Mediācijas būtība un fāzes

Mediācijas būtība
 Direktīvas 2008/52 skaidrojums:
 Strukturēts process;
 Piedalās divas vai vairāk puses;
 Cenšas vienoties par izlīgumu;
 Piedalās mediators.
 Procesa nosaukumam nav nozīmes.
 Direktīva pieļauj, ka:
 Par mediāciju var vienoties puses;
 Var ieteikt tiesa;
 Var noteikt tiesa;
 Mediācijas piemērošana var būt noteikta tiesību aktos.
 Mediācijas likums:
 Brīvprātīgas sadarbības process;
o Bez brīvprātības nav mediācijas;
o Bez sadarbības nav mediācijas.
 Puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos;
o Vienošanos panāk puses;
o Galvenais, lai vienošanās rezultāts ir pieņemams; tas, vai rezultāts ir tāds pats, kā paredz
likums, ir otršķirīgi.
 Mediācijas likums:
 Vienošanos savu domstarpību atrisināšanai;
o Domstarpības šajā gadījumā ir par strīdiem plašāks jēdziens.
 Ar mediatora starpniecību.
o Vai «starpniecība» precīzi raksturo mediatora uzdevumu?
 Vēsturiski – arī kā sava veida «hibrīds» ar šķīrējtiesu, kas strīdu risina trešā persona, pamatojoties uz
tās autoritāti, kaut arī ņemot vērā pušu intereses;
 Mūsdienās – strīdu risina puses.
 Kompromiss – divi (vai vairāki zaudētāji), kuri katrs kaut ko zaudē;
 Konsenss – divi (vai vairāki ieguvēji), kuri katrs kaut ko iegūst;
 Mediācija ir vērsta uz konsensa sasniegšanu.
Mediators
 Plašākā nozīmē - jebkura trešā persona, neatkarīgi no nosaukuma un profesijas;
 Lūgta veikt mediāciju;
 Darbojas efektīvi, kompetenti un neatkarīgi.
 Mediācijas likuma izpratnē – sertificēts mediators;
 Par mediatoru likuma izpratnē var būt persona, kas:
 sasniegusi 25 gadu vecumu;
 ir ar nevainojamu reputāciju;
 saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu izglītības dokumentu;
 prot valsts valodu augstākajā līmenī;
 Izgājusi mediatoru apmācības kursu;
 ieguvusi mediatora sertifikātu.
Mediācijas iezīmes
 Strīda risināšanas process, ko vērtē pēc būtības, nevis nosaukuma;
 Vai mediācijai var pielīdzināt arī samierināšanu?
 Nē, jo atšķiras arī būtība.
Mediatora iesaistīšanās forma
 Vispārīgi - palīdzība strīda pusēm uzsākt pārrunas par izlīgumu (bringing the parties to the
negotiation table – en.), tā ietvaros arī strīda pušu tikšanās un pārrunu organizēšana un vadīšana;
 palīdzība strīda pusēm pārrunu laikā, ieskaitot arī tā saukto “virzīšanos turp un atpakaļ starp pusēm”
(shuttling backwards and forwards between the sides – en.), tas ir, vienas strīda puses viedokļa
uzklausīšana un paziņošana otrai pusei (pusēm);
 Gribēt un varēt saprast:
o Ne tikai pateikto, bet arī aiz tā stāvošos apsvērumus un intereses.
 Gribēt un varēt saprasto nodot tālāk:
o Tā, lai tas sekmētu domstarpību atrisināšanu, nevis eskalāciju.
 Palīdzēt pusēm apspriest tālāk nodoto:
o T.i. lai apspriešana ir konstruktīva, mazinot bailes no zaudējuma utt.
Mediācijas fāzes
 Mediācijas līguma noslēgšana
 Puses vēršas pie mediatora;
 Īsa pirmā tikšanās, lai iezīmētu konflikta priekšmetu;
 Arī – sasveicināšanās, iepazīšanās, vienošanās par galvenajiem pārrunu noteikumiem;
 Vienošanās par procesa izmaksām un izmaksu sadalījumu starp pusēm.
 Mediācijas līguma noslēgšana
 Puses vēršas pie mediatora;
 Īsa pirmā tikšanās, lai iezīmētu konflikta priekšmetu;
 Arī – sasveicināšanās, iepazīšanās, vienošanās par galvenajiem pārrunu noteikumiem;
 Vienošanās par procesa izmaksām un izmaksu sadalījumu starp pusēm.
 Situācijas noskaidrošana
 Noskaidrota gatavība turpināt mediācijas procesu;
 Līguma parakstīšana, ja tas vēl nav izdarīts;
 Informācijas un pārrunu tēmu apkopošana:
o Katra puse izklāsta;
o Mediators apkopo un rezumē.
 Interešu noskaidrošana
 Noskaidrot patiesās intereses un vajadzības;
 Atrast un fokusēties uz pušu kopīgām interesēm un vajadzībām;
 Apzināt arī individuālās intereses;
 Atrast risinājuma iespējas, kas apmierina, gan kopīgās, gan individuālās intereses.
 Risinājuma opciju izstrādāšana
 Tos piedāvā puses;
 Var izmantot arī ārēju konsultantu padomu specifiskos jautājumos;
 Sākotnēji nav tik būtiski, vai katra piedāvātā risinājuma opcija ir realizējama;
 Jo vairāk opciju, jo lielākas domstarpību atrisināšanas iespējas;
 Var sagatavot memorandu, kur apkoptas piedāvātās risinājuma opcijas.
 Vienošanās noslēgšana
 Panāktais risinājums tiek noformēts juridiska dokumenta projekta veidā, tas tiek saskaņots un
parakstīts.