Vstule Latvijas Psihologu biedrbas biedriem

Psihologu profesionls darbbas likuma aprises ir iezmtas

Praktizjoiem psihologiem bs nepiecieams sertifikts, kas apliecins profesionlo
kompetenci

Ir pagjis nedaudz vairk k gads kop Latvijas Psihologu biedrbas (LPB) dibinanas
kongresa, kur, kop sankot, spriedm par nepiecieambu ieviest mums paiem un prjai
sabiedrbai saprotamas psihologu darbbu reguljoas normas. Neilgi pc kongresa Prresoru
koordincijas centrs (PKC) Ministru kabineta uzdevum, izveidoja likumprojekta izstrdes
Darba grupu, kur darbojs vairku ministriju prstvji, k ar psihologu organizciju deleti
eksperti - Lcija Rutka, Gunita Smirnova un Evija Strika, par kuriem kopji vienojs lielk
daa no Latvij esoajm psihologu sabiedriskajm organizcijm. Likuma izstrdes gaitu
vada Attstbas uzraudzbas un novrtanas nodaa, ts vadtjs ir Vladislavs Vesperis.

aj vstul vlamies paststt, kas ir paveikts ldz im un kdas likumprojekta aprises
iezmjas daos svargos jautjumos.

Sertifikcija - pa darbbas jomm
Tiesisk reguljuma galvenais mris ir veicint apstkus, lai psihologu sniegtie pakalpojumi
btu pc iespjas kvalitatvki, lai tikai tie cilvki, kuriem ir atbilstoas zinanas un pieredze,
vartu sevi saukt par psihologiem. Lai vartu sasniegt o mri, svargi ir savstarpji vienoties
par prasbm profesionu sagatavotbai, k ar k tiks prbaudta psihologu profesionl
kompetence. Ldz ar to, viena no btiskkajm normm, kas tiek aprakstta likum, ir
sertifikcija. Palaik likumprojekts paredz: lai psihologs Latvij patstvgi praktiztu, bs
nepiecieams sertifikts, kas apliecins iegto izgltbu un pieredzi. Tiek plnots, ka Latvij
bs nevis visprjs psihologa sertifikts, bet gan sertifikts noteikt profesionls darbbas
jom.
Sertifiktus vars iegt piecs profesionls darbbas joms:
klniskaj un veselbas psiholoij,
izgltbas un skolu psiholoij,
darba un organizciju psiholoij,
tiesu un juridiskaj psiholoij,
k ar konsultatv psiholoij.
Tiem psihologiem, kas strd kd cit jom, piemram, sporta psiholoij, sertifikcija tiks
organizta kd no o lielko jomu pasprn.
Ja psihologs strds vairks joms, attiecgi viam bs japliecina sava kompetence katr no
m sfrm.
Sertifikts nebs nepiecieams, ja psihologs strds tikai akadmisku darbu vai nepraktiz
profesij, t.i., nesniegs psihologa pakalpojumus.
Palaik vairkas profesionls biedrbas, piemram, Klnisko psihologu biedrba, izdod savus
sertifiktus. Biedrbas vars turpint ldzinjo praksi, veicinot savu biedru tlku
pilnveidoanos, tomr to izdotie sertifikti neaizsts nepiecieambu pc valsts apstiprinta
psihologa sertifikta attiecg darbbas jom.

Japliecina izgltba un prakse
Lai iegtu sertifiktu, psihologam ar dokumentiem bs japliecina iegt izgltba,
profesionl pieredze, ka ar prakse supervizora uzraudzb.
Patreizj likumprojekta versija paredz, ka sertifikta pretendentam ir iegta psihologa
izgltba (valsts akreditta pamatstudiju un maistra studiju programma psiholoij), kuras
kopjais apjoms ir vismaz 240 kredtpunkti un ts ietvaros apgta prakse psihologa-
supervizora prraudzb ne mazk k 40 kredtpunktu apjom, vai tai normatvajos aktos
noteikt krtb atzta ldzvrtga izgltba un prakse, k ar pc studiju beiganas vismaz
vienu gadu ir veikta psihologa profesionl darbba psihologa - supervizora prraudzb.
Pc tiesisk reguljuma izstrdes - likuma un Ministru kabineta noteikumu pieemanas - tiks
noteikts vairku gadu prejas periods. Tik garu prejas periodu plnots noteikt ar nolku, lai
praktizjoie psihologi, kuru izgltba neatbilst likuma normm, vartu izpildt prasbas un
iegt sertifiktu. Prejas perioda laik ilgstoi strdjoie profesioni vars saemt
sertifiktus atvieglot krtb. Pc prejas perioda beigm, praktizt vars tikai tie psihologi,
kuri bs ieguvui sertifiktu attiecgaj profesionls darbbas jom, vai kas turpina savu
darbbu supervizora prraudzb.
Jaunie koli pc studiju beiganas savas darba gaitas vars skt tikai supervizora
prraudzb, bet patstvgi tikai pc sertifikta ieganas.

Sertifikcija valsts pasprn
Kas veiks psihologu sertifikciju? Darba grupa uzskata, ka pareizj situcij labkais btu
veidot Sertifikcijas padomi un tai pakauts Sertifikcijas komisijas Izgltbas un zintnes
ministrijas pasprn, ar nosacjumu, ka ts darbb piedals prstvji no psihologu
profesionlajm organizcijm. Nkotn vartu domt par to, ka sertifikciju veiktu psihologu
profesionls organizcijas.
K nordts Prresoru koordincijas centra informatvaj ziojum par "Par psihologu
profesionls darbbas reguljuma nepiecieambu"
(http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40303499) dads Eiropas valsts ir atirga prakse,
kam uztict psihologu sertificanu: das valsts to veic psihologu profesionls
organizcijas, citviet valsts institcijas, vl citviet - organizcijas, kas apvieno valsts
institciju prstvjus un psihologu profesionls organizcijas.
Katras darbbas jomas zinanu prbaudi veiks noteikta Sertifikcijas komisija, kur bs tiei
s jomas specilisti, Sertifikcijas Padome bs atbildga par sertifikcijas procesu kopum,
sertifiktu izsnieganu, Psihologu tikas kodeksa apstiprinanu, k ar psihologu-supervizoru
statusa pieiranu.
Palaik vl nav preczi zinms, cik vartu makst sertifikts. Eksperti norda, ka lielks
izmaksas sertifikcij veidos nevis pats dokuments, bet gan prasbu izpilde (piemram,
supervziju nepiecieamba, uzskot profesionlo darbbu pc studiju beiganas). Ldzgi k
autovadtja apliecbas ieganas proces, kur krietni vairk jmaks par teortisko zinanu
apguvi un praktizanos instruktora vadb, nevis par vadtja apliecbu.
Tpat k cits profesijs, ar psihologiem sertifikts bs dergs noteiktam laika periodam, pc
tam bs jveic atkrtota resertifikcija, lai no jauna apliecintu savu augsto profesionls
kompetences lmeni. Palaik plnots, ka sertifikts bs jatjauno ik pc septiiem gadiem.

Cer pabeigt ldz rudenim
Darba grupa cer, ka Psihologu profesionls darbbas likums vartu tiks izskatts un pieemts
s Saeimas laik, t.i., ldz 2014. gada rudenim.
Ministru kabinets uzdeva Prresoru koordincijas centram sagatavot likumprojektu par
psihologu profesionls darbbas reguljumu un iesniegt izskatanai Ministru kabinet ldz
2014.gada 1.jnijam.
Pc likuma izstrdes tiks sagatavoti Ministru Kabineta noteikumi, kas noteiks procesu,
atbildbu ko, kas, k dars, lai likumu stenotu dzv. Papildus tiek domts par vienotu
psihologu tikas kodeksu, kuru vartu kopgi veidot Psihologu Sertifikcijas Padome un
psihologu organizcijas.

Vljmies informt ar par to, ka informatvais ziojums ir veicinjis vl daas valsts
iniciatvas, kas vartu nedaudz ietekmt psihologu darbbu tuvk nkotn. Ldz 2014.gada
1.septembrim paredzts izstrdt valsts prvaldes uzdevumu izpildei nepiecieamo psihologu
atzinumu standartus; ldz 2014.gada 31.decembrim paredzts izstrdt vadlnijas pavaldbm
psiholoisks paldzbas pakalpojumu snieganai brnu tiesbu aizsardzbas jom, k ar ldz
2014. gada 1. septembrim paredzts izstrdt prieklikumus, ko dart valstij un pavaldbm,
lai psihologa pakalpojumi ktu pieejamki izgltbas iestds.

Eiropas sertifikts neaizsts Latvijas sertifiktu
Ldztekus diskusijm par psihologu profesionls darbbas reguljumu Latvij, ilgku laiku
norit diskusijas par iespjm Latvijas profesioniem iegt Eiropas psihologa sertifiktu, ko
izdod Eirop lielk psihologu profesionl apvienba - European Federation of
Psychologists' Association (EFPA). Topoais Latvijas psihologu profesionls darbbas
likums tomr paredz: lai strdtu Latvij, psihologam vajadzs Latvijas psihologa sertifiktu
attiecgaj darbbas jom un Eiropas sertifikts nevars aizstt psihologa sertifiktu Latvij.
Darba grupa uzsver, ka Eiropas sertifikts vars kalpot k papildu kvalittes zme
profesionlim, tomr tas automtiski nedos tiesbas strdt Latvij; k ar - Latvijas psihologs,
kas bs ieguvis Eiropas sertifiktu, automtiski nevar strdt par psihologu ar kd cit
Eiropas valst. Ldzvrtga prakse ir ar cits Eiropas valsts EuroPsy (EFPA izsniegtais
sertifikts) nenodroina tiesbas strdt nevien valst, bet vartu, iespjams, paldzt
psihologam vieglk nokrtot nacionlo sertifiktu (ja tds btu nepiecieams).
Kopum prasbas Eiropas sertifiktam un Latvijas sertifiktam nav savstarpji pretrungas.

Kopjs uzdevums
Latvijas Psihologu biedrba visu o laiku ir atbalstjusi ekspertus likumprojekta izstrdes
gait, k ar sekojusi ldzi likuma izstrdei, un ms to darsim ar turpmk. Esam uzskui ar
koordincijas procesu ar citm psihologu profesionlajm organizcijm, lai vienotos par
btiskkajiem nepiecieamajiem uzlabojumiem likumprojekt. Piemram, aprl kop ar
vairkm citm psihologu sabiedriskajm organizcijm, iesniedzm PKC gandrz 30
prieklikumus un papildinjumus jaunajam likumprojektam, no kuriem lielk daa tika
apstiprinti.

Bsim priecgi par Jsu jautjumiem!
Jsu LPB
info@psihologubiedriba.lv
@LPB2013

Rakstu sagatavoja Ieva Baumane un Signe Knipe
04.06.2014.