Operētājsistēma Linux

NIKITA KORECKIS 2AS

Saturs

 Linux attīstības vēsturē

 Linux Ubuntu
 Linux Debian
 Linux Mint
 Linux ElementaryOS
 Kali Linux
 Linux Zorin
 KDE
 GNOME
 XFCE
 MĀTE
 Pantheion
 Deepin
Linux attīstības vēsturē

 1991. gadā Līnuss Torvalds, somu st
udents, ārkārtīgi aizrāvās ar ideju ra
kstīt savietojamību ar UNIX operētā
jsistēmas kodolu savam personālam 
datoram ar ļoti plaši izplatītu arhitek
tūru Intel 80386.
 Linux Ubuntu

 Ubuntu Linux ir operētājsistēma perso
nālam datoriem, ko var izmantot Win
dows vai Mac OS vietā. Jūs bieži izm
antojat šo sistēmu programmētāju un s
istēmas administratoru datoros.Ubunt
u ir paredzēts parastiem lietotājiem, la
i instalētu serverus, un programmētāji
em. Tā ir viena no populārākajām Lin
ux versijām.
Linux Debian

 Debian ir izveidots no brīvā LAIKA un ar at
klātu avota kodu un vienmēr būs par 100% 
brīvs. Debian ir operētājsistēma platiem ierī
ču lokiem, kas ietver klēpjdatorus, datora da
torus un serverus. Lietotājiem patīk tās stabi
litāte un uzticamība, sākot ar 1993. gadu. eb
ian ir drošības atbalsts stabiliem izlaidumie
m. Daudzi citi Drošības principi un drošības
 pētnieki paļaujas uz drošības izsekošanas D
ebian.
Linux Mint

 Linux Mint ir kopienas izstrādāts Linux

distributīvs, kas balstīts uz Debian un Ubuntu
distributīviem, kura mērķis ir nodrošināt
lietotājam "modernu, elegantu un lietotājam
draudzīgu operētājsistēmu, kas ir gan spēcīga,
gan viegli lietojama« Linux Mint mērķis ir
nodrošināt galddatoru operētājsistēmu, ko mājas
lietotāji un uzņēmumi var izmantot bez maksas
un kas ir pēc iespējas efektīva, viegli lietojama
un eleganta
 Linux ElementaryOS

 Vizuāli interfeiss atgādina macOS, bet ļoti v
ienkāršotu un bez liekā mikrofona.
Еlementārā OS ir Linux izplatīšana, kuras
pamatā ir Ubuntu LTS. Tas sevi reklamē kā
“pārdomātu, spējīgu un ētisku” macOS un
Windows aizstājēju, un tam ir modelis
“maksā, ko gribi”.
 Kali Linux

 Kali Linux ir no Debian atvasināta 
Linux izplatīšana, kas paredzēta digitālaj
ai forensijai un penetrācijas testēšanai. Tā
 tiek uzturēta un finansēta no ofensīvas dr
ošības līdzekļiem.
 Linux Zorin
 Zorin OS - distributīvs Linux
personālām, mācībām un biroja
datoriem, kas tiek veidoti ar mērķi
atvieglot pāreju no Windows uz
Linux līdzīgo operētā jsistēmu.
Zorin OS izmanto lietojumprogramm
as, kas var mainīt operētājsistēmas iz
skatu tā, lai tā atgādinātu Windows X
P/
7/10/11, Mac OS, Linux Ubuntu. Jau
nākā Zorin OS 16 versija izmanto ko
du Ubuntu 20.04
Linux grafiskas vide KDE

 KDE - UNIX darbvirsmas

brīvā vide, ko izmanto
Kubuntu S-Noklusējums.
Veidota, pamatojoties uz Qt
lietotāja interfeisa
izstrādāšanas platformas
platformu.
Linux grafiskas vide GNOME

 GNOME — UNIX darbvirsmas 
brīva vide šādai operētājsistēmai
. GNOME ir daļa NO GNU proj
ekta. GNOME izstrādātāji orient
ējas uz pilnīgi brīvu vidi, kas pie
ejama visiem lietotājiem neatkar
īgi no to tehnisko prasmju līmeņ
a, fiziskajiem ierobežojumiem u
n valodas, uz kuras viņi runā.
Linux grafiskas vide XFCE

 UNIX līdzīgām operētājsistēmām, piemēram, GNU/
Linux, NetBSD, OpenBSD, FreeBSD, Solaris u.c. Šīs vides konfig
urācija tiek pilnībā kontrolēta ar peli, un konfigurācijas faili ir paslē
pti no lietotāja.
Linux grafiskas vide MATE

 MATE ir darbvirsmas vide, kas balstīta uz GNOME 2 bāzes kodu, 
kas ir paredzēts, lai atvieglotu lietotāju diskomfortu saistībā ar jaun
o GNOME versiju izmaiņām.
Linux grafiskas vide Pantheon

 Pantheon OS ir vismodernākā grafiskā vide Linux pasaulē, un to iz
veidojusi Elementary OS komanda. Tas satur vienkāršības gēnu sav
ā DNS un likvidē visu, kas ir lieks un sarežģīts lietošanai. Tā ir cilv
ēka saskarne mums visiem, patīkama un pamatīga ikdienas lietošan
ā un pilna ar līdzekļiem, kas integrēti gudrā un praktiskā veidā.
Linux grafiskas vide Deepin

 Projekta ievads. Deepin grafikas draiveru pārvaldnieks ir kompakts
 un vienkārši lietojams grafikas draiveru pārvaldības rīks. Tajā iekļa
uta grafikas kartes aparatūras noteikšana, grafikas draivera instalāci
ja, grafikas draivera risinājumu pārslēgšana, grafikas draivera auto
mātiskā atkopšana un citas funkcijas.
Literatūras avoti

 https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8
%D1%8F_Linux
 https://www.debian.org/intro/why_debian.ru.html
 https://lv.wikipedia.org/wiki/Ubuntu_Linux
 https://en.wikipedia.org/wiki/Linux_Mint
 https://en.wikipedia.org/wiki/Elementary_OS
 https://en.wikipedia.org/wiki/Kali_Linux
 https://en.wikipedia.org/wiki/Zorin_OS
Paldies par uzmanibu