Otrā diagnosticējošā kontroldarba jautājumi Politoloģijā

1. Ko politikas zinātnē saprot ar jēdzienu politiskā kultūra? Kā jūs raksturotu

Latvijas sabiedrības politisko kultūru? Lūdzu izmantojiet šajā analīzē Gabriela
Almonda un Sidnija Verbas politiskās kultūras tipoloģiju (lokālā, pasīvā un
aktīvā).

Politiskā kultūra ir politisko uzskatu, zināšanu, pārliecību, principu kopums, kas

izpaužas cilvēku politiskās darbības veidos un rezultātos. Tas ir process, kurā tiek
uzkrātas politiskās zināšanas, šo zināšanu pārvēršanās pārliecībā konkrētā politiskajā
darbībā. Politiskā kultūra dod vadošus principus, lai varētu veidot savu politisko
rīcību, un nosaka politiskās uzvedības normas, politiskās “spēles noteikumus” un
politiskās darbības robežas.

Latvijas politisko kultūru raksturot kā pasīvu, ņemot vērā pilsoņu diezgan lielu
neuzticēšanos partijām un zemu līdzdalību politiskajās aktivitātēs, tā ir pakļauta
globalizācijai un atspoguļo aktuālo ģeopolitisku situāciju.

2. Uz kādām vērtībām balstās trīs mūsdienās dominējošās demokrātiskās

politiskās ideoloģijas: liberālisms, konservatīvisms un sociālisms? Kura (- as) no
13. Saeimā ievēlētajām partijām ir «vistuvāk» katrai no šīm trim ideoloģijām?

Liberālisms pēc būtības ir sociāldemokrātija, kas balstās uz valsts organizētās

vienlīdzības veicināšanas un valsts pārvaldes aparāta palielināšanu.
Konservatīvisms valstās uz tradicionālo vērtību saglabāšanas vai atjaunošanas.
Sociālisma pamatā ir ekonomika, kas kalpo sabiedrībai, demokrātiska ražošanas
līdzekļu pārvalde un vienmērīga labumu sadale.

Liberālisms – “Latvijas attīstībai”

Konservatīvisms – “Konservatīvā partija”
Sociālisms – “Latvijas Sociālistiska partija”

3. Ar ko elitārā demokrātijas teorija atšķiras no līdzdalības demokrātijas

teorijas?

Elitārās teorijas piekritēji īpašu uzmanību pievērš elites lomai politisko lēmumu
pieņemšanā un tajā pašā laikā tiek kritizēti par ierindas vēlētāju lomas nenovērtēšanu.
Bet līdzdalības demokrātijas teorijas piekritēji politisko lēmumu pieņemšanā mēģina
akcentēt tiešās demokrātijas elementus un arī saņem kritiku, piemēram, par ierindas
vēlētāju kompetences pārvērtēšanu, pieņemot sarežģītus politiskus lēmumus.

4. Kāpēc Roberts Dāls demokrātiskās valstis sauc par poliarhijām? Lūdzu

raksturojiet viņa poliarhijas teoriju!

Dāls jēdzienu poliarhija (daudzu vara) ir izvēlējies galvenokārt kā pretstatu jēdzienam

oligarhija (nedaudzu vara) un arī mūsdienās funkcionējošajam demokrātijas modelim
— pārstāvnieciskajai demokrātijai. Viņš šo jēdzienu lieto īpašā, varētu teikt, kritiskā
nozīmē, lai uzsvērtu atšķirību starp demokrātiju kā ideālu un reāli praksē eksistējošu
demokrātiju.
5. Kādām sabiedrībām Arends Lijpharts piedāvā savu konsensa demokrātijas
teoriju? Uz kādiem „pamatiem” šīm sabiedrībām viņš iesaka „būvēt
demokrātijas ēku”? Vai, jūsuprāt, šo teoriju varētu izmantot “pilnveidojot”
demokrātiju mūsu valstī?

Konsensa demokrātijas modelis pēc Arenda Lijpharta uzskata piemērota sabiedrībām

ar segmentārām (ideoloģiska, reliģiska, etniska, reģionāla un kulturāla rakstura)
pretrunām.

Lijpharts piedāvā demokrātijas «ēku» būvēt uz šādiem pamatiem:

1) Parlamentā tiek veidota lielā koalīcija, kurā ietilpst nozīmīgāko segmentu intereses
pārstāvošās partijas;
2) Veto tiesības visiem lielās koalīcijas partneriem, lai vairākums nevarētu uzspiest
savu gribu mazākumam;
3) Proporcionalitātes principa ievērošana, dalot amatus un budžeta līdzekļus;
4) Maksimāla autonomija, kārtojot savas iekšējās lietas, aso pretrunu plosītās
sabiedrības segmentiem.

Šos principus, daļēji integrējot, var izmantot, lai pilnveidotu Latvijas demokrātiju.

6. Ar ko atšķiras divi nedemokrātiskie politiskie režīmi - autoritārisms un

totalitārisms? Lūdzu nosauciet pa vienam piemēram (valstij), kur mūsdienās ir
autoritārs un kur totalitārs politisks režīms.

Autoritārisms ir politiskā sistēma, kurai raksturīga varas koncentrācija viena vadoņa

rokās. Tai ir raksturīga antidemokrātiska valsts pārvaldes sistēma, kas izveidota, lai
nodrošinātu iedzīvotāju bezierunu pakļaušanos vadonim un valsts varai. Vara tiek
koncentrēta diktatora rokās, kurš kontrolē visas varas iestādes.

Totalitārisms ir politiskā sistēma, kurā valsti pārvalda bez sabiedrības līdzdalības,

lēmumi totalitārismā tiek pieņemti bez saskaņošanas ar sabiedrības vairākumu;
nozīmīgākās sociālās, ekonomiskās un politiskās darbības totalitārā režīmā kontrolē
valsts. Tas ir diktatūras veids, kurā vara ierobežo cilvēku visās sfērās. Diktatūras
apstākļos vara pieder nelielam cilvēku lokam vai pat vienam cilvēkam.

Autoritārisms – Saūda Arābija

Totalitārisms – Ziemeļkoreja