zaumi Ar myzu vreitom, nteireitom i sameiceitom gubom dalk lys i myltus. Meikli izrullej, sagr nalels gabales. Ts pylda ar cyuku tauks apcaptim, piec garys pasleitim svaigim kpustim. Gubinkus aiztaisa, sasp malenis, lk cepts dukovk. Gotovus prlej ar izkauseita svsta mrci, apkaisa ar zaumim.

apleicne apvidus batvineii biettes buznt muldt byudi vaigi casngs iploks imyni imenes gakys lievenis veikst ieukst vuict iemct lizeika karote mrga meitene precbu gados nagodna nejauka narams nemiers parapeja draudze sagraudt sagzt seckavt kapt sbri kaimii sovka, mrks dis skrytus ratu ritenis sokumi dakas stre brdis studis galerts zds zis

29

Katu Dzeive 5`2012

MKSLAS

Pi bru ltuvu
Leldnu laik bejom Ltuv, Druskininku apkaim, kur mums lauku mjis. Sva pktd i sastd rvs ar dorbim, es tik vi varieju kai strozdim breius sataiseit. Bet ari labi. Mes t atjaunojam js dzymt stu. Tli ir nu Reigys, bet tei puse, kur dzims vys pasaul slovonais ltuvu mkslinks Konstantins uronis, pa itom 33 vosorom un zmom ir pauguse pi sirds kai tra dzimtine. Patseib ilgus godus t sarodu tikai breivaj laik i pa stu vi dzeivju. Bet kai Vika apsaprecja, vyss mainejs. znts mani rve Ltuvys mkslinku dzeiv kai glezntju. Sks ar pleneru myusim tyvkaj pisiete Veisej. Skaistaj Veisejis pisiete plenerus reikoj Jaunovys Marejis gdynonys mienes maj. Atklona nteik dvnom, kura patrons ir svtais Jurgis. Jam par gdu kotru godu nteik kka skulpturu izstde. Un nu jau ir savkta taida kolekceja, ka vartu taiseit sv.Jurga muzeju, kas byutu unikals vys kristeigaj pasaul. nu jau itys tls teik atveidts na tikai kk vi, bet ari cyts materials. Pistys mrs zenonas Sabaauskas ir bejuais literaturys skltjs, kas sovs runs osprteigai prt skaiteit ltuvu dzejis ryndys. Pi kam kai izcyls saiminks ir montojs na tikai sovys pisietenis, bet ari vysa pla nvoda cnu un atbolstu. J lobais draugs Vitautas ukauskas beja zeimieonys skltjs. niu ir atjaunjs muieu, kur teik reikti pat storptautyski kulturys paskumi. Vitas ir Veisejis reiktjs. Plenera trs dnys vokor daleibnki pucejs pi j atjaunts muienis ilainis krysta, kur dzdjom kp ar draudzis bazneickungu egidiju Juraviius un cma audim, kuri ar dzsmem atdd gdu Dvmtei, kai tys nteik ari myusu pus. Piec tam sekoj laiceigka saona Vitauta stys pogolm pi gunskura, kur draudzis gons ir kp ar plenera daleibnkim un vtej sabdreibu laiceigs saruns un ltuvu tautys dzsms. Bezgola jauki un pamci, ka bazneica ir tautys pulcyntja na tikai iz dvkolpjumim un cytim sakralajim ritualim, bet ir kulturys dzeivis veicyntja ts vysplakaj aspekt. Veisejis draudzis nom ir ntykuys munu filmu skatis. Draudzis saonys mj rdeju sovys filmys i Cylvka brnu, i Rdolfa montjumu. Un es asmu draugs ar bazneickungim na tikai Veisej vi.

30

MKSLAS

Katu Dzeive 5`2012

Dvmte brz Saulius Lampickas Jurgis iz pyua Vitautas Jackunas Jurgis iz zyrga - Pranas Petronis Ar pyui placs Vitautas Jaugela Skulptura nu solmu - Danute Sukaitiene

31

Katu Dzeive 5`2012 Te Latvej piec Cylvka brna filmieonys Vinu bazneic, kur beju bazneickunga lm, es vysod atsagru kai jauneibys zem, jo tei beja naaizmierstam 1991.goda vosora, kod reibom nu sapnim par nktni poim sov vast. eistineiba izardeja cytaidka, bet Vinu bazneica aicynoj na-

MKSLAS

zaudt ticeibu kai Dvam, tai Latvejai. Te bazneickungi muni draugi. Un ari cyts Latvejis vts asmu kp ar goreidznkim, jo uzskotu, ka dorom vnu dorbu. Js Streis
Plenera daleibnki ar draudzis bazneickungu Egidiju Juraviius. Te kpej plan centr sd Alla Dudajeva. eenu vara atraitne, myusu plenera daleibneica. Jei dzeivoj Vi. Kreisaj pus nu js - mrs Zenonas Sabaauskas, lobaj - Vitautas, dedzeigais organizators.

32

VARAVeIKSnA

Katu Dzeive 5`2012

Dzsme
Cik vi acs var saredzt, vyscauri plies kryumim aizaugu nazkodej kolhoza teirumi. Ar tim bdeji kontrastej tyvum as cylvku pamast, v sasaglobjus dzezsbetona monstri: mizeigs kolhoza garays ar izlauzeitim boksu vrtim; remontdarbneica treisstvu mjis lelum; tikpat lela kotlu mja ar garu krstynu, kas kai pazem spudeita mizia piersts rda iz dabasim. Cauri betoneitajam tehnikys plaam izalauzus jauns apseitis, krkli un zle. Kai pra akai najauu garumgjieju bdynoj zleit nsaglobjus kanalizacejis okys bez vku, kuri nzogti un dri vi prdti metallyus. Pajimts ir vyss, k vi var pajimt... Tmr pateikamai prsteidz nu bolts silikatkgeu myurt nazkodej dispeeru ka: ts styklus sauleit speidynoj lgi, acs prcynoj vtej meistara darynts durovys, pret kryumu un zlis uzbrukumu aizsardzeibu tur akls rku reikts puu dbis. Iz kys jumta majestatiski slns dabass nu metala profilu samatyntais krysts. Te, Lauders, piec prvesta Ja Kupa iniciativys vtejai katu draudzeitei reikta bazneicea, vakar un udi muns dorba objekts. Prs kilometru iz zylupis pusi, lielcea mol, jau daudzus godus stv par cerkvu prbyuvt kaidreizej katu bazneica. I breivvasts varys veiri sovulaik t atjme nu katu un atdeve pravoslavim, jo js te daudz vairk. Sacet puteku mkiuus, Krslovys vierzn aizaneseautomobis. Puteklim nsasiet, vroju pa ceu apjiemeigi

soju cylvku. Ar iteresi sku j vrt, leidz j figura tp par dinss un T krakl trptu videja auguma brzdainu pusmyua veirti saulis brills un iz pakaua zyrga ast safrizeitim iz mugorys kreitim motim. Ar rkys mjni pasveicynju pyrm udi satykt cylvku. Atbidiejs munam sveicam, jis pasagrze pret bazneicu, prsakristeja kai pravoslavs, pasaklaneja un izbreineits nsacieja: ! ? (Dva noms! Voi dreikstu t?) es pkrytu, pamjt ar golvu. gjom bazneic, es prsakristeju, atsamatt iz vna cegola, jis pasaklont stvt. ? (Voi nikolajs breinumdars?), gosts apsapraseja, vrdams iz vnys nu oltorgleznu. Paskaidrju jam, ka tei ir grku manir gleznta svt mceka Jozefata bide. Jis pdarja Konstantinopolis bazneicai, beja misionars myusu pus. Ceinejs par Kristus bazneicys vneibu, naidnku ngalynts un svsts Daugov. ? (Svtais Jozefats?), izabreinja gosts, dziert par leidz am jam napazeistamu svt. V jam paskaidrju, ka myusdns vardarbeig nv myra ari cyts ceineitjs par bazneicys vneibu prvestam Kupam personeigi pazeistamais pravoslavu ta-

33

Katu Dzeive 5`2012 lanteigais prsters Aleksandrs Mes... Gosta skats psavrse namiteigs Paleidzeibys Dvmtis svtbidei iz oltora, j vaigs atplauka un palyka gaiks. Dzili savits, jis sasauce: ! , ? (Dvmte! Voi dreikstu jai ndzdt?) es, prsteigts un izabreinjs par nagaideit lyugumu, pkrytu. Aaaavee Mariiia...!: bez prost muzykal pavadejuma saskanja Dva dvyntais, vokals pedagogu un poa leidz drgakmia spdrumam sleiptais tenors. natycamai!!! Ka itym nacylaj kaidreizej kolhoza dispeer-

VARAVeIKSnA

punkt reiktaj bazneice Latgolys nmal un Krvejis prbe atskanja akademiski izgleitta dzdtja bolss, gdynojt myusu vysu Mameu. .. Graatia pleena!... (ielesteibys pyln) Itai bazneiceai izardeja lelyska akustika. Interesantai, k dmja Rzeknis cetnceibys tresta strdnki tlajs, pagju godusymta 80-tajs gods, steig raudami dagu objektu. Cle, cle... un gols gol izcle... bazneicu. Dvs vysu nkrtja piec sova prta.

.. Oooora pro nooobis!: edevra autors Fracs uberts se kai myueib, bet j dorbs vys v turpynoj savit cylvkus... vys plaaj pasaul. Dzsme izskanja. Atsabolsojt myura sns, nryma vibracejis. Atsagru atpaka iz grieceigs zemis ar raizem, problemom un krizem. Pasateiu mkslinkam par skaist, dvieselisk dzdjumu. Munuprt, lobk ndzdtu vi myueib aizgjuais Luiano Pavarotti... nagaideitais gosts, vrd Boriss, ir breivmkslinks, dzdtjs nu Reigys. Jo pasarda dorbs, reizem izbrauc ari iz Krveju un Boltkrveju. Padmejis laik absolviejs eningradys Vasts konservatorejis vokalistus, mcejs pi slovon krvu tenora Lemeeva. Labi pazeistams ar Jni Sprgi gon tod, kod jis dzdja Moskovys Lelaj teatr, gon tagad. Poam dzdt iz Moskovys skotuvem nav bejs lamts. niu, krizis dzeits, pagaidom pamets golvyspistu un sarads dzymtaj pus. J tate apkp katu bazneicu, pats pa laikam dzd zylupis cerkv, pavodt dvkolpjumus. Bet udi, dams st nu maudons azar, sagrze myusu bazneice. I ma sird v aizvnam ska itei breineig dzsme mkslinka izpidejum. Svtd, brauct iz reita dvkolpjumu Brigu bazneic, prvests pa ceam pajam ari mani. Taipo pajimtys un aizvastys leidz cerkvai ari divejis krvu tauteibys cjoceitis gaiim lakatenim golv. Js steidzs iz sova bacjukys reita dvkolpjumu...
Leonards Rakickis

34

SALASeIT KP PA VIeJAM KAISeIT

Katu Dzeive 5`2012

Dzimta, kas turpins

Par Kursiu dzimtas likteni ststa pati Marija Kursia. Dzimusi Latgal, bet tagad dzvo rgu novada Liepkaln. - es nku no Daugavpils rajona Lksnas pagasta Kursiu mjm. esmu dzimusi 1933.g. Mani vecki Monika un Pteris Kursii bija zemnieki neliel 12 ha saimniecb. Mamma, Monika Malnaa, nca no irupes muias zemnieku imenes. Seni pa tva lniju bija iencji no Kurzemes hercogistes Kurzemes krasta zemgales krast, proti, Daugavas labaj krast. T esot tikui pie uzvrda Kursii, tdu uzvrda izcelans skaidrojumu esmu dzirdjusi no saviem seniem imen bijm 5 brni 3 dli un 2 meitas. Veckie bri eduards un Henriks dzimui 1920-tajos gados, trs jaunkie brni 1930-tajos. zemnieku saimniecba deva iztiku imenei, bet prdoanai palika maz. Brnb veckie bri gribja bt dzelzcenieki, jo ms dzvojm netlu no dzelzcea. eduards sazja pat tva ecm sagatavotos koka materilus un izgatavoja vagonus un lokomotvi, no lazdu kokiem izlieca dzelzcea sliedes, izgatavoja semaforus un t spljs. Jaunkajiem patika skola un tie splja skolu es un msa Regna skolni, brlis Vladislavs skolotjs, ja msas tam nepiekrita, tad vi atteics splt. Vaboles skola bija k brnums. oti gaidjm ziemassvtkus, kad bs eglte un pai tetra splana. no izrdes sliktajiem varoiem baidjos, ugunis un troki liks noslpumaini, uztraukums bija tikai par to vien, ka lielaj zl var pazust mamma un ttis. Brnb atceros, ka ttis vienmr kaut ko darja r vai saimniecbas k. Mamma adja, uva vai auda. Kad via strdja istab, man lika skai last. Tie bija urnli Katu Dzeive vai neaizmirstules ststi, vai ar kdas citas grmatas. Mjs vl bija urnls Atpta un laikraksts Jaunks zias. Kad skol skolotja prasja, kdas grmatas mums vislabk patikuas, - es atbildju, ka man kaimiu meitene iedeva tdu bez skuma un beigm, jo ts bija noplstas, bet tur bija rakstts, ka princis ar Anglijas zmogu dauzja riekstus. Tad skolotja teica, ka t grmata ir Marka Tvena Princis un ubaga zns. nko grmata man bija J.Purapues Savs kakti, savs srtis zemes. es priecjos par veco saimnieku veiksmgajiem darbiem, lauku iekopanu un oti bdjos, ka jaunie saimnieki neprata tlk uzlabot saimniecbu un izputja. no brnbas man atmi palikui lauku darbu ritmi. Kad tvs ara trumu, es gju pa uzarto vagu, aiz manis tecja melnie strazdi un uzlasja sliekas; sanas laik gju iezmt sklas krianas vietu, turju birzis. Siena laik atceros, k ar steigu vedm sienu, jo virs nca prkona negaiss. Un kur vl linu plkana! Jau no kdiem astoiem gadiem plcu linus k liels cilvks, t par mani sacja kaimii. Tad nca kulanas talkas. Kaimii gja viens otram palg. Vienu rudeni man t iepatiks iet kulans talks, ka skolu nokavju veselu nedu.

35

Katu Dzeive 5`2012 Pc tam negribjs iet klas, jo neko nezinju. Mjs nekda paa brnu audzinana nenotika. Vienkri visu laiku bijm vecku acu priek un darjm visu, ko vecki lika un ko ms spjm. Drz pc Otr Pasaules kara nomira mamma (1948.g.) un divus gadus vlk ttis (1950.g.). Radinieki nolma ms, trs jaunkos brnus, izdalt pa imenm. Veckais brlis eduards pateica, ka ms pai saimniekosim vecku mjs. Veckie bri jau strdja un paldzja mums trim jaunkajiem brniem turpint izgltbu. Kamr mamma bija dzva, via veda ms uz Lksnas bazncu, kas bija 4 kilometru attlum no msu mjm. Parasti gjm kjm, ziemassvtkos braucm ar zirgu. Uz bazncu ce veda gar Vaboles ezera dienvidu galu, kur lzens pavas un ce pavasaros applda. T kds Lieldiens gjm tikai ms ar brli un msu. Bija jbrien pa deni kdu pusotru kilometru. Kjas izmirka, tomr soojm

SALASeIT KP PA VIeJAM KAISeIT

tlk. Atmi palikusi vraka smara un rgeu mzika baznc. Toreiz vl nesapratu, ko mctjs runja spredi, jo nespju izsekot visam ldzi. Desmit Dieva bauus mums iemcja mamma. Brnb mjs ikdienas lietoan bija mla trauki. Tos katru gadu, parasti uz ziemas beigm, atveda podnieks no Preiu puses. Tie podnieki mums bija jau pazstami, jo vii biei nakoja msu mjs. Visam gadam tika sapirkti trauki bodas, podi, liels krzes. Mums, mazajiem brniem, bija katram sava bodia un ms sacentmies lielb, kuram skaistka. Baltos vjus lietoja tikai godos. Atceros, k tvs ar podnieku runja par politiku. Vii teica, ka velns esot gan Hitlers, gan Stains un ka nedrkstot strdties ar musulmaiem. no msu mjm ldz skolai bija tikai viens kilometrs. Veckie bri beidza 6-klasgo pamatskolu, trs jaunkie Vaboles vidusskolu. Veckie bri mcjs Daugavpils dzelzcenieku tehnikum. eduards kuva par Daugavpils dzelzcea

Marija Kursia (augj rind - 2. no kreiss) Vaboles v-sk. izlaidum1952.g.

36

SALASeIT KP PA VIeJAM KAISeIT

Katu Dzeive 5`2012 pc vecku nves skola un sabiedrba aizveda projm no ticbas un bazncas. Uz mums var attiecint viengi vrdus dzia ciea pret bazncu un ticgajiem. Sav m sapratu, cik lielu iespaidu uz cilvku atstj gadsimtos izveidots kristgs ticbas tradcijas. Atceros, k, esot ar skolniem ekskursij, iegjm Valmier sv.Smaa baznc. Tur kds splja reles, bija darbdiena, baznca tuka, ms apsdmies. Visi, pat pai draiskulgkie brni, apklusa, klausjs. es nezinu, kds skadarbs tika atskaots, bet pati bazncas telpa, mzika, - darja brnumainu iespaidu. Kdu citu reizi bijm Rzekn. Iegjm Baltaj baznc, kur notika dievkalpojums. Sniegbalts kleitis trptas meitentes un saposuies zni svingi gja pa bazncas vidu uz altri pie Pirms Svts komnijas. Splja reles, virmoja vraka smara auu pilnaj baznc. Mums ldzi bija kda meitente, 5-6 gadus veca. Via teica: Mamma, man nk raudiens. Tad es sapratu, - baznca liek cilvkam apstties, ieklausties, varbt vl ko apjaust, lai ar novloti... Kursiu dzimta turpins. Dzimtas turpintji ir triju bru un msas brni, mazbrni un mazmazbrni. Vii ir izkaisti pa visu Latviju Rg, Ldurg, Css, Madon, Cesvain, Daugavpil un Vcij. Bet kop sankana kapu svtkos un Kursiu dzimtas imenes dien reizi gad joprojm ir spk. Visi trs bri un viu sievas jau mirui. Ms ar msu Regnu esam visu kop saucjas un radniecgo saiu turtjas.
Materilu sagatavoja Anna Kuzina

nodaas prieknieku, Henriks strdja par virpotju atsldznieku, vlk par oferi. Msa Regna beidza Latvijas Valsts universittes (LVU) latvieu valodas un literatras fakultti, brlis Vladislavs Rgas Pedagoisk institta fizikas un matemtikas fakultti, msa Maija LVU Vstures un filozofijas fakultti. Brlis Vladislavs Kursis vienu gadu nostrdja Skult, zvejniekciem, pc tam Ldurgas skol par direktoru ldz aizieanai pensij. Msa Regna strdja par skolotju Rgas 13.vidusskol. es pati ar beidzu LVU Vstures fakultti un 1959.gad tiku nostta darb uz rgu rajona (pc reformas no 1960.g. Madonas rajons) Liepkalnes skolu, kur nostrdju ldz pat 1999. gadam aizieanai pensij. Marija Kursia vis sav skolas darba laik ir veikusi vl kdu oti svargu pienkumu vkusi un apkopojusi Liepkalnes skolas un pagasta vsturi. Vias darba vainagojums ir Liepkalnes skolas novadptniecbas muzeja izveide, kas, kop ar kaimiu, Sausnjas skolas, skolotjas novadptniecbas entuziastes Marijas mites veikumu tagad veido Sausnjas pagasta novadptniecbas muzeja ekspozciju un krjumu, kas izvietots rekonstrutaj bijuaj Sausnjas muias k. Liepkalnes skola vairs nepastv. Tagad skolas k atrodas veco auu pansionts Kastaas. Attieksme pret reliiju? - Visu mu ticgs un aktvs katolis bija mans veckais brlis Eduards. Ms, jaunkos,

37

Katu Dzeive 5`2012

ATCeRIS

Ir 2012.goda Leldnis sastdnis reits. Piec vokora TV prraidis nu Vatikana Lgana krust un Krysta ce nakts meditaceja nagrib beigts. Sirdsbolss aicynoj... iz Jezus Sirds katedrali. Vakar Rozentovys bazneice pagjuse Lel (Klus) pktdne. Prdmom nav laika prypoj autobuss... Rzekne. Latgolys la. Autobusu ptura. Ak, ts tls atminis... te 9.c klasei daleit pistys teritoreja, kur jnvc sorkon kgeu noma drupu kolns. Kai skudreitis valkam nu drupu v vasalus kgeus (ceglus), kraunam grds, stykla kembys atseviki ups, vysvairk palk nadareigu drupu, ts palk paaugstynjum par pamatu i pmiu nu 1944.goda lels bombardeionys... Te autobusu satiksme, dzeiveiba iz vysom debesspusem var dts. Reizem l palk t simbolisk saldatea pi Rzeknis upis lej... cik vntu sve zem, varbyut kur pi mmulenis Volgys j gaida... Latgolys la viesturiskais nsaukums, vi seej akmiu brugi klj gludks kljums. Lobaj pus sardz dvnomam taipo stv vydsskla. Vi nsaukumi mainejus treiz, 1944. goda pavasar, beidzem Rzeknis latvu vydssklu RLV, tagad Katu v-sk. Te var lapnts ar sovim audzieknim, te teik uzturtys un kptys drgks Latgolys latvu tradicejis. Po Dva izradzt vte katedralis patvrum. Cik labi! Te daudzim nu munim klasis bdrim beja spka olte pyrms eksamena iz mozu, mozu mirkleiti skrt un nu sirds palyugt Dvea paleigu. Tys beja ateisma laiks Dva nlguma laiks, de t sov zi pas.

Te mtis volda, te tva mjis...

Ari myusu klasis audzyntja Viktoreja Springovia te beja... iz breisneu. Myusu sasaprasonys zeime beja audzyntja aiztaiseja acs (naredzja) voi plyka rdeitja pierstu pi lyupu (ni vrda). Lai myueig dzeivana Dva vasteib gudrajim skltjim tykumus un gora spku var audzynt ari bez vrdu. Padis skltjim Antoinai un Benediktam Tuim, St.Orlovskam, A.Vecozolam u.c. Latgaliskais gors ticeiba, volda, patriotisms, kodeits reiz saim, skl nikur naizgaist, pcdesmit godu zam palnu tyka saglobts. Katedral klusums. Pamazeitem pucejs ticeig tauta, iz grmotu gadea Leldnu svecis... es moju bolt krsu. Iz bolts Alleluja! Kaudzeite ar... grmateom (jo vi acs pareizi rda) prof. P.Strods Pareizraksteibas vrdneica, izdta 1933.g. tip. Dorbs un zineiba, Rzekn. Auganciels prof. Dr. phil. P.Strods!!! Leldn pyrms 120 godu dzymuais! Itys drgums pret lobprteigim zdjumim. Padis! Padis! Dds pi Kristus kopa kai sapyn, kai svtis pyrms 2000 godu. Adoreju, kluseom lyudzs par Mrys zemi, par mtis voldu. Kai vzej radzu jaunu skaistu prsteri Pteri Strodu gora acim radzu laiku pyrms 90 godu, kod itys prsters te celebrja Sv.Misis upuri, bejs sklu kapelans, organiziejs urnalu zdnis, kur publiciejs literars dorbus: Pvule, Aizdzereibas u.c. Bet 1926.god lugu Dzeives vis, 1933.g. lyugonu grmotu Svt Goda dvona, 1934.g. Katu ticeibas katehisms deveigi siejs gora gaismys sklu te, Latgol, naatkareigaj Latvej.

38

ATCeRIS

Katu Dzeive 5`2012

nabreivis gods P.Strods konsekrts nsaukumu grmotys, vysa katu Bazpar veiskupu, bet piec metropolita neicys liturgeja, Tvu zemes kalendars A.Springovia nvis 1948.g. leidz pat 73 godagjumi, Olts, Vl.La izdevnsovai nvei 1960.g. veics Reigys arhidie- ceiba turpynoj dorbu J.elka vadeib cezis un Lpjis diecezis vadeibu, kai ari piec t.s. P.Stroda gramatikys. Vazumi saglobjs Goreig seminaru, bejs profe- nu trimdys ar 50 gods saraksteitom sors un rektors vns nu Latgolys divei- grmotom 1992.g. tyka deveigi izdaleiti rim. Tauta ar sovim parokstim diveira Latgolys bibliotekom. Dzi patriotisjubilejis prkvokor aplcynoj pamast m raksteitais vrds ir svts, dzeivoj gon O.Rupaia, gon montjuma latgau n.neikana, gon pareizraksteibys staJ.Kldzja i.c. autoru tusa aizsardzeibu. dorbs. Dai prtoProfesors Pters pui film Cylvka Strods, byudams dzili brns, taipo cyts inteligents cylvks, cnejam J.Streia filuzskateja kotrai taums. Latgola goreigi tai volda ir Dva dta, bogtkais Latvejis kas jsorgoj teira gon nvods. Lapnums sarun, gon roksts, dzds giminis. atstjt montjum .. dmys atsagr nkuom paaudzem. eistineib udi. Pi Dzymtajai latgau Kristus kopa simbolisvoldys ortografekaj vt plyust i plyust jai vetejs lelu dau cylvki, lai pasaklont myua profesora dtu gdu Dvam. P.Stroda komisejis Katedrale prpideivadeitais dorbs vainagjs pankumim Prof. P.Strods it bildi ir dvynjs so- ta. Scs svineigais vam Rzeknis Pedagogisks sklys Lels Sastdnis dv 1929.g. 19.jun ar audziekam Ciprianam Pokrotnkam Izgleiteibys ministrejis (Augustam Egljam) 1923.g. 15.sep kolpjums ar iudia, reikjumu nr.2593 teik tembr. Foto nu Latgolys Kulturviesturis gutenis svieteibu ritualim. Kai breinums apstyprynta latgalu muzeja krjuma. ikvna rks sadag gramatika, bet 1933.g. pareizraksteibys vrdneica. Pkiertais Kristus Gaismys sveceitis... cylvku statuss pastv ari udi, t piec arhiva smaidi, sirds syltums vnoji plyust... dokumentim apstyprynoj 2012.g. 6.marta Cik labi te byut... Te, kur Mrys zemis nr.10 Jurista Vrds. Piec Latvejis na- volda, Tva mjis, kur vysim mjku atkareibys atjaunonys, piec daaidu bys dzgon (2 Kor 5, 1). aizlgumu godim, 2000.g. 1.septembr Ar pnceigu cnu un gdu degar Vasts voldys lykuma 3.p. 4.punktu sim myueigs gaismys sveceiti nteikta latgalu rokstu voldys kai profesoram, veiskupam Pteram Stroviesturiska paveida aizsardzeiba. dam 120.pminis dn 1.maj! Padis Dvam, montjums bogts Anna Babre skaists myua pmineklis: ap 1500

39

Katu Dzeive 5`2012

PUORDMOM

Raksteit pa Strodam
Otkon daguojuse opoluo godskuorta latgalu endzelinam latgalu myusu dnu ortografejis kpiejam, korstam dzymtuos voldys muotuojam i aizstuovam filozofejis doktoram veiskupam Pteram Strodam (dz. 1892.g. 1.maj). V dzeiv pmi, kai tyka svieteita gdojamuo tautys darbinka 100 godu jubileja zynuotniska konferece katuou Goreigaj seminar Reig, pminis piecpudne Rzekn, tlaik ce sagram pi vaicuojuma kai byus ar latgalu raksteibu? Atmdys suokum lela latgaliskuos kulturys entuziastu daa asam zali jauna cea suocieji ni myusu kol kurs vuicejs, ni laiks, kur izaugts, bejs labvieleigs tam, kab aizgribt latgaliski kur publiski runuot. Par raksteionu napadmuot i sapyns! udinej 5060 godu vac auds ir tipiskys padmu laika produkts, kas st izauga ar vnu

iz veiskupa dzymt pusi Varakuonim i Lelajim Strodim, kur cmoju pyrm reizi. Sta, kas ciersta iz nasenejs calmu (kartenis ruoda stys saiminki), Lubuona tyvums, kurs sngim boguots pavasars iudini atvies da pat Strodu. Satur nptni i viesturyskys izzinis pylni pasuokumi, breineigys sasatikonys ar sovys ltys entuziastim, kas dadd spka jaunim dorbim. Dedzeigys runys, sarunys, diskusejis, kuramuos vys at-

voldu, a kol i auds t tyka vuiceiti ar cytu. Ko tei cyta tautys bruou i muosu mle, nu vysleidza na sova, a jam, na sov dzymtaj, myus lauzeja jau ar pyrm kolys sli. nazy, kaida byutu tei myusu valsts valoda, kur zvrastu nu Latgolys deputatu praseja jaunaj Saeim, ka na iz vyds dialekt basteituos raksteibys garys vuiceionuos koluos?... A latgalu raksteiba jau cik paaudzs turs tik iz pou spka!

40

PUORDMOM

Katu Dzeive 5`2012 bdrim. nu 1920.g. 1.oktobra jis ir Rzeknis kolu kapelans, 1921.god kp ar bazneickungu Juoni Pluoni suoc izdt jaunuotnis literar urnalu zdnis (izt da 1940.g.), kam izcyla nzeime tautys audzynuoon i latgalu pareizraksteibys izkpon. Cik vaicuojumu jaunais bazneickungs zda suokuma gods (1921.1923.) nav aizdevs sev i cytim, cik rysynuojumu nav mekliejs, gataveidams ndarbeibom Rzeknis latvu vydskol i koluotuoju kurss?! Tlaik de Latgolys pedagogu teik reikuoti kursi, nteik seminari, i vysu t atbolsta i, dmojams, apmoksoj vasts! Latvejis Republikys suokuma gods teik pideita 1917.g. aprea kongresa apsajimona kpeigaj vast guoduot i par Latgolys latvim. 1922.god izt pyrmuo P.Stroda gramatika Latwu woldas gramatika latgalim, juo ortografejis mekliejumus ruodt napuorprtami. Jau 5.puslop jis izasoka, kai byutu rokstomi latgalu divskani: iu (kiulis), uo (muote), ie (biert), jau tlaik jam ir kuo saceit par svevuordu pareizraksteibu: 16.pl. atguodynuots, ka vuordi kutivt, kutura, kuturals, rewoucija, rewovers, stis rokstomi ar meikst , part ka wrdi ir jamti nu latinu woldas, kur ir tikai meikstajs . Pi baltim ims wrds byus ctajs l, jo wii ir pajmui s wrdus nu wcu woldas. Balti roksta: kultura, rewolucija, stils i t. t. Gramatik teik ruodeita latgalu un baltu izlku starpba, leidzeigi P.Strods saleidzynoj i vluok: 1924. goda ortografejis projekt latgalu izlksni ar videj izlksni, 1933.goda Pareizraksteibas vrdneic latgau izlksnes un videjs izlksnes atteiceibas. Pteri Strodu dri varim saukt par latgalu lingvistiskuos terminologejis i

Jkain kuort myusu mle na tik vi ir dzeiva, a v i atsateista apsaverit ko voi portalu lakuga.lv! Klaidu t ir, kur bez js, ka latgalu voldys stuu kol nav. Dmuots, myusu dnu jaunajim ar js latgalismu i ataugt nav de kuo, tik bejuys jau Vosoruoonys, Atzolys, Vuolyudzni. I konkursu konkursi kolu jaunuotnei, i jaun muzykati ar sovim pasuokumim voi, modernuok, aktivitatem. Verts gora acim, kai saceitu tvs Stanislavs kutns, saradzams taisnys sakars storp nazkodejs pterpilu prcu i js ideju puormontuotuojim 20.g.s. 20.30.gods, taipat myusu dnuos. Rodais gors tik vgli namierst, i myuam jauns i styprys byus tys cylvks, kam tva sta myuam svta. nui, svta! I dzymtuo zeme, i tva sta, i muotis volda... Stroda laik beja na tai, Stroda laik jaun dzymt mli vuicejuos. Kai sies piec leita jauna rokstu muoctuoju paaudze naizdeiga i tlaik, tik tuolaika jaunajim de dzymtuos voldys, sauktys par latgalu izlksni, ap 1923.godu pamatkol beja pat vairuok stuu kai baltu izlksnei. Vuiceionuos ntyka koluos, kurss, Daugavpis Vasts koluotuoju istitut. Daudzs process leidzdaleigs ir i jaunais bazneickungs Pters Strods, juo pryncypi lai pareiz raksteiba byutu vgi psavynojama un pareizi saskata obeju izlku samceionai (Strods 1924: [3]). Ka viertt saleidzynuojum, naskaidreibu latvim itym laik gona i batu, i latgalu pareizraksteib. Baltysk (vluok sauktu par latvysk) mli kp voldnks K.Mlenbahs (suokum), J.endzelins, P.mits, J.Plkis, e.Blese Latvejis Universitatis profesori; latgalisk, suoct ar 20.godim, rauga spdrynuot Pters Strods ar sovim laika i dmu

41

Katu Dzeive 5`2012 obeju latvu rokstu tradiceju saleidzynuoonys kpieju. Par gdu drukys aizlguma atceonys 20 godim i c saisteib ar 1922.g. gramatiku P.Strods izdd brouru ar nsaukumu 1904.1924. Myusu roksta breiveibas ortografijas projekts, kur formulej, kas byutu jamams vr, izkpt latgalu raksteibu tuouok. Vaicoj tautu padma jau nu Apu kolnu (1923.g. 1.septembr ir devs studt iz Austreju), gruomatenis beiguos dalykdams zijumu anketi

PUORDMOM

i gaideidams auu atsasaucam par brour pasaceit. Par k guoduot natryukst, i vairuokys P.Stroda dmys j ruoda kai pavysam myusdneigu pareizraksteibys sapratieju. Garumu apzeimuoonai Strods soka ltuot garuma zeimi (gu streipeiti) vysuos pozicejuos (da tam pjmumi par zibu garuma apzeimuoonu ir svuorsteigi). Jis bi atsasauc iz sovys gramatikys,

ruodeidams vys lelu plaideibu pret tautys runys formom i roksts: pzeist, ka vartu raksteit styklys, kotlys, pynklys spluok orkls, stykls, kotls; runoj par paralelom formom stysstas, upis upes, kai pyrmuos ruodeidams formys ar goltnem ys, -is. Juo lingvistisk uzskoti nbrst i atsateista, tik na vysu racionali i nu voldnciskuos pusis navainojami izdmuot jam aun ppideit laiks voi, precizuok, tuo laika cylvki. Dvam, jam vajadzja riekinuots ar t. s. sabdreibys spdni... Piec studeju Austrej i vairuokim spraigim godim Bazneicys pnuokums (ari vuiceibu spks Aglyunys gimnazej, katuou Goreigaj seminar) P.Strods pi latgalu pareizraksteibys atsagr 20.godu beiguos. Ar Izgleiteibys ministrejis reikuojumu nr. A-128 (izdts 1927.g. 10.februar) j ce par Latgales izloksnes ortografijas krtoanas komisijas lcekli i prksdtuoju. Piec diveju godu jaunuos ortografejis projekts ir gotovs. Ko projekts juo izstruoduotuojus apmrynoj na vys, ir sparts paplots ss latgalu raksteibys vnuoteibys vierzn. Golvonais Ptera Stroda dorbs par latgalu ortografejis vaicuojumim ir 1933.g. Pareizraksteibas vrdneica ar gramatikys konspektu. Dvam tam profesoram nasadd nturt vysa, kas ir pareizraksteibys komisejis nsprsts i ar Izgleiteibys ministrejis reikuojumu nr. 2593 (izdts 1929.g. 19.jun) apstyprynuots. Piec nteikumu i Pareizraksteibas vrdneicas materiala saleidzynuoonys par it var puorsalcynuot kotrys. Atguodynuosim, ka Izgleiteibys ministrejis oficiali apstyprynuoti ir 1929.g. Nteikumi par latgalu pa reizraksteibu, na P.Stroda Pareiz raksteibas vrdneica. Gruomotys

42

PUORDMOM

Katu Dzeive 5`2012 pierkt, cierst, iert, liukt, kliut un t.t. Ivarojut tumar, ka pret aidu raksteibas veidu byutu roduses porok lela braka, topec us imeslu de taids raksteibas veids natyka pijimts. Ceresim tumar, ka pec godim laikam gon i om divskaom nabyus pretiniku un tod tikai vares jos ivest myusu pareizraksteib. Tai tod josoka, ka jauno ortografija nav tys pineibas ideals, kaidam navaratu pavysam pormest. Jai ir sovi tryukumi un golvon kort tur, kur ortografijas komisija beidos, ku teiks vacok. Kai zinim, profesora P.Stroda cereiba nav psapidejuse juo aizstuovi brc i myusu dnuos, ko ni poa P.Stroda uzskotus zyna, ni juo ideju atteistejumu pazeist. Tok kai gols gol raksteisim Pa Strodam voi pa zvierbuam? tai 20. i 21.godu symta mej ir truopeigi vaicovs profesors Ontons Breidaks profesora Ptera Stroda voldncisks ideju golvonais turpynuotuojs Latvej. Myusu dnu napareiz raksteituoji voduos piec LR Tsltu ministrejis Vasts voldys centra 2007.g. 28.septembr apstyprynuots Latgalu pareizraksteibys nsacejumu (atrnami piec adresa: http://lakuga.lv/raksteiba/) i aug myusu ocu prk, pareiz laikam tai i nmiers, atsaddami iz J.eka, M.Latkovskys, M.nizinskys voi v kura leluoka voi mozuoka raksteibys sapratieja redakcejis. nu vysmoz apzia, ka ir aizstuoviejui Stroda raksteibu, civiecenim byus.

rysynuojumi sovukuort ruoda, ka profesors nav beidzs prca vuot ap naskaidrajim ortografejis vaicuojumim i piec IM 1929.g. lmuma, ka izakieron par vnu tru ltu kavejs da pdejuo. Saceituo aplcynuojumam gabale nu vuordineicys 211.pl.

Piec 1929.g. nteikumu ndrukuoonys zda 7.nr., P.Strods Redakcijas pizeim izasoka par pou aktualuok i par jauns nsacejumu pozitiv pusi (sadevs atsabreivuot nu nadabiskuos pdieku raksteibys piec baltu parauga), i par t, ka komisejai na vyss sadevs. Citejam juo saceit urnala 24.pl.: Kas atsateic uz divskau uo, ie un iu litoonu, josoka, ka byutu pineigi pareizi os divskaas ivest, tys ir byutu pineigi pareizi, jo mes raksteitu: bruos, muote, kuoja, muoja, struoduot, buols, kuortuot,

43

Katu Dzeive 5`2012 De myusu vysu poapzinis styprynuoonys v vna Reigys katuou Goreiguo seminara profesora Ptera Stroda atzia (roksts Myusu nokutne 1929.g. zda 6.nr., 2.pl.): ..[myusu skulai] joaudzynoj sovas tautas miotojus un cinatojus, joatradynoj nu glevuleibas un lumsteonos cytu prik, mums joaudzynoj latvii latgalii, kas byutu apzineigi, ka latgalits ir na mozoks latvits par zemgaliti, kurzemniku, vidzemniku un reidziniku. Jo pi vysom cytom tautom ir daaidas izluksnes un provinces un tumar sastoda zynomu nacional vinei bu, taipat juoir ari pi mums. Topec josa steidz navys latgaliti porbaltyskot, bet gon izaudzynot vi t porliceibu, ka vi ir latvits un ka par latviti jam jopalik. Jo kotra tautas daa byus porlicynota par sovu latvyskumu un jo kotra tautas daa sovu latvyskumu mios, jau byus panokta i nacionalo apzia un ari nacionalo vinoteiba. Rokst ltuots citatu raksteiba original lai ir par lceibu tam, cik lel mr

PUORDMOM

latgalu pareizraksteiba ir izkpta 20.g.s. 20.30.gods i cik reiu sovus uzskotus ir mainejs pats Pters Strods. Pareizraksteibys kuortuoona eistyn ir smolks i napateiceigs dorbs, patseib ituo procesa komplictuo rakstura nasaprast tam, kurs ar ortografejis vaicuojumim sasatics moz ni ir ceteigs latgalisks rokstu skaiteituojs, ni kod garuok par puors rideom latgaliski prakstejs, ni raudzejs myusu raksteibu pavuiceit cytim. De mani poys veiskups Pters Strods ir i palk veirs ar skaidru pruotu i tuolu skotu nuoktn, juo voldncisk dorbi pruoteiga padma devieji pareizraksteibys ltuos pa udi dnai.
Lideja Leikuma, Dr. philol.
Lai gais myueibys ce viesturnkam Heinriham Strodam (20.04.1925. 14.04.2012.), nu kuruo atsavodom udi, 19.aprel!

P.S. Heinrihs Strods roksta pyrmaj attl traj rynd catrtais nu kreisuos.

44

IePAzSIM LATGALI!

Katu Dzeive 5`2012

Atraans vieta: Lielstrodi, Varaknu novads Apraksts: neatkargs Latvijas laik viens no lielkajiem ciemiem Varaknu pagast bija Lielstrodi. Te bija 42 lauku stas un ciema iedzvotju skaits svrstjs ap diviem simtiem. Katrai lauku stai bija savs nosaukums. Lielstrodu ciem tipiski, ka vairkm stm bija viendi nosaukumi.Visizplattkais uzvrds Lielstrodos bija Strods. no 42 stu iedzvotjiem 38 mjs dzvojom imenm uzvrds bija Strods. Iedzvotju galven nodarboans bija lauksaimniecba-zemkopba un lopkopba. Pateicoties upju un Lubna ezera tuvumam, iedzvotji papildus pamatdarbam itin sekmgi nodarbojs ar zvejniecbu. 1944.gad nodega 18 Lielstrodu ciema stas. 1956.gad Lielstrodu ciema teritorija nokuva padomju saimniecbas Varakni sastv.Tad pamazm ska pazust viena sta pc otras. Patreiz eit saimnieko vien daas saimniecbas. K ievrojamks personas, kuras nkuas no ciema, jmin: Latvijas armijas kapteinis eduards Strauts, skolu inspektors Izidors Strods un apria nozmes augstki ierdi un saimnieciskie darbinieki Vladislavs Strods un Jzeps Strods, valodnieks, filozofijas doktors, teoloijas profesors bskaps Pteris Strods no eisgu mjm u.c. Atraans vieta: Lielstrodu ciems, Varaknu novads Apraksts: Murmastienes pagasta latgaliskajai daai raksturgaj kapst Lielajos Strodos gadsimtu gait veikti

Lielstrodu ciems

tuvjo ciemu iedzvotju Strodu dzimtu apbedjumi. Te vienkopus redzami vairki desmiti kapa piemineku un krustu, kuros iegravts viens un tas pats uzvrds Strods. 2001.gada kapusvtkos karst saule un lietus svtba, kop ar dekna Antona Boldna pateicbas vrdiem Amerik dzvojoajiem Strodu audm (pai Ja Stroda meitm), bija pamatga iesvtba jaunajam Strodu kapstas ogam. Atraans vieta: Murmastienes pagasts, Lielstrodu Tredanieki Apraksts: z/S Tredanieki atrodas blakus Lielstrodu kapstai. o mju saimnieki ir Aigars un Evita Caunes, kuri sekmgi nodarbojas ar netradicionlo lauksaimniecbu bikopbu, ziedputeku vkanu un vaska sveu gatavoanu. Viu saimniecb ir vairk

Z/S Tredanieki

Lielstrodu kapi

45

Katu Dzeive 5`2012 k 130 biu saimes.Biu mtes nk no norvijas, Krievijas un Ukrainas. Ap savu mju saimnieki veido ainavisku vidi. oti jauki iekrtota mjas apkrtne ldz pat pirtiai lej pie da. Acis priec jauka ainava ar gaumgu puu un dekoratvo kociu izkrtojumu. Pie dzvojams mjas pues ar mu roku gdbu atraduas mjvietu gan kludziu groz, gan vec celm, pat alus muci. Interesanta ir Aigara gatavot maz stikla biu mjia. evita ar Aigaru jau no 1992.gada saimnieko evitas vecvecku mjs. Tredaniekos ir 37 ha zemes, ko aizem pavas, aramzeme, kur sj nektraugus bitm, nedaudz mea. Visinteresantkais darbs esot maij un jnij tad jstrd no saules lkta ldz saules rietam, ar vlk ik pa septim dienm jiet pie katras saimes, jvc ar ziedputeki. Galvenais nepieaut biu spietoanu. Pdjo, viru medu apstrdt beidzot decembr, bet ar ziemas mneos netrkst darba jgatavo inventrs nkamajai sezonai. Aigars pats gatavo biu mjias un visu, kas nepiecieams. T k vii pai realiz medu, tad zinmu laiku prasa ar produkcijas prdoana gan vietj tirg, gan Rg.
www.varaklani.lv M.Latkovskas foto

46

LITURIJA

Katu Dzeive 5`2012

Svto Rakstu lasjumi

maija mnesim
1. Apd 11, 19-26; Ps 87; J 10, 22-30 2. Apd 12, 24-13, 5a; Ps 67; J 12, 44-50 3. 1 Kor 15, 1-8; Ps 19; J 14, 6-14 4. Apd 13, 26-33; Ps 2; J 14, 1-6 5. Apd 13, 44-52; Ps 98; J 14, 7-14 6. Apd 9, 2631; Ps 22; 1 J 3, 1824; J 15, 18 7. Apd 14, 5-18; Ps 115; J 14, 21-26 8. Apd 14, 19-28; Ps 145; J 14, 27-31a 9. Apd 15, 1-6; Ps 122; J 15, 1-8 10. Apd 15, 7-21; Ps 96; J 15, 9-11 11. Apd 15, 22-31; Ps 57; J 15, 12-17 12. Apd 16, 1-10; Ps 100; J 15, 18-21 13. Apd 10, 2526.3435.4448; Ps 98; 1 J 4, 710; J 15, 917 14. Apd 1, 15-17.20-26; Ps 113; J 15, 9-17 15. Apd 16, 22-34; Ps 138; J 16, 5-11 16. Apd 17, 15.22-18, 1; Ps 148; J 16, 12-15 17. Apd 1, 1-11; Ps 47; ef 1, 17-23a; Mk 16, 15-20 18. Apd 18, 9-18; Ps 47; J 16, 20-23a 19. Apd 18, 23-28; Ps 47; J 16, 23b-28 20. Apd 1, 1517.20a.20c26; Ps 103; 1 J 4, 1116; J 17, 11b19 21. Apd 19, 1-8; Ps 68; J 16, 29-33 22. Apd 20, 17-27; Ps 68; J 17, 1-11a 23. Apd 20, 28-38; Ps 68; J 17, 11b-19 24. Apd 22, 30; 23, 6-11; Ps 16; J 17, 20-26 25. Apd 25, 13-21; Ps 103; J 21, 15-19 26. Apd 28, 16-20.30-31; Ps 11; J 21, 20-25 27. Apd 2, 111; Ps 104; 1 Kor 12, 3b7.1213; J 15, 2627; 16, 1215 28. Rad 3, 9-15.20; Ps 87; J 2, 1-11 29. 1 Pt 1, 10-16; Ps 98; Mk 10, 28-31 30. 1 Pt 1, 18-25; Ps 147; Mk 10, 32-45 31. Sof 3, 14-18; Dziedjums Is 12; Lk 1, 39-56 47

Katu Dzeive 5`2012

SATURS
GARG DzVe Pr.Andris evels MIC Dzve Svtaj Gar ...........................................1 Jnis Evertovskis Prdomas par Svto Garu ...............................3 Pvests Benedikts XVI Vienmr priecjieties Kung! ..........................4 Pr. Eduards Stanieks Baznca un sakramenti...................................20 AKTUALITTeS www.katolis.lv Sekmsim kristieu vienotbu .........................2 www.katedrale.lv; Vatikna Radio Priecsimies par Dieva darbiem .....................8 Ansis Granti Lielaj talk iestdta aleja............................. 11 KRISTG MORLe Msa Irna Pieci gargs dzves pamatprincipi ...............12 ADVenIAT Tvs Jzeps Augustns SJ Tva Dekalogs ................................................15 IePAzSIM LATGALI! Pr. Andris evels MIC Sarkau svtvieta ...........................................16 www.katolis.lv Lielstrodu ciems .............................................45 ReDAKCIJAS PASTS .....................................18 KRISTUS DzVO SAVOS SVTAJOS Pr. Andris evels MIC Msa Faustne par Mariju...............................23 DVA DRzA PUeITeM Veronika TenaGoldmane Pavasara dorbi Ryus ..................................24 PALeIGS TeATRA MTJIM Augli tam, k sauc par mlesteibu ................27 MKSLAS Js Streis Pi bru ltuvu...............................................30 VARAVeIKSnA Leonards Rakickis Dzsme .............................................................34 SALASeIT KP PA VIeJAM KAISeIT Anna Kuzina Dzimta, kas turpins.......................................35 ATCeRIS Anna Babre Te mtis volda, te tva mjis ....................38 PUORDMOM Lideja Leikuma, Dr.philol. Raksteit pa Strodam ...................................40 LITURIJA Svto Rakstu lasjumi ....................................47

2012.g. Nr. 5 (444)

DZEIVE

KATU

KATOU DZVE RELIISKI SABIEDRISKS URNLS Iznk reizi mnes kop 1926.g. marta (ar prtraukumu no 1940.g. oktobra ldz 1988.g. decembrim)
Rgas metropolijas krijas izdevums

Pr.Andris evels MIC (galvenais redaktors) Maruta Latkovska (redaktore) Silvija Tua (datorsalikums, makets)

IZDEVJS: SIA K DZ
Redakcijas adrese: Krklu iel 6, Vini, LV-4650 tel.: mob.26563793; e-pasts: malta2003@inbox.lv Izdevjdarb. re. apl. Nr. 000700351 INDEKSS 2056

Iespiests SIA Latgales druka, Bazncas iel 28, Rzekn, LV-4600

Vka 2.lpp. - Totus Tous (Esmu pilngi Tavs). Vka 3.lpp. - Monika Zle. (Aigara Hibnera foto.) Maija Korklia (Marutas Latkovskas foto.)

48