Komunikāciju globalizācija

Autors: Ingmārs Kļava

 Visraksturīgākā globalizācijas iezīme ir tā, ka ģeogrāfiskais attālums vairs nav
noteicošais faktors, kas veicina vai kavē sadarbību un mijiedarbību.

Arī par globalizācijas sākumu pastāv dažādi viedokļi. Daži to attiecina uz 19. gs. beigām, bet
citi uz laika posmu pēc II pasaules kara. Izplatīts ir uzskats, ka globalizācija ir modernizācijas
procesa jauns posms, kas saistīts ar tehnoloģisko revolūciju, kura sākusies 70. gados.
 Ļoti nozīmīgs vispārējās
globalizācijas faktors ir
komunikāciju globalizācija
90. gados globalizācijas
process strauji pieauga. Tas bija
saistīts ar mikroelektronikas,
īpaši datora, interneta un mobilo
komunikāciju straujo attīstību.
Sakaru līdzekļu attīstības
rezultātā tirdzniecībā ar akcijām
lielajās pasaules biržās var
piedalīties investori no visas
pasaules.
 Straujais tehnikas
progress sakaros un
transportā, visu pasauli
aptverošais internets ļauj
jebkuram cilvēkam ātri
piekļūt informācijai, bet
uzņēmumiem – organizēt
darbu. Mūsdienu pasauli
grūti iedomāties bez
mobilajiem telefoniem,
datoriem, televizoriem un
citiem komunikāciju
līdzekļiem.
Tie dod iespēju
momentāni uzzināt par
visiem notikumiem pasaulē,
neklātienē piedalīties jebkurā
pasākumā (īpaši noderīgi
šajā karantīnas laikā),
savstarpēji sazināties un
iegūt informāciju.
Datu un komunikāciju plūsma gigabaitos sekundē

Saziņa starp cilvēkiem dažādās valstīs un reģionos kļuvusi ļoti ātra un ērta: 2/3 iedzīvotāju pasaulē ir mobilais
telefons, katram 7. cilvēkam – dators un katrs 4. iedzīvotājs pasaulē izmanto internetu.
 Interneta lietojums pasaules valstīs

Lielākais interneta lietotāju īpatsvars ir Ziemeļamerikā, Austrālijā un Okeānijā un Eiropā

 Nodrošinājuma nevienlīdzība
Nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām dažādos reģionos atšķiras. Attīstītajās valstīs
dzīvojošie 15% pasaules iedzīvotāju lieto 31% mobilo telefonu, te ir 41% no pasaules interneta
lietotājiem un 66% no platjoslu interneta pieslēgumiem. Vismazāk iespēju izmantot informācijas
tehnoloģijas ir Āfrikas iedzīvotājiem: uz katriem 100 iedzīvotājiem ir 15 mobilie telefoni un 6,8
interneta lietotāji. Personālo datoru skaita pieaugums Āfrikā un Āzijā ļaus mazināt šo reģionu
iedzīvotāju lielākās daļas atstumtību no pasaules informācijas plūsmas.
Arī reģiona robežās nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām ir ļoti atšķirīgs, piemēram,
ASV ir 83% no visiem Amerikas reģiona mobilajiem telefoniem, Japānā un Dienvidkorejā – 70%
no Āzijas.
Komunikāciju globalizācijas
ietekme uz kultūru
Bieži runā par to, ka globālās
komunikāciju sistēmas attīstība izraisa
nacionālu kultūru un nacionālu valstu
eroziju. Tiek arī runāts par to, ka internets
iznīcinās nācijas. Kādreiz līdzīgi runāja arī
par satelīttelevīziju, gaisa satiksmes
attīstību, radio, telegrāfu un pat dzelzceļu.
Tomēr nacionālas un suverēnas valstis
joprojām pastāv, kaut arī būs vienmēr bez
iemesla skeptiski noskaņotie. Šeit būtu
jāatceras, ka Latvijas neatkarību 90. gadu
sākumā izdevās nosargāt pateicoties tieši
tehnoloģijas un komunikāciju attīstībai,
laikus informējot starptautisko sabiedrību
par toreizējās PSRS agresiju Baltijas valstīs.
 Komunikāciju globalizācija Latvijā

Globalizācijas izpausme, kurā ir ieinteresēta Latvija un tās iedzīvotāji, ir tāda, ka Latvijai

nepieciešama aktīva līdzdalība pasaules datorizācijas, elektronikas un komunikāciju tehnoloģijas
attīstībā. Tas panākams, veicot efektīvas reformas valsts iekšienē, kā arī aktīvi piedaloties pasaules
globalizācijas procesos.
Mums ir skaidri jāapzinās, ka atslēga Latvijas nākotnes attīstībai slēpjas izglītībā, aktīvā
līdzdalībā pasaules datorizācijas, elektronikas, informātikas un komunikāciju tehnoloģijas attīstībā.
Tas ļaus mums piedalīties un attīstīt konkurētspēju jebkurā un ikkatrā no mūs interesējošiem
tirgiem.
Video par komunikāciju globalizācijas ietekmi
 Antiglobālisti

Antiglobālisti (globalizācijas pretinieki) uzskata, ka tā dod labumu tikai lielražotājiem,

galvenokārt multinacionālajām korporācijām(uzņēmums, kas darbojas ne tikai savā valstī, bet arī
citās) un augsti attīstītajām valstīm, bet jaunattīstības valstīm nes tikai ļaunumu.
Antiglobālistu protesti visbiežāk notiek lielu pasaules līmeņa forumu laikā, īpaši – ik gadu
notiekošajā Pasaules Ekonomikas foruma Davosā (Šveicē) vai ANO sesiju laikā. Parasti protestu
mērķis ir vērst pasaules sabiedrības uzmanību uz globalizācijas negatīvajām sekām: globālās
ekonomikas uz tirdzniecības sistēmas radīto valstu ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju
labklājības līmeņa atšķirību palielināšanos, globāljām vides izmaiņām, pieaugošo iedzīvotāju
migrāciju un citām problēmām.
 Secinājumi
 Globalizācijai kopumā ir gan savi izteikti plusi, gan mīnusi.
 Galvenie ieguvumi no komunikāciju globalizācijas ir:
 Iespēja ātri izplatīt svarīgu informāciju;
 Iespējas efektīvi strādāt, vadīt procesus, kontrolēt situāciju arī attālināti;
 Iespēja komunicēt ar sev tuvajiem cilvēkiem jebkurā zemes nostūrī.
 Galvenie komunikāciju globalizācijas mīnusi:
 Arī nevēlama informācija var ļoti ātri izplatīties interneta plašumos;
 Jebkura informācija un materiāli, kas publicēti saistībā ar personu, paliks internetā un to būs grūti vai neiespējami dzēst
pavisam
 Plašas iespējas krāpniekiem, kuri vēlas iegūt svešu personu datus.
 Viens no galvenajiem komunikāciju globalizācijas stimulētājiem ir internets (globālā tīmekļa radīšana).
 Lai ari ir jau 2020. gads, tas nebūt nenozīmē, ka komunikāciju globalizācija visā pasaulē ir notikusi vienlīdz
strauji. Pasaulē aizvien ir reģioni, kuros cilvēki dzīvo tā, kā attīstītajās valstīs cilvēki dzīvoja pat pārdesmit gadus
atpakaļ.
Paldies par uzmanību!