1)Avotu raksturojums (tekstu mri un btba)

jaba grmata, viens no Bbeles fragmentiem, tpat k viss ts kopums kristieu sabiedrb, ticbas sekotju vid izmantojams, lai dotu kontekstu notikumiem apkrtj pasaul un savs iekjs dzvs. Tekstos raksttais daudziem no cilvkiem paldz rast nozmi eksistencei un pat rast sakrtotu piepildjumu to aizvadmajs dzvs. Bbeles lappuss ietvertais, ticbas sekotjiem paldz sagatavoties un sniedz pamatu reakcijai, kad tiem dzves gait nkas saskarties ar eksistencilkiem jautjumiem. jaba grmata nav izmums, t sniedz savu skatjumu uz noteiktu problmu risinjumu. T sniedz argumentciju, kas sniedz izskaidrojumu apkrt notiekoajm lietm, kas var tikt uzskattas k netaisnas, jo piemekl tos, kuri ts nebt nav pelnjui. Ldz ar to, tas var raist aubas un novranos no ticbas, d nespjas izskaidrot nepamatoti saemtas cieanas. Tdjdi btisks teksta mris ir radt atbildes uz iem jautjumiem, sniedzot ainu, kur izskaidrot cilvka, un ticbas, Dieva k ts neatemamas sastvdaas, nozmi ajos notiekoajos procesos. Babilonijas Teodecijas btba un mri ir ldzgi k jaba grmata, t piedv ceu problmai k tikt gal ar pastvoo aunumu ai pasaul. Saprotams, ka aunuma pastvana var izaicint viena attiecbas ar Dievu. Kad, kds saskrs ar aunumu raiss jautjums, par to vai Dievs ar tam piemtoajm dieviajm spjm nebtu varjis atturt no aunuma pastvanas, liekot iedegties aubu liesmai sev, nespjot rast morli pieemamu, iespju, ka Dievs pieauj iespju nevaingu iemeslu d ciest mgi cilvkam. Vrot tlk t radot pamatu debatm par kritisku robeu, ldz kdai, tas ir vrts k pielgsmes objekts, ja leitms iemesls, kas attaisno aunuma pastvanu nevar tikt formults. Rodas diskusija, kur Dievs ieem centrlo vietu, un tai izvrot tiek meklta atbilde, k Dieva iesaiste aunuma pastvan ir pasaprotama. Btb to vartu dvt par teodecijas problmu. Turpret teodecija ir noteikta satura atbilde uz o jautjumu. T ir k Dieva aizstvbas runa, par spti eksistjoam aunumam radan. Papildus Teodecija uzdod jautjumu, kdu lomu dievs spl attiecbs ar aunumu.

2)Kas kopgs tekstu struktr (uzbv)

Abi teksti tiek aizskti aprakstot, kdu vru, ko netaisni piemekljuas nelaimes. Pc skotnj nelaimju apraksta tiek izvrsta t problmu situcija, un tai seko dialogu daa, prstvot pretjus viedokus. Abu tekstu sastv tiek ietverti dialogi, kas prstv pretjus viedokus. Tiem izvroties garum tie sniedz dadas atbildes, bet to pamat ir vienota doma pamazm nonkt pie atbildes, lai sniegtu uz Dieva rcbas izskaidrojumu. Abos gadjumos diskusijas beigs t nonk pie kopsavilkuma un sniedz meklts atbildes. Abi avoti strukturti t, lai sniegtu abpusju skatjumu, tomr saglab nepiecieamo, lai sptu sasniegt abu tekstu kopgo mri n lastjam sniegtu atbildes uz jautjumiem, kas pc savas btbas ir ldzgi, k dialog ietvertie. Kopgs ir atseviu elementu izmatojums abos tekstos, kas liecina par Bbel premto no senkas kultras elementiem. K vienu no piemriem var piemint sakritbu, kad abos gadjumos, lai pamatotu dievu argumentus tiek izmantots kda dzvnieka tls jaba grmat nlzirgs(40;15) un Babilonijas Teodecij onagru ,, Paskaties tu uz onagru skaistuli to, kas mt lauk Ldzgi abos ir rodama atsauce uz kdu aunumu, k stans vai dmons. Bez piemintajm ldzba rodama ar par cilvka radanas piedvanu dieviem un t veidoana tlota no mliem k jaba grmat ,,Piemini ar ldzams, ka tu mani k mlus esi veidojis(10;9), t ar Babilonijas Teodecij ,,Valdniece Mami, kas no mla izveidoja vius. Vl ldzbu var vrot abu dialogu gait, kad abos gadjumos caur mti tiek minta pcnves valstba, gan jaba tekstos vairakkrt tas pards, tpat rodot to otr avot ,,Mte, kas dzemdja mani, aizgja uz Zemi, no kuras nav Atpakacea

3)Kas atirgs tekstu struktr (uzbv)

jaba grmata atirb no Babilonijas pomas ir lielka pc apjoma, un saglabjusies piln apjom. Ts apjomam esot lielkam, iepazstoties ar darbu var izirt jau vairkas daas pc struktras. jaba grmatu nodaas caurskatot, var atsevii izirt trs btiskkas daas. Pamat ietvaru veido iziramais ievads jeb prologs, attiecgi pirms divas nodaas, un nobeiguma daa jeb epilogs(42 nodaa). Izlasot tos kopgi var gt saprotamu ststu. Prjo dau veido dialogs (3-42;6) Dialogs, pc btbas atirgks, jo sastv no runm, kurs pards jaba kritiskas runas ar draugiem, ldz vi tiek uzrunts no Dieva. Tomr dialogs ir sasaistms ar minto teksta pamatu, par to liecina dialog ietverto draugu ieraans (2;11-13) un Dieva vrans pie draugiem nobeigum (42;8-9). Babilonijas Teodecij dialogs saskatms k viendabgs neprtraukts veidojums, bet jaba grmatas dialogu skk lasot daa no ietvert dialoga daas vietas sti neiegulst kopj kontekst. Attiecgi 28. nodaa, kuras vstjums par gudrbu, uzreiz nesaskan ar iepriek pausto jaba nostju pret Dievu. K otrs ds dialoga elements btu minama liha runa (32-37) liha runa, kas vid prtrauc jaba un Dieva sarunu, k ar sakuma ievad vi nav ticis piemints(2;11) Ar to vartu domt, ka s divas daas tikuas pievienotas vlk. Atirba starp abiem Bbeles un Babilonijas tekstiem iezmjas, taj, ka atirb no Babilonijas Teodecijas, bez dialoga starp draugiem, jaba grmat tiek iekauta it k paa Dieva sniegta atbilde. Liela atirba iezmjas ar abu tekstu dievu uztveres skatjum. jaba grmatas gadjum valda monoteisms, ar pieaujamu vienu viengu Dievu, turpret Babilonijas tekst izirami vairki dievi, valdot politejiskam dievu skatjumam.

4)Kas kopgs tekstu argumentcij

Visupirms kopgs lietas argumentcij, ko izvirza cietjs, pr kuru nkuas cieanas. Sav aizstvb abos gadjumos tiek nordta pacietga ilglaicga uzticba dievam ,, kaut gan viltbu nekad neesmu roks mis un mana lgsna ir nevainojami

sta (16:17) ,,Vai esmu es upurus kavjis kdreiz? Dievam es ldzos td veid uzsverot savu pazembu un neprtraukto uzticbu, lietojot to k pamatojumu, ka uzlikts cieanas viiem nepienkas. o notikumu pavrsienu tlk mina argumentt ar to, ka dievi nav uzklausjui vai nepietiekami ievrojui tos, ,, Dievietei upurus veltju es, bet nav uzklausts vrds mans vl cerot saklaust kdu pamatojumu atbildi no tiem ,, Dari zinmus manus grkus un manus prkpumus (13:23). Pirmajiem argumentiem nesniedzot vlamo, tiek meklti jauni, tos jau vrot dzikus un jau mekljot vainu ne sav rcb, bet pau dievu, nordot to par netaisnu
,, ja vi to nedara, kas gan ir tas, kas to dara (9) Tiek meklti piemri un no

cietju puses nordts, ka nepastv viena taisnba, ka nemaz bagtie un tie, kas pelnjui sodu to tomr nesaem. Novrga un sanka tie, kas dievietei ldzs. ,, kpc bezdievgie paliek dzvi top veci un pieemas pat vareni spk ,, dievs nepamatoti piekopj naidgu rcbu pret mani vi man saskata savu ienaidnieku. (32;10). Dialogam tuvojoties beigm abos gadjumos cietji nonk ldz brdim, kad izvls izrdt pretestbu un vlmi noliegt visu ,,Upurus dieviem nonicinu, dievu liktas
robeas prkpu

Cietju puses argumentus noliedz un mina atspkot dialog iesaisttie draugi. Tie mina nordt to, k btu juzvedas cieanu laikos, minot pardt pareizo nostju un rast atbildes uz cietju puses nostdjumiem. Pirmais kopgais pamatojums ir nordot, ka uzticgi kalpojot un nenodot ticbu minot to, ka tikai tad dievi atmaks tikai ar labu ,, Via dusmas tad pries, lastbu dvins vi!, bet visiem, kas turpina bt neuzticgi tos agrk vai vlk piemekls kas slikts1. Tlk izvirza to, ka dievi stv augstk un ir prki par cilvki, to vara ir lielka un cilvki vienkri nespj izprast to nodomus2 ,,Dievu lmumus pareizi saprast nav cilvkiem
dots

5)Kas atirgs tekstu argumentcij

1

jaba grmata. (18:21,20:5,) jaba grmata. (11:7,25:6, 34:13)

Lai ar dialogi abos tekstos sniedz kopgu argumentciju, jaba grmata daudz k prmusi sev, tomr, k rakstta vlk t spjusi izvrst argumentus plak un konkrtk. Lielk atirba vrojama ar noslguma atirbu, kas Babilonijas Teodecijas teksta gadjum nosldzas nesniedzot noteiktu argumentu apkopojumu beigs, t sniedz zinmu noprotamu atbildi, bet jaba grmata to parda plak apkopojot un papildinot izteiktos argumentus, par ticbas nozmi. jaba grmat sastopama tiea dieva vrans. jaba tekst pc autoru dialogiem pai no draugu teikt un vlks Dieva atbildes jabam, var just, ka Dievs attlots k visuvarens, k tas, kur radjis o pasauli, un vairakkrt uzsvrta cilvka nespja izprast, bet Babilonijas Teodecija nesniedz nordes uz absoltismu dieva var td zi, ka piedvtu vien tam absoltu pareizbu, pilngu taisnbu, par to liecina pieautas nordes uz veiktajiem darbiem ,, Apveltja cilvku vii uz miem ar meliem un netaisnbu. Babilonijas Teodecijas nobeigums apstiprina dievu varas neapaubbu un cilvka nenoliedzamu pakautbu tam ,, Dievi, kas pameta mani, paldzbu lai sniedz man! turpret jaba grmata, pateicoties beigs ievietotajai Dieva atbildei sniedz iespjas skatties savdk atkarb no interpretanas. Dieva atbilde var tikt skatta k atzans, ka viam nav absolta vara un, ka vi nespj pasargt labus cilvkus no sliktm lietm. Dieva atbilde izvirza argumentu, ka dieva cei ir cilvkam neizdibinmi, ldz ar to teodecijas formulana ir neiespjama.

***

Lasot os tekstus prem briem prem pieredztbas sajta. Par to, k mekljam atbildes attaisnojumu lietm, kas iet netaisnas, bet patiesi, vai ts ir netaisnas, iet eit argumenti liek domt, ka cilvks vienmr pc k tiecs izskaidrot sevi piemekljos nelaimes. Kdu arju lietu, kas sptu to likt izprast. Man skatjum, visam im laikam paejot ms ne ar ko neatiramies. Cilvks mekl sev

kdu mri un izskaidrojumu, ja agrk tas bija caur dievu, caur dabu, tad tagad tas btu caur ideoloiju, un materilkm vrtbm, vai pat to noveot uz kdm citu cilvku rcbas sekm. Domju tie argumenti ko sniedz ie abi teksti saskan un norda vien vienu. Tie var ist attli un neizprotami msdienu sabiedrbai, kas izskata sevi par pietiekami ,,attsttu, tomr, teksti, lai tie btu formulti caur ticbas prizmu, sniedz, manuprt, vienu skatjumu, ms mekljam atbildes, vainojam apkrtesoo, bet patiesb atbildes ir katr no mums. Kad esi bezdievgs, vai kad esi bez kda mra tas var bt vel jo neiespjamk spt atzt to, ko msdienm tuvojoties arvien mazk kds vls. Dievs dievi un citas apkrtjs lietas, ne vienmr jskata k augstk esos spks, pat pieemot, ka tas ir radtjs dzvbas spks, bet tas mt msos paos, dzves skaistums ko neredzam, un ldzot dievu vainojot to, vai citas lietas ms attlinmies no patiesbas. Jo patiess spks nav jmekl augstu tlum, nesasniedzami, tas ir katrs no mums, visgrtkais ir spt to ieraudzt esot sev. Spt ieskatties dzii acs sev un teikt vrdus velttus sev, ldzot piedoanu sev, par spinanu, un neieklausanos, tad lni just spes atkpjamies. Radot sapratni, ka , ka visas spes cieanas bija paa radtas, pau cilvku radtas, neapzinmi nkuas, lai pardtu, savu vainu un sptu novrtt, ka pau rcbas sekas rada spes sev citiem, slimbas postu, un daudzas citas nelaimes. Saprast, ka, tikai nenoliedzot sevi tevi pamans tdu kds tu esi patiesb, tikai tad tu spsi bsi laimgs, jo bsi piedevis sev bsi mier ar sevi. Vairs nebgot prom jo aizbgot prom pie ticbas, vai citu atzinbas, uc. Tu patiesi zaud sevi saprotot, vloties tikt pamantam vloties bt k citi, vloties bt parasts, bet patiesb tu nekad nebsi k citi. Ja spj tad saproti, ka paties vieta ir, vienam ar sevi, starp debesm un zemi, doms, kas tuvkas zvaigznm. Tda man maz ieskat ir t atzia, par kuru persongi liek aizdomties ie teksti