Salīdziniet, kā likumdevējvaras, tiesu varas, izpildvaras funkcijas iespējams īstenot.
Varas dalīšana ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem. Varas dalīšanu
ierosināja franču apgaismības laikmeta filozofs Šarls Luijs de Monteskjē savā 1748. gadā publicētajā darbā "Par likumu garu". Saskaņā ar viņa teoriju, valsts varu sadalot starp izpildvaru, likumdevējvaru un tiesu varu un nodrošinot katrai no šīm varām iespēju darboties neatkarīgi, tiek nodrošināta politiskā brīvība. Šīs sistēmas oponenti norāda, ka, lai gan šī sistēma varbūt aizkavē tirānijas izveidošanos, tā arī palēnina valdības darbu, un pastāv tendences dot izpildvarai pārāk plašas pilnvaras un samazināt likumdevēja nozīmi. Nav tādu demokrātisku valstu, kurās vara būtu pilnīgi sadalīta, nav arī tādu, kurās vara nebūtu šķirta, tomēr var pastāvēt gan tādas demokrātijas, kas veidotas, cenšoties ievērot varas dalīšanas principus, gan tādas, kas cenšas varu apvienot. Likumdošanas vara nosaka sabiedrības attīstības stratēģiskos mērķus. Lai šos mērķus īstenotu, realizētu likumdevējs izdod vispārsaistošas tiesību normas. Tāpat likumdevējs rada arī politiskos un juridiskos līdzekļus, lai realizētu iepriekšminētos stratēģiskos mērķus, tomēr likumdošanas vara nenodarbojas ar šo tiesību normu tālāko skaidrošanu, pielietošanu, ar kuru tālāk nodarbojas jau izpildvara un tiesu vara. Likumdošanas vara var izdot arī likumus, kam piemīt augstākais juridiskais spēks. Likumdošanas varas realizētās darbības ir vērstas uz to, lai kopumā nodrošinātu sabiedrības kā vienota veseluma pastāvēšanu Savukārt tiesu vara īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Tiesu neatkarības princips. - Spriežot tiesu, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Tiesu neatkarību garantē valsts. Nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā. - Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību. Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša vai tiesas piesēdētāja ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu. Izpildvaras funkciju īstenošana ir Ministru kabineta galvenais uzdevums, turklāt tik apjomīgs uzdevums, ka Ministru kabinets var izveidot pārvaldes iestādes un deleģēt tām daļu no savas kompetences, ar padotības mehānisma palīdzību paturot kontroli un atbildību par deleģēto uzdevumu izpildi.1191 Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevēja griba, pieņemot Satversmes 58.pantu, bija apvienot visu pārvaldes sistēmu, nedalot tās institūcijas padotības pakāpēs un līmeņos.