You are on page 1of 4

NPD. Tēma. Komunikācijas process un tā elementi.

1.uzdevums. Atbildi uz jautājumiem! Raksti atbildes plašiem teikumiem! Pamato savas


atbildes!( 20 p.)
 Kādi saziņas līdzekļi tiek izmantoti komunikācijā ?
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
 Kāda ir grafisko līdzekļu nozīme informācijas nodošanā?
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
 Kādi ir komunikācijas veidi?
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________

 Kāda ir jūsu attieksme pret sociālajiem tīkliem?


________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________
 Kurus sociālos tīklus un kāpēc izmantojat?
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
 Vai piekrītat teicienam: „ Ja tevis nav sociālajos tīklos, tevis nav vispār”? Pamatojiet!
_____________________________________________________________________________
____________________________________________________________________________
 Ar kādiem medijiem jūs ikdienā saskaraties, kā jūs uztverat mediju vēstījumu?
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________

 Kādas ir mediju priekšrocības un trūkumi?


_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
 Kas ietekmē masu mediju izvēli konkrētā mērķauditorijā!
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
 Kā un kāpēc varētu mainīties masu mediju lietojums tuvāko 10 gadu laikā?
_____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________
2.uzdevums. Lasi tekstu!( 8 p.)
Kā tavu dzīvi maina sociālie tīkli?
Ja tevis nav sociālajos tīklos, tevis nav vispār. Šobrīd šis sauklis šķiet tik pašsaprotams, tomēr
daudzi Facebook, Draugiem, Twitter vai Instagram lietotāji pat nenojauš, ka iemesls, kādēļ viņi
jūtas vientuļi un nelaimīgi, ir tieši pārāk liela aizraušanās ar sociālajiem tīkliem. Kas zina, varbūt
pēc pāris gadiem, ieejot savā sociālo tīklu profilā, vispirms vajadzēs izlasīt līdzīgu brīdinājumu kā
uz cigarešu paciņas vai sidra skārdenes?
Par to, ka sociālie tīkli spēj padarīt cilvēkus nelaimīgus, liecina nesen Dānijā veikts pētījums.
Zinātnieki no Laimes pētniecības institūta secinājuši, ka bieža sociālo tīklu lietošana vispirms
cilvēkā rada skumjas, kas vēlāk pāraug niknumā un depresīvā noskaņojumā. Pie šādiem
secinājumiem dāņu eksperti nonāca, veicot eksperimentu ar 1095 brīvprātīgajiem vecumā no 17 līdz
70 gadiem. Tika izveidotas divas grupas. Tā dēvētās kontroles grupas dalībniekiem neko
nevajadzēja mainīt savā uzvedībā, savukārt otrajai grupai pētnieki palūdza vismaz nedēļu atturēties
no sociālo tīklu lietošanas. Pēc nedēļas tika veikta jauna laimes izjūtas līmeņa novērtēšana.
Kontroles grupai laimes izjūtas līmenis nebija mainījies, taču otrai grupai, kas neizmantoja sociālos
tīklus, laimes izjūta bija palielinājusies.
Laimes pētniecības institūta vadītājs Meiks Vikings skaidro: „Sociālie tīkli maina realitātes uztveri,
jo to lietotāji publiskai aplūkošanai piedāvā tikai pozitīvu informāciju – labākos un smaidīgākos
foto un video. Pārējie sociālo tīklu lietotāji tos aplūko un neviļus salīdzina ar savu reālo dzīvi, kurā,
protams, notiek dažādi neparedzēti notikumi, gan skumji, gan traģiski. Tādēļ viņus bieži pārņem
sajūta, ka viss sliktais notiek tikai ar viņiem. Un sekas – sociālo tīklu lietotājs nemana, ka nonācis
depresijā un jūtas nelaimīgs.”
Sociālos tīklus mēdz dēvēt par cilvēka noskaņojumu pastiprinātāju: veiksmīgie un populārie cilvēki
būs populāri arī Facebook, bet tie, kas dzīvē maz ko sasnieguši un jūtas vientuļi, turpmāk jutīsies
vēl vientuļāki un vēl neveiksmīgāki par saviem virtuālajiem draugiem un kolēģiem.
Psihologi uzskata, ka sabiedrībā pastāv divi sociālo tīklu lietotāju veidi. Vieni tos izmanto, lai
dalītos ar interesantām ziņām un rakstiem, izteiktu savu viedokli par notikumiem, filmām un
mūziku, kaut vai – lai uzspēlētu Candy Crush Saga. Tā parasti rīkojas normāls, socializējies, par
sevi pārliecināts cilvēks, kuram nav komunikācijas problēmu ārpus virtuālajiem tīkliem.
Otrais sociālo tīklu lietotāju tips sēž tajos stundām ilgi, lasa svešu cilvēku paziņojumus, reti atjauno
savu statusu, īpašu uzmanību pievērš virtuālo paziņu fotogrāfijām no ceļojumiem, dzimšanas
dienām, nemanot, ka sevi pakļauj riskam ieslīgt depresijā, kas var rasties skaudības, zemā
pašnovērtējuma un ilgstošās vientulības dēļ. Tieši šiem indivīdiem ir vislielākais risks iekļūt tā
dēvētajā sociālo tīklu žurku skrienamajā ratā. Cenšoties darīt visu, lai tikai varētu pārspēt savus
sociālo tīklu draugus ar vēl krāšņāku ceļojumu foto publiskošanu, cilvēks ieslīgst virtuālajā
narcisismā, kura blakne ir smaga vientulība.
Psihologi rezumē, ka virtuālo attiecību uzturēšana ar cilvēkiem, no kuriem lielāko daļu neesat dzīvē
pat sastapuši un, visticamāk, arī nekad nesastapsiet, provocē uz līdz šim nepieredzētu uzvedības
veidu, kas vērsts tikai uz pašreklāmu, vēlmi radīt par sevi pēc iespējas labāku iespaidu vai vismaz
izskatīties ne sliktāk par citiem.
Tomēr vēl bīstamāku par Facebook uzskata Instagram, jo tajā praktiski nemēdz būt garu
paskaidrojošu tekstu, tikai vienas vienīgas bildītes. Efektīga fotogrāfija, kā zināms, uzrunā uzreiz un
daudz spēcīgāk nekā profila atjaunošana ar paskaidrojošu teikumu. Tā nu cilvēka uztvere ir
iekārtota. Cilvēks, kas „uzsēdies” uz Instagram adatas, ir daudz nelaimīgāks nekā parasts Facebook
ziņu lentes lasītājs, uzskata psihologi. Viens no veidiem, kā kompensēt nepatīkamās emocijas, –
drauga ģimenes foto, kurā iemūžināts ceļojums uz Portugāli, kompensēt ar vēl lepnāka ceļojuma
foto. Rezultātā sākas neformāla sacensība, kurš kuru. Turklāt tajā nav iespējams apstāties, jo nekad
nebūs gana, līdz ar to realitātes izjūta tiek zaudēta arvien vairāk. Reizēm pat notiek tā, ka cilvēks,
kurš nevar atļauties ceļot, paņem kredītu un iekuļas grūti atmaksājamos parādos tikai tādēļ, lai
varētu vēlāk sociālajos tīklos ielikt tādus pašus foto kā viņa darba biedrs vai kaimiņš.
Tomēr sociālie tīkli nav tikai nevainīga fotogrāfiju aplūkošana vai sprieduma izteikšana par aģenta
007 jaunāko filmu. Eiropā aptuveni 20% bērnu internetā saskaras ar dažādām vardarbības formām.
Par Latviju precīzu datu nav, taču eksperti uzskata, ka tas varētu būt katrs desmitais interneta un
sociālo tīklu lietotājs. ASV 1992. gadā tika dibināta organizācija Enough is enough, Organizācija,
kas joprojām uzstājas kā viedokļu līdere, veic pētījumus, lai padarītu internetu drošu sabiedrībai.
Pēc šīs organizācijas datiem, aptuveni 95% pusaudžu, kuri izmanto sociālos tīklus, ir bijuši
kiberiebiedēšanas liecinieki, bet 33% paši kļuvuši par šīs parādības upuriem. Pētījumos noskaidrota
saikne starp pusaudžiem, sociālajiem tīkliem un narkotiku lietošanu. 70% pusaudžu vecumā no 12
līdz 17 gadiem, kuri katru dienu izmanto sociālos tīklus, piecas reizes biežāk smēķē tabaku, trīs
reizes biežāk lieto alkoholu, bet divas reizes biežāk smēķē marihuānu. Pētījumos arī atklāts, ka
aktīviem sociālo tīklu lietotājiem, īpaši pusaudžu vecumā, pastāv risks, ka viņu var piemeklēt bailes
kļūt sociāli atpalikušam. Tas nozīmē, ka jaunietis nepārtraukti pārlūkos sociālos tīklus tikai ar vienu
domu – ka tikai kaut ko nepalaistu garām, ka tikai nenokavētu brīdi, kad kāds apģērba gabals ir
izgājis no modes, lai nekļūtu smieklīgs savu klasesbiedru acīs.
Lai gan visam ir arī sava gaišā puse. Psihologi noskaidrojuši, ka viens no pozitīvajiem efektiem, ko
var radīt sociālo tīklu lietošana, ir labvēlīga noskaņojuma iegūšana. Reizēm tikai viens peles
klikšķis var aizvest pie domubiedru grupas, kuri risina to pašu problēmu, kas aktuāla jums, un
gatavi sniegt bezmaksas padomu. Turklāt, lietojot sociālos tīklus mēreni, aiz datora vai planšetes
ekrāna var justies droši pat visnoslēgtākais un kautrīgākais jaunietis.

Aizpildi cēloņu un seku tabulu! Atbildes meklē tekstā!

Cēlonis Sekas
Cilvēks bieži lieto sociālos tīklus.
Sociālo tīklu lietotājs jūtas depresīvs un
nelaimīgs.
Cilvēks ieslīgst virtuālajā narcisismā un smagā
vientulībā.
Persona uztur attiecības ar pilnīgi svešiem
cilvēkiem.
Sociālie tīkli maina realitātes uztveri.
Cilvēks baidās kļūt sociāli atpalicis.
Facebook bīstamāks par Instagram
Sociālie tīkli tiek izmantoti mēreni.

3.uzdevums. Liec tekstā pieturzīmes!( 8 p.)


1. Viena no problēmām ar ko jāsaskaras katram jauno mediju lietotājam ir informācijas pārbagātība.
2. Ir tik daudz ziņu portālu forumu un sociālo tīklu ka kļūst arvien grūtāk izlemt kam ir un kam nav
vērts pievērst uzmanību.
3. Mums ir izveidojušās intīmas attiecības ar internetu tas zina ne vien to kādu viedtālruni un datoru
mēs izmantojam un kāda operētājsistēma tajā uzstādīta bet arī to kur mēs atrodamies kādā valodā
mūs uzrunāt.
4. Ikdienā mēs izmantojam visdažādākos tīmekļa servisus un aplikācijas kas uzkrāj informāciju par
to kur mums patīk uzturēties kādu mūziku mēs klausāmies kādas filmas vai seriālus skatāmies.
5. Vēlāk balstoties uz iepriekš izdarītajām izvēlēm algoritms mums piedāvā līdzīgas izvēles mūzikā
kino un literatūrā vai arī pirkumu ziņā.
6. Problēmas sākas brīdī kad algoritmi pamet reklāmas robežas un iejaucas tajā ko mēs uzzinām vai
tieši neuzzinām par pasaulē un mūsu sētā notiekošo.
7. Mēs dzīvojam laikā kad internets no informācijas okeāna pārvēršas par informācijas dīķu tīklu
katrs jūsu klikšķis kļūst vērtīgāks nevis naudas bet nākotnē pieejamās informācijas ziņā.
8. Klikšķiniet atbildīgi
4. uzdevums. Uzraksti viedokli, vai tu piekrīti, ka interneta komentāri un īsziņu pasaule
ietekmē valodas kvalitāti!( 80-90 vārdi)-( 9 punkti)
Saturs-3 punkti Plānojums-3 punkti Pareizrakstība- 3 punkti
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________

You might also like