Pēc K. Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15.

maijā valstī jau pastāvēja

Vai 1940. gada 14. līdz 15. jūnijā rīkotās autoritārisms, tādēļ pārejā uz totalitārismu šāda veida vēlēšanas nemaz
nebija nepieciešamas. Tās kalpoja kā pierādījums apkārtējai pasaulei, ka
vēlēšanas bija likumīgas? latvieši atbalsta šo pāreju, PSRS varas pieņemšanu. To apliecina arī PSRS
darbinieku rīkotās atbalstītāju demonstrācijas, kas tika filmētas un
fotogāfētas, tādejādi atklāti parādot, uzsverot un pārspīpējot padomju
varas atbalstu Latvijā.

1940. gada 14. līdz 15. jūnijā rīkotās vēlēšanas nebija likumīgas.

Rezultātu falsifikācija un
Varas uzspiešana. vēlēšanu kārtība.

Vēlēšanas nebija likumīgas, jo pirms tām valstī jau

Vēlēšanu rezultāus padomju ziņu aģentūra TASS publicēja jau 12 stundas
atradās PSRS karaspēks, tādejādi uzspiežot
PIRMS vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Tad balsu skaitīšana vēl nemaz nebija
padomju varu, neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem.
uzsākta. Nepastāvēja arī vienotība par precīziem vēlēšanu rezultātiem -
Jau 1939. gada 5. oktobrī Latvija bija spiesta ar
TASS paziņoja, ka vēlēšanās piedalījušies 94,8 % balsstiesīgo iedzīvotāju, un
PSRS parakstīt “savstarpējas palīdzības līgumus”.
97,5% nobalsojuši par Latvijas Darbaļaužu bloka kandidātu sarakstu, taču
Neparakstīšanas vai līguma pārkāpšanas gadījumā Apgalvojums par
citos avotos minēti skaitļi 97,6% un 97,8%. Tātad var secināt, ka šie skaitļi
PSRS draudēja ar uzbrukumu, kas nebija vēlēšanu likumību
nebija būtiski PSRS valdībai, galvenais bija parādīt pārsvaru, vairākumu.
pieļaujami Latvijas armijas un valsts aizsardzības ir spēkā, ja 1940.
Protams, jāpiemin arī tas, ka vēlētājiem bija iespēja balsot tikai par vienu
spēkiem. Līguma rezultāta PSRS bija tiesības gada 14. līdz 15.
sarakstu, bez iespējas tajā veikt izmaiņas – Latvijas Darba tautas bloka
izvietot savu karaspēku Latvijas teritorijā, jūnijā organizēto
kandidātu saraksts. Šo mēģināja labot bijušais izglītības un tieslietu ministrs
pārkāpjot līguma noteikumus, karaspēks uzturējās varas piešķiršanu
Atis Ķeniņš, izveidojot savu sarakstu – Demokrātiskā bloka kandidātu
arī ārpus armijas bāzēm, izplatīja komunistisku var uzskatīt par
saraksts. Taču partija neparādījās vēlēšanu sarakstā, A. Ķeniņš kopā ar
literatūru, tādejādi ”uzspiežot” šo varu un “vēlēšanām.”
citiem saraksta kandidātiem tika arestēti.
ideoloģiju ne tikai valsts līderiem, bet arī
iedzīvotājiem pilsoņiem.