2) + 3)Kas noteica romieu skotnjo attieksmi pret kristietbu? Kda bija attieksme?..Ko romiei prmeta kristieiem ? Kpc ?

? Ticbai, k tdai nebija lielas lomas Romas valdoo uzskatos kda tai piedvja kristiei savos, bet tie to labprt izmantoja, lai radtu savu tlu spilgtku, liekot upurt dieviem un izrdt cieu savam tlam,, un tava attla priek, ko es liku im nolkam atnest. Tiem, kas attiecs no pienkuma, iznkum tika uzskatts par valsts ienaidnieku, kur sodms ar nvi. Tomr domjams, ka pa skotn ai kristieu kustbai romiei nepievrsa prk lielu uzmanbu, bet ar laiku atraujoties no romieu ierastajiem tikumiem un to sabiedrbas param, vii pai sevi lnm pretnostatja, modinot arvien lielkas runas, kas vrstas pret viiem. pai asi tika uztverta zia, kad cieas izrdanas viet imperatoram kristiei augstk par visu ska godint Kristu. To iezmja, tempu tukoans un elku upurlopu barbas nepirkana. tas noprotams pc Plnija vrdiem Trajanam,, droi ir konstatts, ka svtncas, gandrz jau pamestas, atkal tiek apmekltas, parasti dievkalpojumi, sen prtraukti, atjaunoti un visur tiek prdota upurdzvnieku gaa, kurai ldz im tikai pa retam varja atrast pircju Romieiem pastiprintu negatvu attieksmi raisja arvien augos piekritju skaits, kas raisja baas romieos, kas baidjs no apvienbm, ,,Vai kdu nosaukumu un vienalga ar kdiem pamatojumiem ms dotu tiem, kas tiks iekauti d apvienb, t drzum prvrtsies hetairej1 Td, k atklj ar atskaite Trajanam, vii cents nepieaut tdu veidoanos,, sekojot tavam rkojumam, aizliedzu slepenas biedrbas Iespjams ar attieksmi pret kristieiem veicinja skotnj nenokirtba ar jdiem, kuri bija pai nsti to patnjo parau un bieo nemieru d. Kraska attieksmes maia pret kristieiem iezmjs ldz ar Nrona veikto kristieu vajanu. Lai novrstu aizdomas no sevis, Nerons uzvla vainu uz kristieiem ,,Nerons, lai prvartu baumas, sameklja vaingos un nodeva izmekltkiem nvessodiem tos Vairs nebija nozmes pierdt to vainu noziegum, jo paliekoa bija attieksme pret kristieiem. Attieksmes pret kristieiem nicinjumu, parda, tas kd veid kristiei tika sodti, kas pat romietim k Tacitam, kur nenoliedza kristieu vainu, izraisja ldzjtbu. Tomr vii izraisja ldzjtbu pret sevi,

Plnija un Trajana sarakste. No seminra(29) Romas imprija k pirm globalizcijas pieredze. no seminra (2010-12-09)

jo vii tika iznicinti ne sabiedriska labuma d ( non utilitate publica ), bet viena cilvka asinskrbas d. 2)Kas noteica romieu skotnjo attieksmi pret kristietbu ? Kda bija attieksme ? Skotnjo attieksmi noteica arvien pieaugos satraukums par atbalstu kdai citai Romai nepiederoai reliijai. Cilvki baidjs par savu ierasto dzvi, un ska bties, ka no arvien lielka skaita iem kristieiem sagaidma pretestba pastvoajam Romas remam. Bas ar darbu zaudanu, baas, par atkrianu no Romas no ts atbalstts kultras. Romiei attieksme nebija pievga attiecb uz kdas jaunas kultras atbalstanu ts prvaldniecbas zems, ldz ar to t nebija atbalstoa attieksme. Iespjams skotnji kristieu neizra atsevii no jdiem, un td pret to vrss tikpat bargi, saistb ar to piekoptajm romieu param. Tan pa laik ardzan pc apustuu darbiem noprotams, ka vismaz skotnj attieksme nav bijusi oti nosodoa un bijusi pat pievga, par ko liecina, ka nebija liegta prvietoans brvba un tekst mintajam Pvilam tika atauts teikt aizstvbas runu, k ar atrunts, ka vairki cilvki pat bijui k viu kristieu atbalsttji. Bargka attieksme pret kristieiem tiek sajusta no jdu puses, kuri prmet nepareizu ticbas interpretciju, un pat tempu apgnanu ,,turklt vi ievedis grieus svtnc un apgnjis o vietu. 3)Ko romiei prmeta kristieiem un kpc ?

Prmetumi jau pa skotn k noprotams pc Apustuu darbiem ir bijui saistb ar bam, kas rads romieos attiecb pret kristieiem. Vii sludintaj ticb saskatja pretestbu saviem ierastajiem tikumiem un piekoptajm sabiedrbas param. No apskatm teksta noprotams, ka romiei baidjs par savu amatu pastvanu, un ldz ar to ierasts dzves palikanu nemaingum, to sasaistot kop ar palikanu uzticgiem piekoptajai ticbai pau vid, pieminot Artemdas templi,, nozare zauds nozmi.. augsts Artemdas svtncu noniecins td tika izvirzts prmetums kristieiem, ka viu nodomi ir to apdraudt, prmetumi ko radja, lai aizsargtu savas darba vietas, ko nodroinja ierasts paraas un ldz ar to nest pakauans kam vienotam.

Romieiem negatvu attieksmi raisja arvien augos piekritju skaits, kas raisja baas romieos, kas baidjs no apvienbm, ,,Vai kdu nosaukumu un vienalga ar kdiem pamatojumiem ms dotu tiem, kas tiks iekauti d apvienb, t drzum prvrtsies hetairej2 Td, k atklj ar atskaite Trajanam, vii cents nepieaut tdu veidoanos,, sekojot tavam rkojumam, aizliedzu slepenas biedrbas dus raduos prmetumus var rast ar satur ko sniedz teksts. Domjams, romiei nebija ieinteresti pastvoos nemierus viu prvaldt teritorij, jo vljs saglabt savu varu un tur ievesto krtbu.

4)Ar kdiem argumentiem kristiei sevi aizstvja un kpc ? Romieu pilsoi, laikam ejot ieguva privilitu statusu. Viiem piemita priekrocbas netikt publiski sodtiem, un tiesbas provinces ties pieprast lietas iztiesanu prnest uz Romu. o iespju saska ar jauno derbu izmantoja ar Pvils, kuram piederja romieu tiesbas, un vi nekautrjs ts vairrkrt izmantot lai aizstvtu sevi..3 un uz m iespju izmantoanm norda ar Plnijs sarakste ar Trajanu. Galvenos aizstvbas argumentus no kristieu puses izvirza Tertullians, vi deva ideoloisku atspkojumu no kristieu puses un ar t paldzbu no aizstvbas, prgja uzbrkos pozcijs. Btb vi rada pamatus kristieu aizstvbas argumentiem. Argumentlo aizstvbu, ko izvr sav darb minu apkopot sum apkopojot galvenos. Apoloij biei uzsver, kristieu ticbas nozmi, respektvi, dieva lomu, viu uzskatos, nordot, ka tas viiem ir galvenais, bet uz to, ka godinot un turot to svtu, vii nenoliedz imperatora ne k cilvku, ne k varu. Uzsver, ka turoties pie savas reliijas, vii vienlaikus stingri pieturas pie ts piedergajm vrtbm, kuras norda savdkas, k romieu kultr. Pieturoties pie m vrtbm, vi nenoliedz, ka notiek novrans no Romas kultras un tradcijm, tomr uzsver, ka tas nenk par aunu viiem. Pamatojumu tam rod, atsaucoties uz Rom notiekoajiem noziegumiem, nordot, ka to veic pai romiei un kristiei pie t nav vainojami ,, Ja nemaldos, vii visi bija romiei, t.i., vii nebija kristiei. Pardot un nenoliedzot attieksmju atirbu un pat atzstot nicinjumu un riebumu pret Romas kultru, tiek vienlaikus noraidta iespjama vrans pret to, jo tas btu pretrun ar viu piekopto
2

Plnija un Trajana sarakste. No seminra(29) Romas imprija k pirm globalizcijas pieredze. no seminra (2010-12-09) 3 Jaun Derba. Berlne 1887: Apustuu darbi 22 nodaa (25 30)

ticbu. ,,Ja mums ir pavlts mlt savus ienaidniekus, tad ko ms varam ienst? Turpinot argumentciju norda uz precedentiem, aicinot kristieiem piemrot ldzgus principus, jo uzsver, ka kristiei nevl aunumu un pretestbu. Td vloties pankt, kristieu nolieguma izbeiganu, vi mekl atsauces un vienu no tdm rod saistb ar filozofiem, ,,Tik tiem, kuru filozofu js piespiediet veikt upuranu, zvrt dieviem, aizdegt lampas gaias dienas vid? 5)Ar ko kristiei atrs no prjiem romieiem un kpc? Sav veid Tetullians nostatja sevi k jaunas kultras prstvi, pretstat vecajai antkajai, izvrot pret to bargu kritiku. Nav noliedzams, ka Romas kultru laikam ejot skra kultras degradcija, galveno lomu ieemot visprjm, lietm naudai, miesas baudai, nebtbai nolemjot tdas lietas, k uzticbu, skaistumu un da degradcija sasniedza ar kristieu kultru vlkajos laikos. Tan pa laik nenoliedzami ai jaunaj kultr iezmjs premts lietas, piemram, minot tdu lietu k tikumbu, kurai atsauces var rast Grieijas kultr. Ar attiecb uz skaistumu, kas veido sievietes rieni, ldzgi k Ksenofonts nordot, to, ka sievietei jrpjas par rienes skaistumu, bet ne radot to mkslgi, t viet saglabjot tdu, kas nk no dabas.4Tertullians izmanto o pau domu, viengi viam is skaistums vairs nenk no dabas, bet saists ar ticbu Dievam, no iekienes. Manuprt, iepazstoties ar Tertulliana pausto viedokli, to galveno atirbu, kas atra iezmjas, k divas atirgas kultras, kuras sav zi bijuas ldzgas . Tomr ar kristieu veidot kultra bija jauna, un esot pa attstbas skotn t vl bija uzticga visiem izvirztajiem noteikumiem, principiem, kas raksturgs jaunai kultrai. Romas kultra, jau nebija pieskaitma, k jauna un svaiga, t bija savu laiku pastvjusi un ts kultr jau iezmjs ,,nogurums kas izpauds k dadu vrtbu, pagrimums. Tomr Tertullians izvrot bargu kritiku pasaprotami dara visu, lai attaisnotu savu kultru, paceltu to jaunos augstumos, td btu jizvairs, norakstt Romas kultru, k viscaur pagrimuu un demolariztu, par spti visam taj vl arvien nebija pilngi aizmirsti un tika ievroti, antkie ideli, ko var nojaust pc Tertulliana sacta, par laulbas savienbu lomu. Kristieu kultra k izaugsmes nepiecieamba
4

No seminra(31). imene, mlestba un sieviete senaj Grieij un Rom (201012-16)

bija vecs kultras kritizana, lai sptu laikam ejot prmkt to un aizvietot to ar savu kultru. 6)Kdas bija romieu varas attiecbas ar kristieiem skum (Jaun Derba) un vlk (Eusbijs no Czarejas)? Kpc ts mainjs ? Jau skotnji, k to min Jaun Derba romieu un kristieu varas attiecbas bija vienpusjas, romieus neinteresja kristieu jautjums, bet bros, kad tie aktivizjs prk, vii veica visu nepiecieamo, lai saglabtu savu prkumu un kontroltu tos. Laikam ejot tika izvrstas jaunas vajanas, savu kulminciju sasniedzot Diokletina laik, kad ts bija pai ausminoas, k par to aprakstu sniedz Eusbijs no Czarejas. Iemesls, kas veicinja o vajanu un apspieanas minjumu pieaugumu, bija vlme ierobeot arvien lielku kristieu atbalsttju skaitu, pankot to novranos no ticbas tomr tika pankts pretjs efekts, to neizdevs izncint t viet padarot arvien stiprku, novedot pie ts atzanas un jaunas metodes izmantoanas attiecbas ar kristieiem. Uz to norda ar Eusbija tuvba ar imperatoru Konstantnu 1, kas izmantoja kristieus c pret saviem snceniem, padarot tos par vadoo reliiju un td veid, spjot izgrozt to vrtbu sistmu padarot arvien, mazku saikni starp abm kultrm.