 VI.

Zvejas aizlieguma laiki un vietas

 15. Aizliegta Eiropas Savienības normatīvajos
aktos norādīto zivju sugu zveja tām noteiktajos
zvejas aizlieguma laikos un vietās.
 16. Piekrastes ūdeņos un pārējos Latvijas
Republikas teritoriālajos ūdeņos papildus
aizliegta:
o 16.1. zveja ar traļiem vietās, kuru dziļums
nepārsniedz 20 m;
o 16.2. akmeņplekstu specializētā zveja
piekrastes ūdeņos, to pārstrāde vai
glabāšana uz kuģiem no 1. jūnija līdz 31.
jūlijam, bet pārējos teritoriālajos ūdeņos –
visu gadu. Akmeņplekstu piezveja
piekrastes ūdeņos no 1. jūnija līdz 31.
jūlijam ir atļauta, ja tā nepārsniedz trīs
procentus no kopējā nozvejas apjoma,
izmantojot zvejas rīkus, kas noteikti
Eiropas Parlamenta un Padomes
2019. gada 20. jūnija Regulas
(ES) 2019/1241 par zvejas resursu
saglabāšanu un jūras ekosistēmu
aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un
ar ko groza Padomes Regulas (EK)
Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas
(ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139,
(ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un
(ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas
(EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK)
 2

Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK)

Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005,
VIII pielikuma C daļas 5. punktā;
o 16.3. akmeņplekstu pārkraušana jūrā uz
citiem kuģiem;
o 16.4. lucīšu specializētā zveja:
 16.4.1. ar traļiem - visu gadu;
 16.4.2. ar murdiem – no 1. novembra
līdz 31. martam;
o 16.5. zveja ar visu veidu zvejas rīkiem
piekrastes ūdeņos:
 16.5.1. visu gadu Ventas grīvas rajonā
2000 m rādiusā no ietekas, Daugavas,
Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas
rajonā 1000 m rādiusā no ietekas, bet
pārējo upju un kanālu ietekas rajonā
200 m rādiusā no ietekas. Rādiusu
mēra riņķa sektorā jūras pusē visos
virzienos no līnijas viduspunkta, kura
savieno upju un kanālu pretējo krastu
vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās
- to pretējās pusēs izvietoto
hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk
jūrā izvirzītos punktus);
 16.5.2. no 16.aprīļa līdz 15.maijam,
izņemot zveju ar zivju murdu, apaļo
jūrasgrunduļu murdu, lucīšu murdu,
akmeņplekstu tīkliem, reņģu
specializēto zveju, kā arī zveju posmā
no Ovīšu raga līdz Latvijas
Page | 2
 3

Republikas dienvidu robežai ar zivju

tīkliem;
 16.5.3. no 1.oktobra līdz
15.novembrim, izņemot:
 16.5.3.1. plekstu specializēto zveju ar
plekstu vadiem visā piekrastē;
 16.5.3.2. zveju ar zivju tīkliem, kas
nogremdēti uz grunts, un
akmeņplekstu tīkliem, kuru augstums
nepārsniedz trīs metrus, zvejojot
vietās, kas dziļākas par pieciem
metriem, piekrastes ūdeņu joslā no
Kolkas raga līdz Latvijas Republikas
dienvidu robežai;
 16.5.3.3. reņģu specializēto zveju ar
reņģu tīkliem - visā piekrastē;
 16.5.3.4. zveju ar zivju āķiem - visā
piekrastē;
 16.5.3.5. zveju ar reņģu stāvvadiem ar
augšpusē vaļējiem krātiņiem - visā
piekrastē;
 16.5.3.6. zveju ar zivju murdu –
piekrastē;
o 16.6. zveja ar zivju tīkliem piekrastē no
1.janvāra līdz 30.aprīlim un no 1.oktobra
līdz 30.novembrim papildus šo noteikumu
16.5.1.apakšpunktā noteiktajam
aizliegumam:

Page | 3
 4

 16.6.1. Gaujas, Lielupes un Salacas

grīvas rajonā 3000 metru rādiusā no
ietekas;
 16.6.2. Aģes, Irbes, Pēterupes, Rīvas,
Rojas, Sakas, Svētupes, Užavas un
Vitrupes grīvas rajonā 500 m rādiusā
no ietekas;
o 16.7. plekstu un akmeņplekstu specializētā
zveja ar plekstu vadiem vietās, kuru
dziļums nepārsniedz piecus metrus, – visu
gadu, izņemot piekrastes ūdeņos, kas
dziļāki par pieciem metriem, un dziļākos
ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem Irbes jūras
šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas
savieno Kolkasragu (57° 45' 60'' N; 22°
36' 40'' E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95''
N; 22° 11' 77'' E), un tālāk Baltijas jūrā
līdz Latvijas dienvidu robežai, ievērojot šo
noteikumu normas attiecībā uz piekrastes
zveju. Zveja attiecīgajos dziļākos ūdeņos
aiz piekrastes ūdeņiem atļauta arī ar
akmeņplekstu tīkliem;
o 16.8. lašu un taimiņu specializētā zveja
piekrastes ūdeņos ar dreifējošiem tīkliem
un dreifējošām āķu jedām - visu gadu.
 (Grozīts ar MK 25.03.2008. noteikumiem Nr.
219; MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 481;
MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1125;
MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49;
MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 608;
Page | 4
 5

MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 460;

MK 11.06.2019. noteikumiem Nr. 250;
MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511)
 17. Latvijas zvejniekiem Rīgas jūras līcī
papildus šo
noteikumu 16.punkta nosacījumiem aizliegta:
o 17.1. zveja ar traļiem, ja tiem piestiprināts
gruntrops, - visu gadu;
o 17.2. (svītrots ar
MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511);
o 17.3. zveja ar traļiem - visu gadu Irbes
jūras šaurumā starp līnijām, kas savieno
Ovīšu bāku (57° 34,1234' N; 21° 42,9574'
E) ar Loades bāku (57° 57,4760' N; 21°
58,2789' E) rietumos un Kolkasragu (57°
45,60' N; 22° 36,40' E) ar Kāvinina bāku
(57° 58,95' N; 22° 11,77' E) austrumos, kā
arī rajonā, ko ierobežo līnijas, kas savieno
šādus ģeogrāfisko koordināšu punktus:
 17.3.1. 57° 00' N; 23°50' E;
 17.3.2. 57° 10' N; 23°50' E;
 17.3.3. 57° 10' N; 24°10' E;
 17.3.4. 57° 20' N; 24°10' E;
 17.3.5. 57° 20' N; 24°25' E;
 17.3.6. šo
noteikumu 17.3.1.apakšpunktā
norādītā punkta savienojums pa krasta
līniju ar šo
noteikumu 17.3.5.apakšpunktā
norādīto punktu;
Page | 5
 6

o 17.4. zveja ar zivju un plekstu vadiem

Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos – visu
gadu, izņemot zveju ar ēsmas zivtiņu
vadu;
o 17.5. reņģu zveja ar traļiem - no 12.maija
līdz 10.jūnijam. Zemkopības ministrija var
mainīt šī aizlieguma sākuma datumu,
nemainot kopējo aizlieguma ilgumu, ja
atbilstoši 1997.gada 6.februārī
parakstītajam Latvijas Republikas
valdības un Igaunijas Republikas valdības
nolīgumam par savstarpējām attiecībām
zivsaimniecības jomā ir panākta
vienošanās par abām valstīm kopīga
zvejas aizlieguma perioda noteikšanu
Rīgas jūras līcī attiecīgajā gadā;
o 17.6. lašu un taimiņu specializētā zveja ar
dreifējošiem un peldošiem noenkurotiem
tīkliem un dreifējošām un noenkurotām
āķu jedām aiz piekrastes ūdeņiem - visu
gadu;
o 17.7. (svītrots ar
MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 608).
 (Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.
481; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1506;
MK 22.01.2013. noteikumiem Nr. 49)
 18. Šo noteikumu 16. un 17.punktā minētā
zveja tiek uzskatīta par specializētu atbilstoši
Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kā

Page | 6
 7

arī ja piekrastē un pārējos Latvijas Republikas

teritoriālajos ūdeņos zvejo noteiktu zivju sugu
ar šai zivju sugai paredzēto zvejas rīku un
attiecīgā zivju suga un zvejas rīks ir ierakstīts
zvejas atļaujā (licencē).
 VII. Zivju minimālie garumi un piezvejas
apjomi
 19. Aizliegts pārsniegt Eiropas Savienības tieši
piemērojamos normatīvajos aktos zvejniecības
jomā noteikto mazizmēra un citu veidu zivju
piezvejas apjomu.
 20. Latvijas zvejniekiem, zvejojot Rīgas jūras
līcī, piekrastē un pārējos Latvijas Republikas
teritoriālajos ūdeņos, papildus šo
noteikumu 19.punktā minētajiem Eiropas
Savienības normatīvajiem aktiem jāievēro, ka
ir aizliegts pārsniegt šo
noteikumu 22.punktā minēto mazizmēra zivju
piezvejas apjomu, kā arī pieņemt, apstrādāt,
transportēt, glabāt un pārdot šādu sugu zivis, ja
svaigas un neapstrādātas tās ir mazākas par:
o 20.1. 19 cm - asaris (Perca fluviatilis);
o 20.2. 30 cm - vimba (Vimba vimba);
o 20.3. 30 cm - ālants (Leuciscus idus);
o 20.4. 30 cm - sīga (Coregonus lavaretus);
o 20.5. 45 cm - zandarts (Stizostedion
lucioperca);
o 20.6. 50 cm - līdaka (Esox lucius).

Page | 7
 8

 (Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr.

511)

Piekrastes zvejniekiem, kuri zvejo pašpatēriņam, šī

prasība būs obligāta ar 2023. gada 1. janvāri.
Jāpiebilst, ka šī prasība jau no 2021. gada 1.
janvāra ir spēkā attiecībā uz piekrastes
komerczvejnieku zvejas žurnālu datu reģistrēšanu.
Ministrija norāda, ka LZIKIS jau patlaban
nodrošina iespēju reģistrēt zvejas žurnālu datus
elektroniski visiem piekrastes (un arī iekšējo
ūdeņu) zvejniekiem. Līdz ar to jūras piekrastes
pašpatēriņa zvejnieki jau tagad var brīvprātīgi
reģistrēt zvejas žurnālu datus LZIKIS, tādējādi
atsakoties no papīra formas zvejas žurnālu
aizpildīšanas un iesniegšanas Valsts vides dienestā
(turpmāk – dienests).
Ja jūras piekrastes pašpatēriņa zvejnieks izvēlēsies
atteikties no papīra formas zvejas žurnāla
aizpildīšanas un iesniegšanas dienestā pirms 2023.
gada 1. janvāra (kad nozveja būs obligāti jāreģistrē
elektroniskajā žurnālā), to ir iespējams izdarīt
jebkura mēneša sākumā. Šajā gadījumā zvejniekam
jāvēršas pašvaldībā, kura izsniedza zvejas licenci
(atļauju), ar lūgumu veikt attiecīgās izmaiņas
LZIKIS. Rezultātā sistēmā tiks izņemta atzīme par
to, ka zvejas žurnāls tiks iesniegts papīra formā un
šī informācija būs pieejama dienestam. Ministrija
Page | 8
 9

vērš uzmanību, ka pēc šādu izmaiņu norādīšanas

LZIKIS zvejniekam vairs nebūs iespējams aizpildīt
un iesniegt dienestam papīra zvejas žurnālus.
Lai noteiktajā termiņā īstenotu jūras zvejas
noteikumos paredzēto prasību ieviešanu, ministrija
aicina zvejniekus jau laikus saņemt pieeju LZIKIS,
reģistrējoties https://lzikispub.zm.gov.lv/. Vispirms
jāizvēlas opcija “Pieteikt jaunu lietotāju”. Tālāk
pašpatēriņa zvejniekiem laukā “loma” jāizvēlas
loma “Esmu pašpatēriņa zvejnieks”. Tad formā
jāaizpilda visi lauki un jānospiež poga “Nosūtīt
pieteikumu”. LZIKIS administrators apstrādās jūsu
pieprasījumu un pēc lietotāja izveides zvejnieks uz
pieteikumā norādīto e-pasta adresi saņems
lietotājvārdu un paroli. Parasti pieteikuma
izskatīšanas un LZIKIS pieejas piešķiršanas
procedūra ilgst līdz 3 darba dienām. Šajā sakarā
vēlāmies piebilst, ka zvejnieks var reģistrēties
sistēmā un saņemt LZIKIS pieeju jebkurā brīdī, bet
kamēr zvejniekam nebūs aktīva zvejas atļauja
(licence), viņš nevarēs ievadīt zvejas žurnāla datus.
Video pamācība par zvejas datu reģistrēšanu
LZIKIS piekrastes zvejas žurnālā ir pieejama
šeit: http://laukutikls.lv/nozares/zivsaimnieciba/rak
sti/video-pamaciba-lzikis.
Lietotāju rokasgrāmata piekrastes zvejas
(pašpatēriņa) žurnālu ievadei LZIKIS ir pieejama
šeit:
Page | 9
 10

https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/
Piekrastes_zvejas_zurnalu_ievade_sistema_LZIKI
S_paspaterins.pdf.
Rokasgrāmatā iekļauta informācija arī par lietotāja
pieteikšanu un paroles atjaunošanu, par LZIKIS
pieejamo zvejnieka informāciju, kā arī par zvejas
datu reģistrēšanu.
Ministrija arī turpmāk sniegs tehniskās
konsultācijas sistēmas lietotājiem, kā arī
iesaistīsies Latvijas Lauku konsultāciju un
izglītības centra organizētajos informēšanas
pasākumos par iepriekš minētajiem jautājumiem.
Tuvākajā laikā tiks organizētas apmācības
zvejniekiem, lai atbildētu uz jautājumiem par
LZIKIS darbību, lai palīdzēt ar problēmām datu
reģistrācijā. Tāpēc īpaši svarīgi laikus saņemt
LZIKIS pieeju un iepazīties ar LZIKIS zvejas
žurnāla uzbūvi un sistēmas iespējām, kas
paredzētas zvejniekiem.

Page | 10