LATVIJAS UNIVERSITTE

VSTURES UN FILOZOFIJAS FAKULTTE

Vstures bakalaura studiju programmas students, LV modelis Jnis Crulis

Bskapu un ordea attiecbas Livonij, 13./14. gadsimta mij pc Franciska no Moliano izmeklanas protokola zim.
Referts

Rga 2012 Varas elements ir btisks rdtjs, par notiekoajiem procesiem noteikt teritorij. Jebkurai varai, lai kda t btu ir nepiecieama noteikta likumba, jeb leimitte. Atirb no msdienm, kad btb skot no 19. gadsimta balstmies uz racionlo leitimitti, tas btu attiecgi, kad iedzvotji samierins ar varu, jo to pieprasa likums un konstitcija, tad attiecb uz agrku laiku varam runt par, k to izdala Makss Vbers par tradicionlo leimitti1. Taj varu veidoja paraas un tradcijas. Kas ir btiski tad Livonij nebija viduslaikiem raksturg vienot centrl varas institcija2. Ldz ar to vara bija sadalta un dabiski, ka ts sav starp konkurja, lai pc sava rema ietvariem noteiktu dadu prvaldes struktru, institciju un procesu mijiedarbbu. K mints, tad vara k btisks rdtjs, sniedz informciju noteikt teritorij noritoajiem procesiem, ldz ar to ts pastvanas laik veikts darbbas aplkojums ir aktuls, lai panktu labku ptniecbas izpratni par problmu uz kuru autors vr savu uzmanbu, ko Livonijas gadjum raisa savstarpji daltu varu konflikts. Ldz ar to referta mris ir Ordea un bskapu savstarpj varas konflikta attlojums Francisko no Moliano izmeklanas protokol. Referts tiek balstts uz viena avota aplkoanu, preczk uz liecinieku sniegtajm atbildm uz apsdzbas paragrfiem. Ldz ar to ieskum tiks sniegts ss liecinieku, kas sniedz liecbas, apraksts, vienlaikus nordot uz lietm, kas emtas vr un jem vr gan lasot, gan izmantojot o avotu. Tpat ar tlk darb autors pieskarsies liecbu skaidrojumam viets, kur liecinieku sniegts atbildes ir dadas, tm vienai otru papildinot, vai tiei pretji pau savstarpji izliedzoas vai nesakrtoas liecbas par attiecgi aplkojamo paragrfu. Pats izmeklanas protokols bez autora piemint ietver sev zias ar par citm lietm. Izmeklanas protokols sniedz priekstatu par attiecg laika posma pau izmeklanas procesu. Proces tai skait ietverot priekstatu par to, k tika atlastas, sagatavotas apsdzbas, k atlasti liecinieki. Atbildes paas par sevi aplkotas parda, k uztvra izmeklanas procesu, k tika pamatots savs viedoklis. Avot sniegts liecinieku atbildes parda attiecg laika cilvku domanu izpratni par lietm, attieksmi pret kdm darbbm, vrtjumu rcbai, tdjdi tas sniedz ieskatu t laika doman, pasaules skatjum, vrtbs un kultr. Protokols papildus var sniegt aptuvenu
1

Eihmane E.Rietumu kristgs sabiedrbas 14. gadsimta krze Livonij?: Promocijas darbs. Rga: LU VFF vstures nodaa, 2011:179.-180. lpp.
2

Reinhard Bendix, Max Weber: an intellectual portrait, University of California Press 1977: 294.-297.lpp

precizjumu, par kdas pils celtniecbas laiku k Krimuldas un3dau pilm4, k ar par to vrtbu. 5 Tas var sniegt ar nelielu ieskatu t laika eogrfij, piemram, Daugavas denslmea izmaias, to nozmi uz ts krastos atrodoos Rgas pilstu6. Aplkojam avota hronoloija skar laika posmu, kuras notikumi ir atststti liecinieku sniegtajs liecbs, aptver 13. gadsimta izskau un 14. gadsimta skuma notikumus. Laiku, kas tiek uzskatts, pc t kas saglabjies, ka avots tapis 1312. gad no marta ldz jlijam, kad Francisko no Moliano uzturjs Rg. Laiks, kas pie t noveda iezmja to, ka pretrunas un savstarpjas apsdzbas starp Livonijas ordeni un gardzniecbas vadoajiem prstvjiem, k ar Rgas pilstu bija nonkuas tik tlu, ka Rgas arhibskaps 1297. gad vrss pc paldzbas pvesta krij. Pvests Bonifcijs 8 puu prstvjiem nostja vairkas bullas ar uzaicinjumu ierasties Rom. Rgas arhibskaps, domkapitula prstvji un zemgau sti ierads Rom 1300. gad un iesniedza pvestam ziojumus par ordea noziegumiem. Pvests Klements V sdzbas par Vcu ordeni uzdeva izmeklt Lnas domkungam Franciskam no Moliano. Vi bija pvesta kapelns un legts svargu lietu izmeklan7.

Izmeklanas protokola liecinieki.

Franciska no Moliano izmeklanas protokols 1312. gad. Rga: Latvijas Vstures institta apgds, 2010: 309. Lpp(62.par.)
3
4 5

Turpat;93.lpp;129.lpp.(126.par.) Turpat;245.lpp(13.par.) 6 Turpat;23 Turpat;87.lpp 7 Turpat;10-14.lpp

Francisko no Moliano izmeklanas protokols sastvjis no divdesmit etru liecinieku atbildm, kur liecinieks sniedz atbildes par divsimt trsdesmit jautjumiem. Piln apjom saglabjus tikai no deviiem lieciniekiem iegts nopratinanas liecbas, bet kop ts ir 16 liecbas. No lieciniekiem, kas prstvti un, kurus var skaidri noteikt 5 ir dominiki, 2 cisterciei, 1 francisknis un kds Smsalas domkungs un 3 Rgas domkungi. No nosauktajiem liecinieku vid nav droi redzams kds, kas prstvtu vcbru pozciju, tdjdi var izteikt to, izmeklana bija organizta, lai pierdtu ordea nelikumbu un panktu t likvidciju. Liecinieku teksti referta vajadzbm tikui skatti pa paragrfiem lasot un pc tam atlasot tos, kas ietver referta skatmo saturu. Dai no paragrfiem pc sava satura un atbildm atsaucas uz iepriekjo vai saskan ar kdu iepriekjo, t neko jaunu neatkljot, vai reizm tomr, kdu papildus lietu izsakot. Tpat ir virkne paragrfu, kuru atbildes, paas par sevi neko nepasaka. Tpat ir liecbas, kas saglabjus nepiln apjom. Savstarpj saldzinjum aplkotas atsevias liecbas norda uz apsdzbas paragrfu nepilnbm un lietm, kas ir nepreczas, vai kuras pai liecinieki neapstiprina, visbiek atsaucoties uz nezinanu. T piemram, paemot daus no turpmk refert izmantotajiem protokola paragrfiem, var redzt liecinieku atbildes sastapj saldzino griezum. Atsevii paragrfi, kas sniedz nozmgku informciju, vienlaikus atiras pc t k liecinieks pamato savu atbildi. 1. tabul redzams apkopojums 5. paragrfiem, pc liecinieku sniegts atbildes veida, t pamatotbu, uz attiecgo paragrfu.
(1.tabulla) Liecbu veids paragrfiem 1,2,11,13, 20
Liecbu veids Skaits Visprjas valodas Aculiecinieks Neko nezin Dzirdjis no kda Nopietnks avots Baumas Livonij redzams Kop 22 3 18 11 2 2 2 % 36.6 5 30 18.3 3.3 3.3 3.3

Aplkojamie paragrfi tabul parda, ka tajos visbiek notiek atsaukans uz visprjm valodm, attiecgi 22(36,6%). Pai liecinieki ts skaidro, k ts atskanot par visu provinci un, kas,

citiem atkrtojot, zinms redzams vai dzirdams daudziem8. No msdienm skatoties ts ir izplatts vai pat vairkuma viedoklis sabiedrb, kas var balstties uz baumm un sagroztu informciju, td tas jskata caur kritiku, lai vartu izirt uz patieso un nepatieso balstto. Biei ar liecinieku atbilde norda uz nezinanu par attiecgi uzdodamo jautjumu, k aplkojam piemr novrojams 18 gadjumos, kas attiecgi sastda 30%. Jpiebilst, ka nereti starp pie atbildes snieganas par zinmo uz kdu dau no paragrf iekaut jautjuma, liecinieks norda, ka nepiekrt paustajam, jo par to nezin vairk informcijas. Starp liecbu veidiem, pietiekami biei k viedoka pamatojumu izmanto atsaukanos uz t dzirdanu no kda, attiecgi 11(18,3%) gadjumos. Reizm tiek piesaukts konkrts cilvks, vai kda persona, bet tpat biei pamato atbildi ar dzirdto, bez konkrtas atsauces uz kdu cilvku. Bez jau mintjiem veidiem, retk notiek atsaukans uz baumm, vai norde uz kdu lietu, k acmredzamu Livonij, ar ko saprotot to, kas zinms lielkam vairumam cilvku kd provinc9. Visnopietnks, pc to atsauces, bet pietiekami mazk skait ir liecbas, kuras sniedz k aculiecinieks, vai pamatojot to ar kdu nopietnku avotu, redztu dokumentu, priviliju. K to parda apskatmie paragrfi 1. tabul, tdi gadjumi sastda vien 5% un 3,3 %. Liecinieku atbildes katra pati par sevi nekdi nav uztveramas, k patiesas un neapaubmi patiesas. Tiei pretji. Tomr ts savstarpji saldzintas, izvrtjot liecbu veidu un ar liecinieka statusu, var sniegt ar vrtgas zias, ar informciju ko var izmantot.

Ordea vrans pret arhibskapu un citm augstkm personm. Prejot pie pam apsdzbm, tad jsaka apsdzbs tiek apgalvots, ka Vcu ordenis esot apkarojis bazncas, kuras vajadzja tam aizstvt. K pirmais no konfliktiem, kas vrsts pret
8 9

Turpat;247.lpp(50.par.) Turpat;247.lpp(50.par.)

ticgajiem no liecinieku puses tiek mints uzbrukums Smsalas bskapij. Smsalas domkungs k aculiecinieks sav liecb min, ka redzjis bru uzbrukumu Smsalas bazncai pirms 13 gadiem.10 Kds dominiku liecinieks, Nikolaus Berka no Rgas, min ka Vcbri bija un ir ienaidnieki Rgas pilstai.11 Tiek apgalvots, ka Vbri reizm ir cnjuies ar neticgajiem, reizm ar tiem bijis miers. 12 T vartu likt noprast dau liecbas par atgadjumu Trbatas bskapij, kur pagni ielauzuies izncinot lielu ts dau, bet ordenis neapvienojis ticgos, pat atturjis tos no pretoans (aptuveni 10 gadu) Dai iet tlk un apsdz sadarbb ar pagniem, ka to iebrukumi notikui ordea bru virsvadb, kas liedzis ticgajiem pretoties. K Trbat, t Rg13 Apskatmais avots sniedz ar svargas zias par vranos pret arhibskapu un citm svargm personm. Liecinieku atbildes liecina par toreizj Rgas domkapitula prvesta Johanesa no Fehtas sagstanu. K aculiecinieks Rgas domkungs Matiass, min ka Vcbri ieraduies kd Rgas domkungu mui Svts Katrnas nakt(25.novembr), kur atradui un sagstjui minto personu un tad k viens norda aizvests uz kdu no ordea pilm. Vi vlk kuva par Rgas arhibskapu (1285-1294)14, kas atkal vainagojs ar via gstu Koknes (1292), bet no t k liecinieks pau tika atbrvots. Tpat sagstts esot bijis ar Alberts 2 Zauerbrs kdreizjais Rgas arhibskaps(1253-1273). Kas pc sagstanas aizvests uz ordenim piederoo Siguldas pili15 Bez iem diviem gadjumiem liecinieki apststa ar Johanesa no vernes sagstanas notikumu, t norisi. Vi bija toreizjais Rgas arhibskaps(1294-1300) Plak par to paststa dominiku ordea liecinieks Daniels. Atststa, ka Johaness atradies Turaidas pil ielenkts no ordea karspka puses. Neredzot iespju uzvart tas esot padevies. K aculiecinieks min ordenis iemis pili un ldzgi k citi liecinieki norda, ka sagstto personu aizvedui un Siguldu, tad uz Csm un Viljandi.16Tpat, neiztiek bez vairkm piezmm par slikto apieanos, pazemojumiem un slikto dinanu. Apsdzbas paragrfi pau apsdzbu, ka is iepriekjais arhibskaps turts ieslodzjum ilgk par 33. nedm. Tomr vairku liecinieku atbildes o laiku neapstiprina, pamatojoties, ka par to nezina tuvku informciju17. Tikpat pretrungas ir liecinieku atbildes par
10 11 12 13 14 15 16 17

Turpat;31.lpp Turpat;219.lpp Turpat;. Turpat;71.lpp Turpat;279.lpp Turpat;177.lpp 177 Turpat;147.lpp Turpat;225.lpp

sudrabu 6.tkstou mrku vrtb, kas nolaupts arhibskapam. Atirb no citm apstiprinom atbildm par arhibskapam piederoo kustamo un nekustamo paumu izlaupanu, ai saistb vairums no lieciniekiem, to neapstiprina.18 Bez piemintajm augstka ranga personm notika vrans ar pret citm personm. T tiek teikts, ka tie, kas uzdroinjs plnot vai doties uz kriju sdzties, tos vajja ordenis vai pat nogalinja, k to viena liecb min divus nogalintus Rgas domkungus19. Tpat uzmanba ir pievrsta piekuves ierobeojumiem Rgas pilst, ko esot ierobeojis ordenis, kam ap Rgu bija nocietintas vietas, t nosakot sev nevlamu personu iekanu izkanu no Rgas pilstas.20

Apsdzba ordea darbbai, k kristgs ticbas ievieanas apgrtinjums

Otrs jautjums ko var atsevii izdalt btu saistms ar kristgs ticbas ievieanas apgrtinjumu, ko rada Vcu ordea darbba, k to pau vairki paragrfi. Protokols sniedz dau liecinieku k Smsalas kapelna atsauci uz kdu redztu priviliju, kur noteikts, ka Livonija ir svt Ptera zeme, savukrt Rgas arhibskaps ir tiei pakauts Romas bazncai.21 Tpat ldzgi kds cistercieu ordebrlis, sav liecb, atsaucs uz pvesta Bonifcija VIII iepriekminto dokumenta norakstu, kur bijis teikt mintais22. Tpat protokola liecbas norda uz ordea tredaas paumu ieganu, bet ar piebildi, ka tie ir sagrbui tik daudz, ka vietm tiem pieder divas tredaas, bet paiem bskapiem pat mazk par tredau. Min ar to, ka bskapiem uz laiku iedodot paumus pateicb par kdu darbbu, bet atpaka tie tos neatgst un ordenis uzskata par saviem.23 Par bazncu vjinanu vairki aptaujtie liecinieki min, ka agrk bijuas 14 Rgas arhibskapijai pakauts bskapijas no kurm 7 esot novjintas, izncintas. K atsaucoties uz redztm pvesta vstulm francisku liecinieks lasjis par bazncm, kas vairs neesot. Ts visas nosaukt ldzgi, k citi nevar, bet min, ka Kurzem ordenis prmis daudz paumu, un ar nosauc
18 19 20 21 22 23

Turpat;119, 153, 225, 285.lpp Turpat;35.lpp Turpat;115.lpp Turpat;45.lpp . Turpat;81.lpp Turpat;201.lpp

k izncinto bazncu Kolones bazncu. atkrianu no ticbas.

24

Tpat sastopamas atbildes, ka ordenis uzbrkot

bazncm un trauc ticbas ievieanu. Reizm d savas bargs rcbas veicina jaunkristto

K to sav liecb apgalvo cistercieu ordebrlis tad ordenis ielauoties pagnu zem gst laupjumu, pc tam notiekot pagnu sacelans, kas nodara lielu postu bazncai. Min ar gadjumu, kad pagni uzbrukui Rgas dieczei, it k ordea aicinti, lai izvairtos no darbbas pret sevi no ordea puses. (tas bijis pirms 27 gadiem.)
25

Ar cits liecinieks, par kuru zinms, ka bijis vien

gardznieks min to, ka ordenis pulcinjis pagnus pie Turaidas pils lai grautu Rgas dieczi. 26 Apsdzbas paragrfi satur apsdzbu, kas pau prliecbu Vcu ordea sadarbbai ar pagniem. Viena no dm sadarbbas jomm tiek saistta ar tirgoanos ar pagniem no Vcu ordeu puses. Dai no lieciniekiem, k dominiknis Nikolaus Berka atsaucoties uz ,,visprjm valodm k viaprt taisnbu min to, ka ordenis prdod preces pagniem. Preu klst ietilpst dzelzslietas, ieroi zirgi. Tomr vi nenorda uz to, kas tam vartu bt par iemeslu. 27 Iemeslus, tam nevar pamatot ar citi, turklt minams tas, ka dai citi no lieciniekiem, lai ar apliecina tirdzniecbu ar pagniem ar dadu preu apmaiu k sli, tau vii neapstiprina, ka tiek ar tirgoti ieroi, dzelzslietas un zirgi.28 Vl kds apsdzba saists ar Dinaburgas pils prdoanu pagniem par 300 markm. Liecinieku atbildes, k dominiku ordea bra Bruno teiktais liecina par kdu lietuvieu sagsttu bruinieku, kas lai tiktu no gsta va bija gatavs samakst 300 sudraba mrkas, lai vcbri noposttu pilu, ko izdarot tiktu atbrvots, t noticis, bet kalpojis par pamatu, lai virztu apsdzbu par pils prdoanu. liecba ar parda mums to cik liela bijusi vienkru piu vrtba.
29

Bez piemintm lietm nopietna ar ir pagnu parau premanas piedvana Vcu ordenim. Spilgtk to apgalvo cistercieu ordea liecinieks Jakobs. Vi norda, ka miruo sadedzinana piekopj gandrz visi vcbri. Respektvi tad kad noris karadarbba un karaspks atrodas pagnu teritorij ir ievainotie vai krituie, kas nespj vairs turpint pai saviem spkiem
24 25

Turpat;201.lpp Turpat;75.lpp 26 Turpat;151.lpp 27 Turpat;221.lpp. 28 Turpat;245.lpp 29 Turpat;245.lpp

ceu, tos sadedzina. T min kdu gadjumu ar Gotfrdu Rogi, kas esot bijis ievainots un bri esot vljuies viu sadedzint, tau kds atrunjis. Vlk kuva par Vcu ordea mestru.30

Administratvo centru piu kontrole.

Liecinieki savs atbilds pau to, ka Vcu ordenis sagrbj bazncu paumus un atsaks tos atdot. Smsalas domkungs norda, ka bri sagrbui un neatdod divus ar varu ieemtos Smsalas bazncas ciemus. 31 Ar citi uz to norda un dai pat atsaucas redzjui dokumentus, kas noteikuas robeas starp ordeni un bazncu. K cistercieu ordea brlis Heinrihs, atsaucoties uz robeu zinanu Rgas diecz starp ordeni un bskapu, esot sagrbis bazncas un arhibskapa paumus, tdjdi pat neturoties pie savm robem. Tpat piemin kdu ciemu pie Kokneses pils, kuru prvalda un neatdod. Tpat no mkiem, kas przinja klostera paumus, jeb klostera veckiem uzzinjis par Trbat premtu ezeru lielko dau, kas iepriek ordenim nav piederjis, k ar vl dzirdjis par dau Kerknas zemes paumu piesavinanos. Kerkn bija cistercieu klosteris, tas atrads nedaudz uz ziemeaustrumiem no msdienu Trbatas.32 Vairks apsdzbs saistb ar iepriekminto vranos pret arhibskapu un t sagstanu, liecinieku atbilds vairks viets tiek atkrtots, ka ap o laiku izlaupjui un sav var prmui Rgas domkungu paumus, kas bijui rpus Rgas, t liedzot tiem prvietoties rpus pilstas.33 Vienlaikus ar to notikusi viiem iedero kustam un nekustam pauma izlaupana un sagrbana, vai pat nodedzinana34 Attiecb uz Rgas arhibskapu paumu sagrbanu, liecinieku atbilds notiek atsaukans uz kdu arhibskapa krij iesniegtu paragrfu, kas pc liecinieku atbildm paudis, to ka t iesnieganas brd Vcbri bija sagrbui arhibskapijas pilis, nocietinjumus un citus paumus, kurus pc sagrbanas paturjui sav prvaldb.35 Tomr atbildes nepau skaidru laiku, cik ilgi tas turpinjies. Preczku nordi vien pau pdjais liecinieks nordot uz laiku no sagrbanas ldz arhibskapa Izarna laikam36.
30 31 32 33 34 35 36

Turpat;115.lpp Turpat;33.lpp Turpat;71.lpp Turpat;43.lpp Turpat;155.lpp Turpat;45.lpp Turpat;311.lpp

Bez m domstarpbm mintas ar citas pilis, k t laika svargkais administratvais centrs. T viens no strdus punktiem esot bijusi Ikil. Liecinieki norda uz ts nelikumgu sagrbanu un paturanu k ieganstu minot las summu. Lai ar no liecinieku puses tiek nordts uz sagrbanu, vienlaikus tiek pausts, ka to ordenis prmis k lu no kda bruinieka un uz liecbu tapanas brdi liecbs pausts, ka ordenis to atstjis.
37

Mazliet pieminta
38

ar Jelgavas pils ko kds liecinieks piedv k sagrbtu piedv Smsalas kapelns Belbegvardas pilis39

Izskan ar

liecb, ka Johanes no vernes sava gsta laik esot bijis spiests ordea rcb nodot Kokneses un

Tds nozmgkais administratvais centrs, kas bija abu iesaistto puu strdus objekts bija Daugavgrvas pils un klosteris. T atrads pie Daugavgrvas, viet, kas msdiens zinma, k Vecdaugava, kas radusies Daugavai mainot savu gultni40. o vietu 1305 gad Daugavgrvas klostera abats prdeva ordenim par 4000 elnes mrkm. Ar to nebija apmierints Rgas arhibskaps. Ldz ar to ar liecinieku atbilds tas pards. Tas pau to, ka ordenis ir sagrbis Daugavgrvu un o darbbu nodvjui par pirkanu, t pasteidzoties pirms Rgas pilsta spja izlemt ts likteni.41

37

Turpat;181.lpp Turpat;37.lpp 39 Turpat;193.lpp 40 Dnis H., Latvijas eogrfija, Valmier 1921;23.lpp 41 Franciska no Moliano izmeklanas protokols 1312. gad. Rga: Latvijas Vstures institta apgds, 2010: 177. Lpp
38

Secinjumi.

Kopum jsaka, ka protokols, lai ar sniedz vienas puses skatjumu, izsakot asu kritiku ordenim, apvainojot to vairks iepriekmintajs darbbs, tomr parda vr emamu informciju par iekpolitiskajiem procesiem Livonij. No izmeklanas liecbu puses ordenis tiek pardts, k galvenais izraistjs iekpolitiskajiem konfliktiem un ldz ar to nestabilittei vis reion. Lai ar ir prspljumi, tomr nav ar btiska pamata apaubt vcu ordea centienus ieemt varu k viengajam centrlajam spkam. Man skatjum lielks Vcu ordea ietekmes pieaugums varja nest tiei lielku stabilitti reion, veicint iekjo stabilitti un gatavbu aizstvties pret rjiem draudiem. Protams, ka darbbas, kas vrstas, lai stiprintu savas varas pozcijas raisja iekpolitisko krzi, zinm mr ds konflikts vrtjams negatvi. Tomr konfliktiem vienmr iespjamas ar savas pozitvas iezmes. Tas rada prieknoteikumus iepriek neizmatotajam, parda skaidrk esos problmas, liek attstties un ldzsvaro varas pozcijas.

Referta autors sav ievadda atsaucs uz tmas aktualitti. T ir nenoliedzami svarga un sekmga ptnieciska darba izveides prieknoteikums. Darbu rakstot pc ievad uzstdt mra par savstarpjo konflikta izgaismojumu, garm ejot tika aizskartas ar citas tuvk ar mri nesaisttas, td neaplkotas tmas. K viena no mazajm tmm tika skarta vietjo tautu pieminana, par ko ar mazliet liecina izmeklanas protokola liecinieku sniegts atbildes. Vietjs tautas apskatmaj teritorij no msdienu skatjuma ietver vairk k vienas ncijas apdzvoto teritoriju. Livonija ir kopga vsture gan latvieu, gan igauu tautm. Saldzinoi ilgku laika periodu, gan pirmos gadus pc msu valsts dibinanas, gan tlkajos okupcijas gados ir valdjis skatjums uz Livoniju, k veidojumu, kas kolonizjis un apspiedis msdienu neatkargo latvieu nciju. Tas radjis arvien redzamu, ptniecbas intereses trkumu, un ldz ar to iztrkstou skaitu ptnieku ai laika perioda izptei. Referts, kas rakstts par ordea un bskapa savstarpjo konfliktu, skatoties cit skatjum var dot plaku ainu. T ir k daa no Livonijas vstures. T ir msdiens divu neatkargu valstu, Igaunijas un Latvijas, kopg vsturisk pieredze, kas ir daudzkrt ilgka, k msu k neatkargu valstu pastvanas ilgums. d skatupunkt pagriezta aktualitte, tuvinoties abu valstu

attiecbm, var dot vienu no izaugsmes lmeiem, vrot kopgo vsture posmu par pozitvu un aktulu izptes virzienu.

Izmantot literatra:

Dnis H., Latvijas eogrfija, Valmier 1921; Eihmane E.Rietumu kristgs sabiedrbas 14. gadsimta krze Livonij?: Promocijas darbs. Rga: LU VFF vstures nodaa, 2011 Franciska no Moliano izmeklanas protokols 1312. gad. Rga: Latvijas Vstures institta apgds, 2010: 309. Lpp(62.par.)

Reinhard Bendix, Max Weber: an intellectual portrait, University of California Press 1977: 294.-297.lpp