Ņemot vērā kritisko stāvokli valsts ekonomika , 2008.

gada novembri valdiba pieņēma lēmumu

griezties pēc palidzibas pie starptautiskajiem aizdevējiem . Tuvākajos gados aizdevuma
programma noteica stingru fis kalo ietvaru un kļuva par stimulu reformám , kuras jau sen bija
nobriedu sas , bet netika īstenotas politiskās gribas trūkuma dēļ . Valsts ekonomika atradās brīvā
kritienā , un arī nākamā gada IKP pro gnozes strauji pasliktinājās . Nodarbinātības valsts
aģentūra brīdināja , ka bezdarbs 2009. gadā varētu sasniegt 15-20 % . Budžeta ieņēmumi
turpināja strauji kristies . Kļuva skaidrs , ka būs nepieciešami skarbi taupibas pasă kumi un ka
Latvija piedzivo ne tikai finanšu un ekonomisko , bet arī so cialo krizi . Atbildot uz valdības
pieprasījumu , 2008. gada novembrī sākās pir más sarunas ar SVF par aizdevuma piešķiršanu .
Pamatojums finansējuma pieprasījumam bija tris galvenās tābrīža prioritātes " Parex " bankas
pārņemšanai nepieciešamās likviditâtes nodrošināšana , budžeta deficita segšana un finanšu
tirgus stabilizācija . 2008. gada decembrī tika noslēgta vienošanās ar aizdevējiem - SVE ,
Eiropas Komisiju ( EK ) un divpusējiem aizdevējiem par 7,5 miljardus eiro lielu aizdevumu . 3,1
miljardu eiro piešķīra EK , 1,7 miljardus eiro - SVE , 0,5 miljardus eiro citas starptautiskās
finanšu institūcijas , bet 2,2 miljar dus eiro - divpusējie aizdevēji , galvenokārt ziemeļvalstis ( 1.
tabula ) . Starptautiskā aizdevuma programmas nosacījumi tika atspoguļoti 2008. gada decembrī
parakstītajā " Nodomu vēstulē " SVF un 2009. gada janvārī parakstītajā " Saprašanās memorandā
" ar EK . Memorandā tika no teikts , ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2009. gadā nedrīkst
pārsniegt % no IKP , 2010. gadā - ari 5 % no IKP , bet 2011. gadā 3 % no IKP . 2008. gada 10.
decembrī tika panākta politiskā vienošanās starp par tijām par krīzes pārvarēšanas pasākumiem ,
saukta arī par Adventes vie nošanos . Tās rezultātā tika pieņemta pirmā fiskālās konsolidācijas
pasā kumu pakete , kas paredzēja virkni sociali smagu pasākumu palielināšanu no 18 % līdz 21
% , akcīzes nodokļa celšanu , pensiju iesaldē šanu , algu samazināšanu sabiedriskajā sektorā
vidēji par 15 % , štatu sama zināšanu sabiedriskajā sektorā , sākotnēji gan galvenokārt uz
vakanču PVN