20.11.

20 Maksims Miftahovs GL1-2

Mājas darbs

39. uzdevums.
39.1 :
Vecais ģieģeris Maksis sāka riedēties ceļam pie sava dieveri. Ūzas galus sabāza vilnainās zeķēs un tām
pāri pārvilka stilbaiņus, lai kājas nesaltu, uzmeta kamiešos tulupu un galvā uzbāza jērenīcu. Ceļs līdz mājām,
ejot pa lielceļu, bija kādas četras verste, bet divreiz īsāks, ja gāja pāri laukam. Sniegs uz lauka bija sadzīts
biezā kārtā, un brist pa to bija grūti. Bija jau saredzams ceļa gals, kad pa olnīcu pretī izskrēja kudlains suns
un skaļi sāka apriet nācēju. Labi, ka laikus parādījās dieveris un nožūrēja to.
39.2 :
Maksis bija gaidīts. Izdzirdot suņa rejas, istabas durvis atvēra Mare – vēl pajauns un skaists sievišķis.
Ap skrūzaino galvu viņai bija apsiets šķidrs auts, slēžu kreklu apņēma kupli brunči. Plāna vidū bija sarūpēts
galds dienišķim. Tur bija gan mīceklis, gan pavalgs, gan miestiņš un pat maktenas maizes ņukas.
Vecvārds Skaidrojums
auts plīvurs,sega
slēzis savrups
kupli biezi
brunči svārki
mīceklis zīdītājs
pavalgs aizdars
miestiņš Pašdarināts miežu vai medus alus
maktenas -
ņukas gabaliņi