Vl bronzas laika vadonbas sabiedrbas koncepcija.

Noskaidrot k vls bronzas laika vadonbas koncepcija ietekm izmaiu tendences aj period un t saikn ar sekojoajiem

Kdas ir prejas formas, izmaias, kas raksturo un rodas padarot periodu atirgu no prjiem. Kda ir vadonbas loma sabiedrbas veidoan un uzturan Rietumeiropas sabiedrb vlaj bronzas laikmet. Kdi ir varas veidoans un noturanas prieknoteikumi.

Ieskot runt par bronzas periodu, minu t aptuveno hronoloisko ietvaru. Ttad skoties ap 1600 un ilga ldz 500. Gadam p.m., kad to nomaina dzelzs periods, tomr iet btu mugi noteikt, ka visur tas sks viendi un preja notika viendi, ptot atsevius reionus, nenoliedzami ir pamanmas atirbas. Turpinot mazliet aplkot bronzas skotnjo ievadu un atirbu, kas ietekmja vairkas jomas, tai skait ar prvaldes struktru, viennozmgi to ietekmes faktori, kas atbildgi par ietekmes veidoanos rodami , ieceojos jauns grupas un prej no savcj saimniecbas, par ko jau iepriekjos refertos, vairk vai mazk jau apskatja. Bronzas laika apmetnes skumposm agraj un vlaj laik bija mazas. Apmetn mita 10-50 cilvki. Ldz ar to lielko dau bronzas laika apdzvojums bija neliels, bet tikai vlaj bronzas laik mainjs uz ko lielku. Td vartu teikt, ka Eiropa aj posm agrnaj vismaz sastvja k mozakas fragmenti no maza izmra sabiedrbm, kas atrs ar pc to socil un ekonomisk attstbas lmea. Jpiemin, ka vadonba bronzas laika period bija ar ritualiztu pieskau. Vadoi- virsaii rkojs gan k rituli lderi gan k vadoi. Ar jmin, ka dul vadonba nebija svea pardba, par to liecina atsevii atrasti apbedjumi. Rituliem bija sava specifika un sekojoi cilvki, simboli, par kuru specifiku nozmi, ieskatu sniegs citi referti. Pirms preju tlk jmin, ka liela nozm piemt t uz lietm, k skatmies. Vai skatmies, aur lokl mrog vai lielk reionlk mrog. Skatoties mazk mrog ms redzam is mazs grupas. Savukrt das mazas grupas radja vairkus mazus lderus. Ar vrdu mazus, saprotot, nevis tdus, kas btu mazk ietekmgi, bet skatot to prvaldbas teritoriju. enerli grupas samr nedaudz saisttas cita ar citu, galvenokrt domjams ar radniecbas saitm. Piemram, skatot apmetnes centrlaj Eirop attiecgi, alpu reionos. Ts parda regurlu iezmi, tie viens no otra atrodas 15 km attlum. To neliel skaita d pastv vl stipras iezmes par egilitras sabiedrbas modeli. Liela skaita neesamba apmetnes padara t.s. k imeni, kur nepiecieamos resursus un mtnes uzturanu krtb nosaka pai mtnes vietas iedzvotji. Tomr skatot, tuvk bronzas laika beigm un skatot, no otras puses plak veid, k ar neizsldzot aspektu k apbedjumu izpte, vairku prt var tikt interpretta, ka lielki apbedjumu centri reprezent kodolapdzvojumu bronzas laik. Vartu tlk interprett, ka kodolapdzvojumi reprezent teritorilus lmeus un liecina par klaniem un apak klaniem cilu sabiedrb.

Protams, mans referts nav par periodu kopum, bet tiei par vl bronzas laika periodu, t hronoloiskais ietvars ir no1300 ldz700 gadiem pirms msu ras. Vlais bronzas laikmets raksturojas ar to, ka in period palielins iedzvotju skaits, un to apdzvojuma blvums pieaug, nostiprins ar raotj saimniecbas pozcijas. Nostiprinoties tm un pieaugot iedzvotju skaitam, palielins vajadzb pc lielka daudzuma, resursiem un vienlaikus, veidojas atseviu resursu, prpalikums. Tas tie veid atstj savu ietekmi ar uz sabiedrbas struktru un prvaldi. Lielka daudzuma, ieganai, ir nepiecieama, labka spcgka organizcija, ko labk var organizt, kopgiem spkiem, k vienam paam. Ar palielinta raoanas attstba veicina atseviu lietu uzkrjumu, un vajadzbu pc citm lietm. Td nenoliedzami rodas, lielka loma savstarpjiem tirdzniecbas kontaktiem, un pieaug vajadzba pc saiknes rpus savas teritorijas. Jau skotnji aizskarot agrkos posmos bronzas laik ieminjos, par to, ka veidojas saretks strukturlks daljums. Daudzas vl bronzas laika apmetns ir skaidras zmes par atseviu strukturlu elementu pardanos, hiarhisku struktru. Pierdjumus par to var rast nocietinjumu viets. Par nocietinjumiem skk paststs vlkie referti. Vien neatturos pateikt to par lietu visprgu interpretciju. Vairkrt tiek atklts kds apgabals un aprints t sadaljums un no t spriests un pieemts piemums par kopainu. Tomr btu jizvairs viennozmgi pieemt visu, jo rekonstrujot teritoriju no iem modeiem, ne visas vietas bija viendi apdzvotas, un ticams, ka ar to sastv varja turpint pastvt mazas sevi uzturoas daias. Izmrs ar spl svargu lomu, jo atsevii analizjot pc izmra vartu saprast attiecbas, vai ts bija radniecgas, vai jau savdkas. Protams, par attiecbm runjot ir sastopamas teritorijas, kas norda, uz krasu sabiedrbas nosloanos, jau dalot, pc to labkljbas modea, Aplkojot tuvk o teoriju, ts uzstdjumi vads, ka rodas vadoa elite, kas kontrol galvenos notiekoos procesus. Pastv vairkas apmetnes, un lai ar ts ir izkliedts tm pastv zinma centralizta vara, ar tirgoans apmetnes ir kliedtas, bet ts tomr atkargas no kda centrlka prvaldnieka, kas regul tiei netie veid to darbbu.

Ar k iepriek ieminjos ar in laika posm atsevii skatot vietas, atrs ja t vartu teikt to attstbas lmei. Paas ciltis to veidojumi, varja izpausties, vairkos veidos, piemram, varja bt kolektv kas un individulkas ciltis. Vienas, kurs pastv lielkoties vertikls attiecbas, kurs nozmgu dominanci spl apmaia un prestii labumi. K ar no otras puses horizontlm attiecbm dominjoas sabiedrbas. Vlk laika posm viena vai otra varja bt par pamatu, lai izveidotu, attiecgi arhaisku valstisku veidojumu, vai decentraliztu sabiedrisku noslojumu Nenoliedzami sabiedrb iezmjas preja, bet, manuprt, pieemamks skatjums btu skatoties, ka sabiedrba veidojas struktra saistba ar ieemamajiem un veiktajiem pienkumiem, kuri liel mr ar regulja un noteica sadaljumu kas ska iegt noteiktu apveidu un virzien uz vlkajiem laika posmiem arvien pieauga. Vl btiska lieta, kas jpiemin, manuprt, saists ar to apstkli, kas noteica, k vadoi cilts ieguva savu teikanu. Jsaka, ka tiei zint, to nevar, bet interprett, loiski skatot cauri. Varas avots ticamk bija vajadzb pc s organizcijas, lai sekmgk apgtu sev nepiecieamos resursus, ko iegana iekva sev darba dalanu, veiksmgu tirdzniecbu. Ldz ar to no t vartu ar izriett tas, ka ir pragri runt par kdu stipri elites veidoanos un varas uzspieanu. Jo zemes nebija tik blvi apdzvota, lai maza lauu grupa nevartu sev rast vietu, kur pai veiksmgk sevi organizt. T viet sabiedrbs attiecgi cilts, vadoa varu noteica, via prasme iegt un nodroint prjos ar nepiecieamo, un ldz ar to no is nodarboans vi nenoliedzami ieguva sev autoritti un lielkus labumus sev. Pievroties secinjumiem, vartu teikt, ka is laika posms iezmjas ar lielku iedzvotja blvuma raanos, lielku konsolidanos, pastiprintku, nodarboans veidoanos un viennozmgi saretku struktras izveidi, kas kalpo par pamatu tlkai pilnveidoanai vlkajos laika periodos. Varas ieganas nozme un t noturana nav viennozmgi izskaidrojuma, pastvot vairkiem skaidrojuma variantiem, tomr is periods iezm papildus preju no egilitra sabiedrbas modeli uz strukturlku prvaldes modeli.

Jensen Jorgen Prehistory of Denmark Kristian Kristiansen the rise of Bronze society Andrew Jones Prehistory of Europe Oxford ilustrated history Kristiansen social transportation in archeology Reflections on Kristiansen rise of bronze age society Childe the bronze age