VISMA Horizon

Kā sākt darbu ar Horizon?

Sākuma konfigurācijas vidē

SIA Visma Enterprise

Rīga, 2017
Saturs
1. Uzsākot darbu ar Horizon 5
1.1. Sava uzņēmuma apraksts 9

2. Lietotāji. Lietotāju lomas 11

2.1. Lietotāji 11
2.2. Lietotāju lomas 13
2.3. Lietotāju lomu tiesību pārbaude izmantojot ieraksta funkcionalitāti 17

3. Kontu plāns. Grāmatošanas periodi 19

3.1. Kontu plāns 19
3.2. Grāmatošanas perioda atvēršana 23

4. Uzņēmuma bankas rēķini 25

5. Klienti 28
5.1. Klienta izveidošana izmantojot Firmas.lv 29
5.1.1. Datu apmaiņas funkcionalitātes aktivizācija 29
5.1.2. Jauna klienta kartīte ar Firmas.lv 30
5.2. Klienta izveidošana neizmantojot Firmas.lv 32

6. Noliktavas. Nomenklatūras un Pakalpojumi 35

6.1. Noliktavas 35
6.2. Nomenklatūras un pakalpojumi 36

7. Sākuma atlikumu ievadīšana 42

7.1. Kases sākuma atlikumi 42
7.2. Bankas sākuma atlikumi 44
7.3. Noliktavas sākuma atlikumi 44
7.4. Apgādes un realizācijas klientu sākuma atlikumi 47
7.5. Virsgrāmatas sākuma atlikumi 50

8. Noliktavas pavadzīmes 52
8.1. Saņemšanas pavadzīme 53
8.2. Kredītlīmeņa kontrole 58
8.3. Noliktavas atskaites 62

9. Bankas maksājumi 64
9.1. Izejošais maksājuma uzdevums 65
9.2. Bankas pārvedums 70
9.3. Skaidras naudas čeks 71
9.4. Memoriālorderis 71
9.5. Bankas izraksts 72
9.6. Padomi maksājuma uzdevuma sagatavošanai 74

10. Maksājumu eksports/imports 75

10.1. Metodes konfigurēšana 75
10.2. Maksājumu eksports 78
10.3. Maksājumu imports 80

11. Apgāde/Realizācija: norēķini ar pircējiem un pārdevējiem 84

11.1. Saņemtie rēķini 84
2
 11.2. Izejošie rēķini 86
11.3. Saņemtais avansa rēķins 87
11.4. Preču dokumenti 91
11.5. Maksājumu dokumenti 94
11.6. Atskaite. Klientu atlikumi 97
11.7. Atskaite. Klientu apgrozījums 99
11.8. Atskaite. Parāda sadalījums 101
11.9. Atskaite. Apmaksas prognoze 102

12. Nākamo periodu ieņēmumi / izdevumi 104

12.1. NPI/I sākuma atlikumi 104
12.2. NPI/I saņemšana 107
12.3. NPI/I pārgrāmatošana 108
12.4. NPI/I norakstīšana 108
12.5. NPI/I atskaites 109

13. Kases dokumenti 112

13.1. Kases orderis 113
13.2. Kases pārvedums 117
13.3. Skaidras naudas kvīts 119
13.4. Kases slēgumi 121
13.5. Uzņēmuma kases grāmata 124

14. Pamatlīdzekļi 126

14.1. Pamatlīdzekļu kartītes 126
14.2. Pamatlīdzekļu dokumenti 131
14.2.1. PL sākuma atlikumi 131
14.2.2. Iegāde 133
14.2.3. Nolietojums 136
14.2.4. Iekšējā kustība 136
14.2.5. Rekonstrukcija 137
14.2.6. Likvidācija 138

15. Pamatlīdzekļu atskaites 139

15.1. Pamatlīdzekļu bilance 139
15.2. Pamatlīdzekļu apgrozījums 140
15.3. Pamatlīdzekļu inventarizācijas saraksts 142

16. Avansa norēķini 143

16.1. Avansa norēķinu personas 143
16.2. Avansa norēķinu dokumenti 145
16.3. Avansa norēķins - kopsavilkuma dokuments 148

17. Perioda slēgšana 151

17.1. Sagatavošanās perioda slēgšanai (statusu maiņa) 151
17.2. Moduļu un virsgrāmatas atlikumu salīdzināšana 153
17.2.1. Apgāde / Realizācija 155
17.2.2. Noliktava 156
17.2.3. Avansa norēķini 156
17.2.4. NPI/I 157
3
 17.2.5. Pamatlīdzekļi 157
17.2.6. Kase 158
17.2.7. Banka 159
17.2.8. Papildus informācija 160
17.3. Bankas un Kases slēgumi 160
17.4. Valūtu svārstības 161
17.4.1. Valūtas kontu svārstības 161
17.4.2. Apgādes/Realizācijas valūtu dokumenti 162
17.5. Salīdzināšanas akti. Izsūtīšana klientiem. 164
17.6. Finanšu pārskati. Peļņas/Zaudējumu Aprēķins un Bilance 168
17.7. Kontu reformācija starpperiodā 172
17.8. Nobeigums 173

18. PVN deklarācija 174

18.1. PVN 1. pielikums 177
18.2. PVN 2. pielikums 179
18.3. PVN 3. pielikums 180
18.4. PVN 2 180
18.5. PVN deklarācijas pārbaude 181
18.6. Eksports uz EDS 183

4
1. Uzsākot darbu ar Horizon
Katru reizi, sākot darbu ar Horizon ir jāievada lietotājam piešķirtais lietotājvārds un parole.

Pirmo reizi atverot Horizon ir jākonfigurē Uzskaites valūtas iestatījumi.

Kā arī nepieciešams ievadīt informāciju par uzņēmumu (pirmo reizi atverot Horizon šis logs
atvērsies automātiski, ja turpmāk nepieciešami labojumi uzņēmuma aprakstā, tad šo logu var
atvērt Sistēma → Uzņēmums).

5
Ievadformas Uzņēmums galvenes laukā Nosaukums ieraksta uzņēmuma nosaukumu. Pārējo
informāciju ievada ievadformas lappusēs.

6
Lappusē Reģistrs aizpilda informāciju par uzņēmumu un PVN maksātāja datus. Laukā Valsts,
uzejot ar kursoru, labajā pusē parādīsies kvadrātiņš ar trīs punktiem jeb poga . Peles kreiso
pogu nospiežot uz šīs pogas, atsevišķā logā parādīsies Valstis logs. Izvēlas nepieciešamo valsti,
uzklikšķinot ar peli, izvēli apstiprina, nospiežot pogu .

Lappuses Reģistrs laukā Reģistrācijas kods jāievada uzņēmuma reģistrācijas kods. Laukā
Reģistrācijas datums jāievada uzņēmuma reģistrācijas datums. To var ievadīt manuāli vai arī
izvēlēties no kalendāra .

7
Lappuses Reģistrs laukā Juridiskā adrese noklikšķinot uz pogas aizpilda laukus: Iela/māja
(jāievada arī mājas un/vai korpusa numurs), Ciems/pagasts, Pilsēta/novads, Pasta indekss un
Valsts. Lauku Pilnā adrese var automātiski aizpildīt noklikšķinot uz pogas . Ja uzņēmuma
Juridiskā adrese sakrīt ar Kontaktadresi, tad atstājam abas izvēles rūtiņas iezīmētas un,
nospiežot labajā apakšējā stūrī , šo adresi pievienojam uzņēmuma Juridiskās adreses
informācijā.

Lappusē Reģistrs, ja nepieciešams aizpilda arī laukus Starptautiskais nosaukums un PVN

maksātāja datus.

Lappusē Informācija nepieciešams aizpildīt informāciju par uzņēmuma vadītāju (šo informāciju
varēs izmantot dažādās izdrukās) un citu nepieciešamo informāciju par uzņēmumu.

8
Lappusē Klasifikācija laukā Uzņēmējdarbības forma noklikšķinot uz pogas no saraksta
jāizvēlas attiecīgā uzņēmējdarbības forma, apstiprināt savu izvēli var ar pogu Izvēlēties. Laukā
Nozare noklikšķinot uz pogas no saraksta jāizvēlas attiecīgā uzņēmējdarbības nozare,
apstiprināt savu izvēli var ar pogu Izvēlēties.

Lappusē Klasifikācija aizpildām lauku Administratīvā teritorija, noklikšķinot uz pogas no

saraksta jāizvēlas attiecīgā administratīvā teritorija, apstiprināt savu izvēli var ar pogu Izvēlēties.

Logā Uzņēmums ievadīto informāciju var saglabāt ar pogu loga apakšā Saglabāt.

1.1. Sava uzņēmuma apraksts

Ja ir nepieciešams papildināt vai labot iepriekš ievadīto informāciju par uzņēmumu, tad
jānoklikšķina programmas Horizon augšējā labajā stūrī uz izvēlnes: Sistēma → Uzņēmums.

9
Ja uzņēmumam kontaktadrese atšķiras no juridiskās adreses, tad to var ievadīt lappusē Saistītie
dati. Šo informāciju varam ievadīt loga kreisajā pusē noklikšķinot uz Piegādes adreses, pēc tam
noklikšķinot uz pogas atvērsies logs Piegādes adrese - ievade, kurā jāaizpilda nepieciešamie
lauki.

Lappusē Saistītie dati → Uzņēmuma kases jānorāda visas jūsu uzņēmumā esošās kases ar
atbilstošo kontu no kontu plāna, pēc noklusējuma uzņēmumam ir izveidota viena uzņēmuma kase.
Pēc nepieciešamības, vēlāk kases sarakstu varēs papildināt.

Lappusē Saistītie dati → Uzņēmuma bankas rēķini pievieno sava uzņēmuma bankas rēķinus.
Šo informāciju varam ievadīt loga kreisajā pusē noklikšķinot uz Uzņēmuma bankas rēķini, pēc
tam noklikšķinot uz pogas atvērsies logs Bankas rēķins - ievade, kurā jāaizpilda
nepieciešamie lauki. To pašu informāciju var ievadīt arī Pamatdati → Uzņēmums → Uzņēmuma
bankas rēķini (skatīt nodaļu Uzņēmuma bankas rēķini).

10
2. Lietotāji. Lietotāju lomas

2.1. Lietotāji

Sākotnēji ieejot sistēmā, ir jāizmanto izsniegtais pieejas vārds un parole. Drošības nolūkos šis
pieejas vārds pēc pirmās pieslēgšanās ir obligāti jānomaina. Jaunais pieejas vārds un parole
jāatceras, lai nerastos situācija, ka programmu nevar atvērt, jo nav zināma pieejas informācija.

Ja ar programmu strādā vairāk par vienu lietotāju, tad katram lietotājam var izveidot savu pieejas
vārdu un piešķirt paroli. Lietotāja vārds un uzvārds tiek izmantoti izdrukās, tāpēc vēlams tos
norādīt korekti.

Izvēlne: Sistēma → Administrēt → Lietotāji.

11
Jaunu lietotāju pievieno, nospiežot pogu , atvērsies logs Lietotāji - ievade, kur loga galvenē
nepieciešams ierakstīt pieejas vārdu ar kuru turpmāk lietotājs varēs pieslēgties sistēmai. Lappusē
Lietotājs jāaizpilda nepieciešamie lauki.

Jaunam lietotājam programmā var piešķirt administratora tiesības. Lappusē Tiesības noklikšķinot
uz pogas , pēc tam jaunajā rindā jānoklikšķina uz , kur atvērsies logs Lietotāja lomas un no
saraksta jāizvēlas loma Administrators. Izvēli apstiprina ar pogu Izvēlēties, pēc tam poga .

12
Lietotāja izveidi apstiprina ar pogu .

2.2. Lietotāju lomas

Ja ar programmu strādā vairāki lietotāji, tad iespējams, ka kādam no lietotājiem nav

nepieciešamības vai pat nevajadzētu piekļūt kādām programmas daļām. Tādos gadījumos
iespējams lietotājam piešķirt lomu, kas ierobežo viņa darbības programmā.

Izvēlne: Sistēma → Administrēt → Lomas

13
Pievienojam jaunu lomu noklikšķinot uz pogas .

Lomas nosaukumu izvēlamies atbilstoši darba specifikai, piemēram, Noliktava, ja veidojam lomu
noliktavas darbiniekam.

Lappusē Tiesības ir redzamas lomai atļautās darbības kokveida struktūrā. Ar zīmēm var izvērst
koku, bet ar zīmēm atkal sakļaut.

Jaunai lomai programmā pēc noklusējuma visas darbības ir aizliegtas, ko norāda zīme . Ar peles
kreiso pogu noklikšķinot uz , tā pārtop par zīmi atļauts .
Ieliekot zīmi (atļauts) koka lielajā sadaļā, piemēram, Dokumenti, mēs atļausim lietotāja lomai
izpildīt visas tās darbības, kas hierarhiski atrodas šajā lielajā sadaļā. Tomēr parasti ir vajadzīgs
sīkāks atļauju sadalījums un tādā gadījumā vispirms izvēršam lielo sadaļu apakš sadaļās,
noklikšķinot uz , tad atzīmējam, kādas darbības katrā sadaļā mēs dotajai lomai atļausim.

14
Dokumentu sadaļā Noliktava atļaujam lomai virkni darbību Pavadzīmju sarakstā, bet aizliedzam
kontēt un dzēst, līdz ar to šai lomai to nebūs iespējams izdarīt. Zīme informatīvi parāda, ka
dotajai lomai šajās sadaļās eksistē kaut kādi ierobežojumi.

Tālāk šo lomu var piešķirt konkrētam lietotājam lappusē Lietotāji, ar peles kreiso taustiņu
noklikšķinot uz .

15
Jaunā logā tiks atvērts logs Lietotāji, kurā atzīmējam lietotāju un nospiežot pogu Izvēlēties,

piesaistām to dotajai lomai. Pēc tam nospiežot pogu , šim lietotājam programmā būs
pieejamas tās sadaļas un darbības, kas būs atļautas dotajai lomai.

Viena un tā pati loma var būt piešķirta vairākiem lietotājiem.

16
2.3. Lietotāju lomu tiesību pārbaude izmantojot ieraksta
funkcionalitāti

Dažreiz rodas situācijas, kad pēc izmaiņām sistēmā ar esošo lomu vairs nav iespējams veikt
darbības, kuras iepriekš bijušas iespējamas. Tāpat bieži nav skaidrs, kāda ir tiesību punktu kopa,
kas nepieciešama, lai veiktu konkrētas darbības, piemēram, kurus tiesību punktus nepieciešams
atzīmēt, lai varētu apskatīt noliktavas atlikumus (ar visām saistītajām darbībām).
Tādēļ ir izveidota ieraksta funkcionalitāte, lai ierakstītu lietotāja veiktās darbības, kas ļauj apkopot
tiesību punktu ID, kuri nepieciešami. Tāpat nodrošināta iespēja salīdzināt divas lomas, identificējot
atšķirīgos tiesību punktus.

Piemēram, lietotājs konstatējis, ka ar kādu lomu nav iespējams veikt nepieciešamās darbības, šajā
gadījumā Lietotājam nav iespējams apskatīt Virsgrāmatas kontu apgrozījumu.

Sistēma → Administrēt → Lomas

Lomas → Darbības → Tiesību ieraksts

Atvērsies logs Tiesību punktu ieraksts

17
Lai ierakstītu sistēmas pārbaudītos tiesību punktus jānoklikšķina uz pogas Uzsākt ierakstu jeb
. Pēc tam var veikt darbību, kurai nepieciešams uzzināt vajadzīgos tiesību punktus. Šajā gadījumā:
Atskaites → Virsgrāmata → Kontu apgrozījums.

Logā Tiesību punktu ieraksts tiek izveidots saraksts ar nepieciešamajiem tiesību punktiem
konkrētajai darbībai, ja nepieciešams ierakstīt vēl kādu darbību, bet nav nepieciešams ierakstīt
darbības, kuras veic, lai atlasītu ierakstam nepieciešamo vietu, tad ierakstu var apturēt noklikšķinot
uz pogas Apturēt ierakstu jeb . Kad ir atlasīta vieta, kuras darbības ir nepieciešams ierakstīt,
tad atkal var noklikšķināt uz pogas Uzsākt ierakstu jeb un turpināt veikt darbības, kuras
jāieraksta. Kad darbības pabeigtas jānoklikšķina uz pogas Pārtraukt ierakstu jeb .

Šo tiesību punktu ierakstu var saglabāt kā lomu noklikšķinot uz pogas Izveidot Horizon lomu jeb
. Atvērsies logs Loma - ievade, kur jāievada lomas Nosaukums. Lappusē Tiesības var
apskatīt, kuri tiesību punkti ir atzīmēti (vienmēr ir jāveic pārbaude pēc Tiesību punktu ieraksta
funkcionalitātes izmantošanas). Lappusē Lietotāji var pievienot lietotājus, kuriem ir nepieciešamas
papildus tiesības, lai apskatītu Kontu apgrozījumu. Lomu var saglabāt noklikšķinot uz pogas

18
 Tiesību punktu ieraksts ieraksta pilno tiesību kopu, kas nepieciešama, lai veiktu visas
iespējamās darbības konkrētajos objektos. Tātad arī pārbaudes, kas iespējo vai atspējo noteiktas
funkcijas.

3. Kontu plāns. Grāmatošanas periodi

3.1. Kontu plāns

Pamatdati → Kontu plāns → Konti

Kontu plānu ir iespējams apskatīt divos veidos:

1) hierarhiskais saraksts jeb poga

19
2) parastais saraksts jeb poga

Kontu plāns ir sakārtots pa Kontiem un Grupām. Sistēmas instalācijā ietilpst standarta kontu plāns,
kas ir pielāgots grāmatvedības vajadzībām un sistēmas dokumentiem.

20
Kontus vajadzētu veidot tā, lai tie veidotos hierarhiski - kontu grupas un konti. Grāmatot
dokumentus var tikai uz kontiem.

Uz kontu grupām netiks veikti grāmatojumi, taču pa šīm kontu grupām varēs iegūt apgrozījuma
starpsummas (kopsummas).

Kontu grupas nedrīkst dzēst, jo tās ir piesaistītas automātiskai grāmatošanai un atskaišu

veidošanai.

Ja ir vajadzīgs jauns konts, tad esošo kontu nepieciešams sadalīt apakškontos. Iezīmē vajadzīgo

kontu un izvēlne jāizvēlas Sadalīt kontu. Jaunā logā būs paziņojums - Vai sadalīt
kontu? Šo paziņojumu apstiprina noklikšķinot uz pogas Jā.

Konts tiek pārveidots par Kontu grupu un tam varam pievienot klāt jaunus apakškontus,
piemēram, 6211, 6212, utt..

Ja kontu plānā kādu kontu vairs nav nepieciešams izmantot, tad šo kontu var slēgt, norādot
slēgšanas datumu.

Šajā gadījumā visa nepieciešamā informācija saglabāsies, bet turpmāk uz šo kontu nevarēs veikt
dokumentu grāmatošanu un tas arī vizuāli sistēmā netiks piedāvāts. Atzīmējot kontu, jānoklikšķina
uz pogas labot jeb un datuma laukā Slēgts no jāievada datums, no kura konts tiks aizvērts.

21
Ja slēgtā konta vietā ir nepieciešams atvērt jaunu kontu, tad noklikšķinot uz pogas , laukā
Atvērts no ievada perioda sākuma datumu, no kura šajā kontā varēs grāmatot dokumentus.

Veicot dokumentu grāmatošanu, programma neatļaus tos grāmatot uz kontiem, kuri nebūs aktīvi
kādā no periodiem.

22
Ja nepieciešams, var norādīt Dalījumu dimensijās, atzīmējot attiecīgās izvēles rūtiņas:
● Struktūrvienība;
● Izmaksu postenis;
● Finansējuma postenis (saimnieciskiem uzņēmumiem var dalīt pa saimnieciskās
darbības veidiem, budžeta iestādēm tie var būt: valsts budžets, pašvaldību budžets,
maksas pakalpojumi).

Ja konta aprakstā būs norādīts, ka tas dalās pa kādu no dimensijām, tad pie katra grāmatojuma uz
šo kontu programma piedāvās izvēlēties konkrētu vienību uz kuru grāmatot. Līdz ar to kontu plānā
nav jāatver atbilstošs analītiskais konts katrai no šīm vienībām (piemēram, struktūrvienībām).

3.2. Grāmatošanas perioda atvēršana

Lai varētu veikt grāmatojumus noteiktā laika periodā, ir jābūt atvērtam Grāmatošanas periodam.

Pamatdati → Kontu plāns → Grāmatojumu periodi

23
Periodi tiek definēti katrai dienai, kad nepieciešams veikt grāmatošanu, t.i. - viens grāmatošanas
periods paredzēts vienam datumam. Tas kalpo kā grāmatošanas atļauja.

Jaunus grāmatošanas periodus var atvērt izvēlnē , kur jāizvēlas darbība Atvērt
periodu.

Atvērsies jauns logs Atvērt periodu, kurā jāievada perioda sākuma (Datums no:) un beigu (līdz)
datums.

Nomainīt kāda perioda statusu var izvēlnē , izvēloties darbību Mainīt statusu
periodam.

24
Atvērsies jauns logs Mainīt perioda statusu, kurā jāievada vajadzīgā perioda sākuma un beigu
datumi. Statusu var izvēlēties noklikšķinot uz un izvēloties nepieciešamo statusu.

Ja dokumentu ievade par kādu periodu ir beigusies, varam nomainīt statusu uz Grāmatošana, tad
jaunus dokumentus ievadīt vairs nevarēs, bet būs iespēja grāmatot ievadītos dokumentus.

Ja par visu periodu visi dokumenti ir ievadīti un grāmatoti, var norādīt statusu Slēgts. Šajā
gadījumā dotajā periodā dokumentus nebūs vairs iespējams ne ievadīt, ne grāmatot.
Nepieciešamības gadījumā statusus var nomainīt atpakaļ uz iepriekšējo.

4. Uzņēmuma bankas rēķini

25
Pamatdati → Uzņēmums → Uzņēmuma bankas rēķini.

Sarakstā jāievada visi jūsu uzņēmuma rēķini bankās, piesaistot atbilstošos kontus no kontu plāna,
uz kuriem tiks grāmatoti darījumi ar konkrēto bankas rēķinu. Bankas rēķinu izkārtojumu sarakstā
var veidot pēc jūsu izvēles, mainot to ar pogām Bulta uz augšu jeb , Bulta uz leju jeb , kas
atrodas ievadloga labajā malā.

Ieteikums: Bankas rēķinus ieteicams sakārtot lietošanas biežuma secībā, jo šādā secībā tie tiks
piedāvāti, ievadot Maksājuma uzdevumus.

Ja kāds no rēķiniem tiek slēgts, tad jānoņem atzīme izvēles rūtiņai Aktīvs.

No rēķinu saraksta nevar izdzēst rēķinu, uz kuru ir izrakstīts kaut viens Maksājuma uzdevums.

Uzņēmuma bankas rēķinu sarakstā izvēlamies pievienot jaunu bankas rēķinu noklikšķinot uz
pogas . Šo informāciju var ievadīt arī:

Sistēma → Uzņēmums → Saistītie dati → Uzņēmuma bankas rēķini.

26
Ievadām bankas rēķina kodu laukā Kods un numuru laukā Rēķins un nākamajā laukā spiežot uz
, no saraksta jāizvēlas atbilstošā banka, izvēli var apstiprināt ar pogu Izvēlēties, loga apakšā.

Ja banku sarakstā nav vajadzīgās bankas, tad izvēlamies pievienot jaunu ierakstu ar pogu un
Bankas ievadformā aizpildām SWIFT kodu un bankas informāciju. Atzīmējot izvēles rūtiņu
Aktivitāte, norādām, ka šis bankas kods ir aktīvs. Saglabājam un izvēlamies šo ierakstu.

Bankas rēķinam jāpiesaista Konts, noklikšķinot uz atvērsies Kontu plāns, kur jāizvēlas
nepieciešamais konts, izvēli var apstiprināt ar pogu Izvēlēties, loga apakšā. Vairāk par Kontu
plānu var izlasīt nodaļā Kontu plāns.

27
Kad visi nepieciešamie lauki aizpildīti, tad šo informāciju varam saglabāt ar pogu loga
apakšā.

5. Klienti
Katram uzņēmuma klientam ir jāizveido sava Klienta kartīte. Ja klients ir gan debitors, gan
kreditors, tad tam jāievada divas kartītes (kā debitoram un kā kreditoram).

Pamatdati → Klienti → Saraksts

Klientu sarakstā jānoklikšķina uz pogas Pievienot jaunu klientu jeb , atvērsies izvēle ar trīs
klientu tipiem:
28
 ● Klients - Debitors, partneris, kuram tiek izrakstītas
realizācijas pavadzīmes, piedalās debitoru uzskaitē;

● Piegādātājs - Kreditors, partneris, no kura saņem

pakalpojumus un preces, piedalās kreditoru uzskaitē;

● Neuzskaita - nepiedalās kreditoru un debitoru uzskaitē.

5.1. Klienta izveidošana izmantojot Firmas.lv

Datu apmaiņas funkcionalitāte ar Firmas.lv tiek nodrošināta, izmantojot Latvijas Republikas

Uzņēmumu Reģistra sistēmas (LURS) un ZL datubāžu datus par juridiskām personām un valsts
iestādēm.

5.1.1. Datu apmaiņas funkcionalitātes aktivizācija

Firmas.lv funkcionalitāti nepieciešams aktivizēt Uzskaites parametros.

Sistēma → Uzstādījumi → Uzskaites parametri

Uzskaites parametru logā jāatver sadaļa Norēķini→ Klientu datu apmaiņa.

Reģistrācijas parametri - jānorāda, ja nav noslēgts līgums ar Firmas.lv:
● Datu apmaiņa - ar Firmas.lv;
● Uzņēmuma reģistrācijas kods - jūsu uzņēmuma reģistrācijas numurs;
● Nosaukums reģistrācijai - jūsu uzņēmuma nosaukums;
● Kods reģistrācijai - jūsu uzņēmuma reģistrācijas numurs.

Pieslēgšanās parametri - jāaizpilda, ja ir līgums noslēgts līgums ar Firmas.lv.

29
5.1.2. Jauna klienta kartīte ar Firmas.lv

Ievadot jaunu klienta kartīti, iespējams nosaukuma laukā ierakstīt frāzi no nosaukuma. Spiežot uz
ikonas , iespējams izsaukt Firmas.lv datu bāzē esošos ierakstus un no tiem jāizvēlas
vajadzīgo nosaukumu.

30
Izvēloties vajadzīgo ierakstu, tiek parādīta pieejamā informācija no Firmas.lv rīcībā esošajiem
datiem. Šajā logā iespējams izvēlēties un atzīmēt laukus, kuros esošo informāciju ievietot klienta
kartītē. Labajā loga pusē pieejamas divas atzīmes – Iezīmēt visu un Noņemt atzīmes.

Ja uzņēmumam ir sava klienta koda piešķiršanas kārtība, tad pie lauka Kods jāizņem atzīme, bet,
ja tomēr vēlaties izmantot Firmas.lv piešķirto kodu, tad varat atzīmi atstāt.

Pēc nepieciešamo atzīmju veikšanas jānospiež poga Labi.

31
Pēc pogas Labi noklikšķināšanas sistēmā tiks ielasīti visi iegūtie un atzīmētie dati no Firmas.lv.

Ar šo darbību tiek veikts izziņas pieprasījums no Firmas.lv. Ir pieejams bezmaksas izziņu limits, ko
nodrošina Firmas.lv (sīkāku informāciju sniegs Firmas.lv.). Ja nepieciešams lielāks izziņu skaits,
esošais apjoms var tikt palielināts, noslēdzot līgumu ar Firmas.lv un pārejot no bezmaksas
mēneša izziņu limitu uz maksas gada limitu. Šādā gadījumā nepieciešams sazināties ar Firmas.lv.

Lai apskatītu pieejamo mēneša limita izziņu atlikumu (piemērā limits ir 20 izziņas mēnesī):

Pamatdati → Klienti → Saraksts → Darbības → Firmas.lv → Parādīt izziņu atlikumu

5.2. Klienta izveidošana neizmantojot Firmas.lv

Aizpildām klienta Kodu un Nosaukumu. Klienta kods ir saīsināts klienta apzīmējums, kas
atvieglos tālāko dokumentu apstrādes procesu un klienta meklēšanas procesu sarakstos, tāpēc to
vajadzētu prasmīgi izvēlēties.

Aizpildām uzņēmuma Tipu. Uzņēmuma Tips var būt Uzņēmums, Privātpersona vai
Individuālais uzņēmums, noklikšķina uz bultiņas un izvēlas vērtību no saraksta.

Lappusē Reģistrs aizpildām pārējo informāciju par uzņēmumu. Ievadīto informāciju sistēma
izmantos, lai pirmdokumentos šos laukus aizpildītu automātiski.

32
Lappusē Norēķini pamatinformācija tiek aizpildīta automātiski.

33
Ja viens un tas pats klients ir gan Klients (debitors), gan Piegādātājs (kreditors), tad jāizveido
divas kartītes viena kā debitoram, otra kā kreditoram. Šīs kartītes savstarpēji jāsasaista, norādot
kā saistīto debitoru vai saistīto kreditoru atbilstošo pretējo klienta kartīti.

Lappuses Pārdošana lapā Pamatinformācija ievadām Apmaksas termiņu dienās - norādītais

dienu skaits tiks summēts klāt preču dokumenta datumam un atbilstoši kalendāram tiks noteikts
dokumenta apmaksas datums, kas tiks ierakstīts laukā Apmaksas datums.

Lappuses Pārdošana lapā Kredītlīmeņa kontrole varam katram klientam atsevišķi ieslēgt
iespēju, lai programma kontrolētu izrakstīto preču dokumentu summu atbilstību, klientam
pieļaujamā neapmaksātās summas un/vai apmaksas kavēto dienu apjomā. Kredītlīmeņa kontrole
tiek veikta pamatojoties uz dokumenta izpildes datumu. Pieļaujamais kredīta līmenis tiek norādīts
un pēc tam parāda summa tiek aprēķināta pamat valūtā.

34
6. Noliktavas. Nomenklatūras un Pakalpojumi

6.1. Noliktavas

Pamatdati → Noliktava → Noliktavas

Pēc noklusējuma sistēmā ir viena standarta noliktava, ja nepieciešams preces dalīt pa vairākām
noliktavām, tad ir jāpievieno papildus noliktavas.
Lai noliktavu sarakstā pievienotu nepieciešamās noliktavas, jānoklikšķina uz pogas. Atvērsies
logs Noliktava - ievade, kurā jāaizpilda lauki ar nepieciešamo informāciju.

Loga augšpusē jāievada noliktavas Kods un Nosaukums. Logā Apraksts jāaizpilda

nepieciešamie lauki.

35
Kad visa nepieciešamā informācija ir ievadīta, var noklikšķināt uz pogas , lai saglabātu
izveidoto Noliktavu.

6.2. Nomenklatūras un pakalpojumi

Sistēmā ir iespējams veidot divu veida kartītes, kuras pēc tam tiks iekļautas saņemtajos un
izejošajos rēķinos/pavadzīmēs,

● Nomenklatūras kartīte - izmanto, lai veidotu preču kartīti un aprakstītu uzņēmuma preces;
● Pakalpojuma kartīte - tiek aprakstīti uzņēmuma sniegtie un saņemtie pakalpojumi.

Pamatdati → Noliktava → Nomenklatūras

36
Nomenklatūru un pakalpojumu varam pievienot, ar pogu , jaunu Nomenklatūras vai
Pakalpojuma kartīti.

Izvēlamies pievienot Nomenklatūras kartīti un atveras ievadlogs.

Jāaizpilda lauki Kods un Nosaukums. Pakalpojuma vai preces pilns nosaukums.

Lappusē Kartīte jāaizpilda lauks Grupa, kur noklikšķinot uz pogas, atvērsies logs
Nomenklatūru grupas.

37
Nomenklatūru grupās tiek aprakstīti grāmatvedības konti un dimensijas, kuri tiks izmantoti
grāmatojot dokumentus.

Standartā ir pieejamas divas grupas, kuras attiecīgi ir pielāgotas pakalpojumiem un precēm. Šīs
grupas var izmantot jaunām pakalpojumu vai preču kartiņām, bet ja nepieciešams
kartiņu/pakalpojumu grāmatot uz citu grāmatvedības kontu, tad var veidot jaunu grupu kopējot
esošo un nomainot tikai nepieciešamo vērtību.

Ja veido jaunu nomenklatūru grupu, izvēlas esošo pēc veida, piem. pakalpojums. Spiež ar peles
labo pogu un izvēlas Kopēt.

Atvērsies jauns ievadlogs, kurā jānomaina nomenklatūras grupas Kods un Nosaukums uz jauno
vērtību (piem. biroja izdevumi). Pārējās vērtības vēlams mainīt pēc iespējas minimāli. Pārsvarā
būs jāmaina tikai Ieņēmumu konts vai Izdevumu konts (piem. 772).

Kad visa nepieciešamā informācija ir ievadīta, var noklikšķināt uz pogas , lai saglabātu
izveidoto Nomenklatūru grupu.

38
Tikko izveidoto kartīti ir iespējams izvēlēties no Nomenklatūru grupas saraksta, noklikšķinot uz
pogas Izvēlēties.

Kartītei nepieciešams izvēlēties mērvienību, laukā Mērvienība noklikšķinot uz , kur no saraksta

var izvēlēties mērvienību.

39
Ja ir nepieciešams izveidot jaunu, tad mērvienības var izveidot:

Pamatdati → Noliktava → Kartītēm → Mērvienības

Lai pievienotu jaunu mērvienību, logā Mērvienības, jānoklikšķina uz pogas un jāievada

nepieciešamā mērvienība.

40
Logā Nomenklatūra, lappusē Mērvienības var norādīt mērvienību salīdzinošās vērtības. Šajā
gadījumā ir norādīts, ka iepakojumu veido 5 gabali attiecīgās nomenklatūras. Aizpildot lauku
Pavadzīmēs ievadīt, varam norādīt, kādās mērvienībās, pēc noklusējuma, pavadzīmēs varēs
ievadīt doto nomenklatūru. Nepieciešamības gadījumā pavadzīmēs šo mērvienību varēs nomainīt.

Lappusē Cenas var norādīt, kāda būs Nomenklatūras cena noteiktā laika posmā. Cenas var

ievadīt uzreiz vairākiem periodiem, lai pievienotu jaunu rindu loga labajā pusē jānoklikšķina uz
pogas un jāaizpilda nepieciešamie lauki. Jāaizpilda ir cenas Spēkā no datums, bet Spēkā līdz
aizpildīsies automātiski, saglabājot kartīti. Šajā gadījumā, Cena 3,95 EUR būs spēkā no
30.12.2016. līdz 11.01.2017., jo nākamais periods sākas 12.01.2017.

Cenu veidus var izveidot:

Pamatdati → Noliktava → Kartītēm → Cenu veidi

41
Līdzīgā veidā var izveidot citas Nomenklatūru un Pakalpojumu kartītes.

7. Sākuma atlikumu ievadīšana

Sākuma atlikumus var ievadīt gan moduļos (Noliktava, Apgāde, Realizācija, NPI/I, utml.), gan
virsgrāmatā. Virsgrāmatā parasti ievada atlikumus, kas ir, piemēram, kontā 3410, vai vēl kāds
konts, kurš neparādās moduļos un kurš neprasa papildus analītiku.

Klasiski moduļu atlikumi ir Apgādes/Realizācijas klientu atlikumi, Noliktavas atlikumi, Avansa

norēķinu personu atlikumi, NPI/I atlikumi, Pamatlīdzekļu atlikumi, Kases naudas un Bankas kontu
atlikumi.
Par Avansa norēķinu personu un Pamatlīdzekļu atlikumu ievadīšanu skatīt atsevišķas nodaļas
Avansa norēķini un Pamatlīdzekļi.

7.1. Kases sākuma atlikumi

Sākot darbu ar sistēmu, visām uzņēmuma kasēm jānofiksē sākotnējais stāvoklis, ievadot sākuma
atlikumus.

Izvēlne: Dokumenti → Kase → Sākuma atlikumi.

Sākotnēji visām uzņēmuma kasēm atlikumi ir 0.

42
Kases sākuma atlikums obligāti jāievada Kases sākuma atlikumu sarakstā, lai tie parādītos
Kases apakšsistēmā (modulī).

Nospiežam datora peles kreiso pogu uz un atvērtajā ievadlogā Kases sākuma atlikums laukā
Kases, noklikšķinot uz , tiek atvērts Uzņēmuma kases saraksts, kurā atzīmējam vajadzīgo
kasi un nospiežam pogu Izvēlēties.

Ievadām Summu debetā un Saglabājam.

Ja ir kases atlikumi kādā citā valūtā, tad veicam jaunu Kases sākuma atlikumu pievienošanu.
Tad jāizvēlas attiecīgā Kase un manuāli jānorāda Summa debetā gan izvēlētā valūtā, gan pamat
valūtā. Kurss aprēķināsies automātiski. Tad to Saglabājam.

43
Saglabājot dokumentu, tas automātiski tiek izpildīts un nogrāmatots.

7.2. Bankas sākuma atlikumi

Sākot darbu ar sistēmu, ir jāfiksē bankas kontu atlikumu stāvoklis.

Izvēlne: Dokumenti → Banka → Sākuma atlikumi.

Bankas sākuma atlikumi obligāti jāievada Bankas sākuma atlikumu sarakstā, lai tie parādītos
Bankas apakšsistēmā (modulī).

Bankas sākuma atlikumus ievada identiski kā Kases sākuma atlikumus.

7.3. Noliktavas sākuma atlikumi

Sākot darbu ar sistēmu, ir jāfiksē katras noliktavas sākuma atlikumi.

Izvēlne: Dokumenti → Noliktava → Sākuma atlikumi.

44
Sarakstā Nomenklatūru sākuma atlikumi ievada noliktavas moduļa sākuma atlikumus.

Nomenklatūru sākuma atlikumus ir iespējams ievadīt tikai pamata mērvienībās.

Sākumā jāizvēlas Noliktava, kur mums ir sākuma atlikumi.

Ja nepieciešams norādīt preces piegādātāja, tad lappusē Klients, novietojot kursoru uz ievadlauka
Kods un ar kreiso peles pogu noklikšķinot uz , varam pievienot vajadzīgo Klientu.

45
Tālāk jāizvēlas Nomenklatūra no Nomenklatūras saraksta. To var pievienot pa vienai ar pogu
, vai atzīmēt sarakstu un pievienot vairākas ar pogu .

Nomenklatūras esošajam atlikumam jānorāda Daudzums un uzskaites Cena. Tad var Izpildīt,
Grāmatot un Saglabāt dokumentu.

46
Ja ir nospiesta poga , tad pie saglabāšanas parādīsies kontēšanas logs, kurā konts ir tikai
vienā – Debeta pusē. Nospiežot Grāmatot, šis dokuments būs iegrāmatots virsgrāmatā.

7.4. Apgādes un realizācijas klientu sākuma atlikumi

Sākot darbu ar sistēmu, ir jāfiksē debitoru un kreditoru sākuma atlikumi.

Izvēlnes: Dokumenti → Apgāde/Realizācija → Sākuma atlikumi.

47
Apgādes sākuma atlikumi ir paredzēti Piegādātājiem- kreditoriem. Realizācijas sākuma atlikumi
paredzēti klientiem - debitoriem. Turpmākais aizpildes veids ir vienāds abiem moduļiem.

Ar peles kreiso pogu nospiežam pogu un izvēlamies, kādu tieši sākuma atlikumu veidot:
parādu vai avansu.

Sākuma atlikums – parāds - dokumenta summa tiks grāmatota konta kredītā.

Sākuma atlikums – avanss - dokumenta summa tiks grāmatota konta debetā.

Aizpildām informāciju laukos Klients, Summa, Kr , PVN t.sk., Apm. termiņš. Ja norēķini notiek
valūtā, tad jānorāda arī atlikums pamat valūtā.

48
Lappusē PVN norāda PVN kontu.

Kad visi nepieciešamie lauki ir aizpildīti, atzīmējam izvēles rūtiņu Izpildīt, ar peles kreiso pogu
nospiežam D/K (grāmatot) un spiežam Saglabāt.

Parādīsies kontēšanas logs, kurā konts ir tikai vienā – Debeta pusē vai Kredīta pusē atkarībā no
tā, vai tas ir Parāds vai Avanss. Nospiežot Grāmatot, šis dokuments būs iegrāmatots virsgrāmatā.

Sākuma atlikumu dokumentiem netiek likti datumi.

49
7.5. Virsgrāmatas sākuma atlikumi

Kontiem, kuriem nav nepieciešama analītika, sākuma atlikumus ievada tieši virsgrāmatā.

Izvēlne: Dokumenti → Virsgrāmata → Sākuma atlikumi → Dokumenti (paredzēts dokumentu ar

sākuma atlikumiem ievadīšanai).

Izvēlne: Dokumenti → Virsgrāmata → Sākuma atlikumi → Kopsavilkums (paredzēts vienīgi

dokumentu ar atlikumiem kopējām pārskatam).

Virsgrāmatas sākuma atlikumu dokumentu sarakstā spiežam pogu .

50
Atveras Virsgrāmatas sākuma atlikuma ievadlogs, kurā pēc nepieciešamības ar pogu var
norādīt Klientu ar norēķinu veidu Neuzskaita.

Rindiņu daļā, kolonā Konts ar pogu izvēlamies kontu no Kontu plāna.

Kad konts ir izvēlēts, kolonā Summa DB vai Summa KR jānorāda šī konta atlikuma summa
attiecīgi debetā, vai kredītā. Kad visi vajadzīgi kontu atlikumi ir aizpildīti, grāmatojam ar D/K un
Saglabājam dokumentu.

51
Parādās kontēšanas logs, kuru arī Grāmato, tad šī dokumenta statuss ir Grāmatots.

8. Noliktavas pavadzīmes
Sistēmā ir pieejamas vairākas pavadzīmes, lai nodrošinātu pilnu preču kustību uzņēmumā.
Pavadzīmju sarakstu var atvērt:

Izvēlne: Dokumenti → Noliktava → Pavadzīmju saraksts

Lai ievadītu jaunu pavadzīmi spiež uz pogas Pievienot . Parādās visu iespējamo pavadzīmju
veidi:
● Saņemšana - saņemtas preces no Latvijas piegādātāja;
● Saņemšana (Imports no ES) - saņemtas preces no Eiropas Savienības;
● Saņemšana (IT preču reverss) - saņemtas preces, kurām piemērojas PVN elektropreču
apgrieztā uzskaites kārtība;
● Pārdošana - pārdotas preces Latvijā;
● Pārdošana ES - pārdotas preces Eiropas Savienībā;
● Iekšējā kustība - pārvietošana starp savām noliktavām;
● Ražošana - iespējams veikt iekšējo ražošanu (piem. sakomplektēt preces);
● Norakstīšana - preču norakstīšana;
● Atpakaļsaņemšana - saņemtas preces atpakaļ no klienta;
● Atgriešana - preces tiek atgrieztas piegādātājam;
● Pārvērtēšanas pavadzīme - preču pašizmaksas pārvērtēšana.

52
8.1. Saņemšanas pavadzīme

Dokuments Saņemšanas pavadzīme paredzēts saņemto preču papīra pavaddokumentu

ievadīšanai un uzskaitei programmā.

Izvēlne: Dokumenti → Noliktava → Jauna pavadzīme → Saņemšana.

Atvērtajā Pavadzīmes ievadformā galvenes lappusē Klients, ievadlaukā Kods izvēlamies klientu
no Klientu bankas rēķinu saraksta.

53
Ievadlaukā Noliktava izvēlamies nepieciešamo Noliktavu.

Apmaksas termiņš aizpildās automātiski, atbilstoši tam, kāds tika norādīts Klienta kartiņā,
lappusē Pārdošana → Pamatinformācija, laukā Apmaksas termiņš (dienās). Ja klienta kārtiņā
apmaksas termiņš nav norādīts, tad pavadzīmē tās pēc noklusējuma aizpildīsies ar datora tekošu
datumu. Nepieciešamības gadījumā to var nomainīt.

Laukā Numurs norāda saņemtās pavadzīmes numuru.

Lauks Sadalīta apmaksa paredzēts gadījumam, ja saņemtā pavadzīme netiks apmaksāta uzreiz,
bet pa daļām. Ja ielikt ķeksīti, tad atspoguļosies papildus lappuse Apmaksas sadalījums, kur var
manuāli aizpildīt maksāšanas grafiku.

54
Tālāk jāaizpilda dokumenta vidus daļa, kur ir norādama informācija par saņemtām precēm un
pakalpojumiem.

Atkarībā no vajadzības, norādām pavadzīmes rindiņas Tipu (tipu var nomainīt, ar peles kreiso
pogu klikšķinot uz tipa ikonas):

● Nomenklatūra (nospiežot laukā Kods pogu jāizvēlas no Nomenklatūra saraksta

nomenklatūra);
● Pakalpojums (nospiežot laukā Kods pogu jāizvēlas no Pakalpojumi saraksta
pakalpojums);
● Teksta rinda (nospiežot laukā Nosaukums pogu var ievadīt brīvu preču vai
pakalpojumu nosaukumu, kas dažādu iemeslu dēļ nav ietverts nomenklatūru un
pakalpojumu sarakstā, apstiprina ierakstu ar zaļu ķeksīti, papildus jānorāda mērvienība,
daudzums, cena un/vai atlaide);
● Atlaides vai Pieskaitījumu rinda (nospiežot laukā Kods pogu jāizvēlas no
Pieskaitījumi un atlaides saraksta vajadzīgu atlaidi vai pieskaitījumu. Pieskaitījumus var
ievadīt, attiecinot tos uz visu pavadzīmi kopumā vai uz atsevišķām pozīcijām atkarībā no
pieskaitījuma līmeņa, kas norādīts tā aprakstā). Atlaides vai pieskaitījumus var noteikt caur
izvēlni Pamatdati → Noliktava → Pieskaitījumi.

55
Laukā Daudzums jānorāda vajadzīgais daudzums. Lauks Mērvienība, Cena, PVN likme aizpildās
automātiski no nomenklatūras vai pakalpojuma kartiņas.

Jāievēro, ka PVN pavadzīmē tiek iekļauts automātiski un nav jāievada kā atsevišķa

pieskaitījuma rinda.

Laukā Priekšapmaksa norāda priekšapmaksas summu, ja tāda ir bijusi. To var norādīt manuāli,
vai tā aizpildīsies automātiski, ja lappusē Piesaistes norādīt priekšapmaksas rēķinu.

Darījuma vieta sistēmā tiek lietota “Likuma par PVN” izpratnē. Tās norādīšana nepieciešama, lai
dokumenta summas pareizi iekļautu PVN deklarācijā. Sistēma šo lauku aizpilda automātiski pēc
definētajiem dokumentu tipiem (piem. Saņemšana (Imports no ES))

Atzīmējam izvēles rūtiņu Izpildīt, ar peles kreiso pogu nospiežam D/K (grāmatot) un spiežam
Saglabāt.

Parādīsies grāmatošanas logs, kurš aizpildās automātiski no norādītās informācijas

Nomenklatūru grupā (skatīt Nomenklatūras un Pakalpojumi). Ja tiek ievadīta teksta rindiņa ,
tad konts būs jānorāda manuāli. Var norādīt arī Pamatojumu un Piezīmes.

Dokumentam sistēmā pavisam ir iespējami trīs statusi:

● Sagatave – dokuments ir sistēmā, bet neietekmē nevienu apgrozījumu, nav spēkā;
● Izpildīts – dokuments ir spēkā, ietekmē klienta atlikumu, apgrozījumu, ir moduļa
atskaitēs, bet vēl neietekmē Virsgrāmatas atskaites.
● Grāmatots – dokuments pilnībā ietekmē gan moduļa, gan Virsgrāmatas apgrozījumu
un atskaites.
Dokumentu var grāmatot jebkurā brīdī no Pavadzīmju saraksta loga. Lai izpildītu vai grāmatotu

dokumentu, atzīmējam to sarakstā un ar peles kreiso pogu spiežam uz pogu ,

atvērsies izvēlne un varam attiecīgi izvēlēties dokumentu Izpildīt vai uzreiz Izpildīt un grāmatot.

56
Ja dokuments ir statusā Izpildīts, tad, lai to nogrāmatotu, izvēlamies Grāmatot.

Ja ir nepieciešams veikt labojumus jau izpildītā vai grāmatotā dokumentā, tad nepieciešams
stornēt dokumentu līdz vēlamajam statusam.

No statusa Grāmatots līdz statusam Sagatave var pāriet tikai secīgi atpakaļ - vispirms stornējot
dokumentu līdz statusam Izpildīts, tad vēl reiz stornēt līdz statusam Sagatave.

Stornēt dokumentu līdz statusam Izpildīts var caur Darbības → Stornēt grāmatojumus vai arī
saraksta izvēlnē spiežot dzēšanas ikonu . Programma pieprasīs apstiprināt darbību izpildi.

Tālāk stornēt dokumentu līdz Sagatavei var izvēloties Darbības → Stornēt izpildi, vai arī otru
reizi spiežot dzēšanas ikonu . Programma pieprasīs apstiprināt darbību izpildi.

Pēc šīm abām darbībām dokuments būs nonācis statusā Sagatave. Šajā statusā dokumentā ir
iespējams veikt jebkādas nepieciešamas korekcijas.

57
Dzēst dokumentu no programmas var tikai statusā Sagatave un tikai tad, ja šajā dokumentā
iekļautās nomenklatūras nav izmantotas kādā izsniegšanas dokumentā. Nospiežot saraksta
izvēlnē dzēšanas ikonu , programma pieprasīs apstiprināt darbību izpildi.

Pēc darbības apstiprināšanas dokuments tiks izdzēst no programmas.

Pārdošanas pavadzīme, kā arī pārējās Noliktavas pavadzīmes tiek veidotas līdzīgi kā

Saņemšanas pavadzīme.

8.2. Kredītlīmeņa kontrole

Lai programmā aktivizētu iespēju atsekot klientu pieļaujamā kredītlīmeņa apjomu, Kontroles un
vides parametros jānokonfigurē attiecīgie Kredītlīmeņa kontroles parametri.
1. Vispirms jākonfigurē kontroles parametri.

Izvēlne: Sistēma → Uzstādījumi → Kontroles un vides parametri → Kredītlīmeņa kontrole.

Pēc noklusējuma visu šo Parametru vērtība ir Nepārbauda, tas nozīmē, ka parametru vērtību
pārbaude attiecībā pret klientu nenotiek.

58
Lai pārbaude notiktu, ir iespējas izvēlēties vērtības Brīdina vai Aizliedz:
● ja izvēlēta vērtība Brīdina, tad parametra izpildes gadījumā, lietotājam uz ekrāna
parādīsies informācija, ka attiecīgais parametrs ir pārsniegts un lietotājam ir iespējas vai nu
apturēt dokumenta izveidošanu vai turpināt dokumenta veidošanu.
● ja izvēlētā vērtība būs Aizliedz, tad programma šim lietotājam turpmāko dokumenta izveidi
aizliegs.

Katram lietotājam ir iespējas noteikt savu atsevišķu parametra vērtību.

Pieejami šādi Kredītlīmeņa kontroles parametri:

Parametrs Noklusētā vērtība / Paskaidrojums

Iespējamās
vērtības

Pārsniegts Nepārbauda, Parametrs pārbauda, vai nav pārsniegta

kredītlīmenis Brīdina, Aizliedz. klienta kartītes laukā Pieļaujamais
Noklusētā vērtība kredīta līmenis norādītā summa.
“Nepārbauda”.

Kavēti preču Nepārbauda, Ja parametrs ir statusā Brīdina vai

dokumenti par Brīdina, Aizliedz. Aizliedz, tiek kontrolēts, vai klientam ir
noteiktu dienu Noklusētā vērtība preču dokumenti, kas kavēti ilgāk par X
skaitu “Nepārbauda”. dienām, kur X ir vērtība, kas ņemta no
klienta kartītes lauka Maksimālais kavēto
dienu skaits.

Kavēti preču Nepārbauda, Ja parametrs ir statusā Brīdina vai

dokumenti par Brīdina, Aizliedz. Aizliedz, tiek kontrolēts, vai klientam ir
noteiktu summu Noklusētā vērtība kavētā parāda summa, kas lielāka par X
"Nepārbauda". Eur, kur X ir vērtība no klienta kartītes
lauka Maksimālā parāda summa.

Pārsniegts Nepārbauda, Ja parametrs ir statusā Brīdina vai

kredītlīmenis par Brīdina, Aizliedz. Aizliedz, tiek kontrolēts, vai klientam ir
noteiktiem % Noklusētā vērtība kavētā parāda summa, kas lielāka par X
"Nepārbauda". Eur, kur X ir vērtība no klienta kartītes
lauka Maksimālā parāda summa.

Kredītlīmeņa Jā, Nē Ja parametrs ir statusā Brīdina vai

kontrolē ņemt vērā Noklusētā vērtība Aizliedz, tiek kontrolēts, vai klientam ir
dokumentus "Nē". pārsniegts kredītlīmenis (nesamaksāti
sagataves statusā dokumenti) par X %, kur X ir vērtība no
klienta kartītes lauka Maksimālais
kredītlīmeņa %.

59
Kredītlīmeņa Iekļaut, Neiekļaut. Parametrs nosaka, vai kredītlīmeņa
kontrolē Noklusētā vērtība kontrolē tiks iekļauti priekšapmaksas
iekļaut/neiekļaut "Neiekļaut". dokumenti.
priekšapmaksas

Neļaut ievadīt Jā, Nē Parametrs neļauj ievadīt pieprasījumu, ja

pieprasījumu, ja Noklusētā vērtība dokumentā sasniegts kredītlīmenis.
sasniegts "Nē". Darbojas Loģistikas modulī.
kredītlīmenis

Kredītlīmeņa Jā, Nē Parametrs nosaka, vai kredītlīmeņa

kontrolē Noklusētā vērtība kontrolē tiks iekļauti pieprasījuma
iekļaut\neiekļaut "Nē". dokumenti. Kredītlīmenis tiek kontrolēts
pieprasījumus pieprasījumā izvēloties/mainot klientu un
pieprasījumu saglabājot. Darbojas
Loģistikas modulī.

60
 2. Pēc sistēmas kontroles parametru konfigurēšanas, nepieciešams norādīt katra klientu
kartītē nepieciešamus parametrus, ko tad īsti nepieciešams kontrolēt.

Izvēlne: Pamatdati → Klienti → Saraksts → klients → Pārdošana → Kredītlīmeņa kontrole.

Lappuses laukos norāda:

Pieļaujamais kredīta pieļaujamā kredītlīmeņa summa;

līmenis

Kredītlīmeņa izvēles rūtiņa, kas nosaka, vai klientam notiks

kontrole kredītlīmeņa kontrole;

Pārsniegt var norādīt %, izmanto Kredītlīmeņa kontroles

kredītlīmeni par % parametru Pārsniegts kredītlīmenis par noteiktiem %;

Kavēto dienu skaits var norādīt dienu skaitu, izmanto Kredītlīmeņa

kontroles parametru Kavēti preču dokumenti par
noteiktu dienu skaitu;

Kavētā parāda var norādīt summu, izmanto Kredītlīmeņa kontroles

summa lielāka par parametru Kavēti preču dokumenti par noteiktu
summu;

Deb. novērtējums tiek rādīts pēdējais apstiprinātais debitoru novērtēšanas

vērtējums. Ja vērtējums ir Šaubīgs vai Bezcerīgs,
lietotājs tiek brīdināts dažādu dokumentu ievades laikā,
izvēloties konkrēto klientu. Ja tiek pilnīgi vai daļēji
samaksāts parāds, pie uzkrājuma norakstīšanas
iespējams mainīt klienta vērtējumu, un tas automātiski
uzrādīsies arī klienta kartītē. Darbojas Debitoru

61
 novērtēšanas modulī.

Deb. novērtējuma Pēdējā apstiprinātā novērtējuma dokumenta beigu

beigu datums datums. Laukos vienmēr tiek attēlota informācija no
jaunākā apstiprinātā vai izpildītā dokumenta. Darbojas
Debitoru novērtēšanas modulī.

Skonto atlaides % Skonto atlaides apmērs %, kas automātiski atspoguļosies

pārdošanas dokumentos;

Skonto atlaides piešķirtās atlaides dienu skaits.

dienu skaits

Lai mainītu izvēles rūtiņas stāvokli un kredītlīmeņa pārsniegšanas %, lietotāja piesaistītajā lomā ir
jābūt aktivizētam Klienta kredītlīmeņa kontrole tiesību punktam (Sistēma → Administrēt →
Lomas → Labot → Tiesības → Pamatdati → Klienti → Klienta kredītlīmeņa kontrole → Labot).

Kredītlīmeņa kontrole klientam tiek veikta brīdī kad klientam tiek ievadīts dokuments. Kredītlīmeņa
kontrole tiek veikta uz dokumenta izpildes datumu. Parāda summa tiek aprēķināta pamat valūtā.
Pie kredītlīmeņa pārsniegšanas tiek izsniegts paziņojums ar informāciju par parāda summu.

Kredītlīmeņa kontrole notiek:

● Mainot klientu;
● Saglabājot preču dokumentu sagataves statusā;
● Izpildot preču dokumentu;
● Mainot apmaksas termiņu.

Preču dokumentu notikumos tiek saglabāta informācija par:

● Klienta parāda summu;
● Klienta visilgāk kavētā dokumenta kavēto dienu skaitu.

8.3. Noliktavas atskaites

Noliktavas atskaitēs var iegūt atskaites par nomenklatūru kustību, atlikumiem, partijām, cenām,
peļņu, dažāda veida kopsavilkumiem par dokumentu veidiem, u.c.

Izvēlne: Atskaites → Noliktava → vajadzīgā atskaite.

Zemāk paraugam tiks izskatīta Nomenklatūru kustības atskaite.

62
Nomenklatūru kustības atskaitē varam atsekot interesējošo informāciju par nomenklatūru
saņemšanu un izsniegšanu noliktavā konkrētā laika periodā.

Izvēlamies atskaiti Nomenklatūru kustība, sākotnējā filtrā aizpilda interesējošo laika periodu un
noliktavu un spiežam pogu Labi.

Rezultātā iegūstam Nomenklatūru kustības atskaiti šajā laika periodā.

Atzīmējot konkrēto nomenklatūru, izvēlnē Darbības varam izvēlēties redzēt nomenklatūras

apgrozījumu ar pogu Rādīt apgrozījumu vai rezervāciju ar pogu Rādīt rezervāciju.

63
Parādās nomenklatūras apgrozījuma logs, kurā redzama visa informācija par nomenklatūras
apgrozījumu konkrētajā noliktavā noteiktajā laika periodā.

Loga apakšējā daļā ir redzams, kāds ir sākuma un beigu daudzums un summa interesējošā
perioda Sākumā un Beigās, kā arī informatīva informācija Nomenklatūras un Noliktavas koda un
nosaukuma laukos.

Nepieciešamības gadījumā, caur izvēlni Darbības → Pavadzīme varam apskatīt arī pavadzīmi,
kas veido šo konkrēto apgrozījumu.

Visu minētu informāciju ir iespējams izdrukāt, spiežot izvēlnes ikonu Drukāt .

Ekrānā parādīsies izdrukas priekšapskates logs. Nospiežot ikonu Drukāt, izdruka tiks nosūtīta uz
printeri.

9. Bankas maksājumi
Lai sistēmā ievadītu bankas maksājumus, vispirms programmā jāapraksta informācija par
uzņēmuma bankas rēķiniem. (skat. sadaļu Uzņēmuma bankas rēķini).

Programmā ir pieejami sekojošie maksājumu veidi:

Izvēlne: Dokumenti → Banka → Jauns maksājums →

64
 ● Ienākošais / Izejošais maksājumu uzdevums - maksājumiem starp uzņēmumu un
partneriem;
● Ienākošais maksājums no Kreditora - ja maksājums tiek saņemts no kreditora
(piegādātāja), piem. atgriezts kļūdains maksājums;
● Izejošais maksājums Debitoram - ja maksājums tiek saņemts no debitora (klienta), piem.
atgriezts kļūdains maksājums;
● Izejošais avansa maksājums (ar PVN priekšnod.) - veikts avansa maksājums ar iekļautu
PVN;
● Izejošais avansa maksājums (ES darījumi) - veikts avansa maksājums partnerim Eiropas
Savienībā;
● Memoriālorderis - izejošās un atgrieztās bankas komisijas, starp banku un uzņēmumu;
● Skaidras naudas čeks - naudas pārvedums no uzņēmuma bankas uz uzņēmuma kasi;
● Bankas pārvedums - naudas pārvedums starp uzņēmuma bankām un/vai bankas
kontiem;
● Bankas atlikumu svārstības - izmanto, ja bankā tiek izmantotas vairākas valūtas, bankas
atlikumu koriģēšana pēc valūtas svārstībām;

Papildus šai informācijai, var iepazīties ar Padomiem maksājuma uzdevuma sagatavošanai.

9.1. Izejošais maksājuma uzdevums

Ja nauda jāpārskaita piegādātājam, tad izmanto Bankas Izejošā maksājuma dokumentu.

Izvēlne: Dokumenti → Banka → Jauns maksājums → Izejošais maksājums.

Tiks atvērta Izejošā maksājuma ievadforma. Laukā Maksātājs, noklikšķinot , tiks atvērts
saraksts Uzņēmuma bankas rēķini.

Atzīmējam, no kura rēķina vēlamies maksāt, un nospiežam Izvēlēties.

65
Līdzīgā veidā izvēlamies Klienta bankas rēķinu laukā Saņēmējs. Informācija dokumenta galvenē
aizpildās automātiski no rēķina kartiņas.

Tālāk ar peles kreiso pogu lappusē Piesaistes, nospiežot uz pogu , atvērsies logs Apgāde -
Preču dokumenti - Saraksts, kurā var izvēlēties, kādus dokumentus vēlamies apmaksāt.

Var izvēlēties vienu dokumentu vai atzīmēt uzreiz vairākus.

Nospiežot pogu Izvēlēties, visi atzīmēti dokumenti atspoguļosies maksājuma uzdevumā lappusē
Piesaistes.

Paralēli aizpildīsies arī lauki Summa un PVN summa atbilstoši norādītam PVN veidam, Summa
vārdiem un Pamatojums. Ja nepieciešams, visus datus var mainīt, uzklikšķinot uz attiecīga lauka.

66
Ja kādu dokumentu ir plānots apmaksāt tikai daļēji, tad lappusē Piesaistes kolonā Saistītā
summa pie attiecīga dokumenta jāuzrāda daļēji maksājamā summa.

Ja tiek veikta daļēja apmaksa, PVN summa un Piesaistīta summa vērtības pārrēķināsies
automātiski, bet lai šī informācija pārnestos arī uz lauku Summa, būtu nepieciešams to ierakstīt
manuāli vai nospiest pogu . Pamatojuma informāciju nomaina ar pogu .
67
 Lai mazinātu datu nesakritību programmā, vērtībai laukā Starpība jābūt 0.00.

Šādā veidā programmā preču dokumenti/rēķini tiek sasaistīti ar apmaksas dokumentiem.

Ja sagatavotais Maksājuma uzdevums “Likuma par PVN” izpratnē ir Latvijā reģistrēto institūciju
naudas līdzekļu pārvedums ārvalstu institūcijai, papildus jāaizpilda lappuse Ārējs maksājums, kur
jāievada ārējā maksājuma sadalījums atbilstoši šo maksājumu klasifikācijai un darījuma
reģistrācijas numurs.

Kad dokuments ir pilnībā aizpildīts, jāizvēlas dokumenta saglabāšanas veids:

● Ja Maksājuma uzdevuma elektroniskā sūtīšana uz banku nav paredzēta, atzīmē Izpildīt
un grāmatot , tad spiež Saglabāt. Dokuments tiks izpildīts un nogrāmatots.
● Ja Maksājuma uzdevumu paredzēts vēlāk elektroniski nosūtīt uz bankas sistēmu, tad to
atstāj statusā Sagatave, nospiežot pogu Saglabāt.
Sīkāk par sūtīšanas darbībām skat. sadaļu Maksājumu eksports/imports.
Nosūtot maksājumu uz banku un saņemot no bankas apstiprinājumu par maksājuma izpildi,
var izpildīt un grāmatot maksājuma uzdevuma sagatavi.
Atveram Maksājumu uzdevumu sarakstu: Dokumenti → Banka → Maksājuma
uzdevumi.

Atzīmējam vajadzīgo dokumentu un nospiežam pogu Labot.

Atvērtā dokumentā atzīmējam izvēles rūtiņu Izpildīt, nospiežam kontēšanas pogu D/K, tad
Saglabāt.

Parādīsies Kontēšanas logs, kurā var veikt labojumus, tad spiežam pogu Grāmatot.

68
Saglabāta dokumenta grāmatojumus var apskatīt arī Maksājumu uzdevumu sarakstā, nospiežot
pogu D/K.

No Maksājumu uzdevumu saraksta var arī uzreiz izpildīt un nogrāmatot dokumentu, izmantojot
pogu Darbības → Izpildīt vai Izpildīt un grāmatot.

Ja nepieciešams veikt labojumus jau nogrāmatotā dokumentā, no Maksājumu uzdevumu

saraksta var secīgi stornēt maksājumu uzdevumu līdz vajadzīgam statusam ar pogu . Skat.
Saņemšanas pavadzīmes nobeiguma aprakstu.

Nogrāmatotu maksājuma uzdevumu var atspoguļot piesaistīta dokumenta sarakstā.

Piemēram, ja maksājuma uzdevumā ir piesaistīta kāda pavadzīme, tad Pavadzīmju sarakstā

(Dokumenti → Noliktava → Pavadzīmju saraksts), kolonā Piesaistīta summa Eur
atspoguļosies apmaksāta vērtība un kolonā Pies. Piesaistīts aprēķināsies, cik tas ir procentos no
pavadzīmes kopējas vērtības. Papildus tam kolonā Nepiesaistīta summa Eur aprēķinās summa,
kas vēl būtu jāapmaksā.

69
9.2. Bankas pārvedums

Ja nauda jāpārskaita no viena savas bankas rēķina uz citu savu bankas rēķinu, tad ātrākai
darbībai izmanto Bankas pārveduma dokumentu.

Izvēlne: Dokumenti → Banka → Jauns maksājums → Bankas pārvedums.

Jaunā dokumentā Bankas pārvedums aizpildām uzņēmuma bankas kontu, no kura aizies nauda,
un bankas kontu, kurā nauda tiks ieskaitīta.

Tad lappusē Izmaksas MU, laukā Summa norāda pārskaitāmo summu, kura automātiski
atspoguļosies arī laukā Summa lappusē Iemaksas MU.

Kamēr no bankas nav saņemta informācija par izejošo un ieskaitīto summu, sagatavoto Bankas
pārvedumu var saglabāt kā sagatavi, nospiežot pogu Saglabāt.
Pēc Bankas pārveduma saglabāšanas, Maksājumu uzdevumu sarakstā (Dokumenti → Banka
→ Maksājumu uzdevumu saraksts) automātiski veidojas divi saistītie dokumenti: Bankas
pārvedums (izejošai pusei) un Bankas pārvedums - ienākošā puse, abi statusā Sagatave.

Ja no bankas ir saņemta informācija, ka no pirmā konta nauda ir “aizgājusi”, jeb norakstīta, izejošo
pusi var nogrāmatot: jāatver sagatavi Bankas pārvedums, nospiežot pogu Labot. Tad lappusē
Izmaksas MU jāieraksta vērtība laukā Numurs, jāatzīmē lauks Izpildīts, jāieliek Datums, tad
atzīmē lauku D/K un nospiež Saglabāt.

70
Kad no bankas ir saņemta informācija, ka otrā kontā nauda ir “ienākusi”, jeb ieskaitīta, var
nogrāmatot Bankas pārveduma otru daļu. Tam jāatver dokuments, nospiežot pogu Labot. Tad
lappusē Iemaksas MU jāieraksta vērtība laukā Numurs, jāatzīmē lauks Izpildīts, jāieliek Datums,
tad atzīmē lauku D/K un nospiež Saglabāt.

Ir pieļaujama situācija, ka izejošā puse ir Grāmatota, bet ienākošā puse ir Sagatave.

9.3. Skaidras naudas čeks

Skaidras naudas čeks ir paredzēts naudas izņemšanas no bankas uz ielikšanai uzņēmuma kasē.

Dokumenta aizpildīšana notiek līdzīgi Bankas pārvedumam. Vienīgais izņēmums, laukā Uz

norāda kasi, kurā plāno ielikt no bankas izņemto naudu.

9.4. Memoriālorderis

Memoriālorderus izmanto bankas pakalpojumu apmaksai vai bankas piešķirtām prēmijām (piem.,
par konta atlikuma uzturēšanu noteiktā apmērā).

Izvēlne: Dokumenti → Banka → Jauns maksājums → Memoriālorderis.

Izvēlamies Maksātāju: Uzņēmums vai Banka, tad izvēlamies attiecīgo bankas kontu, no kura/uz
kuru jāveic maksājums un norādām maksājuma Summu.

Lappusē Dokuments laukā Par ko norāda maksājuma pamatojuma informāciju.

71
9.5. Bankas izraksts

Izvēlne: Dokumenti → Banka → Bankas izraksti.

Pirms Bankas izrakstu saraksta atvēršanas, atlases nosacījumu logā iespējams norādīt
nosacījumus, pēc kuriem atlasīt datus - datums no - līdz, bankas rēķins, kura izrakstus atlasīt,
slēgtos/ visus izrakstus u.tml.

Katram rēķinam var būt atvērts tikai pēdējais bankas izraksts. Jauns attiecīgā rēķina bankas
izraksts veidojas automātiski, ievadot un izpildot vai iegrāmatojot jaunu bankas dokumentu šim
rēķinam. Izraksti tiek numurēti automātiski. Izraksta sākuma datums ir visvecākā iekļautā
dokumenta darījuma datums. Izraksta beigu datumu var uzstādīt, slēdzot bankas izrakstu.

Bankas izraksts ļauj kontrolēt atlikumus bankas rēķinos, varam redzēt, vai Virsgrāmatas kontu
atlikums sakrīt ar Bankas izraksta atlikumu.

72
Saņemot no bankas izrakstu par uzņēmuma rēķina atlikumu uz konkrēto datumu, salīdzinām tos
un ja viss sakrīt, tad Darbību izvēlnē izvēloties Slēgt, slēdzam izrakstu dotajam rēķinam. Veicot
izraksta slēgšanu, turpmāk šajā slēgtajā periodā nebūs iespējas ievadīt nevienu bankas
dokumentu, tas palīdzēs izvairīties no liekiem ierakstiem vai kļūdām.

Izvēlamies datumu, līdz kurai periods tiks slēgts un apstiprinām bankas izraksta slēgšanu,
nospiežot pogu Slēgt.

Noslēdzot izrakstu automātiski tiek atvērts jauns bankas izraksts. Ja izrakstā ir bijusi kādi
dokumenti, kuru datums ir ārpus norādīta slēgšanas perioda, tie tiks pārcelti uz jaunu atvērtu
bankas izrakstu.

73
Katrs uzņēmuma bankas rēķins ir jāslēdz atsevišķi.

Ja tomēr ir nepieciešamas kādas korekcijas uzņēmuma bankas rēķinā šajā slēgtajā periodā, tad
caur pogu Darbības → Atslēgt (vai nospiežot ikonu) un apstiprinot šo darbību, varam atvērt
slēgto izrakstu, bet pēc korekciju veikšanas noslēgt vēl reiz.

9.6. Padomi maksājuma uzdevuma sagatavošanai

Izejošam maksājumam:
1. Ievadlaukā Maksātājs tiek piedāvāts pirmais rēķins, kas ir jūsu uzņēmuma bankas rēķinu
sarakstā. Ja ir vairāki rēķini, tad jāizvēlas tas, uz kuru tiks izrakstīts maksājuma uzdevums.
2. Ievadlaukā Saņēmējs jāievada organizācija, izvēloties no klientu saraksta.
3. Ievērojiet: Izejošais maksājuma uzdevums ir kreditoru dokuments, tādēļ šajā brīdī no
klientu saraksta var izvēlēties tikai tos klientus, kuriem norādīts, ka norēķinu veids ir
Piegādātājs vai Neuzskaita. Ievadlaukā Maksātājs no klientu saraksta var izvēlēties
klientu, kas maksā.

Ienākošajam maksājumam:
1. Ievadlaukā Saņēmējs tiks piedāvāts pirmais rēķins, kas ir jūsu uzņēmuma bankas rēķinu
sarakstā. Ja ir vairāki rēķini, tad jāizvēlas tas, uz kuru tiks izrakstīts maksājuma uzdevums.
2. Ievērojiet: Ienākošais maksājuma uzdevums ir debitora dokuments, tādēļ šajā brīdī no
klientu saraksta var izvēlēties tikai tos klientus, kuriem norādīts, ka norēķinu veids ir
Klients vai Neuzskaita.

Ienākošā/izejošā maksājumos, pie lauka attiecīgi Maksātājs/Saņēmējs, ir iespēja izvēlēties pogu

un ievadīt tā saucamo "vienreizējo" klientu, kurš nav sarakstā.
Ievērojiet: Šajā gadījumā klientu saraksts netiks papildināts ar jaunu ierakstu. Ieraksts tikai tiks
saglabāts atsevišķā datu bāzē.
Ievērojiet: Valūta, kādā ir atvērts rēķins bankā, var nesakrist ar valūtu, kādā tiek izrakstīts
maksājuma uzdevums. Tādā gadījumā papildus laukā jāievada summa rēķina valūtā, kāda tiek
atskaitīta no konta. Maksājuma uzdevuma izrakstīšanas brīdī to var neaizpildīt (jo tā nav zināma).

74
Lauku PVN ieteicams aizpildīt, ja kopējā maksājuma summā ietilpst arī darījumu summas, kuras
neapliek ar PVN.

Lauka Pamatojums aizpildīšanai var izmantot tastatūras pogu F4, atverot pamatojumu sagatavju
sarakstu.

Ieteikums: Izrakstot maksājuma uzdevumu, neatzīmējiet izvēles rūtiņas Izpildīt un D/K

(Kontēt). To dariet tikai pēc bankas izraksta saņemšanas.

10. Maksājumu eksports/imports

Programmā pastāv iespēja maksājuma uzdevumus nosūtīt elektroniski uz savas bankas norēķinu
kontu, kā arī no savas bankas norēķinu konta ienākošos maksājumus ieimportēt programmā.

10.1. Metodes konfigurēšana

Pirms maksājumu eksporta/importa uzsākšanas, vispirms jādefinē maksājuma eksporta/importa

metodes.

Izvēlne: Pamatdati → Datu apmaiņa → Maksājumu eksports un imports.

Maksājumu eksporta metožu saraksta logā nospiežam Pievienot jaunu, tiks atvērts
Maksājumu nosūtīšanas metodes ievadlogs. Skat. attēlu zemāk.

Nospiežam , tiks atvērts dziņu failu katalogs (*.dll).

Dziņu failu katalogā jāizvēlas fails MUEXPISO20022.DLL. Šīs fails nodrošina elektroniskā xml-faila
izveidi, kuru saprot dažādu banku elektronisko maksājumu sistēmas.

75
Kad dziņa fails tiks pievienots, aizpildās dziņa faila informācija un parādās vēl papildus trīs
lappuses.

Atveram lappusi MU sūtīšanas parametri. Laukā Banka izvēlamies attiecīgo banku, uz kurieni
tiks sūtīti maksājuma uzdevumi.

76
Ar pogu izvēlāmies vietu datorā, kur sistēma veidos un glabās sūtamo xml-failu. Ja tādas
mapes datorā nav, tā jāizveido. Pēc mapes norādes laukā Novietojums parādīsies ceļš pie šīs
mapes.

Lai sūtīšanas metode nostrādātu veiksmīgi, obligāti jānospiež parametru poga . Parametrus
var mainīt pēc nepieciešamības, tad saglabāt tos ar pogu Labi. Izvēlētie parametri atspoguļosies
tukša lauka vietā.

Ja maksājumi tiek sūtīti uz Valsts kasi, tad parametru izvēles laukā Datu apmaiņa ar ir jāizvēlas
Valsts kase.

Lappusē MU lasīšanas parametri tiek izmantoti pie maksājumu importa. Pēc noklusējuma nav
aizpildīti, bet nepieciešamības gadījumā tos var mainīt.

Lappusē Algu sūtīšanas parametri norāda brīvu Eksporta metodes nosaukumu, kas
atspoguļosies kopējā Maksājumu nosūtīšanas metožu sarakstā un norāda Eksporta failu

algām, ja algas arī tiks sūtītas uz banku. Ar pogu jāizvēlas tā atrašanas vieta datorā.

77
Pēc visām darbībām jānospiež poga Saglabāt.

Ja maksājumu uzdevumus nepieciešams sūtīt uz/saņemt no vairākām bankām, tad katrai

bankai jāizveido sava Maksājuma nosūtīšanas metode.

Kad Maksājuma nosūtīšanas metode vienai bankai ir izveidota, tad veidojot nākamo metodi,
pirmās bankas nosaukums kopējā banku izvēles sarakstā vairs neparādīsies.

Ja metode ir kāda iemesla dēļ jāmaina, tad Maksājumu nosūtīšanas metožu sarakstā šī metode
no sākuma ir jāizdzēš, bet pēc tam jāizveido metode no jauna.

10.2. Maksājumu eksports

Kad Maksājuma nosūtīšanas metode ir izveidota, varam sūtīt vienu vai vairākus maksājuma
uzdevumus uz iepriekš metodē norādīto failu katalogu.

Lai to paveiktu, jāveic sekojošās darbības:

1. Jāiet uz Maksājumu uzdevumu sarakstu (Dokumenti → Banka → Maksājumu
uzdevumi);

78
 2. Jāatzīmē atbilstošie maksājumi, ievērojot, kā maksājumos norādītai bankai jāsakrīt ar
iepriekš sūtīšanas metodē norādīto banku. Atzīmēt var ar pogu Shift+(kursora bultiņa uz
augšu/leju), atzīmētai rindai kreisajā pusē jābūt ;

3. Tad izvēlnē izvēlamies darbību Sūtīt.

4. Parādīsies Maksājumu nosūtīšanas logs, kur arī nospiežam Sūtīt.

Sūtāmiem maksājumiem jābūt statusā Sagatave, citādi sistēma dos kļūdas paziņojumu. Tādā
gadījumā nepieciešams stornēt dokumentu līdz statusam Sagatave, tad sūtīt vēlreiz. Kļūdas
paziņojumi varētu būt arī gadījumos, ja klienta kārtiņā ir tukša Juridiskā adrese vai bankas kartiņā
laukā Kods nav norādīts bankas swift kods, piem., HABALV22, MARALV22, u.c. Šo informāciju
sistēma pārbauda atbilstoši pieņemtajam ISO standartam.

5. Kad maksājums ir nosūtīts, sūtīšanas logā Stāvoklis tiks atzīmēts kā Gatavs. Var aizvērt
logu, nospiežot Aizvērt.

79
 6. Maksājums ir nosūtīts uz failu katalogu tādā formātā, lai to vēlāk varētu ieimportēt bankas
programmā. Attiecīgi Horizon, Maksājumu uzdevumu sarakstā kolonnā Nosūtīts pie
attiecīgiem dokumentiem parādīsies atzīme Sūtīts.

7. Nepieciešamības gadījumā, ja maksājums ir netīšām izdzēsts vai kāda cita iemesla dēļ to
nevar vairs atrast failu katalogā, to ir iespējams nosūtīt vēlreiz. Veicam iepriekšējus soļus ar
darbību Sūtīt, un apstiprinām atkārtoto sūtīšanu.

10.3. Maksājumu imports

Maksājumu uzdevumu importēšanai no bankas sākumā jāsaņem no bankas xml fails ar bankas
izrakstu un tad jāsaglabā tas fails savā datorā.

Papildus, pirms dokumentu importēšanas, jākonfigurē programma, lai sistēma varētu automātiski
atpazīt maksājumus un automātiski piemeklēt tiem nepieciešamus datus.

Sistēma → Uzstādījumi → Uzskaites parametri → Maksājumu imports → jākonfigurē

apakšlappuses Imports, Klienta/Līguma piemeklēšana, Automātiskās piesaistes, MU ģenerēt
statusā.

80
Tālāk jāiet uz izvēlni Dokumenti → Banka → Maksājumu imports.

Bankas dokumenta importa sarakstā uzspiežot pogu Pievienot jaunu, tiks atvērts Bankas
izrakstu importa ievadlogs.

Norādām nepieciešamo bankas Rēķinu un Failu ar saņemto bankas izrakstu, kuru esam
saglabājuši savā datorā. Metode aizpildās automātiski. Tad nospiežam pogu Sākt.

81
Kad programma pabeidz datu importu, parādās informācija par notikumu gaitu un var aizvērt šo
logu.

Bankas dokumentu importa sarakstā var apskatīt ieimportētus maksājumus.

82
Šajā piemērā tika apskatīts bankas imports ar diviem maksājumiem: Ienākošo un Izejošo
maksājumu.

Izejošo maksājumu banka ir izpildījusi, programma to ir automātiski atpazinusi pēc dokumenta

numura un tas uzreiz parādās statusā Apstrādāts. Paskatoties Maksājumu uzdevumu sarakstā
redzam, ka automātiski Maksājuma uzdevumā statuss ir nomainīts no Sagatave uz Izpildīts.

Pie Ienākošā maksājuma uzdevuma vispirms ir jāapstiprina klients (ja Klienta statuss ir Nav
atrasts), atvērot ar pogu Labot dokumentu un veicot izmaiņas.

Kad Klienta statuss ir Apstiprināts, veidojam attiecīgo maksājuma dokumentu: Darbības →

Veidot maksājuma dokumentu → Ienākošais maksājums.

Izveidojas Ienākošais maksājuma dokuments Maksājumu uzdevumu sarakstā statusā

Sagatave. To var atvērt ar pogu Labot, un pārbaudīt piesaistītu preču dokumentu. Ja sistēma nav
atpazinusi un piesaistījusi nevienu preču dokumentu, tad var to darīt manuāli. Sīkāk skat.
maksājumu uzdevumu. Pēc dokumenta informācijas pārbaudes un/vai labošanas var Izpildīt,
Grāmatot un Saglabāt dokumentu.

Pēc dokumenta izveides, Bankas dokumentu importa sarakstā importētajam dokumentam ir

nomainīts statuss uz Apstrādāts.

83
11. Apgāde/Realizācija: norēķini ar pircējiem un
pārdevējiem
Apgādes/realizācijas rēķinu sarakstā ir redzami gan rēķini par pakalpojumiem, gan
priekšapmaksas rēķini. Atkarībā no tā, vai rēķinu sarakstu izsauc no Dokumenti → Apgāde →
Rēķinu saraksts vai Dokumenti → Realizācija → Rēķinu saraksts, sarakstā ir redzami
saņemtie rēķini vai izsniegtie rēķini par pakalpojumiem un saņemšanas vai pārdošanas
priekšapmaksas rēķini.

Saņemšanas rēķins ir dokuments, kas apstiprina pakalpojuma saņemšanu, vai tādu preču
saņemšanu, kam nav nepieciešama noliktavas uzskaite, piem. kancelejas preces.

Rēķins par pakalpojumu ir dokuments, kas apstiprina pakalpojuma sniegšanu.

Priekšapmaksas rēķins fiksē priekšapmaksas pieprasījumu par precēm vai pakalpojumiem.

Apgādes/realizācijas rēķinam var būt šādi statusi:

● Sagatave - rēķins, kas ir izveidots un saglabāts, bet nav stājies spēkā (nav izpildīts un nav
grāmatots);
● Izpildīts - rēķins, kurā esošie pakalpojumi ir saņemti vai pieskaitīti klientu atlikumiem, bet
līdz virsgrāmatai vēl nav aizgājusi;
● Grāmatots - rēķins, kurā esošās summas ir nogrāmatotas, t.i. nosūtītas uz vajadzīgajiem
kontiem un atspoguļojas virsgrāmatā.

Grāmatot var tikai rēķinu statusā Izpildīts. Priekšapmaksas rēķinu nevar grāmatot, tas var būt tikai
statusā Sagatave vai Izpildīts.

11.1. Saņemtie rēķini

84
Sistēmā ir pieejami vairāki sagatavoti rēķinu paraugi, kas ir pielāgoti finanšu atskaitēm.

Izvēlne: Dokumenti → Apgāde → Jauns rēķins →…

● Saņemtais rēķins - saņemti pakalpojumi no iekšzemes piegādātāja;
● Saņemtais rēķins (Imports no ES) - saņemti pakalpojumi no Eiropas Savienībā
reģistrēta piegādātāja;
● Saņemtais rēķins (IT preču reverss) - saņemti pakalpojumi, kuriem piemērojas
PVN elektropreču apgrieztā uzskaites kārtība;
● Apgādes kredītrēķins - saņemtie kredītrēķini no piegādātājiem;
● Saņemtais avansa rēķins - saņemtie avansa rēķini no iekšzemes piegādātāja;
● Saņemtais avansa rēķins (Imports no ES) - saņemti avansa rēķini no Eiropas
Savienībā reģistrēta piegādātāja

Saņemtā rēķinā par pakalpojumiem fiksē pakalpojumu saņemšanu vai tādu preču saņemšanu,
kam nav nepieciešama noliktavas uzskaite, piem. kancelejas preces.

85
Atkarībā no nepieciešamības norādām pavadzīmes rindiņas tipu (tipu nomainīt var ar peles kreiso
pogu klikšķinot uz ikonas lauciņā Tips).
● Pakalpojums (nospiežot laukā Kods pogu jāizvēlas no Pakalpojumi saraksta
pakalpojums);
● Teksta rinda (nospiežot laukā Nosaukums pogu var ievadīt brīvu preču vai
pakalpojumu nosaukumu, kas dažādu iemeslu dēļ nav ietverts nomenklatūru un
pakalpojumu sarakstā, apstiprina ierakstu ar zaļu ķeksīti, papildus jānorāda mērvienība,
daudzums, cena un/vai atlaide);
● Atlaides vai Pieskaitījumu rinda (nospiežot laukā Kods pogu jāizvēlas no
Pieskaitījumi un atlaides saraksta vajadzīgu atlaidi vai pieskaitījumu. Pieskaitījumus var
ievadīt, attiecinot tos uz visu pavadzīmi kopumā vai uz atsevišķām pozīcijām atkarībā no
pieskaitījuma līmeņa, kas norādīts tā aprakstā). Atlaides vai pieskaitījumus var noteikt caur
izvēlni Pamatdati → Noliktava → Pieskaitījumi.

11.2. Izejošie rēķini

Sistēmā ir pieejami vairāki sagatavoti rēķinu paraugi, kas ir pielāgoti finanšu atskaitēm.

Izvēlne: Dokumenti → Realizācija → Jauns rēķins → …

● Izejošais rēķins - izrakstīts rēķins iekšzemē esošam klientam;
● Izejošais rēķins ES - izrakstīts rēķins Eiropas Savienībā reģistrētam klientam;
● Realizācijas kredītrēķins - izrakstītie kredītrēķini klientiem;
● Izejošais avansa rēķins - izrakstīts avansa rēķins iekšzemes klientam;
● Izejošais avansa rēķins ES - izrakstīts avansa rēķins Eiropas Savienībā reģistrētam
klientam;

Izejošā rēķinā par pakalpojumiem fiksē pakalpojumu sniegšanu.

Rēķinu ievades logs ir līdzīgs pavadzīmju ievades logam.

86
11.3. Saņemtais avansa rēķins

Izvēlne: Dokumenti → Apgāde → Jauns rēķins → Saņemtais avansa rēķins

Priekšapmaksu varam ievadīt kā summu, ja priekšapmaksā stāv summas zīme .

Ja ar peles kreiso pogu uzklikšķinām uz tās summas zīmes, tā tiks nomainīta uz procentu zīmi
un priekšapmaksas vērtību var ievadīt procentos. Ievadīšanu summā vai procentos izvēlas
atkarībā no ievadīšanas ērtuma. Tad atzīmē Izpildīt un nospiež Saglabāt.

87
Priekšapmaksas rēķins var būt tikai statusā Sagatave vai Izpildīts.

Kad ir izveidots Priekšapmaksas rēķins, varam to apmaksāt.

Atveram jaunu Izejošo maksājuma uzdevumu, ievadam Maksātāju un Saņēmēju, tad lappusē
Piesaistes spiežam pogu Pievienot jaunu. Atvērsies klienta neapmaksātu preču dokumentu
saraksts. Apmaksai var izvēlēties vairākus dokumentus vai kādu konkrētu dokumentu. Šajā
gadījumā izvēlamies Saņemto avansa rēķinu.

88
Pamatojums, Summa un PVN aizpildīsies automātiski. Lai maksājumu vēlāk varētu nosūtīt uz
banku, to Saglabā bez izpildes statusā Sagatave.

Šādā veidā Saņemtais avanasa rēķins ir sasaistīts ar Izejošo maksājuma uzdevumu.

Kad no preču/pakalpojumu piegādātāja ir saņemts norēķina dokuments, tad var veidot jaunu
Saņemšanas rēķinu, kurā lappusē Piesaistes, caur pogu Piesaistīt priekšapmaksu var
piesaistīt iepriekš sagatavotu un apmaksātu Saņemto avansa rēķinu.

89
Pēc avansa rēķina izvēles, Saņemtā rēķina lauki aizpildīsies ar informāciju no Saņemtā avansa
rēķina. Jāņem vērā, ka rēķinu varēs izrakstīt tikai tajā valūtā, kādā ir avansa rēķins.

Automātiski aizpildīsies ne tikai lappuse Piesaistes, bet arī lappuse Pamatinformācija.

Pēc līdzīga principa strādā arī izejošais avansa rēķins.

Jāatceras, ka avansa rēķinā var norādīt gan Nomenklatūras (preces) rindas, gan Pakalpojumu
rindas, bet Saņemšanas vai Pārdošanas rēķinos piesaistīt Nomenklatūras (preces) rindas
nevar, tās netiks atspoguļotas dokumentā.

Ja priekšapmaksas rēķinā ir norādīta Nomenklatūra (preces), tad šāds priekšapmaksas rēķins

jāpiesaista Pavadzīmēm (Dokumenti → Noliktava → Pavadzīmju saraksts). Priekšapmaksas
piesaistīšanas process pie pavadzīmēm ir līdzīgs Saņemšanas rēķinam.

90
11.4. Preču dokumenti

Preču dokumentu saraksta logā redzami visi neapmaksātie rēķini un pavadzīmes.

Izvēlne: Dokumenti → Apgāde → Preču dokumenti.

Apgādes sistēmā tie ir saņemto preču dokumenti (kreditoru dokumenti - saņemtais rēķins,
saņemtā pavadzīme, pamatlīdzekļu iegāde u.c.). Realizācijas sistēmā tie ir izsniegto preču
dokumenti (debitoru dokumenti - izejošais rēķins, pārdošanas pavadzīme u.c.).

Preču dokumentu saraksta kolonnā Piesaistīts ir redzams, vai dokuments ir pilnībā apmaksāts
(Pilnībā), dokuments ir daļēji apmaksāts (parāda apmaksāto daļu %), vai dokuments nav
apmaksāts (šajā gadījumā ailīte ir tukša). Kolonnā Nepiesaistīta summa norēķinu valūtā ir
redzams, cik liela dokumenta summa vēl nav apmaksāta, kolonnā Apmaksas termiņš redzams
datums, līdz kuram ir jāveic dokumenta apmaksa.

Atzīmējot preču dokumentu un izvēlnē Darbības izvēloties Apmaksas dokumenti, var redzēt
maksājumus, kas ir piesaistīti šim dokumentam.

91
Atvērsies Apmaksas dokumentu saraksta logs.

Ja kādam dokumentam nav maksājuma vai ir daļēji piesaistīta summa, bet lietotājs ir pārliecināts,
ka dokumenta apmaksa jau bijusi veikta vai eksistē kāds avansa maksājums ar šo klientu, tad
Preču dokumentu sarakstā atzīmē šo nepilnīgi apmaksāto preču dokumentu un izvēlnē
Darbības izvēlas funkciju Piesaistīt.

Tiks atvērts Maksājumu dokumentu un priekšapmaksas saraksta logs.

92
Šajā Maksājumu dokumentu un priekšapmaksas saraksta logā tiks parādīti tādi maksājumi,
kuri vēl nav pilnībā piesaistīti kādiem klienta preču dokumentiem. Kolonnā Piesaistīts redzam, ka
piesaistīti ir 15% no maksājuma dokumenta, kolonnā Nepiesaistīts redzam, cik liela summa no šī
maksājuma vēl ir nepiesaistīta.

Izvēloties šo daļēji nepiesaistīto dokumentu ar pogu Izvēlēties, aizpildīsies atvērtais papildu logs
Piesaistes.

Kad nospiežam pogu Saglabāt, dotā summa no šī maksājuma tiek piesaistīta izvēlētajam preču
dokumentam.

93
Analoģiski tas viss darbojās arī Realizācijas pusē.

11.5. Maksājumu dokumenti

Maksājumu dokumentu sarakstā ir redzami visi apmaksas dokumenti, kuri nav pilnībā piesaistīti

Izvēlne: Dokumenti → Apgāde → Maksājumu dokumenti

Maksājuma dokumentos, līdzīgi kā Preču dokumentos, kolonnā Piesaistīts redzams kāda daļa
no maksājuma ir piesaistīta kādam preču dokumentam, bet kolonnā Nepiesaistīts redzams, cik
liela summa ir nepiesaistīta.

Atzīmējam maksājuma dokumentu un Darbību izvēlnē izvēlamies Piesaistīt.

Tiks atvērts Preču dokumentu logs ar dokumentiem, kuriem nav veikta apmaksa. Atzīmējam
preču dokumentu un nospiežam Izvēlēties.

94
Atvērtajā Piesaistes logā nospiežam Saglabāt.

Maksājums piesaiste redzama Maksājumu dokumentu sarakstā.

Ja nepieciešams apskatīt, kādi dokumenti ir piesaistīti konkrētam dokumentam, tad atzīmējot

vajadzīgo maksājuma dokumentu, caur izvēlni Darbību izvēlamies komandu Piesaistītie
dokumenti.

95
Tiks atvērts maksājuma dokumentam piesaistīto preču dokumentu saraksts.

Apakšējā daļā redzam, kāda summa ir piesaistīta šiem dokumentiem, un kāda summa vēl nav
piesaistīta.

Ja kādu iemeslu dēļ ir nepieciešams dzēst izveidotu parādu vai pārmaksu, tad jāveido Parāda
dzēšanas dokumentu. Šīm mērķim ejam uz Preču dokumentu sarakstu un Darbības izvēlnē
izvēlamies Apmaksas dokumenti. Tad pievienot jaunu ar un izvēlāmies Parāda dzēšana.

96
Parāda dzēšanas dokuments ir automātiski aizpildīts ar nepieciešamo informāciju. Pārbaudām,
ierakstam Pamatojumu, tad Izpildām, Grāmatojam un Saglabājam.

Dokumenta parāds/pārmaksa ir dzēsta.

Analoģiski darbojās arī Realizācijas pusē.

11.6. Atskaite. Klientu atlikumi

Atskaite Klientu atlikumi ietver informāciju par debitoriem vai kreditoriem un atbilstošajām parāda
un pārmaksas summām. Viena, izvēlēta klienta atlikumu var apskatīt arī no klientu saraksta
(Pamatdati → Klienti → Saraksts → Darbības → Atskaites → Klienta atlikums).

Sastādot atskaiti no Apgādes puses, atskaitē tiek apkopoti dati no kreditoru dokumentiem un to
klientu ienākošajiem dokumentiem, kas norēķinu operācijās nepiedalās.

97
Sastādot atskaiti no Realizācijas puses, atskaitē tiek apkopoti dati no debitoru dokumentiem un
izejošajiem dokumentiem, kas adresēti tiem klientiem, kas norēķinu operācijās nepiedalās.

Izvēlne: Atskaites → Apgāde → Klientu atlikumi.

Tiks atvērts parametru ievadlogs:

Atskaitei Klientu atlikumi parametru ievadlogā jānorāda:

● Datums - datums, uz kuru klientu datus atlasīt.
● Klients - informācijas atlasei var norādīt konkrētu klientu.
● Izvēles rūtiņu Aprēķins pēc apmaksas termiņa atzīmē, ja klientu atlikumus vēlas
aprēķināt, ņemot vērā apmaksas termiņu.
● Izvēles rūtiņu Iekļaut sagataves atzīmē, ja klientu atlikumus vēlas aprēķināt, ņemot vērā
dokumentus sagataves statusā.
● Aktivitātes veids - informācijas atlasei var norādīt konkrētu aktivitātes veidu.
● Līguma veids - informācijas atlasei var norādīt konkrētu līguma veidu.
Nospiežot pogu Labi iegūstam atskaiti par klientu atlikumiem uz 21.12.2016, ņemot vērā
apmaksas termiņu.

98
Izvēlnē Darbības izvēloties darbību Dokumenti, tiks atvērts saraksts ar dokumentiem, kas veido
šo atlikumu.

Analoģiski darbojās arī Realizācijas pusē.

11.7. Atskaite. Klientu apgrozījums

Izvēlne: Atskaites → Apgāde → Klientu apgrozījums.

Tiks atvērts parametru ievadlogs:

99
Parametru ievadlogā jānorāda:
● Datumi, no kura un līdz kuram klientu datus atlasīt.
● Klients - var norādīt konkrētu klientu, par kuru sastādīt atskaiti.
● Līguma veids - informācijas atlasei var norādīt konkrētu līguma veidu.

Izvēlnē Darbības izvēloties Apgrozījuma dokumenti, tiks atvērts logs ar dokumentiem, kas veido
apgrozījumu.

100
Analoģiski darbojās arī Realizācijas pusē.

11.8. Atskaite. Parāda sadalījums

Izvēlne: Atskaites → Apgāde → Parāda sadalījums.

Atskaite ietver prognozi par to, kurā laika intervālā, skaitot uz priekšu no atskaites datuma, un
kādām summām vajadzētu tikt nomaksātām. Šajā atskaitē tiek ņemtas vērā tikai tās summas,
kurām vēl nav pienācis apmaksas termiņš. Apmaksas termiņam jābūt norādītam klienta kartītē. Ja
šis apmaksas termiņš nav norādīts, tad apmaksas prognozi nebūs iespējams iegūt.

Sastādot atskaiti no Apgādes puses, atskaite ietvers tās summas, kuras jūsu uzņēmumam
jāmaksā kreditoriem.

Sastādot atskaiti no Realizācijas puses, atskaite ietvers tās summas, kuru apmaksa tiek sagaidīta
no klientiem-debitoriem.

Atskaites Parāda sadalījums parametru ievadlogā jānorāda:

● datums, uz kuru veidot parāda sadalījumu;
● jāizvēlas viens no apmaksājamo summu sadalījuma intervālu attēlošanas veidiem:
1) sadalījuma intervālus var veidot, norādot konstantu dienu skaitu intervālā un intervālu
skaitu;
2) sadalījuma intervālus var veidot, nospiežot pogu Sadalījums, kas dod iespēju norādīt
intervālus ar dažādu dienu skaitu, kā arī tādus intervālus, kas pārklājas.
● jānorāda klients, kuram veikt parāda sadalījuma analīzi (ja nenorāda nevienu, tad tiek
ņemti visi).
● papildus var atlasīt dokumentus pēc Līguma veidiem.
● ja atzīmēts Iekļaut sagataves, tad papildus atlasīsies dokumenti sagataves statusā.
● var arī izvērst parāda summas ar soda naudām un pamatparādu.

101
Saraksta kolonnās ar apzīmējumu NV tiek attēlota summa norēķinu valūtā.

Izvēlnē Darbības var atvērt šādu darbību izvēlni:

● Parāda dokumenti - dokumenti, kuriem uz atskaites datumu ir pagājis apmaksas termiņš;
● Vēl nav termiņš - dokumenti, kuriem uz atskaites datumu vēl nav pienācis apmaksas
termiņš;
● Apmaksas dokumenti - pirms termiņa apmaksas un avansa iemaksas dokumenti.

Analoģiski darbojās arī Realizācijas pusē.

11.9. Atskaite. Apmaksas prognoze

Izvēlne: Atskaites → Apgāde → Apmaksas prognoze

102
Atskaite ietver prognozi par to, kurā laika intervālā, skaitot uz priekšu no atskaites datuma, un
kādām summām vajadzētu tikt nomaksātām. Šajā atskaitē tiek ņemtas vērā tikai tās summas,
kurām vēl nav pienācis apmaksas termiņš. Apmaksas termiņam jābūt norādītam klienta kartītē. Ja
šis apmaksas termiņš nav norādīts, tad apmaksas prognozi nebūs iespējams iegūt.

Sastādot atskaiti no Apgādes puses, atskaite ietvers tās summas, kuras jūsu uzņēmumam
jāmaksā kreditoriem.

Sastādot atskaiti no Realizācijas sistēmas, atskaite ietvers tās summas, kuru apmaksa tiek
sagaidīta no klientiem-debitoriem.

Atskaitei Apmaksas prognoze parametru ievadlogā jānorāda:

● datums, uz kuru veidot apmaksas prognozi;
● jāizvēlas viens no apmaksājamo summu sadalījuma intervālu attēlošanas veidiem:
1) sadalījuma intervālus var veidot, norādot konstantu dienu skaitu intervālā un intervālu
skaitu;
2) sadalījuma intervālus var veidot, nospiežot pogu Sadalījums, kas dod iespēju norādīt
intervālus ar dažādu dienu skaitu, kā arī tādus intervālus, kas pārklājas.
● jānorāda klients, kuram sagatavot apmaksas prognozi (ja nenorāda nevienu, tad tiek ņemti
visi).
● papildus var atlasīt dokumentus pēc Līguma veidiem.
● ja atzīmēts Iekļaut sagataves, tad papildus atlasīsies dokumenti sagataves statusā.
● var arī izvērst parāda summas ar soda naudām un pamatparādu.

103
Saraksta kolonnās ar apzīmējumu NV tiek attēlota summa norēķinu valūtā.

Izvēlnē Darbības var atvērt šādu darbību izvēlni:

● Parāda dokumenti - dokumenti, kuriem uz atskaites datumu ir pagājis apmaksas termiņš;
● Vēl nav termiņš - dokumenti, kuriem uz atskaites datumu vēl nav pienācis apmaksas
termiņš;
● Apmaksas dokumenti - pirms termiņa apmaksas un avansa iemaksas dokumenti.

Analoģiski darbojās arī Realizācijas pusē.

12. Nākamo periodu ieņēmumi / izdevumi

Nākamo periodu izdevumi/ieņēmumi ir nepieciešami, lai reģistrētu pakalpojumus, kas attiecas uz
nākamajiem periodiem nevis uz tekošo periodu, t.i. visos gadījumos, kad rēķins par pakalpojumiem
jau ir pilnībā apmaksāts, bet grāmatvedībā izdevumus/ieņēmumus vajag norakstīt pa daļām,
noteiktā laika posmā.

Piemēram, žurnālu vai programmu licenču abonēšana, telpu vai preču noma, utml.

12.1. NPI/I sākuma atlikumi

104
Nākamo periodu sākuma atlikuma dokumentu izmanto tikai tajā gadījumā, ja lietotājs sāk darbu ar
Horizon programmu no jauna.

Sākuma atlikuma dokumentus ievada izvēlnē: Dokumenti → Nākamo periodu ieņēmumi /

izdevumi → NPI dokumenti → Pievienot jaunu → NPI sākuma atlikums.

Norādot pie sākuma atlikumiem lauku NPI/I pozīcija jāievēro, ka NPI pozīcijā var būt vienīgi
Pakalpojuma kartiņa (Nekādā gadījumā tā nevar būt Nomenklatūras kartiņa! ).

Lappusē Plānotie dokumenti ir jāievada informācija par plānotajiem pārgrāmatošanas

dokumentiem, ar kuriem pakāpeniski tiks norakstīta NPI/I summa.

Plānotos dokumentus var izveidot automātiski, izmantojot pogu vai manuāli. Dokumenti tiks
izveidoti atbilstoši tam, kas ir norādīts laukā Periodiskums.

Ja Periodiskums norādīts kā Manuāls, tad automātisku režīmu lappusē Plānotie dokumenti

izmantot nevar, bet informācija par šiem dokumentiem ir jāievada ar roku.

105
Tālāk šo NPI/I kartiņu saglabā ar pogu Saglabāt un izvēlās NPI/I pozīciju saraksta ar pogu
Izvēlēties.

NPI/I sākuma atlikuma kartiņa aizpildīsies automātiski ar izvēlētas kartiņas informāciju. Tad
jāieliek ķeksītis Izpildīt un jānospiež poga Saglabāt.

Tādā veidā manuāli var izveidot NPI/I pozīciju un to pievienot NPI/I sākuma atlikumam.

106
Veidojot jaunu saistību dokumentu (Apgādes vai Realizācijas rēķinu), NPI/I pozīcijas kartiņa
veidosies automātiski, pamatojoties uz rēķinā norādīto informāciju. Pozīcijas aprakstā tiks iekļauti
rēķina rekvizīti (datums, klients, līgums, projekts, piezīmes) un izvēlētā pakalpojuma kartiņa.

12.2. NPI/I saņemšana

Šādu Saņemšanas rēķina ievadi veicot, aizpildot dokumentā pakalpojumu rindas - kolonā
Periodu tips jānorāda Nākamais, kā arī jānorāda periods, kad NPI/I būs spēkā Datums no un
Datums līdz.

Izveidoto rēķinu var uzreiz Izpildīt un Grāmatot. Kad rēķins ir izpildīts un grāmatots, automātiski
izveidojas un aktivizējas attiecīgas NPI/I pozīcijas.

Izveidotās NPI/I pozīciju kartiņas var apskatīt NPI/I pozīciju sarakstā (Dokumenti → Noliktava →
NPI/I pozīciju saraksts).

107
12.3. NPI/I pārgrāmatošana

NPI/I pārgrāmatošanas dokumentu izmanto, lai veiktu periodisku NPI/I norakstīšanu uz

faktiskajiem izdevumiem vai ienākumiem.

Izvēlne: Dokumenti → NPI/I dokumenti → Pievienot → NPI/I pārgrāmatošana.

Ievada Datumu un laukā NPI/I pozīcija, nospiežot blakus pogu , izvēlas no esoša saraksta
vajadzīgo NPI/I pozīciju. Dokumenta Summa automātiski tiks noteikta atbilstoši NPI/I pozīcijas
kartiņā izveidotajiem plānotajiem dokumentiem un norādītam Datumam.

Dokumenta pamatinformācija aizpildīsies automātiski no NPI/I pozīcijā norādītās informācijas.

Tālāk var Saglabāt dokumentu, vienlaicīgi to Izpildot un Grāmatojot.

12.4. NPI/I norakstīšana

NPI/I norakstīšanas dokumentu izmanto, lai priekšlaicīgi slēgtu NPI/I pozīcijas kartiņu par visu
atlikušo summu.
Izvēlne: Dokumenti → NPI/I dokumenti → Pievienot → NPI/I norakstīšana.

108
Pēc dokumenta izpildes NPI/I pozīcija ir statusā Slēgts.

12.5. NPI/I atskaites

Atskaite Nākamo periodu kopsavilkums paredzēta pārskata iegūšanai par nākamo periodu
izdevumu vai ieņēmumu iekļaušanu attiecīgā perioda ieņēmumos vai izdevumos atbilstoši NPI/I
dokumentiem.
Izvēlne: Atskaites → Nākamo periodu izdevumi/ieņēmumi → Nākamo periodu kopsavilkums.

109
Atskaite NPI/I apgrozījums paredzēta pārskata izveidošanai par nākamo periodu izdevumu vai
ieņēmumu apgrozījumu noteiktā laika periodā.

Izvēlne: Atskaites → Nākamo periodu izdevumi/ieņēmumi → NPI/I apgrozījums.

110
Atskaite NPI/I atlikumi paredzēta pārskata izveidošanai par nākamo periodu izdevumu vai
ieņēmumu atlikumiem uz noteiktu datumu.

Izvēlne: Atskaites → Nākamo periodu izdevumi/ieņēmumi → NPI/I atlikumi.

Atskaite NPI/I norakstīšanas sadalījums paredzēta pārskata sastādīšanai par nākamo periodu
izdevumu vai ieņēmumu pārgrāmatoto (norakstīto) summu sadalījumu par periodu.

Izvēlne: Atskaites → Nākamo periodu Izdevumi/ieņēmumi → NPI/I norakstīšanas sadalījums.

111
Visām atskaitēm, parametru logā nospiežot pogu Labi, tiek atlasīta informācija atbilstoši
norādītajiem parametriem un parādīta saraksta logā.

Nospiežot pogu Uz druku, bez informācijas attēlošanas saraksta logā uzreiz tiek izsaukts drukas
vadības logs atskaites izdrukāšanai.

13. Kases dokumenti

Sistēmas Horizon modulis Kase ietver sevī kases operāciju uzskaiti un apstrādi.

Modulis nodrošina ienākošo un izejošo maksājumu uzskaiti sistēmā, kas atspoguļo naudas plūsmu
kasē un griezumā pa klientiem/līgumiem.

Sākotnēji sistēmā ir aprakstīta viena EUR kase, kuru var izmantot.

Ja nepieciešams var pievienot papildus kases vai rediģēt esošo kasi, atverot Kases kartiņas:

Izvēlne: Pamatdati → Uzņēmums→ Uzņēmuma kases

Citus kases operāciju reģistrēšanai nepieciešamos datus (klientu, preču dokumentu, kases orderu
personu, bankas rēķinu sarakstus) iespējams papildināt dokumentu ievades gaitā.

Visiem kases dokumentiem ir jābūt stingri numurētiem. Numuru piešķir un labo katras Kases
kartiņā.

112
Visi Kases dokumenti ir maksājuma dokumenti, jeb kases orderi, kas pamato skaidras naudas
izsniegšanu vai saņemšanu uzņēmuma kasē. Sistēmā ir pieejami sekojošie maksājumi:
● Ieņēmumu orderis un Izdevumu orderis - izmanto norēķinos ar klientiem;
● Skaidras naudas kvīts - naudas pārvedums no savas kases uz savu banku;
● Kases pārvedums - naudas pārvedums no savas kases uz citu savu kasi;
● Kases atlikumu svārstības - dažādu valūtu kases atlikumu līdzsvarošanai;

Papildus tam var nodefinēt un izmantot darbam sekojošus kases dokumentus, par kuriem sīkāku
informāciju var atrast atsevišķā Kases/Bankas moduļa aprakstā:
● Avansieru kases izdevumu orderis - izmanto norēķinos ar avansa personām;
● Kases kvīšu porcija - maksājumi ar vairākiem debitoriem vienlaicīgi;
● Biļešu/kvīšu grāmatiņu dokumenti - izmanto darbam ar biļetēm/kvītīm;
● Kases slēgums, Kases grāmata, u.c. dokumenti.

13.1. Kases orderis

Izvēlne: Dokumenti → Kase → Jauns orderis → Ieņēmumu orderis vai Izdevumu orderis.

Jaunajā orderī jāizvēlas Kase, laukā Saņemts no jāizvēlas klients.

113
 Jāpievērš uzmanība, kā kases orderī, pēc noklusējuma atzīmēts lauks Izpildīt. Ja nepieciešams
saglabāt to kā Sagatavi, tad atzīme jāizņem.

Aizpildīšanas princips līdzīgs Izejošām bankas maksājuma uzdevumam.

Pēc klienta izvēles, lappusē Piesaistes ar pogu izvēlamies un pievienojam orderim dokumentu,
kuru klients vēlās apmaksāt skaidrā naudā.

Pēc dokumenta piesaistes, automātiski aizpildīsies visi saistītie lauki Summa, PVN t.sk. u.c.

114
Lappuses Piesaistes labās puses papild pogas, ko var izmantot darbam:
● aizpildīt dokumenta summu no piesaistes rindām. Ja klients maksā par vairākiem
dokumentiem, bet par kādu konkrētu dokumentu vēlas šoreiz samaksāt mazāku summu,
tad norādot vēlamo summu rindā un nospiežot šo pogu, tiek summētas piesaistes rindu
kolonnas Saistītā summa vērtības un automātiski aizpildīsies dokumenta Summa un PVN
t.sk.. Bet laukā Pamatojums šis cipars būs jālabo ar roku.

● sadalīt dokumenta summu pa piesaistes rindām. Ja klients maksā par vairākiem

dokumentiem, bet sev vēlamo summu, tad norādot maksājuma kopējo Summu un

115
 nospiežot šo pogu, ievadītā Summa tiek sadalīta pa piesaistes rindām, secīgi aizpildot
katru piesaistīto rindu, kamēr netiks pilnīgi iztērēta. Lauks Pamatojums būs jālabo ar roku.
Gadījumā, ja darbā ir lietotas norēķinu grupas, tad ņemot vērā rindas norēķinu grupas
prioritāti un summu - vispirms piešķir norēķinu grupām ar augstāku prioritāti, ja vairākas
rindas atbilst norēķinu grupām ar vienādu prioritāti, summa tiek sadalīta proporcionāli rindu
summām.

● sadalīt maksājuma summu proporcionāli pa piesaistes rindām. Ja klients maksā par

vairākiem dokumentiem, bet sev vēlamo summu, tad norādot maksājuma kopējo Summu
un nospiežot šo pogu, dokumentā ievadītā summa tiek sadalīta proporcionāli pa piesaistes
rindām. Vērtības laukā Pamatojums būs jālabo ar roku.

116
Gadījumā, ja skaidras naudas kopsumma pārsniedz valsts noteikto limitu skaidras naudas
operācijām, tad lappusē Atskaites jāieliek ķeksītis Iekļaut skaidras naudas deklarācijā.

Tiem, kas izmanto darbā dimensijas, būs noderīga poga lappusē Sadalījums. Nospiežot šo
pogu, sadalījuma rindiņas tiks sagrupētas pa vienādām dimensijām. Jāievēro, ka Sadalījumā
norādītai kopsummai (loga labajā apakšējā stūrī) jāsakrīt ar dokumenta Summu.

Kad dokuments ir pabeigts, to Saglabā statusā Izpildīts, un tālāk to var grāmatot.

Līdzīgi aizpildāms arī Izdevumu orderis.

13.2. Kases pārvedums

Izvēlne: Dokumenti → Kase → Jauns orderis → Kases pārvedums.

117
Kases pārveduma aizpildīšana notiek līdzīgi Bankas pārveduma aizpildei.

Izvēlamies uzņēmuma kasi, No kuras tiks ņemta nauda, un uzņēmuma kasi, Uz kurieni šī izņemta
nauda tiks iemaksāta.

Tad lappusē Izdevumu orderis norāda Summu, kura tiks pārnesta no vienas kases uz otru. Šī
norādīta summa automātiski atspoguļosies laukā Summa otrā lappusē Ieņēmumu orderis.

Pārējā informācija šajās lappusēs aizpildāma pēc vajadzības.

118
Saglabājot Kases pārvedumu, paralēli veidojas divi saistītie kases dokumenti: Kases izdevumu
orderis un Kases ieņēmumu orderis, kas abi parādās kases dokumentu Sarakstā (Dokumenti →
Kase → Saraksts).

Ja dokumentiem ir ievadīts datums, nospiežot pogu Saglabāt, kases pārvedums tiek saglabāts un
izpildīts. Ja datums nav ievadīts, abi dokumenti tiek saglabāti kā Sagataves. Izpildītus dokumentus
var tālāk kontēt un grāmatot.

No Kases orderu saraksta izmantojot pogu Darbības → Izpildīt vai Darbības → Izpildīt un
grāmatot var nogrāmatot orderi bez atvēršanas.

Labot dokumentu ir iespējams pēc stornēšanas ar pogu līdz statusam Sagatave. Ja dokumenti
tiek stortnēti, jāpārliecinās, ka kases orderu numerācija, turpinās korekti pēc kārtas.

13.3. Skaidras naudas kvīts

Izvēlne: Dokumenti → Kase → Jauns orderis → Skaidras naudas kvīts.

119
Skaidras naudas kvīts aizpildīšana notiek līdzīgi Skaidras naudas čeka aizpildei.

Izvēlamies uzņēmuma kasi, No kuras tiks izņemta nauda, un uzņēmuma bankas kontu, Uz kurieni
šī izņemtā nauda tiks ieskaitīta.

Tad lappusē Izdevumu orderis norāda Summu, kura tiks izņemta no kases. Šī norādīta summa
automātiski atspoguļosies laukā Summa otrā lappusē Iemaksas MU.

Pārejā informācija šajās lappusēs aizpildāma pēc vajadzības.

Saglabājot Skaidras naudas kvīti, paralēli veidojas divi saistītie dokumenti: Skaidras naudas
kvīts pie Kases dokumentu saraksta un Skaidras naudas kvīts - ienākoša puse pie bankas
Maksājumu uzdevumu saraksta.

Jāatceras, kā izpildīt maksājuma uzdevuma ienākošo pusi drīkst tikai tad, kad no bankas ir
saņemts paziņojums, ka nauda ir ieskaitīta kontā.

Abos Sarakstos izmantojot pogu Darbības → Izpildīt vai Darbības → Izpildīt un grāmatot var
izpildīt un nogrāmatot dokumentus bez atvēršanas.

Labot abus dokumentu ir iespējams pēc stornēšanas ar pogu līdz statusam Sagatave.

120
13.4. Kases slēgumi

Kases slēgumu logs rāda informāciju par katras kases reģistra stāvokli.

Izvēlne: Dokumenti → Kase → Slēgumi.

Katrai kasei var būt tikai viens atvērts reģistrs, pārējiem jābūt slēgtiem.

121
Atvērt kases reģistru ar pazīmi Atvērts var ar pogu , tad atvērtajā logā caur pogu Darbības
izvēlēties komandu Slēgt. Šīs noteiktas kases reģistrs tiks slēgts.

122
Ja slēgtā periodā ir bijusi dokumenti ar jauna atvērta perioda datumiem, tad šādi dokumenti tiks
pārnesti automātiski uz jaunu Atvērtu reģistru.

Slēgtā kases reģistrā vairs nevar veidot vai labot dokumentus. Veidojot jaunu dokumentu slēgta
reģistrā, sistēma paziņos, ka reģistrs jau ir slēgts.

Ja nepieciešams saglabāt šādu dokumentu, tad vai nu jāatver periods, vai nu jāizlabo dokumenta
datums uz nākamu dienu. Tad automātiski veidojas jauns reģistrs ar pazīmi Atvērts.

Ja ir vajadzība atslēgt slēgto reģistru, lai veiktu labojumus, tad sarakstā Kases slēgumi jānospiež
stornēšanas poga un jāapstiprina paziņojums:

123
Pirms tam atvērtais jauns reģistrs pazudīs un visi tā dokumenti atspoguļosies no jauna atvērtajā
reģistrā.

13.5. Uzņēmuma kases grāmata

Saskaņā ar LR likumdošanu, visi darījumi ar skaidru naudu ir jāatspoguļo kases grāmatā. Katrai
kasei ir jābūt savai kases grāmatai.
LR Likumdošana atļauj skaidras naudas darījumu pierakstus veikt gan elektroniski, gan rakstiski,
tādējādi veidojot elektronisko vai papīra veida kases grāmatu. Tomēr elektronisko kases grāmatas
versiju ir nepieciešams drukāt, sevišķi, slēdzot periodu.

Programma Horizon piedāvā elektroniski veidot dažādus Kases dokumentus, apkopojot visu
informāciju perioda slēgšanas brīdī. Periodu slēgšana notiek ar dokumenta Kases slēgums
palīdzību.

Kad Kases slēgums ir izveidots, nepieciešams to izdrukāt.

Izvēlne: Dokumenti → Kase → Slēgumi.

124
Kases slēgumu sarakstā ar pogu atvērt nepieciešamās Kases slēguma reģistru un nospiest

drukāšanas pogu .

Atvērtajā logā Parametru uzstādīšana un Drukāšana atrast un atzīmēt drukas formu sarakstā
kases grāmatas drukas formu Kases žurnāla dokumenti.

Tālāk loga labajā pusē jāizvēlas, vai uzreiz sūtīt formu uz printeri (jāatzīmē Druka), vai sākumā
atvērt priekšapskates logu (jāatzīmē Ekrāns).

Priekšapskates logā redzams dokuments, kāds tas izskatīsies izdrukāts. Pēc apskates jānospiež

vēlreiz pogu Drukāt , lai nosūtītu dokumentu uz printeri.

125
14. Pamatlīdzekļi
Šīs sadaļas funkcionalitāte nodrošina ilgtermiņa ieguldījumu (pamatlīdzekļu, nemateriālo un
finanšu) uzskaiti. Pamatlīdzekļu uzskaites funkcionalitāte nodrošina tādu procesu atbalstu kā
pamatlīdzekļu iegāde, iekšējā pārvietošana, rekonstrukcija, likvidācija, pārvērtēšana. Sistēmā tiek
veidoti ar pamatlīdzekļu apriti saistītie dokumenti, kā arī tiek nodrošināta automatizēta
pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina funkcionalitāte.

Ja tiek ievadīta pavadzīme, ar kuru tiek iegādāts pamatlīdzeklis, sākumā jāizveido Pamatlīdzekļa
kartīte un pēc tam veido Pamatlīdzekļa iegādi.

14.1. Pamatlīdzekļu kartītes

Visiem uzņēmumā esošajiem pamatlīdzekļiem, jābūt pamatlīdzekļu kartītēm. Jaunas kartītes var
izveidot pamatlīdzekļu sarakstā.

Izvēlne: Pamatdati → Pamatlīdzekļi → Saraksts.

Pamatlīdzekļu sarakstā jānoklikšķina uz pogas un jāizvēlas, kāda no pamatlīdzekļu kartītēm

atbilstoši pamatlīdzekļa būtībai.

126
Atvērta loga galvenē jāaizpilda lauki: Kartītes Nr., Nosaukums un Inventāra Nr. .

Lappusē Dati tiek ievadīta pamatinformācija:

● Grupa - pamatlīdzekļa grupa - tiek aizpildīta automātiski;
● Ekspluatācijā no - datums, no kura pamatlīdzeklis nodots ekspluatācijā;
● Iegādes datums - pamatlīdzekļa iegādes datums;
● Ekspluatācijā līdz - datums, līdz kuram pamatlīdzeklis atrodas ekspluatācijā:
○ tiek aprēķināts automātiski, pieskaitot Ekspluatācijā no datumam nolietojuma
normu, kas piesaistīta kartītei lappusē Nolietojums;
○ iespējams norādīt manuāli vai atstāt neaizpildītu, ja nolietojums netiek rēķināts
(nolietojuma grupa - Nerēķina);
● Skaits - pamatlīdzekļa vienību skaits un mērvienība; iespējams norādīt informāciju par,
piemēram, vienību skaitu komplektā, zemes platību u.tml.

127
 ● Uzskaites vērtība - pamatlīdzekļa uzskaites vērtība - likumdošanā definētā iegādes
(sākotnējā) vērtība, parasti summa bez PVN, kura mainās, veicot pamatlīdzekļa
pārvērtēšanu, rekonstrukciju u.c. pamatlīdzekļu operācijas.
● Nolietojums - pamatlīdzekļa nolietojums. Ja tiks ievadīts PL sākuma atlikums, tad šis ir
lauks kurā ievada šī PL uzkrāto nolietojumu;
Lappusē Uzskaite tiek ievadīti pamatlīdzekļa uzskaites dati:

● Atbildīgā persona - persona, kas ir atbildīga par pamatlīdzekli. Obligāts lauks PL sākuma
atlikuma dokumentam;
● Atrašanās vieta - pamatlīdzekļa atrašanās vieta. Obligāts lauks PL sākuma atlikuma
dokumentam;
● Lietotājs - pamatlīdzekļa lietotājs. Obligāts lauks PL sākuma atlikuma dokumentam;
● Bilances konts - aizpildās automātiski;
● Nolietojuma konts - aizpildās automātiski;
● Izmaksu konts - aizpildās automātiski;

Pamatlīdzeklim, kas nodots ekspluatācijā, pamatlīdzekļa kartītē nav iespējams mainīt uzskaites
datus: atbildīgo personu, atrašanās vietu, lietotāju, bilances un nolietojuma kontus. Šīs
informācijas mainīšanai jāizmanto dokuments pamatlīdzekļu Iekšējā kustība.

Lappusē Dimensijas var norādīt informāciju par pamatlīdzeklim piesaistītajām kontu dimensijām.

Lappusē Nolietojums tiek ievadīta pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķiniem nepieciešamā

informācija. Šīs lappuses informācija tiek aizpildīta automātiski.

128
Lappusē Nodokļi tiek ievadīta nodokļu aprēķiniem nepieciešamā informācija.

● Nolietojuma aprēķina kategorija nodokļiem - pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķina

kategorija nodokļiem - izvēle no noklusējumā esošā saraksta PL nolietojuma kategorijas
nodokļiem. Lai izvēlētos jānoklikšķina uz ;

● Nolietojuma likmes koeficients - kategorijas nolietojuma likmes koeficients (1.5 vai 2),
kas norādīts PL nolietojuma kategorijas nodokļiem kartītē; atbilstoši likumdošanai
atsevišķiem pamatlīdzekļiem nolietojums jārēķina, piemērojot divkāršu likmi, bet citiem -
pusotru likmi, pēc noklusējuma - divkāršā likme (2.0);
● Jaunas tehnoloģiskās iekārtas koeficients - koeficients, kas jāpiemēro pamatlīdzeklim,
ja tas ir jauna tehnoloģiskā iekārta - atbilstoši likumdošanai;
● Piezīmes (nolietojuma) - nolietojuma piezīmes - lauks tiek izmantots nolietojuma
piezīmēm, kuras paredz MK noteikumi.

Ja kartītē tiek mainīta nolietojuma kategorija nodokļiem, tad izmaiņu reģistrācijas logā obligāti
jāatzīmē iespēja Veidot jaunu versiju un jānorāda Datums, kad mainās pamatlīdzekļa statuss.

129
Lappusē Informācija tiek ievadīta papildus informācija par pamatlīdzekli (kadastra vērtība,
numurs, piegādātājs, ražotājs, garantijas, apraksts, u.c.), ja tas ir nepieciešams.

Lappusē Apdrošināšana tiek ievadīta informācija par pamatlīdzekļa apdrošināšanu, ja tas ir

nepieciešams. Visas pamatlīdzekļu kartītes, kurām ir ievadīta apdrošināšanas informācija var
redzēt papildus sarakstā Pamatdati → Pamatlīdzekļi → Apdrošināšanas informācija.

Lappusē Papildgrupas iespējams piesaistīt papildgrupas no Papildgrupu saraksta (Pamatdati →

Pamatlīdzekļi → Papildgrupas).

Lappusē Īpašības iespējams norādīt pamatlīdzekļa īpašības, izvēloties no Īpašību saraksta

(Pamatdati → Uzņēmums → Īpašības). Īpašību kartiņās lappusē „Lomas” nepieciešams aktivizēt
izvēles rūtiņu „PL kartīte”, kas ir kopēja gan inventāram, gan pamatlīdzekļiem.

Lappusē Saistītie dati atspoguļosies un būs pieejami ar pamatlīdzekļa kartīti saistītie papildus
dati, jā tādi tiks izveidoti programmā: Operāciju arhīvs, PL izmaiņu arhīvs, Pievienotie faili.
Pievienot un glabāt failus programmā ir iespējams, ja ir pieejama papildus licence Dokumentu
repozitorijs failsistēmā.

Lappusē Attēls var pievienot pamatlīdzekļa attēlu, izvēloties to ar pogu .

Pēc visas nepieciešamas informācijas ievadīšanas, Pamatlīdzekļa kartīti saglabā, nospiežot pogu

130
Pamatlīdzekļu sarakstā ievadīta kartīte atspoguļosies statusā Sagatave. Kartītes satuss mainīsies
ar Pamatlīdzekļu iegādes vai sākumu atlikumu ievadīšanas dokumentiem.

14.2. Pamatlīdzekļu dokumenti

Pamatlīdzekļu operāciju sarakstā redzami ievadītie pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu

dokumenti, kuri fiksē operācijas, kas veiktas ar ilgtermiņa ieguldījumiem (iegāde, likvidācija,
rekonstrukcija, pārvērtēšana, iekšējā kustība, nolietojuma aprēķins, atlikušās vērtības
norakstīšana).

Izvēlne: Dokumenti → Pamatlīdzekļi → Saraksts.

Jaunu dokumentu ievade notiek, izmantojot pogu un izvēloties nepieciešamo dokumenta tipu.

14.2.1. PL sākuma atlikumi

Sākumā visiem pamatlīdzekļiem, kuri tiks iekļaut sākuma atlikumos, jāizveido pamatlīdzekļu
kartītes. Skatīt 14.1. Pamatlīdzekļu kartītes.

Pamatlīdzekļu sākuma atlikumu saraksts.

Izvēlne: Dokumenti → Pamatlīdzekļi → PL sākuma atlikumi

Atveras filtru logs, kurā nav nepieciešams veikt izmaiņas, jāapstiprina filtrs ar pogu labi.

131
Atveras PL sākuma atlikumu saraksts, jāspiež jauns sākumu atlikums.

Atveras Ilgtermiņa ieguldījumu sākuma atlikumu ievadlogs.

Sākumā jāaizpilda dokumenta galva:

○ Numurs;
○ Klients - kods - izvēlās klientu, ja nepieciešams, katru pamatlīdzekļa kartīti
piesaistīt atsevišķiem piegādātājam. Tad, katram pamatlīdzeklim, būs jāveido savs
sākuma atlikuma dokuments. Ja nav nepieciešams, piesaistīt piegādātāju, tad
klienta kodu atstāj tukšu un varēs vienā dokumentā nogrāmatot visus pamatlīdzekļu
sākuma atlikumus.

132
Pamatinformācijā, piesaista visas pamatlīdzekļu kartītes, spiežot uz pogas . Atveras logs ar
visām nepiesaistītajām pamatlīdzekļu kartītēm. Var iezīmēt visas pamatlīdzekļu kartītes, uz
klaviatūras, turot pogu Shift, un ar peli atzīmējot vajadzīgās kartiņas ( vai spiežot pogu kombināciju
Ctrl+A ).

Kad ir ielasītas visas pamatlīdzekļu kartiņas, jāaizpilda dokumenta summa, spiežot uz pogas ,
dokumenta augšpusē. Pēc tam ir iespējams izpildīt , grāmatot un saglabāt
dokumentu.

14.2.2. Iegāde

133
Iegādes dokumentu izmanto, kad iegādājas jaunu pamatlīdzekli, saņemtās pavadzīmes
ievadīšanai.

Izvēlne: Dokumenti → Pamatlīdzekļi → Jauns dokuments → Iegāde (vai poga

pamatlīdzekļu dokumentu sarakstā).Sistēmā ir pieejami trīs iegādes veidi:
● Iegāde - pamatlīdzekļa iegāde no iekšzemē reģistrēta piegādātāja;
● Iegāde (ES preces) - pamatlīdzekļa iegāde no Eiropas Savienībā reģistrēta
piegādātāja;
● Iegāde (IT preču reverss) - pamatlīdzekļi, kuriem piemērojas PVN elektropreču
apgrieztā uzskaites kārtība.

Pirms iegādes dokumenta jāizveido pamatlīdzekļu kartītes, kuras tiks iekļautas iegādes
pavadzīmē.. Skatīt 14.1. Pamatlīdzekļu kartītes;

Atvērtā Iegādes loga galvenē jāaizpilda lauki:

○ Datums - saņemtās pavadzīmes datums;
○ Numurs - saņemtās pavadzīmes numurs;
○ Klients - Kods - jāizvēlas piegādātājs;
○ Klients - apmaksas termiņš - pavadzīmes apmaksas termiņš;

134
Pamatinformācijā jāizvēlas iepriekš izveidotā pamatlīdzekļu kartīte, spiežot uz pogas piesaistīt

labajā pusē. Atveras logs ar nepiesaistītajām pamatlīdzekļu kartiņām, ir iespējams izvēlēties

vienu vai vairākas kartītes, iezīmēt vairākas kartītes var turot nospiestu taustiņu Shift.

Kad pamatinformācijā ir piesaistītas visas pamatlīdzekļu kartītes, tām ir iespējams izvēlēties PVN
likmi un PVN iekļaušanas metodi.

Pirms grāmatošanas jāsarēķina dokumentu summa no visām piesaistītajām kartītēm, spiežot uz

pogas . Tad dokumentu ir iespējams izpildīt , grāmatot un saglabāt.

Pogas tabulas labajā malā:

● - uzstādīt tabulas izskatu - redzamās kolonnas;

● - pievienot dokumentam pamatlīdzekli no pamatlīdzekļu kartīšu un nemateriālo

ieguldījumu saraksta;
● - dzēst rindu;

● - pārlasīt uzskaites un nolietojuma vērtības;

● - sarēķināt dokumenta summas;
● - apskatīt pamatlīdzekļa / nemateriālā ieguldījuma kartīti;
● - labot kartīti;
● - ievadīt jaunu pamatlīdzekļa/ nemateriālā ieguldījuma kartīti.

135
14.2.3. Nolietojums

Dokumentu izmanto, pamatlīdzekļu ikmēneša amortizācijas aprēķinam..

Izvēlne: Dokumenti → Pamatlīdzekļi → Jauns dokuments → Nolietojums (vai poga

pamatlīdzekļu dokumentu sarakstā).

Dokumentā aizpilda:
● Datums: Datums, līdz kuram tiks veikts nolietojums;
● Numurs: Dokumenta nr.

Pamatinformācijā piesaista pamatlīdzekļu kartītes, kurām tiks veikts nolietojums, spiežot uz pogas
piesaistīt . Atveras logs ar pamatlīdzekļu kartiņām, ir iespējams izvēlēties vienu vai vairākas
kartītes, iezīmēt vairākas kartītes var turot nospiestu taustiņu Shift ( vai iezīmēt visas, spiežot pogu
kombināciju Ctrl+A ).

Apakšējā loga daļā rāda periodu, par kādu ir veikts nolietojuma aprēķins un nolietojuma summa,
kā arī kopējais nolietojums un atlikusī vērība. Lauki ir informatīvi, nav labojami.

Beigās dokumentu nepieciešams izpildīt , grāmatot un saglabāt.

14.2.4. Iekšējā kustība

136
Dokumentu izmanto, ja nepieciešams veikt izmaiņas Pamatlīdzekļa kartītē par atbildīgo personu,
lietotāju, atrašanas vietu vai izmainīt grāmatošanas kontu vai dimensiju.

Izvēlne: Dokumenti → Pamatlīdzekļi → Jauns dokuments → Iekšējā kustība (vai poga

pamatlīdzekļu dokumentu sarakstā).

Dokumentā aizpilda:
● Datums: Datums, uz kuru tiks veiktas izmaiņas;
● Numurs: Dokumenta nr.

Pamatinformācijā piesaista pamatlīdzekļu kartītes, kurām tiks veiktas izmaiņas, spiežot uz pogas
piesaistīt . Atveras logs ar pamatlīdzekļu kartiņām, ir iespējams izvēlēties vienu vai vairākas
kartītes, iezīmēt vairākas kartītes var turot nospiestu taustiņu Shift.

Loga apakšdaļā, Jaunās vērtības:, redzami lauki, kuriem ir iespējams veikt izmaiņas. Sākumā
rāda pamatlīdzekļa kartiņā esošās vērtības, lai veiktu izmaiņas, nepieciešams ielikt jaunās vērtības
un grāmatojot tās tiks mainītas.

Kad ir veiktas visas nepieciešamās izmaiņas, dokumentu nepieciešams izpildīt , grāmatot

un saglabāt.

14.2.5. Rekonstrukcija

Dokumentu izmanto saņemtās pavadzīmes ievadīšanai, kas palielina pamatlīdzekļa vērtību, kā

piemēram, būtisks pamatlīdzekļa remonts.

137
Izvēlne: Dokumenti → Pamatlīdzekļi → Jauns dokuments → Rekonstrukcija (vai poga
pamatlīdzekļu dokumentu sarakstā).

Atvērta loga galvenē jāaizpilda lauki:

○ Datums - saņemtās pavadzīmes datums;
○ Numurs - saņemtās pavadzīmes numurs;
○ Klients - Kods - jāizvēlas piegādātājs;
○ Klients - apmaksas termiņš - pavadzīmes apmaksas termiņš;

Pamatinformācijā jāizvēlas pamatlīdzekļu kartītes, kurām tiks palielināta vērtība, spiežot uz pogas
piesaistīt labajā pusē. Atveras logs ar pamatlīdzekļu kartiņām, ir iespējams izvēlēties vienu vai
vairākas kartītes, iezīmēt vairākas kartītes var turot nospiestu taustiņu Shift.

Izvēlētajām pamatlīdzekļu kartītēm jānorāda, par kādu summu palielinās pamatlīdzekļa vērtība,
aizpildot lauku Uzsk. v. Izm. Atkarībā no veicamā darba vai preču veida jānorāda PVN likmi un
jāizvēlas PVN iekļaušanas metodi.

Pirms grāmatošanas jāsarēķina dokumentu summa no visām piesaistītajām kartītēm, spiežot uz

pogas . Tad dokumentu ir iespējams izpildīt , grāmatot un saglabāt.

14.2.6. Likvidācija

Dokumentu izmanto, ja nepieciešams izslēgt pamatlīdzekli no grāmatvedības uzskaites. Likvidāciju

var veikt arī daļēji - to izmanto, ja ir jārekonstruē daļa no pamatlīdzekļa, piemēram, ēkas jumts.
Tad tiek likvidēta jumta un tā nolietojuma vērtība, atstājot pārējo ēkas vērtību, kam pieliek klāt (ar
Rekonstrukcijas dokumentu) jaunā jumta vērtību.

138
Izvēlne: Dokumenti → Pamatlīdzekļi → Jauns dokuments → Likvidācija (vai poga
pamatlīdzekļu dokumentu sarakstā).

Dokumentā aizpilda:
● Datums: Likvidācijas datums;
● Numurs: Dokumenta nr.

Pamatinformācijā piesaista pamatlīdzekļu kartītes, kuras tiks likvidētas, spiežot uz pogas piesaistīt
. Atveras logs ar pamatlīdzekļu kartiņām, ir iespējams izvēlēties vienu vai vairākas kartītes,
iezīmēt vairākas kartītes var turot nospiestu taustiņu Shift ( vai iezīmēt visas, spiežot pogu
kombināciju Ctrl+A ).

Pēc grāmatošanas visas ielasītās pamatlīdzekļu kartītes tiks likvidētas. Izpildīt , grāmatot
un saglabāt.

15. Pamatlīdzekļu atskaites

Ir pieejamas dažādas atskaites pamatlīdzekļu uzskaitei un pārraudzībai. Visas pamatlīdzekļu
atskaites ir pieejamas Atskaites → Pamatlīdzekļi.

15.1. Pamatlīdzekļu bilance

Lai redzētu pamatlīdzekļu atlikumu uz konkrētu datumu, jāatver atskaite - pamatlīdzekļu bilance.

139
Izvēlne: Atskaites → Pamatlīdzekļi → Pamatlīdzekļu bilance

Atvērsies lauks, kurā jānorāda uz kuru datumu vēlaties redzēt pamatlīdzekļu bilanci.

Atvērsies saraksts ar visiem pamatlīdzekļiem, lai atšifrētu bilances kontus.

15.2. Pamatlīdzekļu apgrozījums

Pamatlīdzekļu apgrozījumā redzami visi dokumenti, kas saistīti ar ilgtermiņa ieguldījumiem.

Izvēlne: Atskaites → Pamatlīdzekļi → Pamatlīdzekļu apgrozījums.

140
Nākamajā logā ir jāieliek laika periods par, kādu ir nepieciešams redzēt dokumentu apgrozījumu.

Atvērsies saraksts ar visiem dokumentiem, kas ir ietekmējuši ilgtermiņa ieguldījumus.

141
15.3. Pamatlīdzekļu inventarizācijas saraksts

Veicot pamatlīdzekļu inventarizāciju ir iespējams ģenerēt pamatlīdzekļu inventarizācijas sarakstu.

Izvēlne: Atskaites → Pamatlīdzekļi → PL inventarizācijas saraksts

Nākamajā logā ir jāizvēlas datums, uz kuru nepieciešama inventarizācija. Ja nepieciešams, ir

iespējams filtrēt pa atbildīgajām personām.

142
16. Avansa norēķini
Avansa norēķini nodrošina pārredzamas un viegli kontrolējamas avansa norēķinu uzskaites
kārtības izveidi. Avansa izmaksu uzskaite tiek veikta, balstoties uz avansa norēķinu personu
(avansieru) bankas maksājumu uzdevumu un kases izdevumu dokumentiem. Avansa izdevumu
dokumentus iespējams saistīt ar preču dokumentiem, atbalstot dažādus uzskaites modeļus
(iekļaušana krājumos vai attiecināšana uz izmaksām).

Modulis nodrošina ne tikai iespēju reģistrēt avansa norēķinu personas, bet arī piesaistīt tās
konkrētām uzskaites dimensijām un projektiem, kā arī ierobežot iesniedzamā avansa apmēru.
Funkcionalitāte nodrošina iespēju veikt norēķina personu dokumentu aprites uzskaiti. Ir izstrādāta
iespēja avansa norēķina dokumentus saistīt ar komandējuma pieteikumiem.

Izveidojot avansa norēķinu, informācija par konkrētai personai no kases vai bankas norēķinu konta
izmaksātajām summām tiek saistīta ar šīs personas avansa norēķinu stāvokli. Tādā veidā sistēma
automātiski apkopo datus par avansa norēķina sākuma atlikumu, saņemtajām un izlietotajām
summām un nosaka beigu atlikumu. Avansa norēķinu atlikuma maksājumi arī iespējami ar kases
vai bankas starpniecību.

16.1. Avansa norēķinu personas

Pirms dokumentu veidošanas ir nepieciešams izveidot avansa norēķinu personas kartiņas.

Izvēlne: Pamatdati → Avansa norēķini → Norēķinu personas.

Par avansa norēķinu personu var kļūt gan uzņēmuma darbinieki, gan citas uzņēmumam
nepiederošas personas, kuras darbojas uz likumības pamata, un kuriem pie Lomas ir atzīmēta
Avansa norēķinu persona.

Atvērtajā dokumentā lappusē Personas dati jānospiež poga . Tiks atvērts uzņēmuma
Personu saraksts, no kura var izvēlēties konkrētu darbinieku vai citu personu, ar kuru paredzēts
veikt avansa norēķinus. Vai arī jāveido jauna kartīte datus aizpildot ar roku.

143
Pēc personas izvēles, Norēķinu personas kartiņas dati galvenokārt aizpildīsies automātiski.

Papildus jānorāda tikai Kods. Pārējā papildus informācija ir aizpildāma pēc vajadzības.

Lappusēs var norādīt:

● Avansiera datos - noteiktu grupu, piederību kādai valstij, budžetam, pieļaujamo kredīta
limitu un darbības pie limita pārsniegšanas.
● Informācijā - amatu, papildus kontaktinformāciju (adrese, telefonus, e-pastu, t.t.) un
piezīmes. Informācija arī aizpildās no piesaistītas Personas kartiņas.
● Norēķinos - obligāti jānorāda Konts no Kontu plāna. Dimensijas vai Projekti aizpilda pēc
nepieciešamības.
● Dokumentos - personu apliecinoša dokumenta datus.

144
 ● Saistītos datos - personas bankas kontu, ja norēķini tiks veikti ar bankas pārskaitījumiem.
Pirms Saistītie dati → Konts ievades, kartiņai jābūt saglabātai.

Norādot visu vajadzīgu informāciju, norēķinu personas kartiņu aktivizē ar ķeksīti Aktīvs un saglabā
ar pogu Saglabāt.

16.2. Avansa norēķinu dokumenti

Uzsākot darbu ar programmu, sākumā jāievada avansa norēķinu personu atlikumus.

Izvēlne: Dokumenti → Avansa norēķini → Sākuma atlikumi.

Atvērtajā Sākuma atlikumu sarakstā ar pogu veidojam jaunu dokumentu.

145
Jaunajā dokumentā laukā Norēķinu persona ar pogu izvēlamies konkrētu norēķinu personu
no Norēķinu personu saraksta.

Pēc personas izvēles informācija par kontu automātiski iekritīs laukā Konts.

Laukā Summa norāda, kurā pusē atspoguļot atlikumu. Pēc noklusējuma tas vērtība ir Debetā. Tad
rindiņu daļā norāda konkrētu vērtību un, ja nepieciešams, dimensijas un projekta informāciju.

Kad viss ir aizpildīts, dokumentu var Izpildīt, Grāmatot un Saglabāt. Pie dokumenta
saglabāšanas atvērsies kontēšanas logs, kurā jānospiež Grāmatot.

Visi ar norēķinu personu saistītie izdevumu vai ieņēmumu dokumenti skatāmi Avansa izdevumu
dokumentu sarakstā.

Izvēlne: Dokumenti → Avansa norēķini → Avansa norēķinu dokumentu saraksts.

Šeit ir pieejamas visas sarakstu logu datu apstrādes darbības, izņemot jaunu dokumentu
pievienošanu.

Paši dokumenti pārsvarā tiek veidoti Kases modulī ar kases ieņēmumu/izdevumu orderiem jeb
Bankas modulī ar bankas ienākošiem/izejošiem maksājumiem, kuros par klientu no Klientu
saraksta tiek izvēlēta Avansu norēķinu persona.

146
Avansa norēķinu persona var iesniegt uzņēmumam izdevumu attaisnojošus dokumentus, piem.,
dažādus kases čekus, kurus operatoram jāievada dokumentā Avansa izdevumu dokuments.

Šis dokuments ir piesaistāms pie noteikta norēķinu perioda.

Izvēlne: Dokumenti → Avansa norēķini → Avansa norēķini - poga (Izdevumu dokumenti)

→ Avansa izdevumu dokumentu sarakstā poga → Avansa izdevumu dokuments.

Avansa izdevumu dokumentā jānorāda:

● Dokumenta Nr. un Datums, konkrēta Norēķinu persona;
● Tālāk jānorāda informācija no iesniegta čeka: Klients, Summa apmaksai, PVN t.sk..;
● Lappusē Dokuments papildinformāciju laukā Pamatojums un Pielikumā;
● Lappusē Sadalījums, jāievada grāmatvedības konts un summa, lai veidotos grāmatojums;

● Lappusē Atskaites informāciju atskaitēm par PVN priekšnodokli un IIN informāciju, kā arī
atzīmē par iekļaušanu skaidras naudas deklarācijā.

Pēc informācijas aizpildes dokumentu var Izpildīt, Grāmatot un Saglabāt.

Tad izveidotais dokuments atspoguļosies gan noteikta perioda Avansa izdevumu dokumentu
sarakstā, gan kopējā Avansa norēķinu dokumentu sarakstā.

147
16.3. Avansa norēķins - kopsavilkuma dokuments

Avansa norēķinu modulī tiek veidota avansa norēķinu personas atskaite, konkrētu datumu
ietvaros, kurā tiek apvienoti visi avansa norēķina dokumenti. Atskaitē tiek ietverti gan naudas
izsniegšanas dokumenti (no kases un bankas), gan attaisnojuma dokumentu (čeku) reģistrēšana.

No šī dokumenta var viegli apskatīt/ievadīt/labot konkrētai personai atbilstošus Naudas

saņemšanas dokumentus un Avansa izdevuma dokumentus, t.i. Naudas izlietojuma
dokumentus.

Izvēlne: Dokumenti → Avansa norēķini → Avansa norēķini.

Jaunajā dokumentā laukā Numurs jānorāda dokumenta numurs, laukā Vārds, uzvārds jānorāda
avansa norēķinu personas kods vai jāizvēlas tā no Norēķinu personu saraksta. Lauks
Iepriekšējais norēķins aizpildīsies automātiski, ja ar šo personu jau bija iepriekš sagatavoti
dokumenti Avansa norēķins.
148
Tālāk norāda Norēķina datumu, kurš pēc noklusējuma aizpildās ar aktuālās dienas datora
datumu. Avansa norēķinam automātiski izveidojas periods no iepriekšējā norēķina beigu datuma +
1 diena līdz aktuālajam dienas datumam. Dienas datumu iespējams labot:
1) ja ievada tālāku datumu, tad norēķina periods ir no iepriekšējā avansa norēķina beigu
datuma +1 diena līdz norādītajam datumam;
2) ja ievada datumu, kas ir mazāks par iepriekšējā (vai agrāka) avansa norēķina beigu
datumu, tad iepriekšējais avansa norēķins tiek automātiski sadalīts;
3) ja ievada datumu, kas sakrīt ar jau ievadīta avansa norēķina beigu datumu, šādu norēķinu
nav iespējams saglabāt - tiek izsniegts paziņojums "Norēķins jau eksistē".

Pēc perioda ievadīšanas, nospiež pogu (Pārlasīt summas), ar kuras palīdzību tiks ielasītas
visas summas par perioda sākuma atlikumiem, naudas saņemšanu, naudas izdevumiem, un
atlikumu perioda beigās.

Dokumentus, no kā veidojas konkrēta perioda naudas saņemšana, var redzēt ar pogu .

Atveras Naudas saņemšanas dokumentu saraksts izvēlētam periodam.

Dokumentus, no kā veidojas konkrēta perioda naudas izdevumi, var redzēt ar pogu . Atveras
Avansa izdevuma dokumentu saraksts izvēlētam periodam.

149
Abos sarakstos ir iespējams veidot jaunus, apskatīt un labot esošus dokumentus. Abi dokumentu
saraksti ir piesaistīti pie izvēlēta perioda un citos periodos netiks rādīti.

Gadījumā, ja tika veiktas izmaiņas dokumentos, lai izmaiņas atspoguļotos Avansa norēķina

dokumentā, vēlreiz jānospiež poga .

Beigu atlikums rēķinās automātiski, ņemot vērā visas atlasītas summas.

Pēc dokumenta summu aizpildīšanas var papildus norādīt informāciju par Rīkojumu un/vai
pievienot Piezīmes. Dokumentu pabeidz, nospiežot pogu Saglabāt.

150
17. Perioda slēgšana
Pamatojoties uz LR likumdošanu, kā arī datu drošības apsvērumu dēļ, uzņēmumam nepieciešams
ik pa laikam veikt savas darbības perioda slēgšanu. Perioda slēgšanu uzņēmums parasti veic
atbilstoši savai iekšējai grāmatvedības politikai reizi mēnesī, reizi ceturksnī, reizi pusgadā vai reizi
gadā.

17.1. Sagatavošanās perioda slēgšanai (statusu maiņa)

Kas ir grāmatošanas periods, var sīkāk izlasīt sadaļā Grāmatošanas perioda atvēršana.

Atvērtajā grāmatošanas periodā programma ļauj veidot, labot un grāmatot dokumentus. Bet kad ir
nepieciešams ierobežot lietotāju darbību kādā jau atvērtajā periodā vai pat to slēgt, tad izvēlētam
periodam ir jānomaina Statuss.

Grāmatojumu periodu sarakstā (Pamatdati → Kontu plāns → Grāmatojumu periodi) ar pogu

Darbības jāizvēlas komanda Mainīt statusu periodam vai Mainīt statusu iezīmētajiem.

Pie Mainīt statusu periodam jānorāda laika periods un vajadzīgs Statuss, tad pie
apstiprināšanas visiem periodiem šajā laika posmā Statuss tiks nomainīts uz izvēlēto.

151
Pie Mainīt statusu iezīmētajiem jānorāda vajadzīgais Statuss, tad pie apstiprināšanas Statuss
tiks nomainīts tikai iepriekš iezīmētajām perioda rindām.

Katram periodam ir iespējami sekojoši Statusi:

● Dokumentu ievads – attiecīgajā periodā (datumā) atļautas visas darbības;

● Grāmatošana – attiecīgajā periodā (datumā) aizliegta dokumentu izpilde un izpildes

stornēšana, atļauta grāmatošana un stornēšana;
● Korekcijas – attiecīgajā periodā aizliegta dokumentu izpilde un izpildes stornēšana, atļauta
grāmatošana un stornēšana tikai lietotājiem, kuru lomai atļautas tiesības „Grāmatot
korekcijas periodā”;
● Slēgts – attiecīgajā periodā aizliegtas jebkādas izmaiņas, bet dokumentu veidošana un
saglabāšana iespējama vienīgi sagataves statusā;
● Īpašas korekcijas - attiecīgajā periodā (datumā) visas darbības atļautas tikai tam
lietotājam, kura lomai ir piešķirtas tiesības Darbības īpašajā periodā (Sistēma →
Administrēt → Lomas → konkrēta loma → Tiesības → Dokumenti → Virsgrāmata →
Darbības īpašajā periodā). Papildus tam, lietotājam ar tiesībām Veidot dokumentu

152
 piesaistes īpašajos periodos (tas pats ceļš) šādā periodā atļauts veidot tikai
pirmdokumentu piesaistes. Visi pārējie lietotāji pie šī režīma var veidot vienīgi dokumentu
sagataves, jo šis grāmatojumu periods darbosies kā statusā Slēgts.

Parasti uzņēmuma grāmatveža lomai ir piešķirtas abās tiesības: gan Darbības īpašajā periodā,
gan Veidot dokumentu piesaistes īpašajos periodos. Tad gatavojoties perioda slēgšanai,
grāmatvedis var iedarbināt perioda Statusu Īpašas korekcijas un bez liekas steigas un citu
lietotāju iejaukšanas veikt perioda slēgšanas darbības: datu pārbaudi, pārskatu sagatavošanu, u.c.

17.2. Moduļu un virsgrāmatas atlikumu salīdzināšana

Pirmais, kas jāizdara pirms perioda slēgšanas, ir jāsalīdzina programmas atlikumi Moduļos ar tiem
atlikumiem, kas ir Virsgrāmatā. Ar šo datu salīdzināšanu var viegli pārbaudīt, cik korekti tika
ievadīti, apstrādāti un grāmatoti dokumenti attiecīgā periodā, kā arī uzreiz konstatēt iespējamās
kļūdas un izlabot tās pirms atskaišu sagatavošanas un nodošanas.

Jāņem vērā, kā Moduļu atskaitēs informācija nonāk no dokumentiem statusā Izpildīts. Bet
Virsgrāmatā informācija nonāk tikai no grāmatotiem dokumentiem. Tādēļ, pirms veikt datu
salīdzināšanu, jāpārliecinās – vai visi dokumenti kuriem ir jābūt grāmatotiem, atrodas statusā
Grāmatots.

Atgādinājums: priekšapmaksas dokumenti Apgādē/Realizācijā var būt tikai statusā Izpildīts.

Pārbaudīt dokumentu grāmatošanu var caur izvēlni: Dokumenti → Virsgrāmata →

Pirmdokumenti, atzīmējot pie atlases Skatīt arī sagataves.

153
Izmantojot pogu Darbības → Izpildīt un grāmatot var ātri nogrāmatot vajadzīgos dokumentus.

Ja grāmatošana neizdevās, jāskatās iemesls katram konkrētam neiegrāmatotajam dokumentam

un jāatrod tāds risinājums, lai vajadzīgais dokuments tiktu nogrāmatots.

Kad lietotājs ir pārliecinājies, ka visi vajadzīgi dokumenti ir nogrāmatoti, var veikt salīdzināšanu,
izmantojot programmas atskaites.

Klasiskie bāzes moduļi ir Apgāde/Realizācija, Noliktava, Avansa norēķini, NPI/I, Pamatlīdzekļi,

Kase un Banka. Un katram modulim ir sava atskaite ar atlikumu pārskatu.

Savukārt, Virsgrāmatā tie ir kontu atlikumi, ko parasti pārbauda ar Kontu apgrozījuma atskaiti
(Atskaites → Virsgrāmata → Kontu apgrozījums vai Kontu apgrozījums pa klientiem).
Virsgrāmatas atskaitē filtros jānorāda tikai tie konkrēti konti, kas piedalās salīdzināšanai izvēlētajā
modulī. Tad jāsasummē debeta un kredīta beigu saldo (izskatā pie Summēšanas jāpievieno
kolonas Sum(DB b.s., Eur) un Sum(KR b.s., Eur)).

154
 Gadījumā, ja ir konstatētas starpības starp konta atlikumu un moduļa analītisko atlikumu,
manuāli jāmeklē starpību cēlonis dokumentos un jāveic korekcijas. Parasti korekcijām izmanto
Reformācijas dokumentu.

17.2.1. Apgāde / Realizācija

Apgādes moduļa atskaitēs informācija nonāk no dokumentiem ar Dalību norēķinu operācijās

Kreditoru dokuments - Piegādātāji.

Savukārt, Realizācijas moduļa atskaitēs informācija nonāk no dokumentiem ar Dalību norēķinu

operācijās Debitoru dokuments - Klienti.

Apgādes/Realizācijas moduļu salīdzināšanai ar virsgrāmatu tiek izmantotas divas sistēmas

atskaites:
● Kontu apgrozījums pa klientiem (Atskaites → Virsgrāmata). Atskaitē ir jāizvēlas tikai tie
konti, kas piedalās Apgādē/Realizācijā.
● Klientu atlikumi (Atskaites → Apgāde/Realizācija).

155
Ja ir konstatētas atšķirības, tad atšķirību detalizācijai var papildus izmantot atskaiti Klientu
dokumenti uz datumu (Atskaites → Apgāde/Realizācija). Atskaites izskatā jāizliek papildus
kolonas PIESAISTĪTS.Nepiesaistīts Db, Eur un PIESAISTĪTS.Nepiesaistīts Kr, Eur.
Summējošā joslā tiek iegūta kopsumma šīm divām kolonām.

Abu atskaišu iegūtām vērtībām kopsummu laukos jāsakrīt!

● Sum(DB.b.s., Eur) = <PIESAISTĪTS.Nepiesaistīts Db, Eur>
● Sum(KR b.s., Eur) = <PIESAISTĪTS.Nepiesaistīts Kr, Eur>

17.2.2. Noliktava

Noliktavas moduļa atskaitēs informācija nonāk no visām noliktavas pavadzīmēm. Jāsalīdzina

virsgrāmatas noliktavu kontu atlikumi ar noliktavas moduļa atlikumiem.
● Kontu apgrozījums (Atskaites → Virsgrāmata). Atskaitē ir jāizvēlas tikai tie konti, kas
piedalās Noliktavas uzskaitē;
● Noliktavas atlikumi (Atskaites → Noliktava→ Nomenklatūru atlikumi);

Lai atlikumus redzētu detalizētāk var izmantot atskaiti Nomenklatūru kustība pa partijām.
● Noliktavas atlikumi (Atskaites → Noliktava→Nomenklatūru kustība pa partijām);

17.2.3. Avansa norēķini

Avansa norēķinu moduļa atskaitēs informācija ir no avansa norēķinu personas kartītēs norādītiem
kontiem un avansa norēķina dokumentu sadalījumā norādītām dimensijām.

Jāsalīdzina virsgrāmatas avansa norēķinu kontu atlikumi ar avansa norēķinu moduļa atlikumiem.

156
 ● Kontu apgrozījums (Atskaites → Virsgrāmata). Atskaitē ir jāizvēlas tikai tie konti, kas
piedalās avansu norēķinu uzskaitē;
● Avansu norēķinu atlikumi (Atskaites → Noliktava→ Avansu norēķinu apgrozījumi);

17.2.4. NPI/I

Nākamo periodu ieņēmumu/izdevumu (NPI/I) moduļa atskaitēs informācija ir no NPI pozīciju

kartītēs norādītiem kontiem un dimensijām.

Jāsalīdzina virsgrāmatas nākamo periodu kontu atlikumi ar nākamo periodu moduļa atlikumiem.
● Kontu apgrozījums (Atskaites → Virsgrāmata). Atskaitē ir jāizvēlas tikai tie konti, kas
piedalās nākamo periodu uzskaitē;
● Nākamo periodu izdevumu apgrozījums (Atskaites → Nākamo periodu
ieņēmumi/izdevumi→ NP/I apgrozījums);

17.2.5. Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļu moduļa atskaitēs informācija ir no pamatlīdzekļu un ilgtermiņu ieguldījumu kartītēs

norādītiem kontiem un dimensijām.

157
Jāsalīdzina virsgrāmatas pamatlīdzekļu kontu atlikumi ar pamatlīdzekļu moduļa atlikumiem.
● Kontu apgrozījums (Atskaites → Virsgrāmata). Atskaitē ir jāizvēlas tikai tie konti, kas
piedalās pamatlīdzekļu uzskaitē;
● Pamatlīdzekļu apgrozījums (Atskaites → Pamatlīdzekļi → Pamatlīdzekļu
apgrozījums);

Pamatlīdzekļu apgrozījumā rāda visus dokumentus, kas saistās ar ilgtermiņa ieguldījumiem

norādītajā periodā. Lai redzētu kopējo periodu atlikumu jāsasummē, katra dokumenta beigu
summa. Pamatlīdzekļu apgrozījumā jāatver summas logs ar pogu un jāsasummē pēc kolonas
Summa, EUR. Kopējai summai jāsakrīt ar kontu atlikumu virsgrāmatā.

17.2.6. Kase

Kases moduļa atskaitēs informācija ir no kases kartītēs norādītiem kontiem un dimensijām.

Kasē jāsakrīt Kases slēguma Konta atlikumam (virsgrāmatas) ar Žurnāla atlikumu (moduļa). Ja
ir starpības, manuāli jāmeklē starpību cēlonis virsgrāmatas un kases apgrozījuma dokumentos.

158
17.2.7. Banka

Bankas moduļa atskaitēs informācija ir no bankas konta kartītēs norādītiem kontiem un

dimensijām.

Bankā jāsakrīt Bankas izraksta Konta atlikumam (virsgrāmatas) ar Izraksta atlikumu (moduļa).
Ja ir starpības, manuāli jāmeklē starpību cēlonis virsgrāmatas un bankas konta apgrozījuma
dokumentos.

159
17.2.8. Papildus informācija

Atlikumu salīdzināšanas ātrdarbībai var arī izmantot atsevišķi izveidotu papildus rīku programmā -
Atlikumu atskaišu salīdzināšana vai Atlikumu atskaišu pa klientiem salīdzināšana
(Dokumenti → Virsgrāmata). Rīks dod iespēju ātri salīdzināt moduļu atlikumus ar kontu
atlikumiem un konstatēt atšķirības.

Sīkāka šo dokumentu darbība ir aprakstīta atsevišķā instrukcijā, kura ir pieejama Klientu zonā
445.versijas aprakstā ar nosaukumu Instrukcija “Atlikumu atskaišu salīdzināšana”.

17.3. Bankas un Kases slēgumi

Moduļu Banka un Kase slēgumi ir paredzēti datu drošai glabāšanai, lai pēc perioda slēgšanas
vairs netiek mainīts neviens dokuments un līdz ar to netiek mainīti dati jau nodotās atskaitēs.
Kases slēgumi ir aprakstīti sadaļā “Kā veidot kases slēgumu”.
Bankas slēgumi ir aprakstīti sadaļā “Bankas izraksts”.
Papildus informāciju var atrast arī sadaļas Moduļu un virsgrāmatas atlikumu salīdzināšana beigās.

160
17.4. Valūtu svārstības

Ja uzņēmums veic norēķinus dažādās valūtās, tad pamatojoties uz LR likumdošanu, pirms

atskaišu/pārskatu nodošanas uzņēmumam vismaz reizi gadā jāveic valūtas atlikumu pārrēķins
pamat valūtā Kases un Bankas kontiem, kā arī Apgādes/Realizācijas valūtas dokumentiem.

Valūtas kursa svārstību dēļ, pārrēķinot uz aktuālo datumu kontu atlikumu vai dokumentu summu,
gala summa var atšķirties no sākotnēji fiksētās summas. Atkarībā no tās apmēra, uzņēmumam
rodas vai nu zaudējumi, vai peļņa.

17.4.1. Valūtas kontu svārstības

Valūtas kontu atlikumu pārrēķinu, piemēram Kasei, Bankai vai Avansa norēķinu personai, veic ar
dokumentu Valūtas kontu pārrēķins. Dokuments tiek izmantots valūtas kontu atlikumu svārstību
aprēķināšanai un grāmatošanai atbilstoši valūtas aktuālajam kursam.

Izvēlne: Dokumenti → Virsgrāmata → Valūtas kontu pārrēķini.

Valūtas pārrēķinu dokumentu sarakstā ar pogu pievienojam jaunu dokumentu. Jaunajā

dokumentā ar pogu no atvērta Valūtas kontu saraksta varam izvēlēties visus valūtu kontus.
Konti, kuriem uz dokumentā norādīto datumu eksistē kādi atlikumi, atspoguļosies dokumenta
rindiņās.

161
Dokuments veidojas uzreiz statusā Izpildīts, tāpēc to tikai Grāmato un Saglabā.

17.4.2. Apgādes/Realizācijas valūtu dokumenti

Apgādes/Realizācijas klientu valūtu atlikumu pārrēķinu var veikt divejādi (izvēle atkarīga no
lietotāja un uzņēmuma grāmatvedības politikas standartiem):
1) klienta konta atlikuma kopsummai. Ja klientam ir piešķirts atsevišķs valūtas konts, tad
veicot valūtas atlikuma pārrēķinu klienta konta kopsummai var izmantot to pašu Valūtas
pārrēķina dokumentu, ka Kasei, Bankai un Avansu norēķinu personai. (skat. iepriekšējo
lapu).
2) katram klienta valūtas dokumentam atsevišķi. Ja dokumentam ir piesaistīts maksājums, tad
valūtu pārrēķins veidojas automātiski kopā ar maksājumu. Bet ja valūtas dokumentam nav
piesaistīts maksājums, tad ir nepieciešams manuāli pārrēķināt vērtību katram valūtas
dokumentam. Tad pārskata perioda beigās tiek veikts valūtas svārstību aprēķins -
atlikumus ārvalstu valūtā pārvērtē euro pēc Eiropas Centrālās bankas oficiāli noteiktā
valūtas kursa pārskata perioda pēdējā dienā (gada pēdējās dienas beigās). Valūtas
svārstības aprēķina pats lietotājs no atlikumu saraksta (Atskaites → Apgāde/Realizācija
→ Klientu atlikumi) uz nākamā mēneša pirmo datumu (piemēram 01.01.201x.). Tiek
iezīmēti valūtu klienti, tad Darbības → Veidot atlikumu svārstības pa dokumentiem.

162
Logā, kas tiek izdots, tiek norādīts datums, uz kuru nepieciešams svārstību aprēķins (pēdējais
pārskata perioda datums).

Nospiežot Labi, sistēma veic valūtas svārstības katram iezīmētā valūtas klienta dokumentam.
Gadījumā, ja kādam dokumentam iepriekš jau bijusi veikta valūtas svārstības, sistēma par to
paziņos un otrreiz aprēķinu neveiks.

Dokumenti tiek ģenerēti statusā Izpildīts un ir pieejami sarakstos Dokumenti →

Apgāde/Realizācija → Maksājumu dokumenti (veidojas attiecīgi Peļņa/Zaudējumi) un
Dokumenti → Apgāde/Realizācija → Preču dokumenti (veidojas attiecīgi Zaudējumi/Peļņa).

163
Pēc svārstību veikšanas nepieciešams atvērt šos divus dokumentu sarakstus un nogrāmatot
aprēķinātos valūtu svārstību dokumentus. Katrs valūtas svārstību dokuments tiek grāmatots
atsevišķi.

17.5. Salīdzināšanas akti. Izsūtīšana klientiem.

Pamatojoties uz grāmatvedības būtiskuma un periodiskuma principiem, uzņēmumam, veicot

norēķinus ar saviem klientiem: piegādātājiem un pircējiem, nepieciešams ik pa laikam salīdzināt
savas grāmatvedības datus ar savu klientu grāmatvedības datiem.

Šim mērķim kalpo moduļu Apgāde/Realizācija atskaite Klientu atlikumi, kura satur sevī
informāciju par debitoriem vai kreditoriem un atbilstošajām parāda un pārmaksas summām.

Sastādot atskaiti no Apgādes puses, atskaitē tiek apkopoti dati no kreditoru dokumentiem un to
klientu ienākošajiem dokumentiem, kas norēķinu operācijās nepiedalās.

Sastādot atskaiti no Realizācijas puses, atskaitē tiek apkopoti dati no debitoru dokumentiem un
izejošajiem dokumentiem, kas adresēti tiem klientiem, kas norēķinu operācijās nepiedalās.

Viena konkrēta klienta atlikumu var apskatīt arī no klientu saraksta ar pogu Darbības (Pamatdati
→ Klienti → Saraksts → Darbības → Atskaites → Klienta atlikums).

Salīdzināšanas akti ir minētas atskaites drukas formas. Tie ir atrodami klientu atlikumu atskaišu
sarakstā zem pogas Drukāt.

Izvēlne: Atskaites → Apgāde/Realizācija → Klientu atlikumi → Drukāt → Salīdzināšanas akts.

164
Atvērsies logs Parametru uzstādīšana un Drukāšana, kur izvēlamies drukas formu Savstarpējās
salīdzināšanas akts un norādām parametrus Ekrāns (sākuma apskatīšana) vai Druka (uzreiz
nosūtīšana uz norādīto printeri).

Pēc parametru izvēles, nospiežam pogu Drukāt.

Ja izvēlēts parametrs Ekrāns, tad sākumā atvērsies drukas formas logs, kur kreisajā pusē
atspoguļosies lapu īss pārskats visiem klientiem, kas bija atlasīti atskaitē. Labajā pusē
atspoguļosies pilnā izmēra forma ar konkrēta klienta datiem. Skat. bildi zemāk.

Nospiežot šajā formā pogu Drukāt, visas lapas par visiem klientiem tiks nosūtītas uz printeri.
Nepieciešamības gadījumā aktus var saglabāt, drukāt pa vienam vai vienkārši aizvērt formu. Ja
nepieciešams izmainīt drukas formas izskatu un/vai papildināt saturu, parametru logā jānospiež
poga Rediģēt.

165
Lai nosūtītu sagatavotus Salīdzināšanas aktus klientiem, parametru logā nepieciešams izvēlēties
darbību Eksports failā.

Komandu Eksports failā izmanto, lai sistēma no atlasītiem Klientu atlikumiem izveidotu vienotu
Salīdzināšanas aktu failu (pdf, html, exc, rtf), ko vēlāk var izdrukāt vai manuāli nosūtīt klientiem uz
e-pastu. Tas izmantojams, ja juridiski dažādiem klientiem ir kopīgs e-pasts un
kontaktpersona/grāmatvedis.

Parametru logā ar pogu jānorāda mapi Novietojums, kur sistēma veidos un saglabās
izveidotu failu. Ja tādas mapes datorā nav, tā jāizveido.

166
Pēc tam norāda Faila nosaukums, kuru sistēma automātiski piešķirs izveidotajam failam. Faila
nosaukums var sastāvēt no patvaļīga teksta, vai arī var būt sastādīts no sistēmas parametriem
atbilstoši izvēlei ar pogu . Sistēmas teksta saturu var pirms veidošanas vizualizēt ar pogu .

Pēc pogas Drukāt nospiešanas, norādītajā mapē izveidosies fails, kuru var manuāli sūtīt pa e-
pastu.

Vairākas reizes nospiesta poga Drukāt veidos norādītajā mapē failu arhīvu.

Kontu reformācijas darbības tiek pielietotas, gada beigās slēdzot operāciju kontus. Sistēma
automātiski apkopo konkrēta konta atlikumu, noteiktā datumā pārgrāmatojot uz lietotāja norādīto
kontu.

Izvēlne: Dokumenti → Virsgrāmata → Kontu reformācija→ Kontu reformācija.

Reformējamie konti visbiežāk ir operāciju konti - sestās, septītās un astotās grupas konti.
Reformējamos kontus parasti slēdz uz peļņas un zaudējumu kontu. Reformācijas datums var būt
jebkurš, bet visbiežāk tas ir gada beigas - 31.decembris. Pirms reformācijas veikšanas jābūt
izdrukātām visām nepieciešamajām gada atskaitēm, jo reformācijas rezultātā atlikumi visos
reformējamos kontos būs nulles.

Jaunu kontu reformāciju veic, sarakstā nospiežot pogu (F2) vai no izvēlnes Dokumenti →
Virsgrāmata → Jauna reformācija - tiek atvērta Kontu reformācijas ievadforma.

167
Jāaizpilda numurs un datums. Pēc tam jāpiesaista visi reformējamie konti. Spiežot uz pogas
pievienot kontus . Atvērsies jauns logs, kurā ,turot Shift, jāiezīmē visi operāciju konti, kurus
vajag reformēt, apstiprināt iezīmētos kontus spiežot izvēlēties.

Rindas reformācijas dokumenta tabulā tiek aizpildītas automātiski, nospiežot pogu un izvēloties
reformējamos kontus.

Kad reformējamie konti tabulā ir ievietoti spiež kontēt un saglabāt, lai norādītie konti tiktu
reformēti. Sistēma atver kontēšanas un grāmatošanas logu, kurā jānorāda, uz kuru kontu grāmatot
reformējamo kontu atlikumus (piemēram, 861), tad var grāmatot.

Veicot reformāciju, sistēma atļauj izmantot arī slēgtās dimensijas un projektus. Līdz ar to, lai
reformētu iepriekšējā gada kontus, slēgtās dimensijas un projekti nav jāatslēdz. Sistēma ļauj veikt
reformācijas grāmatojumus, bet šos grāmatojumus stornēt nav atļauts.

17.6. Finanšu pārskati. Peļņas/Zaudējumu Aprēķins un Bilance

Katram uzņēmumam pārskata gada beigās finanšu iestādēs ir jāiesniedz pārskati par uzņēmuma
saimniecisko darbību, kā arī ir iespējams veidot operatīvos finanšu pārskatus.
Lai atvērtu sarakstu ar Finanšu pārskatu aprēķiniem:

Izvēlne: Atskaites → Virsgrāmata → Finanšu pārskatu aprēķini

168
Jāatver jauns Finanšu pārskata aprēķins, spiežot pogu jauns .

Atvērsies jauns logs Finanšu pārskatu aprēķins - ievade, kur lappusē Aprēķins jānorāda:
● Pārskata grupa vai pārskats - nospiežot uz pogas , parādīsies jauns logs, kur
jāizvēlas grupa Gada pārskats.

● Aprēķina periods - ja tas ir pilns gads tad no pirmā janvāra līdz trīsdesmit pirmajam
decembrim;

Lappusē Dimensijas finanšu pārskatus var veidot pa dažādām dimensijām, ja tas nav
nepieciešams izmaiņas neveic.

Kad ir ievadīta nepieciešamā informācija, to apstiprina spiežot Saglabāt.

169
Tad ar pogu Darbības → Pārskatu aprēķini nolasām informāciju par pārskatiem, un nospiežot vēl
reiz pogu Darbības → Aprēķināt, veicam pārskatu aprēķināšanu.

Veiksmīga aprēķināšana atzīmējas ar zaļo ķeksīti .

Apskatīt aprēķinātu pārskatu var ar pogu Darbības → Aprēķina rezultāti. Atvērsies papildlogs
Aprēķina rezultāti, kur būs redzama izvēlēta pārskata informācija. Nospiežot šajā logā pogu
Drukāt, varam izdrukāt un/vai saglabāt failā šo pārskatu.

170
Pēc pārskata izdrukas visus logus var droši aizvērt, atstājot tikai Finanšu pārskatu aprēķinu logu,

kurā atvērt uz labošanu kopējo informāciju par veikto aprēķinu un apstiprināt šo kopējo
informāciju ar ķeksīti Apstiprināts. Sekmīgi veiktajam aprēķinam laukā Aprēķins jābūt zaļai
atzīmei Sekmīgi pabeigts. Pēc saglabāšanas, Finanšu pārskatu aprēķinu sarakstā arī
atzīmēsies, ka aprēķins ir Sekmīgi pabeigts.

171
17.7. Kontu reformācija starpperiodā

Ja ir nepieciešams pārgrāmatot dokumentus tā, lai atskaitēs periodā beigās būtu viens rādītājs, bet
nākamā perioda pirmajā dienā jau cits rādītājs, šiem mērķiem izmanto grāmatojumus
Starpperiodā. Piemēram, kontu reformācijas gadījumā.

Starpperiodus iespējams atvērt pa vienam. Katram datumam iespējams papildus atvērt līdz 99
starpperiodiem.

Atvērot jaunu periodu, lietotājs izvēlas sev vajadzīgu grāmatošanas perioda Tipu:
● Datums – šī veida grāmatojumu periodi paredzēti katram kalendārajam datumam, kad
paredzēta grāmatošana. Šis ir parasts grāmatošanas periods;
● Starpperiods – šī veida periods ir paredzēts tādu pārgrāmatojumu veikšanai, kas notiek
starp mēnešiem, t.i. kas izpildāmi pēc mēneša pēdējā datuma. Starpperioda numurs sastāv
no BPxx (kur xx ir numurs, kas sastāv no 0 un kārtas numura, piem., 01).

Kontu reformācijas veikšanai grāmatošanas starpperiodā izmanto dokumentu Kontu reformācija

starpperiodā, šādi nodrošinot, ka kontu atlikumi uz 31.decembri saglabājas, bet uz 1.janvāri kontu
reformācija ir notikusi, un atlikumu operatīvajos kontos vairs nav. Ievadītie Kontu reformācijas
starpperiodā dokumenti pieejami Kontu reformācijas sarakstā.

Izvēlne: Dokumenti → Virsgrāmata → Kontu reformācija → Jauns → Kontu reformācija

starpperiodā.

172
Rindas dokumenta tabulā tiek aizpildītas automātiski, nospiežot pogu un izvēloties
reformējamos kontus.

Tad var Grāmatot un Saglabāt.

17.8. Nobeigums

Kad visa informācija par periodu ir ievadīta, apstrādāta un izlabota, kā arī visas nepieciešamas
atskaites un pārskati ir izdrukāti un nodoti, var pilnīgi slēgt pabeigto periodu un sagatavot
dokumentus nākamajam periodam. Veicamie darbi ir sekojoši:

173
 1) Perioda gala slēgšana. Slēgt periodu var ar Grāmatošanas perioda statusa maiņu uz
vērtību Slēgt: Pamatdati → Kontu plāns → Grāmatošanas periodi → izvēlēts/atzīmēts
periods → poga Darbības → Mainīt statusu atzīmētajiem uz Slēgt → Apstiprināt.

2) Rezultāta pārgrāmatošana. Pārskata gada rezultāta pārgrāmatošana uz iepriekšējo gadu

izpildes rezultātu nākamā gada sākumā. Šīm nolūkam izmanto dokumentu Grāmatojumu
reģistru.

Izvēlne: Dokumenti → Virsgrāmata → Grāmatojumu reģistri.

Spiež pogu pievienot un iegrāmato tekošā gada peļņu uz iepriekšējā gada peļņu.

18. PVN deklarācija

Horizon ir iespējams aprēķināt PVN deklarāciju un importēt uz Valsts Ieņēmuma Dienesta EDS
sistēmu. Lai deklarācija ģenerētos pareizi, jāpārliecinās, ka visi dokumenti ir grāmatos statusā
(skatīt Moduļu un virsgrāmatas atlikumu salīdzināšana) un veidojot dokumentus ir izvēlēts

174
pareizais dokumentu tips, piem. kā Imports no ES, IT preču reverss utt. (skatīt Noliktavas
pavadzīmes un Apgāde/Realizācija)

Izvēlne: Atskaites→ Apgāde→ PVN deklarācijas

Atvērsies jauns logs, kur ir redzamas visas iepriekš rēķinātās PVN deklarācijas, lai veidotu jaunu
deklarāciju, spiež pogu pievienot .

Atveras jauns logs PVN deklarācijas - ievade, jāaizpilda dokumenta galva:

● Laika periods No, līdz - ievada nepieciešamo laika intervālu (mēnesis, ceturksnis);
● Aizpildīšanas datums - pēc noklusējuma šodienas datums;
● Apraksts - jāizvēlas no saraksta apraksts PVN deklarācija;
● Atbildīgais - deklarācijas veidotājs;
● Amats - jāizvēlas no saraksta, ja nav vajadzīgā amata izveido jaunu;
● Tālrunis - aizpildītāja tālruņa numurs;
● Komentārs - brīvi aizpildāms lauks, pēc vajadzības.

175
Kad dokumenta galva ir aizpildīta var spiest Rēķināt un sistēma veiks PVN aprēķinu.

Tomēr, ja ir liels dokumentu daudzums, rēķināšana var aizņemt ilgāku laiku. Tādā gadījumā var
izvēlēties Rēķināt fonā… Atvērsies jauns logs, kur jāiezīmē, lai rēķina visus PVN pielikumus un
izvēlās Labi. Sistēma uzsāks rēķināšanu, kas notiks fonā un tikmēr ir iespējams veikt citus darbus.
Nepieciešams aizvērt PVN deklarācijas ievadi un atvērt pēc laika, kad rēķināšana ir beigusies.

176
Pēc PVN aprēķināšanas var redzēt visas PVN deklarācijas rindu vērtības. Atverot lappuses:
Kopējā darījuma vērtība, Aprēķinātais PVN, Priekšnodoklis.

Tālāk PVN deklarācijas ievadi var aizvērt ciet un atvērt, katru PVN deklarācijas pielikumu
atsevišķi, lai ielasītu nepieciešamos dokumentus.

18.1. PVN 1. pielikums

Atspoguļo priekšnodokli par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Visi

darījumi ar vērtību zem 1430.00 EUR tiek atspoguļoti vienā rindiņā. Darījumi ar vērtību virs
1430.00 EUR tiek atspoguļoti atsevišķi, kā arī visi darījumi, kas atbilst PVN īpašajam nodokļu
režīmam, piem. IT preču reverss.

177
Izvēlne: atskaites → apgāde → PVN deklarācijas → darbības → pielikums (I daļa)

Atveras jauns logs, kurā nepieciešams uzspiest uz pogas Atlasīt klāt, lai ielasītu visus
dokumentus, kas atbilst PVN 1. pielikumam.

Kad ir ielasīti visi dokumenti tos ir iespējams atsevišķi apskatīties. Lai apskatītos visus
dokumentus, kas ir zem Darījumi zem 1430 EUR, jāiezīmē rindiņa un jāatver:

Darbības → Dokumentu sarasts

Lai pārliecinātos, ka katrs ievadītais dokuments ir korekts, ir iespējams veikt pārbaudi izskatā
izliekot kolonu PVN %.

178
Šo kolonu jāizliek izskatā visos pielikumos, ja PVN % ir mazāks vai lielāks par vajadzīgo,
dokumentu var atvērt un pārbaudīt. Lai apskatītos atsevišķu dokumentu, jāiezīmē nepieciešamais
dokuments un jāatver izvēloties Darbības → Apskatīt dokumentu.

Kad ir ielasīti un pārbaudīti visi dokumenti, pielikumu var aizvērt ciet ar krustiņu augšējā labajā
stūrī . Tāpat jādara arī PVN 2. un 3. pielikumā.

18.2. PVN 2. pielikums

Priekšnodoklis par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm,

katru nodokļu rēķinu atspoguļo atsevišķi, neatkarīgi no darījuma vērtības.

Izvēlne:atskaites → apgāde → PVN deklarācijas → darbības → pielikums (II daļa)

Atveras jauns logs, kurā nepieciešams uzspiest uz pogas Atlasīt klāt, lai ielasītu visus
dokumentus, kas atbilst PVN 2. pielikumam.

179
18.3. PVN 3. pielikums

Nodoklis par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem iekšzemē. Darījumi ar vērtību

zem 1430.00 EUR tiek atspoguļoti vienā rindiņā. Darījumi ar vērtību virs 1430.00 EUR tiek
atspoguļoti atsevišķi, kā arī visi darījumi, kas atbilst PVN īpašajam nodokļu režīmam, piem. IT
preču reverss.

Izvēlne: atskaites → apgāde → PVN deklarācijas → darbības → pielikums (III daļa)

Atveras jauns logs, kurā nepieciešams uzspiest uz pogas Atlasīt klāt, lai ielasītu visus
dokumentus, kas atbilst PVN 3. pielikumam.

18.4. PVN 2

Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem klientiem, kas reģistrēti Eiropas
Savienības teritorijā.

Izvēlne: atskaites → realizācija → pārskats par preču piegādēm ES

Atvērsies jauns logs ar visiem pārskatiem, kas veidoti par preču piegādēm uz ES. Lai veidotu
jaunu pārskatu izvēlas pievienot .

Atveras ievadlogs Pārskats par preču piegādēm ES, jeb informācija, kas atradīsies PVN 2
pielikumā eksportējot PVN deklarāciju. Jāaizpilda periods par kādu tiek veidota PVN deklarācija
(no...līdz) un pārējie lauki pārskata sākumā.

180
Lai ielasītu visus dokumentus, kam ir jābūt PVN 2 pielikumā, jāspiež uz pogas Atlasīt klāt un
pārskatā ielasīsies visas atbilstošās summas.

Pārbaudīt pārskata summas iespējams Atskaites → Virsgrāmata → Kontu apgrozījums pa

klientiem. Atskaitē jāizvēlas 6 grupas konti, un atbilstošais laika periods.

Pēc datu ielasīšanas pārskatu var vērt ciet spiežot Saglabāt.

18.5. PVN deklarācijas pārbaude

Lai pārliecinātos, ka PVN deklarācija ir aprēķināta korekti var veikt pārbaudi.

Izvēlne: atskaites → virsgrāmata → finanšu pārskatu aprēķini → darbības → pārskatu

aprēķini → darbības → aprēķina rezultāti

181
Atvērsies jauns logs ar PVN deklarācijas aprēķina rezultātiem. Zinot, pēc PVN likuma, kādiem
kontiem jāakumulējas noteiktā PVN deklarācijas rindā un vadoties pēc Formulām, ir iespējams
iegūtos rezultātus salīdzināt ar Virsgrāmatas konta apgrozījumu un Kontu apgrozījumu un
korespondencēm.

Izvēle: Atskaites → Virsgrāmata → Kontu apgrozījums

182
Izvēle: Atskaites → Virsgrāmata → Kontu apgrozījums

18.6. Eksports uz EDS

Lai aprēķinātu PVN deklarāciju varētu eksportēt uz EDS, vispirms nepieciešams aprakstīt datu
ārējā eksporta metodi, tajā norādot dinamiskās bibliotēkas failu EXPPVNDEKL2XML_2013.DLL
un eksporta faila ceļu uz darbstacijas, aiz pēdējās slīpsvītras norādot faila nosaukumu „x”.

Izvēlne:pamatdati → datu apmaiņa → datu ārējā eksporta metodes

183
Kad datu ārējā eksporta metode ir aprakstīta, PVN deklarāciju sarakstā zem darbībām kļūst
pieejama opcija Saraksta eksports.

Izvēlne: atskaites → apgāde → PVN deklarācijas → darbības → Saraksta eksports → PVN

deklarācija

Izveidotais fails atradīsies norādītajā mapē, šo failu ir iespējams importēt EDS.

184