1. uzdevums. Izlasi informācijas avotus, atbildi uz jautājumiem!

Likums par vācu asiņu un vācu goda aizsardzību (“Nirnbergas likumi” 15.09.1935)
“Vadoties no apziņas, ka vācu asiņu tīrība ir vācu tautas eksistences pamats, kā arī ar vēlmi
nodrošināt vācu nācijas pastāvēšanu visos laikos, reihstāgs vienbalsīgi pieņēma zemāk publicētos
likumus.”
1. (1) Laulības starp ebrejiem un vācu vai radniecīgu asiņu valstspiederīgajiem ir aizliegtas.
Laulībām, kas noslēgtas pretēji šim likumam, nav juridiska spēka, pat ja tās, apejot šo likumu,
noformētas ārpus Vācijas.
(2) Tādas laulības var anulēt vienīgi valsts prokurors.
2. Ārpuslaulību dzimumattiecības starp ebrejiem un vācu vai radniecīgu asiņu
valstspiederīgajiem ir aizliegtas.
3. Ebrejiem ir aizliegts pieņemt darbā savās mājās sievietes – vācu vai radniecīgu asiņu
valstspiederīgās, kas nav sasniegušas 45 gadu vecumu.
4. (1) Ebrejiem ir aizliegts izkārt Reiha karogu kā nacionālo karogu, kā arī izmantot Reiha
krāsas citiem mērķiem.
(2) Ebrejiem atļauta apģērba valkāšana ebreju krāsās. Šīs tiesības aizsargā valsts.
5. (1) Katrs, kurš pārkāps aizliegumu, kas noteikts l. p., tiks sodīts ar ieslodzījumu cietumā uz
vienu gadu un piespiedu darbiem.
(2) Vīriešu dzimuma persona, kas pārkāpusi 2. p. noteikto aizliegumu, tiks sodīta ar cietumsodu
bez piespiedu darbiem.
(3) Katrs, kas pārkāps 3. un.4. p. norādījumus, tiks sodīts ar cietumsodu uz laiku līdz vienam
gadam un naudassodu vai ar vienu no šiem soda veidiem. [..]

Vadonis un Valsts kanclers Ādolfs Hitlers,

Iekšlietu ministrs Friks,
Tieslietu ministrs Girtners,
Vadoņa [Ā. Hitlera] vietnieks R. Hess
Avots: https://de.wikisource.org/wiki/Gesetz_zum_Schutze_des_deutschen_Blutes_und_der_deutschen_Ehre

Ebreja jēdziena noteikšana

Kā papildinājums Nirnbergas likumiem tika izdots papildinājums “Likumam
par Reiha pilsonību”.
[..] 4. (1) Ebrejs nevar būt Reiha pilsonis. Viņam nav tiesību balsot politiskos jautājumos. Viņš
nedrīkst ieņemt sabiedriskus amatus. [..]
5. (1) Par ebreju uzskatāms tas. kuram trīs no viņa vecāku vecākiem bijuši tīrasiņu ebreji.
(2) Par ebreju uzskatāms arī cilvēks, kurš dzimis jauktā laulībā, valstspiederīgais, kurš cēlies no
diviem tīrasiņu ebrejiem – viņa vecāku vecākiem, ja viņš:
a) likuma izdošanas brīdī pieder jūdu kopienai vai ticis tajā pieņemts vēlāk;
 b) likuma izdošanas brīdī bijis laulībā ar ebreju vai stājies tādā laulībā vēlāk;
c) cēlies no jauktas ģimenes, kas aprakstīts 1. apakšpunktā, kura reģistrēta pēc tam. kad tika
pieņemts Likums par vācu asiņu un vācu goda aizsardzību;
d) ir ārlaulības bērns, kura viens no vecākiem bijis ebrejs. [..]
Berlīne, 1935. gada 14. novembris
Vadonis un Valsts kanclers Ā. Hitlers.
Iekšlietu ministrs Friks,
Vadoņa vietnieks R. Hess
Avots: https://de.wikisource.org/wiki/Erste_Verordnung_zum_Reichsb%C3%BCrgergesetz

Atrodi un izlasi informāciju presē (vietnē www.periodika.lv):

Moodle pievienoti linki!
“Par dzelteno zvaigžņu nēsāšanu” ( “Tēvija” Nr. 25, 29.07.1941.)
“Žīdiem – žīdu vietu!” (“Tēvija” Nr. 13, 15.07. 1941.)
“Žīdiem aizliegts stāvēt rindās” “Tēvija” Nr. 2, 02.07.1941.)
1. Nosaki katra dokumenta tapšanas vēsturisko kontekstu, mērķi un nozīmi!

Visi dokumenti ir atbalss kolektīvajai krīzei pēc Pirmā pasaules kara, kad sabiedrībai bija
nepieciešama noslāņošanās un diferenciācija, lai saglabātu pastāvēšanu, jo, pēc Renē Žirāra
domām, pateicoties nevienlīdzīgajam «grēcīguma» sadalījumam starp kolektīva dalībniekiem,
kolektīva krīze atkāpjas. Šajā kontekstā pastāvēja starpkaru Vācija. Kolektīva krīzes atrisināšana
ir šo antisemītisko dokumentu radīšanas mērķis un jēga, kas atšķiras ar vajātāja retoriku. Tas
attiecas gan uz NSDAP propagandas mašīnu, gan uz visu tā laika okupēto Eiropu.

2. Savstarpēji salīdzini Vācijā un okupētajā Latvijā izdotos normatīvos aktus:

a) kas tajos ir līdzīgs,
Geto organizēšana, pogromi, organizēts ebreju masu genocīds.

b) kas ir atšķirīgs,

c) kā būtu iespējama normu ievērošanas kontrole?

Ar spēku. Ar armijas, brīvprātīgo vienību, policijas un drošības dienestu palīdzību.

3. Prognozē un analizē:
a) ko par noteikumiem varētu domāt un kā rīkoties tās personas, uz kurām tie attiecās?

Viņi var uzskatīt vai nu par sacelšanos, vai savu upuri kā kļūdainu citādību.

b) kāda varētu būt apkārtējo reakcija uz noteikumiem?Pamato!

Apkārtējie cilvēki reaģē atšķirīgi. Bet reakcija reti pārsniedza pieņemamo, jo vajāšana nav
vemšanas akmens sabiedrības ķermenī un neizraisa noraidījumu.

c) kam un kā būtu iespējams šos normatīvos aktus atcelt?

Par ebrejiem, kas strādāja «policistu» rindās un par ziņotājiem.

4. Kāpēc šāda satura normatīvie akti uzskatāmi par diskriminējošiem?

Tā kā viņi atzīmē nemainīgo atšķirību nacionālās (rasu) identifikācijas atslēgas un
fundamentālajās sabiedrības organizācijas jautājumos, kā arī pietiekamu iemeslu ierobežot daļas
iedzīvotāju tiesības un brīvības, pamatojoties uz to.
2. Izpēti Latvijas valsts institūciju un nevalstisko organizāciju mājas lapas un uzraksti kuras rūpējas
par cilvēktiesību nodrošināšanu.
3. Izmantojot “Eiropas Savienības pamattiesību hartu” (2016/C 2 02/02), nosauc, secini un skaidro,
kuras cilvēku brīvības kļuvušas aktuālākas mūsdienās un kā mainījusies attieksme pret to
nodrošināšanas veidiem, salīdzinot ar 1948.gada ANO dokumentu!

Līdz šim visatbilstošākie Hartas noteikumi ir tie, kas attiecas uz sociālo iekļaušanu,
integrāciju, vienlīdzību, reliģijas brīvību un nediskrimināciju, ņemot vērā Eiropas
migrācijas krīzi. Kā arī vīriešu un sieviešu līdztiesība un solidaritāte, ņemot vērā
dzimtes un individuālisma teorijas attīstību.
Es arī atļaušos apgalvot, ka medicīnas attīstība, transhumānisma teorija, teodisms un
progresīvisms radīja nepieciešamību precizēt dažus noteikumus par medicīnu un
bioloģijas zinātni (3. Pants, 35. Pants).

4. ot interneta resursus, analizē Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) darbības principus!

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir starptautiska tiesu iestāde, kuras jurisdikcija attiecas uz

Eiropas Padomes dalībvalstīm, kuras ir apstiprinājušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas galvenās pilnvaras ir starpvalstu un individuālo sūdzību
izskatīšana. Liela daļa Eiropas Cilvēktiesību tiesas darba ir koncentrēta uz šādu sūdzību
izskatīšanu. Individuāli, lai vērstos ECT, jāiziet visas nacionālās tiesas. Sūdzības formula ir
ievietota ECT tīmekļa vietnē. Veidlapa tiek nosūtīta pa pastu uz Strasbūru. Veidlapas
aptuvenā pārskatīšana var ilgt vairākus gadus vai ilgāk. ECT spriedumu un tiesas lēmumu
neietekmē. ECT var piespriest konvencijas tiesību pārkāpuma upurim naudas
kompensāciju, kā arī rosināt lietas izskatīšanu par konvencijā garantēto tiesību
pārkāpumu.