EIKT NOZARES

IEKĀRTAS

Artjoms Matisons DT1-1

Programmatūra
Grafiskā lietotāja saskarne (angļu: graphical user interface, GUI) ir lietotāja saskarnes paveids, kurā lietotājs izmanto attēlus,
lai vadītu ierīci. Grafiskā saskarne var tikt izmantota datoros, telefonos un citās tehniskās ierīcēs. Pirmais dators, kas izmantoja
grafisko saskarni, bija Xerox Alto, ko izlaida 1973. gadā. Pirmā komerciālā operētājsistēma ar grafisko saskarni bija Macintosh.
 BIOS

BIOS (angļu: Basic Input/Output System - "pamata ievades/izvades sistēma", saukta arī par Basic Integrated Operating
System vai Built In Operating System) ir sāknēšanas programma IBM PC savietojamos datoros. Tā ir pirmā programma, kas
tiek palaista, ieslēdzot datoru. Tā sagatavo sistēmu darbam, lai citas programmas varētu darboties ar datora ierīcēm. Vispirms
notiek datora galveno komponenšu ātrā diagnostika ar BIOSā iestādītajiem parametriem sistēmas darbaspējas noteikšanai
(POST power on self test process), pēc tam tiek ielādēta operētājsistēma no norādītā datu nesēja pastāvīgās atmiņas. BIOS ir
sava veida paplašināta FIRMWARE. Firmware atbild par konkrētās ierīdes darbu - DEVICE, savukārt BIOS veic visu ierīču
(DEVICE) integrāciju vienotā kopumā un nodot to operacionālās sistēmas(OS) sākotnēšanai. BIOS uzstādījumi parasti tiek
integrēti OS uztādījumos, taču nav obligāti OS darbībai, jo tā lieto savus, dziļākus un precīzākus uzstādījumus. Gan BIOS, gan
tā uzstādījumi, atrodas uz plates instalētā mikroshēmā lasāmatmiņaROM ( read only memory ) par cik gan ROM saturs, gan
uzstādījumi var tikt mainīti, tiek izmantots EPROM ( erasable programmable read only memory ) un EEPROM ( electrically
erasable programmable read-only memory) jaunākajā paaudzē.
BIOS tehnoloģijas pēctecis ir Unified Extensible Firmware Interface (UEFI), tā mērķis ir risināt pastāvošās tehniskās nepilnības.
2017. gadā UEFI Plugfest konferencē uzņēmums Intel paziņoja par mērķi līdz 2020. gadam pilnībā atteikties no BIOS atbalsta
jaunajos aparatūras produktos.
 DRAIVERI

Dzinis, saukts arī par draiveri (angļu: driver) ir programma kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru
līnijām, diskdziņu, printeru u.c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru. Ierīču dziņus lieto, lai katrai
programmai, kas grib lietot kāda veida ierīci, nebūtu jāiekļauj visu attiecīgā veida ierīču vadības kodu. Dziņi nodrošina standartizētu kāda veida
ierīču piekļuves saskarni.
Dziņus var iedalīt fizisko ierīču dziņos, kas nodrošina standartizētu saskarni kādai fiziskai ierīcei (piemēram, tīkla karte, videokarte) un virtuālo ierīču
draiveros, kas simulē ierīci ar standartizētu saskarni (šajā gadījumā nekādas fiziskas ierīces nav) (piemēram, optisko disku ierīču emulatori (
Daemon tools), virtuālās tīkla kartes (openvpn)). Virtuālo ierīču draiverus lieto arī virtuālajām mašīnām un emulatoriem. Šajā gadījumā šie dziņi
emulatorā darbojošajai operētājsistēmai vai programmai rada ilūziju, ka tā darbojas reālā datorā.
Vēl dziņus var iedalīt fiziskā slāņa draiveros un loģiskā slāņa ierīču dziņus:
● Fiziskā slāņa ierīču draiveri darbojas ar kādu konkrētu ierīci un nodrošina standartizētu piekļuves saskarni. Tādi ir tīkla karšu,
videokaršu un citu ierīču draiveri. Virtuālo ierīču draiveri pēc definīcijas ir fiziskā slāņa draiveri.
● Loģiskā slāņa draiveri darbojas ar jau standartizētu ierīces saskarni (kas nav specifisks attiecīgajai ierīcei). Tādi ir datņu sistēmu dziņi,
kas operētājsistēmai nodrošina iespējas strādāt ar dažādām datņu sistēmām un tīkla slāņa protokolu izpildi, no kurām pazīstamākā ir
TCP/IP. Pie šīs grupas kaut kādā mērā var pieskaitīt arī printeru dziņus.
Fiziskā slāņa draiveri gandrīz vienmēr ir operētājsistēmas kodola daļa. Tos vai nu iekompilē tur iekšā kompilēšanas laikā, vai arī ielādē kā
atsevišķus moduļus darbojošai operētājsistēmai. Kļūdas šajos dziņos var radīt visas operētājsistēmas nestabilitāti.
Loģiskā slāņa draiveri var vai nu būt (datņu sistēmu dziņi), vai var nebūt (daži printeru dziņi) operētājsistēmas kodola daļa. Kļūdas dziņos, kuri nav
operētājsistēmas kodola daļa, parasti nespēj izraisīt visas sistēmas nestabilitāti.