1

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

Būvniecības inžinierzinātņu fakultāte

Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūts

Referats priekšmetā
Inženiersistēmu automātika

Kurss, grupa: 5. kurss,NBCS0

Artjoms Orčinskis 153NBC005
Profesors Egils Dzelzītis

Rīga, 2020
 2

SATURS

Ievads.........................................................................................................................................3

1.Pasterizēta piena ražošanas tehnoloģisko procesu shēma.................................................5

1.1 Pasterizēta piena ražošanas tehnoloģiskās shēmas apraksts.....................................6

2. Piena termiskās apstrādes automatizētā iekārta ’’Tetra Therm’’®................................7

2.1 Automatizētās piena termiskās apstrādes shēmas apraksts.......................................8

3. Automātiskā mazgāšanas un dezinfekcijas iekārta...........................................................9

3.1 Automātiskā mazgāšanas un dezinfekcijas iekārtas apraksts....................................9

4. Automatizācija piena ražošanā..........................................................................................11

5. Automatizācijas procesā biežāk izmantotās ierīces.........................................................13

Izmantotā literatūra un avotu saraksts.................................................................................16

Pielikumi
 3

Ievads
Automatizācija ir pieskaitāma pie mūsdienu tehnikas attīstības objektīvajiem līmeņiem,
kas veicina darba ražīguma celšanu, produktivitātes celšanu, izejvielu, materiālu un enerģijas
patēriņa samazināšanu, apkalpojošā personāla darba apstākļu uzlabošanu.
Automatizācijas efektivitāti nosaka daudzi faktori, piemēram, izgatavojamās
produkcijas veids, gabarīti, daudzums, ražošanas tehnoloģija, uzņēmuma specializācijas
līmenis u.c.
Visaugstākos tehniski ekonomiskos rādītājus automatizējot ražošanu var sasniegt,
kompleksi ieviešot jauno tehniku un tehnoloģiju, balstoties uz dotā uzņēmuma attīstības
prognozēm un darba specifikas pētījumiem.

Automatizācija iedalās:

a) daļēja automatizācija;
b) kompleksā automatizācija;
c) pilnīga automatizācija.

Ražošanas tehnoloģisko procesu automatizāciju iedala:

1. pēc veida;
2. pēc pakāpes;
3. pēc kategorijas.

Pārtikas rūpniecība ir izstrādāta visā pasaulē, katram produktam ir noteiktas kvalitātes

prasības. Šīs prasības katrs uzņēmums cenšas izpildīt, lai produkcija spētu konkurēt pašmāju
un Eiropas tirgū, tāpēc ražošanas procesu cenšas automatizēt, jo cilvēks nespēj tik operatīvi,
precīzi un ātri izsekot tehnoloģiskajam režīmam. Šobrīd Latvijā uzņēmumos pārtikas
produktu līnijas gandrīz visas tiek automatizētas.
Šajā referatā apskatīsim pastarizēta piena un saldā krējuma automatizāciju.
Galvenie iemesli, kāpēc pasterizēta piena un saldā krējuma ražošanā ir nepieciešama
automatizācija:
 palielināt produktivitāti
 samazināt pašizmaksu
 4

 iegūt atkārtojumu kvalitāti

Problēmas, kas traucē uzsākt automatizāciju:
1. Nav pietiekami skaidrs, ko un kā automatizēt, t.i. nav algoritma.
2. Nav skaidrs kā lavierēt starp prasībām un izdevumiem, t.i. kā rīkoties ekonomiski, bet
ne pēc principa skopais maksā divreiz.
Automatizāciju parasti realizē firma pēc pasūtītāja pieprasījuma, kuru pieņemts saukt
par Kontroles Sistēmu Integratoru (Control System Integrator), jo tā sasaista vienā
sistēmā automātikas elementus, programmēšanu un tehnoloģisko procesu. Eiropas tirgu
lielākie firmi kuri piedāva automatizacijas risinajumus pārtikas ražošanai ir: Teta Pack
(Sweden), Alfa Laval (Sweden), GEA (Germany). Procesu automatizāciju parasti realizē
saskaņā ar sekojošo blokshēmu:

1.att „procesa automatizācija”

 5

1.Pasterizēta piena ražošanas tehnoloģisko procesu shēma

Piens

Izejvielu pieņemšana un kvalitātes kontrole

Attīrīšana

Atdzesēšana 4-6 0C

Uzglabāšana <6 0C,36 h

Uzsildīšana 40-45 0C

Normalizācija 40-45 0C Krējums

Homogenizācija 60-65 0C,12.5-15 MPa

Pasterizācija 72-76 0C, 15-20 s

Atdzesēšana 4-6 0C

Iesaiņošana

Uzglabāšana 4-6 0C

Pasterizēts piens

1. shēma “Pasterizēta piena ražošanas tehnoloģisko procesu shēma”

 6

1.1 Pasterizēta piena ražošanas tehnoloģiskās shēmas apraksts

1) Izejvielu pieņemšana un kvalitātes kontrole – veic HACCP (Hazard Analysis Critical
Control Point), un pārsūknē pienu uz cisternām
2) Attīrīšana – pienu attīra izmantojot dažādus paņēmienus (filtrācija, attīrīšana centrbēdzes
attīrītājos, baktofūgēšana, mikrofiltrācija).
3) Piena atdzešēšana 4-6 0C
4) Piena uzglabāšana <6 0C, 36 h
5) Piena uzsildīšana 40-45 0C
6) Piena normalizācija – tauku satura koriģēšana pienā, lai iegūtu produktu ar vēlamo tauku
saturu. Izmantojot automatizētu normalizācijas iekārtu
7) Piena homeginizācija 60-65 0C, 12.5 – 15 MPa spiedienā – sasmalcina pienā esošās tauku
lodītes
8) Piena pasterizācija 72 – 76 0C, 15 – 20 sekundes – iznīcina patogēnos mikroorganismus, un
rada labvēlīgu vidi piensskābajām baktērijām
9) Piena atdzesēšana 4 - 6 0C
10) Piena fasēšana
11) Piena uzglabāšana 4 -6 0C
12) Apritē laižams pasterizēts piens
 7

2. Piena termiskās apstrādes automatizētā iekārta ’’Tetra

Therm’’®

2.1. attēls. Shēma „Tetra Cherm iekārta” (TETRA PACK)

Līnijas Tetra Therm ražīgums:

 Pēc piena – 10000-20000 l/h (aizņemtais laukums plānā 1.8x3.0 m) un 25000-35000
l/h (laukums plānā 2.0x3.0 m), reģenerācijas koeficients ε=0.9, ir arī iekārtas ar
ε=0.92-0.94; pasterizējot pienu tirdzniecības tīklam, pasterizēšanas temperatūra 72C,
izturēšanas laiks 15 sekundes, separēšanas temperatūra t≥55C, izplūstošā piena
 8

temperatūra ir 4C; pasterizējot pienu siera ražošanai, izplūstošā piena tempeŗatūra ir

28-32C, m2 ε=0.8.
 Pēc krējuma – 2000-6000 l/h (plānā aizņemtais laukums – 1.6x2.4 m2 ), reģenerācijas
koeficients ε=0.8; pasterizācijas temperatūra ir 85-95C, izturēšanās laiks 3-4
sekundes, izplūstošā krējuma temperatūra 8C.
Piena pārstrādes uzņēmumos plākšņu aparātā pienu uzsilda 1.reģenerācijas sekcijā līdz
separēšanas temperatūrai 42-45C, separējot iegūst krējumu un vājpienu vai normalizētu
pienu.
2.1 Automatizētās piena termiskās apstrādes shēmas apraksts.

Piens no pirmapstrādes ieplūst līmeņa regulēšanas tvertnē, kas regulē piena līmeni
tvertnē un fiksē tā daudzumu. Tālāk piens ar sūkņa palīdzību, kura jaudu regulē ar
kontrolpaneļa palīdzību, tiek nogādāts pasterizātorā. Tur tas tiek atdzesēts ar ledus ūdeni
plākšņtipa siltumapmainītājā. Tālāk piens plūst uz seperatoru (slēgto), kur tas tiek sadalīts par
vājpienu un krējumu. Gan krējums, gan piens ieplūst piena standartizēšanas iekārtā. No šīs
iekārtas krējums aizplūst uz tālāku apstrādi, bet piens uz homogenizatoru. Tajā notiek piena
homogenizācija 60 – 65 0C, 16 MPa spiedienā. Tālāk ar sūkņa palīdzību, nujau stantartizētu
pienu, nogādā pastarizātorā, kur tas tiek pastarizēts 72 0C , 15 s. ar karsta ūdens palīdzību.
Karsto ūdeni pasterizators saņem no karstā ūdens sagatavošanas iekārtas, kas ar sūkņa
palīdzību cirkulē pa sistēmu, kurā ir sensors spiediena nolasīšanai. Pasterizētais piens tiek
atkal atdzesēts un tam ar sensoru palīdzību novērtē atbilstību vajadzīgajiem parametriem. Tad
piens izplūst cauri automātiskajam atpakaļvirzošajam vārpstam, ja tas atbilst prasībām, bet
aizplūst atpakaļ uz līmeņa regulēšanas tvertni, ja neatbilst. Atbilstošais piens tālāk aizplūst uz
iepildīšanu. Visa procesa automatizācija tiek regulēta ar kontroles paneļa palīdzību, kuru
programmē kontrolleris.
 9

3. Automātiskā mazgāšanas un dezinfekcijas iekārta

3.1.attēls. Mazgāšanas un dezinfekcijas iekārta

3.1 Automātiskā mazgāšanas un dezinfekcijas iekārtas apraksts

Ir daudz kompānijas kuri piedāva automātisko mazgāšanas un dezinfekcijas iekārtu.

Mazgāšanas un dezinficēšanas procesu, kuru vada automātiski ar programmas
palīdzību, var iedalīt vairākos posmos. Dalīšanu vislabāk veikt atbilstoši ražošanas posmiem,
piemēram, piena rūpniecībā: dažādi siltumapmainītāji, dzesētāji, slēgtie seperatori, cauruļvadi.
Tīrīšanas un dezinficēšanas iecirkņus izvēlas izmantojot vadības pulti. Iekārta strādā
automātiski pēc vadības pogas nospiešanas, veicot operācijas šādā secībā:
 10

 Skalošana ar aukstu ūdeni – atver ventili A ūdens padevei, ieslēdz cirkulācijas sūkni S,
ventiļi B, D, E, F ir noslēgti. Izmantotais ūdens izplūst caur ventili C. Ja ciklā ieslēgta
cisternas mazgāšana, tad cirkulāciju veic arī caur izsmidzināšanas uzgali;
 Mazgāšanas šķīduma cirkulācija – ventiļi B un D atvēti, A, C, E n F aizvērti, cirkulācijas
sūknis ieslēgts. Mazgāšanas līdzeklis (temperatūra 88 C) cirkulē un atgriežas mazgāšanas
līdzekļu rezervuārā. Aizver ventili D un B;
 Skalošana ar aukstu ūdeni – skalo kā aprakstīts pirmajā punktā;
 Dezinficējošā šķīduma cirkulācija: ventiļi E un F atvērti, A, B, C, D aizvērti, cirkulācijas
sūknis ieslēgts. Sterilizējošais šķīdums cirkulē un atgriežas sterilizējošā šķīduma
rezervuārā. Aizver ventili F, cirkulācijas sūknis nestrādā, aizver ventili E.
 Skalošana ar aukstu ūdeni – skalo kā aprakstīts pirmajā punktā.
Izvēloties mazgāšanas režīmus, jāņem vērā gan iekārtu netīrības pakāpe, gan arī iekārtu
materiāli.
Centralizētās mazgāšanas iekārtu sistēmā iekļauj automātiskās regulēšanas ierīces, kas
nodrošina katram režīmam atbilstošu temperatūru, plūsmas ātrumu, cirkulācijas laiku un
attiecīgo šķīduma secību. Cirkulācijas cauruļvadi aprīkoti ar ventiļiem, kurus automātiski
atver un aizver atbilstoši mazgāšanas programmai.
 11

4. Automatizācija piena ražošanā

Piena pieņemšanas automatizētā sistēma

Automatizēta tehnoloģiskā procesa vadības sistēma (АTP VS) ir paredzēta

automātiskai kontrolei un tehnoloģiska procesa vadībai. Programmatūras veids ir SCADA,
kas ir realizēta uz «Factory Suite А2»  programmu pakešu bāzes. Pakete darbojas „Windows”
tīklā. Instrumentālās sistēmas pultu vadīšanai tiek lietota programmu pakete „In Touch”,
kontrollera programmēšana realizēta „Good Help” programmēšanas valodā.
Vadības sistēma ir izveidota pēc trīs līmeņu hierarhiskās shēmas. Augšējā līmenī
atrodas АTP VS serveris, kura lokālā kopnē ir izvietoti operatoru pultis. Zem pieņemšanas
nodaļas operatora pults vadības strādā rūpnieciskais programmētais kontrolleris. Kontrolleris
vada diskrēto un analoga veida moduļu ievadīšanas/izvadīšanas darbu, pie kuriem ir
pieslēgtas mērīšanas ierīces (līmeņa mērītāji, temperatūras reģistrētāji u.c.) un
izpildmehānismi (pneimatiskie vārpsti, sūkņi un piena dzesēšanas iekārtas). Mērierīču un
izpildierīču daudzums tiek izvēlēts atkarībā no piena pieņemšanas tehnoloģiskas shēmas.
Pultis, ko lieto citi: laboratorija, tehnologs, galvenais mehāniķis ļauj kontrolēt
automatizēto procesu darba gaitā, kvalitātes rādītājus, darbojošos mehānismus, kā arī ļauj
saglabāt automatizētās operācijas arhīvā.

4.1. attēls. Shēma „Vadības pults”

 12

Vadības sistēma atļauj:

 realizēt piena pieņemšanu no pieņemšanas punktiem un automatizētām piena
uzglabāšanas tvertnē;
 vadības pogu ieslēgšanu un izslēgšanu gan rokas, gan automatizētajā režīmā
(indicēšanas režīmā reālā laikā vadības pogu un sūkņa stāvoklis);
 indicēšanas režīmā reālajā laikā pieņemamā piena daudzums, temperatūra ieejā un
izejā piena dzesētājā, piena daudzuma tvertnēs;
 noteikt piena kvalitātes rādītājus: temperatūru, taukus, olbaltumvielas, sasalšanas
punktu, blīvumu u.c. (iekārta ļauj papildināt nosakāmos kvalitātes rādītājus);
 mainīt dzesēšanas temperatūru: kā rokas režīmā, tā arī automātiskajā;
 mazgāt iekārtu rokas un automātiskajā režīmā;
 piena pieņemšanas atskaites noformēšanu, izdruku, arhivēšanu;
 avārijas ziņojumu arhivēšanu, elektroniskā veidā avārijas ievadīšanu žurnālā: iekārtu
remontu, tehnisko apkopi, kas ļauj kontrolēt iekārtas darbību;
 arhivē tehnoloģisko procesu grafiskā veidā;
 noformēt, arhivēt maiņas vai diennakts atskaites par pieņemto pienu, analīžu
rezultātus;
 kvalitātes rādītājus, darbojošos mehānismus, programmas nodrošinājuma testēšanu.

4.2. attēls. Vadības sistēmas kopskats

 13

5. Automatizācijas procesā biežāk izmantotās ierīces

Sensori

Sensori, kuri ir ievietoti ražošanas procesa vidē, fiksē vides stāvokli un tā izmaiņas
dinamiku. Ražošanas vide var būt gan tvertne, kurā atrodas produkts vai starpprodukts
(piemēram, mīklas maisījums, piens dažādās stadijās, alus ieraugs vai iejava, ķīmiska
produkta masa u.c.), gan apkārtējā atmosfēra, vai arī pats produkts (piemēram, gaļas
izstrādājumu ražošanā temperatūras sensori tiek arī ievietoti tieši pašā produktā).
Izmantojamo sensoru klāsts var būt ļoti plašs, bet ražošanā tomēr mēģina izmantot tikai
praksē aprobētus sensorus, jo iespējamā sensora kļūda var dot nepareizu informāciju par
procesa norisi. Rūpniecībā izplatītākie ir sensori šādu parametru mērīšanai: temperatūra,
spiediens, pH, plūsma tilpuma un masas mērvienībās, līmenis, masa, mitrums. Protams, var
būt sensori un iekārtas arī citu lielumu mērīšanai, jebkurā gadījumā to izvēli un piemērotību
nosaka konkrētā pielietojuma prasības. Tā, piemēram pārtikas rūpniecībā sensora ārējam
apvalkam ir jābūt no nerūsējošā tērauda vai cita inerta materiāla. Prasības samazinās (bet ne
vienmēr), ja sensors ir jāievieto vidē, kurai nav tieša saskarsme ar ražošanas produktu
(piemēram, termostatējamais ūdens tehnoloģiskās tvertnes apvalkā). Izvēloties sensoru, bez
augstāk minētā, svarīgi ir ņemt vērā tā precizitāti (izšķiršanas spēju), inercionālās īpašības,
stabilitāti un noturību dotajos ražošanas apstākļos. Piemēram, bieži vien temperatūras
regulācijas problēmas nerodas izšķiršanas spējas dēļ, bet gan inercionālo īpašību dēļ. Tas
izpaužas tādā veidā, ka sensors reaģē ar aizturi uz vides temperatūras maiņām. Tādā
gadījumā, jāizvēlas mazākas masas temperatūras sensors, kura konstrukcijā ir optimizēti arī
citi parametri, no kuriem ir atkarīga inerce. Līdzīgā veidā jāanalizē citu sensora fizikālās
īpašības konkrēta pielietojuma kontekstā. Tikai tādā veidā var noskaidrot tā piemērotību un
vajadzības gadījumā veikt papildus pasākumus mērījuma korektuma uzlabošanai.

Izpildmehānismi

Iedarbe uz izpildmehānismiem notiek ar spēka elementu starpniecību ( magnētiskie

palaidēji, releji, softstarteri, invertori, u.c. ).Šie elementi parasti tiek montēti spēka vadības
skapjos. Kaut gan invertorus un softstarterus bieži (atkarībā no hermetizācijas pakāpes un
vides nosacījumiem) montē atsevišķi pie sienas vai citas armatūras. Parasti Kontroles Sistēmu
Integrators nodrošina invertoru un softstarteru iegādi, un to palaišanu ekspluatācijā, t.sk. arī
ieprogrammējot optimālos darbības parametrus. Invertorus ražo gandrīz visas lielās firmas,
 14

kuru pamatspecializācija ir PLC. Bez tam invertoru ražotāji mēdz būt arī barošanas sistēmu,
kā arī dažādu elektropiedziņu specializācijas firmas.

Programmējamie loģiskie kontrolieri (PLC)

Programmējamie loģiskie kontrolieri (PLC), kuros ir ieprogrammēta procesa

automatizācijas programma, ir centrālie procesu automatizācijas realizētāji. Pasaulē ir
vairākas stabilas PLC izstrādātāju un ražotāju firmas. Tāpēc bieži svarīgs ir jautājums, kādu
PLC izvēlēties noteikta procesa automatizācijai.

Šai nolūkā vispirms nepieciešams apzināt ieeju/izeju skaitu un veidus (digitāls,

analogs), kā arī izmantojamo perifēriju (operatora paneļi, indikācijas iekārtas u.c.). Ja
uzdevums ir relatīvi lielāks, tad svarīgi ir izvērtēt PLC skaitu, to komunikāciju veidus un
iznesamo moduļu izmantošanas iespējas.

Procesa vizualizācijas sistēmas — SCADA

Aizvien biežāk automatizācijas sistēmās tiek integrēti datori (PC) un to tīkli.

Parasti PC uzdevums automatizācijas sistēmās ir procesu automatizētā kontrole,

uzskaite un vizualizācija. Starptautiski šādas sistēmas pieņemts saukt par SCADA
(atšifrējums angliski: Supervisory Control And Data Acquisition). Izplatītākais PLC un PC
procesa uzdevumu sadales princips ir sekojošais: PLC kontrolē un regulē procesu, bet PC veic
uzskaiti un pilda procesa paplašināta operatora paneļa funkcijas. Dažu firmu PLC (piemēram,
Allen — Bradley) tiek veidoti ar PC līdzīgu ideoloģiju. Šādā gadījumā funkciju sadales
princips var atšķirties.

SCADA sistēmu programmu paketes piedāvā gandrīz visas izplatītākās PLC ražotāju
firmas (Siemens — WinCC, General Electric Fanuc — Cimplicity, u.c.). Dažas firmas
specializējas tikai SCADA programmās (piemēram, Citect, Wonderware). Jebkura SCADA
mēģina rast iespēju nodrošināt komunikāciju ar dažāda veida apmaiņas protokolu palīdzību.
Interfeisu starp SCADA programmu, citu izstrādātāju PLC un citu firmu iekārtām (hardware)
var nodrošināt ar vairākām metodēm, no kurām kā perspektīvākā tiek uzskatīta OPC servera
izmantošana.
 15

Galvenās pamatfunkcijas, ko nodrošina praktiski gandrīz visu firmu SCADA

programmas ir:

1. Datu uzskaite

SCADA jānodrošina nepārtraukta informācijas nolasīšana no PLC un citām iekārtām, tā

jāanalizē saskaņā ar ieprogrammētajām formulām un loģiskajām sakarībām, kā arī
jānodrošina to uzskatāma prezentācija grafiskā un tabulārā formā. Dati tiek uzkrāti, t.i.,
arhivēti, kā rezultātā procesa norisi var apskatīt par jebkuru sistēmas darbības laika periodu.

2. Operatora palīgs — interfeiss

SCADA savāc visu informāciju par procesu un nodrošina tās uzskatāmu vizualizāciju,
lai operators varētu sekot līdzi procesa norisei. Šeit svarīgi ir izstrādāt — programmēt procesa
vizualizācijas shēmu, kuras vizuālais variants cilvēka apziņā labi asociētos ar reālo procesu.
Šai nolūkā veido iekārtu vizuālos attēlos, kur mainās iekārtu krāsas vai citas pazīmes atkarībā
no to stāvokļa (iekārtas var būt ieslēgtas, izslēgtas, rokas režīmā, automātiskajā režīmā,
operācijas veikšanas gatavības režīmā, avārijas vai brīdinājuma situācijā, u.c.). Procesa
vizualizācijas shēmā bieži svarīgi redzēt gaidāmo procesa virzības ceļu.

3. Trauksmes un notikumu monitorings

SCADA sistēmai jākonstatē, jāattēlo un jāsaglabā trauksmes un citi svarīgi procesu

notikumi. Parasti šādās sistēmās paredzēta operatoru reģistrācijas iespēja, kā arī fiksēt laikus,
kad trauksmes paziņojums parādījies, kad operators to konstatējis un kad novērsis. Trauksmes
un citu paziņojumu ērta aplūkošana arhīvā dod papildus iespēju inženieriem un
programmētājiem analizēt kļūmju cēloņus, kā rezultātā var uzlabot sistēmas darbības drošību.

4. Datu bāzes

Kā svarīga SCADA iespēja ir datu bāzu uzkrāšana (SQL un citos formātos) un to

eksportēšana citām uzņēmumu struktūrām. Piemēram, bieži ir nepieciešamība informāciju par
noteiktu produkta patēriņu nodot finansu uzskaites departamentam.
 16

Izmantotā literatūra un avotu saraksts

1. G. Moskvins „Automatizācija” Jelgava: LLU, 2008.g., 120.lpp.
2.L.Dukļanska „Pārtikas rūpniecības tehnoloģiskās iekārtas” Jelgava:LLU,2000.g., 201.-
230.lpp.
3. L.Dukļanska,R.Galoburda”Pārtikas tehnoloģijas procesi un aparāti” Jelgava:LLU,1999.g.,
120.-168.lpp.
4.L.Ozola,I.Ciproviča
„Piena pārstrādes tehnoloģija” Jelgava:LLU,2002.11.-23.,50.-64.lpp
5. https://www.tetrapak.com/processing/uht-treatment/tetra-therm-aseptic-vtis
6. http://www.fdb.it/eng/img_prodotti
7.http://www.alfalaval.com/
8. http://www.21food.com/product/
9. https://eshop.czechminibreweries.com/sl/product/cip-504/
 17

Pielikumi
 18

1. Pielikums

2. Pielikums
19
 20

3.Pielikums