POLITISKS NORISES LATVIJ PARLAMENTRS DEMOKRTIJAS LAIK Latvijas Republikas pastvanu no 1920. gada ldz 1940.

gadam var iedalt divos periodos: 1) Parlamentrs demokrtijas periods (1920. g. - 1934. g.). 2) Autoritrais periods (1934. g. 1940 .g.)
Latvijas Republikas vstur laiku no 1920. g. ldz 1934. g. raksturo parlamentr demokrtija.

Tas nozm, ka valst bija demokrtiska iekrta, kur augstk likumdoanas vara piederja pilsou kopumam un t vltajam parlamentam - Saeimai, kas sastvja no 100 deputtiem. Latvij k valsts pamatlikums (konstitcija) darbojs Satversme, kuru bija piemusi Satversmes sapulce.
Pc Brvbu cu noslguma Latvijas valdbai bija jveic vairki grti uzdevumi: 1) jorganiz Satversmes sapulces vlanas un jrada likumgs pamats valsts varai (kara un okupcijas apstkos nebija iespjams sasaukt tautas prstvniecbu, atbilstoo parlamentrs demokrtijas pamatprincipiem organizjot visprju nobalsoanu; Tautas padome un Pagaidu valdba darbojs tautas vrd, jo prstvja gandrz visus Latvijas politiskos spkus, bet tm nebija tautas pilnvarojuma parlamentrs demokrtijas izpratn); 2) bija nepiecieams noslgt miera lgumus ar Padomju Krieviju un Vciju, tpat ar lgumus par valsts robeu ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Krieviju; 3) rpolitik bija jpank Latvijas starptautisk atzana de iure un drobas garantijas; 4) jrealiz tautai solt agrr reforma un jnodroina ar zemi Latvijas lauku iedzvotji, radot stabilas zemnieku saimniecbas; 5) jizveido un jsakrto finanu sistma, jrealiz naudas reforma; 6) jizveido valsts prvaldes iestdes, pavaldbas, tiesu sistma, policija un citas iestdes.

Latvijas Satversmes sapulce

1918. gad izveidot Tautas padome (pagaidu likumdevja iestde, kas aizstja Latvieu Pagaidu Nacionlo Padomi un pastvja ldz pirmajm demokrtiskm parlamenta vlanm) nebija visprjs demokrtisks vlans ievlts varas orgns, bet politisko partiju un grupu deleta prstvniecba. Lai turpintu demokrtiskas valsts veidoanu, Tautas padome 1919. gad piema likumu par Satversmes sapulces vlanm.

Satversmes sapulce ir vlta institcija Satversmes (konstitcijas) izveidoanai. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vltais parlaments (tautas prstvju sanksme; Latvij Saeima). Ts vlanas notika 1920. gada 17. un 18. aprl.

Vltju aktivitte bija oti augsta 84,9 % balsstiesgo. Par 150 deputtu vietm Satversmes sapulc cnjs 24 partijas un politisks grupas. Visvairk vietu 57 ieguva socildemokrti, 26 LZS (Latvieu zemnieku savienba). Par Satversmes sapulces prieksdtju ar 83 balsm ievlja J. aksti. Otrs kandidts socildemokrts Rainis sama 48 balsis. Satversmes sapulces vlanas atbilda demokrtisku vlanu prasbm, ts bija vienldzgas, tieas, aizkltas un Satversmes sapulces atklana 1920. g. proporcionlas.
Satversmes sapulc bija prstvtas visas mazkumtautbas un visi Latvijas politiskie spki, izemot galji kreisos. Ldz 1922. gadam Satversmes sapulce darbojs k pagaidu parlaments. Savas darbbas laik t piema 205 likumus un 435 lmumus.

Galvenais Satversmes sapulces uzdevums bija izstrdt Satversmi (konstitciju) un pieemt likumu par agrro reformu.

Satversme

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.

Latvijas Republikas Satversmi izstrdja laik, kad demokrtijas principi bija vispratzti Eirop, tpc ar jautjum par Latvijas Republikas valsts iekrtu un valsts prvaldes sistmu politiskajm partijm nebija nopietnu domstarpbu. Visplakie strdi bija par Valsts prezidenta un tautas referenduma jautjumiem.

- Viena daa Satversmes sapulces loceki (pai socildemokrti) uzskatja, ka Valsts prezidenta institts vispr nav vajadzgs. Vii bija prliecinti, ka Valsts prezidents idejiski ir monarha mantinieks un ldz ar to neder demokrtijai. - Savukrt pilsonisks partijas gribja visu tautu ievltu Valsts prezidentu, kuram btu samr lielas pilnvaras. Rezultt tika pankta vienoans, ka prezidentu ievls Saeima uz 3 gadiem ar vismaz 51 deputta balsu vairkumu.
Valsts prezidenta pienkumi ir: 1) reprezentt valsti starptautiskajs attiecbs, 2) iecelt stus, 3) bt par augstko armijas virspavlnieks. Valdbas un parlamenta Saeimas darb via ietekme ir maza.

Kopum LR Satversme tika pieemta 1922. gada 15. februr. Satversm k augstkais varas nesjs tika noteikta "Latvijas tauta".
Satversme pieva tautas nobalsoanu (referendumu) par atseviiem likumiem, bet tam nebija praktisku rezulttu, jo praks ne reizi nepiedaljs vairk par 50% pilsou, k bija noteikts likum.

POLITISKS NORISES LATVIJ PARLAMENTRS DEMOKRTIJAS LAIK

Augstk vara - Saeima
Augstk vara Latvij piederja likumdevjam Saeimai. Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Parlamentrs demokrtijas laik Saeima 1) ievlja valsts prezidentu, 2) ievlja Saeimas prieksdtju, 3) apstiprinja Ministru kabineta sastvu. Saeimas prieksdtjs vadja Saeimas sdes un aizvietoja valsts prezidentu via prombtnes laik. Pirms Saeimas prieksdtjs bija socildemokrts Fridrihs Vesmanis. Par 2., 3. un 4. Saeimas prieksdtj ievlja Paulu Kalniu. F. Vesmanis

P. Kalni

Galvenais, ko veica Satversmes sapulce un visas etras Saeimas, bija likumdoanas pamatu radana.
Galven Saeimas funkcija bija likumdoana.

Kopum t piema vairk nek 3,5 tkstous likumus un noteikumus ar likuma spku. Parasti Saeim darbojs 20 komisijas, kurm reizm bija ar apakkomisijas. Plaai sabiedrbai informcija par komisiju darbu netika atspoguota. Pc sagatavoanas darba komisijs likumus piema vai noraidja Saeimas Latvijas Republikas Pirm Saeima (1922. - 1925.) plenrsds.

Saeima turpinja to darbu, ko nepaspja realizt Satversmes sapulce. 1) Viens no centrlajiem jautjumiem bija agrr reforma, kuras pilnga realizcija ilga aptuveni 10 gadus. 2) T k Satversmes sapulcei neizdevs pieemt Satversmes 2. dau par pilsoa tiesbm un brvbm, 1. Saeimai steidzami bija jpieem vairki likumi par pilsou biedroanos, preses brvbu u.c. 3) Saeimai bija ar japstiprina starptautiskie lgumi. Likumdoana bija iecietga pret socildemokrtu pusmilitro organizciju Strdnieku sports un sargs (SSS). To atbalstja kreiso spku deputti Saeim. Organizcijas apbruoanu argumentja k nepiecieambu nodrointies pret iespjamiem galji labjo spku minjumiem izveidot valst diktatru. Kad noritja 1934. gada apvrsums, SSS izrdjs pilngi nepiemrota pretdarbbai.

Ministru kabinets
Ministru kabinetam piederja augstk izpildvara. Ministru kabinetu apstiprinja Saeima.

Kamr valdbu atbalstja Saeimas deputtu vairkums, t bija stabila. Valdba kuva nestabila, ja Ministru kabinetam Saeim nebija deputtu vairkuma atbalsta. Saeim pastvja liela politisk sadrumstalotba, un valdbas parasti nebija ilgstoi stabilas. Ministru kabinetam bija ar tieas iespjas patrint likumdoanas procesu, pieemot noteikumus ar likuma spku, Otrais Ministru kabinets Satversmes sapulces kuri vlk bija japstiprina Saeimai.
laik (1921. - 1923. g.)

Tiesu vara
Tiesu vara Latvij bija neatkarga. Tiesneus amat apstiprinja Saeima.
Kaut ar Latvijas Satversm bija paredzta zvrinto tiesa, o tiesu veidu Latvij neizdevs ieviest t drdzbas d, un zemkajs tiesu instancs spriedumus piema tiesnei.

Tiesu sistma parlamentrs demokrtijas laik Latvij (1920. - 1934.g.)

Tiesu sistma bija vairkpakpju. 1)Miertiesnei bija zemk tiesu sistmas institcija un t nodarbojs galvenokrt ar civillietm, k ar skm kriminllietm. 2) Bija ar administratv tiesa, kura prbaudja iedzvotju sdzbas par valsts un pavaldbas iestu darbbas likumbu. 3)Abgabaltiesa izskatja svargas civillietas un kriminllietas, k ar bija apelcijas (prsdzanas) instance miertiesu spriedumiem. Ts izveidoja katr Latvijas vlanu apgabal Rgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales apgabal. 4)Tiesu palta bija augstk tiesas instance, kas lietas izskatja pc btbas un bija apelcijas instance apgabaltiesm. 5) Augstk tiesu instance bija Sents, kas neizskatja lietas pc btbas, bet veica tikai kascijas funkcijas, tas ir novrtja lietas izskatanas atbilstbu likumam un sprieduma pamatotbu tiess.

Politii, prezidenti
1. un 2. Saeima par pirmo Latvijas valsts prezidentu ievlja J. aksti. o posteni vi iema ldz pat savai nvei 1927. gad. Vi bijis ar Tautas padomes prieksdtjs (1920. -1922.). 2. Saeima par valsts prezidentu ievlja Gustavu Zemgalu, kur bija amat no1927. ldz 1930. gadam. Vi bija darbojies k viens no diviem Tautas padomes prieksdtja biedriem (otrs bija M. Skujenieks) un atkljis 1918. gada 18. novembra sdi. 3. Saeima 1930. gad par valsts prezidentu ievlja Albertu Kviesi. Viu atkrtoti ievlja ar 4. Saeima 1933. gad. A. Kviesis bija prezidents ldz 1936. gadam.

K. Ulmanis pc A. Kviea prezidentras beiganos iecla sevi par valsts prezidentu, saglabjot paralli Ministru prezidenta amatu.
Pc 1934. gada 15. maija apvrsuma Valsts prezidenta loma bija mazinjusies, jo Saeima bija atlaista un Ministru kabinets apvienoja izpildu un likumdoanas varu (bija izsludints rkrtas stvoklis, jo Satversmes oficili netika atcelta). K. Ulmanis nebija Satversmes noteiktaj krtb vlts prezidents. Vi uz o posteni nesekmgi bija kandidjis 1925. gad.

J. akste

G. Zemgals

A. Kviesis

K. Ulmanis

Administratvais iedaljums
Latvij pastvja vienots administratvais iedaljums ar 516 pagastiem. Pagasti ietilpa aprios, kurus vadja vlts (pc 1934. gada iecelts) prieknieks. Pavisam bija 19 aprii, kuru centri atrads lielkajs pilsts. Pilstm bija savas vltas pavaldbas, kuras prraudzja Ieklietu ministrija. Ieklietu ministrija przinja ar biedrbas un presi.

Policija un aizsargi

Policija bija sadalta iecirkos, bet aizsargu organizcija veica palgpolicijas funkcijas. Aizsargos stjs pc brvprtbas principa. Vii nesama atalgojumu. Aizsargu apbruoanu un apmcbu veica Ieklietu ministrija, kurai organizcija bija pakauta. Ieklietu ministrijas sistmas un aizsargu organizcijas izveidoan vislielkie nopelni ir vienam no pirmajiem ieklietu ministriem Mielim Valteram.
M. Valters

POLITISKS PARTIJAS LATVIJAS REPUBLIK

Latvijas politisks partijas
Pc programms deklart politisko, socilo un ekonomisko jautjumu risinjuma partijas var iedalt: labjs, centrisks, kreisajs.
Eksist ar ekstrmistiskas ultralabjas un ultrakreisas partijas, kuras parasti no politisks arnas ar likumu tiek nobdtas mal, jo demokrtiskai sabiedrbai nav pieemama to politika, kas pieauj vai pat paredz vardarbgu valsts varas sagrbanu un teroru, nevis ar likumiem sankciontu parlamentro cu. Eksist partiju iedaljums ar pc citm pazmm (piemram, masu partijas un ameriknisk tipa partijas). Partiju iedaljums ir relatvs, jo partijai var bt kreisa ekonomisk programma, bet labja politisk u. tml. Socildemokrti Visplako prstvbu Latvijas Saeims guva socildemokrti, kuriem bija divas partijas (partij bija notikusi elans d nespjas vienoties par apvienoanos ar pilsoniskajm partijm). 1) Marera Skujenieka vadt Socildemokrtu mazinieku partiju Saeim prstvja 2 ldz 3 deputti (vlk M. Skujenieks piesljs centra partijm); 2) LSDSP (Latvijas Socildemokrtisk Strdnieku partija) pat ldz 31 deputtam.

LSDSP lderi bija Dr. Pauls Kalni, Ansis Rudevics un Dr. Fricis Menders. Socildemokrtu ietekmes d komunistiem nebija pau pankumu un Latvijas Komunistisks partijas (agrk k LSD Latvijas Socildemokrtija iekvs LSDSP, bet vlk no partijas atls un tika prdvta par LKP) biedru skaits pakpeniski samazinjs. Latvijas komunisti sama finansilu atbalstu no PSRS. Partijas laikraksts Ca pagrd tika izdots regulri.

P. Kalni
Zemnieku savienba

M. Skujenieks

Pc socildemokrtiem otru lielko frakciju veidoja Zemnieku savienba, ko parasti Saeim prstvja 14 17 deputti. T balstjs uz turgo un vidjo zemniecbu un nebija vieng lauksaimnieku intereu prstve. Ar t pc politisks programmas atrads nedaudz pa kreisi no centra partijm. Citas politisks partijas Zemniecbu prstvja ar: 1. Jaunsaimnieku un skgruntnieku partija; 2. Kristgo zemnieku un katou partija (lderis bskaps Jzeps Rancns); 3. Latgales demokrtisk zemnieku apvienba; 4. Latgales zemnieku progresv apvienba (lderis Jezups Trasuns); 5. Krievu zemnieku frakcija u.c. Ierdniecbu un sabiedriskos darbiniekus prstvja Ja Breika un Gustava Zemgala Demokrtiskais centrs. Latvijas inteliences lielas daas intereses pauda Arveda Berga Nacionl apvienba, kas uzskatma par labju partiju. Labjo partiju spektru prstvja ar daas nacionlo minoritu partijas.

Atsevias partijas regulri izdeva preses izdevumus. To gan varja atauties tikai lielks partijas. Prjs to darja neregulri, parasti pirms vlanm. Zemnieku savienbas laikraksti bija: Brv Zeme un Pdj Brd. Prkonkrusts Bija ar tdas galji labjas partijas k Prkonkrusts, kuram nebija vr emama vltju atbalsta. T bija antidemokrtiska organizcija, kas propagandja ekstrmus ldzekus varas saglabanai, bet to nevarja uzskatt par nacistisku partiju. Ts lderis bija Gustavs Celmi.

G. Celmi
Partiju politiskie uzskati Labjs pilsonisks partijas Zemnieku savienba; Demokrtiskais centrs; Latgales partija

Galji kreiss partijas

Kreiss partijas

Galji labjs partijas Nacionl apvienba; "Prkonkrusts"

Prstvji

LSDSP (Latvijas LKP (Latvijas Komunistisk Socildemokrtisk partija) Strdnieku partija)

Pret demokrtisku iekrtu Latvij; Pret brv tirgus Politiskie ekonomiku; uzskati Par socilistisko revolciju; Par proletarita diktatru; Par Latvijas iekauanos PSRS. Politiski nenoteiktas grupas

Pret parlamentro demokrtiju; Par demokrtisku valsts Par parlamentru republiku; Pret Latvijas minoritu iekrtu; Par demokrtisku valsts ldzdalbu valsts dzv; Par uzmju ierobeoanu iekrtu; Par to, ka valsts jvada strdnieku interess. Par brv tirgus ekonomiku. prezidentam ar plam pilnvarm; Par latvisku Latviju.

Pastvja ar politiski nenoteiktas grupas, kuras prstvja oti mazu iedzvotju slu intereses Savas skpartijas veidoja pat namu panieki, dzelzcenieki un citas intereu grupas. Saeim bija prstvtas pat 27 partijas. Vismaz 8 9 partijm Saeim bija tikai pa vienam no deputtiem. 2. Saeimas vlans 93 saraksti neieguva nevienu deputta mandtu. Td daudzus sarakstus nevar uzskatt par nopietnu politisko partiju izvirztiem, jo tie bija sastdti un reistrti tikai pirms Saeimas vlanm. Partiju bloki Iespjams, ka demokrtiskajai politiskajai kultrai un izpratnes lmenim attstoties, Latvija btu nonkusi pie 3 vai 4 partiju sistmas. Par to liecina bloku veidoans Saeim pc vlanm. Saeim iekuvuie deputti, kuri savas partijas aizstvja vienatn, ar diviem vai trijiem mandtiem, parasti apvienojs blokos, lai vartu darboties komisijs.Viens no ietekmgkajiem blokiem bija Latgales partiju bloks. Vl vairk kandidtu sarakstu tika iesniegti pavaldbu vlans, kur pardjs skas intereu grupas, piemram, vienas profesijas prstvju savienbas. Ar dadas kristgas konfesijas uzskatja par nepiecieamu iegt politisku prstvniecbu Saeim.

Parlamentrs demokrtijas laik populrks bija kreiss partijas.

Neprprotama tendence bija kreiso partiju un to, kuras atrads pa kreisi no centra (ar Zemnieku savienba) ietekmes samazinans un mazo centra un labjo partiju ietekmes pieaugums ar katrm jaunm Saeimas vlanm. Latvijas sabiedrba bija socili un ar etniski daudzveidga. Katra sabiedrba demokrtisk iekrt savas intereses realizja ar politisko partiju starpniecbu. Politisks partijas balsts uz noteiktu socilo bzi sabiedrbas sliem, kuru intereses ts prstv. Ja sabiedrba ir daudzmaz viendabga pc socil stvoka, partiju ir mazk. Sabiedrbs ar daudzveidgiem sociliem sliem ar partiju ir daudz.

VLANU SISTMA
Vlanu sistma bija oti liberla, jo sarakstam, kur startja vlans, bija jsavc tikai 2,5 % balsu, lai iegtu prstvbu Saeim. Kandidtu saraksts bija jparaksta 100 vltjiem, ldz ar to Saeim varja iekt daudzas skas partijas. Partijas, kuras ilgstoi neguva deputtu mandtu, pakpeniski zaudja vltjus un saira. To viet rads jaunas, jo vlanu likuma minimls barjeras bija liels vilinjums dadm grupm radt jaunas skpartijas. Latvij bija nodrointa plaa minoritu partiju piedalans vlans. Saeim bija prstvtas vairkas vcu, ebreju, krievu un pou partijas un grupas.

Latvij darbojs proporcionl Saeimas vlanu sistma. Balsoana notika par partiju un vlanu apvienbu kandidtu sarakstiem proporcionli iedzvotju skaitam.

Valsts bija sadalta 5 vlanu apgabalos: Rgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales. Pastvot proporcionlai sistmai, iedaljumam piecos apgabalos nebija citas paas iezmes k vien vsturisk tradcija, jo ie apgabali nebija administratvas vienbas, lai gan tiesu sistma bija organizta pc t paa principa. Ar nelielm izmaim toreizj vlanu sistma funkcion ar msdiens. Viena deputta ievlanai vajadzja 9000 10000 vltju balsu. Jau Satversmes sapulces vlans 1920. g. bija pieteikti 25 kandidtu saraksti. No 150 Satversmes sapulces deputtu vietm 76 mandtus ieguva

Priekvlanu plakti

latvieu pilsonisks partijas, 57 dadu virzienu socilisti, 17 minorittes. Vlk nca klt vl 2 deputti no nesen atbrvotajiem Latgales apgabaliem. Pavisam Satversmes sapulc darbojs 152 deputti. 1. Saeimas vlans piedaljs 88 saraksti.

Partijas Socildemokrti Zemnieku savienba Latgales partija Demokrtiskais centrs Labjs partijas Minoritu partijas
1. Saeimas politiskais spektrs

Mandti 38 (no tiem M.

Skujenieka grupai 7)

1. Saeima 2. Saeima 3. Saeima 4. Saeima

88 141 120 103

17 13 9 8 15

Vlans iesniegto sarakstu skaits

Ldzgs politisko partiju samrs izveidojs ar 2. Saeim. Apmram 75% deputtu nca no iepriekjs Saeimas. Pc nelielm izmaim vlanu sistm, kad tika ieviesta drobas auda 1000 latu apmr, nedaudz samazinjs iesniegto sarakstu skaits. 2.un 4. Saeim 6 un 7 vietas ieguva Kreiso strdnieku saraksts, kur Saeim izveidoja Strdnieku un zemnieku frakciju, aiz kuras slps nelegl Latvijas Komunistisk partija. Dai vsturnieki, piemram, dolfs ilde uzskata, kas tas bija mrtiecgs pilsonisko partiju, pai Zemnieku savienbas, sekmts process, lai atemtu balsis socildemokrtiem.

Gan Satversmes sapulc, gan viss etrs Saeims socildemokrtiem (LSDSP) bija vislielk frakcija.
Neveiksmgi bija visi minjumi paaugstint procentu barjeru vlanu likum. Zem procentu barjera vlans deva iespju plai iesaistt minorittes politisko lmumu pieeman, k ar sekmt sabiedrbas politisko aktivitti. Tomr sadrumstalotba veicinja negatvas pardbas - deputtu korumptbu un nespju radt ilgstoi stabilas valdbas, jo bija iespjamas tikai plaas koalcijas valdbas. Lai izveidotu Ministru kabinetu, vajadzja vienoties oti daudzm partijm ar dadiem politiskiem uzskatiem.

NACIONLS MINORITTES
Parlamentrs demokrtijas posm Latvij aptuveni 25% Latvijas iedzvotju bija nacionls minorittes. Viu intereses Saeim prstvja aptuveni 8 10 partijas un apvienbas. Sevii aktvas bija vcu un ebreju minorittes.
Minoritu nozme un ietekme Latvijas politiskaj dzv nebija atkarga no minorittes skaitlisk lieluma, bet organiztbas, to prstvju izgltbas lmea, k ar no aktivittes. Krievu minoritte bija skaitliski lielk, tomr politiski un ekonomiski t bija daudz mazk ietekmga k ebreju minorittes. Vcu minorittei bija ietekmga loma politik. Kaut ar ekonomisko dominanti t bija zaudjusi, tai saglabjs liels intelektulais potencils. Ebreju minoritte nostiprinjs saimnieciski, uz ldz ar to auga ar ts politisk ietekme. Minoritu lielo ietekmi politik raksturo tas, ka par to sarakstiem Saeimu vlans tika nodots pat ldz 18% balsu. Ar valdbs par ministriem biei bija minoritu prstvji. Minorittm bija plaa autonomija. Vcu un Krievu valodu varja lietot tiess. Izgltbas likums garantja minoritu skolu uzturanu no valsts budeta ldzekiem. Pirmajs Saeims pieva, ka dai deputti varja runt sav dzimtaj valod, ja vl nebija apguvui latvieu valodu.

Iedzvotju nacionl struktra 1930.g. (procentos)

Tautba Latviei Krievi Latvij 73,4 10,6 Rg 60,3 7,9

Ebreji Vciei Poi Baltkrievi Lietuviei Igaui Prjie

5,0 3,7 3,1 1,9 1,4 0,4 0,5

11,2 11,7 4,4 1,3 1,8 0,6 0,8

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDBU DARBBA

Pirmais Latvijas Ministru kabinets bija Tautas Padomes 1918.gada 17. novembr izveidot Pagaidu valdba (Ministru prezidents Krlis Ulmanis). T darbojs ldz Strazdmuias pamieram (1919.gada 3.jlij).
Jaunu valdbu izveidoja td, ka Tautas padomes sastvs kara apstku d bija mainjies. Pirmajai Pagaidu valdbai bija jatkpjas, lai vartu izveidot jaunu valdbu, kura balsttos uz Tautas padomes vairkuma uzticbu. Bija ar Sabiedroto diplomtisks spiediens par minoritu iekauanu valdbas sastv. Jauno kabinetu atkal uzdeva sastdt K. Ulmanim. To izveidoja 10 ministru sastv, no kuriem trs bija mazkumtautbu politisko spku prstvji. Valdbas sastvs bija kompromisa rezultts starp dadiem politiskajiem spkiem un piekpans Sabiedroto lielvalstu prasbm. Satversmes sapulces darbbas laik nomainjs 2 Ministru kabineti. Valsts prezidenta funkcijas veica valsts Satversmes sapulces prieksdtjs J. akste, bet Satversmes sapulce parlamenta funkcijas. Pirmo Ministru kabinetu Satversmes sapulces darbbas laik vadja K. Ulmanis, bet otro Z. A. Meierovics.

Pirms Saeimas pirmo Ministru kabinetu vadja inenieris Jnis Pauuks.

Tas darbojs tikai pus gadu, jo pla frakciju koalcija Saeim izjuka. No pirms Saeimas valdbm visilgk gandrz gadu darbojs Voldemra Zamuela vadtais Ministru kabinets. Parlamentrs demokrtijas laik ldz 1934.g. Latvij nomainjs 18 valdbas. etru Saeimu laik tika sastdti 13 Ministru kabineti.

1. valdba Jnis Pauuks 1. Saeimas ministru prezidents (5 mnei) Krlis Ulmanis 2. Saeimas ministru prezidents

2. valdba Zigfrds Meierovics

3. valdba 4. valdba Voldemrs Zamuels Hugo Celmi

(6 mnei 29 dienas) (10 mnei 29 dienas) (12 mnei 23 dienas) Marers Skujenieks Pteris Juraevskis Artrs Alberings

(4 mnei 29 dienas) (5 mnei 11 dienas) (10 mnei 8 dienas) (12 mnei 26 dienas)

Hugo Celmi 3. Saeimas ministru prezidents

Krlis Ulmanis

(27 mnei 23 dienas) (8 mnei 8 dienas) Marers Skujenieks dolfs Bodnieks 4. Saeimas ministru prezidents

Krlis Ulmanis

(15 mnei 17 dienas) (11 mnei 20 dienas) (1 mnesis 28 dienas)

Neraugoties uz mazo Saeimas deputtu mandtu skaitu saldzinjum ar socildemokrtiem, gandrz viss valdbs lielk ietekme bija Zemnieku savienbai. No Zemnieku savienbas par valdbas vadtjiem vairkas reizes bija K. Ulmanis, Z. A. Meierovics, Arturs Alberings. K koalcijas partnere Zemnieku savienba 15 gadu laik nebija tikai divs valdbs. Tas liecina, ka t bija viena no ietekmgkajm politiskajm partijm. Valdbas veidoanas bija rkrtgi grts uzdevums, jo bija jpank oti daudzu partiju un neatkargo deputtu atbalsts.Lielk frakcija socildemokrti valdb iesaistjs tikai 2 reizes (1923.g., 1926.g.). Tas sareja situciju, jo pilsoniskm partijm parasti ncs iesaistt koalcij neatkargos deputtus un minoritu grupas., kuras td veid panca sev dadas priekrocbas. Valdbas darbojs no 3 mneiem ldz pusotram gadam, bet vidji 5 ldz 8 mneus. Latvijas valdbas nestabilitti parlamentraj posm noteica: 1. Saeimas politisk sadrumstalotba, kas izraisja partijas nesaskaas un savstarpjs ildas, radot valst politisko nestabilitti un mazinot Saeimas prestiu; 2. Bies valdbas maias traucja pieemt ilglaicgas darbbas lmumus; 3. Sepadsmit parlamentrisma gadi bija prk ss laiks, lai valst izveidotos augsta demokrtisk kultra; 4. 30. gadu skum situciju saasinja pasaules ekonomiska krze; 5. Eirop pastiprinjs autoritrisma tendences. Prk liberlais vlanu likums pieva pat skm partijm iegt mandtus. Valdbas veidoanai td vajadzja plau daudzu partiju koalciju, jo lielks partijas Zemnieku savienba un socildemokrti - parasti nesadarbojs. Zemnieku savienbas valdbu veidoja koalcij ar centra partijm un skpartijm. Plau pielietojumu guva skpartiju un atseviu deputtu uzpirkana gan ar ministru amatiem, gan ar naudu.

Galvenais clonis tomr mekljams Latvijas pilsoniskaj sabiedrb, kura bija saelta pc socil, ekonomisk , intelektul lmea un etnisks piederbas. Nozmgs faktors bija ar politisks kultras lmenis Latvijas sabiedrb, kas vl nebija pietiekami augsts, lai politii prastu atrast kompromisus un nonktu pie konsensusa stratiski svargos jautjumos.
Katra intereu grupa pat oti sku un specifisku uzskatu atirbu d cents veidot savu partiju. Tomr nedrkst ar prsplt valdbu nespju darboties iepriekminto iemeslu d, jo, neraugoties uz bieajm valdbu maim, visi svargkie izpildvaras uzdevumi tika veikti. Atbildgos ministru amatos, cits citu nomainot, prsvar darbojs pieredzjuu politiu kodols no dadm partijm. Tikai neliela daa bija politisk tirgus ieliktei. Izveidojs stabils ierdu sastvs, kas nodroinja normlu valsts aparta un ministriju darbbu.