1.

Apzm
ejumi
a nodala sniegts darba izmantoto apzmejumu saraksts (Tabula 1.).
Saj
Darba izmanoti sekojosi apzmejumi:

Realu skaitlu kopa.

R+

Nenegatvu realu skaitlu kopa.

Naturalu skaitlu kopa.

co A

Kopas A izliekta caula.

coA

Slegta kopas A izliekta caula.

Eksistences kvantors.

Universalkvantors.

xX

Elements x pieder kopai X.

AA

Kopa A ir kopas B apakskopa.

[a, b] un ]a, b[

Slegts un valejs realu skaitlu intervals.

(X, d)

Metriska telpa ar elementu kopu X un taja denetu

metriku d : X X R+ .

N0

Naturalio skaitlu kopa ar nulli N0 = N {0}.

Tuksa kopa.

def

Tabula 1: Apzmejumu saraksts

3.

Saisttie teor
etiskie rezult
ati

Nodala sniedz saistto teoretisko rezultatu parskatu. Tie ir Karisti teorema,

tas visparinajumi un sekas, un nekustgo punktu teoremas un nekustgo
punktu teoremu sintezes shema.
3.1.

Karisti nekustg
a punkta teor
ema

Karisti (Caristi ) nekustga punkta teorema, kas zinama ar ka KaristiKirkes (Caristi-Kirk ) nekustga punkta teorema, ir Banaha nekustga punkta
teoremas visparinajums pilnu metrisku telpu attelojumiem sev. Karisti
nekustga punkta teorema ir Ekelanda (1974, 1979) [10] -variacijas principa
variants [11]. Vel jo vairak Karisti teoremas secinajumi, ka to nodemonstreja Vestons (Weston, 1977) [12], ir ekvivalenti metriskas telpas pilnbai.
s teoremas autori ir Dzeimss Karisti un Vijams Art
S
urs Kirke [9].
Talakam izklastam nepieciesams ieviest dazus apzmejumus un dencijas.
Apl
ukosim pilnu metrisku telpu (X, d). Pienemsim, ka : X R ir saja
telpa deneta realu vertbu funkcija. Denesim saja telpa attiecbu :
x y tad un tikai tad, ja d(x, y) (x) (y).
Deneta attiecba ir dalejs sakartojums kopa X. d(x, x) = 0 = (x)
(x). Tatad attiecba ir reesva: x x. Nodemonstresim antisimetriskumu 1 .
x y 0 d(x, y) (x) (y)
y x 0 d(y, x) (y) (x)
No ka seko, ka (x) (y) = 0 un tatad d(x, y) 0, no ka, savukart, seko,
ura nevienadbas:
ka x = y. Attiecbas transitivitate2 izriet no trsst
d(x, z) d(x, y) + d(y, z) ((x) (y)) + ((y) (z))
= (x) (y) + (y) (z) = (x) (z).
Talaka izklasta telpu X ar taja deneto dalejo sakartojumu apzmesim ar
X .
Teor
ema 1 (Brondsteda teorema [6]). Pienemsim, ka : X R ir no
apaksas pusnepartraukta un no apaksas ierobezota funkcija pilna metrisk
a
telp
a (X, d). Tad jebkuram x0 X eksiste vismaz viens maksim
als elements
x X , kuram x0 x .
1
2

Ja x y un y x, tad x = y
Ja x y un y z, tad x z


def
Pieradjums. Telpas elementiem z X denesim
kopu
T
(z)
=
y
|
z

y
,

respektvi, T (z) = y | (y) + d(z, y) (z) . Ta ka attlelojums y

(y) + d(z, y) ir pusnepartraukts no apaksas3 kopas T (z) ir slegas telpa X.

Izvelesimies patvalgu elementu x0 X . Induktvi konstruesim augosu

elementu virkni x0 x1 x2 ..., sakuma izveloties x1 T (x0 ) ta, ka
(x1 ) 1 + inf (T (x0 )).
Izveletiem elementiem x0 , x1 , ..., xn1 nakamo elementu piemeklesim ta, lai
xn T (xn1 ) un
1
(xn ) + inf (T (xn1 )).
n

Acmredzmas, ka kopu virkne ir dilstosa T (x0 ) T (x1 ) T (x2 ) ....

Novertesim kopas T (xn ), n 1 diametru. Iveloties patvalgu T (xn )
T (xn1 ), ieg
usim
() inf (T (xn1 )) (T (xn ))
No xn seko, ka d(xn , ) (xn ) ()
diam T (xn )

1
n

1
.
n

un tatad

1
jebkuram n 1.
n

Saskana ar Kantora teoremu eksiste viens viengs punkts, kas pieder visam
kopam:

x
T (xn ).
n=0

Ta ka sis punkts x T (x0 ), tad x0 x . Vel jo vairak, x ir maksimals

elements daleji sakartotaja telpa X . Pienemsim, ka z x , tad z x

T (xn ) un, pamatojoties uz Kantora teoremu,

xn , n 0. Tatad z

z = x .

n=0

Teor
ema 2 (Karisti-Kirkes nekustga punkta teorema [6]). : X [0, +[
ir no apaksas pusnep
artraukta un no apaksas ierobezota funkcija pilna metriska
telp
a (X, d) un F : X X - operators saj
a telpa, kas var b
ut ar p
artraukts,
un tads, ka d(x, F x) (x) (F x); tad operatoram F eksiste vismaz viens
nekustgs punkts.
3

Jebkuram a R pusintrvala ] , a] pirmtels 1 (] , a]) ir slegta kopa.

Pieradjums. Apl
ukosim daleji sakartotu kopu X un pienemsim, ka x0 ir
maksimals elemnts saja kopa. Ta ka d(x0 , F x0 ) (x0 ) (F x) mes
ieg
ustam, ka x0 F x0 , un no fakta, ka x0 ir maksimalais elemts, izriet,
ka x0 = F x0 . Tatad maksimalais elements x0 daleji sakatortotaja kopa X
ir operatora F nekustgais punkts.

Ir zinami vairaki Karisti-Kirkes teoremas visparinajumi. Dazi no tiem ir

izklastti zemak. Tajos, tapat ka augstak postuletaja, (X, d) ir pilna metriska
telpa ar nepartrauktu operatoru F : X X un no apaksas pusnepartrauktu
funkciju : X [0, +[.
Nozmgakie Karisti-Kirkes teoremas visparinajumi ir:
Teor
ema 3 (Bae, Cho and Yeom (1994) [7]). Ja c : [0, +[ [0, +[ augsej
a pusnepartraukta funkcija no lab
as puses un
x X : d(x, F x) max{c((x)), c((F x))}((x) (T (x))),
tad operatoram F eksiste vismaz viens nekustgs punkts telp
a X.
Teor
ema 4 (Bae, Cho un Yeom (1994) [7]). Ja c : [0, +[ [0, +[ ir
nedilstosa un vai nu x X : d(x, F x) max c((x))((x) (F x)), vai
x X : d(x, F x) max c((F x))((x) (F x)), tad operatoram F ir
nekustgs punkts telpa X.
Teor
ema 5 (Bae (2003) [8]). Ja c : [0, +[ [0, +[ ir no augsas pusnep
artraukta un
x X :d(x, F x) (x)
d(x, F x) c(d(x, F x))((x) (F x)),
tad operatoram F eksiste nekustgs punkts telpa X.
3.2.

Att
elojumu nekustgo punktu eksistence k
a optimiz
acijas uzdevums

Nodala izklastti docenta Andra Liepina publikacijas Attelojumu nekustgo

punktu eksistence ka optimizacijas uzdevums [1] rezultati no rakstu krajuma
Topologiskas telpas un attelojumi tajas[2].
Apskatsim metrisku telpu X ar taja denetu metriku d. Apl
ukosiem
attelojumu f : X X.
Apzmejot nenegatvo realo skaitlu kopu ar R+ , denesim attelojumu t :
def
X R+ katram x X ar vienadbu t(x) = d(x, f (x)).
5

def

def

Pienemsim, ka t0 = inf{t(x)|x X}, t.i., t0 = inf t(X).

Petsim attelojuma t minimizacijas problemu:
t(x) min.
Ja problemai atrisinajums ir, respektvi, eksiste tadi x0 X, t0 R+ , tad
gadjuma, kad t0 = 0, x0 ir attelojuma f nekustgs punkts.
3.2.1.

Nulles infma gadjumi

Apl
ukosim atsevisk as situacijas, kad t0 = 0.
Atsauksim atmina, ka:
1. Attelojumu f sauc par neizstiepjosu, ja d(f (x), f (y)) d(x, y) jebkuriem x, y X.
2. Attelojumu f sauc par asimptotiski regularu punkta x X, ja:
lim t(f n (x)) = lim d(f n (x), f n+1 (x)) = 0

n+

n+

def

Gadjuma, ja X ir Banaha telpas apakskopa (un d(x, y) = x y jebkuriem x, y X), denesim:

1. Kopu X sauc par zvaigzn veida izliektu kopu, ja esksite tads x X, ka
{sx + (1 s)y|y X & s ]0, 1[} X;
2. Kopu X sauc par lineari ierobezotu, ja kopa X {x + sy|s R+ } ir
ierobezota jebkuriem x, y X.
Apgalvojums 1 (Nulles infma gadjums [13]). Ja X ir ierobezota slegta
zveigzn veida izliekta Banaha telpas apakskopa un f : X X ir neizstiepjoss
attelojums, tad t0 = 0.
Apgalvojums 2 (Nulles infma gadjums [14]). Ja X ir lineari ierobezota
slegta izliekta reeksvas Banaha telpas apakskopa un f : X X ir neizstiepjoss
attelojums, tad t0 = 0.
Apgalvojums 3 (Nulles infma gadjums). Ja eksiste tads x X, ka f ir
asimptotiski regul
ars punkta x, tad t0 = 0.

3.2.2.

Minimiz
acijas probl
emas atrisin
ajuma eksistence

Saskana ar Veijerstrasa teoremu attelojuma t minimizacijas problema

b
us atrisinama, ja telpa X ir kompakta un attelojums f ir nepartraukts.
Tada veida, ja f ir nepartraukts, piemeram, neizstiepjoss attelojums, interesi
izraisa teoremas, kuras problemas atrisinajuma eksistence tiek postuleta bez
telpas X kompaktuma prasbas.
Teor
ema 6 ([5], [3], [4]). Ja X - izliekta vaji kompakta Banaha telpas
apakstelpa, f : X X ir nepartraukts attelojums un
x, y Xs ]0, 1[ : f (x) f (y) st(x) + (1 s)t(y),
tad attelojuma t minimiz
acijas problemai eksiste atrisinajums. Pie tam, ja
t(x0 ) = t0 un t(y0 ) = t0 , tad f (x0 ) f (y0 ) t0 .
Pieradjums. Ar co A apzmesim kopas A X izliektu caulu 4 , bet ar coA ss kopas slegto izliekto caulu 5 .
ukosim kopu:
Brvi izraudzsimies skaitli r R+ un apl

def
A = x X | t(x) r

(1)

Nodemonstresim, ka cof (A) A.

Atzmesim, ka A - slegta pateicoties t nepartrauktbai6 . Tapec pietiek

paradt, ka co f (A) A7 .
Izvelamies x cof (A). Tad:
x=

si f (xi ),

i=1

kur
xi A un si R , i 1 : n, pie tam
+

si = 1

i=1

Ta ka f (xi ) X (i 1 : n) un X pec nosacjumiem ir izliekta, tad x X.

Tadejadi attelojums t denets punkta x un ieg
ustams novertejums:
4

Visu izliektu kopu skelums, kas satur doto kopu A.

Visu slegto izliekto kopu skelums, kas satur doto kopu A.
6
t it nepartraukta attelojuma x f (x) un normas (ar nepartraukta attelojuma) kompozcija.
7
No caulu dencijam izriet: cof (A) co f (A).
5

def

t(x) = x f (x)
n
n

=
si f (xi )
si f (x)
=

i=1
n

i=1

si (f (xi ) f (x))

i=1
n

si f (xi ) f (x)

i=1

Izvelesimies j 1 : n ta, lai

f (xj ) f (x) = maxi1:n f (xi ) f (x).
Pec nosacjumiem eksiste tads s ]0, 1[, ka f (xj ) f (x) st(xj ) + (1
s)t(x). No ka seko:
t(x) st(xj ) + (1 s)t(x)
st(x) st(xj )

(2)

(1)

t(x) t(xj ) r
Tatad elements x pieder kopai X, respektvi, cof (A) A.
Katam n N denesim:

1
def
An = co x X | t(x) to +
n

Pec dencijas An = un An An+1 visiem n N. Tatad,

jo pec nosacjumiem X ir vaji kompakta.
Izvelesimies
xo

(3)

nN

An = ,

An .

nN

Atbilstosi konstrukcijai (3) un pieradtajam (2) t(xo ) to +

n N. Tatad, t(xo ) = to .

1
n

jebkuram

Teor
ema 7. Pienemsism, ka (X, d) ir pilna metriska telpa un attelojums
f : X X ir nepartraukts. Eksiste attelojums : R + R+ R+ , kuram:

lim

(s1 ,s2 )(to ,to )

(s1 , s2 ) = 0

x, y X : d(x, y) (t(x), t(y)).

(4)
(5)

Tad attelojuma minimizacijas uzdevumam ir viens viengs atrisinajums.

Pieradjums. Ievedsim apzmejumus:

1
def
tn = sup (s1 , s2 ) | s1 , s2 R+ & max |s1 to |, |s2 to |
n

(6)

Tad no (4) izriet, ka

lim tn = 0.

Katram n N denesim kopu An :

1
def
An = x X | t(x) to +
n

(7)

Izvelesimies n N. No konstrukcijas An = un An An+1 . Ta

ka attelojums t ir nepartraukts (nepartrauktu operaciju un nepartraukta
attelojuma f kompozcija), kopas An ir slegtas. Bez tam:

def
diam An = sup d(x, y) | x, y An

sup (t(x), t(y)) | x, y An

1 (6)
sup (s1 , s2 ) | s1 , s2 R+ & max |s1 to |, |s2 to |
= tn
n
(8)
Tatad kopas An ir ieklautu kopu sistema, kuru diameri
ir bezgalgi maza
skaitlu virkne. No sejienes izriet, ka so kopu skelums nN An ir netukss
saskana ar telpas X vaja kompaktuma nosacjumu.

Punktam xo nN An speka t(xo ) to + n1 jebkuram n N. Tatad:

t(xo ) = to
9

Savukart, ja t(yo ) = to kadam punktam yo X, tad yo

tapec:
d(xo , yo ) lim diam An = 0

nN

An . Un

No sejienes izriet atrisinajumuma unitate yo = xo .

3.2.3.

Nekustgo punktu teor

emu sint
eze

a nodala apskattas nekustgo punktu teoremas ir sekas atbilstosi ieSaj

prieks izklasttajiem rezultatiem. Teoremu un apgalvojumu numuri, kas pamato teoremu par nekustgajiem punktiem, noradti iekavas pec teoremas formulejuma.
Teor
ema 8 ([4]). Pienemsim, ka X - izliekta vaji kompakta Banaha telpas
apakstelpa, attelojums f ir neizstiepjoss un jebkuriem x, y X eksiste t
ads
x ]0, 1[, ka
f (x) f (y) sx f (x) + (1 s)y f (y),
tad attelojumam f eksiste viens viengs nekustgs punkts (Teorema 6, Apgalvojums 1).
Piezme, kuras patiesba parbaudama, izmantojot trsst
ura aksiomu.
Apl
ukojamaja situacija attelojums 1 : R+ R+ R+ ir tads, ka:
lim

(s1 ,s2 )(0,0)

1 (s1 , s2 ) = 0;

x, y X : d(x, y) 1 (d(x, f (x)), d(y, f (y)))

eksiste tad un tikai tad, ja eksitste tads attelojums 2 : R+ R+ R+ , ka:
lim

(s1 ,s2 )(0,0)

2 (s1 , s2 ) = 0;

x, y X : d(f (x), f (y)) 2 (d(x, f (x)), d(y, f (y)))

Teor
ema 9. Pienemsim, ka X - ierobezota slegta zvaigzn veida Banaha telpas
apakskopa, attelojums f ir neizstiepjoss un eksiste tads attelojums : R + R+ R+ ,
ka:
lim

(s1 ,s2 )(0,0)

(s1 , s2 ) = 0;

f (x) f (y) (x f (x), y f (y)) jebkuriem x, y X,

(9)

tad attelojumam f eksiste viens viengs nekustgs punkts (Teorema 7, Apgalvojums 1).
10

Sekas 1 (Kas parada, ka Teorema 9 ir Teoremas 8 visparinajums). Ja X ir

ierobezota slegta zvaigzn veida izliekta Banaha telpas apakskopa, attelojums f
ir neizstiepjoss un
f (x) f (y) max{x f (x), y f (y)}
jebkuriem x, y X, tad attelojumam f ir viens viengs nekustgs punkts.
Teor
ema 10. Pienemsim, ka X ir lienari ierobezota, slegta un izliekta reeksvas Banaha telpas apakskopa, attelojums f ir neizstiepjoss un eksiste
t
ads attelojums : R+ R+ R+ , ka:
lim

(s1 ,s2 )(0,0)

(s1 , s2 ) = 0;

f (x) f (y) (x f (x), y f (y)) jebkuriem x, y X,

(10)

attelojumam f ir viens viengs nekustgs punkts (Teorema 7, Apgalvojums 2).

Teor
ema 11 (Kuras sekas ir, tai skaita, Banaha princips). Pienemsim, ka
X ir pilna metriska telpa, attelojums f ir nep
artraukts, un eksiste tads x X,
kur
a attelojums f ir asimptotiski regul
ars, un tads attelojums : R + R+ R+ ,
ka:
lim

(s1 ,s2 )(0,0)

(s1 , s2 ) = 0;

d(f (x), f (y)) (d(x, f (x)), d(y, f (y))) jebkuriem x, y X,

(11)

tad attelojumam f eksiste viens viengs nekustgs punkts (Teorema 7, Apgalvojums 3).
s teoremas pieradjums ir vienkarsi veicams bez atsucem uz
Pieradjums. S
Teoremu 7 un Apgalvojumu 3.
Vispirms eksistences pieradjums.
Pienemsism, ka x0 X ir tas punkts, kura f ir asimptotiski regulara, un
attelojums : R+ R+ R+ ir tads, ka:
lim

(s1 ,s2 )(0,0)

(s1 , s2 ) = 0;

d(f (x), f (y)) (d(x, f (x)), d(y, f (y))) jebkuriem x, y X

Panemsim patvalgus naturalus skaitlus n, m N. Ieg
usim:

11

d(f n (x0 ), f m (x0 )) d(f n (x0 ), f n+1 (x0 )) + d(f m (x0 ), f m+1 (x0 ))
+ d(f n+1 (x0 ), f m+1 (x0 ))
d(f n (x0 ), f n+1 (x0 )) + d(f m (x0 ), f m+1 (x0 )
+ (d(f n (x0 ), f n+1 (x0 )), d(f m (x0 ), f m+1 (x0 )))
No sejienes seko, ka virkne (f n (x0 ))nN ir fundamentala, kas nosledz
pieradjumu, atsaucoties uz telpas X pilnbu un attelojuma f nepartrauktbu.
Tagad par unitati. Pienemsim, ka attelojumam f ir divi nekustgie punkti
x0 un x1 , tad
d(x0 , x1 ) = d(f (x0 ), f (x1 ))
(d(x0 , f (x0 )), d(x1 , f (x1 )))
= (0, 0) = 0,

no ka seko, ka x0 = x1 .

12

4.

Nekustga punkta teor

emas piln
a metrisk
a telp
a

a nodala ir formulets un pieradts Karist teoremas specialu gadjumu.

Saj
Teorema ir s darba orginals rezultats. Atsk irba no Karist teoremas nosacjumiem
s premisas vieta ir
netiek prasts funkcijas pusnepartrauktba no apaksas. S
operatora F nepartrauktbas nosacjums un papildus nosacjums, kas funkcijai .
Teor
ema 12. F : X X - nepartraukts operators, : X R ir no apaksas
ierobezota funkcija pilna metriska telpa (X, d) un ir spek
a nosacjumu:
x Xy X : d(x, y) (x) (y)
& d(x, F y) (x) (F y),

(12)
(13)

tad operatoram F eksiste nekustgais punkts.

s teoremas nosacjumi neprasa funkcijas : X R nepartrauktbu no
S
nosacjuma vieta ir papilus nosacjums (12).
apaksas. S
Pieradjums. Veidosim telpas X punktu virkni (x n )nNo . Izvelamies patvalgu
telpas punktu x0 X. Nakamos virknes punktus xn , n N izvelamies ta,
lai:

d(xn1 , xn ) (xn1 ) (xn )

(14)

un
(xn )

1
+ inf (y) | d(xn1 , y) (xn1 ) (y) .
n

(15)

adu virkni var konstruet. Pirmais virknes nosacjums (14) ir realizejams,

S
patmatojoties uz premisu (12), bet otrais nosacjums no funkcijas ierobezotbas no apaksas un infma dencijas.
Aizsteidzoties notikumiem prieksa visi sekojosie parspriedumi b
us nepieciesami, lai nodemonstretu, ka telpa eksiste fundamentala un, tatad, konvegenta
virkne (un )nNo , kuras robeza ir nekustgs punkts.
Sakuma novertesim starpbu (xn ) (xm ), m n 1:

13

d(xm , xn1 ) d(xm , xm1 ) + . . . + d(xn+1 , xn ) + d(xn , xn1 )

m
m

=
d(xi , xi1 ) =
d(xi1 , xi )
i=n

i=n

(xi1 ) (xi )
i=n

= (xn1 ) (xm )

No ieg
uta novertejuma un virknes dencijas nosacjuma (15) ieg
usim:

(xm ) inf (y) | d(xn1 , y) (xn1 ) (y)

(15)
1
(xn ) .
n
Tatad so starpbu var novertet sadi:
(xn ) (xm )

1
.
n

(16)

Tagad var novertet attalumu starp elementiem xn un xm , m > n:

d(xn , xm )

m1

(14)

d(xi , xi+1 )

i=n
m1

i=n

(xi ) (xi+1
(16)

= (xn ) (xm )

(17)

1
.
n

Ka redzams, ieg
uta fundamentala virkne (xn )nNo . Tai atbilstosa funkcijas vertbu virkne ((xn ))nNo ar ir fundamentala virkne. Tacu talakiem
parspriedumiem tas ir mazsvargi.
utu meklejamais
Tagad konstruesim citu virkni (un )nNo ta, lai tas robeza b
operatora F nekustgais punkts. Katram xn var piemeklet tadu un , kas apmierina (12) un (13). Izveidosim sadu elemetu vikni (un )nNo . Parfrazejot
nosacjumus (12) un (13), ieg
usim:
14

d(xn , un ) (xn ) (un )

(18)

d(xn , F un ) (xn ) (F un ).

(19)

un

Novertesim attalumu starp xn un tam atbilstoso un . Saksim ar starpbas

(xn ) (un ), m n 1 novertesanu:
d(un , xn1 ) = d(xn1 , un ) d(xn1 , xn ) + d(xn , un )
(14)

(xn1 ) (xn ) + d(xn , un )

(18)

(xn1 ) (xn ) + (xn ) (un )

= (xn1 ) (un ).
Tatad

(un ) inf (y) | d(xn1 , y) (xn1 ) (y)

(15)
1
(xn ) ,
n
kas dod novertejumu:
(xn ) (un )

1
.
n

Un tagad var novertet attalumu no un ldz xn :

(18)

d(xn , un ) (xn ) (xn )

1
n

(20)

Un tagad, visbeidzot, var novertet attalumu starp u n un um , m n:

d(un , um ) d(un , xn ) + d(xn , xm ) + d(xm , um )
(20) 1
1
+ d(xn , xm ) +
n
m
(17) 1
1
1
1
1
1
3
+ + =
+ +
n n m
n n n
n
15

(21)

Tatad elementu virkne (un )nN ir fundamentala un tai eksiste robeza pilna
metriska telpa X. Apzmesim virknes robezu ar u:
def

u = lim un .
n

Atkartojot so konstrukciju, ieg

usim:
d(xn , F un )

1
n

un
d(F un , F um )

(22)

3
n

Tatad ar virkne (F un )nN ir fundamentala un, tatad, ta ar konverge.

Apzmesim operatora vertbu virknes robezu ar
def

u = lim F un
n

No operatora nepartrauktbas izriet, ka virknes robeza ir operatora vertba

punkta u:
lim F un = u.

Tacu no (20) un (22) seko:

d(un , F un ) d(un , xn ) + d(xn , F un )

1
1
2
+ =
n n
n
Tatad virknu robezas sakrt:

F u = lim F un
n

def

= lim un = u
n

Pedeja vienadba nozme, ka elements u ir operatora F nekustgs punkts.

16

5.

Nulles infma princips

Nodalas izklastti rezultati, kas ieg

uti no Karisti teoremas pieradjuma,
pavajinot prieksnosacjumus, proti, izslegta funkcijas pusnepartrauktbas
prasba. Ieg
uta rezultata sekas nav nekustga punkta eksistence. Sekas ir
nulles infma eksitence funkcijai t(x) = d(x, F x). Kombinejot so principu
ar funkcijas t(x) minimizacijas problemas atrisinajuma eksistences pietiekamajiem nosacjumiem, var ieg
ut jaunas nekustgo punktu teoremas. Darba
pedeja nodala formuletas divas sadi sintizetas teoremas.
Teor
ema 13. F : X X - operators, : X R ir no apaksas ierobezota
funkcija metriska telpa (X, d) un apmierina nosacjumu:
x Xy X : d(x, y) (x) (y)
& d(x, F y) (x) (F y)

(23)
(24)

inf d(x, F x) = 0

(25)

Tad
xX

Pieradjums. Veidosim telpas punktu virkni (x n )nNo . Izvelamies patvalgu

telpas punktu x0 X. Nakamo virknes punktu x1 izvelamies ta, lai
d(x0 , x1 ) (x0 ) (x1 )
un

(x1 ) 1 + inf (x) | d(x0 , x) (x0 ) (x), x X .

Pec indukcijas piemeklejam parejos punktus prasot, lai:

d(xn1 , xn ) (xn1 ) (xn )
un
(xn )

1
+ inf (x) | d(xn1 , x) (xn1 ) (x)
n

Novertesim attalumu starp punktu xn un tadu punktu y, kuram ir speka

nosacjumi paliek speka
(23) attiecba pret xn ( d(xn , y) (xn ) (y)). Sie
ar punkta xn1 :

17

d(xn1 , y) d(xn1 , xn ) + d(xn , y)

(xn1 ) (xn ) + (xn ) (y) = (xn1 ) (y)
Tapec

(y) inf x | d(xn1 , x) (xn1 (x) (xn ) 1/n.

Un tatad

d(xn , y) (xn ) (y) 1/n.

Katram virknes elementam xn pec nosacjumiem eksiste tads u X, kas
apmierina (23) un (24), un tapec d(u, F u) d(xn , u) + d(xn , F u) 2/n. Bet
tada gadjuma var piemekle u ta, lai attalums no u ldz F u b
utu pec patikas
mazs. Tatad
inf d(x, F x) = 0.
xX

Sekas 2. F : X X - operators, : X R ir no augsas ierobezota funkcija

metrisk
a telp
a (X, d) un apmierina nosacjumu:

x Xy X : d(x, y) (y) (x)

& d(x, F y) (F y) (x)
tad
inf d(x, F x) = 0.

xX

def

ustam velamo,
Pieradjums. Denejam funkciju : (t) = (t), un ieg
pielietojot Teoremu 13.

Piem
ers 1. Apl
ukosim operatoru F telpa CL1 [0, 1] 8 , kas denets sekojosi:
def

(F f )(t) =
1
0

1
(f (t) + f (0)(1 t) + f (1)t)
2
def

Interval
a [0, 1] nepartrauktu funkciju kopa C[0, 1] ar integr
alo metriku d(f, g) =
|f (t) g(t)|dt.

18

Vispargaka gadjuma, ja operatora F dencijas kopa b

utu telpa CL1 [a, b]
, b
utu denejams sekojosi:

1
f (a)(b t) + f (b)(t a)
(F f )(t) =
f (t) +
2
ba
def

Operators nav saspiedejattelojums. Vel jo vairak, sis attelojums nav

neizstiepjoss. Piemeram, f = t2 un g 0, tad:
1
F f = (t2 + t) un F g 0
2
Un attalums starp funkciju f un g atteliem parsniedz attalumu starp
funkcijam f un g:

d(F f, F g) =

1
| (t2 + t)|dt
2

1 1 1
1 1 2
(t + t)dt = ( + )
=
2 0
2 3 2
1
4
1
5
t2 dt = d(f, g)
>
= =
=
12
12
3
0

faktu var noverot Zmejuma 1:

So

d(F f, F g) =

|(F f )(t) (F g)(t)|dt

0

= S 1 + S2 > S2
1
=
|f (t) g(t)|dt = d(f, g)
0

Tacu operatoram ir bezgalg daudz nekustgo punktu. Vispareja gadjuma

telpa CL1 [a, b] jebkura lineara funkcija f (t) = t + ir nekustgais punkts:
def

Interval
a [a, b] nepartrauktu funkciju kopa C[a, b] ar integr
alo metriku d(f, g) =
b
1
ba a |f (t) g(t)|dt.

19

Zm. 1: Operatora F neizstiepjosais raksturs

1
(F f )(t) = (t + +
2
1
= (t + +
2
1
= (t + +
2
1
= (t + +
2
1
= (t + +
2
1
= (t + +
2
= t +

(a + )(b t) + (b + )(t a)
ba
ab at + b t + bt ab + t a
)
ba
t + b + bt a
)
ba
bt + b at a
)
ba
b(t + ) a(t + )
)
ba
(b a)(t + )
)
ba

Saturiski operators F deforme funkciju ta, ka attalums starp funkciju un

linearu funkciju, kura sakrt ar funkcijas f vertbam intervala [a, b] galapunktos. Operators F deforma ta funkcijas graku, ka tas tiek vairak pietuvinats
linearas funkcijas grakam, kas iet caur funkcijas vertbu punktiem intervala
glapunktos (a, f (a)) un (b, f (b)).
Denesim funkciju : X R:
def

(x) =

x(t)

1
0

x( )d dt.

s funkcijas vertba ir nenegatva visa tas dencijas kopa CL1 [0, 1].
S
20

Nodemonstresim, ka denetajai funkcijai telpa CL1 [0, 1] izpildas Teoremas

13. nosacjumi.
Izvelesimies patvalgu funkciju x CL1 [0, 1]. Denesim konstantu funkciju,
kuras vertba ir atkarga no izveletas funkcijas x:
def

y=

x(t)dt CONST.

Apl
ukosiem funkcijas vertbu, kas atbilst funkcijai y:
1
1

y(t)
y( )d dt
(y) =
10
1
0 1

y y dt = 0.

y
yd dt =
=
0

Attalums starp funkcijam x un y telpa CL1 [0, 1] ir:

1
|x(t) y(t)|dt
d(x, y) =
0
1
1

def
x(t)
x( )d dt = (x)
=
0

Ka redzams izpildas Teoremas 13. nosacjums (23):

d(x, y) = (x) (x) = (x) (y)

Funkcija y ir lineara. Ka jau ieprieks bija konstatets operatora F vertba
sadam funkcijam sakrt ar funkciju. No ka triviali seko Teoremas 13. nosacjums
(24):

d(x, F y) = d(x, y) = (x) (x) = (x) (y) = (x) (F y)

21

6.

Nekustg
a punkta teor
emu sint
eze

Ieprieksejas nodalas ieg

utie rezultati lauj sintizet nekustga punkta teoremas.
Tas veicams kombinejot nulles infma principu (nodala 5.) ar minimuma
pietiekamajiem nosacjumiem (apaksnodala 3.2.2. Minimizacijas problemas
atrisinajuma eksistence 7.lappa. Zemak dotas divu teoremu formulejumi,
kas tiesi seko no ieprieksejo nodalu rezultatiem. Saistto teoremu numuri, kas
pamato teoremu par nekustgajiem punktiem, noradti iekavas pec teoremas
formulejuma. Teoremas fomuletas bez pieradjumiem.
Teor
ema 14. Pienemsim, ka X - izliekta v
aji kompakta Banaha telpas apakstelpa,
attelojums f ir neizstiepjoss un jebkuriem x, y X eksiste tads x ]0, 1[, ka
f (x) f (y) sx f (x) + (1 s)y f (y),
, un ir dota no apaksas ierobezota funkcija : X R, kas apmierina
nosacjumu:
x Xy X : x y (x) (y)
& x f (y) (x) (f (y)),
tad attelojumam f eksiste viens viengs nekustgs punkts (Teorema 6, Teorema 13).
def

Piezme: Banaha telpas apakskopa X, ar taja denetu metriku d(x, y) =

x y veido metrisku telpu.

Piem
ers 2. Apl
ukosim funkciju saimi x |x(t) = t2 t, 0 - parabolas
ar lejup verstiem zariem. Funkciju graki krusto ordinatu asi punktos 0 un
1.
funkciju saime ir izliekta. Lai to nodemonstretu, izvelesimies s [0, 1]
So
un , 0. Apl
ukosim funkciju x(t) = t2 t un y(t) = t2 t summu.

sx + (1 s)y = s(t2 t) + (1 s)(t2 t)

= s + (1 s))t2 (s + (1 s))t
Ieg
uta funkcija pieder apl
ukotajai funkciju saimei, jo s + (1 s) 0.
Apl
ukosim operatoru F x = 12 x(t) = 2 (t2 t).
Novertesim normu F x F y, kur x un y ir apl
ukotas saimes funkcijas:
2
2
x(t) = t t un y(t) = t t. Nemazinot visparinajumum, varam
pienemt, ka < 0. Ieg
usim:
22

1
F x F y = (y x)
2
1
= x y
2
1
def 1
=
|(t2 t) (t2 t)|dt
2 0

1 1
|( )(t2 t)|dt
=
2 0

1
t t2 dt
=
2
0
1 2 1 3
=
t t
2
2
3
1 1
=

=
2
2 3
12

(26)

Zmejuma 2. starpbas nomai F x F y atbilst g

uru S2 un S3 laukumu
summa:

Zm. 2: Parabolu saime un to operatora F atteli

Aprek inasim normas F x x un F y y:

23

x(t) x(t)dt
2
01
1 2

(t t) (t2 t)dt
=
2
0 1

(t t2 )dt
=
0 2
||

=
=
12
12
def

F x x =

(27)

. Attela so starpbu vertbam

Tapat ir ieg
ustmas, ka F y y = 12
atbilst g
uru S3 un attiecgi S1 laukumi.

Lai izpildtos Teoremas 6 (7.lappa) nosacjumi, nepieciesams:

s (1 s)
12
12
12
s + s
s + s

0s
.

adu s var piemeklet jebkuriem un , kas atbilst piemera nosacjumiem.

S
Tagad denesim funkciju : X R ar sekojosu izteiksmi:
def

(28)

(x) = max x(t).

t[0,1]

Funkcijas x(t) = (t2 t), kur < 0 maksimumu sasniedz punkta t0 =

f rac12 un funkcijas vertba saja punkta ir
(x) = x(f rac12) = (f rac122 f rac12) =

Lai izpildtos teremas nosacjumi funkcijai par y n emsim funciju x.

Rezultata, pirmais nosacjums izpildas automatiski.
Parbaudsim otro nosacjumu.
(27)

F x x =

24

(28)
=
12

Teor
ema 15. Pienemsim, ka X ir pilna metriska telpa, attelojums f ir
nep
artraukts, dots tads attelojums : R + R+ R+ , ka:
lim

(s1 ,s2 )(0,0)

(s1 , s2 ) = 0;

d(f (x), f (y)) (d(x, f (x)), d(y, f (y))) jebkuriem x, y X,

(29)

un ir dota no apaksas ierobezota funkcija : X R, kas apmierina nosacjumu:

x Xy X : d(x, y) (x) (y)
& d(x, f (y)) (x) (f (y)),
tad attelojumam f eksiste viens viengs nekustgs punkts (Teorema 7, Teorema 13).

25

Pielikums A. Izmantotie pamatj

edzieni
Dencija 1. Elementu virknes konvergence Elementu virkne l0 , l1 , ..., ln , ...
konverge uz elementu l, ja
lim d(ln , l) = 0.

Telpas elementu l X sauc par virknes robezu.

Dencija 2. Fundamentala virkne Elementu virkni (ln )nN sauc par fundamentalu (Kos) virkni, ja katram > 0 eksiste tads n N, ka d(ln , lm ) < ,
ja n, m > n .
Dencija 3. Pilna metriska telpa Metrisku telpu sauc par pilnu, ja taja
katrai fundamentalai virknei eksiste robeza, respktvi, fundamentala virkne
ir konvergenta pilna metriska telpa (ln )nN ir fundamentala virkne.
Dencija 4. Pusnepartraukta funkcija Pienemsim, ka X ir topologiska
telpa, x0 ir ss telpas punkts, un f : R X ir realu skaitlu vertbas funkcija
saja telpa. Funkciju f sauc par pusnepartrauktu no augsas punkta x 0 , ja
> 0U (x0 ) : f (x) < f (x0 ) + , x U (x0 ).
Funkciju f sauc par pusnepartrauktu no augsas, ja ta ir pusnepartraukta
no augsas visos tas dencijas kopas punktos.
Funkciju f sauc par usnepartrauktu no apaksas punkta x0 , ja
> 0U (x0 ) : f (x) > f (x0 ) , x U (x0 ).
Funkciju f sauc par pusnepartrauktu no apaksas, ja ta ir pusnepartraukta
no apaksas visos tas dencijas kopas punktos.
Funkcija f ir pusnepartraukta no augsas tad un tikai tad, ja jebkuram
R kopa {x X : f (x) < } ir valeja.
Atblilstosi, funkcija f ir pusnepartraukta no apaksas tad un tikai tad, ja
jebkuram R kopa {x X : f (x) > } ir valeja.
Dencija 5. Attelojumu F : X X, kas denets metriska telpa (X, d),
sauc par saspiedejattelojumu kopa G X, ja eksiste tads skaitlis q ]0, 1[ ka
visiem x, y G ir pareiza nevienadba
d(F (x), F (y)) qd(x, y).
Skaitli q sauc par saspiesanas koecientu.
26

Teor
ema 16 (Saspiedejattelojuma jeb Banaha princips). Pienemsim, ka
operators F : X X apmierina nosacjumus:
1. F attelo sev slegtu kopu G X;
2. kopa G attelojums F ir saspiedejattelojums ar saspiesanas koecientu
q ]0, 1[.
Tad operatoram F kop
a G:
I. eksiste viens viengs nekustgs punkts x ;
II.
x = lim xn ,
n+

kur virknes (xn ) elementus atrod pec formulas xn = F (xn1 ), n N, ar

brvi izraudztu sakotnejo elementu x 0 G;
adba
III. Virknes (xn ) konvergences atrumu nosaka nevien
xn x

qn
F (x0 ) x0 ,
1q

t.i., klu
da starp n-to tuvin
ajumu xn un preczo atrisinajumu x dilst ne
len
ak k
a geoemetrisk
a progresija c0 q n , kur
c0 =

x1 x0
F (x0 ) x0
=
.
1q
1q

Teor
ema 17 (Kontora teorema). Pienemsim, ka (X, d) ir pilna metriska
ada, kurai
telpa un {Sn } ir dilstosa netuksu telpa X slegtu apakskopu virkne t
lim diam(Sn ) = 0,

tad skelums

Sn satur tiesi vienu punktu.

n=1

27