Professional Documents
Culture Documents
June,
Alexis Sanderson
Handout
e Cakrasamvara/Śa
. mvara
. corpus:
Herukābhidhāna
. athāto rahasyam. vaks. ye
samāsān na tu vistarāt
śrīherukasamyoga
. m
.
sarvakāmārthasādhakam
. uttarād api cottaram
.
dākinījālaśa
. mvaram
.
Sarvabuddhasamāyoga
rahasye parame ramye . rahasye parame ramye
sarvātmani sadā sthitah. sarvātmani sadā sthitah.
. sarvadākinīmaya
. h. sattvo sarvabuddhamayah. sattvo
vajrasattvah. param
. sukham vajrasattvah. param. sukham
asau hi svayambhūr bhagavān . asau svayambhūr bhagavān
eka evādhidaivatah.
sarvabuddhasamāyoga-
vīro dākinījālaśa
. mvaram
. dākinījāśa
. mvara
. h.
Pauskara
. etc.
. sambhavān
. adr. s. t.avigrahāc chāntāc
chivāt paramakāranāt .
nādarūpād vinis. krāntā
. h. nādarūpam . vinis. krāntam.
śāstram . paramadurlabham
Picumata / Brahmayāmala
samayācāragocarāh.
durlabham
. tris. u lokes. u
ādimadhyāntasamsthitam
.
Cf. Herukābhyudaya .c–:
’jig rten gsum na rnyed pa yin
*durlabham . tris. u lokes. u . durlabham
. tris. u lokes. u
g.yon nas skyes pas byed pa yin
*vāmodbhava- . . .
Cf. Herukābhidhāna ., VD. ., AbhU , Jayadrathayāmala, Sa
. tka
. , Ādyayāgavidhipatala,
. v.
vāmodbhavam
. jagat sarvam
. trailokyam
. sacarācaram bhagodbhavam
. jagat sarvam
. bhagamadhye layam
. gatam
Tantrasadbhāva
. manthyamanthānasamyoga-
. mathyamanthanayogena
r. jutvam
. jāyate priye
Cf. Kubjikāmata .ab:
madhyamanthānayogena jñānāgnir jāyate kila
yathā tathā mantrajāpadhyānādiyuktam
.
ere is nothing corresponding to .ab
in the Herukābhyudaya’s version.
Picumata
yogaś caiva vidhijñānam
. .c yāgam . vidhis tathā jñānam
.
cakram. yogam . ca śobhanam
. kathayāmi mahādevi
yat tvayā coditam. *balam (?)
tantre nigaditam . śr. nu
.
. madhyamottamaśvāsena madhyamottamachāgena
gandhodakasahitena tu gandhodasahitena tu
kulikām. pūjayen nitya
kālaviśes. ena
. tu
Cf. Abhidhānottara .c:
madhyamottamaśvāsena
gandhokasahitena tu
gulikām. kārayed dhīmān;
and Herukābhyudaya .cd:
madhyamottamaśvāsena
gandhokasahitena tu
vat.ikām
. prāśayen nityam
. . vat.ikām. prāśayen prājñah.
pūjākālaviśes. atah. pūjākāle viśes. atah.
vidhānam . tu sadā yojyam.
carvāhārena. suvrate
. samaye sadhāne caiva
dravyālabhanakarmani .
. dūtayah. sahajāh. siddhā tasyaiva dūtayah. siddhāh.
sahajā vīravandite
adhamottamamadhyamāh.
Sarvatathāgatatattvasamgraha
.
antargatena manasā : antargatena manasā
kāmasiddhim . tu bhavayet kāmaśuddhim . ca bhāvayan
. svaretobindubhir buddhān svaretobindubhir buddhān
Guhyasamāja
. svavajram. padmasamyukta
. m.
dvayendriyaprayogatah.
svaretobindubhir buddhān
bodhisattvāmś
. ca pūjayet vajrasattvāmś
. ca pūjayet
Sarvabuddhasamāyoga
darśanasparśanābhyām . ca darśanasparśanābhyām . ca
śravane
. smaranena
. ca śravanasmara
. nena
. ca
. mucyate sarvapāpais tu sarvapāpair vimucyante
*yujyante (em. : pūjyante Ed.) sarvasiddhibhih.
evam eva na samśaya
. h.
Cf. Matasāra, f. v:
sādhakah. susamāhitah. Very common in the Śaiva scriptures, especially in the Picumata.
in Guhyasiddhi ., where the context is Śaiva rather than Buddhist Man. dala
. initiation.
anāmāṅgus. t.havaktrābhyām
. .b *anāmāṅgus. t.havaktrābhyām
.
srin lag dang ni mthe bo’i rtses
lehayed yogavit sadā
. somapānavad āsvādya .c *somapānavad āsvādya
zhi ba’i btung pa bzhin myangs na
siddhim āpnoti śāśvatīm *siddhim āpnoti śāśvatīm
rtag pa’i dngos grub thob par ’gyur
pañcāmr. tam bhaved etat
sarvvasiddhipravartakam
. catuhpūjā
. m. tathā yoginyo
vīrādvayasamāpatti-
samāpannam . ca tattvadhr. k
divyamānus. yatām . saukhyam
pin. dīk
. .r tya vajraka nikayā
.
kalām . nārghanti s
. daśīm
o .
•
Herukābhidhāna .–. Śaiva Yoginīsamcāra
. .–
. girigahvarakuñjes. u girigahvaraguhyes. u
mahodadhitat.es. u vā mahodadhitat.es. u ca
ādisiddhaśmaśāne ca ādisiddhe śmaśāne vā
tatra man. dalam
. ālikhet ālikhen man. dala
. m . śubham
... ...
•
e last section of the Herukābhidhāna as known to the earliest commentators, prob-
ably early in the th century:
Herukābhidhāna Picumata
. atha homavidhim . vaks. ye
avaśyam. vaśyakarmana. h.
yena samyag vidhānena
āśu siddhih. pravartate
. gomāmsa. m . surayālodya
. . gomāmsa<
. m>. surayālodya
.
vāmahastena homayet vāmahastena homayet
goraktam. ghr. tasamyukta
. m .
avadhūtena mantravit
. vāmahastena hotavyam .
yad icchet siddhim ātmanah.
buddho ’pi vaśam āyāti śakro ’pi vaśam āyāti
kim
. punah. ks. udramānus. āh. kim. punah. ks. udramānus. āh.
.c gomāyumāmsamadyena
. . gomāyumāmsamadyena
.
homayed balikriyā bhaks. ahomabalikriyā
. japamantrakr. te rātrau japen mantrakr. te rāve
kros. t.ukam
. nīyate . . . kros. t.uko nipate ’gratah.
svecchakārī bhaved yogī
yatra tatra vyavasthitah.
Here the text as known to the earliest commentators (Jayabhadra and *Bhavyakīrti)
ends.
•
e passage from . to .b is found in Abhidhānottara . Perhaps the text
was first extended only up to this point. Part of this passage, beginning from .,
has also been incorporated (with some revision, mainly the omission of the cruxes) in
the Buddhist Yoginīsamcāra
. .c–. ere too the incorporated passage ends at this
same point (.b).
. athāparam . pravaks. yāmi bhūmi pīt.hādi yoginī |
śrīherukasyāṅgāṅgam . sarvāṅgam . sthiracalātmakam ||
. pīt.ham . muditābhūmau papī t.ham. vimalam . tathā |
ks. etram
. prabhākarī jñeyā arcis. matyopaks. etrakam ||
. chandoham abhimukhī caiva upacchandoham . surdurjayā |
duraṅgameti melāyām . acalasyopamelaka m. ||
. śmaśānam . sādhumatī caiva dharmameghopaśmaśānakam . |
śrīherukamatiś cāyam es. a adhyātmabhūmayah. ||
. daśapāramitābhūmau mlecchā bhās. antu yoginī |
svarge martyes. u pātāle vīrāṅgam. sthiracalātmakam . ||
. pullīrādi yathoddis. t.am. bāhyādhyātme sa msthita
. m
. |
śrīherukamahāyogam . sarvakāmeśvaram . prabhum ||
. sarvata<h>. pānipādānta
. m. sarvatoks. iśiromukham . |
sarvata<h>. śrūyate loke sarvam āv r
. tya tis t
.. hati ||
. tatas tu sādhayet siddhīh. dhyānayuktena cetasā |
sādhakānām . hitārthāya guhyatattvam udāhr. tam ||
.–b and ab > Sampu . todbhava
. ..–b. .ab > Sampu . todbhava
. ..cd:
yathoddis.taprakāra
. m. tu bāhyādhyātma m
. vicintayet. .. Cf. Śvetāśvataropani sad
. ., Bha-
gavadgītā ., Kūrmapurāna . .., Vāyupurā na
. .: sarvata h pā
. . nipāda m. tat sarvatok siśi-
.
romukham | sarvatah. śrutimal loke sarvam āvrtya . tis.thati;
. Subhāsitasa
. mgraha,
. p. , ll. –:
śrīśamvare
. ’py āha: sarvatahpā
. nipādādya
. m. sarvatoksiśiromukham
. | sarvatah. śrutimān loke sarvam
āvrtya
. tis thati.
..
.
. . -
..
•
e st chapter:
In the rnam thar of Tilopā ascribed to Mar pa Chos kyi blo gros Jñānadākinī . and
her retinue are said to have taught Tilopā the fifty-first Pat.ala together with the oral
transmission (ed. C , p. : gsungs nas rtsa rgyud le’u nga gcig pa bshad
rgyud dang bcas pa dang snyan rgyud gnang ngo). e rnam thar of Nāropā attributed
to the twelfth-century author lHai’i btsun pa rin chen rnam rgyal says that Nāropā
studied and mastered the Mūlatantra of Śamvara
. (bDe mchog) in fifty chapters. See
the translation of G (, p. ), which misunderstands this as referring to
the Abhidhānottaratantra.
. athātah. sampravak
. s. yāmi āmnāyam . sudurlabham |
gopanīyam . mayā tantre vīrasamketabhā . s. itam ||
. nivasanam . pañcamudrādi gātrasya prajñāṅgam . kīla pañjaram |
ālikālīti-m uccārya hetvādiśūnyapūrvakam . ||
. pravr. ttinādamādīni yāvat samhārayogata. h. |
amr. tāpyāyanivr. ttim . tu hastapūjābhisecanam . ||
. mahākavacena samrak . s. ya sarvamantrenārcanam . |
etac caturdaśa tattvam . sa mk sepe
. . . na tu bhā s
. itam ||
. yah. samācarati narah. śres. t.hah. sarvapāpaviśuddhātmā
tāthāgatīm . ca labhate bhūmi janmani janmani ||
. tathāgatakulotpadya rājā bhavati dhārmikah. |
yathā pūrvādipāpasya hīno sarvalaks. anai . h. ||
. ya imām . dhyāyate nitya m
. sarvakāmeśvara ks. itau |
ghr. tapūrna
. m . yathā bhān. da . m. sthāpitam agnimadhyake ||
. dravantam . dravate sarpih. kālam . naśyati bhān. dayo . h. |
tathā pāpam . ca naśyati śrīheruketi nāmata h. ||
. dhyāne cintitamātram vā pāt.ham . svādhyāyalekhanāt |
svargabhogam avāpnoti athavā cakravartinam . ||
. cyutikāle tu yogīnām . śrīherukādivīrā yoginī |
nānāpus. pakaravyagrā nānādhvajapatākinam ||
. nānātūryanirghos. air nānāgītopahāratah. |
mr. tyur nāma vikalpasya nīyate khecarīpade ||
Cf. Sarvatathāgatatattvasamgraha
. §: sarvapāpaviśuddhātmā sarvaśuddhyā karoti sah. |
sarvakāryāni. karmo ’yam iti bhāvena sidhyati; Niśvāsamukha .cd: sarvapāpaviśuddhātmā dehatyāge
divam . yayau; Niśvāsaguhya .c–b: pañcavi mśa
. sahasrāni. japtvā vyomaśivasya tu | sarvapā-
paviśuddhātmā kr. tasevo bhavis. yati; Kriyākalagunottara
. f. r: sarvapāpaviśuddhātmā śivalokam . sa
gacchati; Nātyaśāstra
. .: maheśvarasya caritam . ya ida m
. sa mprayojayet
. | sarvapāpaviśuddhātmā
śivalokam . sa gacchati. e expression is also common in the Epic and Purānas. . See, e.g., Mahā-
bhārata ..cd: sarvapāpaviśuddhātmā gacchec ca paramām . gatim; and ..cd: sarvapāpa-
viśuddhātmā brahmalokam . ca gacchati; Kūrmapurā na
. ..cd: sarvapāpaviśuddhātmā rudraloka m
.
sa gacchati.
Cf. Śivadharma .c–: krīdate . paramam . kālam . rudraloke vyavasthitah. | tatah. kālāt ks. itim
.
prāpya rājā bhavati dhārmikah. | surūpah. sudvijo vāpi sarvavidyārthapāragah; . Niśvāsamukha .: tena
punyaphalenaiva
. svargaloke mahīyate | svargalokāt paribhras. t.o rājā bhavati dhārmikah. .
Picumata .c–: śr. nu . devi pravaks. yāmi sarvayogiprasādhanam | yāgamantrasamopetam .
yoginījālaśamvaram
. | yena vijñātamātrena . trailokye khecarīpadam; Jayadrathayāmala, Sa . tka
. , .ab:
. evam
. deva mahāvīra yoginyo bhuvi durlabham |
•
Verses from the remainder of the text, from .c to the end, are found elsewhere
in the corpus only in the Yoginīsamcāra
. (YS) and the Samvarodaya
. (SU): .ab =
YS .ab, .c--b = YS .c-b, .-- >SU .c--b, .d >SU
.d.
śrīherukamahātantram. yo jñātvāpi abhaktitah. |
dāridryam. duhkhasantāpa
. m. tasya nityam
. sadā bhavet ||
•
. kan. t.hikācūdakeyūra
. m
. kun. dala
. m . brahmasūtrakam |
kan. t.hālamk. r. taśiromālā mekhalāghurghurāravaih. ||
. girimastakakiñjalke viśvapadmālikālyam . ca |
gauryāpatim . samākramya vajragha nt
.. āṅgaliṅgitam ||
. caturvimśena . sārdha sa myukta
. m. vīrayoginiv r. ndakaih. |
śrīherukamahārājam . bhāvayeta parama m. pada m. ||
. sarvavīrasya yoginyah. sa pars. anmadhye yogavān |
sarve tus. t.ā vai bhūtā sr. s. t.isamhārakārakā
. h. ||
s. anmāsād
. utpataty eva sādhakah. khecarīpadam; .cd: tatrārūdha
. h. plaved devi praharāt khe-
carīpadam; Vāmanadatta, Dvayasampattivārtika
. cd: mārgenānena
. samsiddhā
. labhante yoginīpadam.
than Jayabhadra and Bhavyakīrti, and in the Tibetan translation (bDe mchog nyung
ngu: Derge Kanjur, Rgyud ’bum, vol. ka, ff. r–v; by Padmākara and Rin chen
bzang po [–], revised by Prajñākīrti [b. ] and Mar pa Chos kyi grags pa).
B
S, Alexis. b. Vajrayāna: Origin and Function. In Buddhism Into the Year
. International Conference Proceedings (Bangkok and Los Angeles: Dhammakaya
Foundation), pp. –.
––-. . History rough Textual Criticism in the Study of Śaivism, the Pañcarā-
tra and the Buddhist Yoginītantras. In Les sources et le temps. Sources and Time. A
Colloquium, Pondicherry, – January , edited by François Grimal, pp. –.
Publications du département d’Indologie . Pondicherry: IFP / EFEO.
––-. . e Śaiva Age: e Rise and Dominance of Śaivism during the Early
Medieval Period. In Genesis and Development of Tantrism, edited by Shingo E
(Tokyo: Institute of Oriental Culture, University of Tokyo), pp. –. e de-
pendence of the Buddhist Mantranaya on Śaivism is treated on pp. – of this
publication, and evidence of the textual dependence of the texts of the Cakrasamvara
.
cycle on texts of the Śiva Vidyāpīt.ha is presented on pp. –.
Ś́, Péter-Dániel. . Review of G . Tantric Studies , pp. –.